Zīme jaunākās latviešu literatūras naratīvajā praksē

Abstract

Bakalaura darbs „Zīme jaunākās latviešu literatūras naratīvajā praksē” risina ar (post)moderno rakstniecību saistītās problēmas, kas kļuvušas aktuālas pēc psiholoģiskā reālisma vadošo pozīciju zaudēšanas postsovetiskajā zonā (tostarp Latvijā) 20.gs. 80.g. nogalē un 90.g. sākumā. Jaunajos apstākļos mainījusies arī vēsts, ko literārs teksts piegādā savam lasītājam, pareizāk, naratīva konstruēšanā pielietotie mehānismi, kas starp daļu mūsdienu autoru un to tekstus uztverošo sabiedrību izsauc konfliktu; jāsaprot, ka jēgģenerējošie procesi nevar pastāvēt atstatus no tekstveides formālajiem parametriem, tādēļ pētījums veltīts zīmes kā komunikatīvas vienības, tās apjoma un predikativitātes novērtēšanai un apguvei, pielietojot semiotisko aspektu. Zīmju loma (post)modernajā kultūrsituācijā tiek skatīta gan teorētiski, apkopojot un turpinot attīstīt, pilnveidot dažādas etniskās piederības un laikus pārstāvošu semiotiķu atziņas, gan praktiski, iedziļinoties konkrētos latviešu literatūras tekstos, kas tapuši posmā no valsts neatkarības atjaunošanas 1991.g. līdz pat 2008.g.; mākslinieciskās realitātes apzināšanā izmantota kā literatūrsemiotikas prakse, tā arī strukturāli sintagmātisks un paradigmatisks skatījums. Atslēgvārdi: semiotika, teksts, postmodernisms, valoda, mūsdienu latviešu literatūra, zīme.

The research paper “Sign in the narrative practice of Latvian contemporary literature” deals with investigating problems related to the postmodern literature that may arise from psychological realism losing its key position in the postsovietic area (including Latvia) during the late 80s and early 90s of 20th century. Under these new circumstances we can observe some changes in the text as a messenger, to be more accurate, the machinery responsible for constructing narrations has changed indeed, which would provoke conflicts between parts of contemporary authors and that limited amount of readers, who are interested in perceiving literary texts. One should understand that processes generating the message cannot be separated from their matrix (linguistic frame), that is why the research was devoted to the estimation of various signs (tokens), as well as their range and predicativity, like they were communicative elements, and analyzing them semioticly. The importance of sign in postmodern culture is seen both theoretically and practically by the way of summarizing and developing different axioms first stated by semiologists and scholars representing a wide variety of all ages and ethnics, meanwhile the practical analysis is carried out through particular texts (examples) of contemporary Latvian literature written from 1991 till 2008. Those codes are uncovered featuring both literary semiotics and semiotics of linguistics. Keywords: semiotics, text, postmodernism, language, contemporary Latvian literature, sign.