Metrikas īpatnības Jāņa Medeņa un Viļa Cedriņa lirikā un liroepikā

Abstract

Šajā darbā aplūkotas divu latviešu 20. gadsimta dzejnieku Jāņa Medeņa un Viļa Cedriņa metrikas īpatnības. Visvairāk raksturota dzejnieku 30. gadu dzeja, kad viņi pievērsās jaunu nacionālu formu meklējumiem, impulsus meklējot latviešu tautasdziesmās un antīkajā lirikā. Darba liela daļa veltīta, lai raksturotu dzejnieka Jāņa Medeņa radītās strofas, logaēdus – Medeņa metrus, pētot iespējamos to avotus. Darbā pievērsta uzmanība arī pantmēra semantikai, kas raksturīga noteiktam pantmēram. Darba otrajā daļā raksturota Viļa Cedriņa liroepikas metrika, analizēti vairāki liroepiski darbi.

The author of this work is researching the pecularities of the metres of two Latvian poets of the first half of the 20th century; Janis Medenis and Vilis Cedrinis. The most attention is paid to the metres of their poetry created in the third decade; at a time when they were both focussed on a search for new national forms, whilst seeking influences from Latvian folksongs and antique lyrics. The significant part of this work is intended to survey the strophes created by Janis Medenis and logaedes - his metres, and exploring his suppositional sources. This work also considers a semantic aspect of their versification. The second part of the research includes the survey of metres within Vilis Cedrinis's lyrical epic and analysis of his various lyrical epic oeuvre.