Nāves semantika J. Poruka dzejā

Abstract

Bakalaura darbā „Nāves semantika Jāņa Poruka dzejā” pētīta visa Jāņa Poruka (1871 – 1911) dzeja, kurā lietots nāves motīvs. Dzeja analizēta mākslinieciskajā laiktelpā un daiļrades attīstības kontekstā, ņemot vērā arī citu autoru atziņas, Poruka dzīves, literāro virzienu un filozofisko strāvojumu ietekmi. Nāves motīvs pētīts kopā ar mīlestības un ‘pasaules sāpju’ motīviem, kā arī no lingvistisko līdzekļu viedokļa. Pētījumā ir četras nodaļas: „Nāves un laika semantika Poruka dzejā”, „Nāve dzejas mākslinieciskajā telpā”, „Nāve dzejas cilvēka meklējumu ceļā”, „Nāves motīvs J. Poruka daiļrades attīstības kontekstā”. Nāves motīvs visbiežāk attēlots ar nozīmes ziņā līdzīgiem vārdiem, un ienes dzejā pozitīvu noskaņu, tas galvenokārt atbrīvo cilvēkus no ciešanām visas daiļrades laikā, tādēļ nāves galvenā nozīme Poruka dzejā paliek nemainīga.

In the work of bachelor „Semantics of death in the poetry of Jānis Poruks” is researched all poetry of Jānis Poruks (1871 – 1911), which contains motive of death. Poetry is analyzed in artistic time and place and in evolution of poetry, taking in discount verity of other authors, and influence of literary directions and philosophical trends. Motive of death is researched common with motives of love and ‘pain of the world’, and from standpoint of linguistic device. Research includes four chapters. Mainly motive of death is showed by words with similar meaning, and takes in poetry positive spirit, mostly at the all time of creation it liberate people from suffering therefore main meaning of death stays constant.