Emociju regulācijas saistība ar piesaistes drošību pirmskolas vecuma bērniem

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv atšķirības emociju regulācijas spējās bērniem ar drošo, nedrošo un idealizēto drošo piesaisti. Pētījumā piedalījās 20 bērnu-māšu diādes (bērnu vecums 36 – 48 mēneši). Mātes un bērna piesaistes drošības novērtēšanai tika izmantota Evereta Vatersa (Waters, 1987) izveidotā Piesaistes kūsorta (PKS) metodes 3. versija (Attachment Q-Sort version 3.0), kuras 90 apgalvojumus par bērna uzvedību grupēja mātes. Balstoties uz autores Kursa darbā II gūtajām atziņām un uz Vatersa norādījumu, ka mātes, grupējot apgalvojumus, mēdz idealizēt piesaisti ar bērnu, kā kontrolmetode tika izmantota Bartolomjū un Horovica (Bartholomew & Horowitz, 1991) izveidotā Attiecību aptauja (Relationship Questionnaire). Bērnu emociju regulācijas novērtēšanai pētījumā izmantota sāncensības spēle Apsteidz zvaniņu (Beat the Bell), kur manipulējot ar spēles rezultātu, bērnos tika izraisītas negatīvas un pozitīvas emocijas (Berlin & Cassidy, 2003). Pētījuma rezultātā tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības emociju regulācijā starp bērniem ar drošo, nedrošo un idealizēto drošo piesaisti. Papildus tika noskaidrotas atšķirības starp grupām pozitīvo un negatīvo emociju regulācijas spēju rādītājos. Rezultātā tika secināts, ka bērni ar drošo piesaisti regulē gan savas pozitīvās un negatīvās emocijas, gan emocijas kopumā labāk, nekā bērni ar nedrošo un idealizēto drošo piesaisti. Bakalaura darba ietvaros tika paplašināta izpratne par PKS metodes pielietojumu pirmskolas vecuma bērnu piesaistes pētniecībā, kā arī metodes izmantošnas devumiem un trūkumiem Latvijā. Pētījuma nozīmīgākais devums ir Apsteidz zvaniņu spēles aprobēšana un pielietošana emociju regulācijas pētīšanā, kā arī kritēriju izstrāde bērnu emociju regulācijas spēju novērtēšanai. Pirmo reizi Latvijā veikts šāda apjoma pētījums par emociju regulācijas un piesaistes drošības saistību pirmsskolas vecuma bērniem. Atslēgas vārdi: emocijas, emociju regulācija, piesaiste, Attachment Q-Sort

The aim of the study was to determine differences in emotion regulation abilities between children with secure, insecure and idealized secure attachment. The participants of this study were 20 mother-child dyads (child age between 36 and 48 months). Attachment security was measured using Attachment Q-Sort version 3 – a method of Everett Waters (Waters, 1987) where the 90 statements about child’s behavior were sorted by mothers. As an attachment control method Relation Questionnaire was used (Bartholomew & Horowitz, 1991).To evaluate children’s emotion regulation, Beat the Bell method was used (Berlin & Cassidy, 2003). Significant differences in emotion regulation abilities between the groups of different attachment were found. The main conclusion states that children with secure attachment regulate their positive, negative emotions and emotions in general better than children from insecure and idealized secure attachment groups. Within the framework of this study the comprehension of Attachment Q-Sort method as a valuable attachment security measuring instrument was expanded. The most important contribution of this study is the use and approbation of the Beat the Bell method in Latvia as a significant measure of children’s emotion regulation abilities. The subject of attachment connection with emotion regulation in preschool in such amount of research was first examined in such amount in Latvia.

Key words: emotions, emotion regulation, attachment, Attachment Q-Sort