Apmierinātības ar laulību saistība ar attieksmi pret laulību līguma slēgšanu.

Abstract

Laulības šķiršanas un ģimenes likteņa problēma sabiedrības dzīves kritiskajos posmos iegūst neparasti īpašu nozīmīgumu. Pēdējos gados mūsu valstī ir krasi pieaudzis laulības šķiršanu skaits. Kā vienu no galvenajiem neapmierinātības ar laulību un šķiršanas iemesliem gan vīrieši, gan sievietes min materiālas problēmas. Konfliktu, strīdu un pretrunu skaits laulības dzīvē varētu tikt samazināts līdz ar jauna ģimenes institūta attiecību regulēšanas mehānisma, laulību līguma ieviešanu. Pamatojoties uz minēto tika noteikts šāds darba mērķis: noteikt apmierinātības ar laulību saistību ar attieksmi pret laulību līguma slēgšanu. Lai to noskaidrotu, tiek izvirzīti šādi pētījuma jautājumi: 1.vai pastāv apmierinātības ar laulību saistība ar attieksmi pret laulību līguma slēgšanu; 2.vai pastāv apmierinātības ar laulību un attieksmes pret laulību līgumu slēgšanu atšķirības vīriešu un sieviešu grupās. Pētījuma dalībnieki. Izlase 60 cilvēku (30 vīrieši un 30 sievietes), vecumā no 25 – 55 gadiem, vidējais vecums 34 gadi ar laulības stāžu vidēji 8 gadi, dažādu sociālo grupu pārstāvji, ar dažādu ienākumu līmeni. Divi mainīgie: apmierinātība ar laulību; attieksme pret laulību līgumu. Instrumentārijs. Saskaņā ar darba uzstādījumu – noskaidrot apmierinātības ar laulību saistību ar attieksmi pret laulību līgumu slēgšanu. Partneru apmierinātības ar partneru attiecībām noteikšanai tika izmantota G.B. Spaniera ( Spanier, 1976) apmierinātības ar attiecībām skala no Diādes pielāgošanas skalas (DAS-Dyadic Adjustment Scale, Spanier, Fischer, Corcoran, 1976); Apmierinātība ar attiecībām tika mērīta arī ar Hadsona (Hudson 1982) izstrādāto 24 jautājumu aptauju „Laulāto attiecību apmierinātības rādītājs” („Index of Marital Satisfaction”). Hadsona aptauja tika adaptēta, piemērojot dubulttulkojumu – no angļu uz latviešu un atpakaļ. Kronbaha alfa līdzinās α=0.84, kas liecina par augstu iekšējo saskaņotību. Attieksme pret laulību līgumu tika mērīta ar pašizveidotu aptauju. Procedūra. Datu ievākšana ir frontāla, elektroniskā formātā, bez laika ierobežojuma. Iegūtie rezultāti liecina par to, ka nepastāv statistiski nozīmīga saistība starp apmierinātību ar attiecībām un attieksmi pret laulību līgumu, kā arī nepastāv apmierinātības ar laulību un attieksmes pret laulības līgumu slēgšanu atšķirības vīriešu un sieviešu grupās.

Atslēgas vārdi: apmierinātība, laulība, laulību līgums

Family problems and divorce acquire particular significance when a society is experiencing difficult times. The divorce rate in Latvia has grown significantly in recent years. Both men and women cite financial problems as one of the main reasons for this. The number of disagreements and conflicts within marriages could be reduced by the introduction of a new mechanism for regulating family relationships, the marriage contract. On the basis of this premise, the study set out to determine if there was a correlation between the degree of satisfaction within marriages and the attitude to entering into a marriage contract. To establish this, the following questions were nominated: 1. Is there a correlation between the degree of satisfaction within marriages and the attitude to entering into a marriage contract? 2. Is there a gender difference between the degree of satisfaction within marriages and the attitude to entering into a marriage contract? Research Participants:60 respondents (30 male, 30 female), ages between 25-55, average age 34, average length of marriage eight years, various socio-economic groups. Two variables: level of satisfaction within the marriage, attitude to entering into a marriage contract. Methodology.Partner satisfaction with the relationship was measured using Spanier’s scale ( Spanier, 1976) from the Dyadic Adjustment Scale (DAS: Dyadic Adjustment Scale, Spanier, Fischer, Corcoran, 1976). Satisfaction within the relationship was also measured using the 24 questions of Hudson’s ‘Index of Marital Satisfaction’ ( Hudson, 1982). Hudson’s questions were adapted by means of back translation between English and Latvian. Attitude to marriage contracts was measured using a self-developed questionnaire. Procedure:Collection of data was frontal in an electronic format, with no time limit. The results of the study indicate that there is no statistically significant correlation between the degree of satisfaction within marriages and the attitude to entering into a marriage contract. Similarly, no significant gender difference exists for male and female respondents Key words: satisfaction, marriage, marriage contract