Prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā teorijā un praksē
Autor
Lielpētere, Baiba
Co-author
Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Advisor
Lībiņa-Egnere, Inese
Datum
2010Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Darba mērķis ir izpētīt prasības nodrošinājuma, īpaši akcentējot aizlieguma un ķīlas tiesības atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiesisko regulējumu, pamatprincipus, iespējamo tiesību normu kolīziju, atklāt praksē pastāvošās problēmas un noskaidrot to rašanās iemeslus.
Pētījumā atspoguļoti juridiskajā literatūrā paustie viedokļi, prasības nodrošinājuma vēsturiskais tiesiskais regulējums, šobrīd to regulējošās tiesību normas Latvijā un ārvalstīs.
Autors darbā apkopojis problēmas, kas pastāv gan tiesību normu nepareizas piemērošanas dēļ, gan nepilnīga normatīvā regulējuma dēļ.
Teorijas un tiesu prakses analīzes rezultātā autors nonācis pie secinājuma, ka prasības nodrošinājuma jautājumā ir pārkāpti gan zemesgrāmatu, gan civilprocesa principi, par ko liecina arī iepriekš judikatūrā pausto atziņu nomaiņa pret jaunām, aizsākot jaunas judikatūras veidošanu.
Pētījuma noslēgumā doti iespējamie problēmu risinājumi un izteikti priekšlikumi normatīvā regulējuma uzlabošanai. The aim of this work is to explore the judicial regulation of claim securing, especially emphasizing the registering the right of pledge in the Land Register, to examine basic principles, possible collisions of legal norms, and to discover problems existing in practice and clarify the causes of their appearance.
Opinions expressed in legal literature, historic and instant judicial regulation of claim securing in Latvia and abroad are disclosed in this research.
The author has summarized problems which exist because of incorrect application of legal norms and also because of incompleteness of judicial regulation.
As a result of theory and practice analysis the author has come to a conclusion that in the matter of claim securing the principles of Land Register and civil proceedings are violated. It's indicated by changing previously expressed cognitions in legal literature to new ones.
In conclusion potential problem solutions are given and suggestions for improvement of normative regulation are stated.