Emocionālas runas pamatmodalitāšu akustisko rādītāju raksturojums
Автор
Grase, Ieva
Co-author
Latvijas Universitāte. Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte
Advisor
Grigorjevs, Juris
Дата
2010Metadata
Показать полную информациюАннотации
Bakalaura darba mērķis bija atrast četru pamata emociju modalitāšu (neitrāla, priecīga, dusmīga, bēdīga) akustiskās pazīmes mūsdienu latviešu valodas lietotāju izrunā un salīdzināt tās ar teorētiskajā literatūrā aprakstītajām. Analizētā materiāla pamatā ir neitrāla satura teikums - Es tagad iešu mājās. Materiāla ierakstā piedalījās astoņi informanti (četri vīrieši, četras sievietes), kuru uzdevums bija izrunāt teikumu visās četrās emociju modalitātēs. Katra informanta izrunātais materiāls tika auditīvi izvērtēts un no tā analīzei tika atlasīti pieci piemēri katrai emociju modalitātei. Emociju modalitātes raksturojošie parametri – teikuma ilgums; vidējā intensitātes un vidējā pamattoņa vērtība; minimālā, maksimālā pamattoņa vērtība un šo vērtību diapazons; maksimālā intensitātes vērtība; patskaņa [a] formantu centru frekvenču vērtības vārda [tagad] pirmajā (uzsvērtajā) zilbē – tika pētīti un analizēti, izmantojot oscilogrammu un dinamisko spektrogrammu metodi. Bakalaura darba pētījuma rezultāti kopumā saskan ar citu valodu pētījumos iegūtajiem. Iemesls pētījuma rezultātu nelielajām atšķirībām var būt informantu izvēle un teksts, kas izmantots par pamatu citiem pētījumiem. Atslēgvārdi: emocionāla runa, modalitātes, akustiskie parametri, uztvere, fonētika. The aim of this bachelor work was to find the acoustic characteristics of four basic emotional modalities (neutral, joy, anger and sadness) produced by speakers of modern Latvian, and to compare these characteristics with those found for other languages. The object of analysis was the sentence with a neutral content – Es tagad iešu mājās ‘I shall go home now’. The sentence was pronounced in four basic emotional modalities by eight speakers (four males, four females) and recorded in twenty repetitions by each of them for each modality. After an auditory testing five pronunciation samples of each modality by each speaker were chosen for the acoustic analysis. The following acoustic parameters – duration of the sentence; mean intensity and mean fundamental frequency; minimum, maximum and range of fundamental frequency; maximum of intensity; formant frequencies of vowel [a] in the first (stressed) syllable of the word [tagad] – were determined using waveform, dynamic spectrogram, pitch and intensity curve. After the analysis of obtained acoustic data it was concluded that in general they agree with results of other studies. The minor differences in results can be caused by choice of informants and texts used for different studies. Key words: emotional speech, modalities, acoustic cues, perception, phonetics.