Personas tiesības uz cilvēktiesību ievērošanu, amatpersonai veicot kriminālprocesuālās izmeklēšanas darbības
Autor
Jurika, Anete
Co-author
Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Advisor
Strada-Rozenberga, Kristīne
Datum
2011Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Bakalaura darba tēma "Personas tiesības uz cilvēktiesību ievērošanu, amatpersonai veicot kriminālprocesuālās izmeklēšanas darbības" atspoguļo cilvēktiesību pārkāpumus, kuri nereti notiek izmeklešanas procesā.
Darba pirmā nodaļa atspoguļo cilvēktiesību aktualitāti un nozīmi kriminālprocesā, kā arī to aizsardzības mehānismu gan valsts nacionālajās tiesībās, gan starptautiskajā mērogā. Autore pievērsusi būtisku uzmanību kriminālprocesa pamatprincipu nozīmei kriminālprocesā, akcentu liekot uz to nozīmi un saikni, veicot kriminālprocesuālās izmeklēšanas darbības. Izvērtējot apskatītās tēmas, darba autore secinājusi, ka personai, pret kuru pārkāptas cilvēktiesības, amatpersonai, veicot procesuālās izmeklēšanas darbības, pastāv iespēja sev piemītošās tiesības aizsargāt kā nacionālā līmenī – gan Kriminālprocesa likuma kārtībā, gan Satversmes tiesas likuma ietvaros, kā arī Starptautiskā mērogā – Eiropas Cilvēktiesības tiesā.
Darba otrā nodaļa koncentrēta uz kriminālprocesuālajām izmeklēšanas darbībām, kā arī analizēts Operatīvās darbības likums, tā saikne un vienlaicīgās pretrunas ar Kriminālprocesa likumu. Izmantojot analītisko metodi, autore secinājusi, ka būtībā nav nepieciešami divi normatīvie akti, kuri regulē vienas un tās pašas darbības, kuros atšķirība rodama tikai dažās niansēs. Autore uzskata, ka Kriminālprocesa likuma regulējums attiecībā uz izmeklēšanas darbībām ir striktāks, kā arī attiecībā uz personu, pret kuru veic izmeklēšanas darbības, tas ir daudz labskanīgāks un pieejamāks.
Darba trešajā un pēdējā nodaļā autore pētījusi un analizējusi cilvēktiesību ievērošanu, veicot izmeklēšanas darbības, tieši attiecībā uz procesā iesaistītajām personām. Konkrētāk skatot kriminālprocesā iesaistītās personas tiesības uz izmeklēšanas gaitā iegūtās informācijas publiskošanas aizliegumu, īpašu uzmanību pievēršot žurnālistiem piemītošajām tiesībām, kā arī kriminālprocesā iesaistīto personu tiesības uz privātās dzīves noslēpumu. Darba autore secinājusi, ka, iespējams, arī žurnālistiem vajadzētu piešķirt imunitāti attiecībā uz informācijas avota neizpaušanu, lai garantētu tiem piemītošās tiesības uz vārda brīvību. Kā arī autore izteikusi ierosinājumu uz iespējamiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, attiecībā uz personām, kuras atbildīgas par privātās dzīves noslēpumu aizsardzību, tādejādi paplašinot to amatpersonu loku, kurām par to jāatbild. The first chapter reflects the urgency and importance of human rights in criminal proceedings, as well as the protection mechanism and the national law and international level. The author has devoted significant attention to the key principles of criminal procedure in criminal proceedings, emphasis on the role and relationship through criminal investigations. Evaluating Topics covered, the author concluded that the person against whom the violation of human rights, the officer in carrying out the procedural inquiry, there is a possibility inherent right to protect itself both at the national level - both in criminal law procedure, both the Constitutional Court within the law, and international level - the European Human Rights court.
The second chapter focuses on the criminal judicial investigations, as well as the analysis of operational activities by law, the relationship and the dual conflict with the Criminal Procedure Law. Using the analytical method, the author concluded that the substance does not need two laws governing the same activity, where the difference lies only a few nuances. The author believes that the criminal law framework for the investigation work is demanding, as well as to the person against whom the inquiry, it is much affordable.
The third and final chapter the author has studied and analyzed for human rights during investigations, it is to involved in the process. More specifically, viewing the individuals involved in criminal law during the investigation of the publicity about the ban, with a special focus on the inherent rights of journalists, as well as individuals involved in criminal law to private life secret. The author concluded that perhaps journalists should be granted immunity for the source of the information is not disclosed in order to guarantee them the inherent right to freedom of expression. As well as author of its initiative on possible amendments to the Criminal Procedure Law, in respect of persons responsible for the privacy secrets, thus expanding their circle of officials, asked for their responsible.