Laulības šķiršana pie zvērināta notāra

Abstract

Darba pirmajā nodaļā darba autore apskata notāra funkcijas šķirot laulību. Otrajā nodaļā darba autore aplūko, mediāciju, kā notāra funkciju pie laulības šķiršanas, analizē to, vai mediācija klasiskajā izpratnē nav pretrunā ar notāra konsultēšanas funkciju. Rezultātā autore izdara secinājumu, ka mediācijas definīcija ir pretrunā ar konsultēšanas funkciju un to nav iespējams veikt Latīņu tipa notariāta valstī. Darba autore iesaka mediācijas vietā lietot jēdzienu samierināšana un veikt grozījumus Notariāta likumā. Trešajā nodaļā darba autore apskata vienošanās par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali(turpmāk-vienošanās) notariāla akta formā priekšrocības un izvērtē, vai likumdevējs ir bijis konsekvents nenosakot vienošanai obligātu notariāla akta formu. Izpētes rezultātā autore secina, ka likumdevējam vienošanai jānosaka obligāta notariāla akta forma un iesaka veikt grozījumus Notariāta likumā.

In the first section of the thesis the author reviews the functions performed by the notary in the divorce matter. In the second section the author reviews mediation as the function performed by the notary in the divorce matter, analysing whether the mediation under the classical interpretation does not contradict with the consulting function of the notary. As a result the author concludes that the definition of the mediation contradicts to the consulting function and it may not be performed in the state of the Latin notary. The author of the thesis proposes using the term “reconciliation” instead of “mediation” and make amendments to the Notariate Law. In the third section of the thesis the author reviews the advantages of the agreement for custody of the joint minor child, rights of access, child’s means of support and division of the joint property in the form of the notarial act and evaluates whether the legislator has been consequent in not making