Atpūtas laika tiesiskais regulējums

Abstract

Bakalaura darba tēma ir par atpūtas laika tiesisko Satversmes regulējumu Latvijas Republikā. Minētā tēma ir aktuāla, jo tiesības uz atpūtas laiku ir viena no cilvēka pamattiesībām. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā mūsu valstī, uz pastāvošo augsto bezdarba līmeni, cilvēka privātā dzīve ļoti bieži tiek pakārtota darbam un tā atpūtas laikam tiek pievērsta ļoti maz uzmanības. Darba laiks ļoti daudz iespaido visu uzņēmumu konkurētspēju, ražīgumu un efektivitāti, kā arī darbinieku motivāciju, veselību un labklājību darbā un privātajā dzīvē. Darba likums paredz vairākus atpūtas laika veidus, un katram no tiem ir noteikts savs tiesiskais regulējums. Tikpat liela nozīme, kā darbinieka tiesībām uz normālo darba laiku ir arī tiesībām uz atpūtas laiku. Medicīniski ir pierādīts, ka cilvēka darba enerģijas resursi nav neizsmeļami un cilvēks nevar strādāt neierobežotu darba laiku. Ikviena strādājošā cilvēka veselības saglabāšanai liela nozīme ir adekvātam atpūtas laikam. Darba likums paredz vairākus atpūtas laika veidus un katram no tiem ir noteikts savs juridiskais regulējums. Atpūtas laiks ietver pārtraukumus darbā, diennakts atpūtu, nedēļas atpūtu, svētku dienas un atvaļinājumus. Katra darbinieka svarīga dzīves sastāvdaļa ir darbā pavadītais laiks. Darbā apskatīti jautājumi, kas skar darbiniekiem noteikto atpūtas laiku un pārtraukumus darba vietā. Jautājumi par atpūtas laika organizēšanu, un kā konkrēti notiek atpūtas laika organizēšana LSK Sociālā Centra „Gaiziņš” naktspatversmē. Pētījumu nobeidzot, autore darbā ir izdarīti secinājumi, kā arī sniegti priekšlikumi gadījumos, kad situāciju ir nepieciešams uzlabot. Būtiskākais no tiem ir intervējot darbiniekus autore secina, ka darbinieku skaits veicot darba pienākumus ir nepietiekams, lai nodrošinātu likumā noteikto pārtraukumu. Darba likuma 145. pantā 5. daļā pārtraukumu atpūtai piešķir jebkurā gadījumā. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra. Priekšlikums: darba devējam nodarbināt vēl darbiniekus, lai būtu iespējams nodrošināt atpūtas laiku.

The theme of the present bachelor work considers legal Constitutional regulations regarding resting time in the Republic of Latvia. The theme mentioned above is very topical, since the right to rest is one of the main rights of any person. Taking into account the present economic situation and the existing high unemployment rate in our country, people's private life is often dependant of their work and very little attention is paid to the resting time. Working time has an important influence not only to the competitiveness, productivity and efficiency of the whole company, but also to motivation, health and welfare at work and private life of employees. The Labour Code provides several forms of resting time, and each of them has its own definite legal regulations. Rights to rest of any employee have the same considerable importance as the rights to reasonable working time. It is medically proved that working energy resources of any person are not inexhaustible and no one can work unlimited working time. An adequate resting time has a huge importance in health protection of employees. The Labour Code provides several forms of resting time, and each of them has its own definite legal regulations. Resting time includes rest breaks, rest periods during the day and week, public holydays and vacations. Time passed at work is an important part of workers' life. The present paper considers all questions connected with definite resting time and rest breaks of workers at their work places. As well as questions about resting time organization in Social Centre of Red Cross of Latvia night lodging „Gaiziņš” . At the end of the present research, author of the given work draws the conclusion and offers suggestions in order to improve the situation. One of them is the following: the author has interviewed employees and concludes, that the number of workers is not enough for providing rest breaks defined by regulations. In accordance with the part 5. of Paragraph 145 of the Labour Code, rest break shall be provided in any way. In case if it is impossible to provide it in whole, it is allowed to split it into parts, which shouldn't be shorter than 15 minutes. Suggestion: with the purpose to provide the appropriate rest breaks the employer shall employ more workers.