Literatūra un kino valodas specifika salīdzinošā aspektā: J. Jaunsudrabiņa triloģijā „Aija” un tās ekranizējumi

Abstract

Bakalaura darbs „Literatūra un kino valodas specifika salīdzinošā aspektā: J.Jaunsudrabiņa triloģija „Aija” un tās ekranizējumi” veltīts pētījumam par literārās un kinematogrāfa valodas jēdzieniskajām un strukturālajām attiecībām. Analīzes pamatā ņemta J. Jaunsudrabiņa triloģija „Aija” un divas dažādu periodu tās ekranizācijas – filmas „Atbalss” (1959) un „Aija” (1987). Autors veidojis daudzpusīgu vairāku slāņu analīzi, izmantojot metožu kopumu, kurā ietverta komparatīvā pieeja, estētiskās recepcijas metode, kā arī strukturāli semiotiskā analīze un empīriskā pieeja. Tādejādi tapis polifonisks pētījums, kurā aplūkota literārā pirmavota un tā ekranizāciju mākslinieciskā paradigma, tēlu sistēma, mākslinieciskās laiktelpas specifika un vēstījuma uzbūve, kā arī pētīta literārā teksta adaptācijas problēma kinematogrāfā.

Aija is a trilogy of long format stories written by one of the foremost classical authors of Latvian literature Jānis Jaunsudrabiņš (1877 – 1962), and first published between 1911 and 1924. It has been adapted for screen twice – in 1959 and 1987. This bachelor degree thesis entitled “Specifics of the language of literature and film in the comparative aspect: J. Jaunsudrabiņš’ trilogy “Aija” and its screen adaptations” draws comparisons between the language of literature and the language of screen with structural semiotic and empiric approach. Analysis is made on several levels: there is comparison of the system of main and secondary characters in the original work and its screen adaptations, specifics of environment, complexities of narrative and point of view, critical and aesthetic reception as well as theoretical perspectives for screen adaptations of literary works.