Prokurors, kā pierādīšanas subjekts kriminālprocesā

Abstract

Darba temats: prokurors, kā pierādīšanas subjekts kriminālprocesā. Šajā darbā tiek veikts visaptverošs pētījums par jautājumiem, kas ir saistītie ar prokurora, kā pierādīšanas subjekta darbību dažādās kriminālprocesa stadijās. Pamatojoties uz pierādīšanas darbības saturu un formu tiek noteikta tās atkarība no prokurora funkcijām un konkrētas stadijas procesuāliem apstākļiem, kurās šī funkcija realizējas. Darbā tika skatīti pierādīšanas subjektu tiesības un pienākumi, prokurora vieta un nozīmē to vidū. Analizējot procesuālus dokumentus, kurās izpaužas prokurora pierādīšanas darbība, autore varēja izdarīt secinājumus par prokurora pierādīšanas darbības specifiku un īpašībām katra kriminālprocesa stadijā. Tika noteikti un analizētas problēmas ar kurām sastopas prokurors praksē, realizējot pierādīšanas pienākumu.

Subject of the research: prosecutor as proving subject in criminal proceeding. In this study was made a complex study of questions about the content of the prosecutor as a proving subject in different stages of the criminal process. On the base of the content and forms of proving activity was detected their dependency, firstly, from the functions carried out by the prosecutor, and secondly, from the procedural conditions for the particular stage of the criminal process, in which this function is realized. In the study were considered the rights and responsibilities of proving subjects, and examined prosecutors place and importance among them.

The author analyzed the procedural documents that express prosecutors proving activities and made some conclusions about its specifics and particularities in each criminal procedural stage. Also has been considered the difficulties and challenges that faces prosecutor in its practice, realising burden of proof.