Paškategorizācijas, uztvertā stresa un stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar bezdarbnieku priekšstatiem par izredzēm atgriezties darba tirgū

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir bezdarbnieku paškategorizācijas, uztvertā stresa un stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar priekšstatiem par izredzēm atrast darbu. Pētījuma grupa ir 53 vīrieši – bezdarbnieki, vecumā no 20 līdz 55 gadiem. Respondentiem tika prasīts izglītības līmenis, ir vai nav bezdarbnieka statusa pieredze un bezdarbnieka statusa ilgums. Pētījumā tika izmantotas stresa pārvarēšanas stratēģiju situatīva aptaujas versija – The COPE Inventory (COPE) (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989); Izveidota identificēšanās ar bezdarbnieku grupu skala, par paraugu ņemti izteikumi no Etniskās identitātes skalas (Ethnic Identity Scale (EIS)) (Valk & Karu, 2001); Uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale (PSS)) (Cohen, Kamarck, & Mermelstein, 1983); Skala par uztvertajām izredzēm atrast darbu (Three-item Perceived Job Alternatives index) (Mantler, Matejiecek, Matheson, & Anisman, 2005), jautājums par priekšstatiem par izredzēm atrast ideālo darbu (Wanberg, 1997). Pētījumā rezultātā tika sasniegts izvirzītais mērķis. Ir noteiktas statistiski nozīmīgas saistības starp identificēšanos ar bezdarbniekiem, uztverto stresu un priekšstatiem par izredzēm atrast darbu. Rezultāti apstiprināja hipotēzi, ka augstāka identificēšanās ar bezdarbnieku grupu saistīta ar augstāku uztverto stresu un zemākām uztvertajām izredzēm atrast darbu. Tika secināts, ka nav statistiski nozīmīgas saistības starp identificēšanos ar bezdarbniekiem un stresa pārvarēšanas stratēģijām. Rezultāti arī parāda, ka uztvertais stress un uz problēmām fokusētas stresa pārvarēšanas stratēģijas prognozē uztvertās izredzes atrast darbu (augstākie uztvertā stresa un uz problēmām fokusētas stratēģiju radītāji prognozē zemākos rezultātus priekšstatiem par izredzēm atrast darbu). Iegūtos rezultātus iespējams izmantot specifiskās bezdarba situācijas izpratnei.

Atslēgas vārdi: identificēšanās ar bezdarbnieku grupu, stresa pārvarēšanas stratēģijas, uztvertais stress, priekšstati par izredzēm atrast darbu, bezdarbs

A purpose of research is to investigate connections between self-categorization, perceived stress, coping strategies and unemployed self-reported employment expectations. The participants are 53 unemployed men in age 20 – 55 years. All of participants were asked by education, experience of being unemployed later and time, what they are in unemployed status. There are four questionnaires used in research: The COPE Inventory (COPE) (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989); Self-categorization scale, taken as an example from Ethnic Identity Scale (EIS) (Valk & Karu, 2001); Perceived Stress Scale (PSS) (Cohen, Kamarck, & Mermelstein, 1983); Self-reported employment expectations scale (Three-item Perceived Job Alternatives index) (Mantler, Matejiecek, Matheson, & Anisman, 2005; Wanberg, 1997). The purpose of research was attained. There are certain statistical connection between self-categorization, perceived stress and self-reported employment expectations. The hypothesis is confirmed. The higher self-categorization level is in relationship with higher perceived stress and lower self-reported employment expectations. It was concluded, that where are no statistical connection between self-categorization and coping strategies. Results also show, that perceived stress and problem focusing coping strategies predict self-reported employment expectations (higher perceived stress and problem focusing strategies results predict lower employment expectations of unemployed). It is possible to use this results for understanding the specific cases of unemployment situation.

Key words: self-categorization, coping, perceived stress, employment expectations, unemployment