LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 690. SĒJUMS Vadības zinātne SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA VOLUME 690 Management LU-raksti_690-frolova.indd 1 2005.11.02. 11:13:26 Process Black 690. SĒJUMS SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA VOLUME 690 Management LATVIJAS UNIVERSITĀTE LU-raksti_690-frolova.indd 2 2005.11.02. 11:13:29 Process Black LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 690. SĒJUMS Vadības zinātne LATVIJAS UNIVERSITĀTE VOLUME 690 LU-raksti_690-frolova.indd 3 2005.11.02. 11:13:29 Process Black UDK 005(082) Va 073 Galvenā redaktore Dr. h. oec., prof. Ludmila Frolova, Vadības zinību bakalaura un maģistra studiju programmu direktore Redkolēģija Prof. Džovani Balcets (Giovanni Balcet), Itālija Prof. Pēteris Blatners (Peter Blatner), Vācija Dr. oec., prof. Inta Brūna Dr. oec., asoc. prof. Vladimirs Dubra Dr. h. oec., prof. Ludmila Frolova Dr. math. Viesturs Neimanis Dr. oec., prof. Baiba Šavriņa Prof. Dīters Šneiders (Dieter J. G. Schneider), Austrija Dr. h. oec., prof. Edvīns Vanags Redkolēģijas sekretāre Marina Polupanova Literārās redaktores Ieva Račko un Katrīna Rikarde Maketu veidojis Ludis Neiders Visi krājumā ievietotie raksti ir recenzēti. Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Latvijas Universitātes atļauja. Citējot atsauce uz izdevumu obligāta. ISBN 9984-783-13-8 © Latvijas Universitāte, 2005 ISSN 1407-2157 Saturs / Contents I Oriāinalraksti Irina Arhipova, Ilva Rudusa. Uzīģ mumu tākla modelis reēionu attāstābl / Entrepreneurial Network Model in Regional Development 9 Juris Binde. Mobilo telekomunikl ciju tirgus parametru analāze un prognozģšanas iespģjas / Analysis and Forecasting of Mobile Telecommunication Market Parameters 17 Visvaldis Briedis. A New Approach to the Research of GDP and Income Inequality Based on the “Old” and Enlarged EU with a Comparative Analysis of the USA Data / Jauna pieeja nevienlādzābas pģtāšanai GDP un ienl kumu joml (piemģri par “veco” un jauno Eiropas Savienābu salādzinl juml ar ASV) 31 Andrejs Cekuls. Sistģmas pieejas modelis uzīģ mģjdarbābas informl cijas izl ? košanai Latvijas uzīģ mumos / The System Approach Model for Competitive Intelligence in Latvian Companies 44 Ludmila Frolova. Korporatāvl sektora attāstāba Latvijl un to ietekmģjošie faktori / Corporate Sector Development in Latvia and its Influencing Factors 52 Dainora Grundey. Marketing and Logistics Interface: Functional Discrepancies in Lithuanian Enterprises / Tirgvedābas un loēistikas saskarsme: funkcionl ll s pretrunas Lietuvas uzīģ mumos 68 Danute Jasjko, Guna Salputra. Latvijas lauksaimniecābas sektora tiešmaksl jumu reformas kvantitatāvais novģrtģjums / Quantitative Assessment of Direct Support Reform in Latvian Agricultural Sector 83 Konstantins Kozlovskis, Natalja Lace, Vladimirs Jansons. Estimation of Financial Instruments and Their Management in the Latvian Equity Market / Finanšu instrumentu novģrtģšana un vadāšana Latvijas vģrtspapāru tirg? 104 Kristīne Rozīte, Nikolajs Nečvaļs, Edgars Vasermanis. Optimizl cijas mode ? i aviolāniju vietu krl jumu kontrolģ / Optimization Models in Airline Seat Inventory Control 115 Daina Šķiltere, Mārtiņš Danusēvičs. Mazumtirdzniecābas uzīģ mumu atrašanl s vietas izvģles metodes / Selection Methods of Retail Store Location 130 Mārtiņš Valters. Intelektul las organizl cijas juridiskais statuss un organizl cijas strukt ? ras tips / The Legal Status of the Intellectual Organisation and the Type of the Structure 140 II Problemraksti Irina Arhipova, Signe Bāliņa, Ilva Rudusa. Latvijas reēionu attāstābas rl dātl ju kvantitatāvl analāze / The Quantitative Analysis of Latvia Regions Development Criteria 151 Veronika Bikse. Ekonomikas attāstābas problģmas m? sdienl s / Contemporary Problems of Economic Development 160 Anita Dūdiņa. E-demokrl tijas ideja kl pl rmaiī as rosinošs faktors parlamenta darbl / E-Democracy as a Change Agent in Parliamentary Work 175 Ludmila Frolova, Agnese Briška. Studiju programmas kvalitl tes novģrtģšanas kritģriji un metodes augstskoll s / Methods and Criteria for Evaluating Quality of Study Program in Higher Education Institutions 190 Benita Judrupa, Ojārs Judrups. Pedagoēiskl darba analāze Latvijas Universitl tģ / Analysis of Pedagogical Work in University of Latvia 209 Nataļja Lāce, Zoja Sundukova. Vadābas pl rskatu loma lģmumu pieī emšanl / The Role of Managerial Reports in Decision-Making 223 Vizma Niedrīte. Kvalitl te kl galvenais augstl kl s izglātābas sistģmas pilnveidošanas kritģrijs / Quality as Main Criteria of Improvement of University Education System 231 Jānis Ēriks Niedrītis. Organizl ciju stratģēiju izpildes nodrošinl šanas sistģma / Securing System of the Implementation of Strategies of the Organizations 240 Grigorijs Oļevskis, Ainārs Roze. Latvijas uzīģ mģjdarbābas veidošanl s problģmas / Problems of the Formation of Latvian Entrepreneurship 251 Ramona Rupeika-Apoga. Krievijas komercbanku darbābas analāze Sanktpģterburgl / Analysis of Russia’s Commercial Banks Activities in St. Petersburg 261 Svetlana Saksonova. Komerc ㄦ lu riski un to novģršanas problģmas / Risks of Registered Pledges and the Problems of their Prevention 271 Мария Володина. ㌴㘷??? 㘽㐾䀴㸴䄶㐾㵂 ? 䀺㑁䐼䕆 㝇䠼㸽䥇 㴴䥇㩇 / Preces konkurģtspģja un kvalitl tes problģmas / Competitiveness and Quality Problems of Commodity 280 Kristīne Zaksa, Mārtiņš Knite. Latvijas t ? risma nozares izaugsmes prognozes / Tourism Industry Growth Forecasts for Latvia 292 III Apskata raksti Lilita Ābele. Ilgtspģjas pamatnostl dnes un virzābas vģrtģšanas problģmas / Approaches to Sustainability and Reporting on the Progress 306 Brigita Baltača. Pilsoniskl s lādzdalābas veicinl šana pašvaldābl s / Promotion of Civic Participation in Communities 319 Remigijus Čiegis, Dainora Grundey. Sustainable Agriculture in Lithuania: Economic and Managerial Issues / Ilgtspģjāga Lietuvas lauksaimniecāba: ekoloēisko problģmu ekonomiskie un vadābas aspekti 327 Dace Kaužēna. Neliela apjoma maksl šanas lādzek ? u strukt ? ra un norģ? inu efektivitl te Latvijl / Profile and Settlement Efficiency of Latvian Retail Payment Instruments 354 Jānis Krūmiņš. Mobill tāmek? a funkcionl lie risinl jumi un to potencil li efektāvie pielietojumi / Mobile Web: Functional Solutions and Their Potentially Efficient Applications 365 Ilze Lapa. Socil lo un apkl rtģjl s vides faktoru ietekme uz biznesa lģmumu pieī emšanu starptautiskl uzīģ muml / Influence of Social and Environmental Factors on Business Decisions in an International Enterprise 375 Diāna Ļubimova. Measurement of Performance Using Transfer Pricing / Transferta cenu izmantošana darbābas rezultl tu vģrtģšanl 388 Anatolijs Magidenko, Elīna Gaile-Sarkane. Informl cija kl produkcijas konkurģtspģjas paaugstinl šanas avots un lādzeklis / The Information as a Source and Instrument in Rising of Production Competitiveness 407 Roberts Škapars, Uldis Duka. Latvijas Radio vāzija un misija – sabiedriskl radio vadābas instrumenti / Vision and Mission of Latvian Radio as Management 418 Sigitas Urbonavicius. Managerial and Marketing Aspects of ISO System Implementation in Latvian and Lithuanian Companies / ISO sistģmu vadāšanas un tirgvedābas aspektu āstenošana Latvijas un Lietuvas kompl nijl s 431 Edvīns Vanags. Pašvaldābu lģmģjvaras attāstāba pasaulģ un Latvijl / The Development of Legislature of Local Governments in the World and Latvia 447 Edvīns Vanags, Inga Vilka. Pašvaldābu reformu problģmas Eiropl un Latvijl / Problems of Local Government Reforms in Europe and Latvia 462 Aija Zigure. Focusing on Non-professional Statistical Data Users / Neprofesionl lo statistisko datu lietotl ju interešu analāze 479 LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 9.–16. lpp. Uzāēmumu tukla modelis renionu attustub Entrepreneurial Network Model in Regional Development Irina Arhipova Latvijas Lauksaimniecabas universitete Informecijas tehnolol iju fakultete Liele iela 2, Jelgava, LV-3001 E-pasts: irina.arhipova@llu.lv Ilva Rudusa Latvijas Lauksaimniecabas universitete Informecijas tehnolol iju fakultete Liele iela 2, Jelgava, LV-3001 E-pasts: ilva.rudusa@llu.lv Jautejums par teritoriju vienmģragas attastabas veicinešanu un nodrošinešanu ir aktuels pat attastatajes valstas. Perejot no plena ekonomikas uz tirgus ekonomiku, uz ⸣ mģjdarbabas attastaba Latvije notikusi ? oti nevienmģragi. Te rezultete radušes šedas problģmas: · uz ⸣ mģjdarbabas aktivitetes nevienmģrags izvietojums Latvije, kas rada izteiktas ekonomikas, nodarbinetabas un socieles problģmas vairekos rel ionos; te rezultete notiek nevienmģraga rel ionu attastaba un teritoriju nosle? ošanes; · vairekume gadajumu uz ⸣ mģjdarbabas procesu pilnveidošane netiek realizģta stratģl iske sadarbaba starp saistatiem un savstarpģji papildinošiem uz ⸣ mumiem. Rakste novģrtģta uz ⸣ mumu taklu attastabas ietekme uz rel ionu attastabu. Tiek piedevets viena un vaireku uz ⸣ mumu klasteru attastabas lol istiskais modelis, ar kura paladzabu var noteikt: · maksimelo uz ⸣ mumu skaitu klastera, ja vienu klasteri izkonkurģ cits; · ladzsvaru starp diviem klasteriem. Atslēgv rdi: uz ⸣ mumu klasteris, uz ⸣ mumu takls, lol istiskais modelis. Key words: entrepreneurial cluster, entrepreneurial network, logistic model. Ievads Rel iona jģdziena izpratne var un mģdz b ? t ? oti plaša atkarabe no pģtnieka interesģm un mģr ? iem. Te ir skatema gan visperl eogrefiske, gan vietģjo apstek? u un praktisko mģr ? u saistabe. Pasaules un Eiropas mģroge Latviju parasti uztver ke atseviš? u rel ionu. M ? sdienes jebkura relatavi viendabaga un liela Latvijas teritorijas da ? a (pagastu un pilsģtu kopa, rajons vai rajonu kopa), kuru vieno noteikta pazame vai kopaga problģma, var tikt dģvģta par rel ionu. Administratavi teritorielais iedalajums ir ? oti cieši saistats ar valsts saimniecisko dzavi, ierobežojot vai rosinot tes attastabu. Latvije pašreiz ir izveidoti pieci plenošanas rel ioni – Kurzeme, Latgale, Raga, Vidzeme un Zemgale. Ekonomiskes situecijas apzinešanai un saladzinešanai Latvija iedalata ara piecos statistiskajos 10 VADBAS ZINī TNE rel ionos, kas pģc nosaukumiem atbilst plenošanas rel ioniem, bet atš ? iras pģc tajos ietilpstošajiem administratavajiem rajoniem [1]. Rakste ar jģdzienu reģions tiek saprasts statistiskais rel ionu iedalajums, uz to pamatojas visi pģtajuma aprģ? ini un secinejumi. Ekonomiski aktavo uz ⸣ mumu skaits uz 1000 iedzavotejiem ietver uz⸣ mumus un uz⸣ mģjsabiedrabas (iz ? emot zemnieku saimniecabas), kas ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus. Šis redatejs liecina par pģtemes teritorijas iedzavoteju aktiviteti uz⸣ mģjdarbabe. Ekonomiski aktavo uz ⸣ mumu skaita izmai? as Latvijas rel ionos no 1997. ladz 2003. gadam paredatas 1. attģle. Avots: Centreles statistikas pervaldes mejas lapa www.csb.lv 1. att. Ekonomiski aktavo uz ⸣ mumu skaits uz 1000 iedzavotejiem Latvijas rel ionos laika posme no 1997. ladz 2003. gadam The Number of Economically Active Enterprises per 1000 Inhabitants in the Regions of Latvia Redzam, ka visos Latvijas rel ionos ekonomiski aktavo uz ⸣ mumu skaitam uz 1000 iedzavotejiem ir tendence pieaugt. Visstraujek šis skaits pieaudzis Ragas rel ione: 2003. gade tas ir 31 uz⸣ mums uz 1000 iedzavotejiem, kamģr Latgales rel ione – tikai 10 uz⸣ mumi uz 1000 iedzavotejiem, tetad trasreiz mazek neke Ragas rel ione. Uzāēmumu tuklu un klasteru attustubas modeıi renionu attustub Uz ⸣ mumu takli ir l eogrefiski izkliedģtas, bet tehnolol iski un/vai komercieli cieši saistatas uz ⸣ mumu grupas, turpretim uz ⸣ mumu klasteriem raksturaga koncentrecija ierobežote teritorije. Pģc b ? tabas var pie ? emt, ka takls sastev no cieši saistatiem klasteriem. Uz ⸣ mumu klasteru un uz⸣ mumu taklu izveidošana dod ievģrojamu izmaksu ekonomiju, kas apaši svaragi maziem un vidģjiem uz ⸣ mumiem, tedģjedi gan uz⸣ mumu klasteri, gan takli palielina katra iesaistate dalabnieka un attiecages uz⸣ mumu grupas konkurģtspģju pasaules tirg ? . Izveidojot taklus, uz⸣ mumi 5 10 15 20 25 30 35 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 Gads Ek on om isk i a kta vo uz ?ģ mu mu sk ait s u z 1 00 0 i ed zav ote jie m Kurzemes rel ions Latgales rel ions Ragas rel ions Vidzemes rel ions Zemgales rel ions I. Arhipova, I. Rudusa. Uz⸣ mumu takla modelis rel ionu attastabe 11 iesaistes tedes kopages darbabes ke eksporta veicinešana, merketings, tehnolol iju modernizecija, apmecaba un izglataba. Uz ⸣ mumu taklos apvienojas ne tikai uz⸣ mumi. Tajos bieži iesaistes ara organizecijas, kas sniedz specializģtu apmecabu, izglatabu, pģtniecabas un tehnisko paladzabu (augstskolas, konsultanti, profesioneles izglatabas iestedes). Nozamaga loma uz⸣ mumu taklu veidošane ir ara vietģjem pašvaldabem, kuras var atbalstat uz⸣ mumu taklus, piemģrojot tiem nodok ? u atvieglojumus. Pašlaik pasaules attastates valstis plaši atbalsta uz⸣ mumu taklu un klasteru veidošanu, kas dod pozitavu rezultetu. Holandģ uz ⸣ mumu takli ir viens no inoveciju politikas galvenajiem elementiem. Ara Somije, Zviedrije un Denije pastev vairekas programmas, kuru galvenais mģr ? is ir atbalstat uz⸣ mumu taklu veidošanu. Be ㄫ ije ir izstredeta un tiek lietota Plato shģma, kuras mģr ? is ir veicinet sadarbabu starp lieliem un maziem uz⸣ mumiem, un ša shģma ir adaptģta vairekes cites valstas [2]. Precaza uz⸣ mumu taklu robežu noteikšana iespģjama atkarabe no te mģr ? iem. Uz ⸣ mumu taklu veidošanai Latvijas rel ionos iespģjami tras sceneriji: · vertikele integrecija – takle apvienojas uz ⸣ mumi vise ražošanas procesa 㔣 dģ, sekot ar izejvielu piegedetejiem un beidzot ar mazumtirgo- tejiem, · horizontele integrecija – takle apvienojas vienas nozares uz ⸣ mumi, · jaukta tipa integrecija – uz ⸣ mumi apvienojas gan pģc ražošanas procesa 㔣 des, gan nozares principa. Iesaistaties uz⸣ mumu taklos un sadarboties ar attastateko rel ionu uz ⸣ mumiem apaši svaragi ir mazek attastatajiem rel ioniem. Tiem rodas iespģja jauniem noieta tirgiem, kas ? auj palielinet ražošanas apjomus, tiek izveidotas jaunas darba vietas, un ladz ar to notiek rel iona attastaba. Nozamaga loma ir ara informecijas apmai ? ai starp takla dalabniekiem. Mazie uz ⸣ mumi ne vienmģr var at ? auties veikt liela apjoma pģtajumus tehnolol isko un citu procesu uzlabošanai. Savukert uz ⸣ muma takla ietvaros visiem ir pieejama jauneke informecija un tes aprite notiek daudz etrek. Ladzagi ir ara ar tirgus izpģti un reakciju uz patģrģteja vajadzabem. Takla ietvaros tiek garantģtas produkcijas realizecijas iespģjas, ke ara kopaga merketinga politika. Sadarbaba ar zinetniski pģtnieciskajem instit? cijem ? auj samazinet izmaksas. Uz ⸣ mumu taklu attastaba veicina ne tikai pašas nozares, bet ara palagnozaru, piemģram, transporta pakalpojumu, attastabu. Parasto uz ⸣ mumu klastera augšanas modeli var definģt šedi: uz⸣ muma skaita palielinešanes etrums ir vieneds ar uz ⸣ mumu skaita un to ietekmes koeficienta uz rel iona attastabu reizinejumu [3]: )t(nrdt dn qq q = , kur nq – uz ⸣ mumu skaits klastera q laike t, rq – klastera uz ⸣ mumu augšanas koeficients. Tetad )0(ne)t(n qtrq q= , kur nq(0) – uz ⸣ mumu skaits klastera q laika momente t = 0. 12 VADBAS ZINī TNE Pie ? emot, ka konkurences un kapacitetes faktori ir iek? auti modela, augšanas modeli var perveidot šedi: ÷÷ø ö ççè æ -= q q qq q K )t(n1)t(nrdt dn , kur rq – maksimelais augšanas etrums un )t(nlimK qtq ¥®= ir klastera ladzsvara lamenis. Integrģjot ieg ? to vienedojumu, ieg ? stam ( )1e)0(nK e)0(nK)t(n trqq tr qq q q q -+= . Tetad, attģlojot uz⸣ mumu skaitu nq(t) attiecabe pret laiku t, ieg ? stam S veida lakni atkarabe no koeficientiem rq un Kq. Ja uz ⸣ mumu skaits ir ladzsvara lamena, tad klastera uz ⸣ mumu skaita palielinešanas etrums ir vieneds ar 0. Klastera uz ⸣ mumu augšanas koeficientu rq var interpretģt ke starpabu starp noteikte laika periode jaunizveidoto un likvidģto uz ⸣ mumu skaitu. Tas nozamģ, ka rq ir saliktais indekss, kas raksturo klastera potencielo augšanas tempu un uz⸣ muma konkurģtspģju klastera. Kq – klastera ladzsvara lamenis vai kapacitete, t. i., maksimelais uz ⸣ mumu skaits, kuri ir konkurģtspģjagi klastera ietvaros, ar nosacajumu, ka starpklasteru konkurence neeksistģ. Koeficientu Kq var noteikt, izmantojot sakarabu starp pieejamo klastera resursu daudzumu un uz ⸣ mumu efektiviteti resursu izmantošane. Katre laika periode t, jaunizveidojamu uz ⸣ mumu skaits ir atkarags no potenciele jaunizveidojamo uz ⸣ mumu skaita (Kq – nq(t)) un klastera eksistģjošo uz ⸣ mumu skaita nq(t). Mode ? a laknes forma ir atkaraga no mode ? a koeficientu vģrtabem. Piemģram, ja rel ione ir 31 uz ⸣ mums uz 1000 iedzavotejiem (Kq = 31), tad ladzsvara lamenis tiek sasniegts pģc 100 laika vienabem, pie nosacajuma, ka klastera uz ⸣ mumu augšanas koeficients rq=0,1 un uz ⸣ mumu skaits klastera sekuma momente t=0 ir nq(0)=0,1 (2. att.). 0 5 10 15 20 25 30 35 0 20 40 60 80 100 120 laiks uz ņē mu mu sk ait s Kq=31; rq=0,1; nq(0)=0,1 I. Arhipova, I. Rudusa. Uz⸣ mumu takla modelis rel ionu attastabe 13 0 5 10 15 20 25 30 35 0 20 40 60 80 100 120 laiks uz ņē m um u sk ait s Kq=31; rq=0,3; nq(0)=0,1 0 5 10 15 20 25 30 35 0 20 40 60 80 100 120 laiks uz ņē m um u sk ait s Kq=31; rq=0,1; nq(0)=2 0 5 10 15 20 25 30 35 0 20 40 60 80 100 120 laiks uz ņē m um u sk ait s Kq=31; rq=0,3; nq(0)=2 Avots: autoru zamģjums 2. att. Uz⸣ mumu klastera attastabas lol istiskais modelis ar dažediem koeficientiem The Entrepreneurial Cluster Development Logistic Model with Different Coefficients Pie ? emsim, ka uz ⸣ mumu takle ir 2 klasteri, kuri konkurģ save starpe saska ⸩ ar monoklasteru attastabas modeli. Formeli uz ⸣ mumu takla situeciju var aprakstat ar šedu vienedojumu sistģmu [3]: ïïî ïïí ì úû ùêë é +-= úû ùêë é +-= 2 1212 22 2 1 2121 11 1 K )t(nc)t(n1)t(nrdt dn K )t(nc)t(n1)t(nrdt dn , 14 VADBAS ZINī TNE kur n1 un n2 – uz ⸣ mumu skaits 1. un 2. klastera laike t, K1 un K2 – 1. un 2. klastera ladzsvara lamenis vai kapacitete, t. i., maksimelais uz⸣ mumu skaits, kuri ir konkurģtspģjagi klastera ietvaros; c12 un c21 – konkurences koeficienti jeb viena klastera konkurģtspģjas mģrs attiecabe pret otru klasteri. Pie ? emsim, ka klasteru industriele masa nemaines, vai uz⸣ muma skaita palielinešanas etrums ir vieneds ar 0, t. i., ïïî ïïí ì = = 0dt dn 0dt dn 2 1 , tad sistģmas ladzsvara punkts ir izoklanu krustpunkts, kura koordinetes ir atkaragas no koeficientu vģrtabem: êê êê ê ë é ÷÷ø ö ççè æ -÷÷ø ö ççè æ -= ÷÷ø ö ççè æ -÷÷ø ö ççè æ -= 21 12 21 2 12 21 12 2 12 1 1 c 1cc KKn cc 1Kc Kn . Apl ? kosim šedas situecijas: · eksistģ ladzsvars starp diviem klasteriem; · vienu klasteri izkonkurģ otrs klasteris. Ladzsvars starp diviem klasteriem eksistģ, ja uz ⸣ mumu skaits katre klastera ir lieleks par 0. Turklet ladzsvara punkts ir stabils, ja pirme klastera ladzsvara lame ? a un konkurences koeficienta c12 attiecaba ir lieleka par otra klastera ladzsvara lameni, bet otre klastera ladzsvara lame ? a un konkurences koeficienta c21 attiecaba ir lieleka par pirme klastera ladzsvara lameni: 2 12 1 Kc K > 21 2 1 c KK < . Ladzsvara punkts ir nestabils, ja pirme klastera ladzsvara lame ? a un konkurences koeficienta c12 attiecaba ir mazeka par otre klastera ladzsvara lameni, bet otre klastera ladzsvara lame ? a un konkurences koeficienta c21 attiecaba ir mazeka par pirme klastera ladzsvara lameni: 2 12 1 Kc K < 21 2 1 c KK > Situecija, kad vienu klasteri izkonkurģ otrs klasteris, ir iespģjama, ja uz ⸣ mumu skaits viene klastera ir 0. Tetad vienu klasteri izkonkurģ otrs klasteris, ja viena klastera ladzsvara lame ? a un attiecage konkurences koeficienta attiecaba ir lieleka par otre klastera ladzsvara lameni, bet otra klastera ladzsvara lame ? a un attiecage konkurences koeficienta attiecaba ir mazeka par pirme klastera ladzsvara lameni: 2 12 1 Kc K > 21 2 1 c KK > vai I. Arhipova, I. Rudusa. Uz⸣ mumu takla modelis rel ionu attastabe 15 2 12 1 Kc K < 21 2 1 c KK < . Piemģram, ja pirmaje rel ione ir 11,2 uz ⸣ mumi uz 1000 iedzavotejiem un otraje rel ione – 13,9 uz ⸣ mumi uz 1000 iedzavotejiem (kas ir 2 klasteru takla mode ? a ladzsvara punkts), tad K1 = 16,76 – maksimelais uz ⸣ mumu skaits uz 1000 iedza- votejiem pirmaje rel ione, bet maksimelais uz⸣ mumu skaits uz 1000 iedzavotejiem otraje rel ione ir K2 = 18,38 ar nosacajumu, ka konkurences koeficients c12=c21=0,4 (3. att.). 0 10 20 30 40 50 0 2 4 6 8 10 12 14 16 n1 n 2 n1=11.2 n2=13.9 Avots: autoru zamģjums 3. att. Uz⸣ mumu klasteru takla ladzsvara modelis The Equilibrium Model for Entrepreneurial Clusters’ Network Secin jumi Rel ionu attastaba Latvije notiek ? oti nevienmģragi. Viens no iespģjamiem scenerijiem rel ionu attastabas ladzsvarošanai ir uz ⸣ mumu taklu veidošana. Piedeveto uz ⸣ mumu takla attastabas modeli var izmantot, lai noteiktu mode ? a koeficientu vģrtabas ar šediem nosacajumiem: · novģrtģt klasteru ladzsvara lameni un konkurences koeficientu vģrtabas attiecabe uz esošo takla ladzsvara punktu; · novģrtģt stabilu takla ladzsvara punktu pie esošajem konkurences koeficientu un klasteru ladzsvara lame ? a vģrtabem; · novģrtģt nestabilu takla ladzsvara punktu pie esošajem konkurences koeficientu un klasteru ladzsvara lame ? a vģrtabem; · pie esošajem konkurences koeficientu un klasteru ladzsvara lame ? a vģrtabem novģrtģt situeciju, kad viens klasteris izkonkurģ citu klasteri. Piedevetais modelis ? auj noskaidrot rel iona iespģjamo attastabas sceneriju: takla izveidi vai atseviš ? a klasteri izveidi. 16 VADBAS ZINī TNE LITERAT ? RA 1. Vanags, E., Krasti? š, O. u. c. Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas. – Raga: Latvijas Statistikas instit? ts, Valsts Rel ioneles attastabas al ent ? ra, 2004. 2. Butler J., Hansen G. S. Network Evolution, Entrepreneurial Success, and Regional Development // Entrepreneurship and Regional Development, Vol. 3 (1), 1991, p. 16. 3. Curzio A. Q., Fortis M. Complexity and Industrial Clusters. Dynamics and Models in Theory and Practice. – Heidelberg, New York: Physica–Verlag, 2002, p. 307. Entrepreneurial Network Model in Regional Development Summary The issue of the facilitation of even development of territories is topical even for the advanced countries. This matter is even more topical for the countries of transition period, including Latvia. During the transition from the planned economy to the market economy the development of entrepreneurship was very uneven in Latvia. As a result the following problems came into existence in the entrepreneurship in Latvia: · the uneven arrangement of business activities in the regions of Latvia that creates explicit economical, employment and social problems in several regions, which result in uneven regional development and stratification of territories. · in most of the cases the strategic cooperation for the improvement of entrepreneurial processes between the interconnected and intercomple- mentary enterprises is not implemented. One of the possible scenarios for balancing of regional development is to develop enterprise networks. The entrepreneurial cluster and entrepreneurial network development logistic models are considered. Offered model allows defining: · the maximal number of enterprises in the cluster under the competition conditions, · stable equilibrium point between two clusters in the network, · unstable equilibrium point between two clusters in the network, · conditions, when one cluster competed another cluster. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 17.–30. lpp. Mobilo telekomunikāciju tirgus parametru analēze un prognozūšanas iespūjas Analysis and Forecasting of Mobile Telecommunication Market Parameters Juris Binde LU Ekonomikas un vadabas fakultete Aspazijas bulv. 5, Raga, LV-1050 E-pasts: d30247@lu.lv Rakste apskatatas galvenes mobilo telekomunikeciju lietoteju skaita dinamikas un pakalpojumu attastabas tendences, ke ara to ietekme uz citu nozaru darba ražaguma pieaugumu. Autors analizģjis FMS procesu, kure fiksģtie telekomunikeciju pakalpojumi tiek aizsteti ar mobilajiem telekomunikeciju pakalpojumiem. Pģtajumu gaite identificģti galvenie faktori, kuri ietekmģ klientu izvģli FMS procese, ke ara pģtata atsevišl u faktoru nozamaba un ietekmģjamaba dažedos tirgus attastabas etapos. Pamatojoties uz publiski pieejamiem statistiskajiem datiem, autors aprģl inejis regresijas vienedojumus un novģrtģjis sakarabu ciešuma redatejus fiksģto telekomunikeciju pakalpojumu lietoteju skaita atkarabai no mobilo telekomunikeciju pakalpojumu lietoteju skaita izmai⸩ m, ke ara saladzinejis Eiropas Savienabas (ES15) un Latvijas FMS procesu regresijas vienedojumu parametrus. Izmantojot pģtajumu rezultetus, pamatots viedoklis par iespģjem FMS procesa virzabas paetrinešanai. Atslūgvārdi: telekomunikeciju pakalpojumu lietoteju blavums, fiksģto–mobilo telekomunikeciju pakalpojumu aizstešana, konver? ence, balss telefonijas slodze, teritorijas perklejums, pakalpojuma kvalitete, regresijas vienedojums, trenda modelis. Key words: penetration rate, fixed-to-mobile telecommunication substitution, convergence, voice traffic, territory coverage, quality of service, regression equitation, trend model. Telekomunikāciju pakalpojumu savstarpūjās aizstāšanas procesi Pģdģjo desmit gadu laike pieprasajums pģc mobilo telekomunikeciju pakalpojumiem ir ? oti strauji audzis. Eiropas Komisijas zi ? ojums [1: 4] liecina, ka 2004. gade ie ⸣ mumi no mobilo telekomunikeciju pakalpojumiem ir pieauguši par 7%, saladzinot ar 2003. gadu. Ara mobilo telekomunikeciju lietoteju blavums ir audzis par 6%, sasniedzot vidģjo redateju 87%. Vģrojot nozares straujo attastabu, ir svaragi spģt noteikt, keds ir šas izaugsmes cģlonis un virzatejspģks. Nenoliedzami, ara mobilo telekomunikeciju izaugsmes pamate ir spģja apmierinet tirgus vajadzabas ģrte un pie? emame veide, ko galvenokert raksturo šedi parametri: · klientu vajadzabem atbilstoši pakalpojumi; · sa? emte pakalpojuma vģrtabai atbilstoša cena; · plašas pakalpojumu un gala iekertu izvģles iespģjas. 18 VADBAS ZINī TNE Izaugsmes procesa detalizģteka analaze reda, ka pastev vaireki citi telekomunikeciju tirgum raksturagi parametri un procesi, kas nosaka mobilo telekomunikeciju izaugsmes tempus. Viens no svaragekajiem un ladz šim mazek pģtatajiem parametriem ir fiksģto telekomunikeciju aizvietošanas process ar mobilo telekomunikeciju risinejumiem (Fixed–to–Mobile Substitution: FMS). Ke 2000. gade apgalvoja zinetnieks un Eiropas Investaciju bankas eksperts H. Grubers [2: 19], nav racionela pamata uzskatat, ka mobilo telekomunikeciju pakalpojumi varģtu tikt izmantoti fiksģto sakaru viete. Šo apgalvojumu vi ? š pamatoja, noredot, ka mobilo sakaru infrastrukt ? ra ir perek cieši saistata ar fiksģto taklu, ke ara liela da ? a balss telefonijas slodzes ir starp abu – fiksģte un mobile – taklu abonentiem, ladz ar to mobile telefona lietderaba ir tieši atkaraga no fiksģte takla pieejamabas, tepģc mobilo telekomunikeciju pakalpojumi uzskatemi tikai par fiksģto telekomunikeciju pakalpojumu papildinejumu. Tomģr jaunekie pģtajumi [3] reda, ka pakepeniski notiek fiksģto telekomunikeciju pakalpojumu aizstešana ar mobilo telekomunikeciju pakalpojumiem. Šaje darbe analizģti faktori, kas rada šo procesu un ietekmģ te dinamiku, un veikta statistikas datu analaze, lai novģrtģtu minģte procesa prognozģšanas un vadabas iespģjas Latvije. Fiksģto telekomunikeciju pakalpojumu aizvietošana ar mobilo telekomunikeciju pakalpojumiem ir objektavs process, ko nosaka: · straujš dzaves ritms un nepieciešamaba pģc elastagiem komunikeciju risinejumiem; · mobilo telekomunikeciju pakalpojumu cenu samazinejums, kas vienlaicagi ara samazina balss telefonijas slodzes migrecijas barjeras; · tehnolo ? iju attastaba, kas rada priekšnoteikumus fiksģto un mobilo telekomunikeciju konver ? encei. Lai gan fiksģto telekomunikeciju pakalpojumu aizvietošanai ar mobilajem telekomunikecijem ir globels raksturs, dažedes valstas ša tendence izpaužas atšl iragi. Pģtajuma mģrl is ir noskaidrot, kedi ir galvenie šo procesu ietekmģjošie faktori. Tedģ? ir analizģta informecija par pakalpojumu aizvietošanas tendencģm Eiropas valstas, ke ara pģtata situecija Latvijas telekomunikeciju tirg? . Procesu ietekmūjošo faktoru analēze Balss telefonijas slodzes migreciju no fiksģte uz mobilo telekomunikeciju taklu ietekmģ vaireki objektavi faktori, no kuriem b? tisks, bet ladz šim maz novģrtģts ir socielpsiholo ? iskais aspekts. Sabiedrabas locek ? u tieksme pģc lielekas neatkarabas, uzsvaru liekot uz individuelu sniegumu, kombinģjot to ar integriteti un efektavekem kontroles iespģjem, ir globela tendence. Ladz ar šo attastabas tendenci objektavi rodas pieprasajums pģc individueli veidotiem komunikeciju risinejumiem, kas ? autu ģrti sazineties ar ? imeni un draugiem, nodrošinot iespģju aktavi iek? auties profesionelaje un sabiedriskaje dzavģ, vienlaikus neierobežojot indivada personages bravabas. Tedģjedi mobiles komunikecijas k㌵ st par m ? sdienu dzaves neat? emamu sastevda ? u, jo nodrošina lieleko da ? u no indivada komunikeciju pamatvajadzabem. Mobilo telekomunikeciju risinejumi laika gaite ir ie ⸣ muši arvien b? tiskeku vietu ara ražošanas un pakalpojumu sektore. Mobiles telekomunikecijas pamazem tiek izmantotas ne tikai ke efektavs komunikeciju kanels, bet ara ke darba organizģšanas un vadabas instruments, b ? tiski uzlabojot komunikeciju efektiviteti uz⸣ mume un sabiedrabe. Vairekes tautsaimniecabas nozarģs, piemģram, celtniecabe, J. Binde. Mobilo telekomunikeciju tirgus parametru analaze un prognozģšanas iespģjas 19 transporta nozarģ un nekustame apašuma tirdzniecabe, m? sdienaga darba organizecija vairs nav iedomejama bez mobile telru ? a. Somijas Ekonomikas izpģtes instit? ta (Research Institute of the Finnish Economy) 2004. gada pģtajuma rezulteti [4: 9] liecina, ka mobilo telekomunikeciju izmantošana uz⸣ mģjdarbabe atsevišl u darbinieku darba ražagumu atkarabe no nozares vidģji var paaugstinet par 25%, savukert uz⸣ muma kopģjo darba ražagumu ce? ot par 6%. Ladztekus darba ražaguma pieaugumam mobilo telekomunikeciju risinejumi var b ? tiski samazinet izmaksas, kas saistatas ar uz ⸣ mumu un iestežu lokelo komunikeciju taklu izveidi un uzturģšanu. Mobilo telekomunikeciju pakalpojumu cenas, kuras ilgu laiku uzskataja par objektavu barjeru pakalpojumu plašai izplatabai un izmantošanai, jau vairek neke piecus gadus ir piedzavojušas strauju lejupsladi. To noteikusi gan tehnolo ? iju attastaba un ražoteju cenu politikas pakepeniskas izmai ? as, gan konkurence, mobilo telekomunikeciju pakalpojumu sniegšane iesaistoties arvien jauniem dalabniekiem. Mobilo telekomunikeciju pakalpojumu cenu samazinešanes tendence Eirope ir bijusi ? oti ladzaga, ladz ar to var prognozģt, ka jau tuveko gadu laike cenu lamenis dažedu valstu tirgos pakepeniski izladzinesies. 0 10 20 30 40 50 60 70 80 2000 2001 2002 2003 2004 EUR privetais patģri ? š biznesa patģri? š Avots: Eiropas Komisijas zi? ojums [1], International Telecommunications Union (ITU) statistika [6] EU Commission Report [1], International Telecommunications Union (ITU) Statistics [6] 1. att. Mobilo telekomunikeciju pakalpojumu privete un biznesa patģri ? a izmaksas ES15 valstas no 2000. ladz 2004. gadam Mobile Telecommunications Cost Structure for Private and Business Customers within EU15 Countries Years 2000–2004 Pģdģjo piecu gadu laike ara mobilo telru? u (gala iekertu) cenas un tehnolo ? isko platformu daudzveidaba ir strauji mainajusies. Tieši jauna telru? a iegedes nepieciešamaba bijis viens no svaragekajiem faktoriem, kas negatavi ietekmģjis potenciele klienta izvģli par labu fiksģto telekomunikeciju pakalpojumu aizstešanai 20 VADBAS ZINī TNE ar mobilo telekomunikeciju operatoru risinejumiem. Pģc Latvijas Mobilā Telefona (LMT) datiem, pģdģjo septi ? u gadu laike mobilo telru ? u perdošanas cenas ir samazinejušes vidģji divas reizes. Pģdģjos gados telekomunikeciju operatori plaši izmanto telru? u iegedes subsidģšanu, ke rezultete nepieciešamo gala iekertu iespģjams iegedeties par simbolisku samaksu, vai atsevišl os gadajumos sa ? emt bez tiešas t ? latģjas samaksas. Ša iemesla dģ? telru ? a cena vairs nav uzskatema par kavģjošu faktoru balss telefonijas slodzes migrecijai uz mobilo telekomunikeciju taklu, bet gadajume, ja potencielajam klientam ir jeizdara izvģle par jaunas komunikeciju iekertas un pieslģguma iegedi, minimeles sekotnģjes mobile telru ? a iegedes izmaksas var izredaties pozitavs un stimulģjošs faktors. No gala lietoteju viedok ? a liela nozame fiksģto operatoru piedeveto balss sakaru aizvietošanai ar mobilo telekomunikeciju operatoru pakalpojumiem ir fiksģto un mobilo pakalpojumu konver ? encei [3]. Potencielo pakalpojumu lietoteju visvairek interesģ iespģja izmantot vienus un tos pašus pakalpojumus viene un taje paše veide gan fiksģtajos, gan mobilajos sakaru taklos. Klienti vģlas etri un ģrti apmierinet savas komunikeciju vajadzabas, neinteresģjoties par tehnolo ? iskajiem risinejumiem, kas ir izmantoto pakalpojumu pamate. Fiksģto komunikeciju risinejumu aizstešana ar mobiliem risinejumiem nodrošina iespģju atteikties no vaireku ladzagu iekertu lietošanas un ekspluatecijas, aizstejot to ar vienotu tehnolo ? isku risinejumu, ko nodrošina viens telekomunikeciju operators vai pakalpojumu sniedzģjs. Uz ⸣ muma iekšģjo fiksģto telekomunikeciju taklu, piemģram, iespģjams aizstet ar mikro bezes stacijem. Šaje gadajume balss telefonijas slodze starp iepriekš definģtem š ? nem tiek tarificģta apaši, piemģram, sarunas darbinieku starpe, atrodoties biroja telpes, tiek nodrošinetas bez maksas. Šedus un ladzagus tehnolo ? iju risinejumus, kas apvienoti ar elastagiem un diferencģtiem tarifu piedevejumiem, plaši izmanto Eiropas operatori, piemģram, O2 Vecije [5], piedevejot risinejumu Mājas zona, lai stimulģtu klientu lģmumus periet tikai uz mobilu telekomunikeciju izmantošanu. Fiksūtu telekomunikāciju aizstāšanas tendences Eiropā Pģc Eurostat 2004. gada statistikas datiem [13], strauji attastoties mobilo telekomunikeciju pakalpojumu piedevejumam, arvien straujek notiek ara fiksģto telekomunikeciju pakalpojumu aizstešana ar mobilo telekomunikeciju pakalpojumiem. Vislabek fiksģto telekomunikeciju aizstešanas procesu raksturo dati par to, ke laika gaite maines fiksģto un mobilo telekomunikeciju taklu balss telefonijas slodzes redateji. J. Binde. Mobilo telekomunikeciju tirgus parametru analaze un prognozģšanas iespģjas 21 25% 29% 13% 35% 36% 36% 30% 40% 20% 29% 50% 40% 46% 15% 18% 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% Beļ ģija Dā nija Vāc ija Gri eķi ja Spā nija Fra nci ja Īrija Itāl ija Luk sem bur ga Nīd erla nde Aus trija Por tug āle Som ija Zvi edr ija Lie lbri tān ija Avots: Eurostat [13] Eurostat 2. att. Mobilo telekomunikeciju balss telefonijas slodzes apatsvars ES15 valstas 2003. gade Mobile Telecommunications Traffic Share in the EU15 Countries Year 2003 Grafiks reda, ka fiksģto telekomunikeciju aizstešanas process norit ladzagi vises valstas, jo mobilo telekomunikeciju balss telefonijas slodzes apatsvars lielekaje da ㌩ ES15 valstu ir persniedzis 25% lameni. Šeds mobilo telekomunikeciju apatsvars vģrtģjams ke b ? tisks faktors, kas noreda telekomunikeciju pakalpojumu migreciju no fiksģte takla uz mobilo. Pģc autora domem, aizstešanas procesu ietekmģ vaireki faktori, kas atkaragi no konkrģte tirgus specifiskem iezamģm, konkrģtas valsts socielekonomiskajiem redatejiem un vģsturiski veidojušes fiksģte telekomunikeciju takla infrastrukt? ras, gan ara no atsevišl ai necijai raksturage dzaves stila un vģsturiski veidojušes vģrtabu sistģmas. Aizvietošanas dinamiku noteicošie faktori Autora tirgus pģtajumi reda, ka pastev zinemas likumsakarabas starp balss pakalpojumu sniedzģju aizvietošanas dinamiku un tirg? vģrojamiem vidi ietekmģjošiem faktoriem. Šie faktori ir identiski pat ? oti atšl iragos tirgos, bet, mainoties tirgus piesetinejumam konkrģte laika periode, maines šo faktoru darbabas intensitete. Ke galvenie faktori, kas ietekmģ aizvietošanas procesu, minami: · valsts makroekonomiske izaugsme; · tirgus regulģšana; · pakalpojumu kvalitete; · dzaves stils; 22 VADBAS ZINī TNE · gala iekertu un pakalpojumu cenu lamenis; · konkurence; · pakalpojumu daudzveidaba un to merketings; · takla izmģrs. Galvenais fiksģto telekomunikeciju pakalpojuma aizstešanas procesa virzatejfaktors ir ekonomikas izaugsme. Straujš IKP pieaugums valsta ir ? oti svarags priekšnoteikums, lai patģrģteju racabe nonektu vairek finansielu ladzek ? u, ko atvģlģt telekomunikeciju pakalpojumu apmaksai, kas savukert mazina tirgus cenu elastabu, izvģrtģjot ladzagus piedevejumus. Ara regulģjošai instit ? cijai ir neperprotami svaraga loma aizvietošanas procesa dinamikas vadabe. Lai ara regulators tieši neietekmģ klientu piesaistašanas procesu, tomģr ar lģmumiem, kas saistati ar regulģjamo pakalpojumu cenu noteikšanu un konkurences attastabu gan fiksģtaje, gan mobilaje nozarģ, tas var b ? tiski ietekmģt situecijas mai ? u tirg ? par labu fiksģtam vai mobilam balss pakalpojumu risinejumam. Baltijas Datu nama 2002. gade veiktaje pģtajume par telekomunikeciju pakalpojumu potencielo izmantošanu [7] ke viens no svaragekajiem faktoriem ir minģta pakalpojumu kvalitete. Šim faktoram ir ? oti plašas izpausmes robežas – sekot ar takla perklejumu un beidzot ar sakaru stabiliteti un sarunas kvaliteti. Te ke pģdģjo gadu laike lieleke da ? a mobilo operatoru sa ? emto licen ? u ietvaros ir nodrošinejuši gandraz 100% perklejumu, vienlaikus tehnolo? iski nodrošinot visaugsteko kvaliteti, tad nekas atzat, ka šobrad vairs nepastev b? tiskas kvalitetes atšl irabas fiksģto un mobilo operatoru nodrošinetajiem balss pakalpojumiem, ladz ar to ara ša faktora nozame objektavi ir b ? tiski mazinejusies. Šis apgalvojums, protams, neattiecas uz valstam, kur mobilo sakaru attastaba ir aizkavģjusies. Dzaves stils un no te izrietoše klientu vajadzabu un pieradumu mai ? a nereti var izredaties visizšl irošekais arguments pieslģgumu nodrošinoše operatora mai ? ai [8]. Pakepeniski pierodot pie iespģjem zvanus veikt un sa? emt jebkure laike un viete, ara ervalstas, aszi ? u komunikecijem, mobile telru ? a numuru saraksta, laika plenoteja un Wireless Access Protocol (WAP) nodrošinetas pieejas informecijas datu bezģm, fiksģte telekomunikeciju operatora pakalpojumi lietoteja acas izredes relatavi neparocagi un ierobežojoši. Tepģc pat gadajume, ja vienladz labi un etri pieejami gan fiksģtie, gan mobilie sakaru pakalpojumi, klienti neapzineti izvģlas pģdģjos. Ke galvenais kavģjošais faktors vģl var izredaties cena, tomģr pietiekami strauje fiksģto un mobilo balss sakaru tarifu tuvinešanes, elastagie tarifu piedevejumi un daudzveidages pakalpojumu paketes ša faktora ietekmi laika gaite minimizģs. Konkurence, piedevetais pakalpojumu apjoms un merketings ir faktori, kas b ? tiski var ietekmģt tirgus viedokli par keda noteikta piedevejuma priekšrocabem vai tr ? kumiem, lietojuma vģrtabu un efektiviteti [7]. Autora aprģl ini liecina, ka starp šiem faktoriem pastev iekšģjas sakarabas, piemģram, cena un konkurence cieši save starpe korelģ, jo asa konkurences ca? a parasti sekmģ pakalpojumu cenu samazi- nejumu. Takla izmģrs ke aizvietošanas procesu stimulģjošs faktors, novģrtģjot konkrģta takla tehniskos parametrus, nav jesaprot burtiski, bet gan saistabe ar ša takla lietoteju skaitu. Operatori par balss telefonijas slodzi, kas noslģdzas tikai save takle, parasti piedeve zemekus tarifus, tepģc jaunu klientu piesaistašana vienam operatoram laika gaite rada nepieciešamabu ara citiem pakalpojumu lietotejiem, kas visbiežek komunicģ ar konkrģto abonentu, izvģrtģt nepieciešamabu mainat operatoru, lai samazinetu telekomunikeciju pakalpojumu izmaksas. J. Binde. Mobilo telekomunikeciju tirgus parametru analaze un prognozģšanas iespģjas 23 Analizģjot faktoru ietekmi, ir b ? tiski ? emt vģre ara to kontroles iespģjas. Visus faktorus iespģjams sadalat 3 lieles grupes: · makro lame? a faktori, kurus viens atsevišl s operators ietekmģt nespģj. Lai nodrošinetu šo faktoru izmai ? as, parasti jeiesaista profesioneles asociecijas, reizģm pat starptautiskas organizecijas; · operatora kontrolei pak ? aute lame? a faktori, kuru ietekme ir tieši atkaraga no katra atsevišl a operatora izvģlģtes taktikas un stratģ? ijas. Šo faktoru izmai ? a parasti ir atkaraga no operatora spģjas novģrtģt situeciju tirg ? un prognozģt te attastabu nekotnģ; · tirgus dinamiku ietekmģjošie faktori, kas tieši gan nepak? aujas konkrģta operatora kontrolei, tomģr operatora spģkos ir ar netiešiem pa ⸣ mieniem virzat faktora attastabu tam vģlame virziene. Konkurence Ekonomika Tirgus regulēšana Citi ietekmējošie faktori Cena Pakalpojumi un mārketings Pakalpojumu kvalitāte Makro līmeni ietekmējošie faktori Tirgus dinamiku ietekmējošie faktori, kuri tieši veicina fiksētā tīkla aizstāšanu ar mobilo Operatoru kontrolētie ietekmējošie faktori Dzīves stils Tīkla izmērs Avots: http://www.northstream.se/ [10], skatats 02.02.2005. http://www.northstream.se/ [10], observed 02.02.2005 3. att. Klienta izvģli ietekmģjošie faktori Customer Choice Influencing Factors Klienta izvģli ietekmģjošo faktoru piramada reda, ka katre tirg? makro lame? a faktori b ? tiski nosaka fiksģtes balss telefonijas slodzes aizstešanas procesa parametrus. Procesa attastabas korekcijai operatora racabe ir virkne mainemu vai ietekmģjamu faktoru, tomģr to atkarabu no makro lame ? a faktoriem nepieciešams izvģrtģt stratģ? ijas izstredes laike. Atsevišl o faktoru nozamagums un intensitete maines laika gaite, vienlaikus mainot atsevišl u faktoru relatavo nozamagumu. Lai izvģlģtos visatbilstošekos ladzek ? us iedarbabai uz tirgu, ir ? oti svaragi novģrtģt, kede attastabas stadije konkrģtaje laika momente atrodas fiksģto sakaru aizstešanas process. Vaireku pģtajumu rezultete izveidota shģma, kas ilustratavi demonstrģ faktoru nozamagumu atkarabe no laika un aizstešanas procesa attastabas fezes. 24 VADBAS ZINī TNE < 10% mobilo balss zvanu 11–20% mobilo balss zvanu 21–30% mobilo balss zvanu 31–40% mobilo balss zvanu 41–80% mobilo balss zvanu Konkurence Tirgus regulģšana Pakalpojumu kvalitete Perklejums Konkurence Tirgus regulģšana Pakalpojumu kvalitete Perklejums Cena Pakalpojumi un merketings Dzaves stils Cena Pakalpojumi un merketings Dzaves stils Takla izmģrs Dzaves stils Takla izmģrs Takla izmģrs Laiks Avots: http://www.northstream.se/ [10], skatats 02.02.2005. http://www.northstream.se/ [10], observed 02.02.2005 4. att. FMS faktoru nozamaguma shģma Significance Scheme of FMS Factors Šis modelis ir veidots, izmantojot informeciju par mobilo telekomunikeciju balss telefonijas slodzes tirgus da ? u dažedos laika periodos dažedos taklos, papildinot statistisko informeciju ar tirgus pģtajumu rezultetiem. Fiksūto telekomunikāciju aizstāšanas process Latvijā un tā prognozūšanas iespūjas Latvije, tepat ke cites Eiropas valstas, mobiles telekomunikecijas ir piedzavojušas strauju izaugsmi saladzinoši ase laika posme. Pirmais mobilo sakaru operators Latvijas Mobilais Telefons (LMT) uzseka darbabu 1992. gade, savukert 1996. gade tirg? ieneca vģl viens mobilo sakaru operators – Baltkom GSM, kuru 2000. gade nopirka Zviedrijas AS Tele2. Fiksģto telekomunikeciju jome ladz pat 2003. gadam tirg ? valdaja monopolstevoklis, bet ara šaje nozarģ bija vģrojama pietiekami aktava darbaba, digitalizģjot taklu un attastot piedevejumu. Konkurences apstek ? os mobilo telekomunikeciju taklu operatori ir pielikuši lielas p ? les ca⸩ par klientu piesaistašanu, un ir pamatotas prognozes par aslaicaga tirgus piesetinejuma iestešanos. Piesetinejuma gadajume operatori var uzsekt ca? u par klientu pervilinešanu, piedevejot arvien izdevagekus nosacajumus, te iniciģjot cenu „karu”, ke rezultete strauji samazinetos uz ⸣ mumu ienekumi un pe ㌮ a. Alternatavie risinejumi uz ⸣ muma izaugsmes nodrošinešanai ir fiksģto telekomunikeciju pakalpojumu aizstešanas procesu stimulģšana, te sa ? emot lielekus ie ⸣ mumus no jau eksistģjošes klientu bezes, un jaunu pakalpojumu ieviešana, radot papildu ienekumu pl ? smas. Vaireku gadu garume fiksģto telekomunikeciju pakalpojumu lietoteju skaits ir bijis gandraz nemainags, tomģr pģdģje laike šim redatejam ir bijusi tendence samazineties. Pilnagi pretģji process attastajies, vģrtģjot mobilo telekomunikeciju lietoteja skaita izmai ? as pģdģjo 5–6 gadu laike. Jau no 2002. gada mobilo J. Binde. Mobilo telekomunikeciju tirgus parametru analaze un prognozģšanas iespģjas 25 pakalpojumu lietoteju skaits Latvije persniedz fiksģto telekomunikeciju pakalpojumu lietoteju skaitu. 0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 Fiksģtais takls Mobilais takls Autora pģtajums, LR Centreles statistikas pervaldes [11], Lattelekom [12] un LMT dati Author’s Calculations Based on Central Statistic Bureau of Latvia [11], Lattelekom [12] and LMT Data 5. att. Fiksģto un mobilo telekomunikeciju pakalpojumu lietoteju skaits Latvije no 1998. ladz 2004. gadam Fixed and Mobile Telecommunication Service Users in Latvia Years 1998–2004 Lai novģrtģtu, ke fiksģte telekomunikeciju takla klientu skaits Y maines atkarabe no mobilo telekomunikeciju pakalpojumu lietoteju skaita x, izmantota regresijas analaze, pamatojoties uz datiem par laika periodu no 1998. ladz 2004. gadam. FMS process Latvije secies relatavi nesen, tepģc mode ? u veidošanai izmantoto datu skaits ir neliels, tomģr ieg ? tajiem rezultetiem, pģc autora domem, ir praktiska nozame, lai prognozģtu izmai ? as tuvekaje nekotnģ (1 ladz 3 gadi). Analizģjot sakarabu ciešuma redateju, autors secina, ka FMS procesa attastabu relatavi asaje laika posme no 1998. ladz 2004. gadam vislabek apraksta 3. kertas paraboliskais modelis. Determinecijas koeficienta nenobadatais vģrtģjums noreda uz praktiskai lietošanai pietiekami labu koreleciju šaje modela, kurš izskaidro 99,4% no telekomunikeciju takla klientu skaita Y variecijas. Pģtato sakarabu statistisko nozamagumu piereda ara aprģl inetes F-statistikas vģrtabas, kas izvģlģtajam vienedojumam ar augstu varb ? tabu noraida nulles hipotģzi, ka korelecijas koeficients ? enerelaje kope ir 0. Analizģjot regresijas vienedojumus, autors secina, ka pastev tieša sakaraba starp mobilo un fiksģto balss pakalpojumu lietoteju proporcijem Latvije – strauji palielinoties mobilo telekomunikeciju lietoteju skaitam, fiksģto telekomunikeciju pakalpojumu lietoteju skaits samazines. 26 VADBAS ZINī TNE 1. tabula Fiksūto un mobilo telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju dinamikas regresijas modeņi Regression Models for Fixed and Mobile Telecommunication Users Dynamics Modeņa veids Vienādojums Determinācijas koeficienta nenobēdētais vūrtūjums F-statistika Lineerais Y = -0,1005x + 769,46 0,887 48,173 Logaritmiskais Y = -50,28Ln(x) + 1019 0,687 14,155 Hiperboliskais Y= 662,897+16 767,67/x 0,422 5,380 2. kertas paraboliskais Y = -0,0001x2 + 0,0623x + 729,64 0,988 253,801 3. kertas paraboliskais Y = -1E-07x3 + 9,96E-05x2 - 0,064x + 748,67 0,994 344,977 Pakepes Y = 1108,1x-0.0727 0,671 13,264 Eksponencielais Y = 772,87e-0.0001x 0,876 43,461 Autora aprģl ini Author’s Calculations Merketinga pģtajumu a ? ent? ras TNS Baltijas Datu nams (TNS) telekomunikeciju tirgus pģtajumi [9] reda, ka lielekaje da ㌩ Latvijas mejsaimniecabu joprojem tiek izmantoti abi balss sakaru veidi – gan fiksģte, gan mobile telefona sakari. Tomģr 2004. gada laike ir novģrojama tendence pieaugt to mejsaimniecabu skaitam, kures tiek izmantoti tikai mobilie telefonsakari. 41% 40% 29% 37% 15% 10% 8% 20% 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% 2003 2004 Nav telefona Izmanto tikai fiksģto Izmanto tikai mobilo Izmanto gan fiksģto, gan mobilo Avots: TNS, 2003., 2004. [9] TNS, 2003, 2004 6. att. Latvijas mejsaimniecabu telefonizecijas strukt? ra 2003.–2004. gade Structure of Household’s Telecommunications in Latvia, Years 2003–2004 J. Binde. Mobilo telekomunikeciju tirgus parametru analaze un prognozģšanas iespģjas 27 Ša pģtajuma rezulteti liecina, ka 37% no Latvijas mejsaimniecabem ke vienago komunikeciju ladzekli 2004. gade izmantoja mobilo telefonu saladzinejume ar 29% 2003. gade. Savukert abu veidu telekomunikeciju pakalpojumu lietoteju apatsvars nav apaši mainajies (attiecagi 40% un 41%). Šeds sadalajums skaidri noreda uz to, ka fiksģto sakaru pakalpojumu aizstešanas process ar mobilajiem telekomunikeciju pakalpojumiem Latvije šobrad nenotiek apaši aktavi. Iespģjams, ka vairums mejsaimniecabu, kas izmanto abus risinejumus, vienu no tiem izmanto tikai “fona” režame, t. i., vai nu tikai zvanu sa? emšanai, vai ara tikai atsevišl u specifisku pakalpojumu izmantošanai. Lai perliecinetos par izvirzates hipotģzes patiesumu, nepieciešams veikt ara datu analazi par balss telefonijas slodzes sadalajumu starp fiksģtajiem un mobilajiem operatoriem. Analizģjot kopģjos balss telefonijas slodzes redatejus par ilgeku laika periodu, autors secina, ka mobilo telekomunikeciju apatsvars pakepeniski pieaug un šis pieaugums notiek ladzagi ke cites Eiropas valstas, tikai te temps nedaudz atpaliek no vairuma analizģto Eiropas valstu pieauguma tempa (sk. 7. attģlu). 26% 31% 23% 19% 16% 11% 15% 21% 24% 28% 0% 5% 10% 15% 20% 25% 30% 35% 1999 2000 2001 2002 2003 Latvija Eiropas vidģjais Autora pģtajums, LR Centrele statistikas pervaldes [11] un Eurostat [13] dati Authors Calculations Based on Central Statistic Bureau of Latvia [11], Eurostat [13] Data 7. att. Mobilo telekomunikeciju taklu balss telefonijas slodzes izmai ? as vidģji Eirope (ES15) un Latvije 1999.– 2003. gade Average Changes of Mobile Telecommunications Traffic in Europe (EU15) and Latvia Years 1999–2003 Autors veicis analazi galveno tenden? u fiksģtes balss telefonijas slodzes aizstešanai ar mobilo telekomunikeciju pakalpojumiem gan ES15 valstam, gan Latvijai. Aprģl inu rezultete ieg? tie trenda vienedojumi iek ? auti 2. tabule. 28 VADBAS ZINī TNE 2. tabula ES15 un Latvijas mobilo telekomunikāciju operatoru balss telefonijas slodzes trenda modeņi Trends for Voice Traffic of EU15 and Latvia’s Mobile Telecommunications Operators Trenda vienādojums Determinācijas koeficienta nenobēdētais vūrtūjums ES 15 vidģjais YEU=0,040t+0,12 0,9675 Latvija YLV=0,037t+0,08 0,9893 Autora aprģl ini Author’s Calculations Autora aprģl ini apstiprina ladzagu mobilo telekomunikeciju taklu balss telefonijas slodzes attastabu Latvije un „vecajes” Eiropas (ES15) valstas ar aptuveni vienedu ikgadģjo pieaugumu (4%) abem grupem. Eiropas valstu redateju augsteks novietojums pret Latviju saistats gan ar labeku socielekonomisko stevokli Eiropas ES15 valstas, kas rada priekšnoteikumus straujekai mobilo telekomunikeciju pakalpojumu pieprasajuma attastabai, gan ara netieši atspogu? o faktu, ka Latvije mobilo telekomunikeciju attastaba tikusi uzsekta ievģrojami vģlek (1992. gade), saladzinot, piemģram, ar Somiju (1982), Zviedriju (1981), Veciju vai Franciju (abes 1985). Lai panektu citem Eiropas valstam raksturago dinamikas tempu, viena no iespģjem Latvije ir efektavek iedarboties uz faktoriem, kas atrodas operatora ietekmes lamena, piemģram, cena, merketings, pakalpojumi un to kvalitete. Secinājumi Fiksģto telekomunikeciju pakalpojumu aizstešanas process, pretģji Grubera 2000. gade izteiktajam pie ⸣ mumam, pģdģjo gadu laike ir paetrinejies. Autora veiktie pģtajumi piereda, ka pastev sakaraba starp fiksģto telekomunikeciju pakalpojumu un mobilo telekomunikeciju pakalpojumu lietoteju skaitu un ka mobilo telekomunikeciju pakalpojumi aizstej fiksģtos telekomunikeciju pakalpojumus. Autors veicis galveno tenden? u analazi fiksģtes balss telefonijas slodzes aizstešanai ar mobilo telekomunikeciju pakalpojumiem gan ES15 valstam, gan Latvijai. Ieg? tie rezulteti, pģc autora domem, liecina par ladzagiem FMS procesiem Latvije un „vecajes” Eiropas Savienabas valstas. Visus FMS procesu ietekmģjošos faktorus iespģjams sadalat 3 lieles grupes: · makro lame ? a faktori, kurus viens atsevišl s operators ietekmģt nespģj; · operatora kontrolei pak ? aute lame? a faktori, kuru ietekme ir tieši atkaraga no katra atsevišl a operatora izvģlģtes taktikas un stratģ? ijas; · tirgus dinamiku ietekmģjošie faktori, kas tieši gan nepak? aujas konkrģta operatora kontrolei, tomģr operatora spģkos ir netiešiem pa ⸣ mieniem virzat faktora attastabu tam vģlame virziene. J. Binde. Mobilo telekomunikeciju tirgus parametru analaze un prognozģšanas iespģjas 29 Izmantojot analazģ ieg ? tos datus un integrģjot to FMS shģme, autors uzskata, ka vislabekos rezultetus aizstešanas procesa virzabai varģtu dot: · efektaveka iedarbaba uz faktoriem, kas atrodas operatora ietekmes lamena; · cenu pazeminejums mobilaje takle balss pakalpojumiem, ko varģtu panekt, ieviešot elastagas atlaižu shģmas; · visu fiksģtaje takle pieejamo pakalpojumu nodrošinešana mobilo operatoru takle, lai samazinetos psiholo ? iske barjera operatora nomai ? ai; · jaunu “nebalss” pakalpojumu ieviešana, kas b? tu pievilcaga potencielajam lietotejam un stimulģtu aizvien vairek izmantot mobilo telefonu, te pakepeniski veidojot un attastot pieradumu; · Latvijas tirgum atbilstošu vģrtabu un dzaves stila izmantošana komunikeciju un reklemas kampa ⸩ s. LITERAT ? RA 1. Communication from the Commission to the Council, the European Parliament, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions / European Electronic Communications Regulation and Markets, 2004, 118 p. 2. Gruber H. Competition and Innovation: The Diffusion of Mobile Telecommunications in Central and Eastern Europe. – European Investment Bank, 2000, 28 p. 3. Mobile Operators Can Take 50% of Voice Traffic by 2009 Through Fixed–Mobile Substitution, http://www.soundpartners.ltd.uk/article_fixed_mob_sub.htm, skatats 10.12.2004. 4. Maliranta M., Rouvinen P. Informational Mobility and Productivity – Finnish Evidence. – Helsinki: ETLA, Elinkeinoelämän Tutkimuslaitos, The Research Institute of the Finnish Economy, 2004, 14 p. 5. http://www.o2online.de/o2/business/tarife/grossmittel/optionen/genion/genion-haupt- art.html, skatats 23.01.2005. 6. ITU Yearbook of Statistics – Telecommunication Services. 30th edition (Chronological Time Series 1993–2002), Version 1.01. 7. TNS Baltijas Datu nams. Mobilo telefonu nelietotāji / Kvalitatave pģtajuma rezulteti, 2002, 38 lpp. 8. Baltic Data House, RISC Baltic 2002. Latvia / Telecommunication Report, 2002, 56 p. 9. TNS pģtajuma „Telekomunikeciju tirgus” rezulteti, 2004. 10. http://www.northstream.se/download/Irreversible%20fixed-to- mobile%20substitution%20in%20Europe.pdf, skatats 02.02.2005. 11. http://www.csb.lv/, skatats 2.05.2005. 12. http://www.lattelekom.lv/ltk/doc/LTK_prezentacija_LV.pdf, skatats 02.02.2005. 13. http://eurostat.cec.eu.int/portal/page, skatats 23.01.2005. Analysis and Forecasting of Mobile Telecommunication Market Parameters Summary The article analyses the main tendencies of the development dynamics of mobile telecommunication users and services as well as their impact on the productivity in other fields of national economy. Author has studied how fixed telecommunication services had been substituted with mobile telecommunication services (FMS). Main factors influencing the choice of clients in the FMS process 30 VADBAS ZINī TNE and the importance of some factors to determine different stages of the market development were identified. On bases of statistical data author has calculated several regression equations and evaluated the relevant range of the number of fixed telecommunication service users and the number of mobile telecommunication service users as well as compared EU (EU15) and Latvian FMS process trend parameters. On the research results author has based his conclusions that main factors for speeding up the FMS process are those being under influence of mobile telecommunication operators. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 31.–43. lpp. A New Approach to the Research of GDP and Income Inequality Based on the “Old” and Enlarged EU with a Comparative Analysis of the USA Data Jauna pieeja nevienlādzābas pētāšanai GDP un ienūkumu jomū (piemēri par “veco” un jauno Eiropas Savienābu salādzinūjumū ar ASV) Visvaldis Briedis University of Latvia Faculty of Economics and Management 5 Aspazijas Blvd., Riga, LV-1050 E-mail: vbriedis@lanet.lv In this paper, the author presents an original approach to the determination of the equilibrium trajectory of some dynamic processes in socio-economic systems and the level of inequality for such structures. The mutually related algorithms allow new possibilities for a different point of view in the comparative analysis of internal dynamics for a large class of different structures. 15 EU countries before 2004 and 25 EU countries today provide a good example for such analysis. The famous Weber-Fechner law allows analyzing all processes in the logarithmic space, and the author suggests an idea about a new principle – the equality of the relative change in the system space. Because of the new principle, he proposes a new paradigm for a holistic point of view at the harmonic curve. The next step is introducing discrete Pareto structures with related probability distributions. These tools give a theoretical solution to empirical distributions in many practical situations. The author explains the possibility of correct interpretation of two very popular tools – Lorenz curve and Gini coefficient – together with deeper analysis of the level of inequality. Graphical presentations of the examples and comparative analysis with the data on all the USA states have been provided. In the conclusions, some ideas about new problems and possible applications have been developed. Key words: inequality, harmonic structure, ambisectric, Lorenz curve, Gini coefficient (index), distribution of GDP Atslēgvūrdi: nevienladzaba, harmoniske struktl ra, ambisektrise, Lorenca lakne, Džini koeficients (indekss), GDP sadalajums 1. Consequences of Weber-Fechner Law About 150 years ago, German psychophysiologists Weber and Fechner articulated the well-known principle of logarithmic perception in humans (and, as it turned out later, not only in humans). Fechner wrote: “...may be foreseen that this law, after it has been restated as a relation between sensation and the psychophysical processes, will be as important, general, and fundamental for the relations of mind to 32 VADBAS ZINī TNE body, as is the law of gravity for the field of planetary motion. And it also has that simplicity which we are accustomed to find in fundamental laws of nature.” [1] The whole progress of science within the last one-and-a-half centuries has convincingly demonstrated the universal nature of this rule. Humans possess logarithmic perception of the world in the widest possible sense. The proportional scale is the measure not only for the impulses sent by sensory organs, but also for time, quantity and everything else. It turns out that the principles of self-similarity based on the rules of proportionality are embedded into very foundations of energy and matter dynamics (chaos and fractal theories are examples). The man is only a creation of nature after all. The conditions of equilibrium and stability in dynamic systems have long been of interest to researchers, from Newton, Bolzmann, Poincaré and Pareto to Prigogin and cohort of nuclear physicists. A variety of specific rules and theorems has been articulated. Nevertheless, we cannot explain even the universal nature of the magical power law finds in everyday life around us. Nobel Prize winner Murray Gell-mann in his book “Quark and Jaguar” has worded this: “Zipfs law remains essentially unexplained, and the same is true for a great many other power laws.” [2] We suggest a solution to the mystery of the so-called empiric laws based on the consequences of Weber-Fechner law. Our way of thinking goes like this – if a dynamic system functions, evolves, exists in the logarithmic system of coordinates, then it appears plausible to demand that, at state of path of equilibrium, the relative changes within the system should be balanced. Let us call this the 'law of equal relative increments'. The change function of one dimension is denoted F1(x), in the other dimension – F2(y). Correspondingly, dF1 and dF2 are differentials of these functions. The aforementioned condition can then be expanded as dF1/F1=dF2/F2 Bearing in mind that F1(x) =lnx and F2(y) =lny, correspondingly dF1=1/x un dF2=1/y, the following equation is obtained: 1/x/lnx=1/y/lny, or simply xlnx=ylny (1) The author ventures to say that this is a universal law in the systems of logarithmic nature. The fundamental condition of equilibrium in such systems is the uniformity of the relative change in the elements of which these systems have been composed. Somewhat surprisingly, the obvious trivial solution x=y is not the only possible. Figure 1 shows a curve that describes the change in one dimension, coupled with a simultaneous balanced change in the other, with an important notice – the change takes place into opposite directions. Figuratively speaking, the array is emptied in one dimension, while filled in the other. This curve has been named 'ambisector' (within available sources of classical mathematical analysis, no name for such a curve could be found). It is easy to see that the ambisector intersects with the bisector at 1/e=0.368...and that it is symmetric with the respect to the bisector. Also, 0.25ln0.25=0.50ln0.50. Of course, the graph of this function is quite untraditional, the function being defined only within the first quadrant and (barring the trivial solution x=y) for values 01 and infinitely increasing n the curve is pressed towards axes, since Z(s) has a specific numerical value. This is demonstrated in Figures 3a and 3b. 3a delineates structures of different s at constant n=10, 3b – structures of different n at constant s=2. In 1905, American scientist Lorenz suggested a convenient graphic model for the delineation of the income inequality (Lorenz curve) [5]. Italian statistician Corrado Gini developed a quantitative measurement (Gini coefficient) [6] to characterize this inequality (G=area A/ (area A+area B) – see Figure 4). Both instruments are still extensively used, their use ranging from the United Nations research in economic inequality among different countries to applications in the fields of knowledge quite distant from economics. 38 VADBAS ZINī TNE Based on the Pareto structure suggested in the previous section, it is natural to proceed with the examination of the unequal distribution of wealth as a specific illustration of the mentioned structures. Thus, one system is a dynamic group of subjects N (either persons or legal entities, possibly also other depending on the aims of study), which is complemented by another dynamic system W – group of objects, where each specific object is a fragment Wi of the total wealth W. It must be noted that there are no empty groups – for each subject there is a corresponding Wi>0; likewise, there are no Wi=0. If new subjects appear (or old ones disappear), the number of items in the group N changes. In the same way, changes in the total wealth W change the relative weights of fragments (Wi). In the graphic delineation (see Figure 4) we can use Lorenz's approach, however, starting at 100% and the biggest Wi. Thus, we construct a mirror image of the Lorenz curve. a) b) Fig. 3. Generalization of a harmonic structure: a) structure of different s at constant n=10; b) structure of different n at constant s=2 4. Lorenz Curve vs. Pareto Structure: Analogy with the Transition from a Geocentric to Heliocentric Model of the Solar System When Copernicus suggested the heliocentric model of the solar system, nothing seemed to have changed. The old methods of predicting solar and lunar eclipses were still valid. On the other hand, science had acquired a correct model, which gave a powerful impetus to the development of theory, leading to modern achievements. The socio-economic research of wealth, poverty, and inequality is in a somewhat similar situation. After painful experiments humanity seems to have given up both notions – that of the whole wealth concentrating in the hands of few (i.e., slavery) as well as egalitarianism and professing total equality. Still, current theories yield no solutions regarding the best way to choose. We think there can be only one answer – harmonic, balanced development based on a natural law. The discrete ambisector described in Section 2 is to be found only in dynamic societies whose V. Briedis. Jauna pieeja nevienladzabas pģtašanai GDP un ienekumu jome 39 development takes place in a balanced and harmonic manner. Wars, revolutions and other cataclysms unleashed by man have always leaded only to a sharp increase towards inequality. No doubt, Gini coefficient has made Lorenz curve into a suitable instrument for comparing phenomena not comparable previously. Over the course of years, it has become a routine calculation, making researchers shy away from considerations that are more essential. However, in-depth analysis easily points out the deficiencies of the coefficient. First, changes in the coefficient are assessed at the best as a percent change, distorting the interpretation, because, for example, the change from 0.50 to 0.60 (20%) is more material than one from 0.40 to 0.50 (25%). Second, there are no reasonable criteria to assess the usefulness of the change for the society as a whole, besides the trivial way of thinking of high values of the coefficient as “bad”. Third, there are no benchmarks to define the intervals of “good”, “not so good,” or “bad” values of the coefficient. The United Nations study “Human Development Report 2004” lists six countries whose Gini coefficient exceeds 0.60 (!), the extreme case being Namibia (0.707...). Values below 0.25 have been found in Denmark, Japan, and (somewhat surprisingly) Hungary. Fig. 4. Lorenz Curve (right) vs. Pareto Structure (left) Our new model paves way to the assessment of inequality both in qualitative and quantitative aspect at much more detailed level, with a wide use of mathematical methods. Of course, all applications of Gini coefficient are still valid. A harmonic structure (d-ambisector!) in its natural state is characterized by Gini coefficient of 0.50. Figure 5 shows the change in Gini coefficient depending on N chosen: at N=5 coefficient G=0.40, at N=10 coefficient G=0.45, but at N=100 it reaches G=0.495, thus rapidly tending to G value of the discrete ambisector. Civilized world has created such mechanisms as the progressive taxation system, social security system for the less wealthy, which soften and decrease social discrepancies and strain caused by them. Still, looking from an objective viewpoint, exaggerated levelling often leads to negative results: the most active persons have decreased motivation to pursue their aims actively, on the other hand, a certain part of society is infested by parasitic disposition of mind to live at the expense of others, decrease working hours etc. Therefore, any measures deforming the harmonic 40 VADBAS ZINī TNE structure of income have to be well considered, and possible consequences should be assessed systemically. 0 0.1 0.2 0.3 0.4 0.5 0.6 1 10 100 1000 Fig. 5. Dynamics of Gini Coefficient Depending on Number of Items in the System More than ever before, in the 21st century, the whole world population is perceived as a unified system; due to globalization, the world economy becomes more sensitive to regional crises and peripheral events. The role of regional blocs and subsystems is increased. In this context as well, one could seek and find relationships characterizing present structuring of the civilization and its role. Perhaps the most dynamic structure in the modern world is the European Union. Let us consider the “old” union of 15 countries and the new one of 25 countries from the structural aspect. 0 0.1 0.2 0.3 0.4 0.5 0.6 0.7 0.8 0.9 1 s=1.1 EU15 GDP distribution 0 0.1 0.2 0.3 0.4 0.5 0.6 0.7 0.8 0.9 1 s=1.4 EU25 GDP distribution Fig. 6. GDP Distribution in EU15 and EU25 Based on the revised GDP data for 2002, Figure 6 shows the actual ranks of the countries. It is easy to put forward a hypothesis that after the enlargement, V. Briedis. Jauna pieeja nevienladzabas pģtašanai GDP un ienekumu jome 41 heterogeneity, and inequality within the EU has increased. Can this be characterized more specifically? Yes. The Pareto structure most closely corresponding to EU15 GDP distribution has s15=1.10, but GDP distribution of EU25 countries yields s25=1.40. Gini coefficients corresponding to these theoretical structures are G15=0.488 and G25=0.577, respectively. Gini coefficients for the actual GDP distributions are somewhat higher in both cases. (It should be noted that the harmonic structure (s=1) would exhibit Gini coefficient values s15=0.467 and s25=0.480 for 15 and 25 countries, respectively.) Providing an interesting comparison to this, GDP distribution of 51 U.S. states lies rather close to the harmonic structure (see Figure 7). 0 0.1 0.2 0.3 0.4 0.5 0.6 0.7 0.8 0.9 1 Actual distribution Harmonic structure Fig. 7. GDP Distribution among 51 U.S. States The EU enlargement is widely recognized to be a deliberate and well- considered action aimed chiefly at the solution of economic problems. The enlargement may indeed give the EU more weight in the world arena. Yet would it make the EU more stable? After the current round of enlargement, the structure of the EU has made a considerable leap away from a harmonic structure, and now it can even be called ‘bipolar’. There are four heavyweights at one end and more than 15 small countries at the other end. Perhaps Nobel Prize winner Milton Friedman had an intuitive understanding of this circumstance when he predicted that the collapse of the euro zone might be pretty near. Ancient Romans used to say, “Concordia res parvae crescent, discordia maximae dilabuntur” (Concordance promotes flourishing of small things, discordance destroys great ones) Experience seems to prove that a harmonic structure may indeed be a key to a harmonic cooperation, thus creating conditions for a long-term growth and prosperity. From this point of view, it might as well turn out that the current model of EU25 is but a temporary one. Perhaps there is only one way out – during the next 10-15 years the EU enlargement must continue, including such “middleweight” 42 VADBAS ZINī TNE countries as Switzerland, Romania, Turkey, and possibly Ukraine. This scenario might bring the composition of the EU back closer to a harmonic structure, thus providing a better base for balanced growth than we can observe now. Conclusions Another potential application of Pareto structures should be mentioned. Some time back I was engaged in massive data processing and tried many techniques for data smoothing and prediction. However, I failed to ascertain about ideal fitness or convincing superiority of a particular method or combination thereof. Leaving great honour to Nobel Prize winner in 2003 C. Granger who has made an immense contribution to data prediction techniques (ARIMA, co-integration ideas and a huge number of publications); still, more and more new studies appear in this sphere so important for business. I included my moderate contribution to the field in one chapter of the book published in Moscow 20 years ago. The book was dealing with automated data processing in amelioration industry [7]; it was a review of some unique models of seasonal fluctuations and prediction opportunities based on these models. No wonder that shortly after the discovery of Pareto structures I started thinking about the possibility of using them in data smoothing. Though having been a devoted follower of the exponential data smoothing for a certain time, I still did not like the unavoidable subjectivity in choosing the smoothing constant. Now, an opportunity has surfaced to use smoothing ratios that are individually specifically suited to the structure of the fluctuations of each data series! We tried data smoothing, using Pareto structures, and obtained rather promising results; however, the major work is still ahead. The idea itself is not novel. As long as two hundred years ago physician Hanemann, the founder of homeopathy, articulated the principle “heal yourself just by what you are ill with”, or in my interpretation, “if you want to predict a specific data series, then get to know this specificity by finding the s-characteristic of its fluctuations and make an adequate choice of Pareto ratios”. Though this sounds simple, many more experiments should be made before specific recommendations could be designed. Thanks to time spent at Moscow Lomonosov State University, I have obtained the results that can be made public now, though many materials are still at the experimental stage. Still I think that specialists will be interested in the opportunity to verify this new concept as well as the proposed formulae and ideas in order to find their own new ideas as to the directions of further studies. What regards me, I am greatly interested in the eventual use of Pareto structures in the chaos theory where variations in s may provoke “behavioural” changes within the system, that is, when small variations in s might make the whole system being altered qualitatively. Now, it is time for acknowledgements. First, I would like to thank the hospitable Muscovites who provided the magnificent opportunity to prepare these results so important to me. Finally, thanks to Mr. Edgars Vasermanis, Dean of Faculty of Economics, and Management of the University of Latvia, who bravely initiated a reform in the remuneration of lecturers, thus, providing much more opportunities for creative work. V. Briedis. Jauna pieeja nevienladzabas pģtašanai GDP un ienekumu jome 43 BIBLIOGRAPHY 1. Fehner G. T. Elemente der Psychophysik. Rand, Benjamin (Ed.), 1912. 2. Gellmann M. Quark and Jaguar. 1994. 3. Pareto V. Selected Works. Pall Mall Press, Ltd., 1966. 4. Pareto V. Manual of Political Economy. – New York., 1971. 5. Lorenz M. S. Methods of Measuring Concentration of Wealth. // J. Amer. Statist. Assoc., 1905, 9, pp. 209–219. 6. Gini C. Variabilitae Mutabilita. // Studi Economico-Giuridicidella R. Universita de Cagliari, Anno 3, 1912, part 2, p. 80. 7. Briedis V. Avtomatizirovannaja sistema obrabotki dannih v meliorativnom stroitelstve. – M.: Finansi i statistika, 1984. Jauna pieeja nevienlādzābas p ? tāšanai GDP un ien? kumu jom? (piem? ri par „veco” un „jauno” Eiropas Savienābu salādzin? jum? ar ASV) Kopsavilkums Autors iesaka jaunu pieeju socioekonomisko sistģmu modelģšanai un analazei, izmantojot Vģbera-Fehnera likuma konsekvences un holistisku sistģmas ladzsvara paradigmu. Piedevetie algoritmi paver jaunas iespģjas no sistģmiske skatu punkta saladzinoši analizģt dažedas struktl ras plaše spektre. 15 „veces” un 25 „jaunes” ES valstis kalpo ke labs piemģrs. Pazastamais Vģbera-Fehnera likums dod pamatu ara socioekonomisko procesu pģtašanai lietot logaritmisko skalu. Autors izvirza ideju par jaunu principu – relatavo izmai ? u vienedabas likumu. Tiek iegl ta sakaraba, ko var attģlot ar unikelu lakni – ambisektrisi. Ambisektrises diskrģte analoga meklģjumi noved pie harmoniskas struktl ras definacijas. Telekais harmoniskes struktl ras visperinejums ? auj definģt diskrģtes Pareto struktl ras ar eventueli jaunu varbl tabu sadalajumu klasi. Jaunie instrumenti teorģtiski pamato ladz šim empariskus sadalajumus (struktl ras). Paredata korekta interpretecija pazastamajai Lorenca laknei un Džini koeficientam, te dod dzi 㔩 ku izpratni par nevienladzabas dabu. Sniegta piemģru grafiske analaze un saladzinejums ar ASV štatu GDP struktl ru. Nobeigume izteikti daži apsvģrumi par teleko pģtajumu virzieniem. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 44.–51. lpp. Sistāmas pieejas modelis uzēāmājdarbubas informncijas izlī košanai Latvijas uzēāmumos The System Approach Model for Competitive Intelligence in Latvian Companies Andrejs Cekuls Rohde & Schwarz Dzirnavu iela 37-2B, Raga, LV-1010 E-pasts: rsdk@mailbox.riga.lv Rakste tiek ieteikts sistģmas pieejas modelis uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanai (UII). Lai noteiktu uzlģ mģjdarbabas informecijas izl ? košanas sistģmas matricas izveidi, izstredeta formula tes elementu skaita noskaidrošanai. Sistģmas pieejas mode ? a nepieciešamabu raksta autors pamato ar Latvije veikto pģtajumu par UII sistģmem uzlģ mumos. Autors apskata un analizģ uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanas funkcijas erzemju un Latvijas uzlģ mumos un aicina noteikt to elementus, kas balstes uz uzlģ muma iekšģjiem lietotejiem nepieciešamo informeciju, te veidojot uzlģ mume atbilstošu UII sistģmu. Atslāgvnrdi: uzlģ mģjdarbabas informecijas izl ? košana, konkurence, informecijas sistģma. Key words: competitive intelligence, competitiveness, competition, information system. Pģdģjos gados pieaug procesa vadabas loma uzlģ mģjdarbabas uzlabošane organizecijes [1]. Organizecijas pģtajumu parastes metodes, izmantojot to vertikeles vai funkcioneles strukt ? ras, tiek uzskatatas par nepietiekamem, lai ieg? tu viteli svaragu informeciju, kas nepieciešama stratģ? ijas izstredei. Pretģji tam, procesa vadaba pareda, ke dažedas organizecijas funkcijas darbojas sistģmas iekšienģ. Horizonteles sistģmas koncepcija, kas balstata uz materielu un informecijas patieso pl? smu, ? auj viegli identificģt, kas tiek ražots, kedi ir klienti, ke tiek veikts darbs un ke dažedas funkcijas ir iesaistatas dažedes procesa stadijes [2]. Procesa vadaba, kas sekume tika radata, lai novģrtģtu ražošanas procesus, pģdģje laike tiek lietota citos organizecijas procesos, piemģram, informecijas pl? sme un komunikeciju sistģme. Informecijas sistģmu vadabas tradicionelie mode? i lieleku uzsvaru liek uz tehnolo? iju vai ara balstes uz ekonomiskiem mode? iem. Tos uzskata par pietiekošiem, ja informecijai tiek atvģlģta tikai atbalsta loma organizecijas darbabe. Tomģr m? sdienes informeciju sistģmas arvien vairek ir saistatas ar organizecijas darba rezultetiem, tediem ke ražagums, lģmumu piel emšana, klientu apkalpošana, inovatave kapacitete un pe〫 as g? šana. Darbabas, kas virzatas uz informecijas ieg? šanu, aizvien vairek tiek novģrtģtas, un procesa mode? u pielietošana, izvģrtģjot informecijas sistģmas, g? st virsroku [3]. Tradicioneli uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanas (UII) funkcija ir izskaidrot un paredzģt konkurenta uzvedabu, tedģjedi nosakot keda konkrģta uzlģ muma uzlģ mģjdarbabas virziena stratģ? iju. Pamatojoties uz Portera modeli, kur “konkurences stratģ? ija ietver uzlģ mģjdarbabas pozicionģšanu, palielinot to iespģju vģrtabu, kas katru atseviš ? u uzlģ mumu atš? ir no konkurentiem” [4], UII bieži vien ir A. Cekuls. Sistģmas pieejas modelis uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanai Latvijas uzlģ mumos 45 telejošeks mģr ? is – noredat korporatavajiem stratģ? iskajiem plenotejiem potencielus atbildes scenerijus par dažedem stratģ? iskem iespģjem. Jaunekie stratģ? iskes plenošanas mode? i uzsver adaptģšanes spģju un lģmumu piel emšanas svaragumu, kas nodrošinetu organizecijas spģju veiksmagi pervarģt vides izmail as. Veiksmaga uzlģ muma stratģ? ijas izvģle ir atkaraga no uzkretes un pieejames informecijas apjoma par norisģm konkrģte uzlģ mģjdarbabas sfģre un konkurģjošiem uzlģ mumiem. Vaireki pģtajumi piereda, ka vadateji ? oti atš ? iragi novģrtģ UII, un šas atš? irabas bieži vien ir saistatas ar vil u funkciju organizecije [5]. Somijas mežr ? pniecabas pģtajums piereda, ka UII ir izplatata un tiek pielietota ? oti plaši vise organizecijas strukt? re. UII noda ? as atrašanes vieta ir bieži vien ? oti svaraga, lai ša funkcija darbotos organizecije, un tai ir liela ietekme attiecabe uz konkurences dimensiju izvģli. Piemģram, UII vienaba, kas atrodas merketinga noda〩 , var b ? t ieinteresģta izzinet konkurentu attiecabas ar klientiem, taje paše laike vienaba, kas atrodas Pģtniecabas un attastabas noda 〩 , varģtu vairek interesģties par produktu dizainu un dažedu konkurentu attastabas procesiem. Biznesa izl ? košanas profesione? u biedrabas (SCIP, Society of Competitive Intelligence Professionals) UII prakses pģtajuma rezulteti, kas ieg? ti 2002. gade, liecina, ka korporataves strukt ? res UII vienabas ir izvietotas ? oti dažedi. Galvenes divas noda ? as, kur visbiežek atrodas UII vienabas, ir tirgus izpģtes noda ? a (46%) un perdošanas noda ? a (14%) [9]. UII nepieciešama stratģ? iskes plenošanas atbalstašanai. Piemģram, IBM 90. gadu sekume UII persvare bija izolģta dažedu uzlģ mģjdarbabas strukt ? ru iekšienģ – merketinga, produkta attastabas un finanšu noda〩 s. Šas vadabas strukt ? ras darbojes ke atseviš ? as vienabas, reti apmainoties ar informeciju. Apvienojot dažedus resursus un nodrošinot vadatejus ar uzlģ mģjdarbabas informeciju, IBM k? uva aktaveks tirg ? un efektaveks konkurences situecijes [6]. Ladzagi Procter and Gamble pģdģja laike savu UII funkciju iedzavinejis stratģ? ijas noda 〩 . UII funkcija veidojas, sekot no ikdienas zil ojumu izstredes ladz attiecagem aktivitetģm stratģ? ijas izstredģ, kas veicina dzavotspģjagekas stratģ? ijas izveidi [7]. Izmantojot UII funkciju ke atbalstu stratģ? ijai, analatisko rezultetu veidi var b ? t ? oti dažedi. Konkurentu analazes Piecu spģku modela Porters identificģ vairekus viena konkurenta diagnostikas komponentus: nekotnes mģr ? i, pašreizģje stratģ? ija, pielģ mumi un spģjas. Ladzagi SWOT analazģ nepieciešames dimensijas ir konkurenta stipres un vejes puses, iespģjas un draudi. Lai UII efektavi funkcionģtu, ir svaragi sekt ar skaidru ideju par UII mģr ? i organizecije un ar izpratni par tiem, kas organizecije informeciju izmantos. Tas rada nepieciešamabu attastat UII palģ mienus, balstoties uz informeciju, kas nepieciešama iekšģjiem lietotejiem, te veidojot noteiktu UII modeli. Pģc tam kad informecija ir ieg? ta, te ir ješ? iro un jenoglabe. Ja informecija ir identificģta ke deraga un atbilstoša UII mģr ? iem, tes sakertošana un uzglabešana ir viteli svaraga, lai nodrošinetu tes izmantošanu. Šim nol? kam informecija ir jeindeksģ (jepieš? ir atslģgverdi) saskale ar attiecagem tģmem, piemģram, konkurents, produkts, klients, piegedetejs un piek? uves datums. Ša indeksecija nodrošines, ka informecija tiek uzglabeta, ir sasaistata ar citiem informecijas fragmentiem par attiecago subjektu un ar to var manipulģt saskale ar indeksecijas strukt? ru. Piemģram, ja informecija ir indeksģta pģc konkurenta, produkta veida, piegedeteja un datuma, lietotejs varģs redzģt tikai informeciju attiecabe uz vienu konkurentu vai vienu produkta veidu, vai vienu atseviš ? u piegedeteju, vai ara pģc pģdģjes sal emtes informecijas. 1. attģle paredata informecijas pl? sma un izl? kinformecija vise organizģšanas procese. 46 VADBAS ZINī TNE 1. att. Informecijas pl ? sma organizģšanas procese The Information Flow in Organisational Process Veids, kede tiek uzglabeta informecija, tieši iespaido UII procesu. Uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanas galarezultets tiek izmantots stratģ? iskaje, taktiskaje un operatavaje plenošane. Rezulteti ir svaragi uzlģ mumu lģmuma piel emšanas procese. Uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanas procese ieg? tie dati tiek analizģti un apstredete veide nodoti lģmuma pielģ mģjam. Vadateji bieži piel em lģmumus, pamatojoties uz virspusģjem zinešanem par situeciju, kas rada k〮 dainu izpratni par konkurentu iespģjem, ke ara veido situeciju, kad vadatejs piel em lģmumu, balstoties uz nepietiekamu informeciju. Lai noteiktu, keda situecija ir uzlģ mģjdarbabas informecijas izl ? košanas jome Latvije, raksta autors 2004. gada decembra aptauje iesaistaja 108 Latvijas uzlģ mumus. Aptaujas anketas tika sal emtas no 21 uzlģ muma, kas ir 18,5% respondentu no aptauje iesaistato skaita. ? emot vģre respondentu atbilžu skaitu citu valstu pģtajumos šaje nozarģ, var secinet, ka Latvije respondentu atsaucaba ir relatavi augsta. Pģc autora domem, nevģlģšanes atbildģt uz aptaujas jautejumiem liecina, ka uzlģ mums uzskata šo informeciju par komercnoslģpumu vai negrib atzat uzlģ mģjdarbabas informecijas uzkrešanas nepieciešamabu. Pģtajuma rezulteti reda, ka ar uzlģ mumu konkurentu analazi nodarbojas lieleke da ? a uzlģ mumu, bet ne katre uzlģ mume ir personels, kas koordinģtu šos jautejumus. Tas noreda uz sistģmiskes pieejas tr ? kumu. Dati, kas apkopoti 2. attģle, liecina, ka vairekums (53%) aptaujeto uzlģ mumu izmanto erģjos pakalpojumus, lai analizģtu tirgus situeciju. Vai Jī su uzēāmums izmanto nrājos pakalpojumus tirgus analuzei? 53% Nģ 47% Je 2. att. Aptaujas jautejuma „Vai J? su uzlģmums izmanto erģjos pakalpojumus tirgus analazei?” rezulteti The Result of the Survey Question: Do you use an external CI services? A. Cekuls. Sistģmas pieejas modelis uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanai Latvijas uzlģ mumos 47 Vai Jī su uzēāmumn ir biznesa izlī košanas atbildugn persona? 67% Nģ 33% Je 3. att. Aptaujas jautejuma „Vai J? su uzlģ mume ir biznesa izl? košanas atbildage persona?” rezulteti The Result of the Survey Question: Do you have a formal CI person in your company? Vai notiek regulnra darbinieku informāšana par konkurentu aktivitntām? 67% Nģ 33% Je 4. att. Aptaujas jautejuma „Vai notiek regulera darbinieku informģšana par konkurenta aktivitetģm?” rezulteti The Result of the Survey Question: Do you inform your staff about competitors’ activities? Vai cilvākam vai grupai, kas iesaistutas biznesa izlī košann, ir noteikti mārč i no vadubas puses? 78% Nģ 22% Je 5. att. Aptaujas jautejuma „Vai cilvģkiem vai grupai, kas iesaistata biznesa izl? košane, ir noteikti mģr ? i no vadabas puses?” rezulteti The Result of the Survey Question: Do you have CI objectives settled by the Board of the company? 48 VADBAS ZINī TNE Lielekaje da 〩 uzlģ mumu ir noda ? a vai persona, kas ir atbildaga par konkurģjošo uzlģ mumu analazi. Ieviešot uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanu uzlģ mume, maines datu apstredes metodes, ke ara lģmuma piel emšanas kertaba. Uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanas da? as vai sistģmas mode ? a ieviešana uzlģ mume neapšaubemi rada izmail as organizecijas strukt ? re. Vai notiek konkurentu informncijas analuze? 14% Nģ 86% Je 6. att. Aptaujas jautejuma „Vai notiek konkurentu informecijas analaze?” rezulteti The Result of the Survey Question: Do you perform CI analyses? Vai notiek biznesa informncijas sistemntiska apkopošana? 53% Nģ 47% Je 7. att. Aptaujas jautejuma „Vai notiek biznesa informecijas sistemetiska apkopošana?” rezulteti The Result of the Survey Question: Do you perform systematic management of CI information? Pģc aptaujas datiem raksta autors secina, ka ar konkurentu analazi nodarbojas gandraz 86% no atbildes iesniegušajiem uzlģ mumiem. Lai gan 47% pģtajumu dalabnieku atbildģja, ka vil u uzlģ mumos notiek sistemetiska informecijas apkopošana, pģc autora domem, tas neatspogu? o reelo situeciju un neliecina, ka UII sistģmpieeja šajos uzlģ mumos tiek izmantota. To pamato respondentu negatave atbilde par sistģmpieejas izmantošanu ieg ? tes informecijas apkopošanai. Uzlģ mumos tiek izmantoti tikai daži informecijas izl ? košanas sistģmas elementi. A. Cekuls. Sistģmas pieejas modelis uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanai Latvijas uzlģ mumos 49 Apkopojot pģtajumu rezultetus, var secinet, ka Latvije nav vienotas uzlģ mģjdarbabas informecijas izl ? košanas organizatoriskes strukt? ras un lieleke da ? a uzlģ mumu izmanto uzlģ muma iekšģjes informecijas ieg? šanas metodes. Uzlģ mģjdarbabas informecijas izl ? košanas specielisti vai grupas persvare darbojas merketinga vai perdošanas da 〩 s, bet iniciatavu izveidot biznesa izl ? košanas da ? u izvirza augsteke vadaba. Uzlģ mģjdarbabas izl ? košane iesaistato darbinieku skaits atkarags no kompenijas lieluma un UII pastevģšanas uzlģ mume. Jo aseku laiku darbojas uzlģ mģjdarbabas informecijas izl ? košanas da? a, jo vairek taje ir darbinieku. Neskatoties uz informecijas svaragumu, atseviš ? i fakti un dati parasti nesniedz efektavu pamatojumu racabai un prioritešu noteikšanai. Racaba ir atkaraga no kopsakarabu izpratnes, kas izriet no faktu un datu analazes [8]. Sistģmas jģdziens ietver ne tikai attiecagu uzlģ mģjdarbabas informecijas izl ? košanas mehenismu radašanu, bet ara regulera procesa uzturģšanu visos uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanas sistģmas (UIIS) dzaves ciklos. Turklet visi ladzek? i, metodes un pasekumi, ko izmanto informecijas izl? košanai, tiek apvienoti viene vesele mehenisme – uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanas sistģme. Diemžģl, ke liecina Latvijas pģtajums, sistemetiska pieeja uzlģ mģjdarbabas informecijas izl ? košanas nodrošinešanai netiek pilnabe novģrtģta no uzlģ mģju puses. Katrs uzlģ mums risina uzlģ mģjdarbabas informecijas izl ? košanas nodrošinešanas jautejumus pģc sava ieskata un izmanto savus palģ mienus un metodes izvirzato mģr ? u sasniegšanai. Interesantekais, ka katrs no tiem ikviene konkrģte gadajume atrod savus pareizos risinejumus. Tomģr prakse piereda, ka šedu pareizu risinejumu kopums summģjot nedod pozitavu rezultetu, t. i., uzlģ mģjdarbabas informecijas izl ? košanas sistģma visume un kopume efektavi nedarbojas. Katram uzlģ mumam, radot UII sistģmu, jel em vģre sava uzlģ muma apatnabas. Informecijas izl? košanas praktiskais uzdevums ir radat sistģmas (procesu) modeli, kas, balstoties uz zinetniski metodolo ? isku aparetu, dotu iespģju risinet informecijas izl ? košanas sistģmas radašanas, izmantošanas un novģrtģšanas uzdevumus projektģjamem un esošem unikelem informeciju sistģmem (IS). Galvenais mode ? a uzdevums ir nodrošinet informecijas izl? košanas sistģmas radašanu, pareizi novģrtģjot piel emamo lģmumu efektiviteti un informecijas izl ? košanas sistģmas tehniskes realizecijas racionela varianta izvģli. Informecijas izl ? košanas sistģmas radašanas procese jel em vģre šedas specifiskas apatnabas: · IS satura izejas datu un informecijas nepilnagums un nenoteiktaba; · izl ? košanas uzdevuma kritģriju dažedaba; · kvantitatavo un kvalitatavo redateju esamaba, kas jel em vģre, risinot IS ieviešanas pasekumus; · apkopošane nav iespģjams izmantot optimizecijas klasiskes metodes. Sistģmas modelim UII apkopošanai jerealizģ šedas prasabas: Modelis tiek izmantos ke: · instrukcija UII sistģmas radašanai; · instruments (metodiskie noredajumi) UII sistģmas izvģrtģšanai. Modelim jeb ? t šedem apašabem: · universels; · komplekss; · vienkerši lietojams; 50 VADBAS ZINī TNE · uzskatems; · praktisks; · viegli paplašinems. Modelim jenodrošina: · saikne starp elementiem; · objektavs datu novģrtģjums; · UII sistģmas stevok ? a kontrole; · dažedas datu izvģrtģšanas metodes; · etra reakcija uz funkcionģšanas apstek? u izmaile m; · dažedu specielistu pieredzes apvienošana viene sistģme. ? emot vģre minģto, autors iesaka uzlģ mumos radat attiecagu uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanas sistģmas modeli. Te ke vispilnagekais priekšstats par lietu rodas tad, kad to var apskatat no visem pusģm, autors mode ? a radašanai piedeve izmantot matricas sistģmu, apl ? kojot tras dimensiju koordinetes – tras UIIS mode ? a komponenšu grupas: 1. Kedi resursi ir pieejami? 2. Kedi ir UII ieg ? šanas mģr ? i? 3. Kedi ir UII sistģmas ieviešanas posmi? Atbildes uz šiem jautejumiem veido matricas elementus, rezultete ieg? stot sistģmas matricu (sk. 8. att.), kur matricas elementu skaitu nosaka pģc formulas: S = Ri*Mj*Pk , kur S – matricas elementu skaits, Ri – „Resursu” bloka komponenšu skaits, Mj – „Mģr ? u” bloka komponenšu skaits, Pk – „Posmu” bloka komponenšu skaits. 8. att. UIIS matrica CI System Matrix A. Cekuls. Sistģmas pieejas modelis uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanai Latvijas uzlģ mumos 51 Ladz ar strauju informecijas tehnolo? iju attastabu un pieejames informecijas pieaugumu, Latvijas uzlģ mumiem rodas nepieciešamaba strukturģt informecijas klestu un veidot uzlģ mģjdarbabas informecijas izl ? košanas sistģmas modeli. Ieteiktais uzlģ mģjdarbabas informecijas izl? košanas sistģmas trasdimensiju matricas modelis ? auj precazi noteikt savstarpģjes UII elementu sakarabas un atvieglo UIIS izveidošanu uzlģ mumos. LITERAT ? RA 1. Rummler G. A., Brache A. P. Improving Performance: How to Manage the White Space on the Organization Chart. – Toronto: Wiley, 1995, p. 226. 2. Dervitsiotis K. N. How to Attain and Sustain Excellence with Performance-Based Process Management // Total Quality Management, 1999, 10(3), p. 309. 3. Frishammar J., Characteristics in Information Processing Approaches // International Journal of Information Management, 2002, 22, p. 143. 4. Porter M. Competitive Strategy: Techniques for Analyzing Industries and Competitors . – New York: Free Press, 2004, p. 396. 5. Pirtilla A. Organizing Competitive Intelligence Activities in a Corporate Organisation // Aslib Proceedings, 1998, 50(4), p. 79. 6. Prescott J. E., Miller S. H. Proven Strategies in Competitive Intelligence: Lessons from the Trenches. – Canada: Wiley, 2001, p. 333. 7. Miller J. P. Some Competitive Intelligence Advice // Information Today, 1999, 16(7), p. 56. 8. Milwaukee W. Baldrige National Quality Program. Criteria for Performance Excellence. USA: American Society for Quality, 2002, 31 p. 9. http://www.scip.org/ci/scipsurv.asp, 09.11.2004. The System Approach Model for Competitive Intelligence in Latvian Companies Summary During the last years a lot of attention in the world and Europe is drawn to acquisition of business information on companies and analytical treatment of data in order to raise the competitive ability of enterprises and ensure their strategic development. Analyses of such information allow predicting competitors’ strategies, finding out reasons behind their success and etiologicality, which in turn, allows for timely adoption of necessary decisions for successful further business development. The paper is based on the research of using of competitive intelligence in Latvian companies conducted by the author in the end of 2004. In the report the system approach matrix of competitive intelligence has been created and analyzed. The matrix will help companies to build their own tailored competitive intelligence system. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 52.–67. lpp. Korporatāvē sektora attāstāba Latvijē un to ietekmūjošie faktori Corporate Sector Development in Latvia and its Influencing Factors Ludmila Frolova Latvijas Universitate Ekonomikas un vadebas fakultate Aspazijas bulv. 5, Rega, LV-1050 E-pasts: frolova@lanet.lv Izmantojot kvalitatevas un kvantitatevas analezes metodes, raksta analizģta korporateva sektora attesteba Latvija 2000.–2004. gada. Strukturalo parmail u un attestebas tenden ? u statistiska analeze balstas uz finanšu radetajiem tautsaimniecebas nozaru uzlģ mumos – aktevu un pasevu strukt ? ru, neto apgrozejumu un pe ㌫ u, ka are maksatspģju, likviditati, aktivitati un rentabilitati. Uzlģ mģjdarbebas arģjas un iekšģjas vides svaregako faktoru ietekmes novģrtģšanai veikta korelacijas un regresijas analeze. Risinamo problģmu un gaidamo rezultatu noteikšanai uzlģ mumu stratģ? iskaja un operatevaja menedžmenta tiek piedavata alternatevo situaciju matematiska modelģšana, kas ? auj izstradat un piel emt vadebas lģmumus pģc zinašanu parvaldebas jaunakajam tehnolo ? ijam. Atslūgvērdi: korporatevais sektors, finanšu radetaji, statistiska analeze, korelacijas analeze, regresijas analeze, stratģ? iskais menedžments, operatevais menedžments, matematiska modelģšana, analetiskie aprģ? ini. Key words: corporate sector, finance indexes, statistical analysis, correlation analysis, regression analysis, strategic management, operative management, mathematical modeling, analytical calculations. Ievads Latvija 2000.–2004. gada konsekventi tikusi uzlabota uzlģ mģjdarbebas iekšģja un arģja vide, b ? tiski pilnveidojot tiesiskos ietvarus, mģr ? tiecegi samazinot nodok? u slogu un vienkaršojot to administrģšanas proced ? ru, saskal ojot realizģjamos pasakumus un vadebas lģmumus makroekonomiskaja lemene ar Eiropas Savienebas standartiem un direktevu prasebam. Par nozemegako notikumu neapšaubami jauzskata Komerclikums, kas stajas spģka 2002. gada 1. janvare un ar ko saistama vispusega uzlģ mģjdarbebas vides reforma. Pģdģjie tres gadi liecina par to, ka ar šo likumu tiek ievģrojami uzlabota uzlģ mumu re ? istrģšana, nodok ? u politika, muitas likumdošana, tas proced ? ras un robežš 㠣 rsošana, ka are sasniegti j ? tami uzlabojumi b ? vnieceba, tirdznieceba un citos uzlģ mģjdarbebas virzienos. Labvģlegas arģjas uzlģ mģjdarbebas vides veidošanu veicina are 2004. gada 17. augusta LR Ministru kabineta akceptģta Tautsaimniecābas vienot ? strat┧ ija, kura noteiktie ilgtermil a ekonomiskie mģr ? i un prioritates ir sasaisteti ar vidģja termil a un estermil a uzdevumiem un pasakumiem stabilas, ledzsvarotas un ilgtspģjegas izaugsmes L. Frolova. Korporateva sektora attesteba Latvija un to ietekmģjošie faktori 53 nodrošinašanai valste. Še stratģ? ija nosaka pievilcegas uzlģ mģjdarbebas institucionalas vides, droši funkcionģjošas bazes infrastrukt ? ras un civilizģtas konkurences apstak? u (spģles noteikumu) nodrošinašanu ilgtermila . Tai paša laika ES dalebvalstu vid ? Latvijas tautsaimniecebas produktivitates lemenis kopuma ir ievģrojami zemaks, it epaši lauksaimniecebas, apstrades r ? pniecebas un pakalpojumu uzlģ mumos, ko nosaka zemas darbaspģka izmaksas ar saledzinoši zemu nodarbinato kvalifikaciju un izgletebu un ledz ar to joprojam parsvara izmantojamam darbietilpegajam tehnolo ? ijam. Produktivitates un konkurģtspģjas paaugstinašanas nepieciešamebas aktualizacija prasa no uzlģ mģjiem nodrošinat tehnolo ? isko parstrukturizģšanu ar noteiktu mģr ? i – tuvakaja nakotnģ pariet no darbietilpegam tehnolo ? ijam uz zinašanu ietilpegam tehnolo ? ijam, paredzot pieaugošus ieguldejumus cilvģkkapitala un ta intelektuala potenciala attestešana. Kaut gan 2000.–2004. gada tika estenoti daudzi uzlģ mģjdarbebas vides uzlabošanas pasakumi, lai padaretu Latviju par vģl labvģlegaku valsti intensevaku starptautisko ieguldejumu un izdevegakas uzlģ mģjdarbebas veikšanai, ledz šim tautsaimniecebas nozaru uzlģ mumos eksistģ problģmas, kuras nosaka to stratģ? iska un operateva menedžmenta uzdevumus. Lai labak saprastu šo uzdevumu saturu un ilgtspģju, turpmak raksta analizģtas strukturalas parmail as un tendences Latvijas korporateva sektora attesteba pģdģjos piecos gados, vģrtģti ietekmģjošie faktori un sekas, ka are izskateti analetiskie palģ mieni perspektevako risinajumu rašanai. 1. Strukturēlo pērmaiņu un attāstābas tendenīu statistiskē analāze 2000.–2004. gada Latvijas korporateva sektora strukturalo parmail u dinamikas analeze parada, ka, lai gan kopuma šes parmail as uzlģ mumu aktevos nebija tik b? tiskas un straujas, tomģr tas pakapeniski notika gan starp divam galvenajam aktevu sastavda㌧ m, gan katra no tam (sk. 1. att.). Ta piecu gadu laika ilgtermi? a ieguldājumu epatsvars bija samazinajis par 2,57 procentpunktiem, pie tam galvenokart uz nematerialo ieguldejumu un pamatledzek? u epatsvara samazinašanas (par 5,12 pro- centpunktiem) rģ? ina. Ilgtermil a finansu ieguldejumiem bijusi pretģja tendence: epatsvara palielinašanas veidojusi 2,55 procentpunktus. Šo tendenci var vģrtģt pozitevi, jo ta liecina, ka, sakot ar 2000. gadu, kad Latvija faktiski bija sasniegta vģlama makroekonomiskas attestebas stabilizacija un ieg? ts ievģrojami stabils ikgadģjais IKP pieaugums, uzlģ mumi vairak domajuši stratģ? iski, ieguldot savus naudas ledzek? us ilgtermil a uzdevumu risinašana. Taja paša laika apgroz? mo lādzek ? u epatsvara palielinašanas uzlģ mumu aktevos par 2,57 procentpunktiem bija saisteta ar mģr? tiecegu katras to sastavda? as epatsvara palielinašanos no gada gada: krajumi palielinajušies par 1,24, debitori – par 0,91, vģrtspaperi un ledzdaleba kapitalos – par 0,31 un nauda – par 0,11 procentpunktiem. Ledz ar to uzlģ mumu aktevos nozemegakas apgrozamo ledzek? u strukturalas parmail as notika uz krajumu veidošanas rģ? ina, ko no stratģ? iska viedok? a are varģtu novģrtģt pozitevi, jo uzlģ mumiem rodas reala iespģja stabilizģt savu praktisko uzlģ mģjdarbebu un nodrošinat taja nepieciešamo darbebas ritmiskumu. Kopuma no uzlģ mumu aktevu strukturalo parmail u analezes izriet, ka tie pģdģjos piecos gados adekvati rea㔣 uz uzlģ mģjdarbebas arģjas vides pozitevajam izmaila m Latvija, diezgan veiksmegi adaptģjas un operatevi izmanto šo labvģlego makroekonomisko situaciju uzlģ mumu iekšģjas vides uzlabošanai. Veidojot turpmak efektevo aktevu strukt? ru, uzlģ mģjdarbebas arģjas un iekšģjas vides faktoru 54 VADBAS ZINī TNE saskal ošana un to ledzsvarošana ? aus uzlģ mumiem samazinat nenoteiktebas riskus, ka are neitralizģt to negatevas sekas. Ir skaidrs, ka, integrģjoties Eiropas Savieneba, Latvijas uzlģ mumu aktevu parstrukturizģšanas procesu turpinašana prasa savlaicegi modelģt gaidamas situacijas pģc alternateviem variantiem, veikt atbilstošos analetiskos aprģ? inus un formulģt svaregakas stratģ? iska menedžmenta problģmas. Latvijas uzlģ mumu pasevu strukturalas parmail as 2000.–2004. g. ir saistetas ar divam pretģjam tendencģm: pašu kapit ? la epatsvars piecos gados samazinajis, bet attiecegi kr? jumu un kreditoru kopģjais epatsvars palielinajis par 2,28 pro- centpunktiem (sk. 2. att.). Abas šes tendences var uzskatet par pozitevam, jo tas liecina, ka uzlģ mumiem rodas reala finansiala ieinteresģteba paplašinat un attestet savas darbebas potencialu, piesaistot ne tikai pašu brevos naudas ledzek ? us, bet are sal emot kredetus bankas. Pašu kapitala strukt? ras izmail as notikušas divos virzienos: pamatkapitala un rezervju kopģja epatsvara samazinašanas par 9,17 pro- centpunktiem, bet akciju (da ? u) emisijas izcenojuma un nesadaletas pe ㌫ as kopģja epatsvara palielinašanas par 6,89 procentpunktiem. Turklat ka poziteva tendence jaatzemģ ievģrojama un stabila nesadaletas pe ㌫ as epatsvara dinamika. Kreditoru saistebas (52–56% no uzlģ mumu pasevu kopsummas) estermil a kredetu epatsvars bijis pastavegi dominģjošs (30–33%), bet ar atš ? iregam parmail u tendencģm. 2000.– 2002. g. pie kreditoru saistebu kopģja epatsvara samazinašanas par 0,5 pro- centpunktiem notikusi ilgtermil a kredetu epatsvara palielinašanas par 2,79 un estermil a kredetu epatsvara samazinašanas par 3,29 procentpunktiem. 2002.–2004. g. novģrojama pretģja tendence: pie kreditoru saistebu kopģja epatsvara palielinašanas par 2,55 procentpunktiem notikusi niecega ilgtermil a kredetu epatsvara sama- zinašanas par 0,56 un j ? tama estermil a kredetu epatsvara palielinašanas par 3,11 pro- centpunktiem. Kopuma piecu gadu laika sasniegts abu šo tenden ? u izledzinošs efekts, ka rezultata ilgtermil a un estermil a kredetu epatsvars kopģjas kreditoru saistebas praktiski nav mainejies un veidojis attiecegi aptuveni 2/5 un 3/5. Saledzinot Latvijas uzlģ mumu 2000.–2004. g. aktevu un pasevu strukturalas parmail as, var secinat, ka tas notikušas diezgan vienmģregi, bez ievģrojamam svarstebam gan aktevos, gan pasevos, tomģr ar nedaudz lielaku dinamiskumu aktevu strukt? ra. 0 10 20 30 40 50 60 2000 2001 2002 2003 2004 Ilgtermil a ieguldejumi pamatledzek? i Apgrozamie ledzek? i debitori krajumi ilgterrmil a finansu ieguldejumi nauda 0 10 20 30 40 50 60 2000 2001 2002 2003 2004 Ilgter il a ieguldeju i pa atledzek? i Apgroza ie ledzek? i debitori kraju i ilgterr il a finansu ieguldeju i nauda Avots: pģc LR CSP datiem [1, 3] 1. att. Uzlģ mumu aktevu strukturalas parmail as 2000.–2004. gada III ceturksne, procentos Structural Changes in Companies’ Assets, 2000–2004 3 rd quarter, percents L. Frolova. Korporateva sektora attesteba Latvija un to ietekmģjošie faktori 55 -5 5 15 25 35 45 55 2000 2001 2002 2003 2004 Pašu kapitals Uzkrajumi Kreditori pamatkapitals rezerves nesadaleta pe㌫ a -5 5 15 25 35 45 55 2000 2001 2002 2003 2004 Pašu kapitals Uzkraju i Kreditori pa atkapitals rezerves nesadaleta pe㌫ a Avots: pģc LR CSP datiem [1, 3] 2. att. Uzlģ mumu pasevu strukturalas parmail as 2000. –2004. gada III ceturksne, procentos Structural Changes in Companies Liabilities, 2000–2004 3rd quarter, percents 2000.–2004. g. uzlģ mumu neto apgrozejuma apjoms palielinajies kopuma vairak neka 2 reizes (no 1997,5 milj. latu 2001. gada 1. ceturksne ledz 4281,2 milj. latu 2004. gada 3. ceturksne) ar stabilu augšanas tendenci pa ceturkšl iem (sk. 3. att.). Izlģ mumus veido tikai 2002. gada un 2003. gada 1. ceturksnis, kad noticis neto apgrozejuma samazinajums attiecegi par 8,14% un 1,36%. Šie izlģ mumi nav b? tiski un nenosaka kopģju strauju neto apgrozejuma dinamiskumu analizģjamaja laika perioda, jo zinama mģra tos var izskaidrot ar pre ? u un pakalpojumu pardošanas sezonalitati, ievģrojot parastu iepriekšģjo iepirkumu intensitati pirms Ziemassvģtkiem un Jauna gada. Vislielakais neto apgrozejuma augšanas temps sasniegts 2002. gada – 119,7%, ledzegi šie radetaji bijuši 2000. gada un 2004. gada – 119,0% un 118,9%, 2003. gada – 116,9%, un vismazakais – 2001. gada – 111,7%. ? emot vģra, ka inflacijas lemenis valste 2000.–2003. gada bijis zemaks par 3%, bet 2004. gada tas b ? tiski paaugstinajies un sasniedzis 6,2%, jauzskata, ka kopuma uzlģ mumu neto apgrozejuma dinamiskumu nosaka galvenokart Latvijas iedzevotaju maksatspģjega pieprasejuma augšana un tikai da㌣ ji to varģtu skaidrot ar patģril a cenu parmaila m. Analizģjot uzlģ mumu pe㌫ as (pirms nodok ? iem) apjoma izmail u tendences, ir redzams, ka, sakot ar 2002. gadu, pe ㌫ a stabili aug, neskatoties uz tas svarstebam pa atseviš? iem ceturkšl iem. Šaja kopģja tendencģ stipri atš ? iras 2000. gads, kad ieg ? ts vismazakais pe㌫ as apjoms (74,9 milj. latu 3. ceturksne) un gada samazinajums veidojis 31%, ka are 2001. gads, kad sakuma notika ? oti straujš pe㌫ as pieaugums, – 1. ceturksne ledz 140,8 milj. latu un 2. ceturksne ledz 154,5 milj. latu, bet 3. ceturksne atkal samazinajums par 13,8%. Var secinat, ka 2000. gada pie samģra nelielas inflacijas (2,6%) uzlģ mumos bija parak lielas dažada veida izmaksas, ledz ar to neto apgrozejums pieaudzis par 19%, turpretim pe ㌫ a samazinajusies par 1/3. 2001. gada pie ta paša inflacijas lemel a (2,5%) acemredzot notikušas adekvatas neto apgrozejuma strukturalas parmail as, kuras veicinajušas turpmaka izdevumu pieauguma iesaldģšanu un tadģjadi are ievģrojamu pe ㌫ as augšanu. Bez šaubam, 56 VADBAS ZINī TNE izteiktie pielģ mumi prasa atbilstošu pamatojumu, izmantojot ne tikai kvalitatevo analezi, bet are kvantitatevas analezes iespģjas. Šim nol ? kam raksta turpmak Microsoft Excel vidģ veikta korelacijas un regresijas analeze, lai noteiktu objektevi nozemegakos arģjos un iekšģjos faktorus, kuri tieši ietekmģjuši Latvijas uzlģ mumu neto apgrozejuma un pe ㌫ as apjoma dinamiku. Neapšaubama interese ir saisteta ar tadu relatevo finanšu radetaju statistisko analezi (sk. 4. att.) ka uzlģ mumu maksatspģja, likviditate un aktivitate. Abiem maksatspģjas radetajiem visa 2000.–2004. g. laika bijusi nepartraukta augšanas tendence. Uzlģ mumu saistebu epatsvars bilancģ mainejies no 0,481 2000. gada 1. ceturksne ledz 0,560 2004. gada 3. ceturksne, pie tam pģdģjos divos gados tas stabilizģjies 0,55–0,56 lemene. ? emot vģra, ka še radetaja normals lemenis ir ap 0,4, redzams, ka no gada uz gadu pakapeniski palielinajusies uzlģ mumu finansiala atkareba no arģjiem aizlģ mumiem [4]. Še tendence turpmak nav vģlama, jo, piemģram, sasniedzot 0,6 lemeni, uzlģ mumiem veidosies vģl vairak paradu un ledz ar to talaka darbeba b ? s riskantaka. Saistebu attieceba pret pašu kapitalu mainejusies no 0,954 2000. gada 1. ceturksne ledz 1,329 2004. gada 3. ceturksne, pie tam še radetaja dinamika sasniegti epaši ievģrojami augšanas impulsi 2001. gada, kad praktiski saglabajies 2000. gada inflacijas lemenis, un 2003. gada, ievģrojot, ka iepriekšģja, 2002. gada, inflacijas lemenis samazinajies ledz 1,9%. Ta ka saistebu attiecebas pret pašu kapitalu raksturo uzlģ mumu finansialo neatkarebu, jau 2000. gada 3. ceturksne Latvijas uzlģ mumu stabilitate gandrez sasniedza kritiskas robežas (1,004). Strauja normala lemel a (1,0) parsniegšana 2001.–2002. gada liecina par to, ka uzlģ mumi sakuši aktevak piesaistet aizl emtos ledzek ? us, veiksmegi izmantojot labvģlego makroekonomisko vidi. Ta? u turpmak sakara ar inflacijas lemel a paaugstinašanos 2003.–2004. gada šes maksatspģjas radetajs nav bijis tik dinamisks ka iepriekšģjos trijos gados un ir j ? tama uzlģ mumu vģlģšanas nodrošinat mazaku risku un lielaku finansialo autonomiju. Iespģjams, ka nakamajos gados uzlģ mumi sava finanšu menedžmenta mģ? inas estenot stagnacijas stratģ? iju, lai palielinatu pašu finansialo ieguldejumu kapitala veidošana. 0 500 1000 1500 2000 2500 3000 3500 4000 4500 200 0 200 1 200 2 200 3 200 4 60 85 110 135 160 185 Neto apgrozejums Pe ㌫ a pirms nodok? iem0 500 1000 1500 2000 2500 3000 3500 4000 4500 200 0 200 1 200 2 200 3 200 4 60 85 110 135 160 185 eto apgrozeju s Pe ㌫ a pir s nodok? ie Avots: pģc LR CSP datiem [1–3] 3. att. Neto apgrozejuma un pe ㌫ as dinamika pa ceturkšl iem 2000.–2004. gada, t ? kst. LVL Turnover and Profit Dynamics by Quarters, 2000-2004, thousands LVL L. Frolova. Korporateva sektora attesteba Latvija un to ietekmģjošie faktori 57 Likviditates radetaji saledzinajuma ar maksatspģjas radetajiem bijuši mazak jutegi pret izmaila m uzlģ mģjdarbebas makroekonomiskaja vidģ, un, pirmam kartam, tas ir redzams absol? tas likviditates radetaja dinamika: piecu gada laika ta izmail as notikušas diezgan šaura intervala 0,22–0,23. Kopģjas likviditates radetaja attesteba var iedalet divus apakšposmus: 2000.–2002. gads un 2003.–2004. gads. Pirmajos trijos gados šis radetajs nepartraukti pieaudzis (par 7,25%) un 2002. gada 3. ceturksne sasniedzis 1,361. Bet jau sakot ar 2003. gadu, kopģjas likviditates radetajs samazinajies par 9,33% un tikai 2004. gada tas gandrez sasniedzis 2000. gada lemeni. No likviditates radetaju analezes izriet, ka tie bijuši normas robežas (kopģjas likviditates koeficientam jab? t robežas starp 1 un 2, bet absol? tas likviditates koeficientam – 0,2–0,25). Kopuma 2000.–2004. g. Latvijas uzlģ mumi bijuši ? oti piesardzegi vadebas lģmumu piel emšana attieceba uz lietderegakiem apgrozamo ledzek? u veidošanas avotiem, uz kreditoru saistebu portfe? a formģšanu un it epaši uz estermil a saistebam, kuram, ka jau tika atzemģts raksta, bijis lielakais epatsvars kopģjas kreditoru saistebas. Uzlģ mģji mģ? inajuši saglabat vismaz reali sasniedzamo likviditates lemeni, ledz ar to nodrošinat uzlģ mumiem nepieciešamo attestebas finansialo stabilitati un iekšģjo rezervju veidošanu pret iespģjamiem arģjas vides riskiem. Latvijas uzlģ mumu aktivitates radetajam nav raksturegs straujš dinamiskums, tomģr kopuma jaatzemģ lģna, bet stabila augšanas tendence (no 0,285 2000. gada 1. ceturksne ledz 0,369 2004. gada 3. ceturksne): piecu gadu laika tas paaugstinajies par 16%. 2000.–2001. gada beigas aktivitates radetajs nav mainejies (0,318) un, sakot ar 2002. gadu, tas pakapeniski palielinajies no 0,330 ledz 0,369 2004. gada. ? emot vģra, ka lietiš 㠧 s aktivitates radetaji ? auj analizģt visu finansu resursu izmantošanas efektivitati uzlģ muma, var secinat, ka kopuma 2000.–2004. g. Latvijas uzlģ mumu aktevu aprites koeficients bijis diezgan zems, jo katrs aktevos ieguldetais lats ienes tikai 28,5–36,9 santemus no realizģtas produkcijas. Tai paša laika var uzskatet, ka aprģ? inatas uzlģ mģjdarbebas neto apgrozejuma un bilances vidģjas vģrtebas savstarpģjas skaitliskas attiecebas ㌧ vušas uzlģ mumiem veicinat pozeciju saglabašanu un talako nostiprinašanu Latvijas iekšzemes tirg? , ka are mģr ? tiecegu un dinamisku ledzšinģjo aktivitašu attestešanu. 0 0,2 0,4 0,6 0,8 1 1,2 1,4 200 0 200 1 200 2 200 3 200 4 Saistebu epatsvars bilancģ Kopģja likviditate Aktivitate Saistebas pret pašu kapitalu Absol? ta likviditate 0 0,2 0,4 0,6 0,8 1 1,2 1,4 200 0 200 1 200 2 200 3 200 4 Saistebu epatsvars bilancģ Kopģja likviditate Aktivitate Saistebas pret pašu kapitalu Absol? ta likviditate Kop ? j ? s likvidit? tes radetaji ir apgrozamie ledzek? i pret estermil a saistebam, bet absol ? t ? s likvidit? tes – estermil a vģrtspaperi un naudas ledzek ? i pret estermil a saistebam. Aktivit? tes radetaji ir visu aktevu aprite (neto apgrozejums pret bilances vidģjo vģrtebu). Avots: pģc LR CSP datiem [1–3] 4. att. Maksatspģjas, likviditates un aktivitates radetaju dinamika pa ceturkšl iem 2000.–2004. gada Paying Capacity, Liquidity and Activity Indexes Dynamics by Quarters, 2000–2004 58 VADBAS ZINī TNE Katra gada ietvaros visiem trijiem rentabilitates radetajiem ir ledzegas attestebas tendences pa ceturkšl iem (sk. 5. att.). 2000. gada noticis pats ievģrojamakais to kritums: komerciala rentabilitate samazinajusies 1,76 reizes, finansiala un ekonomiska rentabilitate – attiecegi 1,55 un 1,58 reizes. 2001. gada 1. ceturksne noticis straujš rentabilitates radetaju kapums (komerciala rentabilitate pieaugusi 1,8 reizes, finansiala un ekonomiska rentabilitate – attiecegi 1,83 un 1,69 reizes), ka rezultata parsniegts 2000. gada sakuma lemenis. Turpmak, neskatoties uz šo rentabilitates radetaju manamam svarstebam, komerciala rentabilitate vairs nav sasniegusi 2001. gada sakuma lemeni (5,682%) un kopuma 2001.–2004. g. tai bijusi samazinašanas tendence ledz 4,782% 2004. gada beigas. Zinama mģra tas ir lo ? iski, jo pie vienadas augšanas tendences uzlģ mumu neto apgrozejuma apjomi paaugstinas straujak neka pe ㌫ as apjomi, pie tam ar b ? tiski mazakam svarstebam. Acemredzot uzlģ mumiem pģdģjos ? etros gados joprojam viena no aktualakajam problģmam ir parak lielas nepieciešamo ražošanas resursu, apkalpošanas, transportģšanas, pardošanas u. c. izmaksas. Augstakais finansialas rentabilitates lemenis tika sasniegts 2003. gada 2. ceturksne (4,365%), jo tad vienlaikus bija novģrojamas pretģjas tendences uzlģ mumu pašu kapitala (tas bija samazinajies) un pe㌫ as (ta bija palielinajusies) dinamika. Kopuma finansialas rentabilitates radetaja attestebas dinamikai ir raksturega ? oti lģna augšanas tendence ar vairak vai mazak ievģrojamam svarstebam pa gadu ceturkšl iem. Uzlģ mumu ekonomiskas rentabilitates radetaju augstakais lemenis sasniegts 2003. gada 2. ceturksne (1,872%) un ledzegs lemenis are 2001. gada 2. ceturksne (1,834%). Saledzinajuma ar komercialo un finansialo rentabilitati 2000.– 2004. g. uzlģ mumu ekonomiskas rentabilitates radetaju izmail as bijušas mazak dinamiskas: no 2000. gada sakuma ledz 2004. gada beigam komercialas rentabilitates lemenis samazinajies 1,16 reizes, finansialas rentabilitates – palielinajies 1,32 reizes un ekonomiskas rentabilitates – are palielinajies, bet tikai 1,11 reizes. 1 2 3 4 5 6 200 0 200 1 200 2 200 3 200 4 Komerciala rentabilitate Finansiala rentabilitate Ekonomiska rentabilitate 1 2 3 4 5 6 200 0 200 1 200 2 200 3 200 4 Komerciala rentabilitate Finansiala rentabilitate Ekonomiska rentabilitate Komerci? l ? s rentabilit? tes radetaji ir pe㌫ a vai zaudģjumi pirms nodok ? iem pret neto apgrozejumu, ekonomisk ? s rentabilit? tes – pret bilances akteva vidģjo vģrtebu un finansi? l? s rentabilit? tes – pret pašu kapitala vidģjo vģrtebu. Avots: pģc LR CSP datiem [1–3] 5. att. Rentabilitates radetaju dinamika pa ceturkšl iem 2000.–2004. gada, procentos Profitability Indexes Dynamics by Quarters, 2000–2004, percents L. Frolova. Korporateva sektora attesteba Latvija un to ietekmģjošie faktori 59 Analizģjot Latvijas uzlģ mumu aktevu un pasevu strukt? ru (sk. 6. att.), ir acemredzams pakalpojumu sfģras parsvars pie konstatģtas samazinašanas tendences (par 3,11 procentpunktiem piecu gadu laika). Savukart pakalpojumu sfģra dominģ vairumtirdzniecebas un mazumtirdzniecebas uzlģ mumi ar to epatsvara palielinašanas tendenci (par 2,75 procentpunktiem piecu gadu laika), ka are transporta un sakaru uzlģ mumi ar to epatsvara samazinašanas tendenci (par 2,14 procentpunktiem piecu gadu laika). Talak pģc nozemeguma uzlģ mumu aktevu un pasevu strukt ? ra ir ieguves un apstrades r ? pnieceba, elektroener 㔣 tika, gazes un ? dens apgade, b ? vnieceba un lauksaimnieceba. Lai gan šo tautsaimniecebas nozaru uzlģ mumiem bijis b? tiski mazaks ieguldejums Latvijas korporateva sektora aktevos un pasevos, jaatzemģ ta palielinašanas tendence: 2004. gada saledzinajuma ar 2000. gadu ieguves un apstrades r ? pniecebas uzlģ mumu epatsvars palielinajies par 0,31 procentpunktu, elektroener ? ijas, gazes un ? dens apgades uzlģ mumu – par 1,60 procentpunktiem, b ? vniecebas uzlģ mumu – par 0,77 procentpunktiem un lauksaimniecebas uzlģ mumu – par 0,43 procentpunktiem. Ka redzams, šes strukturalas parmail as pagaidam nav ievģrojamas un paragri b ? tu runat par uzlģ mumu aktevu un pasevu parstrukturizģšanu, bet pašu tendenci var novģrtģt pozitevi, jo ta liecina par lģnu ražošanas procesa atdzevinašanu. 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% 2000 2001 2002 2003 2004 Pakalpojumi B? vnieceba Elektroener? ija, gazes un ? dens apgade Ieguves un apstrades r? pnieceba, karjeru izstrade Lauksaimnieceba, mednieceba, mežsaimnieceba un zvejnieceba 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 2000 2001 2002 2003 2004 Pakalpoju i B? vnieceba Elektroener? ija, gazes un ? dens apgade Ieguves un apstrades r? pnieceba, karjeru izstrade Lauksai nieceba, ednieceba, ežsai nieceba un zvejnieceba Avots: pģc LR CSP datiem [1, 3] 6. att. Uzlģ mumu aktevu un pasevu strukt ? ra pģc darbebas veidiem 2000.–2004. gada III ceturksne (perioda beigas), procentos Companies’ Assets and Liabilities Structure by Fields of Activities, 2000–2004 3rd quarter (end of period), percents Uzlģ mumu neto apgrozejuma un pe ㌫ as strukt? ra ir ledzega iepriekš izskatetajai aktevu un pasevu strukt? rai (sk. 7. att.). 2004. gada pakalpojumu sfģras uzlģ mumu epatsvars kopģja neto apgrozejuma un pe?la bijis vislielakais – attiecegi 70,1% un 71,3%. Turklat tirdzniecebas uzlģ mumiem lielaks epatsvars (2 reizes) ir neto apgrozejuma neka pe ?la , bet transporta un sakaru uzlģ mumiem – tieši pretģji. Talak pģc nozemeguma uzlģ mumu neto apgrozejuma un pe ㌫ as strukt ? ra ir ieguves un apstrades r ? pnieceba, b ? vnieceba un lauksaimnieceba. Elektroener ? ijas, gazes un ? dens apgades uzlģ mumu epatsvars neto apgrozejuma bijis samģra niecegs, pe ㌫a – vispar negatevs. 60 VADBAS ZINī TNE -7 0 7 14 21 28 35 42 49 56 63 70 77 84 neto apgr. pecņa neto apgr. pecņa neto apgr. pecņa neto apgr. pecņa neto apgr. pecņa 20 00 20 01 20 02 20 03 20 04 Pakalpojumi B? vnieceba Elektroener? ija, gazes un ? dens apgade Ieguves un apstrades r? pnieceba, karjeru izstrade Lauksaimnieceba, mednieceba, mežsaimnieceba un zvejnieceba -7 0 7 14 21 28 35 42 49 56 63 70 77 84 neto apgr. pecņa neto apgr. pecņa neto apgr. pecņa neto apgr. pecņa neto apgr. pecņa 20 00 20 01 20 02 20 03 20 04 Pakalpojumi B? vnieceba Elektroener? ija, gazes un ? dens apgade Ieguves un apstrades r? pnieceba, karjeru izstrade Lauksaimnieceba, mednieceba, mežsaimnieceba un zvejnieceba Avots: pģc LR CSP datiem [1,3] 7. att. Uzlģ mumu neto apgrozejuma un pe ㌫ as strukt? ra pģc darbebas veidiem 2000.–2004. gada III ceturksne (perioda beigas), procentos Companies’ Turnover and Profit Structure by Fields of Activities, 2000–2004 3 rd quarter (end of period), percents 2. Ietekmūjošo faktoru korelēcijas un regresijas analāze Veicot paru korelacijas analezi, par rezultatevajam pazemģm tika piel emts uzlģ mumu neto apgrozejums un pe ㌫ a pirms nodok ? iem, bet par faktorialajam pazemģm – gan arģjas vides faktori (IKP faktiskajas un saledzinamajas cenas, procentu likmes ilgtermil a un estermil a kredetiem, bezdarba un inflacijas lemenis), gan iekšģjas vides faktori (no uzlģ mumu akteviem – ilgtermil a ieguldejumi un apgrozamie ledzek ? i, no paseviem – kreditori). Korelacijas koeficientu vģrtebas liecina, ka pastav cieša poziteva lineara sakareba starp neto apgrozejumu un tadiem faktoriem, ka IKP (faktiskajas cenas r=0,98, saledzinamajas cenas r=0,97), ilgtermil a ieguldejumiem, apgrozamajiem ledzek ? iem un kreditoriem (r=0,99), kas norada, ka, palielinoties katrai faktorialajai pazemei, palielinas are neto apgrozejums. Vidģji cieša poziteva lineara sakareba pastav starp neto apgrozejumu un bezdarbu (r=0,77), bet vidģji cieša negateva – starp neto apgrozejumu un procenta likmģm estermil a kredetiem (r=–0,66). Vaja poziteva lineara korelacija pastav starp neto apgrozejumu un inflacijas lemeni (r=0,29). Ledzegi sakarebu ciešuma rezultati ieg ? ti, piemģram, starp pe ㌫ u un IKP (attiecegi r=0,85 un r=0,87), starp pe ㌫ u un inflaciju (r=0,55). No korelacijas diagrammam ir redzams, ka starp atseviš 㠧 m iepriekš minģtajam rezultatevajam un faktorialajam pazemģm ir nelineara korelacija (sk. 8. att.), kuru adekvatak attģlo logaritmiskas regresijas lekne; uz to norada samģra lielie determinacijas koeficienti. Pirms daudzfaktoru regresijas analezes tika atlaseti nozemegakie arģjas vides faktori (faktorialas pazemes) atbilstoši korelacijas analezes rezultatiem, ka are tika parbaudeta multikolinearitates eksistence starp šem faktorialajam pazemģm. Sakotnģja korelacijas matrica paradeja, ka, piemģram, starp procenta likmģm ilgtermil a un estermil a kredetiem pastav cieša poziteva lineara sakareba (r=0,80), ledz ar to turpmak daudzfaktoru regresijas analezģ tika iek? auti L. Frolova. Korporateva sektora attesteba Latvija un to ietekmģjošie faktori 61 ? etri faktori – procenta likmes estermil a kredetiem, IKP faktiskajas cenas, bezdarba lemenis un inflacijas lemenis. Ieg? ta korelacijas matrica norada, ka multikolinearitate vairs neeksistģ: y = 3402,1Ln(x) - 21423 R2 = 0,9922 1900 2400 2900 3400 3900 4400 4900 1000 1100 1200 1300 1400 1500 1600 1700 1800 1900 2000 Neto apgrozājums un nomin? lais IKP y = 4869,2Ln(x) - 31771 R2 = 0,9564 1500 1800 2100 2400 2700 3000 3300 3600 3900 4200 4500 1000 1100 1200 1300 1400 1500 1600 Neto apgrozājums un re? lais IKP y = 161,19Ln(x) - 1011,8 R2 = 0,7424 70 90 110 130 150 170 190 210 1000 1100 1200 1300 1400 1500 1600 1700 1800 1900 2000 Pe ⴪ a un nomin? lais IKP y = -12,209Ln(x) + 227,78 R2 = 0,1572 70 90 110 130 150 170 190 210 1000 1100 1200 1300 1400 1500 1600 Pe ⴪ a un re? lais IKP y = 6885Ln(x) - 56073 R2 = 0,9609 2000 2500 3000 3500 4000 4500 4500 4700 4900 5100 5300 5500 5700 5900 6100 6300 6500 Neto apgrozājums un ilgtermi? a ieguldājumi y = 5678,3Ln(x) - 45176 R2 = 0,9758 2000 2500 3000 3500 4000 4500 4000 4200 4400 4600 4800 5000 5200 5400 5600 5800 6000 Neto apgrozājums un kreditori 8. att. Neto apgrozejuma un pe㌫ as atkareba no uzlģ mģjdarbebas arģjas un iekšģjas vides faktoriem Connection Strength between Turnover, Profit and External and Internal Factors APG LKM IKP BEZD INF APG 1 LKM -0,661890005 1 IKP 0,989173657 -0,62600813 1 BEZD 0,223211592 -0,562330783 0,287522052 1 INF 0,292784697 -0,185250536 0,351036657 0,400376434 1 Veicot daudzfaktoru regresijas analezi MS Excel vidģ, tika ieg? ts determinacijas koeficients 0,993, kas norada, ka 2000.–2004. g. 99,3% no uzlģ mumu neto apgrozejuma izmaila m var izskaidrot ar linearas regresijas modeli, kura ka 62 VADBAS ZINī TNE ietekmģjošie faktori ir iek? auti IKP faktiskajas cenas, procenta likmes estermil a kredetiem, bezdarba un inflacijas lemenis: Regression Statistics Multiple R 0,996517832 R Square 0,993047789 Adjusted R Square 0,990266904 Standard Error 63,51380818 Observations 15 df SS MS F Significance F Regression 4 5762135,758 1440533,939 357,0978115 9,68819E-11 Residual 10 40340,0383 4034,00383 Total 14 5802475,796 Coefficients Standard Error t Stat P-value Lower 95% Upper 95% Intercept 1600,359791 482,6580042 3,315722058 0,00780359 524,9307444 2675,788838 LKM -35,01102906 9,744280389 -3,592982515 0,004904736 -56,72263868 -13,29941943 IKP 2,288422935 0,089285887 25,63028741 1,87711E-10 2,089481583 2,487364287 BEZD -156,1326529 44,66284744 -3,495806065 0,005766776 -255,6476781 -56,61762775 INF -8,457650371 18,44644924 -0,458497474 0,656397899 -49,55890042 32,64359968 Regresijas vienadojums ir šads: APG = 1600,36 – 35,01 LKM + 2,29 IKP – 156,13 BEZD – 8,46 INF. Visi regresijas vienadojuma koeficienti ir statistiski nozemegi ar varb ? tebu 95%, jo šo koeficientu ticamebas intervali neietver 0. Uz to norada are atbilstošas p-v ? rtābas. Ievģrojot, ka F testa p-v ? rtāba ir 9,68819E–11, t. i., maksimala varb ? teba, kas ? auj piel emt, ka neto apgrozejumu var izskaidrot ar linearas regresijas modeli, kura ka faktori ir IKP faktiskajas cenas, procenta likmes estermil a kredetiem, bezdarba un inflacijas lemenis, ir Pmax = 1–9,69·10-11 ? 1, jasecina, ka ieg? ta linearas regresijas vienadojuma ticamebas lemenis are ir augsts. ? emot vģra, ka iepriekš paru korelacijas analezģ izmantotas logaritmiskas regresijas leknes, daudzfaktoru regresijas analezei ir lietderegi izmantot are logaritmiskas regresijas modeli. Šim nol? kam sakotnģja informacija tika parveidota, logaritmģjot faktorialas pazemes: Regression Statistics Multiple R 0,99909063 R Square 0,998182087 Adjusted R Square 0,997454922 Standard Error 32,47829503 Observations 15 df SS MS F Significance F Regression 4 5791927,4 1447981,85 1372,703285 1,18948E-13 Residual 10 10548,39648 1054,839648 Total 14 5802475,796 L. Frolova. Korporateva sektora attesteba Latvija un to ietekmģjošie faktori 63 Coefficients Standard Error t Stat P-value Lower 95% Upper 95% Intercept -18722,01102 718,5218326 -26,05628691 1,59539E-10 -20322,97743 -17121,04462 ln(LKM) -291,7948852 94,21180464 -3,097222119 0,01130402 -501,7118665 -81,87790382 ln(IKP) 7726,37149 142,6904589 54,14777941 1,11819E-13 7408,437336 8044,305644 ln(BEZD) -2247,511208 434,3168902 -5,174818799 0,000416189 -3215,229541 -1279,792875 ln(INF) 5,118229064 18,39125928 0,278296825 0,786454089 -35,8600501 46,09650823 Determinacijas koeficients ir 0,998, kas nedaudz parsniedz determinacijas koeficientu pģc linearas regresijas mode ? a, un tas nozemģ, ka ar logaritmiskas regresijas modeli var izskaidrot 99,8% no uzlģ mumu neto apgrozejuma izmaila m. Še mode ? a kopuma, ka are ta parametru novģrtģšanas ticamebas lemenis ir augsts. Ledz ar to var secinat, ka regresijas analezes rezultati ir ticami gan pģc linearas, gan pģc logaritmiskas regresijas mode ? a. Logaritmiskais regresijas vienadojums ir: APG = – 18722,01 – 291,79 ln(LKM) + 7726,37 ln(IKP) – 2247,51 ln(BEZD) + 5,12 ln(INF). Kopuma korelacijas un regresijas analeze apliecina hipotģzi, ka 2000.–2004. g. Latvijas uzlģ mumu neto apgrozejumu un sal emto pe ㌫ u nosaka galvenokart IKP strauji augšanas tempi un ar to saisteta iedzevotaju maksatspģjega pieprasejuma augšana, procenta likmes estermil a kredetiem, uzlģ mumu ilgtermil a ieguldejumi un bankas sal emtie kredeti. Attieceba uz bezdarbu un inflaciju – šo makroekonomisko radetaju ietekme ir stipri vajaka saledzinajuma ar iepriekš minģtajiem radetajiem. Tomģr visu korelacijas un regresijas analezģ izmantojamo faktorialo pazemju integralais efekts ir ? oti nozemegs, par ko liecina ieg ? tie korelacijas un determinacijas koeficienti. 3. Menedžmenta problūmas korporatāvajē sektorē, integrūjoties ES Nakotnģ Latvijas uzlģ mģjiem jarģ? inas ar to, ka, integrģjoties ES, nepieciešama konkurģtspģjas paaugstinašana prasa pilnu atbilstebu noteiktiem standartiem pret produkcijas (pakalpojumu) kvalitati, kas savukart ir atkarega no izmantojamam tehnolo ? ijam. ? emot vģra, ka ražošanas procesa (it epaši r ? pnieceba un lauksaimnieceba) un pakalpojumu (pirmam kartam, tirdzniecebas) tehnolo ? iskais nodrošinajums vģl b ? tiski atpalicis no ES attestetajam valstem, uzlģ mumu menedžmenta veidojas vesela virkne aktualu problģmu, kuru risinajumi balstas uz jaunako tehnolo? iju izmantošanu. Stratģ? iskaja menedžmenta var b ? t iek? autas tadas ražošanas un finanšu menedžmenta problģmas ka ražošanas attesteba, uzlģ muma attesteba, kapitalieguldejumu sadalešana, investeciju resursu sadalešana, uzlģ muma attestebas budžeta sadalešana u. c. (sk. 1. tab.). Šo problģmu risinašanai uzlģ muma stratģ? iskaja un ilgtermil a planošana ir lietderegi lietot optimizacijas mode ? us, kuri ? auj veikt analetiskos aprģ? inus Microsoft Excel vidģ, ka are citu datorprogrammu vidģ pģc paredzamajam alternatevajam tehnolo ? ijam, ievģrojot ierobežotos resursus. Optimizacijas mode ? u rezultati dod iespģju uzlģ muma menedžerim atbildģt uz stratģ? iski svaregiem jautajumiem: ka japarstrukturizģ ražošana, ka jareorganizģ uzlģ mums, kadas javeic strukturalas parmail as, ka jadiversificģ kapitals, ka jauzlabo uzlģ muma maksatspģja u. c. 64 VADīBAS ZINģ TNE 1. tabula Stratēģiskās un ilgtermiņa plānošanas problēmas un gaidāmie rezultāti, izmantojot optimizācijas modeļus Strategic and Long-Term Planning Problem Solving and Prospective Results Using Optimization Models Ražošanas menedžments Finanšu menedžments Ø Ražošanas attīstība, kas balsts uz ražošanas jaudas paplašinšanu, palielinšanu, rekonstrukciju vai ts modernizciju, jaunko tehnoloaiju izmantošanu ražošanas pārstrukturizēšana Ø Uzņēmuma attīstība, kas balsts uz t daždu lielumu formļ šanu (lielka vai mazka uzļ muma veidošana, esoš lieluma saglabšana) uzņēmuma reorganizēšana Ø Kapitālieguldījumu sadalīšana, kas balsts uz uzļ mumu efekt? vo resursu izmantošanu strukturālo pārmaiņu veikšana Ø Investīciju resursu sadalīšana, kas balsts uz priorit ro uzļ mumu darb ? bas virzienu finansļ šanu kapitāla diversificēšana Ø Uzņēmuma attīstības budžeta sadalīšana, kas balsts uz t naudas l? dzek? u racion lu strukt? ru, ievļ rojot to formļ šanas avotus maksātspējas uzlabošana Atkar ? b no risinms problļ mas var izmantot daždas line r bzes optimizcijas mode ? a modifikcijas: L K z = S S Clk xlk Þ max , l=1 k=1 L K S S aulk xlk £ bu , u =1,s ; l=1 k=1 Blk £ xlk £ Blk , l =1,L ; k =1,K ; xlk ³ 0 , l =1,L ; k =1,K , kur: l k produktu veidi, l = 1, 2,…, L; alternat ? vo tehnoloaiju veidi, k = 1, 2,…, K ; u resursu veidi, u = 1, 2,…, s; Clk realizcijas cena par produkta l vienu vien? bu, kas saražota pļ c tehnoloaijas k; aulk bu Blk, Blk xlk resursa u patļ ri a norma produkta l vienas vien? bas saražošanai pļ c tehnoloaijas k; resursa u apjoms; minim lais un maksim lais piepras ? jums pļ c produkta l, kas saražots pļ c tehnoloaijas k; produkta l daudzums, kas b ? s j ražo pļ c tehnoloaijas k. Pļ c bzes mode? a ieg? tie rezult ti dos iespļ ju katram daždu veidu produktu ražot jam nkotnļ izvļ lļ ties katram produkta veidam efekt? vks ražošanas tehnoloaijas atbilstoši ierobežotiem resursiem un prognozļ jamam piepras? jumam pļ c šiem L. Frolova. Korporat? v sektora att? st ? ba Latvij un to ietekmļ jošie faktori 65 produktiem. Tda tehnoloaiju izvļ le nkotnļ veicins maksim lo ieļ mumu sa emšanu par produktu realizciju. Modificļ jot šo optimizcijas modeli, var paplašin t un padzi? in t anal? tiskos aprļ? inus, risinot atbilstošos parametrisks programmļ šanas, daudzkritļ riju programmļ šanas, dinamisks programmļ šanas un neliners programmļ šanas uzdevumus, k ar? veicot to rezult tu pļ coptimizcijas anal? zi. 2. tabula Vidējā termiņa un īstermiņa plānošanas risināmās problēmas un gaidāmie rezultāti, izmantojot optimizācijas modeļus Mid-Term and Short-Term Planning Problem Solving and Prospective Results Using Optimization Models Ø Tehnoloģiju izvēle, kas balsts uz uzļ muma ražošanas potenci la efekt? vo izmantošanu konkurētspējas paaugstināšana Ø Darbības rezultātu izvēle, kas balsts uz finanšu rd ? t ju savstarpļ jm attiec? bm ražošanas efektivitātes nodrošināšana ØPieprasījuma strukturizēšana, kas balsts uz uzļ muma efekt? vo ražošanas resursu (ražošanas jaudas) izmantošanu pieprasījuma un piedāvājuma sabalansēšana Ø Tirgus segmentu noteikšana, kas balsts uz tirgus piepras? juma un uzļ muma piedv juma strukt? ras saska ošanu produkcijas noieta stabilizēšana Ø Lietišķo partneru atrašana, kas balsts uz izdev? go saražots produkcijas realizcijas virzienu noteikšanu izdevumu atmaksāšana Uzļ muma operat ? vaj menedžment var iek? aut tdas iekšļ j un  rļ j m rketinga problļ mas k tehnoloaiju izvļ le, darb ? bas rezult tu izvļ le, piepras ? juma strukturizļ šana, tirgus segmentu noteikšana, lietiš? o partneru atrašana u. c. (sk. 2. tab.). Šo problļ mu risinšanai uzļ muma vidļ j termi a un ? stermi a plnošan ar ? ir lietder ? gi lietot optimizcijas mode ? us, kuri balst s uz šdu bzes modeli: K z = S Ck xk Þ min ( max) , k=1 K S Guk xk £ Gu , u =1,s ; k=1 K Bl £ S Alk xk £ Bl , l =1,L ; k=1 1 xk = 0 , k =1,K , kur: l produktu veidi, l = 1, 2,…, L; 66 VADBAS ZINī TNE k alternatevo tehnolo ? iju veidi, k = 1, 2,…, K ; u resursu veidi, u = 1, 2,…, s; Ck izmaksas (ielģ mumi) visu produktu veidu saražošanai pģc tehnolo ? ijas k; Guk Gu Alk Bl, Bl xk resursa u izlietojums visu produktu veidu saražošanai pģc tehnolo ? ijas k; resursa u esošais daudzums; pģc tehnolo ? ijas k saražota produkta l daudzums; minimalais un maksimalais pieprasejums pģc saražota produkta l; tehnolo ? ijas k izmantošanas intensitate. Pģc bazes mode ? a ieg? tie rezultati dos iespģju katram dažadu veidu produktu ražotajam izvģlģties efektevakas ražošanas tehnolo ? ijas atbilstoši ierobežotiem resursiem un prognozģjamam pieprasejumam pģc šiem produktiem. Tada tehnolo ? iju izvģle veicinas tuvakaja nakotnģ minimalas kopģjas saražoto produktu izmaksas (vai maksimalo ielģ mumu sal emšanu par produktu realizaciju). Bazes modeli pģc vajadzebas var modificģt dažados pģtamajos virzienos: parveidot mģr ? a funkciju par nelinearo, parveidot atbilstošo optimizacijas uzdevumu par parametrikas programmģšanas vai blokveida programmģšanas uzdevumu, parveidot šo optimi- zacijas modeli par daudzindeksu modeli u. tml. Prognožu aprģ? inu veikšanai gan stratģ? iskaja, gan operatevaja menedžmenta ir lietderegi izmantot are ekonometriskos mode? us, kuri dos iespģju izrģ? inat svaregakos uzlģ muma darbebas ekonomiskos un finansu radetajus vienotas rekurento funkcionalo sakarebu sistģmas ietvaros. Par bazes modeli varģtu b ? t šads ekonometriskais modelis, kura vienas funkcijas rezultats nosaka citas funkcijas rezultatu: PE 㴺 At = ¦(APGt, NODt) APGt = ¦ (RAŽt, INVt, NODARBt, INFt, APGt-1) RAŽt = S RAŽti RAŽti = ¦ (NODARBti , INVti , TEHNti) INVt = S INVti INVti = VFti + PRFti + ī RVFti NODARBt = S NODARBti NODARBti = ¦ (RAŽti - RAŽit-1, NODARBit-1) INFt = ¦ (CENt - CENt-1) NODt = S NODti NODti = S NODti k NODti k = ¦ (APGit-1 , LKM0k ) APGt-1 = APG0 kur: RAŽti – ražošanas apjoms uzlģ muma strukt ? rvieneba i laika perioda t; INVti – investeciju daudzums uzlģ muma strukt? rvieneba i laika perioda t; NODARBti – nodarbinatebas lemenis uzlģ muma strukt ? rvieneba i laika perioda t; INFt – inflacijas lemenis valste laika perioda t; TEHNti – tehnolo ? iskais lemenis uzlģ muma strukt? rvieneba i laika perioda t; VFti, PRFti, ? RVFti – attiecegi valsts, privatie un arvalstu finansģjumi uzlģ muma strukt ? rvieneba i laika perioda t; CEN t – kopģjais cenu lemenis valste laika perioda t; NODti, NODtik – attiecegi kopģjais un k veida nodok ? u daudzums uzlģ muma strukt ? rvieneba i laika perioda t; LKM0k, APG0 – attiecegi k veida nodok ? a likme un pre ? u apgrozejums bazes laika perioda. L. Frolova. Korporateva sektora attesteba Latvija un to ietekmģjošie faktori 67 Pģc optimizacijas un ekonometriskajiem mode ? iem ieg? tie rezultati kopuma nodrošina uzlģ mumiem pamatotu uz zinašanu parvaldebas jaunakajam tehnolo ? ijam balstetu vadebas lģmumu piel emšanu. LITERAT ? RA 1. Uz⨥ m? jdarbābas finansi ? lie rezult ? ti 2003. gada 3. ceturksnā. – Rega: LR CSP, 2003. 2. Uz⨥ mumu (uz ⨥ m? jsabiedrābu) finansi ? l? s darbābas pamatr ? dāt ? ji 2004. gada I un II ceturksnā. – Rega: LR CSP, 2004. 3. Uz⨥ m? jdarbābas finansi ? lie rezult ? ti 2004. gada 3. ceturksnā. – Rega: LR CSP, 2004. 4. Arhipova I., Balil a S. Statistika ekonomik ? : Risin ? jumi ar SPSS un Microsoft Excel. – Rega: Datorzinebu Centrs, 2003, 352 lpp. 5. Frolova L. Matem? tisk? model ? šana ekonomik ? un menedžment ? (Teorija un prakse). Macebu gramata augstskolam. – Rega: SIA Izgletebas so ? i, 2005, 436 lpp. 6. Rurane M. Uz⨥ muma finansu vadāba. – Rega: SIA Turebas macebu centrs, 1997, 255 lpp. 7. 䅂䑅䙇 ? . 䩋 ., 䱎住乇䉑 K. ㌴㘷㠹㨼㸹㼿䀹 䄹㰴䉀 ? 䌷?䐿㩄? . – 卂啖坎 : 塙婎婕? , 1999, 527 lpp. 8. 䜷㽄㼺㐾䁈 䄹㼹䉉䄹㼼 : 㰹㑊㝌 ? 䵊䑎㰷乄 / 䱂? 但? . ? . ? . 彄䉡?䉗䉢 . 3- ? 奣? ., 摆但低? . ? 层? . – 卂啖坎 : 䱆何摆噄套? , 1998, 656 lpp. Corporate Sector Development in Latvia and its Influencing Factors Summary The paper studies the corporative sector development in Latvia during the period from 2000 to 2004. The qualitative and quantitative methods are used to analyse structural changes and development tendencies in Latvian companies. A statistical analysis employs financial data of companies such as the structure of asset and liability accounts, income and profit, and various financial ratios. Employing both correlation and regression analysis techniques, examination of the impact of most important factors that influence business environment externally and internally is carried out. The research findings determine and explain the factors influencing corporative sector development, such as GDP, interest rates for short-term loans, long-term investments and availability of credits, and unemployment and inflation indices. The paper addresses alternative situations modelling using optimization and econometric models, thus providing insightful suggestions for strategic and operative business management that would help to determine and examine the actual and future problems of a company. The created analytical techniques assist managers in making better management solutions using up-to-date knowledge management technologies. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 68.–82. lpp. Marketing and Logistics Interface: Functional Discrepancies in Lithuanian Enterprises Tirgvedābas un loēistikas saskarsme: funkcioneles pretrunas Lietuvas uzumumos Dainora Grundey1 Kaunas Faculty of Humanities, Vilnius University Muitines g. 8, LT-442870, Kaunas, Lithuania E-mail: dainora.grundey@vukhf.lt Currently it is fashionable to say that companies should be close to customers in meeting their needs and accommodating their unique requirements. This trend means that functional capabilities in the firm are necessarily interdependent in creating value for customers. However, usually marketing and logistics operate like functional “silos” rather than serving each other for the customer’s benefit. This article focuses on distinguishing theoretical dimensions of the necessity for marketing and logistics interface by analysing marketing and logistics concepts and activities and identifying different approaches to the integration of marketing and logistics functions: general marketing approach, customer service approach, marketing mix approach, product life-cycle approach, supply-chain approach, value-chain approach. The article also presents main findings of survey carried in biggest Lithuanian industrial and trade companies in 2004. Based on analysed statistical data views of marketing and logistics practitioners on marketing/logistics interaction, both are compared and discrepancies identified. Key words: marketing, logistics, management, supply-chain management, functional analysis, Lithuania. Atslgverdi: tirgvedaba, loeistika, vadašana, apgdes ⸣ des vadašana, funkcion l analaze, Lietuva. Introduction Nowadays when the choice is rather big, quality and terms of delivery are very similar, an ability to solve client problems has become a competitive advantage in the business world. It has become fashionable to say that companies should be close to customers in meeting their needs and accommodating their unique requirements. This trend means that functional capabilities in the firm are necessarily interdependent in the process of creating value for customers. However, usually marketing and logistics operate like functional “silos” rather than serving each other for the customer’s benefit. D. Grundey. Tirgvedabas un loeistikas saskarsme: funkcion ls pretrunas lietuvas uz ㄣ mumos 69 This article researches different theories of marketing and logistics interface with the two-fold aim to define theoretical and empirical marketing/logistics interaction in management decision-making. This identification of the aim of the article has led to the following objectives of the study: · to present an in-depth analysis of the theoretical backgrounds of marketing and logistics and their concepts and identify different theoretical approaches to the interface of marketing and logistics functions, · to convey an empirical research of marketing and logistics interaction in Lithuanian business companies, · to compare theoretical and empirical dimensions of marketing/logistics interface and propose viable solutions for the development of this interaction in Lithuanian business. In order to achieve the stated aim and given objectives, the object of research was defined as marketing/logistics interface in the Lithuanian managerial practice. The article discloses major theoretical approaches to marketing/logistics interface; the current situation of marketing/logistics interaction is viewed in biggest industrial and trade companies in Lithuania by presenting statistical data and its interpretation in comparison to views of marketing and logistics practitioners. The main research methods of the study incorporate (1) systemic review and generalisation of background literature on marketing and logistics interface; (2) the survey based on the structured questionnaire, the results of which were obtained in 2004. Major findings and conclusions of the article can be summarised in the following statements: · Theoretical dimensions of marketing and logistics concepts imply the following approaches to the marketing/logistics interface in managerial decisions: (a) general marketing concept, (b) customer service, (c) marketing complex, (d) product life-cycle, (e) supply-chain, (f) value chain. · The processed and interpreted data of the empirical research in biggest Lithuanian companies has showed that not all theoretical points of marketing/logistics interaction are covered in management decision- making. Based on theoretical and empirical findings, hypothetical conditions for the enhancement of marketing/logistics interaction in business practice are proposed separately for Lithuanian SMEs and large companies. 1. Defining Marketing Concepts and Activities In short, marketing could be described as selling or facilitating the exchange process. But this definition would be neither correct nor comprehensive enough for any research. Therefore, several definitions are presented in Table 1 and concluded in a derivative marketing definition, pointing out the predominant concepts. 70 VADBAS ZINī TNE Table1 Selected Definitions of Marketing Author Definition Source AMA (The American Marketing Association) Marketing is the process of planning and executing the conception, pricing, promotion, and distribution of ideas, goods, and services to create exchanges that satisfy individual and organizational objectives. Berkowitz, 1992, p.10 Sommers, M. S., Barnes, J. G., Stanton, W. J., Etzel, M. J., Walker, B. J. Broad definition: Marketing consists of all activities designed to generate and facilitate any exchange intended to satisfy human needs or wants. Micro definition: Marketing is a total system of business activities designed to plan, price, promote, and distribute want-satisfying products, services, and ideas to target markets in order to achieve organizational objectives. Sommers et al, 1995, p.5-6 Kotler, P. Marketing is a societal process by which individuals and groups obtain what they need and want through creating, offering, and freely exchanging products and services of value with others. Kotler, 2001, p.8 Pranulis, V., Pajuodis, A., Urbonavi ? ius, S., Virvilait? , R. Marketing is a process of recognizing needs and making and implementing decisions necessary for satisfying those needs, which helps to achieve individual or organizational objectives. Pranulis et al, 2000, p.19 Encarta Online Encyclopedia Marketing is the process by which a product or service originates and is then priced, promoted, and distributed to consumers. Encarta Online Encyclopedia, 2003 Based on similarities and differences between the above definitions, a generalized derivative definition of marketing could be suggested: Marketing is a system of decisions and actions in target markets in order to create need-satisfying exchanges of the product/service/idea to meet individual and organizational objectives. This definition is certainly a matter of dispute, but here is some reasoning for the above description of marketing. Firstly, based on V. Pranulis (et al., 2000), generally marketing process consists of making and implementing decisions, i.e. this is a system of decisions and actions (in planning, pricing, promotion and distribution). Secondly, the purpose of marketing is to satisfy needs, wants or objectives and to create an exchange of product/service/idea. This could be rephrased as a purpose to create need-satisfying exchanges. Thirdly, customer needs should be identified and adequate strategies formed, determining what marketing efforts are aimed at. The answer is target market. And last but not least, individual and organizational objectives are met through marketing, i.e. marketing strives both for business profit and customer needs satisfaction. The broad definition of marketing by M. S. Sommers (et al., 1995) reflects the essence of marketing – an exchange intended to satisfy human needs and wants. Therefore marketing is customer-oriented, i.e. marketing activities focus on recognizing and satisfying customer needs and wants. So, marketing begins and ends with customers’ needs. This is the core of marketing concept, a managerial D. Grundey. Tirgvedabas un loeistikas saskarsme: funkcion ls pretrunas lietuvas uz ㄣ mumos 71 philosophy prompting a business organization to satisfy customer’s needs through coordinated marketing activities to achieve the organization’s performance objectives. As the customer is in the centre of organization’s performance, all efforts in the organization are implemented based on decisions and actions in a product or service, pricing, promoting and distributing the product or service for the customer. These four groups of activities (marketing tools) form marketing mix or 4Ps: Table 2 Components of the Marketing Mix and Related Marketing Activities Components of the Marke- ting Mix MARKETING ACTIVITIES 1) PRODUCT Researching customers’ wants Designing a good/service/idea Product features Product accessories Product variety Product quality Product lines Packaging Brand names Warranties Services Returns 2) PRICE Pricing objectives Flexibility List price Level over product life cycle Geographic terms Discounts Allowances Credit terms Payment period 3) PROMO- TION Promotion objectives Promotion blend Push/pull strategy Sales force Sales promotion Direct marketing Advertising Public relations Publicity 4) PLACE Outlets Channel type Coverage Assortments Kinds of middlemen Transportation Inventory policy Warehousing Service level Source: adapted after Berkowitz (1992), Kotler (2000), McCarthy (1990). Under the marketing concept, marketing mix is tailored to fit some specific target customers – target markets (McCarthy, 1990, p. 35). So, marketing activities also involve market segmentation and target market determination. All marketing activities add want-satisfying ability, or what is called utility/value, to products or services (Sommers, 1995, p. 19): · Form value is created by manufacturing as raw materials are transferred into finished goods (which are designed by marketing). · Place value exists when a product is readily accessible to potential customers. · Time value means having a product available when you want it. · Possession value is created when a customer buys the product. 2. Defining the Logistics Concept and Activities Usually dictionary definition of the term logistics puts this subject into a military context, but this paper analyses the essence of business logistics and its interaction with marketing, therefore business logistics definitions are presented in Table 3. Based on the given definitions a generalized derivative definition of logistics could be suggested: Logistics is a part of supply chain where bi-directional material and information movement and storage is efficiently managed in order to meet customer’s requirements. 72 VADBAS ZINī TNE This definition also might be a matter of dispute, but here is some reasoning for the above description of logistics, which is mainly based on the CLM definition. Firstly, the integration of all key business processes across the supply chain is called a supply chain management (SCM) (Cooper et al, 1997, p. 11) and this encompasses logistics, though goes beyond it. So, logistics is a part of SCM. Moreover, SCM covers the entire chain from initial source to ultimate consumer. As logistics is a part of SCM and spans also the entire chain, points of origin and consumption are not distinguished in the above definition of logistics. Secondly, according to CLM, logistics involves forward and reverse (bi- directional) flow and storage of goods, services (material) and information (Grundey, 2001; Grundey et al, 2003). Thirdly, logistics is managed and must be efficient, i.e. it must be efficiently managed. And last but not least, if logistics seeks to fulfil the goals of providing high customer value, it means it is customer-oriented, i.e. it seeks to meet customer’s requirements, as CLM indicates. Table 3 Definitions of Logistics Author Definition Source Christopher, M. Logistics means strategically managing the procurement, movement and storage of materials, parts and finished goods inventory and the related information flows, through the organization and its marketing channels in such a way that the current and future profitability are maximized through the cost-effective fulfilment of orders. (Harrison, Hoek, 2002, p.7) Ballou, R. H. Logistics is a collection of functional activities that are repeated many times throughout the channel through which raw materials are converted into finished products and value is added in the eyes of consumer. (Ballou, 1992, p.6) MIT Centre For Transportation Studies Logistics is managing the flow of items, information, cash and ideas through the coordination of supply chain processes and through the strategic addition of place, period and pattern values. (MIT, 2003) Harrison, A., Hoek, van R. Logistics is the task of providing: · material flow of the physical goods from suppliers through the distribution centres to stores; · information flow of demand data from the consumer back to purchasing and to suppliers so that material flow can be accurately planned and controlled. The logistics task of managing material flow and information flow is a key part of the overall task of supply chain management. (Harrison, Hoek, 2002, p.6) CLM (Council of Logistics Management) Logistics is that part of the supply chain process that plans, implements, and controls the efficient, effective forward and reverses flow and storage of goods, services, and related information between the point of origin and the point of consumption in order to meet customers’ requirements. (Council of Logistics Management, 2003) D. Grundey. Tirgvedabas un loeistikas saskarsme: funkcion ls pretrunas lietuvas uz ㄣ mumos 73 As marketers have the marketing mix, according to R. H. Ballou (1999), there is the activity mix in logistics (Table 4). Logistics creates two, out of generally recognized values, business creates in products or services – time (by inventories) and place (by transportation) utilities – and it makes possession value possible. Also it can be argued that logistics provides also form utility by ensuring the product in an undamaged condition. Table 4 Logistics Activities Customer service standards · Determine customer needs and wants for logistics customer service · Determine customer response to service · Set customer service levels Transportation · Mode and transport service selection · Freight consolidation · Carrier routing · Vehicle scheduling · Equipment selection · Claims processing · Rate auditing Inventory management · Raw materials and finished goods stocking policies · Short-term sales forecasting · Product mix at stocking points · Number, size and location of stocking points · Just-in-time, push and pull strategies Ke y a cti vit ies Information flows and order processing · Sales order-inventory interface procedures · Order information transmittal methods · Ordering rules Warehousing · Space determination · Stock layout and dock design · Warehouse configuration · Stock placement Materials handling · Equipment selection · Equipment replacement policies · Order-picking procedures · Stock storage and retrieval Purchasing · Supply source selection · Purchase timing · Purchase quantities Protective packaging · Design for handling · Design for storage · Design for protection from loss and damage Cooperation with production · To specify aggregate quantities · To sequence and time production output Su pp or t a cti vit ies Information maintenance · Information collection, storage and manipulation · Control procedures · Data analysis Source: after Ballou, 1999, pp. 8-10; and Grundey, 2003, p. 113-126. Logistics’ role is becoming significant today, because (1) customer service and satisfaction has become the cornerstones of the whole business strategy, and logistics is an important customer service element, (2) logistics is a major cost element for most companies , (3) the explosion in product variety has created a need for improved logistics management, (4) improvements in information technology have created opportunities for major gains in logistics efficiency (Kotler, Armstrong, 2001, pp. 452-453). 74 VADBAS ZINī TNE 3. Marketing and Logistics Interface: Theoretical Dimension Most logistics authors agree that logistics was the function of marketing in the past without being identified as a constituent part in company’s activities (Grundey, Šnapštien? , 1999, p. 105). With time, logistics evolved as a separate business function primary responsible for warehousing, inventory and transport with marketing responsible for negotiation, promotion and selling (Gattorna, Kerr, 1990, p. 383). As neither marketing, nor logistics seems to be responsible for overall channel management, conflicts arise and there is a need for functional interdependence as a key to satisfying customer needs. Interface between marketing and logistics must be accepted and effectively managed if organizations are to gain competitive advantage and compete successfully in modern business world. Typically, logistics authors discuss this issue and provide different approaches to the necessity and evidence of the marketing/logistics interface. When analysing the marketing and logistics interface, it is worth researching the existing approaches towards functional interpretation of the marketing function and the logistics function. Therefore, the following concepts are being reviewed: · general marketing approach, · customer service approach, · marketing mix approach, · product life-cycle approach, · supply-chain approach, · value-chain approach. 3.1. General Marketing Approach As mentioned earlier, both marketing and logistics are customer-oriented, and, in essence, apply the marketing concept where the customer is the boss. The marketing concept starts with the goal of satisfying consumer needs for a profit, and all systems of the firm must be integrated toward this fundamental goal (Bowersox, Frayer, 1994, p. 57). This business philosophy holds that all business activities must be customer-oriented and coordinated (designed and combined in a consistent way). Besides, customer-oriented and coordinated business is essential to achieve the organization’s performance objectives . If a company is to survive, marketing and logistics must function as a whole aimed at generation of profitable transactions. 3.2. Customer Service Approach This chapter discusses marketing/logistics interface in regard to customer service as a key component of the marketing concept. Achieving competitive customer service levels is complex and challenging because outstanding customer service requires all four values of form, time, place and possession integrated in an end-use context. While customer service is the output of the logistics system, customer satisfaction results when the company performs well on all components of the marketing mix (Lambert, Stock, 1993, p. 44). So, logistics and marketing inevitably interact here. Besides, customer service improvements are not as easily duplicated by competitors, as are changes in product, D. Grundey. Tirgvedabas un loeistikas saskarsme: funkcion ls pretrunas lietuvas uz ㄣ mumos 75 price, or promotion. This means customer service has a potential to generate competitive advantage. 3.3. Marketing Mix Approach This is one of the most often employed approaches to demonstrate interfaces between marketing and logistics, activities in each principal area of the marketing mix: · Product size, shape, weight, consumer packaging, and other physical dimensions set by marketing affect the logistics’ ability to move and store products (Coyle, Bardi, 1992, p. 51). They affect the carrier that a firm can use, equipment needed, damage rates, storage ability, use of materials handling equipment, external packaging, etc., i.e. logistics costs and performance. · Price decisions in marketing are often influenced by logistics, which can create a discount for the customer by selecting the most economical way of delivery. Besides, if inbound logistic purchases high volumes from suppliers, received discount, effective transportation and storage system would allow to lower production costs and the sale-price. · Promotion decisions (push or pull strategy) are made in marketing department and they affect logistics in two ways: (1) the pull strategy is more likely to generate erratic demand that is difficult to predict and that may strain the logistics system, requiring emergency shipments and higher transportation rates, (2) the push strategy very often has a more orderly demand pattern and the logistics system is able to fill the “pipeline” more orderly in preparation for sales (Coyle, Bardi, 1992, p. 53). · Place decisions in marketing refer to decisions whether to sell a product to wholesalers, or deal directly with retailers. This may significantly affect logistics system requirements, as wholesalers tend to purchase in larger quantities than retailers do, and they place their orders and manage their inventories more predictably and consistently than retailers do (Coyle, Bardi, p. 53). 3.4. Product Life-cycle Approach The product life-cycle serves to illustrate how logistical deployment must be adjusted to accommodate a firm’s marketing strategy (Bowersox, Frayer, 1994, p. 2.11). This concept suggests that products move through their life following four stages (Berkowitz, 1992, p. 61-62): 1) Introduction. During this stage a high level and response of logistics performance is desirable. Product unavailability during this time could dilute the total impact of the marketing effort. 2) Growth. During this stage logistics emphasis shifts from a high level of customer service to a more balanced service/cost design. The key is to use logistical competency to gain market share and customer loyalty. 3) Maturity. This stage is characterized by intense competition and logistics performance can be expected to become highly selective towards key customers. 76 VADBAS ZINī TNE 4) Decline. During this stage product’s volume declines and logistics must support existing business while avoiding excessive risk in the event that the product is discontinued. Thus logistics managers cannot hope to provide appropriate levels of logistics support for the marketing effort, unless they understand, what marketing is trying to achieve with each product (Gattorna, Kerr, 1990, p. 386). Consequently, coordination and cooperation between marketing and logistics is of necessity, i.e. these business activities must interact. 3.5. Supply-chain Approach To be successful the firm also needs to look for competitive advantages beyond its own operations, into the value chains of its suppliers, distributors and customers (Kotler, 2000, p. 45). This leads to supply chain management, which CLM defines as the systematic, strategic coordination of the traditional business functions and the tactics across these business functions within a particular company and across businesses with the supply chain for the purposes of improving the long-term performance of the individual companies and the supply chain as a whole (Council of Logistics Management, 2003). In essence, it means that marketing, as a business function, cannot complete transactions in isolation from logistics, another business function, when business processes penetrate intra- and inter-organizational boundaries in supply chain. So, supply chain approach, providing high customer value and building competitive chain advantage, is another imperative for marketing/logistics interface. 3.6. Value-chain Approach The “value chain” approach was developed by Michael E. Porter (1989) as a way of systematically viewing the series of activities a company performs to provide its customers with a product. The value chain identifies nine strategically relevant (primary and support) activities that create value and cost in business. The primary activities are those involved in the physical creation (operations), marketing, delivery (inbound/outbound logistics), and after-sale service of the product. Overarching all these activities are support activities – procurement, technology development, human resource management, and firm infrastructure. The firm’s task is to examine its costs and performance in each value-creating activity and look for ways to make it better than its competitors. To the extent that it can perform certain activities better than its competitors, it can achieve a competitive advantage (Kotler, 2000, p. 45). The firm’s success depends not only on how well each department performs its work but also on how well various departmental activities are coordinated (Kotler, 2000, p. 45), i.e. a system approach, indicating mutual interdependence of the basic functional areas of the firm, is applied in the value-chain (Grundey et al, 2002). It means erected walls between marketing and logistics slow down the delivery of quality customer service. This is the reason why to accept marketing/logistics interface. Moreover, each process (not excluding marketing) in the value chain requires logistical support to perform its mission (Grundey et al, 2004). D. Grundey. Tirgvedabas un loeistikas saskarsme: funkcion ls pretrunas lietuvas uz ㄣ mumos 77 4. Marketing/Logistics Interface in Management Decisions in Lithuania: Methodological Issues for the Survey After the above analysis one may come to the general finding: marketing and logistics interface provides with unique capabilities to gain differential advantage and helps the firm to ensure long-term survival and profitability. Consequently, an assumption may be made: if marketing and logistics departments work cooperatively and in a coordinated way, the company should be profitable. Based on this, the sampling size for the research of marketing and logistics interface in Lithuanian managerial practice was determined by the list of the most profitable companies in Lithuania. 202 trade and industrial companies were picked out from the list of 300 biggest Lithuanian companies, which was presented by prestigious Lithuanian business newspaper “Verslo žinios” (“Business News”). Trade and industry were selected as sectors where there was the biggest possibility to find both marketing and logistics practitioners in a Lithuanian company. As the above marketing/logistics interface approach is so rarely applied in the Lithuanian companies, suggested research hypothesis would be as follows: marketing and logistics do not interact in management decisions in Lithuania . According to this hypothesis, the research objectives were set in the following way: · define whether marketing and logistics practitioners are aware of functions, which theoretically should belong to different departments; · define how logistical functions are allocated in enterprises; · define whether functional marketing/logistics interaction exist in Lithuanian enterprises; · define present and potential points of marketing/logistics interface; · define whether practitioners treat marketing/logistics interface as potential for more efficient operation of a company. The basis of the research is a structural survey, i.e. a type of survey performed according to a written questionnaire. Research period and feedback. Questionnaires were prepared separately for marketing and logistics managers. During the research month, namely November 3 – 31, 2004, 404 questionnaires were sent by e-mail to 202 trade and industrial companies. 56 filled in questionnaires were returned. The response-rate of the survey was 13.91%, but all of the returned questionnaires were usable for a further statistical processing. 5. Marketing and Logistics Interface in Lithuanian Business Practice: Research Findings and Interpretation 60% respondents in marketing departments claim they have theoretical know- ledge on logistics functions, but few of them know that logistics functions include: · Packaging (30%), · Customer service standards (30%), · Purchasing (40%), · Materials handling (50%). 78 VADBAS ZINī TNE On the other hand, 80% logistics managers claim having theoretical knowledge on marketing functions, but they indicate marketing functions as: · Advertising (90%), · Sales (40%), · Customer service (30%). So, when defining whether Lithuanian marketing and logistics practitioners are aware of functions, which theoretically should belong to different departments, one could make a conclusion that often marketing and logistics practitioners in biggest Lithuanian companies do not know which functions should theoretically belong to different departments. And this ignorance can be an obstacle in marketing & logistics interface in practice. When analysing allocation of logistical functions in business practice, very often logistics is treated as “a second half” of marketing in biggest Lithuanian companies what can be a drawback in co-operation between departments. Some logistics functions are allocated to both departments (see Table 5), and marketing is responsible for packaging and customers service standards, which are functions of logistics. Table 5 Comparison of Marketing and Logistics Practitioners’ Views – Functional Discrepancies Identified, 2004 Attitude in marketing departments Attitude in logistics departments Logistics managers are usually responsible for: • Inventory management (80%), • Information flows and order processing (70%), • Purchasing (70%). Marketing managers should be in charge of: • Customer service standards (83%), • Packaging (61%), • Customer service (50%). Logistics managers are usually responsible for: • Inventory management (70%), • Purchasing (70%), • Information flows and order processing (55%). Marketing managers should be in charge of: • Customer service standards (80%), • Packaging (50%), • Customer service (50%). 20% companies have both managers responsible for the same logistical function. 5% companies would give it to one of them. 10% companies have both managers responsible for the same logistical function. 2% companies would give it to one of them. When researching whether functional marketing/logistics interaction exists in Lithuanian enterprises, opposite opinions of marketing and logistics managers on their co-operation and collaboration are found. From the point of view of marketing managers, there are no obstacles for marketing and logistics integration and co- operation between the departments is frequent in researched Lithuanian companies. From the point of view of logistics managers, communication between marketing and logistics is often difficult and, in their opinion, there is rare collaboration with marketing practitioners. Managers in both spheres admit that not high degree of marketing and logistics integration is reached by now (see Table 6). According to indicated average frequency in a 5-point-scale of contacts between marketing and logistics departments, 50% of researched Lithuanian companies have reached higher than average level of marketing and logistics integration. D. Grundey. Tirgvedabas un loeistikas saskarsme: funkcion ls pretrunas lietuvas uz ㄣ mumos 79 Table 6 Indicated Frequency of Contacts between Marketing and Logistics Practitioners. 2004 Marketing practitioners Logistics practitioners Integrated activity of co-operation Mean Mode Mean Mode Achieving common goals of the company 4.28 5 4.20 5 Mutual understanding of responsibilities 4.00 5 3.50 4 Informally working together 3.83 4 2.70 1 Sharing ideas, information resources 3.94 4 3.60 4 Working together as a team 3.94 4 3.50 4 Making joint decisions about overall efficiency of the company 3.56 3 3.20 3 Collective responsibility 3.00 3 2.70 3 60% of marketing managers and 90% of logistics managers indicate place as present point of marketing/logistics interface. Among potential points of interaction, price and product life cycle is mentioned. 20% of marketing managers and 30% of logistics managers assume that there are no potential areas to co-operate and collaborate. And these results of present and potential points of marketing/logistics interface demonstrate that marketing/logistics interaction in Lithuanian enterprises usually exists in product distribution, i.e. non-systematic and narrow approach towards this interface prevails. However, 70% of respondents treat marketing and logistics interface as a potential to increase efficiency in the company, therefore stimulation or promotion of M & L interaction in Lithuanian companies could have results. Conclusions In summarizing the analysis of marketing/logistics interface, the following conclusions are presented: 1. Marketing is a system of decisions and activities in target markets in order to create need-satisfying exchanges of the product/service/idea to meet individual and organizational objectives. Marketing is customer-oriented and primarily responsible for creating possession utility. 2. Logistics is a part of supply chain where bi-directional material and information movement and storage is efficiently managed in order to meet customer’s requirements. Logistics is customer-oriented and responsible for creating place, time and form utilities. 3. There are different approaches to marketing/logistics interface: · Marketing concept approach. Marketing and logistics must work in a consistent way to satisfy customer needs for a profit. · Customer service approach. Customer service requires marketing and logistics, creating all four values, integrated in customer service and other business policies. 80 VADBAS ZINī TNE · Marketing mix approach. Product, price, promotion and distribution are mutual marketing/logistics interfaces. · Product life-cycle approach. Logistics must be adjusted to accommodate marketing strategy in different product life-cycle stages. · Value chain approach. Marketing and logistics as value-adding business functions are mutually interdependent and must be coordinated. · Supply chain approach. Marketing and logistics as business functions in the supply chain must be systematically coordinated. 4. Marketing/logistics functional interdependence is a key to satisfying customer needs and creating value in the eyes of the customer. Interface between marketing and logistics must be accepted and effectively managed if organizations are to gain competitive advantage. 5. The processed and interpreted data of the empirical research in biggest Lithuanian companies has showed that not all theoretical points of marketing/logistics interaction are covered in management decision-making Relation between company’s profitability and frequency of marketing/logistics interaction in it was expected, as according to literature analysis, a company with integrated marketing/logistics activities should be profitable. But Lithuanian companies tend to indicate no profits, questionnaires asked about their turnover and a number of employees, i.e. their size. No statistical relation between intensity of functional interaction and company’s turnover was found in researched Lithuanian companies. Relation between intensity of functional interaction and number of employees 0 20 40 60 Rare collaboration Frequent collaboration Up to 100 empl. 101-500 empl. 501-1000 empl. More than 1000 empl. Fig.1. Relation between Intensity of Functional Marketing/Logistics Interaction and a Number of Employees in a Company, 2004 But searching for relation between frequency of collaboration and company’s size gave some results (see Figure 1), based on which the following recommendations could be outlined: 1. SMEs (up to 1000 employees) in Lithuania should stimulate integration of marketing and logistic managerial decisions in product, its life cycle, price and promotion, in order to gain more effective interface of marketing and logistics. D. Grundey. Tirgvedabas un loeistikas saskarsme: funkcion ls pretrunas lietuvas uz ㄣ mumos 81 2. Biggest Lithuanian enterprises (more than 1000 employees) stimulate integration of marketing and logistic managerial decisions in product and price, in order to gain more effective interface of marketing and logistics. NOTES 1 ACKNOWLEDGMENTS: I would like to express my utmost gratitude to my MBA student Juste Brukiene for her support in conducting the national survey on marketing and logistics interface in Lithuania in 2004. BIBLIOGRAPHY 1. Ballou R. H. Business Logistics Management. 4th ed. – New Jersey: Prentice-Hall, Inc., 1999, 682 p. 2. Berkowitz E. N., Kerin R. A., Hartley S. W., Rudelius W. Marketing. 3rd ed. – Homewood, Boston: IRWIN, 1992, 791 p. 3. Bowersox D. J., Frayer D. J. Marketing and Logistics / The Distribution Management Handbook. – New York, San Francisco: McGraw-Hill, Inc., 1994, pp. 2.1–2.17. 4. Cooper M. C., Lambert D. M., Pagh J. D. Supply Chain Management: More Than A New Name for Logistics // International Journal of Logistics Management, 1997, vol. 8, No. 1, pp. 1–14. 5. Coyle J. J., Bardi E. J., Langley C. J. The Management of Business Logistics. 5th ed. – St. Paul: West Publishing Company, 1992, 580 p. 6. Gattorna J., Kerr A. The Logistics Interface With Marketing / The Gower Handbook of Logistics and Distribution Management (ed. by John Gattorna). – Aldershot: Gower, 1990. – pp. 383–390. 7. Grundey D. Adding Value through Managing the Logistics Chain // Ekonomika ir vadyba, Nr. 1 (4). – Kaunas: VU Kauno humanitarinis fakultetas, 2001, p. 71–77. 8. Grundey D. Integrated Logistics from the Globalisation Perspective / Proceedings of International Scientific Conference “National Culture – Globalisation “Roots and Wings”, 10–13 April, 2002. – Sopron: University of West Hungary (Hungary), 2003, p. 113–126. 9. Grundey D., Brukien ? J., Juškelien ? S. Information Supply Management in Supply Chains: From the Perspective of Partnership Philosophy / Proceedings of International Annual Scientific Conference “New Trends in the Development of Industry”, 24–25 th November, 2004. – Brno: Faculty of Business and Management, Brno University of Technology, p.10–17. 10. Grundey D., Juškelien ? S., Gregorauskait ? J. Reverse Logistics: Technological Challenges and Reusable Transport Packaging// Proceedings of International Scientific Conference „New Trends of the Developemnt of Industry“, 26–27 November, 2003. – Brno: Brno University of Technology (Czech Republic), p. 1–9. 11. Grundey D., Šnapštien ? R. Logistics and Marketing Interface Reviewed / Proceedings of international conference “Ekonomika ir vadyba – 99”. Kaunas: Technologija, 1999, pp. 105–107. 12. Grundey D., Gargasas A., Šnapštien ? R. Supply Chain Management and Information Supply Interface: A Partnership – Based Philosophy // Ekonomika ir vadyba, Nr. 1 (6). – Kaunas: VU Kauno humanitarinis fakultetas, 2002, p. 36–44. 13. Harrison A., Hoek van R. Logistics Management and Strategy. – London, New York: Prentice-Hall, 2002, 281 p. 14. Kotler P. Marketing Management. The Millennium ed. – London: Prentice-Hall International, Inc., 2000, 718 p. 15. Kotler P., Armstrong G. Principles of Marketing. 9th Ed. – New Jersey: Prentice-Hall, Inc., 2001, 785 p. 82 VADBAS ZINī TNE 16. Lambert D. M., Stock J. R. Strategic Logistics Management. 3rd ed. – Homewood: Irwin, 1993, 862 p. 17. McCarthy E. J., Perreault W. D., Jr. Basic Marketing. A Managerial Approach. 10th ed. – Homewood, Boston: IRWIN, 1990, 734 p. 18. Morash E. A., Dröge C., Vickery S. Boundary-Spanning Interfaces Between Logistics, Production, Marketing And New Product Development // International Journal of Physical Distribution & Logistics Management, 1997, vol. 27, No. 5/6, pp. 350–369. 19. Murphy P. R., Poist R. F. Comparative Views Of Logistics And Marketing Practitioners Regarding Interfunctional Co-Ordination // International Journal of Physical Distribution & Logistics Management, 1996, vol. 26, No. 8, pp. 15–28. 20. Pranulis V., Pajuodis A., Urbonavi ? ius S., Virvilait ? R. Marketingas. – Vilnius: The Baltic Press, 2000, 470 p. 21. Sommers M. S., Barnes J. G., Stanton W. J., Etzel M. J., Walker B. J. Fundamentals of Marketing. 7th Canadian ed. – Toronto, Montreal: McGraw-Hill Ryerson Limited, 1995, 795 p. 22. Council of Logistics Management. http://www.clm1.org/about/purpose.asp (referred on 21/02/2003). 23. Encarta Online Encyclopaedia. Marketing. http://encarta.msn.com (referred on 21/02/2003). 24. Massachusetts Institute of Technology. What is Logistics Exactly? http://www.mit.edu/ afs/athena.mit.edu/org/c/cts/www/education/ed_mlogwhatis.html (referred on 21/02/2003). Tirgvedābas un lo ? istikas saskarsme: funkcion? l ? s pretrunas Lietuvas uz ⠫ mumos Kopsavilkums Ir moderni teikt, ka kompnijm jb ? t tuvu klientiem, lai varģtu ? emt vģr to vajadzabas un unik ls prasabas. Ša tendence nozamģ, ka firmu funkcion ls spģjas izpaužas vģrtabu radašan klientiem. Tomģr parasti tirgvedaba un loeistika darbojas funkcion li atš ? irti, nevis papildinot vienai otru klienta lab . Šis raksts koncentrģjas uz teorģtisko dimensiju atš ? irabm tirgvedabas un loeistikas saskarsmģ, analizģjot to koncepcijas un pardot daždas metodes tirgvedabas un loeistikas funkciju integrcij : visp rģjo tirgvedabas metodi, klientu apkalpošanas metodi, jaukto tirgvedabas metodi, produkta dzaves cikla metodi, apgdes ⸣ des metodi, vģrtabu ⸣ des metodi. Rakst ievietoti ara Lietuvas lielko r ? pniecabas un tirdzniecabas uz ㄣ mumu 2004. gad veikto apsekojumu rezult ti. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 83.–103. lpp. Latvijas lauksaimniecābas sektora tiešmaksējumu reformas kvantitatāvais novūrtūjums Quantitative Assessment of Direct Support Reform in Latvian Agricultural Sector Danute Jasjko Latvijas Valsts Agraras ekonomikas institets Struktoru iela 14, Rlga, LV-1039 E-mail: danute@lvaei.lv Guna Salputra Latvijas Valsts Agraras ekonomikas institets Struktoru iela 14, Rlga, LV-1039 E-pasts: guna@lvaei.lv 2003. gada ES Kopģjas lauksaimnieclbas politikas (KLP) reforma un tas lstenošanas izvģles iespģjas Latvija ir liels izaicinajums gan nacionalas politikas veidotajiem, gan visai sabiedrlbai, gan atseviš ⴧ m interešu grupam. No ta, pģc kadiem principiem un ar kadiem politikas pasakumiem turpmak tiks veidota Latvijas lauksaimnieclbas un lauku politika vienotaja ES ekonomiskaja telpa, liela mģra bes atkarlgs, cik drlz Latvijas lauksaimnieclba k〩 s par stipru un efektlvu ražošanas nozari un cik drlz notiks sociali ekonomiskas attlstlbas izlldzinašanas visa Latvijas teritorija. Tapģc ir svarlgi veikt zinatniskus pģtljumus, lai novģrtģtu KLP reformas pasakumu komplekso ietekmi uz Latvijas lauksaimnieclbas sektora attlstlbu. Šis raksts satur LVAEI veikto zinatnisko pģtljumu rezultatus, kas veltlti KLP tiešmaksajumu reformas ieviešanas pamatscenarijiem un to lstenošanas seku kvantitatlvai novģrtģšanai. Atslūgvērdi: kopģja lauksaimnieclbas politika, lauksaimnieclba, tiešmaksajumu reforma, modelis, politikas scenariji, vienotais maksajums, vienotais platlbas maksajums. Key words: common agricultural policy, agriculture, reform of direct payments, model, policy scenarios, single payment, single area payment. Ievads 2003. gada 26. jenija Luksemburga Eiropas Savienlbas Lauksaimnieclbas ministru padome pie㈣ ma lģmumu par ES Kopģjas lauksaimnieclbas politikas reformu. Eiropas Komisija ir apstiprinajusi vairakus dokumentus, kas nosaka reformas pamatprincipus un konkretizģ ar tas mģr ? iem saska ? otus izvģles variantus reformas pasakumu ieviešanai dallbvalstls. Latvijai ir saistoši KLP reglamentģjošie dokumenti, ka arl ir iespģja izmantot savas jaunas dallbvalsts tieslbas realizģt reformas pamatidejas saistlba ar valsts interesģm un nacionalajiem mģr ? iem gan lauksaimnieclbas sektora, gan tautsaimnieclba kopuma. Tapģc ir svarlgi veikt zinatniskus pģtljumus, lai novģrtģtu KLP reformas pasakumu lstenošanas komplekso ietekmi uz Latvijas lauksaimnieclbas sektora 84 VADBAS ZINī TNE attlstlbu. Da〣 ji šie pģtljumi tika veikti Latvijas Valsts agraras ekonomikas institeta pģc LR Zemkoplbas ministrijas pasetljuma 2004.–2005. gada. Pģtljumu ietvaros novģrtģti KLP tiešmaksajumu reformas ieviešanas pamatscenariji, kas saistlti ar iespģjamam Latvijas izvģlģm. Pģtljums balstlts uz ekonomiski matematiska mode ? a LAPA izmantošanu, ka arl uz kvalitatlvas anallzes metodģm. Izmantojot šls metodes, izstradati Latvijas lauksaimnieclbas politikas attlstlbas scenariji, kas atš? iras ar tiešmaksajumu reformas ieviešanas laiku un tieša atbalsta saistlbas pakapi ar ražošanu, un iegets kvantitatlvais novģrtģjums tiešmaksajumu reformas ietekmei uz Latvijas lauksaimnieclbas sektora attlstlbu saska ㈧ ar izstradatajiem Latvijas lauksaimnieclbas politikas attlstlbas alternatlviem variantiem. Raksts sastav no 4 noda 〧 m. 1. noda ? a sniedz detalizģtu ieskatu ES un Latvijas normatlvaja bazģ, kas veido tiesisko ietvaru KLP reformas lstenošanai Latvija ka viena no ES dallbvalstlm. 2. noda ? a ir veltlta scenariju veidošanas aspektu kvalitatlvajai anallzei un gallgas scenariju kopas definģšanai. 3. noda 〧 ir lsi aprakstlts kvantitatlvas anallzes modelis, kas tika izmantots Latvijas lauksaimnieclbas sektora attlstlbas prognožu ieguvei. 4. noda 〧 iek? auti kvantitatlvas anallzes un prognozes rezultati. 1. Kopūjēs lauksaimniecābas politikas tiešē atbalsta reformas pamats – reformas ieviešanas dokumenti Gallgais lģmums par 2003. gada Kopģjas lauksaimnieclbas politikas reformu Eiropas Savienlba tika pie? emts jau pģc tam, kad 2002. gada decembrl bija noslģgušas jauno dallbvalstu pievienošanas sarunas par iestašanas nosacljumiem un panakta vienošanas arl par lauksaimnieclbas produktu ražošanas references apjomiem un kvotam. Latvijas Pievienošanas llgums ES tika parakstlts 2003. gada 16. aprlll un paredzģja lldz ar iestašanas brldi 2004. gada 1. maija pievienoties KLP uz „Programmas 2000” (“Agenda 2000”) pamata, ka arl pakapeniski ieviest ES tiešos maksajumus lauksaimnieclba laika no 2004. lldz 2013. gadam. ES budžeta finansģtais atbalsts 2004. gada jaunajas dallbvalstls tika noteikts tikai 25% apmģra no katram sektoram uz iestašanas sarunas panakto references apjomu pamata aprģ? inata maksajumu apjoma. Šis llmenis tiks pakapeniski palielinats lldz 2013. gadam, atbalsta likmģm sasniedzot 100% ES maksajumu llmeni (sk. 1. tabulu). 1. tabula ES noteiktais tiešē atbalsta lāmenis Latvijē, % no sektoram aprūņinētē KLP tiešmaksējumu apjoma The Level of EU Direct Support in Latvia, as a Percentage of Total Amount of CAP Direct Payments Calculated for the Sector 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. Tiešmaksajumi no ES budžeta, % 25 30 35 40 50 60 70 80 90 100 Avots: LVAEI, izmantojot EC281/2004, Pievienošanas llgumu Latvijai ir iespģjams papildinat ES tiešmaksajumus no nacionala budžeta. D. Jasjko, G. Salputra. Latvijas lauksaimnieclbas sektora tiešmaksajumu reformas kvantitatlvais novģrtģjums 85 Eiropas Komisija 2003. gada 29. septembrl pie ㈣ ma regulu 1782/2003, kas nosaka KLP tieša atbalsta shģmu piemģrošanas nosacljumus, ka arl izveido turpmakas atbalsta shģmas ES dallbvalstls. Reformas ieviešanas dokumentara pamata izveidošanas seclba ir paradlta 1. attģla. Avots: LVAEI, izmantojot R1782/2003, R583/2004, EC281/2004 1. att. Reformas ieviešanas dokumentarais pamats ES-15 dallbvalstls un jaunajas dallbvalstls Legislative Framework for Implementation of CAP Reform in EU-15 and New Member Countries Lai KLP reformas ieviešanas un lstenošanas nosacljumus varģtu attiecinat arl uz jaunajam dallbvalstlm, t. sk. Latviju, Pievienošanas llguma bija nepieciešami grozljumi, kas tika izdarlti ar Eiropas Padomes lģmumu 281/2004. Savukart, lai iek? autu jauno dallbvalstu lpašos reformas piemģrošanas nosacljumus, tika pie? emta regula 583/2004. No 2004. gada pakapeniski ieviešot reformu, ES Kopģja lauksaimnieclbas politika paredz sasniegt trls galvenos mģr ? us: · veicinat uz tirgu orientģtas lauksaimnieciskas uz㈣ mģjdarblbas attlstlbu, kas, ? emot vģra parmai ? as tirge, lauksaimniekiem pavģrs plašakas iespģjas un ? aus labak pielagoties tirgus vajadzlbam; · rosinat ilgtspģjlgu un videi draudzlgu lauksaimnieclbas attlstlbu; 86 VADBAS ZINī TNE · veicinat turpmako lauku attlstlbu, novirzot tiešo ienakumu atbalstu no produkcijas ražošanas uz lauku cilvģku, kas šo produkciju ražo, un nodrošinot pietiekami augstu dzlves llmeni lauku iedzlvotajiem. Lai sasniegtu šos mģr ? us, ir radlts konkrģtu pasakumu kopums, kam turpmako nepilnu desmit gadu laika vajadzģtu virzlt paplašinatas ES lauksaimnieclbas un lauku attlstlbu. Šos pasakumus var apvienot ? etras grupas: · parmai ? as tirgus politika – intervences iepirkumu nosacljumu mai ? a; · tiešo maksajumu atdallšana no noteiktas lauksaimnieciskas ražošanas, turklat produkcijas ražošana vairs nav obligats nosacljums tiešo maksajumu sa? emšanai; · lauku atbalsta pasakumu papildu finansģšana no modulacijas rezultata pieejamiem finanšu resursiem; · savstarpģjas atbilstlbas ievģrošana – vides, partikas nekaitlguma, dzlvnieku vesellbas un labturlbas standartu sasniegšana ka obligats priekšnosacljums tieša atbalsta sa ? emšanai. KLP tiešmaksajumu reforma izpaužas kompensacijas par piena ražošanu maksajumu izmai㈧ s, kori 㜣 ta atbalsta mehanisma un tiešmaksajumu atdallšana no lauksaimnieciskas ražošanas. KLP reformas pasakumu lstenošana Latvija faktiski notiek jau kopš Latvijas iestašanas brlža ES, jo KLP reformas tirgus politikas pasakumi no 2004. gada ir spģka arl Latvija. Intervences pasakumu ietekmes mazinašana Eiropas tirge izpaužas ka: · rudzu izslģgšana no iepirkuma, · intervences cenu samazinajums sviestam (par 25% lldz 2007. gadam) un sausajam vajpiena pulverim (par 15% lldz 2006. gadam). Piena produktu intervences cenu samazinajums nosaka kompensģjošu atbalstu pienam ar pieaugošu likmi lldz 2007. gadam, vienlaikus piemģrojot Latvijas Pievienošanas llguma paredzģtos tiešmaksajumu ieviešanas koeficientus. Šie maksajumi pģc betlbas nav tiešais atbalsts piena ražošanai, bet tikai ka kompensacija ES ražotaju zaudģjumiem par nacionalas piena kvotas robežas realizģto pienu, kas radlsies produkcijas cenu pazeminašanas rezultata. Parģjo KLP tiešmaksajumu reformas pasakumu lstenošana notiks tikai pģc parejas uz vienota maksajuma (VM) shģmu, kura ir nepieciešams nosacljums pilnlgai reformas un tas pasakumu ieviešanai Latvijas lauksaimnieclbas sektora. Vismaz da 〣 ja tiešo maksajumu atdallšana no noteiktas lauksaimnieciskas ražošanas, ieviešot reformģto KLP, ir obligata visam dallbvalstlm, arl Latvijai. Viss Eiropas finansģjums (vai da? a no ta) tiks izmaksats ka vienotais maksajums, kura vģrtlbu bes iespģjams sa? emt uz VM tieslbu pamata par katru maksajumam atbilstošu lauksaimnieclba izmantojamas zemes hektaru (apsģto aramzemi, p ? avam, ganlbam un papuvģm un ES obligato 10% atmatu kategorijai pielldzinamajam atmatam). Aprģ? inot VM tieslbu vģrtlbu, 1% lldz 3% no maksimala finansģjuma 2013. gada (EUR 139 milj.) ir janovirza nacionalaja rezervģ, kuru valsts drlkst izmantot VM vģrtlbas papildinašanai kadai noteiktai atbalstamai sa㈣ mģju grupai, piemģram, jauniem zemniekiem, vai ka kompensaciju par nelabvģllgiem nosacljumiem kada sektora attlstlbai, kas varģtu apgretinat turpmako darblbu šaja nozarģ. D. Jasjko, G. Salputra. Latvijas lauksaimnieclbas sektora tiešmaksajumu reformas kvantitatlvais novģrtģjums 87 VM tieslbu vģrtlbas, balstoties uz pamatojamiem kritģrijiem, dažados Latvijas re? ionos var noteikt atš? irlgas vai arl var pie? emt, ka Latvija ir viens re? ions. Lldzlgi var diferencģt arl tieslbu vģrtlbas zalajiem un parģjam platlbam. Latvija drlkst šo shģmu ieviest jau 2005. gada, un vģlakais, kad tas ir jaizdara, ir 2009. gads. Teorģtiski, nesasniedzot atbilstošu gatavlbu VM shģmas administrģšanai, šl pareja var notikt arl vģlak, tomģr tad tiks „iesaldģts” Eiropas budžeta maksajumu likmes palielinajums. VM shģma maksajumu atdallšanai no ražošanas visam dallbvalstlm ir iespģjama: · pilna atdallšana, kur atbalsts ir tikai par platlbu neatkarlgi no kada produkta ražošanas apjomiem, · da 〣 ja atdallšana, noteiktu tiešmaksajumu da ? u lldz regula definģtam maksimalam llmenim no attieclgajam sektoram pieejamas tiešmaksajumu aploksnes novirzot konkrģtai nozarei (hektariem vai majlopam): graudaugiem – lldz 25%, aitu matģm – lldz 50%, sģklu ražošanai – lldz 100%, pienam – lldz 100% lldz 2007. gadam un dažadas likmju kombinacijas liellopu sektoram, piemģram, lldz 100% zldltajgovlm un lldz 40% no liellopu kaušanas prģmijam. Turklat arl šl shģma paredz papildu valsts tiešo maksajumu (PVTM) pieš ? iršanu, tomģr atš ? irlba no vienota platlbas maksajuma (VPM) shģmas tie ir jaizmaksa pģc tieši tada paša principa ka Eiropas finansģjums – pilnlba vai da 〣 ji atdallti no produkcijas. Lauku atbalsta pasakumu papildu finansģšana no modulacijas rezultata pieejamiem finanšu resursiem jaunajam dallbvalstlm tiks uzsakta tikai pģc veco ES valstu atbalsta llme ? a sasniegšanas 2013. gada un attieksies uz saimnieclbam, kuru kopģjais tiešmaksajumu apjoms parsniegs EUR 5000. Savstarpģjas atbilstlbas ievģrošana, kas izpaužas 18 regulas un direktlvas definģtu vides, partikas nekaitlguma, dzlvnieku vesellbas un labturlbas standartu pakapeniska sasniegšana lldz 2007. gadam, ka arl praslba nodrošinat labus lauksaimnieclbas un vides apstak? us, bes obligats priekšnosacljums tieša atbalsta sa? emšanai vienota maksajuma shģmas ietvaros. Šls praslbas standartu sasniegšanai gan vairuma gadljumu ir jau iestradatas Latvijas nacionalaja likumdošana. Kopģjas lauksaimnieclbas politikas reformas lstenošanas iespģjas no dažadiem aspektiem ir aplekotas nakamaja noda 〧 . 2. Kopūjēs lauksaimniecābas politikas reformas āstenošanas scenēriji Latvijē Reformas lstenošanas iespģjas Latvija ir saistltas gan ar nacionalo skatljumu uz lauksaimnieclbas un lauku attlstlbu valstl, gan ar ierobežojumiem ES KLP reformas ieviešanas dokumentu nosacljumos. 2.1. Analizūjamie faktori (aspekti) Latvijai ir trls iespģjamas izvģles jomas reformģtas KLP tieša atbalsta sistģmas ieviešana: · Kura gada no 2006. lldz 2009. gadam ieviest VM shģmu? · Cik liela mģra tiešo atbalstu atdallt no ražošanas: pilnlgi atdallt, saglabat maksi- mali at? auto saistlbu ar konkrģta produkta ražošanu vai realizģt kadu vidusce? u? · Kadu izvģlģties VM shģmu – re ? ionali neitralu vai re ? ionali diferencģtu? 88 VADBAS ZINī TNE Šie jautajumi nosaka trls scenariju veidošanas aspektus (sk. 2. attģlu), un, no katra aspekta raugoties, ir iespģjams identificģt tiešmaksajumu reformas ieviešanas variantu kopu. Šim kopumam betu jaaptver visas lo ? iskas izvģles, tomģr turpmakas anallzes un izvģrtģšanas iespģjas ? oti lielam scenariju skaitam ir ierobežotas, tadģ? pģtljuma ietvaros optimals risinajums bija izvģlģties variantus, kuri no kada aspekta vģrtģjami ka ekstrģmi. Izmantojot tadu pieeju, varģja pie ? emt, ka arl parģjos gadljumos sagaidamais rezultats bes šaja intervala. 2.1.1. Vienotā maksājuma ieviešanas laiks Uzsakot pģtljumu 2004. gada, MK bija apstiprinats lģmums1, ka 2005. gada Latvija tiešmaksajumus administrģs vienota platlbas maksajuma shģmas ietvaros. Šads lģmums ir uzskatams par pilnlba pamatotu, jo pģc nepilna gada dallbas Eiropas Savienlba, kas betlba ir uzskatams par parejas periodu, ieviešot Kopģjo lauksaimnieclbas politiku, piemģrojoties Koptirgus organizacijas nosacljumiem un apgestot vienota tirgus piedavatas iespģjas, ir sarež 㜫 ti prognozģt lauksaimnieclbas sektora attlstlbas tendences talaka nakotnģ. Tatad divi galģjie varianti KLP reformas pilnlgas lstenošanas uzsakšanai Latvija ir 2006. gads vai 2009. gads. 2.1.2. Tiešmaksājumu atdalīšanas pakāpe no ražošanas Izmantojot iepriekš aprakstlto pieeju, tiešmaksajumu (TM) atdallšanas pakapes aspekta iespģjami vģl divi radikali atš? irlgi varianti: pilnlga tiešmaksajumu atdallšana no ražošanas vai maksimala saistlba ar konkrģtu nozari. TM pilnlga atdallšana no ražošanas ? aus mainlt lauku saimnieclbas specializaciju atbilstoši vietģja, ES un arģja tirgus pieprasljumam. Savukart tiešmaksajumu maksimala saistlba ar ražošanu regulģ lauksaimnieclbas produktu ražošanas strukteru un veicina noteiktu produktu ražošanu, ietekmģjot lauku saimnieclbu specializaciju. Apvienojot šos divus scenariju veidošanas aspektus, var vģrtģt, vai visus izveidotos scenarijus patiešam betu racionali lstenot. Ja tiek paredzģti arl at ? auta llmenl ar sektora ražošanu saistlti maksajumi, tad betlba tiek realizģta tieša atbalsta politika, kas ir pģc iespģjas tuvinata pašreizģjai vienota platlbas maksajuma atbalsta sistģmai un varģtu vienlldz racionali parslģgties no vienas shģmas uz otru gan 2006. gada, gan 2009. gada. Ja tiek nolemts, ka pašreizģja atbalsta politika ir kardinali jamaina un turpmak visi atbalsta maksajumi bes pilnlba atdallti no konkrģtas nozares, tad, jadoma, ka šadas parmai ? as betu veicamas pģc iespģjas agrak – 2006. gada, nepaildzinot laika periodu, kura zemnieks nevar rģ? inaties ar stabilu saimniekošanas politikas vidi. Tomģr, ? emot vģra to, ka sakotnģja kvalitatlva anallze reizģm nedod pilnlgu priekšstatu par iespģjamo attlstlbu, analizģjamo scenariju kopa ka papildu scenarijs tiek iek ? auta arl vģlaka pareja uz pilnlgu tiešmaksajumu atdallšanu 2009. gada. D. Jasjko, G. Salputra. Latvijas lauksaimnieclbas sektora tiešmaksajumu reformas kvantitatlvais novģrtģjums 89 Galvenie politikas scenārijos formalizējamie KLP reformas īstenošanas aspekti ti i Maksājumu atdalīšanas pakāpeMaksājumu atdalīšanas pakāpe Atbalsta reģionalizācijaAtbalsta reģionalizācija KLP reformas īstenošanas laiksKLP reformas īstenošanas laiks Maksimāla saistība Pilnīga atdalīšana Latvija - 6 reģioni Ar l/s ražošanu saistātie kritūriji 2006.g. 2009.g. Ar lauku attāstābu saistātie kritūriji Latvija - 1 reģions Nediferencūtēs VM likmes dažēdiem specializēcijas virzieniem Diferencūtēs VM likmes dažēdiem specializēcijas virzieniem Lauku iedzāvotēju skaits Produktivitēte uz 1 lauku iedzāvotēju Zeme Produktivitēte uz 1 lauksaimniecābē nodarbinēto Avots: LVAEI 2. att. Scenariju veidošanas aspekti un ar tiem saistltie kritģriji The Main Aspects and Criteria for Elaboration of Agricultural Policy Scenarios 2.1.3. Tiešmaksājumu likmju dažādošana Diferencģtas vienota maksajuma vģrtlbas noteikšana zalajiem un parģjiem laukaugiem varģtu ietekmģt liellopu sektoru, ka arl pilnlgi jauna produkta – kvalitatlvas lauku ainavas – veidošanos. Lai veicinatu tikai kvalitatlvas vides radlšanu, nebetu pamatots lģmums zalaju platlbam noteikt augstaku tieslbu vģrtlbu neka laukaugu platlbam, jo tirgus pieprasljumam atbilstoša produkta radlšanas izmaksas ir atš? irlgas. Savukart, ja mģr ? is ir liellopu sektoru attlstlba, tad šada diferencģta pieeja ir pamatota. ? emot vģra dažado zemes lietošanas strukteru re ? ionos, atš ? irlga zalaju tieslbu vģrtlbas likme noteiks arl starp re ? ioniem atš ? irlgu tiešmaksajumu apjomu. Lai izstradatu pamatotus scenarijus atš ? irlgu tieslbu vģrtlbu noteikšanai zalajiem un parģjiem laukaugiem, sakotnģji ir nepieciešams pģtlt, ka dažadu sektoru attlstlbu ietekmģ vienotas likmes. Tadģ? scenariju veidošana šada aspekta paredzģta turpmakajos pģtljumos. Ta ka VM tieslbu vģrtlbas palielinajums kada re ? iona neizbģgami radltu tieslbu vģrtlbu samazinajumu cita re ? iona, tad, lstenojot šadu politiku, ir jabet skaidri definģtiem re ? ionalas attlstlbas mģr ? iem. ES tiesiskie akti tikai visparlgi nosaka, ka šadai re ? ionalai tieslbu diferencģšanai jabet balstltai uz objektlviem kritģrijiem, tadģ? pagaidam arl šis aspekts scenariju veidošana netiek ietverts. 90 VADBAS ZINī TNE 2.2. Izstrēdētie lauksaimniecābas politikas scenēriji Balstoties uz analizģjamo faktoru kvalitatlvo anallzi (sk. 3.1. ieda ? u), ir iespģjams formulģt gallgo scenariju kopu tiešmaksajumu reformas ieviešanai Latvijas lauksaimnieclbas sektora (sk. 3. attģlu). Ar analltisko metožu palldzlbu iegeti rezultati, kuri vģrtģti no dažadiem aspektiem pģc noteiktiem kritģrijiem. Scenariju kopa ietilpst 4 galvenie scenariji: A6 – “pilnāgas atdalāšanas” (bēzes) scenērijs. Tas paredz, ka reformģta KLP Latvija pilnlba tiks ieviesta 2006. gada. Latvijas nacionala atbalsta politika, kas bija spģka pirms Latvijas iestašanas ES, tiks pģc iespģjas atrak reformģta. Gan ES finansģtais tiešais atbalsts, gan PVTM tiks izmaksati par zemi, kurai pieš? irtas visos sektoros un visos re? ionos vienadas vģrtlbas vienota maksajuma tieslbas. S6 – “maksimēlas saistābas” scenērijs. Scenarijs paredz, ka KLP reforma Latvija pilnlba tiks ieviesta 2006. gada. KLP reformas atbalsta politikas pasakumi maksimali tuvinati nacionalajai atbalsta politikai, kas bija spģka pirms Latvijas iestašanas ES un paredzģja atbalsta maksajumus saistlt ar saražoto produkciju. Tiešais atbalsts tiks izmaksats par zemi, kurai pieš ? irtas visos sektoros un visos re ? ionos vienadas vienota maksajuma tieslbas vģrtlbas. Maksimali at ? autie 25% laukaugu maksajumu, 100% zldltajgovju prģmiju, 40% liellopu kaušanas prģmiju, 50% aitu mašu maksajumu, 100% maksajumu par saražotajam sģklam un 2006. gada 35% no kvotas ietvaros saražota piena maksajumiem joprojam ir saistlti ar konkrģtas produkcijas ražošanu. Papildu valsts tiešie maksajumi tiks pieš ? irti par zemi, majlopiem un produkciju, papildinot ar ražošanu saistltos ES maksajumus, ka arl no nacionala budžeta tiks paaugstinata VM tieslbu vģrtlbas likme. S9 – “maksimēlas saistābas un pūc iespūjas vūlēkas reformūšanas” scenērijs. Scenarijs paredz, ka KLP reformas pilnlga ieviešana Latvija atlikta uz iespģjami vģlaku laiku un tiks ieviesta tikai 2009. gada. Atbalsta politikas pasakumi tiek maksimali tuvinati vienota platlbas maksajuma shģmai. Tiešais atbalsts tiks izmaksats par zemi, kurai pieš ? irtas visos sektoros un visos re ? ionos vienadas vienota maksajuma tieslbas vģrtlbas. Maksimali at? auta llmenl ir ar laukaugiem, zldltajgovlm, liellopu kaušanu, aitu matģm un sģklu ražošanu saistltie tiešie maksajumi (lldzlgi ka S6 scenarija). Papildu valsts tiešie maksajumi tiks pieš ? irti par zemi, majlopiem un produkciju, papildinot ar ražošanu saistltos ES maksajumus, ka arl no nacionala budžeta tiks paaugstinata vienota maksajuma tieslbu vģrtlbas likme. A9 – “pilnāgas atdalāšanas un pūc iespūjas vūlēkas reformūšanas” scenērijs. Scenarijs paredz, ka KLP reforma Latvija tiks ieviesta 2009. gada, turklat vienota platlbas maksajuma shģma tiks betiski reformģta. Gan ES finansģtais tiešais atbalsts, gan papildu valsts tiešie maksajumi tiks izmaksati par zemi, kurai pieš? irtas visos sektoros un visos re? ionos vienadas vģrtlbas vienota maksajuma tieslbas. D. Jasjko, G. Salputra. Latvijas lauksaimnieclbas sektora tiešmaksajumu reformas kvantitatlvais novģrtģjums 91 S6 Atbalsta shūma: VM – vienota tieslbu vģrtlbas likme, No VM izslģgtais ES atbalsts – uz sektora zemi un lopiem, PVTM – uz sektora zemi un lopiem Maksimala saistlba, 2006. gads VM – vienota tiesābu vūrtābas likme 1. TM atdalāšanas pakēpe, KLP reformas āstenošanas laiks. Atdallšanas pakape norada, vai no VM izslģgto ES atbalstu un PVTM sa ? em tikai par zemi, vai par zemi un lopiem. VM, kas ir atdallts no ražošanas, sa? em tikai par zemi. Maksimala saistlba, 2009. gads Pilnlga atdallšana, 2006. gads S9 Atbalsta shūma: VM – vienota tieslbu vģrtlbas likme, No VM izslģgtais ES atbalsts – uz sektora zemi un lopiem, PVTM – uz sektora zemi un lopiem A6 Atbalsta shūma: VM – vienota tieslbu vģrtlbas likme Ar noteiktas produkcijas ražošanu saistltais ES atbalsts – nav, PVTM – vienota likme uz VM atbilstošo platlbu A9 Atbalsta shūma: VM – vienota tieslbu vģrtlbas likme Ar noteiktas produkcijas ražošanu saistltais ES atbalsts – nav, PVTM – vienota likme uz VM atbilstošo platlbu Pilnlga atdallšana, 2009. gads Avots: LVAEI 3. att. Scenariju kopa tiešmaksajumu reformas ieviešanai Latvijas lauksaimnieclbas sektora The Set of Scenarios for Implementation of Direct Support in Latvian Agricultural Sector Ar analltisko metožu palldzlbu iegets sektora attlstlbas novģrtģjums laika periodam no 2004. gada lldz 2013. gadam. Visi scenariji pamatojas uz šadiem pie ㈣ mumiem: · ES Kopģjas lauksaimnieclbas politikas ietvaros noteiktais tiešais atbalsts (VPM vai VM, PVTM un pagaidu valsts atbalsta maksajumi saska ㈧ ar ES llgumu) tiek aprģ? inats saska㈧ ar ES tiesiskajiem dokumentiem2 un Pievienošanas llgumu, · 2005. gada Latvija saglabasies VPM tiešmaksajumu administrģšanas sistģma, · PVTM un pagaidu valsts atbalsta maksajumi saska ㈧ ar ES llgumu tiks pieš ? irti maksimali at ? auta apjoma (saska ㈧ ar Pievienošanas llgumu), · no Lauku attlstlbas plana definģtajiem atbalsta pasakumiem tiks ietverti tikai mazak labvģllgo apvidu maksajumi, kas pģc savas ekonomiskas nozlmes ir lldzlgi KLP tiešmaksajumiem, · pģc parejas uz VM shģmu katru gadu tiek izveidota tieša atbalsta nacionala rezerve 3% apmģra no 2013. gada Latvijai noteiktajiem “nacionalajiem griestiem”. Šl summa sektora netiek izmantota. Atkarlba no tiešmaksajumu reformas lstenošanas scenarija atš ? iras ES koptirgus organizacijas noteikta tieša atbalsta likmes, ES budžeta Latvijas finansģjumam noteiktie nacionalie “griesti” un PVTM no nacionala budžeta maksimalais llmenis. Finansģjuma “griesti” nemainas atkarlba no maksajumu atdallšanas no ražošanas pakapes, bet mainas atkarlba no izmantotas tiešmaksajumu administrģšanas shģmas. Tadģ? no 2009. gada, kad Latvija obligati jabet ieviestai vienota maksajuma shģmai, visos scenarijos maksimalais finansģjuma llmenis ir vienads. 2006.–2008. gads ir nozlmlgs laika periods, jo jebkuru no šiem gadiem Latvija teorģtiski var izvģlģties VM ieviešanai. ES finansģjums gan vienota platlbas 92 VADBAS ZINī TNE maksajuma, gan vienota maksajuma shģma betiski neatš? iras, bet, lai nodrošinatu maksimali at? auto atbalsta llmeni no nacionala budžeta VPM shģma, 2006.– 2008. gada ir nepieciešami daudz lielaki finansialie lldzek ? i (sk. 4. attģlu). 139 41.7 27.8 13.9 0.0 41.7 52.147.040.5 51.4 64.0 41.7 67.371.8 0 20 40 60 80 100 120 140 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 mi lj. EU R VPM, milj. EUR VM nacionalie griesti, milj. EUR Kopa no nacionala budžeta, A6, milj. EUR Kopa no nacionala budžeta, S6, milj. EUR Kopa no nacionala budžeta, S9, milj. EUR Avots: LVAEI aprģ? ini, izmantojot R1782/2003 4. att. Tieša atbalsta maksimala finansģjuma no ES un nacionala budžeta salldzinajums dažados scenarijos 2004.–2013. gada, milj. EUR The Comparison of Maximal Level of Support Paid from EU and National Budgets between Different Policy Scenarios during the Period from 2004 to 2013, mio EUR Atbalsts mazak labvģllgam teritorijam, kas noteikts ar mģr ? i sekmģt ilgtspģjlgu lauksaimniecisko darblbu, izmantojot videi draudzlgas metodes, un palielinat ienakumus saimnieclbas, kuras atrodas mazak labvģllgos apvidos, var k 〩 t par faktoru, kas ietekmģs lauku saimnieclbu rlclbu un lldz ar to arl visa lauksaimnieclbas sektora attlstlbu. Tadģ? aprģ? inos tiek ? emti vģra mazak labvģllgo apvidu (MLA) teritoriju atbalsta maksajumi, lai novģrtģtu sektora reakciju uz dažadiem politikas scenarijiem. Attieclba uz mazak labvģllgo apvidu atbalsta maksajumiem visos scenarijos darbojas šadi pie ㈣ mumi: · MLA atbalsta likmes maksimalais llmenis no 2004. lldz 2013. gadam nemainas. · Kopģjai MLA atbalsta summai saska㈧ ar Lauku attlstlbas planu tiek noteikti “griesti”, kas no 2006. lldz 2013. gadam saglabajas nemainlga llmenl. · Ja lauksaimnieclba izmantojamas zemes platlba kada gada parsniedz re ? iona MLA atbalsta likmes aprģ? inašanai 2004. gada noteikto platlbu, tad likme tiek proporcionali samazinata. Prognozģjot, ka attlstlsies lauksaimnieclbas produktu ražotaju cenas Latvija lldz 2013. gadam, tiek pie ? emts, ka cenu parmai ㈧ m bes ? etras raksturlgas tendences: 1) ES 2001.–2003. g. vidģjais iepirkuma cenu llmenis tiks sasniegts 2007. gada un saglabasies nemainlgs lldz 2013. gadam. Tas attiecas uz tadiem produktiem ka kvieši, rudzi, mieži, auzas, pakšaugi, tritikale, lini, rapši, tomati un cekga? a; D. Jasjko, G. Salputra. Latvijas lauksaimnieclbas sektora tiešmaksajumu reformas kvantitatlvais novģrtģjums 93 2) Latvijas 2001.–2003. g. vidģjais iepirkuma cenu llmenis lldz 2013. gadam nemainlsies. No augkoplbas produktiem tas attiecas uz gri? iem, kartupe? iem, cietes kartupe? iem, slpoliem, atklata lauka gur ? iem, segto platlbu gur? iem, kapostiem, burkaniem, zemenģm, aboliem, bumbieriem, plemģm un upenģm. No lopkoplbas produktiem šl tendence tiks attiecinata uz olam, medu, majputnu ga? u; 3) lldz 2013. gadam notiks pastavlga iepirkuma cenu palielinašanas. Šls parmai ? as tiek prognozģtas tadiem lopkoplbas produktiem ka piens, liellopu ga? a un jģra ga? a. Piena iepirkuma cena 2007. gada bes 77,5% no ES 2001.–2003. g. vidģja iepirkuma cenu llme ? a un 2013. gada – 86,3%; 4) tiks novģrotas mainlgas tendences. Piemģram, cukurbietģm un cukuram 2004.–2005. gada tiek prognozģts iepirkuma cenu palielinajums, bet 2006.–2008. gada gaidamas cukura ražošanas sektora reformas dģ? – samazinajums. Turpmak lldz 2013. gadam cenas nemainlsies. 3. Latvijas lauksaimniecābas politikas analāzes modeīa izmantošana KLP reformas ieviešanas anallzi var veikt ar dažadam kvalitatlvam un kvantitatlvam metodģm. Tomģr tikai ar ekonomiski matematisko mode ? u palldzlbu ir iespģjams samģra pilnlgi un objektlvi novģrtģt sektora strukturalas parmai ? as ilgakam laika posmam, ka arl noteikt lauksaimnieclbas un lauku attlstlbas stratģ? ijas, ievģrojot gan ražošanu veicinošus, gan lauku attlstlbas politikas pasakumus, kas realizģjami Latvijas agraraja sektora pģc iestašanas ES. Sektora llmenl tiešmaksajumu reformas lstenošanas iespģjas tika novģrtģtas ar Latvijas lauksaimnieclbas politikas anallzes imitacijas mode ? a (LAPA) palldzlbu, kas dod iespģju imitģt Latvijas lauksaimnieclbas un da 〣 ji arl lauku politikas (parsvara ievģrojot ES atbalstu mazak labvģllgiem apvidiem) ietekmģšanas scenarijus, pamatojoties uz bazes gada sasniegto ražošanas un ienakumu llmeni, ražošanas efektivitates un produktivitates paaugstinašanas variantiem un lauksaimnieclba iesaistlto resursu izmantošanas veidiem. LAPA ir dinamisks re ? ionalais da 〣 ja lldzsvara optimizacijas modelis, kas paredz pakapeniskas izmai ? as sektora ekonomiskaja vidģ un var bet izmantojams ne tikai lauksaimnieclbas ražošanas, resursu izmantošanas un atbalsta politikas ietekmes anallzģ, bet arl, balstoties uz aprģ? inu rezultatiem, dod iespģju veikt talakus kvalitatlvus novģrtģjumus par lauksaimnieclbas produktu parstrades un resursu piegades nozarģm un lauku socialo attlstlbu dažados Latvijas re ? ionos. 4. ES tiešmaksējumu reformas ietekme uz Latvijas lauksaimniecābu Kvantitatlvi vģrtģjot ES tiešmaksajumu reformas ietekmi uz Latvijas lauksaimnieclbu, ir svarlgi atzlmģt, ka nevar bet viennozlmlga izš ? iroša atbilde par vislabako vai optimalo Latvijas politikas varianta izvģli, jo jebkurš no šiem potencialajiem variantiem ir ekonomiski analizģjams no dažadiem viedok ? iem: · no agraras politikas veidošanas viedok ? a – vairak brlvlbas vai valsts regulģšanas lģmumu pie ? emšanas procesa; 94 VADBAS ZINī TNE · no sektora izaugsmes viedok? a – paaugstinot konkurģtspģju vai ražošanas apjomus; · no valsts izdevumu (budžeta) viedok ? a – mazak vai vairak lldzek ? u maksat par konkrģtam ekonomiskas izaugsmes un atbalsta programmam; · no ražotaju viedok? a – par ko un ka sa ? emt lielaku (mazaku) atbalstu utt. Tapģc pģtljumu gaita ir radusies nepieciešamlba vģrtģt ar LAPA mode? a palldzlbu iegetos prognožu rezultatus, balstoties uz ? etriem sektora izaugsmes kritģrijiem: 1) lauksaimnieclbas sektora ienakumi, ievģrojot KLP reformas ieviešanas priekšnosacljumu, ka pie faktiski nemainlga tiešo maksajumu apjoma betiski var paaugstinat ienakuma atbalsta efektivitati. Tas nozlmģ, ka tieša atbalsta mehanisma mai ? a nevar samazinat ienakumus lauksaimniekiem un lauku iedzlvotajiem un pasliktinat sociali ekonomisko situaciju laukos; 2) lauksaimnieciskas ražošanas attlstlba, ievģrojot reformas mģr ? us veicinat lauksaimnieclbas sektora konkurģtspģjas paaugstinašanu un lielaku ražošanas procesa orientaciju uz tirgus vajadzlbam; 3) galveno ražošanas resursu izmantošana (zeme un darbaspģks), ievģrojot reformas mģr? us veicinat ilgtspģjlgu un videi draudzlgu lauksaimnieclbas un lauku attlstlbu, kas betiski var ietekmģt turpmakas zemes izmantošanas stratģ- ? ijas, lauku apdzlvotlbu un cilvģku iesaistlšanu lauksaimnieciskaja ražošana; 4) pieejama atbalsta izmantošanas pakape, ievģrojot Latvijas iespģjas reformas ieviešanas ietvaros absorbģt no ES budžeta paredzģto finansģjumu, kas pieš? irts saska㈧ ar Latvijas un ES Pievienošanas llguma nosacljumiem un Konsolidģtas Regulas 1782/2003 papildinajumiem attieclba uz ES jaunajam dallbvalstlm. Tiešmaksajumu reformas ietekmes kvantitatlvais novģrtģjums uz Latvijas lauksaimnieclbas sektoru kopuma veikts, formalizģjot galveno lauksaimnieclbas nozaru savstarpģjas kopsakarlbas, dažadu agraras politikas pasakumu ietekmi uz sektora attlstlbu un atš? irlgu atbalsta mehanismu (scenariju) realizaciju. Latvijas lauksaimnieclbas sektora ienakumu anallze un prognozģšana balstas uz visa sektora saražoto pievienotas vģrtlbas radltaju, kas aprģ? inats, no prognozģtas sektora kopģjas izlaides (ieskaitot kopģjas darbaspģka izmaksas, tiešo atbalstu sektoram un MLA maksajumu kopsummu) at ? emot visas ražošanas izmaksas. 5. attģla redzams, ka saska ㈧ ar aprģ? inu rezultatiem sektora kopģjo ienakumu llme ? i betiski neatš? iras starp politikas scenarijiem visa analizģjama perioda garuma. Nedaudz lielaku pievienoto vģrtlbu sektoram sniedz S9, kas paredz ieviest KLP reformu Latvija 2009. gada un maksimali saistlt tiešo atbalstu ar lauksaimniecisko ražošanu. Lldz 2009. gadam sektora ienakumi pieaugs atrak nereformģtas politikas gadljuma, kad joprojam bes spģka vienota platlbas maksajuma shģma, kura paredz izmaksat lielaku atbalsta apjomu lauksaimnieclbas ražotajiem no nacionala budžeta (sk. 4. attģlu), neka tas varģtu bet iespģjams saska㈧ ar reformas ieviešanas nosacljumiem 2006. gada (S6 un A6 scenariji). stenojot reformu iespģjami vģlak (S9), nedaudz lielakus ienakumus sektors ges arl pģc reformas ieviešanas – jau pģc 2009. un lldz pat 2013. gadam. Tomģr ir svarlgi piebilst, ka sektora pievienotas vģrtlbas pieaugums varģtu bet saistlts ne tikai ar efektl- vaku darblbu, bet arl iesaistot vairak cilvģku ražošanas procesa un palielinot atbalstu. D. Jasjko, G. Salputra. Latvijas lauksaimnieclbas sektora tiešmaksajumu reformas kvantitatlvais novģrtģjums 95 0,0 50,0 100,0 150,0 200,0 250,0 300,0 350,0 400,0 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 S6 A6 S9 A9 Avots: LVAEI aprģ? ini 5. att. Prognozģtie kopģjie Latvijas lauksaimnieclbas sektora ienakumi (vai pievienota vģrtlba) laika no 2004. gada lldz 2013. gadam, milj. Ls Total Income (as value added) Forecasts for Latvian Farming Sector from 2004 to 2013, mio. Ls Lai labak ilustrģtu atš? irlbas sektora getajos ienakumos starp imitģtajiem politikas scenarijiem, 6. attģla ir atspogu ? otas sektora ienakumu relatlvas novirzes3, kas aprģ? inatas katram scenarijam salldzinajuma ar bazes scenariju A6, kurš paredz iespģjami atraku un pilnlgaku KLP reformas pasakumu ieviešanu Latvija. Ja parejas atbalsta shģmas (VPM shģmas) darblbu varģtu izbeigt jau 2006. gada un maksimali sasaistlt visu tiešo atbalstu ar ražošanu (S6 scenarijs), sektora radlta pievienota vģrtlba pirmajos divos gados salldzinajuma ar A6 scenariju var samazinaties par aptuveni 4 procenta punktiem. Tomģr pģc 2010. gada S6 scenarijs k〩 s visam sektoram izdevlgaks par A6 scenariju un jau 2013. gada, pielagojoties jaunajiem ekonomikas apstak? iem, sektora ienakumi saska ㈧ ar S6 scenarija nosacljumiem bes pat nedaudz augstaki neka A6 gadljuma. Reformas ieviešana 2009. gada gan pilnlgi atdallta (A9), gan maksimali saistlta (S9) varianta var relatlvi pazeminat sektora ienakumus salldzinajuma ar A6 scenariju. Šls ienakuma samazinajums 2009. gada vģl nenozlmģ ienakumu absoleto kritumu, jo katru gadu pieaugoša sektora atbalsta un efektivitates un produktivitates radltaju dģ? sektora kopģjie ienakumi var tikai paaugstinaties. Tomģr šis paaugstinajums S9 un A9 scenarijos salldzinajuma ar bazes scenariju (A6) reformas sakuma varģtu palģninaties, bet ar laiku A9 scenarija gadljuma pat samazinaties un k〩 t zemaks par A6 scenarija getajiem ienakumiem. Kopuma var secinat, ka lielaku attlstlbas impulsu Latvijas lauksaimnieclbas sektoram dod tiešmaksajumu maksimalas saistlbas scenarijs S9 un pģc neilga “adaptacijas” perioda ar reformas ieviešanu 2006. gada – arl S6 scenarijs. Ilgak turpinata tieša atbalsta administrģšanas parejas sistģma (VPM) trls gadu laika (no 2006. lldz 2009. gadam) rada izdevlgaku starta pozlciju sektora turpmakai attlstlbai. 96 VADBAS ZINī TNE -6,00 -4,00 -2,00 0,00 2,00 4,00 6,00 8,00 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 S6 S9 A9 Avots: saska㈧ ar LVAEI aprģ? iniem 6. att. S6, A9 un S9 scenariju novirzes pret A6 scenariju kopģja Latvijas lauksaimnieclbas sektora pievienotaja vģrtlba, % Deviations in Total Latvian Farming Sector’s Value Added (VA) under Scenarios S6, A9 and S9 Compared to A6*, % Prognozģjot Latvijas lauksaimnieclbas sektora ražošanas perspektlvas, var secinat, ka lielaki ražošanas apjomi tiks sasniegti S9 scenarija valsts atbalsta dģ? , kas tieša veida bes saistlts ar ražošanu (lauksaimnieclba izmantoto zemi, saražotas produkcijas daudzumu vai izaudzģto/nokauto dzlvnieku skaitu), ka arl salldzinoši lielaka atbalsta pirmsreformas perioda dģ? (sk. 7. attģlu). 0,00 100,00 200,00 300,00 400,00 500,00 600,00 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 S6 A6 S9 A9 Avots: saska㈧ ar LVAEI aprģ? iniem 7. att. Prognozģjama Latvijas lauksaimnieclbas sektora izlaide laika no 2004. g. lldz 2013. gadam, milj. Ls The Forecast of Total Agricultural Sector Output in Latvia during the Period from 2004 to 2013, mio. Ls Lldzlgi pievienotas vģrtlbas radltajam, lauksaimnieclbas produkcijas izlaide nozlmlgi neatš ? iras starp imitģtiem politikas scenarijiem (sk. 8. attģlu). Salldzinot ar iespģjami atraku un pilnlgaku reformas ieviešanu Latvija (A6 scenarijs), visos D. Jasjko, G. Salputra. Latvijas lauksaimnieclbas sektora tiešmaksajumu reformas kvantitatlvais novģrtģjums 97 parģjos politikas parmai ? u variantos lauksaimnieciska ražošana varģtu bet nedaudz augstaka, 2012. gada maksimali parsniedzot A6 scenarija prognozģto izlaidi par 7 procentu punktiem (S9 scenarija gadljuma). -1,00 0,00 1,00 2,00 3,00 4,00 5,00 6,00 7,00 8,00 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 S6 S9 A9 Avots: saska㈧ ar LVAEI aprģ? iniem 8. att. S6, A9 un S9 scenariju novirzes pret A6 scenariju prognozģjama Latvijas lauksaimnieclbas sektora izlaidģ, % Deviations in Total Latvian Farming Sector Output under Scenarios S6, A9 and S9 Compared to A6*, % Ja iespģjami ilgak paliks spģka vienota platlbas maksajuma shģma, kas nodrošinas arl lielaku papildu atbalsta apjomu no nacionala budžeta (sk. S9 scenarija llkni 4. attģla), tad tiks radlta arl papildu motivacija produkcijas izlaides paaugstinajumam, kas turpmak varģtu bet greti realizģjams S6 un pat A9 scenariju apstak? os. 0,0 20,0 40,0 60,0 80,0 100,0 120,0 140,0 160,0 180,0 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 S6 A6 S9 A9 Avots: saska㈧ ar LVAEI aprģ? iniem 9. att. Prognozģtais tieša atbalsta faktiski izmantojamais apjoms Latvijas lauksaimnieclba, ieskaitot MLA maksajumus laika no 2004. lldz 2013. gadam, milj. Ls The Forecast of Amount of Direct Support Paid to Latvian Agriculture, including LFA Support during the Period from 2004 to 2013, mio Ls 98 VADBAS ZINī TNE Lauksaimnieclbai novirzltais tieša atbalsta apjoms, kas veidosies gan no kopģja ES, gan Latvijas nacionala budžeta, varģtu bet vģl viens no svarlgiem kritģrijiem politikas attlstlbas variantu vģrtģšana. Balstoties uz vairakiem pie㈣ mumiem par turpmak iespģjamo Latvijas lauksaimnieclbas izaugsmi un atbalsta politiku katra no minģtiem scenarijiem, var secinat, ka tieša atbalsta maksimalas atdallšanas scenariji (A9 un A6) ? aus pilnlgak izmantot ES budžeta paredzģtos atbalsta lldzek ? us (sk. 9. attģlu). 0 10 20 30 40 50 60 70 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 S6 A6 S9 A9 Avots: saska㈧ ar LVAEI aprģ? iniem 10. att. Prognozģtais subsldiju lpatsvars Latvijas lauksaimnieclba saražotaja pievienotaja vģrtlba laika perioda no 2004. g. lldz 2013. gadam,% The Forecast of Share of DP in Total Value Added of Latvian Farming Sector during the Period from 2004 to 2013, % Atbalsta maksimalas saistlbas gadljuma, kad sektora faktiskais atbalsts veidosies atkarlba no ražošana izmantotas platlbas, nokauto vai izaudzģto dzlvnieku skaita un saražotas produkcijas apjoma4, kopģjie atbalsta apjomi varģtu bet nedaudz zemaki (S6 un S9 scenariji), salldzinot ar pilnlgas atdallšanas gadljumu. Šls atš? irlbas starp maksimali pie ? aujamo tieša atbalsta apjomu (aploksni) un faktiski izmantojamiem lldzek ? iem var saglabaties S6 un S9 scenariju gadljumos, ja Pievienošanas llguma noradltie references apjomi netiks pilnlba sasniegti. 10. attģla atspogu? ota subsldiju izlietošanas efektivitate, ko varģtu raksturot ar subsldiju lpatsvaru sektora saražotaja pievienotaja vģrtlba. Redzams, ka tieša atbalsta (ieskaitot arl MLA maksajumus) izmantošanas efektivitate ar laiku pieaug visos scenarijos. Tomģr, atdalot atbalstu no ražošanas, kad subsldijas nav saistltas ar obligatu praslbu ražot konkrģtu lauksaimnieclbas produkciju, izmaksatas subsldijas mazak veicinas lauksaimniecisko darblbu salldzinajuma ar S6 un S9 scenarijiem. Ražošanas attlstlbu un tas efektivitates paaugstinašanos mazinas pievienotas vģrtlbas atkarlba no atbalsta maksajumiem (A6 un A9 scenariji), bet neatkarlgi no scenarija veida subsldiju lpatsvars sektora ienakumos saglabasies diezgan augsta llmenl arl turpmak – ap 41–43% 2013. gada. D. Jasjko, G. Salputra. Latvijas lauksaimnieclbas sektora tiešmaksajumu reformas kvantitatlvais novģrtģjums 99 500,0 700,0 900,0 1100,0 1300,0 1500,0 1700,0 1900,0 2100,0 2300,0 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 S6 A6 Ref.platlba 2006.gada S9 A9 Ref.platlba 2009.gada Avots: saska㈧ ar LVAEI aprģ? iniem 11. att. Prognozģtas faktiski izmantotas lauksaimnieclbas zemes platlbas Latvija laika perioda no 2004. gada lldz 2013. gadam, tekst. ha Predicted Area of Used Agricultural Land in Latvia, under Different Scenarios during the Period from 2004 to 2013, thsd. ha Vģrtģjot, ka var mainlties faktiski izmatojamas lauksaimnieclbas zemes platlbas, ir jauzsver, ka ar LAPA mode? a palldzlbu iegetas zemes izmantošanas prognozes tika balstl- tas uz pie㈣ mumu par pakapenisku papildu zemes iesaistlšanu lauksaimnieclbas ražošanas procesa ar proporcionalu tiešo maksajumu likmes samazinajumu atbilstoši platlbu palieli- najumam. Tomģr, ieviešot politikas reformu 2006. vai 2009. gada, attieclgi tiks fiksģta vie- notajam maksajumam atbilstoša lauksaimnieclba izmantotas zemes platlba (VM references platlba), uz kuru turpmak tiks attiecinats vienotais maksajums. Šls references platlbas fiksacija konkrģta llmenl atbilstoši reformas ieviešanas gadam atspogu? ota 11. attģla. 44 46 48 50 52 54 56 58 60 62 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 S6 A6 S9 A9 Avots: saska㈧ ar LVAEI aprģ? iniem 12. att. Darbaspģka izmantošanas prognozes Latvijas lauksaimnieclbas sektora laika no 2004. lldz 2013. gadam, milj. cilvģkstundas Predicted Labour Use in Latvian Agricultural Sector during the Period from 2004 to 2013, mio Man Months 100 VADBAS ZINī TNE Tiek prognozģts, ka pilnlgas ES vienota maksajuma sistģmas vģlaka ieviešana ? auj apritģ papildus iesaistlt vairak neka 200 tekstošus ha lauksaimnieclba izmantojamas zemes. Tomģr japiebilst, ka vienotajam maksajumam atbilstošas platlbas palielinajums var proporcionali samazinat ta likmi, kas veidojas no VM paredzģtas finansialas aploksnes uz platlbas hektaru. Darbaspģka izmantošanas prognozes ir atspogu ? otas 12. attģla. Intenslvo lauksaimnieclbas ražošanu veicinošie atbalsta politikas pasakumi novedls pie efektlvakas resursu, t. sk., darbaspģka, izmantošanas (S6 un S9 scenariji). Tapģc cilvģku iesaistlšana lauksaimnieclbas ražošana, sakot ar 2009. gadu, S6 un S9 scenarijos varģtu bet zemaka. Pirms vģlaka reformas ieviešanas brlža (2009. gada) spģka esoša pagaidu atbalsta administrģšanas shģma dos iespģju Latvijas zemniekiem labak sagatavoties agraras politikas parmai ㈧ m, ? aujot paaugstinat savas saimnieciskas darblbas efektivitati un stiprinat savas pozlcijas tirge. Savukart, ja Latvija realizģsies iespģjami dzi 〧 kas un pilnlgakas politikas parmai ? as KLP reformas lstenošanas konteksta (A6 un A9 scenariji), tad vairak cilvģku laukos saistls savu saimniecisko darblbu ar lauksaimnieclbas sektoru, bet nav noteikts, ka šl darblba tiks vģrsta uz intenslvo ražošanu. Nobeigums 2003. gada ES Kopģjas lauksaimnieclbas politikas reforma un tas lstenošanas izvģles iespģjas Latvija ir liels izaicinajums gan nacionalas politikas veidotajiem, gan visai sabiedrlbai, gan atsevišⴧ m interešu grupam, lpaši lauksaimnieclbas ražotajiem un lauku iedzlvotajiem. No ta, uz kadiem principiem un ar kadiem politikas pasakumiem turpmak tiks veidota Latvijas lauksaimnieclbas un lauku politika vienotaja ES ekonomiskaja telpa, liela mģra bes atkarlgs, cik drlz Latvijas lauksaimnieclba k 〩 s par stipru un efektlvu ražošanas nozari, kas spģs lldzvģrtlgi konkurģt Eiropas un pasaules tirge, ka arl tas, cik drlz notiks sociali ekonomiskas attlstlbas izlldzinašanas visa Latvijas teritorija. Vģrtģjot KLP reformas ietekmi uz strukturalajam parmai㈧ m agraraja sektora, analltiskajos pģtljumos ir nepieciešams izmantot ekonomiski matematiskas modelģšanas metodes. Lldz ar to, veicot zinatniskos pģtljumus par ES kopģjas lauksaimnieclbas politikas 2003. gada reformas ieviešanas scenarijiem Latvija, izveidoti KLP reformas lstenošanas scenariji un lldz 2013. gadam ar lauksaimnieclbas politikas anallzes mode ? a palldzlbu kvantitatlvi novģrtģta to ietekme uz Latvijas lauksaimnieclbas sektora attlstlbu. Balstoties uz reformas kvalitatlvo anallzi un iegetajiem aprģ? inu rezultatiem, var izdarlt šadus secinajumus: 1. 2004. gada Latvija Kopģjas lauksaimnieclbas politikas tieša atbalsta administrģšanai izvģlģta vienota platlbas maksajuma shģma ir tikai pagaidu shģma pirms KLP reformas pilnlgas ieviešanas, kura atš? irlba no standarta shģmas pģc betlbas paredz reformai lldzlgus ES finansģjuma pieš? iršanas principus ar atbalsta maksajumu atdallšanu no konkrģta produkta ražošanas, ? aujot zemniekiem daudz brlvak izvģlģties savu saimniekošanas stratģ? iju. Pamatojoties uz to, ka kopš iestašanas ES ir pagajis parak lss laika posms, lai novģrtģtu VPM shģmas ietekmi uz lauksaimnieclbas sektora attlstlbu, ka arl ? emot vģra administrģšanas sistģmas kapacitati, D. Jasjko, G. Salputra. Latvijas lauksaimnieclbas sektora tiešmaksajumu reformas kvantitatlvais novģrtģjums 101 2005. un 2006. gada Latvijas lauksaimnieclbas sektora tieša atbalsta administrģšana turpinasies saska㈧ ar VPM shģmu. 2. Gallgo scenariju kopu KLP tiešmaksajumu reformas ieviešanas Latvijas lauksaimnieclbas sektora analltiskam novģrtģjumam veido 4 pamatscenariji, kas, balstoties uz analizģjamo faktoru kvalitatlvo izvģrtģjumu, aptver galģjos risinajuma variantus KLP reformas ieviešanas laika un TM atdallšanas pakapes no ražošanas aspekta. Atkarlba no tiešmaksajumu reformas lstenošanas scenarija atš? iras ES koptirgus organizacijas noteikta tieša atbalsta likmes, ES budžeta Latvijas finansģjumam noteiktie nacionalie “griesti” un papildu valsts tiešo maksajumu no nacionala budžeta maksimalais llmenis. Finansģjuma “griesti” nemainas atkarlba no maksajumu atdallšanas no ražošanas pakapes, bet mainas atkarlba no izmantotas tiešmaksajumu administrģšanas shģmas. Dažados scenarijos iespģjamo tiešo maksajumu kvantificģšana veido da? u no nepieciešamas informacijas analltisko metožu izmantošanai un scenariju novģrtģšanai. 3. Kvantitatlvi vģrtģjot ES tiešmaksajumu reformas ietekmi uz Latvijas lauksaimnieclbu, ir jaatzlmģ, ka nav viennozlmlgas izš ? irošas atbildes par vislabako vai optimalo Latvijas politikas varianta izvģli, jo jebkurš no šiem potencialajiem variantiem varģtu bet ekonomiski analizģjams, balstoties uz ? etriem izaugsmes pamatkritģrijiem: lauksaimnieclbas sektora ienakumiem, lauksaimnieciskas ražošanas attlstlbas, galveno ražošanas resursu izmantošanas, ka arl pieejama atbalsta izmantošanas pakapes. 4. Vģrtģjot KLP tiešmaksajumu reformas ietekmi uz Latvijas lauksaimnieclbas sektoru kopuma saska ㈧ ar augstak minģtiem kritģrijiem, var izteikt dažus apgalvojumus. Sektora ražošana un ienākumi Reformas ieviešana 2006. gada Latvijas lauksaimnieclbas sektoram ir izdevlgaka, tiešos maksajumus maksimali sasaistot ar ražošanu. Tomģr lielaku attlstlbas impulsu Latvijas lauksaimnieclbai, ka arl sektora kopģjo ienakumu palielinajumam dod tiešo maksajumu maksimala saistlba ar ražošanu – scenarijs, kas paredz ieviest reformu iespģjami vģlaka laika (2009. gada). Pirms reformas ilgaku laiku turpinata (trls gadus, no 2006. lldz 2009. gadam) tieša atbalsta pagaidu sistģma (vienota platlbu maksajuma shģma) nodrošina lielaku papildu atbalsta apjomu no nacionala budžeta un rada izdevlgaku starta pozlciju sektora turpmakai attlstlbai un motivaciju produkcijas izlaides paaugstinajumam. Sabiedriskā atbalsta izmantošana KLP reformas ieviešana Latvija, maksimali atdalot tiešo atbalstu no ražošanas (scenariji A9 un A6), ? aus pilnlgak izmantot ES budžeta lldzek ? us, kas paredzģti lauksaimnieclbas atbalstam. Galveno lauksaimniec ? bas resursu izmantošana Vienota maksajuma sistģmas vģlaka ieviešana ? auj apritģ papildus iesaistlt vairak neka 200 tekst. hektaru lauksaimnieclba izmantojamo zemju. Tomģr japiebilst, ka VM atbilstošo platlbu palielinajums var tieslbu pieš ? iršanas gada proporcionali samazinat vienota maksajuma vģrtlbu, kas veidojas no VM paredzģtas finanšu aploksnes. 102 VADBAS ZINī TNE Intenslvo lauksaimnieclbas ražošanu veicinošie atbalsta politikas pasakumi novedls pie efektlvakas resursu izmantošanas, arl pie darbaspģka izmantošanas (S6 un S9 scenariji). Savukart, ja KLP reformas lstenošanas konteksta Latvija realizģsies iespģjami dzi 〧 kas un pilnlgakas politikas parmai ? as (A6 un A9 scenariji), tad vairak cilvģku laukos saistls savu saimniecisko darblbu ar lauksaimnieclbas sektoru, bet šl darblba var arl nebet vģrsta uz intenslvo ražošanu. ATSAUCES UN PIEZMES 1 MK rlkojums Nr. 541 (2004. gada 3. augusta) “Par koncepciju Par lauksaimniec ? bas tiešajiem atbalsta maksājumiem 2005. gadā”. 2 R1782/2003, R583/2004, R118/2005. 3 Visas novirzes tika rģ? inatas ka atseviš? a radltaja relatlvas parmai? as, kas izteiktas procentos: %A AXNovirze i ii 100 6 6 ×-= , kur Xi – radltaja i vģrtlba, prognozģta saska㈧ ar A9, S6 vai S9 scenariju; A6i – radltaja i vģrtlba, prognozģta saska㈧ ar A6 scenariju. 4 Maksajums pienam, kas varģtu bet saistlts ar ražošanu lldz 2006. gada beigam. LITERAT ? RA 1. Regulation (EC) No 1782/2003 of 29 September 2003 establishing common rules for direct support schemes under the common agricultural policy and establishing certain support schemes for farmers and amending Regulations (EEC) No 2019/93, (EC) No 1452/2001, (EC) No 1453/2001, (EC) No 1454/2001, (EC) 1868/94, (EC) No 1251/1999, (EC) No 1254/1999, (EC) No 1673/2000, (EEC) No 2358/71 and (EC) No 2529/2001. 2. Council Regulation (EC) No 1787/2003 of 29 September 2003 amending Regulation (EC) No 1255/1999 on the common organisation of the market in milk and milk products. 3. Council of the European Union. http://register.consilium.eu.int; EU Agriculture and Enlargement. http://europa.eu.int/comm/agriculture/publi/fact/enlarge/2002_en.pdf. 4. Eiropas Savienlbas kopģjas lauksaimnieclbas politikas 2003. gada reformas ieviešanas Latvijas scenariji un to lstenošanas novģrtģjums / Analltiskais zi? ojums. – Rlga: LVAEI, 2005, 159. lpp. 5. Salputra G., Jasjko D. Ka ievieslsim reformģto KLP? Latvijas izvģles // AgroPols, Nr. 3, 2005, 10.–11. lpp. 6. Salputra G. Ka ievieslsim reformģto KLP? Latvijas scenariji // AgroPols Nr. 5, 2005, 10.–11. lpp. 7. Jasjko D. The Reformed Common Agricultural Policy as a Synergy Factor of Rural Development in Latvia / Influence of Agricultural and Rural Advisers Operation Synergy on the Rural Development Process. Starptautiskas zinatniskas konferences raksti. – Ozolnieki: LLKC, 2005 (iespiešana). D. Jasjko, G. Salputra. Latvijas lauksaimnieclbas sektora tiešmaksajumu reformas kvantitatlvais novģrtģjums 103 Quantitative Assessment of Direct Support Reform in Latvian Agricultural Sector Summary Adoption of CAP reform in 2003 and opportunities for its possible implementation in all EU member countries, including Latvia, will be essential challenge for national agricultural policy makers, Latvian society and various interest groups, particularly emphasising agricultural producers and rural inhabitants. The main policy principles and measures, which could be applicable for further designing of Latvian agricultural and rural development policy might essentially affect the speed of the process for strengthening of Latvian agriculture, making it more effective and competitive on the EU and international markets, as well as speeding up the social and economic development in Latvian rural areas. In order to assess the CAP reform impact on structural changes in agricultural sector, it is necessary to implement mathematical modelling methods in the analytical studies referred to the assessment of the reform effects. Therefore in the process of analysing of possible agricultural policy scenarios, which could be implemented in Latvia in the nearest future, the different scenarios of implementation of CAP reform has been elaborated in Latvian State Institute of Agrarian Economics and quantitatively assessed until year 2013 with the help of Latvian Agricultural Policy Analysis model. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 104.–114. lpp. Estimation of Financial Instruments and Their Management in the Latvian Equity Market Finanšu instrumentu novārtāšana un vadēšana Latvijas vārtspapēru tirgū Konstantins Kozlovskis Faculty of Engineering Economy of Riga Technical University Kalku iela 1 – 428, Riga, LV-1058, Latvia E-mail: kosta@itunbizness.lv Natalja Lace Faculty of Engineering Economy of Riga Technical University Kalku iela 1 – 428, Riga, LV-1058, Latvia E-mail: natalja.lace@rtu.lv Vladimirs Jansons Faculty of Engineering Economy of Riga Technical University Kalku iela 1 – 428, Riga, LV-1058, Latvia E-mail: vladjans@latnet.lv The evaluation of financial instruments and portfolio management has the main role in investment process. Modern portfolio theory is represented by four basic models and approaches which can help evaluate and manage financial instruments. The main pattern of modern portfolio theory is based on the assumption that analyzed data obey the law of normal distribution. The authors of the paper compare the management effectiveness of financial instruments using traditional Markowitz’s approach, which is based on the normal distribution function of analyzed data, and theory of copula, which merges several distribution functions in one common. For this experiment the authors used the average daily values of five most active stocks traded on the Latvian equity market from February 15, 1999 to April 16, 2004. Key words: Markowitz’s portfolio, copula theory, multivariate cumulative distribution, Archimedean copulas, covariance matrix, cumulative return. 1. Introduction The evaluation and management of financial instruments are the basic part in the scheme of investment process. Portfolio structure and investment portfolio management effectiveness depend on accuracy and correctness of such evaluation. Modern portfolio theory is represented by four basic elements: Markowitz’s approach, Sharpe’s index model, Black-Scholes option pricing model and Ross arbitrage model. [1] The main pattern of the mentioned above methodologies is an assumption that analyzed data obey the law of normal distribution. But, the recent research in the field of financial market analysis shows that in the modern financial markets the normal distribution is met very rarely. Such discrepancy between the K. Kozlovskis, N. Lace, V. Jansons. Finanšu instrumentu novģrtģšana un vadašana Latvijas vģrtspaparu tirge 105 real facts of financial markets and traditional theoretical pioneering can be explained by high volatility of the overwhelming majority of financial instruments (in the case of the mature markets) or their excessive passivity (as a rule in the emerging markets), financial bubbles and asymmetrical effects as well as after so many years of worked out methods when complex calculations were very labour-intensive and took much time (that is why an assumption that analyzed data obey the normal distribution simplified calculations and further research very significantly). The implementation of information technologies for modern financial markets analysis has already allowed revealing their features differently and to use the up-to- date analysis technique for evaluation and management of financial instruments. Copula theory is one of such analysis technique. Copula theory allows to research non-linear dependences between financial instruments and to build some common distribution function for such dependences. Copula theory allows analyzing pairs of financial instruments as well as its whole set taking an opportunity to build n- dimensional normal distribution for a market as a whole. The authors of the paper compare the management effectiveness of financial instruments in the Latvian equity market using two methods: Markowitz’s approach and Copula theory. For this experiment the authors used five most active stocks from February 15, 2004 to April 16, 2004. 2. Markowitz’s Approach In 1952 Harry Markowitz published his famous work named “Portfolio Selection”. Markowitz was one of the first to consider the desirability of diversification. He had a brilliant insight that, while diversification would reduce risk, it would not generally eliminate it. Markowitz’s paper is the first mathematical formalization of the idea of diversification of investments: the financial version of “the whole is greater than the sum of its parts”. Through diversification, risk can be reduced (but not generally eliminated) without changing expected portfolio return. Markowitz postulates that an investor should maximize expected portfolio return ( pm ) while minimizing portfolio variance of return ( 2ps ) [4]. Portfolio return can be calculated as å= j jjp x mm (1) where the jm is expected security’s return. The variance of portfolio return can be calculated as ååå ¹ += j jk kjjkkj j jjp xxx ssrss 222 or åå= j k kjkjp RRxx );cov(2s (2) where the jx are the portfolio proportions (that is, the fraction of the total value of the portfolio held in security j so that 1=å j jx ) and jkr is the correlation of the returns of securities j and k . Therefore, kjjk ssr is the covariance of their returns. 106 VADBAS ZINī TNE 3. Copula Theory Generally n-dimensional copula is basically a multivariate cumulative distribution function with uniform distributed margins in interval [0, 1]. A copula is a function C of n variables u1, u2, un on the unit n-cube [0, 1] n with some properties [2]. A copula is thus a function that, when applied to univariate marginals, results in a proper multivariate probability distribution function: since this probability distribution function embodies all the information about the random vector, it contains all the information about the dependence structure of its components. Using copulas in this way splits the distribution of a random vector into individual components (marginals) with a dependence structure (the copula) among them without losing any information. In the Copula theory there are a lot of classes of copula. The Archimedean copulas are used in this research. Archimedean copulas provide analytical tractability and a large spectrum of different dependence measure. These copulas can be used in a wide range of applications for the following reasons: a) the ease with which they can be constructed; b) many parametric families of copulas belonging to this class; c) the great variety of different dependence structures; d) the nice properties possessed by the members of this class. The authors of the paper considered the pairs of five Latvian financial instruments. To examine these pairs three bivariate Archimedean copula were used (see Table 1 and Figures 1, 2, 3). Table 1 Three Most Famous Archimedean Copula [2] Copula Generator Clayton (see Figure 1) ( ) qqq 12121 1),( --- -+= uuuuC qj q 1)( -= -tt with q Î(0, l ) Gumbel (see Figure 2) [ ] þýüîíì -+--= qq q 12121 )ln()ln(exp),( uuuuC ( )qj tt ln)( -= with q  1 Frank (see Figure 3) ))1( )()(1ln(),( 21121 g uguguuC ×+-= -q )1( )(ln)( g tgt -=qj Fig. 1. Clayton copula 0.15 0.1 0.05 0 0.05 0.1 0.150.06 0.04 0.02 0 0.02 0.04 0.060.046 0.048 0.1160.138- N1 K. Kozlovskis, N. Lace, V. Jansons. Finanšu instrumentu novģrtģšana un vadašana Latvijas vģrtspaparu tirge 107 Fig. 2. Gumbel copula Fig. 3. Frank copula Analyzing different classes of copula there is a problem of its estimation, e.g. it is necessary to determine which of copula describes analyzed data more precisely. To solve this problem the authors used two quantities. These quantities allow comparing two copula densities: åå = = ÷÷ø ö ççè æ -= k i k j ts n f n fS 1 1 2 1 and 1 max n f n fD ts -= (3) which are calculated after sharing sample data range and theoretical data range obtained after simulation into k equal intervals and counting sample frequency fs and corresponding theoretical frequency ft to denote by n sample size and by n1- size of simulations. These measures relate on simulation and they are different for each simulation. 4. Empirical Results The authors analyzed five more active stocks traded in the Latvian equity market over the period February 15, 1999 to April 16, 2004: BAL1R (Latvian Balsam), DPK1R (Daugavpils Drive Chains Factory), GZE1R (Latvian Gas), VNF1R (Ventspils Oil), GRD1R (Grindex). For making experiment the authors utilized average daily values of the price of each stock. An asset’s return is usually used in traditional techniques of financial instruments analysis excluding its price. The authors used the returns of the stocks too. The return of a financial instrument can be calculated by the following formula: 1 1 - --= i ii i P PPR (4) where Ri – return of a stock in the i-th time period; Pi – price of a stock in the i-th time period; Pi-1 – price of a stock in the i-1-th time period. 10 5 0 5 10 15 2010 5 0 5 10 15 2018.917 6.06- r2i 15.8695.397- r1i 0.15 0.1 0.05 0 0.05 0.1 0.150.06 0.04 0.02 0 0.02 0.04 0.060.047 0.047 0.1360.139- r1 108 VADBAS ZINī TNE Having known the return of each stock for each time period it is possible to make descriptive statistics. It allows analyzing some basic statistical parameters on each time series and making a test on normal distribution. Descriptive statistics of the chosen time series is shown in Table 2. Table 2 Descriptive Statistics of 5 Selected Stocks BAL1R DPK1R GZE1R GRD1R VNF1R Mean 0.0010 0.0018 0.0015 0.0018 0.0010 Median 0.0000 0.0000 0.0000 0.0000 0.0000 Maximum 1.0364 0.1500 0.1485 0.1364 0.1429 Minimum -0.1471 -0.1429 -0.1500 -0.1458 -0.1250 Std. Dev. 0.0386 0.0454 0.0227 0.0320 0.0268 Skewness 14.7722 0.2297 -0.3487 0.0572 0.4953 Kurtosis 398.8001 5.1878 21.1344 7.8985 7.7402 Jarque-Bera 8572288.0000 271.9409 17921.7900 1306.4420 1276.1090 Probability 0.0000 0.0000 0.0000 0.0000 0.0000 Observations 1306.0000 1306.0000 1306.0000 1306.0000 1306.0000 Speaking about the normal distribution the most interesting parameters are skewness and kurtosis. Skewness is a measure of asymmetry of the distribution of the series around its mean. The skewness of a symmetric distribution, such as the normal distribution, is zero. Positive skewness means that the distribution has a long right tail and negative skewness implies that the distribution has a long left tail. Kurtosis measures the peakedness or flatness of the distribution of the series. The kurtosis of the normal distribution is 3. If the kurtosis exceeds 3, the distribution is peaked (leptokurtic) relative to the normal; if the kurtosis is less than 3, the distribution is flat (platykurtic) relative to the normal. The table 2 shows that the values of kurtosis for all stocks are significantly greater than 3 and skewness differs from 0 (for some stocks its value is too high). Thus, the distribution function of each stock’s return significantly differs from the function of normal distribution. Using traditional Markowitz’s approach the calculations of portfolio return and risk against its structure present no difficulty. That is why intermediate calculations are not shown in this paper. The formula (2) shows that calculating portfolio risk every possible combination of financial instrument pairs is utilized. Therefore it is very convenient to apply non-linear dependences between two stocks in the copula theory. These non-linear dependences of each pair are shown in Table 3. K. Kozlovskis, N. Lace, V. Jansons. Finanšu instrumentu novģrtģšana un vadašana Latvijas vģrtspaparu tirge 109 Table 3 Non-linear Dependences of Each Stock Pair BAL1R DPK1R GZE1R GRD1R BAL1R 0.2 0 0.20.2 0 0.2 0.1450.147- R1 0.2 0 0.20.2 0 0.2 0.1450.147- R1 0.2 0 0.20.2 0 0.2 0.2 0 0.20.2 0 0.2 DPK1R 0.2 0 0.20.2 0 0.2 0.150.143- R1 0.2 0 0.20.2 0 0.2 0.150.143- R1 0.2 0 0.20.2 0 0.2 GZE1R 0.2 0 0.20.2 0 0.2 0.1490.15- R1 0.2 0 0.20.2 0 0.2 GRD1R 0.2 0 0.20.2 0 0.2 Table 3 shows that the points are concentrated mainly on the axes. Such interesting behaviour of dependences between returns of two stocks can be explained by low correlation coefficients (see Table 4) and market passivity. [5] Table 4 The Correlation Coefficients between Chosen Stocks BAL1R DPK1R GZE1R GRD1R VNF1R BAL1R 1.0000 DPK1R 0.0711 1.0000 GZE1R 0.0125 0.0185 1.0000 GRD1R 0.0050 -0.0028 0.0161 1.0000 VNF1R 0.0013 0.0387 0.0803 0.0181 1.0000 As the Table 4 shows the correlation coefficients do not exceed 0.1. It means that the stocks are not dependent from each other. Thus, the movement of one stock does not call a movement of another stock in the same or opposite way. Due to 110 VADBAS ZINī TNE excessive market passivity many stocks can remain static arbitrarily long while the others are fluctuating. To analyze non-linear dependences between pairs of stocks the authors used such copulas as Frank, Gumbel and Clayton with and without beta margins. Using the methodology of copula estimation (see Formula 3), there were chosen those copulas (see Table 5) which describe the dependences (see Table 3) more exactly. Table 5 Optimal Copulas for Each Stock Pair Frank copula with beta margins Gumbel copula with beta margins Clayton copula with beta margins BAL1R-VNF1R BAL1R-GZE1R BAL1R-DPK1R DPK1R-VNF1R DPK1R-GZE1R GZE1R-VNF1R BAL1R-GRD1R GRD1R-VNF1R DPK1R-GRD1R GZE1R-GRD1R An optimal copula allows building a histogram for each stocks pair on common distribution function which takes into account the distribution function of each stock. To determine covariation between two stocks the authors realized 200 simulations of the set of dependences (e.g. the clouds shown in Table 2 were simulated). Then, the average value was calculated on the values of 200 simulated covariations. Covariation matrix calculated by Markowitz’s approach differs from the second one calculated after simulations. Table 6 shows the difference ratios of simulated covariance matrix relative to traditional covariance one. Table 6 The Difference between Simulated and Traditional Covariance Matrixes BAL1R DPK1R GZE1R GRD1R VNF1R BAL1R 0% -44% 491% 667% 1700% DPK1R -44% 0% 226% -1450% 51% GZE1R 491% 226% 0% 125% -8% GRD1R 667% -1450% 125% 0% 206% VNF1R 1700% 51% -8% 206% 0% The authors calculated the return of a stock as a simple average after 200 simulations too. Thus, having two matrixes of portfolio returns, calculated using traditional approach and copula theory and dependent on its structures, and two covariance matrixes, calculated in the same ways, the authors built portfolio sets and estimated the structure of optimal portfolio taking into account two variants. In the first variant the matrixes of portfolios returns were calculated by traditional approach as simple average in a given time, e.g. the matrixes were equal. The covariance matrixes differ. The result of this variant is shown in Figure 4. K. Kozlovskis, N. Lace, V. Jansons. Finanšu instrumentu novģrtģšana un vadašana Latvijas vģrtspaparu tirge 111 0 5 .10 4 0.001 0.0015 0.002 0.0025 8 .10 4 0.001 0.0012 0.0014 0.0016 0.0018 0.002 1.82 10 3-´ 9.96 10 4-´ Portfolio_return_real i 1, Portfolio_return_sim i 1, 2.061 10 3-´2.029 10 4-´ Portfolio_risk_Reali 1, Portfolio_risk_Simi 1,, Fig. 4. Two Portfolio Sets with Equal Returns and Different Covariance Matrixes Portfolio set created by Markowitz’s approach (black) is practically similar to the second one, the elements of which were calculated by copula theory (white). Such coincidence of two portfolio sets can be explained by the following reasons: a) The matrixes of portfolio returns are equal; b) The values of covariance matrixes are too small to have any effect on portfolio risk. In the second variant the matrixes of portfolio returns and covariance differ. The result of this variant is shown in Figure 5. 0 5 .10 4 0.001 0.0015 0.002 0.0025 0 0.001 0.002 0.003 0.004 0.005 4.273 10 3-´ 6.85 10 4-´ Portfolio_return_reali 1, Portfolio_return_sim i 1, 2.061 10 3-´2.029 10 4-´ Portfolio_risk_Reali 1, Portfolio_risk_Simi 1,, Fig. 5. Two Portfolio Sets with Different Returns and Covariance Matrixes Figure 5 shows that portfolio set (white), the elements of which were calculated by copula theory, is more optimistic than the second one (black) calculated by Markowitz`s approach (see Figure 6) 112 VADBAS ZINī TNE 0.00% 0.05% 0.10% 0.15% 0.20% 0.25% 0.30% 0.35% 0.40% 0.45% BALZ DPKR GAZE GRDX VNFT Real average Simulated average Fig.6. The Difference between Two Calculated Returns Figure 6 represents the difference between assets returns calculated by Markowitz’s approach (black) and using simulations by copula theory (white). The main difference between returns estimations is that chosen optimal copulas cannot completely describe the distribution of real data. Simulating these”clouds” (see Table 3); the points will more or less uniformly fill the region limited by uniform distribution function based on a copula. But in real situation these points are concentrated on the axes. That is why the average values of assets returns on 200 simulations will be greater than simple average calculated on real data. To compare portfolio management effectiveness the authors used the second variant. The portfolio structures of the second variant are shown in Table 7. Table 7 The Structures of Two Portfolios GZE1R VNF1R BAL1R GRD1R DPK1R Markowitz’s portfolio 40.00% 20.00% 10.00% 20.00% 10.00% Simulated Markowitz’s portfolio 45.00% 15.00% 15.00% 20.00% 5.00% As shown above the difference between the structures of two portfolios is minimal. To compare portfolio management effectiveness the data of ten next time periods (months) were used: from May, 2004 to February, 2005 (see the table 8). Table 8 Portfolio Returns from May, 2004 to February, 2005 Return Cumulative return GZE1R VNF1R BAL1R GRD1R DPK1R Markowtz’s portfolio Simulated Markowitz’s portfolio 05.2004 -0.18% -2.94% 6.67% 8.40% -4.17% 101.27% 101.95% 06.2004 0.54% -3.03% 1.56% 12.68% 8.70% 104.44% 104.94% 07.2004 4.50% 9.38% 3.85% 6.25% 20.00% 111.75% 111.20% 08.2004 3.45% -6.90% 1.32% 8.82% 6.67% 114.32% 114.02% 09.2004 3.33% -3.70% 0.76% 30.27% -3.13% 120.73% 120.97% 10.2004 0.00% 0.00% 42.11% 24.48% 22.58% 132.09% 133.31% 11.2004 0.81% 16.92% 6.88% 6.67% 39.47% 141.77% 140.55% 12.2004 4.00% 18.42% 13.86% 12.50% -3.77% 150.56% 149.51% 01.2005 -2.31% -0.56% 31.74% 10.00% -7.84% 153.91% 154.75% 02.2005 0.79% -2.19% 1.00% -1.00% -2.08% 153.48% 154.63% K. Kozlovskis, N. Lace, V. Jansons. Finanšu instrumentu novģrtģšana un vadašana Latvijas vģrtspaparu tirge 113 As Table 8 shows the cumulative returns of two portfolios differ but are similar to some extent. The result of the experiment is that in the Latvian equity market the use of copula theory to evaluate financial instruments and to manage them is not expedient action (using average daily values of assets princes, at least). The implementation of copula theory allows increasing portfolio management effectiveness but the difference from Markowitz’s approach is minimal (approximately 1%). That is why the use of labour-intensive and complex calculations of copula theory is not as favourable as traditional and relatively simple Markowitz’s approach which does not require particular and powerful software. But to make a final decision about implementation of copula theory in the Latvian equity market for evaluation and management of financial instruments it is necessary to do some additional research, for example: 1) To make analysis of portfolio management effectiveness using weekly, monthly, quarterly or yearly data. 2) To apply other classes of copulas which could describe non-linear dependences between financial instruments more exactly. 3) Due to lack of opportunity to open short positions in the Latvian equity market it is necessary to search for more successful entry and exit points for opening long positions without unjustified loosing of earned money. BIBLIOGRAPHY 1. Asset Allocation and Modern Portfolio Theory [elektroniskais resurss] / MoneyChimp. – http://www.moneychimp.com/articles/risk/riskintro.htm. Resurss aprakstats 2005. g. 20. janv. 2. Fantazzini D. Copula’s Conditional Dependence Measures for Portfolio Management and Value at Risk [elektroniskais resurss]. http://www.uni-konstanz.de/micfinma/ sumschool/pdf_paper/Copula_conditional_dependent_measures.pdf . Resurss aprakstats 2005. g. 13. janv. 3. Markowitz’s Portfolio Selection Modified by Time-Varying Conditional Parameters / K. Kozlovskis, V. Jansons. Macromodels 2003. – Lodz 2004, pp. 63–72. 4. Portfolio Selection / Harry M. Markowitz (The Rand Corporation) // The Journal of Finance, March 1952, vol. VII, No. 1 , p. 77–91. 5. Problems Of Trade Activization In The Latvian Equity Market And Some Suggestions For Their Decision / K. Kozlovskis, N. Lace, EKONOMIKA IR VADYBA, 2004, Nr. 2(8), pp. 54–59. (ISSN 1392-8732). 6. Trading Information [elektroniskais resurss] / Riga Stock Exchange. http://www.rfb.lv. Resurss aprakstats 2005. g. 20. janv. Finanšu instrumentu novārtāšana un vad? šana Latvijas vārtspap ? ru tirg ? Kopsavilkums Investaciju process sast ? v no daudziem posmiem. Vissvarag? kie no tiem ir finanšu instrumentu novģrtģšana un vadašana. Eksistģ pietiekami daudz metožu, ar kuru paladzabu var novģrtģt un vadat finanšu instrumentus. Tradicion ? la pieeja balst ? s uz pie ⼣ muma, ka analizģjamie dati ir sadalati pģc norm? l? sadalajuma funkcijas. Mesdienagas pieejas, kuras izmanto pģdģjos sasniegumus inform? cijas tehnolo ? ijas un finanšu tirgu analazes jom? s, ? auj paaugstin? t finanšu instrumentu 114 VADBAS ZINī TNE novģrtģšanas kvalit? ti un betiski palielin ? t to vadašanas efektivit? ti. Šaj ? darb ? autori saladzina divu investaciju portfe? u vadašanas efektivit? ti, balstoties uz Markovica pieeju un „kopulu” teoriju (no angl. „copula”). Portfe ? u veidošan ? tika atlasatas piecas aktav? k? s akcijas, kuras atrodas Latvijas vģrtspaparu tirgus apgrozab ? . Autori skaidro, ka augošaj ? Latvijas vģrtspaparu tirge nav lietderagi izmantot darbietilpagus un sarež ㈧ tus aprģ? inus, kuri saistati ar „kopulu” teoriju (vismaz pģc vidģj ? m cen? m), ja rezult ? ts pģc vienk? rš? kas tradicion ? las Markovica pieejas betiski neatš ? iras (aptuveni 1%) no portfe ? a ienesaguma, kura elementi tika aprģ? in? ti pģc „kopulu” teorijas. Darba beig ? s autori paskaidro iegeto rezult ? tu un iesaka tras virzienus, kuri paladzģtu analizģt jaut? jumu par „kopulu” teorijas izmantošanas lietderabu finanšu instrumentu novģrtģšanai un vadašanai Latvijas vģrtspaparu tirge. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 115.–129. lpp. Optimizācijas modeēi avioluniju vietu krājumu kontroln Optimization Models in Airline Seat Inventory Control Kristune Rozute Latvijas Universitate Aspazijas bulv. 5, Rega, LV-1050 E-pasts: kristine.rozite@lu.lv Nikolajs Neī vaēs Latvijas Universitate Aspazijas bulv. 5, Rega, LV-1050 E-pasts: evf@lanet.lv Edgars Vasermanis Latvijas Universitate Aspazijas bulv. 5, Rega, LV-1050 E-pasts: evf@lanet.lv Avioparlidojumu vietu krajumu kontroles mģrl is ir pardot “esto vietu estajam klientam pareizaja brede par pareizo cenu”, lai uz ⸣ mums no reisa g? tu maksimalus ie ⸣ mumus. Autori apl ? ko vairakas tarifu klasģs piedavato vietu optimala sadalejuma atrašanu vairaku posmu lidojumam. Lai apmierinatu pircģju pieprasejumu pģc vietam pilnam maršrutam vai ta da ? ai vairaku posmu lidojuma, bi ? ešu rezervģšanas laika aviosabiedrebai jauztur lģmumu pie ? emšanas process katras atsevišl as vietas rezervģšanas akceptģšanai vai noraidešanai. Vairaku posmu lidojuma garaka maršruta pasažieriem bieži nav pieejamas vietas lidojumam, jo kadam posmam tas jau ir rezervģjuši esaka maršruta pasažieri. Tadģjadi aviosabiedrebam efekteva vietu sadale dažadam pasažieru kategorijam vairaku posmu lidojumiem ir viena no b ? tiskam, bet gr ? ti risinamam lģmuma pie? emšanas problģmam. Raksta paradets vietu optimala sadalejuma problģmas risinajums, piedavajot statisko un dinamisko vietu krajumu kontroles modeli vairaku posmu lidojumam vairakam tarifu klasģm, kas ? auj maksimizģt kopģjos ie ⸣ mumus un tadģjadi are pe ㈮ u no parlidojumiem. Atslngvārdi: vairaku posmu lidojums, vietu krajumu kontrole, vietu sadalejums vairakam tarifu klasģm, optimizacija. Keywords: multi-leg flight, multiple fare classes, seats, allocation, optimization. Ievads Lai g? tu pe ㈮ u avioparlidojumu nozarģ, kuru raksturo augstas konkurences apstak? i, aviosabiedrebas veic vienada servisa vietu pardošanu noteiktam maršrutam par atšl iregam cenam. Vietas tiek diferencģtas atbilstoši dažadam bi ? ešu tarifu klasģm, ce? otaju grupam (pirmas klases, biznesa vai ekonomiskas klases pasažieri) vai izmantojot citus nosacejumus. Bi ? ešu rezervģšanas laika aviosabiedrebai pastavegi javeic atkartota lģmumu pie? emšana – pardot vietu lidojumam par relatevi zemaku cenu šobred vai atteikt rezervģšanu, brevo vietu paturot pircģjam, kas varb ? t 116 VADBAS ZINī TNE ieradesies vģlak un b ? s gatavs par to pašu vietu maksat augstaku cenu. Vietu sadalešana starp dažadu tarifu klašu pasažieriem, lai uzlabotu kopģjo lidojumu ienesegumu, ir viena no b ? tiskajam vietu krajumu kontroles problģmam aviosabiedrebas. Ta risinata daudzu autoru darbos, piemģram, ieneseguma vadešana, ka are “atri bojajošos” aktevu vadešana ir apskateta Veterforda (Weatherford) [17] darbos, b ? tiskakie matematiskie mode? i ir apraksteti Belobabas (Belobaba) [2] darbos. Makgilla (McGill) un van Rizina (van Ryzin) [13] darbs aptver vispusegu šes sfģras apskatu, turklat izmantotas bibliografijas saraksts satur vairak neka 190 dažadus literat ? ras avotus. Optimala vietu sadalejuma meklģšana parasti tiek pie ? emts, ka zemakas tarifu klases pircģjs vietu rezervģ agrak neka dargakas klases klients (sk. Belobabas, Brumeles (Brumelle), Karija (Curry) un Volmera (Wollmer) darbus). Tomģr, ta ka vietu rezervģšanas bredis dažadam tarifu klasģm var neb? t saistets ar secebu, kada pieaug tarifs, Robinsons (Robinson) [15] apl ? ko iespģjami visparģju situaciju, kur noteiktas tarifu klases pircģji tiek grupģti, bet klastere esoša rezervģšanas seceba var nesakrist ar tarifu pieaugumu. Patieseba, dažadu tarifu klašu pircģji veic rezervģšanu drezak ledztekus, neka ievģrojot tarifu pieauguma secebu. Izmantojot dinamiskas programmģšanas metodes, Ger ? aks (Gerchak) [8] apraksta divu tarifu klašu dinamisko modeli, kur klienta pieprasejums tiek apl? kots ka stohastisks process diskrģta laika brede. Šads pie ⸣ mums pie ? auj vienlaicegu pas ? tejumu veikšanu dažadam tarifu klasģm. Alstrups (Alstrup) [1] prezentģ aviosabiedrebai SAS izstradato bi ? ešu atkartotas rezervģšanas modeli divam tarifu klasģm, ka are attģlo optimalu rezervģšanas politiku. Heršs (Hersh) un Leidenijs (Ladany) [9] veikuši problģmu pģtejumus lidojumiem ar starpnosģšanas punktiem un izstradajuši optimalo politiku vietu sadalejuma atrašanai starp pasažieriem, kas veic da ㈣ ju vai pilnu maršrutu. Ja pie ? em, ka bi? ešu rezervģšanas atsaukšanas sadalejums ir binominals (sk. Alstrupa, Leidenija un Herša darbus), tad šads sadalejuma likums nenodrošina efektevu risinajumu vairaku tarifu klašu atkartotas rezervģšanas politikas meklģšana ( ? etvins (Chatwin) [6]). Tapģc vienkaršota vairaku tarifu klašu vietu krajumu kontrolģ rezervģšanas atsaukšana netiek ? emta vģra. Ja pie ? em, ka pircģju neierašanas (specialaja literat ? ra un aviosabiedrebu praksģ apzemģta ar terminu “no- shows”) un pas ? tejumu atsaukšana nepastav, vietu krajumu optimala sadalešana vairakam tarifu klasģm ir plaši apskateta minģto, ka are citu autoru darbos. Parasti ar vietu krajumu kontroli saistetas problģmas tiek risinatas tres dažados sarež 㤩 tebas leme ? os. Visvienkaršakaja situacija apl ? ko optimala vietu sadalejuma politikas meklģšanu lidojumam ar vienreizģju lidmašenas pacelšanos un nolaišanos, ne? emot vģra citu maršrutu ietekmi uz lidojuma ie ⸣ mumiem. Otra problģmas risinajumu grupa ir vairaku posmu lidojuma vietu sadalejuma optimizacija, vienai lidmašenai veicot vairakkartģju pacelšanos un nolaišanos, bet vģl aizvien ne? emot vģra citu maršrutu ietekmi uz ie⸣ mumu apjomu. Augstakaja sarež 㤩 tebas lemene tiek apl ? kots izlidošanas un galapunktu tekls, kas aptver vairaku lidmašenu vairakkartģju pacelšanos un nolaišanos vienota maršrutu sistģma. Še raksta autori risina vietu krajumu kontroles problģmas, izmantojot šadus pie ⸣ mumus: 1. Tiek apl ? kots vairaku posmu lidojums. Ienakumi no vairaku posmu lidojuma tiek sadaleti atsevišl os pasažieru izlidošanas – galapunktu maršrutos, un vietu krajumu kontrole tiek veikta katram maršrutam individuali. Atšl iregiem pasažieru segmentiem katra maršruta tiek piedavatas vairakas tarifu klases. K. Rozāte, N. Ne? va? s, E. Vasermanis. Optimizacijas mode? i avioleniju vietu krajumu kontrolģ 117 2. Pieprasejums pģc atsevišla m tarifu klasģm atšl iregos maršrutos ir stohastiski neatkaregs. 3. Visatrak paradas pieprasejums pģc zemakajam tarifu klasģm, kam seko nakamas dargakas tarifu klases pieprasejums katram maršrutam atsevišl i. 4. Vietu sadalejuma meklģšana netiek ? emta vģra rezervģto vietu atsaukšanas, vietu neizpirkšanas, ka are vairakkartģjas vietu rezervģšanas iespģja. 5. Lģmums par noteiktas tarifu klases turpmaku nepiedavašanu rezervģšanai tiek pie ? emts, balstoties tikai uz kopģjo rezervģto vietu skaitu noteikta laika bredi, bet neizmantojot citus šo lģmumu ietekmģjošus faktorus. 6. Vietu skaita sadalejumam atsevišla m tarifu klasģm tiek izmantota ligzdsadalejuma metode, kas katrai nakamajai dargakai tarifu klasei nodrošina are brevas zemakas tarifu klases vietas noteikta maršruta. Vairaku posmu lidojuma un vairaku tarifu klašu optimala vietu krajumu sadales kontroles politikas atrašana, kas dotu maksimalus ie ⸣ mumus no lidojuma, ir viena no gr? takajam problģmam avio parlidojumu lo? istika. No vienas puses, ja? em vģra, ka pircģju pieprasejumu pģc vietam vajadzģtu apmierinat, ta ? u tai paša laika šo vietu skaits ir ierobežots. Lai šo problģmu varģtu risinat, nepieciešams izmantot informaciju par pieprasejumu iepriekšģjos laika periodos, ka are uzkrato pieredzi. Izmantojot aviosabiedrebas receba esošos rezervģšanas datus, šai raksta tiek attģloti divu veidu mode? i: dinamiskais un statiskais. Statiskais vietu sadalejuma kontroles modelis tiek izmantots vienu reizi, nosakot optimalo vietu sadalejumu, turpretim dinamiskaja modele vietu sadalejuma process tiek vairakkartģji atkartots visa rezervģšanas perioda. Statiskā vietu sadalušanas politika vairāku posmu lidojumam Optimala vairaku posmu lidojuma vietu krajuma kontroles sadalejuma mģrl is ir maksimizģt sagaidamos atsevišl o maršrutu ie ⸣ mumus, izmantojot rezervģšanas pieprasejuma sadalejuma novģrtģjumu. Statiska vairaku posmu lidojuma vietu sadalejuma modele tiek izmantotas izlidošanas – galapunkta maršruta un tarifu klases kombinacijas, tas apzemģjot ar ODF. Viena izlidošanas – galapunkta maršruta un tarifu klases kombinacija var ietvert vienu vai vairakus lidojuma posmus. Ierobežotais vietu skaits katra no šiem posmiem ir jasadala iespģjami veiksmegak, lai kopģjie ie ⸣ mumi no lidojuma b? tu maksimali. Protams, ka tas var tikt panakts, limitģjot vietu skaitu tieši zemakajam tarifu klasģm. Ja pieejamo vietu skaits atsevišl am izlidošanas – galapunkta maršrutam tiek apzemģts ar uOD, tad, izmantojot ligzdasalejuma metodi, nodrošinato vietu skaits atsevišl ai izlidošanas – galapunkta un tarifu klašu kombinacijai tiek apzemģts ar )(FODu . Šada nezinamo parametru apzemģšana nodrošina, ka katra vieta noteikta posma ir pieejama tikai vienam noteiktam izlidošanas – galapunkta posmam. Tadģjadi visi pasažieri tiek sadaleti homogģnas grupas, kuru ieguldejumu kopģjo ie ⸣ mumu aprģl inašana vairaku posmu lidojumam var skaidri formulģt, kas ir b ? tiski mģrl a funkcijas definģšanai. Ar L tiek apzemģts kopģjais posmu skaits vairaku posmu lidojuma. Ar SOD;l apzemģ izlidošanas – galapunktu kombinaciju kopu, kas pieejams lidojuma posma l. Ar Fod tiek apzemģts tarifu klašu skaits katra no izlidošanas – galapunktu posmiem. Varb ? tiskais pieprasejums pģc katra izlidošanas – galapunkta posma un tarifu klases kombinacijas tiek apzemģts ar )(FODX . Lai gan patieseba pieprasejums ir diskrģts 118 VADBAS ZINī TNE mainegais, mode ? a izveidģ tiek izmantota pieprasejuma nepartraukta sadalejuma aproksimacija. Turklat )(FODc ir tarifs, kas tiek prasets par izlidošanas – galapunkta un tarifu klases kombinaciju, kur )1(ODc > )2(ODc >…> )( ODFODc , tas nozemģ, ka )1(ODc un )( ODFODc attiecegi ir dargakais un lģtakais tarifu lemenis. Kopģjo sģdvietu skaitu lidmašena jeb kapacitati apzemģ ar U. Vietu skaits atsevišl am maršrutam uOD un vietu skaits noteiktai tarifu klasei atsevišl am maršrutam )(FODu ir nezinamie parametri, veseli skait ? i, sagaidamas pe ㈮ as maksimizģšanai vairaku posmu lidojumam. Ja atsevišl am izlidošanas – galapunkta posmam ir zinams pieejamo vietu skaits uOD, tad tiek meklģts augstako tarifu klašu 1, …, FOD-1 nodrošinato vietu skaits, vektors )..., ,( )1()1( -** ODFODOD uu un maksimalais rezervģšanai pieejamo vietu skaits )( ODF ODu* pģdģjai, lģtakajai, tarifu klasei Fod: )..., ,( )()1( ODFODOD uu ** ), ..., ,(maxarg )()1()( ) ..., ,( )()1( ODOD OD ODFODOD F ODOD u F Duu uuR Î = (1) kur ò= )( 0 )()()()1()( [) ..., ,( ODFOD ODODODOD OD u F OD F OD F ODOD u F xcuuR + )] ,... ,( )()()1()1()( 1 )( ODODODOD F ODOD OD F OD F OD F ODOD xu F xuuuR -++ --- × ´ )()()()( );( ODODODOD FODFODFODFOD dxxf q ò¥ ---++ )( )( )] ,... ,([ )1()1()( 1)()( ODFOD ODOD F ODOD OD ODOD u F ODOD uu F F OD F OD uuRuc × )()()()( );( ODODODOD FODFODFODFOD dxxf q´ (2) ir sagaidamie ie ⸣ mumi 0)()(0 =×ODuR . Vienadeba (2) ir izmantota pieprasejuma )( ODF ODX varb ? tebas sadalejuma funkcija );( )()()( ODODOD FODFODFOD xf q , kur )( ODFODq ir papildu parametrs, vektora forma. . 1(1) ,0 , :) ..., ,( )( 1 )( )()1( ïï ï þ ïï ï ý ü ïï ï î ïï ï í ì ="³= = å = OD F OD F F OD F OD F ODOD FFuuu uu D OD OD (3) K. Rozāte, N. Ne? va? s, E. Vasermanis. Optimizacijas mode? i avioleniju vietu krajumu kontrolģ 119 1. teornma. Optimals drošebas lemenis var tikt noteikts, atrodot tadu vietu sadalejumu augstakajam tarifu klasģm )1()1( ..., , -** ODFODOD uu , kas apmierinatu šadus nosacejumus: ò¥ * = )1( ,);( )1()1()1()1()1()2( ODu ODODODODODOD dxxfcc q ò¥ * = )2( )2()2()2()2()2()3( );( ODu ODODODODODOD dxxfcc q + ,);();( )2()2()1( )2( )2()1()1()1()1( 0 )2()2()2()1( òò ¥ -+** * + ODODOD OD xuu ODODODODOD u ODODODOD dxdxxfxfc qq ò¥ * = )3( )3()3()3()3()3()4( );( ODu ODODODODODOD dxxfcc q + òò ¥ -+** * + )3()3()2( )3( )3()2()2()2()2( 0 )3()3()3()2( );();( ODODOD OD xuu ODODODODOD u ODODODOD dxdxxfxfc qq + òò -+*** + )3()3()2()3( 0 )2()2()2( 0 )3()3()3()1( );();( ODODODOD xuu ODODOD u ODODODOD xfxfc qq ò ¥ --++ *** )2()3()3()2()1( ,);( )3()2()1()1()1()1( ODODODODOD xxuuu ODODODODODOD dxdxdxxf q ∶ ò¥ ----- -* = )1( )1()1()1()1()1()( );( F ODu F OD F OD F OD F OD F OD F OD dxxfcc q ò -* ----+ )1( 0 )1()1()1()2( );( F ODu F OD F OD F OD F OD xfc q × ò¥ -+ ----- --*-* ´ )1()1()2( )1()2()2()2()2( );( F OD F OD F OD xuu F OD F OD F OD F OD F OD dxdxxf q ò -* ---++ )1( 0 )1()1()1()1( );( ... F ODu F OD F OD F ODOD xfc q × ò --*-* -+ ---´ )1()1()2( 0 )2()2()2( );( F OD F OD F OD xuu F OD F OD F OD xf q ò ---++ --** )3()1()1()2( ...... 0 )2()2()2( );( OD F OD F ODOD xxuu ODODOD xf qL × ò ¥ ----+++ - --*** ´ )2()3()1()1()2()1( ... ... )1()1()1()1()1( ,...);( ODOD F OD F ODODOD xxxuuu F ODODODODOD dxdxxf q (4) kur FÎ{2, …, FOD}. Pierādujums. Atrisinajumam tiek izmantots Lagranža multiplikators. 120 VADBAS ZINī TNE Iepriekš apraksteta vienadojumu sistģma var tikt atrisinata rekursevi katrai tarifu klasei, sakot ar dargako. Šis process tiek atkartots, ledz tiek ieg? ts tads vietu skaits tarifu klasei F, pie kura izpildas šadas nevienadebas: å- = * £ 1 1 )(u F F OD F OD u o o (5) un å = ** -Î>> F F OD F ODOD F OD FFu 1 )()( 1}. ..., {2, ,0u ,u o oo o (6) Šai gadejuma optimalais vietu skaits tarifu klasei F ir }1 ..., {2, , ,0max 1 1 )()( -Î÷÷ø ö ççè æ -= å- = ** OD F F F ODOD F OD FFuuu o o o (7) un 0)( =* oFODu visiem F°>F. Ja šis nosacejums neizpildas , 1 1 )( OD F F F OD uu OD £å- =o o (8) tad optimalais rezervģšanas limits zemakajai tarifu klasei FOD ir . ,0max 1 1 )()( ÷÷ø ö ççè æ -= å- = * ODOD F F F ODOD F OD uuu o o (9) Šadi atrasta optimala atsevišl u posmu vietu sadalejuma leme? u kopa, kas parasti nav veseli skait? i, apmierina nosacejumus: },Pr{ )1()1()1()2( ODODODOD uXcc *>= )Pr{( )1()1()1()3( ODODODOD uXcc *>= )}],( )2()1()2()1( ODODODOD uuXX ** +>+I )()Pr{( )2()1()2()1()1()1()1()4( ODODODODODODODOD uuXXuXcc *** +>+>= I ? )},( )3()2()1()3()2()1( ODODODODODOD uuuXXX *** ++>++I )()Pr{( )2()1()2()1()1()1()1()( ODODODODODODODFOD uuXXuXcc *** +>+>= I ? )1()2()1( ... ( ... -+++ FODODOD XXXII )}, ... )1()2()1( -*** +++> FODODOD uuu (10) kur FÎ{2, …, FOD}. K. Rozāte, N. Ne? va? s, E. Vasermanis. Optimizacijas mode? i avioleniju vietu krajumu kontrolģ 121 Tas nozemģ, ka vietu skaits divam augstakajam tarifu klasģm tiek ieg? ts, summģjot to atsevišl o nodrošinato vietu skaitu jeb drošebas leme ? us )( )2()1( ODOD uu + , ta turpinot are ar parģjam tarifu klasģm. Zemakajai tarifu klasei FOD netiek noteikts nodrošinato vietu skaits jeb drošebas lemenis, bet )( ODFODu – maksimali pieejamo vietu skaits zemakajai tarifu klasei jeb rezervģšanas limits. Tarifu klases FOD rezervģšanu ir iespģjams veikt tik ilgi, kamģr rezervģto vietu skaits tarifu klasģ FOD ir mazaks par tai piešl irto vietu limitu. Tadģjadi ) ... ( )()( ODFODFOD uu ++ ir rezervģšanas limits vai vietu skaits, kas ir pieejams tarifu klasei F, FÎ{1, …, FOD}, izmantojot ligzdsadalejuma metodi. Protams, var rasties situacijas, ka atkareba no lidmašenas kopģjas kapacitates, vģl pieejamo brevo vietu skaita, noteiktajiem tarifiem un pieprasejuma sadalejuma atsevišl as tarifu klases pircģjiem vispar netiek piedavatas. ? emot vģra iepriekš aprakstetos nosacejumus, vietu krajumu kontroles matematiska mode ? a mģrl a funkcija var tikt formulģta šadi: max) ..., ,( )()1()( ®åOD FODODuF ODODOD uuR (11) ar nosacejumu sistģmu å = =OD F F OD F OD uu 1 )( visiem izlidošanas – galapunktu posmiem OD, (12) å Î =lODSOD OD Uu; visiem lidojuma posmiem l=1, …, L, (13) 0 ,0 )( ³³ FODOD uu veseli skait ? i visiem OD un tarifu klasei F. (14) Vietu krājumu kontroles optimizācijas piemnrs Lai paradetu iepriekš izstradata statiska vietu sadalejuma mode ? a izmantošanas iespģjas, veikta optimalas vietu sadalejuma politikas meklģšana lidojumam ar diviem posmiem, ja lidmašenas kopģja kapacitate ir 20 vietas. Aviosabiedreba klientiem piedava visus tres reisa iespģjamos izlidošanas – galapunktu posmus jeb pacelšanas – nolaišanas parus. Pasažieri var izvģlģties iegadaties sģdvietas divas tarifu klasģs katram lidojuma posmam. Rezervģšana tiek uzsakta 60 dienas pirms lidojuma. Informacija par tarifu klasģm sniegta 1. tabula. 1. tabula Lidojuma tarifu likmes Fare Settings 1. tarifu klase 2. tarifu klase Izlidošanas – galapunkta posma numurs Izlidošanas – galamģrl a punkti Tarifs 1 A-B =)1(1c 250 =)2(1c 125 2 A-C =)1(2c 420 =)2(2c 175 3 B-C =)1(3c 330 =)2(3c 150 122 VADBAS ZINī TNE No tarifu likmju tabulas var redzģt, ka garakie parlidojumi ir lģtaki, saledzinot ar esakajiem viena posma lidojumiem. Augstaka tarifu klase ir relatevi darga. Tiek pie? emts, ka katras izlidošanas – galapunkta posma un tarifu klases kombinacijas varb? tiskais pieprasejums pak? aujas eksponencialam sadalejuma likumam: ,0 ),,0( ,exp1);(~ )()()( )( )( )()()()( >¥Î÷÷ø ö ççè æ-= jijij i j i j i j i j i j i j i xxxfX ssss i=1(1)3, j=1,2. (15) Pieprasejuma sadalejuma funkcijas parametri ir apkopoti 2. tabula. 2. tabula Dotie pieprasujuma sadalujuma funkcijas parametri Demand Parameters 1. tarifu klase 2. tarifu klase Posma numurs Parametra vģrteba 1 =)1(1s 7,213 =)2(1s 5,70 2 =)1(2s 6,853 =)2(2s 7,5 3 =)1(3s 5,073 =)2(3s 6,25 Tadģjadi var formulģt problģmas mģrl a funkciju pe ㈮ as maksimizģšanai divu posmu lidojumam divam tarifu klasģm max),( 3 1 )2()1()( 2 ®å = ** i ii u uuR i (16) un nosacejumu sistģmu ,21 Uuu =+ (17) ,32 Uuu =+ (18) 0³iu veseli skait ? i visiem i=1(1)3, (19) kur ),( )2()1( ii uu ** ),,(maxarg )2()1()(2 ) ,( )2()1( ii u Duu uuR i ii Î = (20) K. Rozāte, N. Ne? va? s, E. Vasermanis. Optimizacijas mode? i avioleniju vietu krajumu kontrolģ 123 ò= )2( 0 )2()2()2()1()( 2 [) ,( i i u iiii u xcuuR )2()2()2()2()2()2()1()(1 );()]( )2( iiiiiii xu dxxfxuuR ii s-++ - + )2()2()2()2()1()( 1 )2()2( );()]([ )2( )2( iiii u i uu ii dxxfuRuc i ii sò ¥ -++ (21) ir sagaidamie ie⸣ mumi ò -+ - =-+ )2()2()1( )2( 0 )1()1()1()1()1()1()2()2()1()( 1 );()( iii ii xuu iiiiiiiii xu dxxfxcxuuR s )1()1()1()1()2()2()1()1( );()( )2()2()1( iiii xuu iiii dxxfxuuc iii sò ¥ -+ -++ (22) un ,);();()( )1()1()1()1()1()1( 0 )1()1()1()1()1()1()1()( 1 )1( )1( )2( iiii u ii u iiiiiii uu dxxfucdxxfxcuR i i ii ss òò ¥ - += (23) .2 ,1 ,0 , :),( )( 2 1 )()2()1( ïþ ïýüïî ïíì ="³== å = juuuuuD ji j i j iii (24) Sakotnģji, ? emot vģra optimala drošebas leme ? a noteikšanas nosacejumus (sk. formulu (4)), tiek noteikts sģdvietu skaits augstakai tarifu klasei, izmantojot doto pieprasejuma sadalejuma funkciju: .3)1(1 ,exparg);(arg )1( )1( )1( )2( )1()1()1()1( )1( )2( )1( )1( =÷÷ø ö ççè æ úû ùêë é-==÷÷ ÷ ø ö çç ç è æ == *¥ò * iuc cdxxfc cu i i i i u iiii i i i i ss (25) Tadģjadi tiek ieg ? ts rezervģto vietu skaits augstakai tarifu klasei katra lidojuma posma .4 ,6 ,5 )1(3)1(2)1(1 === *** uuu (26) Nakamaja tabula attģlota optimala vietu skaita sadalejuma politika katram izlidošanas – galapunkta posmam ui, iÎ{1, 2, 3}, kur )1(iu* ir nodrošinato vietu skaits augstakajai tarifu klasei un )2(iu* ir rezervģšanas limits zemakajai tarifu klasei. 124 VADBAS ZINī TNE 3. tabula Optimāla vietu sadalujuma politika dotajam vietu skaitam katram izlidošanas – galapunktu posmam Solution Results with Optimal Protection Level )1(iu* and Booking Limit )2(iu* , iÎ{1, 2, 3}, when Passengers have Access to ui Seats Assigned to Travelers of Each OD ui iÎ{1,2,3} (.) )( 2 1uR ),( )2(1)1(1 uu ** (.))(2 2uR ),( )2(2)1(2 uu ** (.))(2 3uR ),( )2(3)1(3 uu ** 0 0 (0, 0) 0 (0, 0) 0 (0, 0) 1 233.444 (1, 0) 390.7942 (1, 0) 299.5107 (1, 0) 2 436.667 (2, 0) 728.5285 (2, 0) 545.4361 (2, 0) 3 613.5813 (3, 0) 1020.407 (3, 0) 747.3631 (3, 0) 4 767.5927 (4, 0) 1272.656 (4, 0) 913.1634 (4, 0) 5 901.6662 (5, 0) 1490.656 (5, 0) 1062.441 (4, 1) 6 1026.197 (5, 1) 1679.057 (6, 0) 1207.869 (4, 2) 7 1148.191 (5, 2) 1853.527 (6, 1) 1346.755 (4, 3) 8 1265.791 (5, 3) 2025.099 (6, 2) 1477.39 (4, 4) 9 1377.732 (5, 4) 2191.571 (6, 3) 1598.797 (4, 5) 10 1483.206 (5, 5) 2351.365 (6, 4) 1710.535 (4, 6) 11 1581.76 (5, 6) 2503.399 (6, 5) 1812.552 (4, 7) 12 1673.207 (5, 7) 2646.987 (6, 6) 1905.069 (4, 8) 13 1757.556 (5, 8) 2781.754 (6, 7) 1988.491 (4, 9) 14 1834.964 (5, 9) 2907.565 (6, 8) 2063.344 (4, 10) 15 1905.689 (5, 10) 3024.469 (6, 9) 2130.22 (4, 11) 16 1970.059 (5, 11) 3132.656 (6, 10) 2189.746 (4, 12) 17 2028.447 (5, 12) 3232.416 (6, 11) 2242.554 (4, 13) 18 2081.248 (5, 13) 3324.112 (6, 12) 2289.266 (4, 14) 19 2128.868 (5, 14) 3408.153 (6, 13) 2330.475 (4, 15) 20 2171.712 (5, 15) 3484.982 (6, 14) 2366.746 (4, 16) Nakamais solis ir noteikt visas iespģjamas kombinacijas optimalam rezervģto vietu skaitam katram atsevišl am posmam. Šadi formulģtai kombinatorai problģmai ir iespģjams izmantot dinamiskas programmģšanas metodes. Izmantojot sakotnģjam uzdevumam formulģto nosacejumu sistģmu (17) un (18), var secinat, ka vietu skaits pirmaja posma ir vienads ar vietu skaitu otraja izlidošanas – galapunkta posma u1=u3. Tadģjadi sagaidamie ie⸣ mumi b? s atkaregi no vietu sadalejuma starp tarifu klasģm pasažieriem tieši 1. un 3. lidojuma posma: ),,(),( )2(3)1(3)(2)2(1)1(1)(2)(2 313,1 uuRuuRR uuu **** += (27) kur u1=u3=u1,3. K. Rozāte, N. Ne? va? s, E. Vasermanis. Optimizacijas mode? i avioleniju vietu krajumu kontrolģ 125 Kopģjie ie ⸣ mumi b ? s maksimali, izmantojot optimalo vietu sadalejumu starp pasažieriem, kas veic kadu no reisa maršrutiem (1., 2. vai 3.). Tos aprģl ina: )],([max )2(2)1(2)(2)(20 )( 2 3,123,1 3,1 uuRRR uUuu uu U **-= ££ * += (28) Nakamaja tabula attģlots ie ⸣ mumu apjoms kopģjo vietu skaitam U, izmantojot optimalu vietu sadalejuma politiku. 4. tabula Optimālais rezervnto vietu skaits atsevišcam izlidošanas – galapunkta posmam noteiktam kopnjam vietu skaitam Optimal Number of Seats Reserved for Each Separate OD from a Given U U )(2 3,1 UuR = )(2 2 UuR = )(2UR* ),( 23,1 uu ** 0 0 0 0 (0,0) 1 532.9547 390.7942 532.9547 (1,0) 2 982.1031 728.5285 982.1031 (2,0) 3 1360.944 1020.407 1372.897 (2,1) 4 1680.756 1272.656 1751.739 (3,1) 5 1964.107 1490.656 2089.473 (3,2) 6 2234.066 1679.057 2409.285 (4,2) 7 2494.946 1853.527 2701.163 (4,3) 8 2743.181 2025.099 2984.515 (5,3) 9 2976.528 2191.571 3254.473 (6,3) 10 3193.741 2351.365 3515.353 (7,3) 11 3394.312 2503.399 3767.602 (7,4) 12 3578.276 2646.987 4015.837 (8,4) 13 3746.047 2781.754 4249.184 (9,4) 14 3898.308 2907.565 4467.184 (9,5) 15 4035.909 3024.469 4684.397 (10,5) 16 4159.805 3132.656 4884.968 (11,5) 17 4271.001 3232.416 5073.37 (11,6) 18 4370.513 3324.112 5257.333 (12,6) 19 4459.344 3408.153 5431.803 (12,7) 20 4538.458 3484.982 5603.375 (12,8) 126 VADBAS ZINī TNE Visus iepriekš veikto aprģl inu rezultatus var apkopot tabula. 5. tabula Optimāls vietu sadalujums divu posmu lidojumam ar lidmašunas kapacitāti 20 vietas Optimal Allocation of Airline Seats for a Flight over Two Legs, Each with a Capacity U=20 Seats Maršruts *ui 1. tarifu klase 2. tarifu klase 1 *u1=12 )1(1u* =5 )2(1u* =7 2 *u2=8 )1(2u* =6 )2(2u* =2 3 *u3=12 )1(3u* =4 )2(3u* =8 Šadi noteikts vietu sadalejums starp atsevišla m izlidošanas – galapunktu posma un tarifu klašu kombinacijam dos maksimalus ie ⸣ mumus aviosabiedrebai, tas ir, 5603,375 naudas vienebu apmģra. Dinamiskais vietu sadalujums vairāku posmu lidojumam Raksta autori dinamisko vietu sadalejuma modeli ir formulģjuši ka secegu vairakkartģju lģmuma pie ? emšanas procesa sistģmu, kur tiek izmantoti vietu rezervģšanas dati noteiktos laika periodos. Tadģjadi ar dinamisko rezervģšanas politiku tiek saprasta atkartota lģmuma pie ? emšana pircģju pieprasetas vietas rezervģšanas akceptģšanai vai noraidešanai nakamajam laika periodam. Izmantojot informaciju par pastavošo pieprasejumu, tiek samazinata nenoteikteba, kas saisteta ar rezervģšanas procesu. Balstoties uz pģdģjiem pieprasejuma un brevo, pieejamo vietu datiem, atkartota statiskas politikas izmantošana visa rezervģšanas laika dod iespģju estenot dinamisku optimalu vietu sadalejuma politiku. Lai estenotu dinamisko vietu sadalejuma politiku vienam noteiktam reisam, visa tam paredzģtaja rezervģšanas perioda tiek noteikti kontroles breži T, jeb kopģjais rezervģšanai pieejamais laiks tiek sadalets T periodos atbilstoši T kontroles brežiem. Šie kontroles punkti tiek sakartoti dilstoša seceba t=T, …, 1, 0, kur t=1 ir pģdģjais laika periods tieši pirms izlidošanas un t=0 ir izlidošanas bredis. Kontroles periods T sakas brede, kad tiek uzsakta rezervģšana uz noteiktu reisu un periods t sakas t periodus pirms izlidošanas datuma. Tadģjadi kontroles punktu indeksacijas numurs samazinas, tuvojoties izlidošanas bredim. Rezervģšanas sadalejuma laika periodi nav vienledz ilgstoši – tuvojoties izlidošanas bredim, tie samazinasies. Piemģram, laika periods tieši pirms izlidošanas t=1 var b ? t vienu dienu garš, bet aprģl ina periods mģnesi pirms izlidošanas datuma – ilgt vienu nedģ? u. Pie? emsim, ka kopģjais pieprasejums atsevišl am izlidošanas – galapunkta maršrutam un tarifu klases F vietam perioda t pirms izlidošanas ir tFODX )( (FÎ{1, 2, …, FOD}), kur ar tODX )1( tiek apzemģts pieprasejums augstakai, dargakai tarifu klasei. Pieprasejuma tFODX )( varb ? tebu blevuma jeb diferenciala sadalejuma funkcija ir );( )()()( tFODtFODtFOD xf q . Tiek pie? emts, ka pieprasejums pģc atsevišla m tarifu klasģm ir K. Rozāte, N. Ne? va? s, E. Vasermanis. Optimizacijas mode? i avioleniju vietu krajumu kontrolģ 127 stohastiski neatkaregs, ko var izteikt vektora forma tODX =( tODX )1( , …, tFODODX )( ). Katras tarifu klases F vidģjie ie⸣ mumi ir )(FODc , kur )1(ODc > )2(ODc >…> )( ODFODc . Nodrošinato vietu skaits atsevišl ai tarifu klasei F laika perioda t pirms izlidošanas ir tFODu )( , FÎ{1, …, FOD}. Tas ietver are visu zemako tarifu klašu brevas vietas. Zemakas tarifu klases FOD rezervģšanai netiek nodrošinats noteikts vietu skaits, bet pastav rezervģšanas limits tF OD ODu )( jeb vietu skaits, kas ir pieejams t laika periodus pirms izlidošanas. Tarifu klase FOD pircģjiem ir pieejama tik ilgi, ledz rezervģto vietu skaits taja ir mazaks par limitģto vietu skaitu. Tadģjadi ( tODu )1( + … + tFODODu )( ) ir rezervģšanas limits vai pieejamo vietu skaits tarifu klasģ F, FÎ{1, …, FOD}. Tarifu klase F pircģjam ir pieejama tik ilgi, ledz rezervģto vietu skaits taja un visas zemakajas tarifu klasģs ir mazaks par noteikto vietu limitu. Maksimalais vietu skaits, kas var tikt rezervģts laika perioda t pirms izlidošanas, ir kopģjais nepardoto vietu skaits Ut. Lģtako tarifu klašu pieprasejums izpaužas atrak, un rezervģšana notiek tik ilgi, ledz pienak iepriekš noteikts laika bredis pirms lidojuma datuma vai rezervģšanas apjoms sasniedz iepriekš noteiktos limitus, vai pieprasejums tiek pilneba apmierinats. Tad šes tarifu klases turpmaka rezervģšana vairs netiek pie? auta un tiek piedavata nakama tarifu klase. Laika limiti noteiktas tarifu klases rezervģšanai ir iepriekš noteikti, bet še problģma raksta netiek apl? kota. Pastav iespģja, ka atkareba no lidmašenas kopģjas ietilpebas, noteiktajiem tarifiem un pieprasejuma sadalejuma, atsevišl as tarifu klases rezervģšanai vispar netiek piedavatas. Izmantojot iepriekš aprakstetos pie ⸣ mums un apzemģjumus optimalai vietu sadalejuma politikas noteikšanai laika perioda t pirms izlidošanas (tÎ{T, …, 1}), var tikt formulģta šada mģrl a funkcija: max) ..., ,( )()1()( ®åOD tFODtODuF ODtODOD uuR (29) un nosacejumu sistģma: å = =OD F F t OD tF OD uu 1 )( visiem OD, (30) å Î =lODSOD ttOD Uu; visiem posmiem l=1, …, L, (31) 0 ,0 )( ³³ tFODtOD uu veseli skait ? i visiem OD un F, (32) kur ò= tODFOD ODODOD t OD OD u tF OD F OD tF OD t OD u F xcuuR )( 0 )()()()1()( [) ..., ,( + )] ,... ,( )()()1()1()( 1 )( tF OD tF OD tF OD t OD xu F ODODOD tODFOD t OD OD xuuuR -++ --- × tF OD tF OD tF OD F OD ODODODOD dxxf )()()()( );( q´ ò¥ ---++ tODFOD OD tODFOD t OD OD ODOD u tF OD t OD uu F tF OD F OD uuRuc )( )( )] ,... ,([ )1()1()( 1)()( .);( )()()()( tFODtFODtFODtFOD ODODODOD dxxf q´ (33) 128 VADBAS ZINī TNE Lai atrisinatu šadi formulģtu uzdevumu, nepieciešams izmantot iepriekš raksta apl ? kotas statiska vietu sadalejuma politikas noteikšanas metodes. Nobeigums Aprakstetais statiskais vietu krajumu kontroles modelis un dinamiskais vietu krajumu kontroles modelis dod iespģju aviosabiedrebai izstradat tadu vietu sadalejuma politiku vairaku posmu lidojumam vairakam tarifu klasģm, kas nodrošinatu maksimalus ie ⸣ mumus. Vietu sadalejumu optimizacija ir viena no sarež 㤩 takajam avioparlidojumu lo ? istikas problģmam. No vienas puses, uz⸣ mumam ir jaapmierina pieprasejums, bet, no otras puses, pieprasejuma apmierinašana ir ierobežota noteiktas kapacitates apjomos. Tapģc aviosabiedrebai pastavegi ir jauztur lģmuma pie? emšanas process rezervģšanas akceptģšanai vai noraidešanai. Ta ka vietu rezervģšana notiek ilgstoši pirms izlidošanas breža (reisa datuma), tad atkartota vietu sadalejuma politikas noteikšana visa rezervģšanas laika samazina nenoteiktebu, kas saisteta ar sagaidama pieprasejuma novģrtģšanu. Veiktie aprģl ini un saledzinajums ar esošajiem vienkaršakajiem avioleniju vietu krajumu kontroles mode ? iem parada, ka raksta izstradato lģmuma pie ? emšanas procesu var izmantot ka efektevu avioleniju rezervģšanas politikas planošanas instrumentu. LITERAT ? RA 1. Alstrup J., Boas S., Madsen O. B. G., Vidal R. V. V. Booking policy for flights with two types of passengers // European Journal of Operational Research, 27, 1986, pp. 274– 288. 2. Belobaba P. P. Survey paper: Airline yield management – an overview of seat inventory control // Transportation Science, 21, 1987, pp. 63–73. 3. Belobaba P. P. Application of a probabilistic decision model to airline seat inventory control // Operations Research, 37, 1989, pp. 183–197. 4. Brumelle S. L., McGill J. I., Oum T. H., Sawaki K., Tretheway M. W. Allocation of airline seats between stochastically dependent demands // Transportation Science, 24, 1990, pp. 183–192. 5. Brumelle S. L., McGill, J. I. Airline seat allocation with multiple nested fare classes // Operations Research, 41, 1993, pp. 127–137. 6. Chatwin R. E. Multi-period airline overbooking with multiple fare classes // Naval Research Logistics, 43, 1996, pp. 603–612. 7. Curry R. E. Optimal airline seat allocation with fare classes nested by origins and destination // Transportation Science, 24, 1990, pp. 193–204. 8. Gerchak Y., Parlar M., Yee T. Optimal rationing policies and production quantities for products with several demand classes // Canadian Journal of Administrative Science , 1, 1985, pp. 161–176. 9. Hersh M., Ladany S. P. Optimal seat allocation for flights with one intermediate stop // Computers and Operations Research, 5, 1978, pp. 31–37. 10. Ladany S. P., Hersh M. Non-stop vs. one stop flights // Transportation Research, 11, 1977, pp. 155–159. 11. Lee T. L., Hersh M. A model for dynamic airline seat inventory control with multiple seat bookings // Transportation Science, 27, 1993, pp. 252–265. 12. Littlewood K. Forecasting and control of passenger bookings. In: Proceedings of the Airline Group International Federation of Operational Research Societies, vol. 12, 1972, pp. 95–117. K. Rozāte, N. Ne? va? s, E. Vasermanis. Optimizacijas mode? i avioleniju vietu krajumu kontrolģ 129 13. McGill J. I., Van Ryzin G. J. Revenue management: Research overview and prospects // Transportation Science, 33, 1999, pp. 233–256. 14. Pferifer P. E. The airline discount fare allocation problem // Decision Sciences, 20, 1989, pp. 149–157. 15. Robinson L. W. Optimal and approximate control policies for airline booking with sequential nonmonotonic fare classes // Operations Research, 43, 1995, pp. 252–263. 16. Weatherford L. R., Bodily S. E., Pferifer P. E. Modeling the customer arrival process and comparing decision rules in perishable asset revenue management situations // Transportation Science, 27, 1993, pp. 239–251. 17. Weatherford L. R., Bodily S. E. A taxonomy and research overview of perishable-asset revenue management: Yield management, overbooking, and pricing // Operations Research, 40, 1992, pp. 831–844. 18. Wollmer R. D. An airline seat management model for a single leg route when lower fare classes book first // Operations Research, 40, 1992, pp. 26–37. Optimization Models in Airline Seat Inventory Control Summary Airline seat inventory control is about "selling the right seats to the right people at the right time". In this paper, the problem of determining optimal booking policy for multiple fare classes in a pool of identical seats for multi-leg flights is considered. During the time prior to departure of a multi-leg flight, decisions must be made concerning the allocation of reserved seats to passengers requesting space on the full or partial spans of the flight. It will be noted that in the case of multi-leg flights the long-haul passengers are often unable to obtain seats because the shorter- haul passengers block them. For large commercial airlines, efficiently setting and updating seat allocation targets for each passenger category on each multi-leg flight is an extremely difficult problem. This paper presents static and dynamic models of allocation of airline seats for multi-leg flights with multiple fare classes, which allow one to maximize an expected contribution to profit. The dynamic model uses the most recent demand and capacity information and allows one to allocate seats dynamically and anticipatory over time. A numerical example is given. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 130.–139. lpp. Mazumtirdzniecābas uzēumumu atrašanns vietas izvules metodes Selection Methods of Retail Store Location Daina Šī iltere Latvijas Universitate Aspazijas bulv. 5, Rega, LV-1050 E-pasts: aiva.smite@lu.lv Mnrtiēš Danusuvičs SO “Latvijas Tirgotaju asociacija” Brul inieku iela 12-9, Rega, LV-1001 E-pasts: danis@inbox.lv Pģtejums tika veikts, lai noteiktu metodes, ar kuru paledzebu uzlģ mģji varģtu piel emt lģmumu par jauna veikala vietas izvģli. Ar kvantitatevajam metodģm un ekspertmetodģm tika izvģlģta vieta, kur Rega b ? tu jaizveido partikas pre? u veikals, un tika novģrots, vai are realie uzlģ mumi, kas nezinaja par šo pģtejumu, nonaks pie ledzvģrtega secinajuma. Tirdzniecebas vietu novģrtģšanai tika izmantoti gravitacijas likumi (Hafa likums un Reilija likums). Rezultata tika atrasta reala vieta Rega, kura atzeta par visizdevegako. Pģc gada tur paradejas vairaki partikas pre? u veikali, kas veiksmegi darbojas. Tas pierada, ka aprakstetas metodes ir izmantojamas, ta ? u, lai ieg? tu specifiskus datus, dažu metožu lietošanai ir nepieciešami plašaki pģtejumi. Atslugvnrdi: mazumtirdznieceba, uzlģ muma atrašanas vieta, gravitacijas likumi. Keywords: retail, store, location, gravity laws. Uzlģ muma atrašanas vietas izvģle ir lģmumu piel emšanas problģma, l emot vģra tas ietekmi uz mģr ? a estenošanas pakapi. Piemģram, ja uzlģ muma galvenais mģr ? is ir pģc iespģjas lielaka pe 㔫 a un pašu kapitals, tad, piel emot lģmumu par atrašanas vietu, japrognozģ sagaidamie ienakumi un izdevumi alternateviem atrašanas vietu variantiem. Prognozģjot iespģjamas pieprasejuma un izmaksu situacijas, uzlģ muma vadeba racionala izvģlģ izš? irsies par to atrašanas vietu, kura sagaidama vislielaka pe 㔫 a. To sauc par optimalitates kritģriju atrašanas vietas izvģlģ. Tadģ? atrašanas vietas jaizvģlas, l emot vģra uzlģ muma saistebu ar finanšu, izejvielu, materialu un darbaspģka tirgu, no vienas puses, un ar noieta tirgu, no otras puses. Viens no galvenajiem apstak ? iem, kados ir japiel em lģmums par atrašanas vietu, ir lielie ieguldejumi, jo to atcelšana saisteta ar ievģrojamiem izdevumiem. Piemģrotas atrašanas vietas problģma rodas ne tikai uzlģ muma dibinašanas gadejuma. Ta rodas are tad, ja b ? tiski izmainejušies pašreizģjo vai potencialo atrašanas vietu raksturojošie apstak? i. Atrašanas vietas politika ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka pieprasejuma prognozes. Ta ietver visus uzlģ muma vadebas lģmumus un ar tiem saistetos pasakumus, kuriem janosaka un japamato uzlģ muma atrašanas vieta. Tas ir D. Šāiltere, M. Danus? vi? s. Mazumtirdzniecebas uzlģ mumu atrašanas vietas izvģles metodes 131 stratģ? isks lģmums. Uzsakot uzlģ mģjdarbebu jauna vieta, seviš? i tirdznieceba, ir paaugstinats izmaksu un imidža zaudģšanas risks, ka are pastavego klientu zaudģšanas risks. Pģdģjos gados Latvija ? oti strauji pieaug pašapkalpošanas partikas veikalu skaits, kuru tirdzniecebas plateba parsniedz 1000 m2, izspiežot no tirgus mazakus partikas veikalus. Seviš? i atri še nozare attestas Rega, kur, ka atzest are pašu teklu vadetaji, tirgus jau ir tuvu piesatinajumam, bet notiek labako vietu aizl emšana. Tadģjadi vieta ir k? uvusi par vienu no galvenajiem faktoriem veikala panakumos. Še iemesla dģ? autori pievģršas vietas izvģles jautajuma risinašanai, ar kuru nodarbojas tikai da ? a teklu vadebas. Darba mģr ? is ir apl ? kot veikala vietas izvģles metodes un novģrtģt to efektivitati realos dzeves apstak? os. Tadģ? nepieciešams, pirmkart, izanalizģt pašapkalpošanas partikas veikalu, kas atbilst minģtajiem kritģrijiem, pašreizģjo izvietojumu Rega pģc to sadalejuma pa pašvaldebu teritorijam, atrašanas pie galvenajam satiksmes artģrijam un savstarpģja izvietojuma. Otrkart, jaizvģlas alternatevas vietas, no kuram viena tiks rekomendģta jauna partikas veikala izvietošanai. Lai sasniegtu darba mģr ? us, nepieciešams vairakos lemel os analizģt veikalu strukt ? ru un ekonomisko vidi: pirmkart, izpģtet izvģlģto tirgus teritoriju (Regu un tas rajonus), otrkart, tirgus teritorijas ietvaros izvģlģties vairakas alternatevas vietas, kuras b ? tu iespģjams izvietot jaunu partikas veikalu un novģrtģt šes vietas pģc vienotiem kritģrijiem, kas ir svaregi veikala veiksmegai pastavģšanai un konkurencei. Pģc novģrtģšanas, saledzinot šo vietu radetajus, varģs izvģlģties vislabako vietu jaunajam veikalam. Lai varģtu novģrtģt ar dažadajam analezes metodģm ieg? tos rezultatus, jaapl ? ko, ka izvģlģta vieta g ? s panakumus laika gaita. Tadģ? analeze tika veikta gada garuma, lai redzģtu, vai tirdzniecebas uzlģ mumi, kas nezina par šo pģtejumu, izveidos veikalus ieteiktajas vietas un kadi b ? s to panakumi. Darba pirmaja da 㔧 ir apl ? kots lģmumu piel emšanas process, kas saistets ar jauna veikala izveidi, ka are tam nepieciešamas ? eografiskas informacijas apjoms un ? eografisko pģtejumu nozeme are pģc lģmuma piel emšanas par veikala vietas izvģli. Otraja da 㔧 autori raksturo visus jaunu veikalu vietu izvģles posmus, kaut are ne visi posmi ir praktiski izmantoti. Trešaja da 㔧 apl ? kotas matematiskas metodes, ar kuru paledzebu novģrtģti veikali, to ietekme un tirdzniecebas teritorija; da ? a no metodģm praktiski izmantotas jau pastavošo objektu analezei un potencialo veikalu novģrtģšanai. Mazumtirdzniecābas uzēumumu atrašanns vietas izvules principi Jebkura uzlģ mģjdarbebas nozarģ, are mazumtirdznieceba, lģmuma piel emšana nozeme ir kada objekta vai objektu ? eografiskajai situacijai. Attieceba uz mazumtirdzniecebu še teritoriala informacija ir seviš ? i nozemega, jo te klienti tiek piesaisteti šauram ? eografiskam apgabalam. Uzlģ mģjiem visvairak interesģ informacija par pašu potencialo pircģju, tatad demografiskie dati. Demografiskas informacijas ieg ? šana tomģr rada lielas gr ? tebas, jo tas ir ? oti darbietilpegs process. 132 VADBAS ZINī TNE Teritoriala analeze ir nepieciešama tadģ? , lai: · b ? tu pieejami ievada dati stratģ? iskajai attestebai, · vadetu tirgu un vietas izvģli, · kontrolģtu esošo veikalu darbebu. Tatad teritorialie dati ir nepieciešami are esošo firmas veikalu darbebas novģrtģšanai. Tadģ? daudzi uzlģ mumi vac teritorialo informaciju ne tikai tadģ? , lai izvģlģtos jaunas vietas, bet are lai pģtetu pašreizģjo veikalu atrašanas vietas un prognozģtu to darbebu. Teritorialie dati ir regulari jaatjauno, lai analizģtu izmail as. Labak atjaunot esošo datu sistģmu, kuras izveidošana ir ieguldets daudz darba, neka sakt jaunu teritorialo pģtejumu jaunam veikalam. Nedaudz papildinot un atjaunojot esošos datus, var ieg ? t pietiekamu bazi, lai to attiecinatu uz jaunu veikalu vai ta vietu alternatevam. Veicot teritorialos pģtejumus ir jaievģro marketinga intereses: · pģtet nevis vienkarši iedzevotaju daudzumu un pieaugumu, bet mģr ? auditorijas raksturlielumus (ienakumus, dzevesveidu, nodarbošanos, vecumu), · veicinat tirgus da ? as pieaugumu, · apvienot vietas izvģles lģmumu ar citiem mazumtirdzniecebas faktoriem. Vieta ir viens no svaregakajiem lģmumiem, kas tiek piel emts veikala pastavģšanas vģsturģ, un viens no retajiem lģmumiem, kas ietekmģs veikala panakumus visa ta pastavģšanas laika. Tas ir tik atbildegs process tapģc, ka veikalu vietu mainet vairs nevarģs, nelikvidģjot pašu veikalu. No vietas, kas tiks izvģlģta, b ? s atkaregi are visi veikala vadebas lģmumi, jo vieta rades savus nosacejumus, kuriem b ? s japielagojas. K 㔮 da vietas izvģlģ veikalu teklam var radet ? oti lielus zaudģjumus, kurus b? s gr ? ti novģrst, jo veikala vietas lģmums ir neatgriezenisks. Tirdzniecābas vietas izvules lumuma pieēemšanas process Pirmais lģmuma piel emšanas posms ir problģmas definģšana, kas konkrģtaja gadejuma izpaužas ka nepieciešameba atrast vietu jaunam veikalam. Uzlģ muma vadebai, kas ir nolģmusi atvģrt jaunu partikas veikalu, b? tu jasak ar veikalu raksturojošo kritģriju noteikšanu. Šaja darba tiek piel emts, ka veikala tirdzniecebas plateba parsniegs 1000 m2. Šis radetajs izvģlģts divu iemeslu dģ? . Pirmkart, tikai saledzinoši lielas platebas gadejuma var izmantot statistiskas metodes. Maziem veikaliem šes metodes nedod praktiski izmantojamus rezultatus, jo par tiem tr ? kst informacijas. To tirdzniecebas teritorija ir pģtejumiem parak maza un šadus veikalus nevar uzskatet par konkurģtspģjegiem. Savukart attieceba uz lielveikaliem, kuru tirdzniecebas plateba ir virs 1000 m2, informacija par apgrozejumu un tirdzniecebas platebu ir pieejama. Otrkart, pģdģjo gadu tendences liecina, ka partikas mazumtirdzniecebas veikalu sadalejuma pģc tirdzniecebas platebas lielie veikali parspģj mazos un attestas uz to rģ? ina. Otrais posms ir informacijas vakšana un situacijas analeze. Šaja posma ir jasak potencialo tirdzniecebas teritoriju analeze un jaapkopo interesģjoša informacija, kas gan ir ? oti darbietilpegs un kapitalietilpegs process. Pģc tam, kad piel emts lģmums par tirdzniecebas teritoriju, kura uzlģ mums vģlas celt jauno veikalu, ir jaizstrada alternatevas, kuras talak tiks analizģtas. D. Šāiltere, M. Danus? vi? s. Mazumtirdzniecebas uzlģ mumu atrašanas vietas izvģles metodes 133 Alternatevam ir jab ? t dzevotspģjegam, tas nedrekst b ? t balstetas tikai uz pielģ mumu, ka še vieta ir breva. Katra alternateva ir japamato. Kad alternatevas ir izstradatas, tas objektevi janovģrtģ. Vģrtģšana javadas pģc vienotiem, visam alternatevajam vietam vienadiem kritģrijiem. Apkopojot visus vģrtģjumus, ir iespģjams ieg? t optimalo alternatevu lģmuma piel emšanai par veikala celtniecebas uzsakšanu. Tirdzniecābas uzēumuma atrašanns vietas izvules lāmeē i Vietas izvģle tiek veikta vairakos lemel os, katra nakamaja lemene samazinot pģtešanas arealu. Šie lemel i ir: · re ? ions – valsts lielakie apgabali, kurus var iedalet pģc administratevas, kulturalas vai ekonomiskas pazemes, bet kuri ir savstarpģji homogģni, · tirgus teritorija (market area) – re ? iona da ? a, parasti pilsģta. Tirgus teritorija ir saisteta ar fundamentalo tirgus jģdzienu ka teritorija, kura atrodas esošie un potencialie pircģji, kas pašlaik šaja teritorija ir iesaisteti pre ? u un pakalpojumu apmaila vai drezuma taja iesaistesies, · tirdzniecebas teritorija (trade area) – apgabals pilsģta vai apdzevota vieta, no kura veikals g? s savus pircģjus. Pastav vairakas tirdzniecebas vietas definecijas: 1) tirdzniecebas teritorija – “ ? eografiska teritorija, no kuras veikals g? st pircģjus” 1, 2) tirdzniecebas teritorija – “rajons, kura robežas ir ekonomiski izdevegi veikt marketinga pasakumus, lai pardotu vai piegadatu preces un pakalpojumus”2, · tirdzniecebas vieta – konkrģta vieta tirdzniecebas teritorija. Tirdzniecābas teritorija Analezes priekšrocebas: · var izmantot demografiskos un socialekonomiskos datus, lai noteiktu, vai veikala stratģ? ija atbilst pircģju vģlmģm, · var noteikt, cik plaši javeic reklama, cik procenti pircģju dzevo tuvakajos 2–3 km, · var noteikt, vai jaunais veikals var (un cik liela mģra) atl emt klientus citam savam veikalam un kas notiks, ja šaja vieta veikalu uzcels konkurents, · var noteikt teritorialas epatnebas, piemģram, dzelzce ? u, mežu atrašanos teritorija. Tirdzniecebas teritorijas lielumu nosaka primara (50–70%), sekundara (20–25%) un nomales zona. Pģc formas tai nav jab ? t aplim, atkareba no vietģjiem apstak? iem ta var b ? t are neregulara. Tirdzniecebas teritorija ir apgabals tirg ? , kura ir noteikta mģr ? auditorija. Galamģr ? a veikali ir veikali, uz kuriem klienti dodas mģr ? tiecegi. Šadiem veikaliem ir savi pastavegie klienti. Nepieciešama detalizģta analeze par apgabalu, lai ieg? tu datus par ienakumiem, izgletebu, nodarbinatebu. „Partveršanas” veikalus parasti izvieto pie dzevam satiksmes lenijam. Piel emot lģmumu par „partveršanas” veikalu, nepieciešama šada informacija: · satiksmes pl ? sma, · iedzevotaji mģr ? u rajonos, 134 VADBAS ZINī TNE · cilvģku daudzums diena/ nakte, · sabiedriskais transports. Levisons, Veins un de Loisa (D. M. Lewison, M. Wayne, M. V. De Loisa) analezģ iesaka novģrtģt minģtos faktorus. Katrs no tiem novģrtģts 5 ballu sistģma pģc labvģlebas uzlģ mģjdarbebai. Tiek noteikts are še faktora nozemegums 3 ballu sistģma (0 – nenozemegs, 1 – maznozemegs, 2 – nozemegs, 3 – ? oti nozemegs). Tadģjadi, reizinot novģrtģjumu un nozemegumu, tie faktori, kas konkrģtaja teritorija ir labvģlegi un nozemegi, b ? s ar lielaku svaru neka faktori, kas ir tikpat labvģlegi, bet mazak nozemegi vai nenozemegi. Novģrtģšanai izmantoti tadi elementi ka iedzevotaju blevums, vecuma strukt ? ra un ienakumi, darbaspģka pieejameba gan vadebas amatiem, gan apkalpojošajam personalam, piegades iespģjas, izmaksas, laiks un piegadataju daudzums, reklamas mediju izmantošanas iespģjas, ekonomiska situacija, konkurences apstak? i, pašvaldebas nodok ? i, licencģšanas noteikumi, piegades zonģjums u. c. Tirdzniecebas teritorijas analezei tiek izmantoti šadi dati: · Sakotnģjie dati: - piegades un rģ? inu analeze, - kredeta analeze, - auto numuru analeze, - trendu analeze, - iepirkšanas biežums, - vidģjais pirkums, - pircģju koncentracija. · Iedzevotajus raksturojošie dati: - statistikas parvaldes dati, - pašvaldebu dati, - uzlģ mģju apvienebu dati, - nekustama epašuma a ? ent ? ru dati. · Iedzevotaju raksturlielumi: - daudzums, - vecuma strukt ? ra, - iedzevotaju epatsvars, kuru privatepašuma ir dzevojamas majas, - pieejamie ledzek ? i. · Konkurentu raksturlielumi: - daudzums, lielums, - tirdzniecebas plateba, - apgrozejums un veikalu skaits uz vienu pircģju, - tirgus koncentracijas indeksi (index of saturation). Pabeidzot šadu datu analezi, tiek piel emts lģmums, vai attiecego teritoriju atzet par deregu tirdzniecebas vietai. Rega ir administratevi iedaleta sešos rajonos, t. i., sešas tirdzniecebas teritorijas. Darba uzdevums ir izvģlģties vienu no šem tirdzniecebas teritorijam, lai tas ietvaros meklģtu alternatevas vietas. Teritoriju novģrtģšana nevar izmantot visus faktorus, kas noradeti iepriekš, jo daudzi dati visos rajonos b ? s vienadi (piemģram, nodok ? i, darbaspģka kvalitate, produktu piegades un citi noteikumi). Rajonu saledzinašanai izmantoti demografiskie un konkurences dati. Rajoni ranžģti pģc katra radetaja un aprģ? inata rangu summa, pģc kuras noteikts vģlamais rajons. Lai gan datos paradets are Centra rajons, tas netika l emts vģra, jo tur praktiski nav iespģjams atrast brevas D. Šāiltere, M. Danus? vi? s. Mazumtirdzniecebas uzlģ mumu atrašanas vietas izvģles metodes 135 telpas jaunas tirdzniecebas vietas iekartošanai, ir ierobežota b ? vnieceba un rajons ir parblevģts ar veikaliem. Lai izvģlģtos, kura no rajoniem labak darboties, ar Reilija gravitacijas likuma metodi papildus aprģ? inatas partikas veikalu tirdzniecebas teritorijas. Tirdzniecābas vieta Vietas izvule. Pirms tirdzniecebas vietas noteikšanas izvģlas veikala tipu atkareba no stratģ? ijas, vģlmģm u. c., pģc tam: · atrod brevas vietas, kuras ir iespģjams izveidot nepieciešama lieluma veikalu (breva zeme, telpas, nojaucamas ģkas, topošs tirdzniecebas centrs), · sastada alternatevu vietu sarakstu, kura katrai alternatevai ir jaargumentģ, kadģ? še vieta tika iek ? auta saraksta, · alternatevas novģrtģ pģc vienotas sistģmas, · izvģlas labako alternatevu vai are visas noraida. Vietas analāze. Novurtušanas principi. P ? rtveršanas princips – spģja piesaistet garam ejošus vai braucošus pircģjus. Jebkura cilvģku intensevas pl ? smas vieta var veikt partveršanu. Šada maršruta meklģ brevas tirdzniecebas vietas, kuras tad are tiek novģrtģtas. Var izvietot tirdzniecebas uzlģ mumu uz šes taisnes un partvert konkurentu pircģju pl ? smu. Kumulat ? v ? s pievilc ? bas princips – klastera tipa centrs, kura vienkopus atrodas dažadi veikali. Tads centrs ir pievilcegaks neka izolģts, vienveidegs veikals. Reizģm ir izdevegak alternatevu vietu izvģlģties šada klastere un g ? t panakumus uz še klastera pievilkšanas spģka rģ? ina. Veikalu parblevģteba – parak daudz pircģju veikalos ir nevģlama paradeba, jo cilvģkiem nepatek p ? lis. Ir janosaka lemenis, ledz kuram satiksmes blevums ir piel emams. Ja ir zonas, kuras ir parak liela satiksme vai nakotnģ ta k㔮 s ? oti liela, ir janosaka, ka šajas zonas alternatevas nedrekst izvģlģties. Pieejam ? bas princips – jo ģrtak piek㔮 t, jo labak. Tirdzniecebas vietu var izvģlģties satiksmes artģrijas tuvuma. Vģlams, lai ce? iem neb? tu parak daudz joslu, kas apgr? tina nobraukšanu no vidģjam joslam. Javģro pl ? sma, lai varģtu piebraukt no abiem virzieniem. Ja parak daudz krustojumu, tad satiksme ir lģnaka, iespģjams paaugstinats avariju risks. Maksimalais at? autais braukšanas atrums tuvuma nosaka, cik bieži var rasties avarijas un cik labprat braucģji samazinas atrumu, lai nogrieztos uz veikalu. Janovģrtģ are, vai pie atras satiksmes ce? iem ir iespģjams ierekot bremzģšanas joslas. Jaizvģlas, kadi faktori ir primari pģtamajai kompanijai, vai are analizģt esošos veikalus un noteikt, kuri faktori nodrošina lielakos panakumus. Tiek vģrtģti šadi faktori, katram no tiem nosakot nozemeguma svaru: · gajģju daudzums, veids, · braucģju daudzums, mašenu veidi, intensitate, · automašenu stavvietu daudzums, kvalitate un attalums ledz veikalam, · transporta pieejameba, sabiedriskais transports, pieeja galvenajiem ce ? iem, piegades iespģjas, · vietas redzameba, izvietojums teritorija, ieejas forma, ģkas forma, stavoklis, · nomas iespģjas, komunalie maksajumi, specialas zonas, · kopģjais iespaids par rajonu un vietu. 136 VADBAS ZINī TNE Tirdzniecābas uzēumuma atrašanns vietas analāzes metodes ? kšāa likumi „kš ? a likumi” (Rules of thumb) ir viena no pirmajam un vienkaršakajam metodģm. Ta radas ka attieceba starp veikala panakuma radetajiem un neatkaregiem faktoriem. Šie likumi darbojas ka vadlenijas, kuram sekojot, pastav liela iespģja, ka veikals g? s tadus pašus panakumus, ka veikals ar tikpat labvģlegiem faktoriem. Piemģram: · 1 m2 tirdzniecebas platebas uz vienu cilvģku primaraja tirdzniecebas teritorija, · 25 000 mašenu pabrauc garam dienas laika. Ir are izstradati standarti, piemģram, stavvietam: v vk v v ptt ta ×-= , kur av – veikala paredzamais apgrozejums; tv – planota veikala tirdzniecebas plateba; tk – konkurentu veikalu tirdzniecebas plateba; pv – tirgus apgrozejums. Piemģram, ja ir zinams veikalu Rimi, Nelda, Sky un Mego gada apgrozejums (ap 80 milj.) un šo firmu veikalu kopģja tirdzniecebas plateba (ap 35 000 m2), tad var aprģ? inat, ka, uzce ? ot tikpat labi iekartotu un vadetu veikalu, kura tirdzniecebas plateba b ? s 2000 m2, ta potencialais apgrozejums b ? s: 430000080000000200035000 2000 »×+=va . Tatad pie šadiem nosacejumiem jauna veikala apgrozejums varģtu b? t ap 4 miljoniem latu gada. Te izmantoti dati tikai par ? etriem lielakajiem veikalu tekliem Rega, jo nav precezu zil u par tirdzniecebas apgrozejumu un tirdzniecebas platebu visos Regas partikas veikalos un esošie dati nav savstarpģji saisteti. Tadģjadi var aptuveni noteikt apgrozejumu veikalam, ja tas tiks celts šaja teritorija. Lai izmantotu šo metodi, nepieciešams stingri definģt tirgus teritoriju. Gravit ? cijas likumi Gravitacijas likumus izmanto, lai noteiktu jaunu veikalu apgrozejumu un potencialo ietekmi uz citiem blakus veikaliem. Mode ? i balstas uz 㨮 tona fizikas likumiem. Divi ? ermel i pievelk viens otru ar spģku, kas ir proporcionals to masu summai daletai ar attaluma kvadratu. Pirmoreiz šo likumu izmantoja E. Reivenstars (E. G. Ravenstar, 1834–1913), pģtot iedzevotaju migraciju. Tad V. Reilijs (W. Reilly) un V. Konverss (V. Converse) izmantoja to tirgus pģtejumos. Reilija likums sakuma bija domats pilsģtu saledzinašanai, bet D. Hafs (D. L. Huff) to pielagoja veikaliem. Reilija likums Reilija likums (Reilly’s Law) gravitacijas objektu vieta izmanto veikalus, un to pievilkšanas spģks tiek aizvietots ar veikalu tirdzniecebas teritoriju. Šo likumu ir vģrts izmantot tikai tadiem objektiem, uz kuriem cilvģki dodas mģr ? tiecegi. To nevar lietot, ja ir daudz mazumtirdzniecebas objektu, kas var partvert uz kadu konkrģtu veikalu ejošu pircģju pl ? smu. D. Šāiltere, M. Danus? vi? s. Mazumtirdzniecebas uzlģ mumu atrašanas vietas izvģles metodes 137 a bj ab P P dD + = 1 , kur Dab – veikala A tirdzniecebas teritorija ledz veikala B tirdzniecebas teritorijas robežai; d – attalums starp veikaliem A un B; P – pircģju skaits attiecegaja veikala. Še metode lietota, lai analizģtu veikalus Regas pilsģtas Kurzemes rajona, kurš tika izvģlģts iepriekš ka rajons, kura rekomendģ celt jaunu pašapkalpošanas partikas veikalu. Izmantota Reilija likuma modifikacija paredz, ka pircģju skaita vieta var l emt vģra veikala tirdzniecebas platebu. Hafa likums Hafa likums (Huff’s law) nosaka pircģju piesaistes lemeni. Pģtama teritorija tiek sadaleta zonas. Vģlams, lai viena zona b ? tu viens veikals. Zonu dalejumam ir jab ? t tadam, lai to iekšienģ parvietošanas b ? tu atra, bet starp tam – relatevi laikietilpega. Tiek apraksteta gravitacija starp pircģjiem i zona un veikalu j zona proporcionali veikala lielumam un attalumam ledz pircģjam. Ar formulas paledzebu tiek noteikta varb ? teba, ka pircģji no katras zonas iepirksies katras zonas veikala. ( ) ( )å= = n j ij j ij j ij T S T S P 1 l l , kur Pij – varb ? teba, ka pircģjs no zonas i iepirksies zona j; Sj – tirdzniecebas plateba veikala zona j attiecegajai pre ? u grupai; Tij – laiks, kas nepieciešams, lai pircģjs no zonas i nok㔮 tu zona j; ? – parametrs, laika ietekme uz dažadiem veikaliem, iepirkšanas braucieniem; n – zonu skaits. Aprģ? inata varb ? teba tiek summģta katram veikalam, ieg? stot še veikala patģrģtaju piesaistes lemeni. Mode ? a modifikacija apgrozejumam: å = ×= n j b ijj b ijj iij tF tFES 1 , kur Sij – apgrozejums j zonas veikala no i zonas iedzevotajiem, Ei – izdevumu potencials i zona, Fj – j zonas veikala atraktivitate, Tbij – attalums starp i un j zonu. Tirdzniec ? bas bl ? vums Tirdzniecebas blevums – IRS (index of retail saturation) ir mazumtirdzniecebas blevuma indekss. Tas raksturo, cik lieli attiecegaja teritorija ir majsaimniecebas izdevumi, rģ? inot uz veikala tirdzniecebas platebas vienu kvadratmetru. 138 VADBAS ZINī TNE 1 1 11 RF REHIRS ×= , kur H – majsaimniecebas, RE1 – mazumtirdzniecebas izdevumi no majsaimniecebas, RF1 – tirdzniecebas plateba, m2 + planota veikala papildu plateba, m2. Šo aprģ? inu veic visas interesģjošajas teritorijas, un teritorijas, kuras šis radetajs ir augstaks, tiek uzskatetas par izdevegakam. Jo vairak ledzek ? u tiek patģrģts uz vienu kvadratmetru tirdzniecebas platebas, jo lielaka b ? s planota veikala pe 㔫 a. Analoga metode Analoga metode tiek lietota jau kopš 1932. gada, kad to izstradaja V. Apelbaums (W. Applebaum), stradajot Kroger kompanija. Analoga metodi joprojam lieto mazumtirdznieceba un konsultantu firmas. Vispirms nosaka esošo veikalu radetajus, lai prognozģtu tos jauniem veikaliem. Šes metodes pamata ir veiksmega veikala radetaji, tas var b ? t gan savs veikals, gan konkurentu veikals. Analogs ir skaitliski izteikts esošo veikalu radetajs, kas ir relatevs pret zinamiem tirgus faktoriem, iepirkšanas paradumiem, veikalu epašebam. To izmanto ka mģru, paredzot apgrozejumu vai panakumus analogam ledzegas iespģjamas jauna veikala vietas. · Intuiteva pieeja – šaja metodģ ir pašam janosaka, kadi tirgus radetaji pozitevi ietekmģ veikala apgrozejumu. · Diskriminantu analeze – ar šo metodi tiek saledzinati veiksmegakie un neveiksme- gakie veikali. Kvantitatevi izsakot visus radetajus, kas ietekmģ apgrozejumu vai pircģju skaitu, tiek meklģti tie radetaji, kuriem ir vislielaka starpeba, saledzinot veiksmegos un neveiksmegos veikalus. Tatad šie radetaji visvairak ietekmģ veikala panakumus un jaunas vietas jameklģ, seviš ? i balstoties uz tiem. · Daudzfaktoru regresija – modelģ dažadu faktoru ietekmi uz veikalu panakumiem (sk. nakamaja noda 㔧 ). Praksģ, izmantojot nejaušas izlases metodi, izvģlas 300 ledz 400 pircģjus. Katram pircģjam nepieciešams noteikt adresi un veikto pirkumu summu nedģ㔧 . Vietas tiek atzemģtas kartģ ar iedalejumu pa 500 metriem, 1 km. Tadģjadi var noteikt apgrozejumu katra kvadrata. Regresijas mode ? i Regresijas modeli izveido, balstoties uz pašreizģjam vietam, un izvģlas faktorus, kas nosaka apgrozejumu. Piemģram: y = a0+a1x1- a2x2+ a3x3+ a4x4- a5x5+ a6x6, kur y – apgrozejums, 1 – stavvietu skaits 100 metru attaluma, 2 – konkurentu skaits 1 km attaluma, 3 – iedzevotaju skaits 1 km attaluma, 4 – ? imenes ienakumu mediana, 5 – nekonkurģjošo veikalu skaits iepirkšanas centra, kvartala, 6 – veikala redzamebas novģrtģjums. Modeli attiecina uz potencialo vietu un aprģ? ina iespģjamo apgrozejumu šaja vieta. D. Šāiltere, M. Danus? vi? s. Mazumtirdzniecebas uzlģ mumu atrašanas vietas izvģles metodes 139 Secinnjumi ? emot vģra to, ka nav pilnegu datu par mazumtirdzniecebas uzlģ mumu tirdzniecebas platebu, apgrozejumu pa veikaliem un citu datu, ir nepieciešami plašaki pģtejumi papildu ieejas informacijas ieg? šanai. Tr? kst are iespģju ieg? t datus par satiksmes pl ? smam, kas ir ? oti svaregs kritģrijs pircģju piek㔮 šanai dažadiem tirdzniecebas objektiem. Izmantotas metodes reali izmantotas Regas apstak? os, un ar to paledzebu ieg ? tie vadebas lģmumi izradejušies pietiekami kvalitatevi. Ieg? taja potencialaja tirdzniecebas vieta jau gadu vģlak izveidoti vairaki tirdzniecebas objekti (VP Market lielveikals „Maxima”, Nelda lielveikals „Debessmanna” M ? kusalas ielas posma starp Salu tiltu un Bauskas ielu), kas piesaistejuši lielu patģrģtaju daudzumu un k ? uva par ievģrojamiem „pievilkšanas objektiem”. ATSAUCES UN PIEZMES 1 Manuel D. Plotkin “The Use of Credit Accounts and Computer in Determining Store Trading Area”, New Directions of Marketing: Proceedings of the 48th National Conference of the American Marketing Association (Chicago, American Marketing Association, 1960). 2 Ralph S. Alexander. Marketing Definitions: A Glossary of Marketing Terms (Chicago, American Marketing Association, 1960). LITERAT ? RA 1. Dawidson W. Modern Retailing. – New York: 1998, 875 lpp. 2. Dunne P., Lusch R., Gable M., Gebhardt R. Retailing – Cincinnati. 1992, 493 lpp. 3. Berman B., Evans J. Retail Management, a Strategic Approach. – New York: 1989, 582 lpp. 4. Lewison D. M., DeLoisa M. W. Retailing 3rd. – USA: 1989, 691 lpp. 5. Rogers D., Grassi M. Retailing: New Perspectives. – Chicago: 1988, 585 lpp. 6. Lewison D., DeLozier W. Retailing, Second Edition. – Columbus: 1986, 762 lpp. 7. Vasermanis E., Š? iltere D., Krasts J. Prognoz? šanas metodes. – Rega: LU, 2004, 121 lpp. 8. R? ga skait? os. Statistikas gadagramata 2001. – Rega: LR Centrala statistikas parvalde, 2002. 9. Lielveikali cela par pircģju latiem // Diena, 17.05.2001., 7. lpp. 10. Drazdovska I. Lielveikali attestas uz tirgus pardales, nevis pirktspģjas pieauguma rģ? ina // Dienas Bizness, 27.06.2001., 14. lpp. Selection Methods of Retail Store Location Summary The aim of this work was identifying methods for making a decision about a new store location. Based on these methods, an optimal store location was chosen in Riga. The chosen place was observed during the following year and several food retail companies opened stores in the same location without knowledge of the research made. The main methods used where the gravitation laws – Huffs law and Reily's law. As a result a place search methodology has been developed based on several methods, the purpose of which is to asset a possible store location. The main conclusion is that the methods used return good results, which have been proven in real life. The second main conclusion is the lack of some data, due to what some methods couldn't be used, and that additional research would be necessary, to gain these data. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 140.–150. lpp. Intelektuālas organizācijas juridiskais statuss un organizācijas struktēras tips The Legal Status of the Intellectual Organisation and the Type of the Structure Mārtiūš Valters Latvijas Valsts Agraras ekonomikas institets Struktoru iela 14, Rlga, LV-1039 E-pasts: martinsw@lvaei.lv Darbs veltlts intelektualo organizaciju juridiska statusa un organizacijas tipa sakarlbas problģmai. Ta mģr ? is ir izstradat metodi intelektualas organizacijas – pģtnieciskas institecijas – lpatnlbam atbilstoša juridiska statusa izvģlei un šim statusam atbilstoša organizacijas tipa izvģlei. Šl mģr ? a sasniegšanai izvģlģti kritģriji, kuri nosaka pģtnieciskas institecijas organizatorisko tipu, analizģta pģtnieciskas institecijas juridiska statusa objektlvi radlta iespģjama ietekme uz tas darblbu un pģtnieciskas institecijas iekšģjie subjektlvie faktori, kas pie ? auj konkrģta juridiska statusa izvģli. Tiek piedavata autora izstradata kritģriju vģrtģjuma matrica juridiska statusa izvģlei un rekomendacijas par no šl statusa izrietošo organizacijas tipu. Pģtnieciskam institecijam, kuras reorganizacijas rezultata izvģlas k〩 t par valsts kapitalsabiedrlbam, autors rekomendģ matricas, adhokratisku vai projektorientģtas organizacijas strukteru. Atslngvārdi: intelektuala organizacija, juridiskais statuss, adhokratiska organizacija. Key words: intellectual organisation, legal status, adhocratic organisation. Organizaciju strukteras un to klasifikacijas problģmas ir pģtljuši vairaki autori – T. Burns un G. Stalkers, H. Mincbergs, G. Starlings. Organizaciju strukteru klasifikacija tiek nodallta hierarhiska, funkcionala, produkta – tirgus, ražošanas specializacijas, matricas, teritoriala, štaba, lldera – sekotaju un konsorcija struktera (G. Starlings) [23]. Mincbergs tas uzskata par hierarhiskas jeb birokratiskas [21], Tompsons par monokratiskas [24], Burns un Stalkers par mehanistiskas [20] strukteras variacijam. Betiski atš ? irlga ir organiska [20] jeb adhokratiska [21] struktera. Birokratiskajai strukterai visraksturlgakas pazlmes ir darbinieku specializacija ar preclzi fiksģtam funkcijam, darblbas procederam un noteikumiem, uz uzdevumu fokusģta kontrole, varas hierarhija un vertikala komunikacija. Adhokratiska struktera darbinieku lomas ir plašas un mainlgas. Zinatnieku aprindas nav vienotlbas par to, vai adhokratiska struktera ir patstavlgs strukteras veids vai to var uzskatlt par hierarhiskas strukteras paveidu [19], vai identificģt ar matricas strukteru [23]. Tas norada uz organizacijas strukteru talaku pģtljumu nepieciešamlbu. Ir janoskaidro iespģjas izmantot to pozitlvo, ko dod adhokratiska struktera, vienlaiclgi atklajot tas vajas vietas. Intelektualo organizaciju – pģtniecisko institeciju, valsts parvaldes iestažu – darblbu reglamentģ atš? irlgi normatlvie akti. Latvijas valsts parvaldes iestažu strukteru nosaka Valsts parvaldes iekartas likums [7], kurš paredz to strukteru veidot M. Valters. Intelektualas organizacijas juridiskais statuss un organizacijas strukteras tips 141 hierarhisku. Lldz ar to šo iestažu strukteras pģtljumi zinatniski nav interesanti, jo formala struktera ir ar likumu determinģta. Taja paša laika var pie ? emt, ka arl valsts parvaldes iestadģs ir iespģjama neformalas adhokratiskas strukteras veidošanas. Balstoties uz teorģtiskiem apsvģrumiem, šl darba autors izvirza hipotnzes: 1) pģtniecisko institeciju juridiska statusa noteikšanai var izveidot kritģriju sistģmu, kas ievģro gan arģjos objektlvos faktorus, gan konkrģtas institecijas iekšģjos subjektlvos faktorus un palldz apzinati izvģlģties pģtnieciskas institecijas turpmako juridisko statusu, 2) institecijas juridiskais statuss determinģ tas vģlamo organizacijas tipu. Saska ㈧ ar hipotģzi šl darba mnrī is ir kritģriju vģrtģjuma matricas juridiska statusa izvģle un rekomendaciju izstrade par šim statusam atbilstošo organizacijas tipu. Mģr ? a sasniegšanai pģtljuma programma analizģti attieclgie normatlvie akti, noskaidroti iespģjamie arģjie un iekšģjie faktori un ieteikta autora izveidota kritģriju vģrtģjuma matrica juridiska statusa un organizacijas strukteras izvģles atvieglošanai. Tģmas norobežotlbu nosaka tas, ka pģtljums veikts tikai par vienu intelektualo organizaciju grupu – pģtnieclbas institecijam – saistlba ar to reorganizaciju atbilstoši Komerclikuma [4] un Valsts parvaldes iekartas likuma [7] praslbam. Pģtljuma programmas izpildei galvenokart lietotas indukcijas un dedukcijas, ka arl lo ? iskas konstrukcijas metodes. Darbam izmantoti materiali – likumi, Ministru kabineta noteikumi, speciala literatera, autora izstradnes. Pģtniecisko institeciju darblbu, pirmam kartam, reglamentģ Likums par zinātnisko darb ? bu [1]. Talak to statusu, strukteru un darblbu regulģ likums Par valsts uz ┨ mumu [2], Komerclikums [4], likums Par valsts un pašvald ? bu da ⨠ m un kapitālsabiedr ? bām [3] vai Publisko a ? ent ? ru likums [5], vai Augstskolu likums [6], ja pģtnieciska institecija ir integrģta kadas universitates sastava. Organizacijas tiesiskais statuss betiski nosaka tas attlstlbas stratģ? iju. Zinatnisku interesi izraisa sakarlbas starp pģtnieciskas organizacijas tiesisko statusu, tas strukteru un iespģjamo attlstlbas stratģ? iju izpģte. Koncepcija par augstakas izglltlbas un zinatnes nozares valsts institeciju juridisko statusu [9] paredz šadas iespģjas – pģtnieciska institecija k〩 st par valsts iestadi, par valsts a ? enteru, par valsts kapitalsabiedrlbu vai tiek integrģta kadas universitates sastava ka struktervienlba vai ka a ? entera. Likums Par zinātnisko darb ? bu [1] pie ? auj arl privatu zinatnisku institeciju pastavģšanu. Valsts pģtnieclbas organizacijas juridiskais statuss nosaka: 1) padotlbas formu – pak ? autlbu vai parraudzlbu; 2) finansģšanas un atskaitlšanas kartlbu; 3) iespģju ieget finansģjumu ne tikai tieši vai pastarpinati no valsts budžeta, bet arl no citiem avotiem un izmantot to organizacijas interesģs, arl darbinieku motivacijai. Šie trls arģjie objektlvie faktori ? oti betiski ietekmģ organizacijas iespģjamo attlstlbas stratģ? iju un lldz ar to arl strukteru. Valsts pārvaldes iekārtas likums [7] nosaka, ka valsts iestades var atrasties pak ? autlba vai parraudzlba. Pak? autlba nozlmģ augstakas iestades vai amatpersonas tieslbas dot rlkojumu zemakai iestadei vai amatpersonai, ka arl atcelt zemakas iestades vai amatpersonas lģmumu, bet parraudzlba nozlmģ augstakas iestades vai amatpersonas tieslbas parbaudlt zemakas iestades vai amatpersonas lģmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lģmumu, ka arl prettiesiskas bezdarblbas gadljuma 142 VADBAS ZINī TNE dot rlkojumu pie ? emt lģmumu. Publisko a ? ent ? ru likums [5] nosaka, ka valsts a ? enteras ir parraudzlbas iestades. Saska ㈧ ar Komerclikumu [4] un likumu Par valsts un pašvald ? bu kapitāla da ⨠ m un kapitālsabiedr ? bām [3] valsts akciju sabiedrlba ar ierobežotu atbildlbu valsts kapitala da ? u turģtajs (parasti ministrijas valsts sekretars) pilda dallbnieku sapulces pienakumus un tikai vi ? am ir tieslbas pie ? emt lģmumus par sabiedrlbas gada parskatu, pe 〲 as izlietošanu, valdes locek ? u, valdes priekšsģdģtaja, rlkotajdirektora, padomes (ja tada ir) locek ? u, revidenta iecelšanu un atcelšanu, atlldzlbas lielumu valdes un padomes locek ? iem un revidentam, sabiedrlbas statetu apstiprinašanu un grozlšanu, pamatkapitala palielinašanu vai samazinašanu, sabiedrlbas reorganizaciju (iz ? emot gadljumu, kad par to lemj Ministru kabinets), lldzdallbas iegešanu citas sabiedrlbas, tas palielinašanu vai samazinašanu, uz㈣ muma iegešanu vai atsavinašanu, esošo darblbas veidu partraukšanu un jaunu darblbas veidu uzsakšanu. Redzams, ka valsts kapitala da ? u turģtaja tieslbas ir plašas, tomģr tas ir daudz šaurakas, neka augstakai iestadei vai amatpersonai attieclba uz parraudzlba vai pak ? autlba esošu iestadi. Augstskolas sastava integrģta pģtnieciska institecija atkarlba no augstskolas senata lģmuma var bet ar juridiskas personas tieslbam vai struktervienlbas statusa. Zinatniskas institecijas augstskolas sastava var izveidot vai iek? aut, ja tas piedalas maclbu programmas realizacija un uz to bazes darbojas kada no augstskolas struktervienlbam — katedra, profesoru grupa, zinatniska un maclbu laboratorija, respektlvi, papildus zinatniski pģtnieciskajai darblbai ir javeic arl maclbu darbs, kas ne vienmģr atbilst pašu pģtnieku interesģm un spģjam. Ja lģmumus, kurus pģtnieki pie ? em savu konkrģto pģtljumu realizacijai, šie normatlvie akti ietekmģ maz, tad organizacijai betiskos vadlbas lģmumus – par attlstlbu, strukteru, atalgojuma sistģmu, resursu izmantošanas un atskaitlšanas kartlbu – organizacijas juridiskais statuss ietekmģ betiski. No iepriekš izklastlta secinams, ka pģtnieciskai institecijai valsts iestades statusa ir vismazakas iespģjas patstavlgi izvģlģties un, galvenais, realizģt savu attlstlbas stratģ? iju, bet vislielakas šls iespģjas ir valsts kapitalsabiedrlbas statusa. Valsts iestažu finansģšanas kartlbu nosaka Likums par budžeta un finansu vad ? bu [10], likums Par valsts budžetu kārt? jam gadam [11], bet atskaitlšanas kartlbu nosaka Likums par grāmatved ? bu [12], Likums par budžeta un finanšu vad ? bu [10] un tiem pakartotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 243 Par grāmatved ? bas kārtošanu un organizāciju [13] un Finanšu ministrijas izdota Valsts (pašvald ? bas) budžeta iestāžu, pašvald ? bu budžeta uzskaites instrukcija Nr. 3 [14]. Šie normatlvie akti prasa visus iestades papildu ie ㈣ mumus ieskaitlt valsts budžeta. Lldz ar to institecija objektlvi nav ieinteresģta papildu ienakumu iegešana, jo tie nepaliek šls institecijas rlclba. Valsts iestadģm parasti tiek noteikts arl štata vienlbu skaits, darba algas fonds un pamatlldzek ? u iegadei atvģlģta summa. Finanšu atlikums gada beigas tiek ieskaitlts valsts budžeta. Šada finansģšanas un atskaitlšanas kartlba objektlvi neveicina nedz papildu ienakumu gešanu, nedz atvģlģta budžeta resursu tauplšanu. Valsts a ? enteru finansģšanas un atskaitlšanas kartlba ir ? oti lldzlga, bet Publisko a ? ent ? ru likums [5] paredz, ka valsts a ? entera tiek finansģta no valsts budžeta dotacijas no visparģjiem ie ㈣ mumiem, lpašiem mģr ? iem iezlmģtiem ie ㈣ mumiem, ka arl no pašu ie ㈣ mumiem, tostarp no ie ㈣ mumiem par valsts a ? enteras sniegtajiem maksas pakalpojumiem, no valsts vai pašvaldlbu pasetljumiem, no ziedojumiem, davinajumiem un arvalstu finansialas palldzlbas lldzek ? iem. Gada beigas valsts M. Valters. Intelektualas organizacijas juridiskais statuss un organizacijas strukteras tips 143 a ? enteras konta esošo lldzek ? u atlikums, kas radies no valsts a ? enteras visu veidu ie ㈣ mumiem (iz ? emot valsts pamatbudžeta dotaciju no visparģjiem ie ㈣ mumiem, kuri nav paredzģti valsts a ? enteras ilgtermi? a projektu realizacijai, ja tas neparsniedz gada laika faktiski sa? emto lldzek ? u apjomu) paliek valsts a? enteras rlclba un tiek izlietots nakamaja gada. Lldz ar to a ? enteras ir vairak ieinteresģtas get papildu ienakumus. Tomģr jaatzlmģ, ka ir politiska tendence a ? enteras pak ? aut tiem pašiem noteikumiem ka valsts iestades. Atskaitlšanas notiek atbilstoši iepriekš minģtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 243 [13] un Finanšu ministrijas instrukcijai Nr. 3 [14]. Valsts kapitalsabiedrlba nesa ? em finansģjumu no valsts budžeta dotacijas veida, bet gest ienakumus, pardodot savus pakalpojumus vai preces. Atskaitlšanas notiek atbilstoši likumam Par grāmatved ? bu [12]. No ta secinams, ka pģtnieciskai institecijai valsts iestades statusa finansiala patstavlba ir ? oti ierobežota. Visizdevlgaka finansģšanas kartlba varģtu bet pģtnieciskai institecijai valsts a ? enteras statusa, jo ta varģtu sa? emt finansģjumu gan visparģjas dotacijas veida, kas veidotu „bazes finansģjumu”, gan arl pati piesaistlt citu klientu finansģjumu, veicot dažadus llgumdarbus. Valsts kapitalsabiedrlbas statuss pie ? auj vislielako brlvlbas pakapi un visvienkaršako finansialo atskaitlšanos, bet pģtnieciskai institecijai šada statusa jarģ? inas, ka tas pastavģšana pilnlba bes atkarlga no pardoto intelektualo produktu apjoma un rentabilitates. Finansģjuma izmantošanas iespģjas darbinieku motivacija a ? enteras limitģ Ministru kabineta 23. 09. 2003. noteikumi Nr. 533 Par intelektuālā darba nov ? rt? šanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finans ? jamo instit ? ciju darbiniekiem [15]. Valsts kapitalsabiedrlba visus lldzek ? us iegest, pardodot savus produktus un arl iegetos lldzek ? us izmanto pģc savas izvģles, arl darbinieku motivacijai, iz ? emot dažus ierobežojumus, kurus nosaka Ministru kabineta 22. 07. 2003. noteikumi Nr. 412 Valsts uz ┨ mumu un valsts stat ? tsabiedr ? bu darbinieku darba samaksas noteikšanas kārt? ba [17] un Ministru kabineta 27. 12. 2002. noteikumi Nr. 590 Noteikumi par valsts uz ┨ muma direktora, valsts (pašvald ? bu) stat ? tsabiedr ? bas valdes priekšs ? d ? tāja un valdes priekšs ? d ? tāja vietnieka darba samaksu un valsts (pašvald ? bu) stat ? tsabiedr ? bas valdes un padomes locek ? u skaitu atbilstoši valsts uz ┨ mumu un valsts (pašvald ? bu) stat ? tsabiedr ? bu iedal ? jumam [18]. Pieminģtie juridiskie aspekti nosaka zinatniskas organizacijas darblbas arģjo vidi un veido šadu arģjo faktoru kopumu: iespģjas pie ? emt vadlbas lģmumus patstavlgi, iespģjas ieget papildu finansģjumu, iespģjas izmantot papildu finansģjumu attlstlbai un motivacijai; finansialas atskaitlšanas sarež 㐫 tlba, politiska spiediena iespģjamlba, finansģjuma stabilitate. Normatlvajos aktos noteikto arģjo faktoru kopsavilkums un to atbilstlbas zinatniskas organizacijas interesģm novģrtģjums 5 ballu sistģma autora interpretacija dots 1. tabula. Autors uzskata, ka pģtnieciskajai institecijai valsts kapitalsabiedrlbas statusa no apskatltajiem variantiem ir vislielakas iespģjas ieget papildu finansģjumu un vislielaka brlvlba ta izmantošana. 144 VADBAS ZINī TNE 1. tabula č rnjo faktoru ietekmes kopsavilkums un to vnrtnjums Summary of the Impact and Evaluation of the External Factors Faktori Valsts iestade Valsts a ? entera Augstskolas strukter- vienlba Augstskolas a ? entera Valsts kapital- sabiedrlba Jaukta kapital- sabiedrlba (darbinieku lpašuma ir kapitala mazaka da ? a) Jaukta kapital- sabiedrlba (darbinieku lpašuma ir kapitala lielaka da ? a) Patstavlgu lģmumu pie ? emšanas iespģjas Minimalas (1) Nelielas (2) Minimalas (1) Nelielas (2) Mģrenas (3) Mģrenas (3) ? oti labas (5) Papildu finansģjuma iegešanas iespģjas Minimalas (1) Nelielas (2) Mģrenas (3) Mģrenas/ labas (3/4) ? oti labas (5) ? oti labas (5) ? oti labas (5) Papildu finansģjuma iespģjas izmantot attlstlbai un motivacijai Minimalas (1) Nelielas (2) Nelielas (2) Nelielas (2) Labas (4) Labas (4) ? oti labas (5) Finansiala atskaitlšanas Sarež㐫 ta – budžeta gramat- vedlba (1) Sarež㐫 ta – budžeta gramat- vedlba (1) Sarež㐫 ta – budžeta gramatvedlba (1) Sarež㐫 ta – budžeta gramat- vedlba (1) Relatlvi vienkarša (3) Relatlvi vienkarša (3) Relatlvi vienkarša (3) Politiska spiediena iespģjamlba Liela (1) Relatlvi liela (2) Mģrenas (3) Mģrenas (3) Nelielas (4) Minimalas (5) Minimalas (5) Finansģjuma stabilitate Relatlvi liela (4) – kartģja budžeta gada laika Relatlvi liela (4) – kartģja budžeta gada laika Mģrena (3), bet atkarlga no augstskolas budžeta Mģrena (3), bet atkarlga no augstskolas budžeta Neliela (2) – atkarlba no ilgtermi? a llgumiem Neliela (2) – atkarlba no ilgtermi? a llgumiem Neliela (2) – atkarlba no ilgter- mi ? a llgu- miem Kopa 9 13 13 14,5 21 23 25 Zinatniskas organizacijas izvģli nosaka ne tikai arģjie, bet arl iekšģjie faktori, kurus var iedallt divas grupas: 1. Objektlvais faktors – pģtnieciskajam darbam nepieciešamas fiziskas infrastrukteras izmaksu attieclba pret darbinieku atalgojumam, motivacijai un darba apstak? u nodrošinašanai nepieciešamajam izmaksam vai tam apgrieztais lielums – darba izmaksu lpatsvars kopģjos izdevumos. 2. No organizacijas viedok ? a subjektlvie faktori: 2.1. Organizacijas augstaka un vidģja llme ? a vadltaju spģjas veikt uz㈣ mģjdarblbu. M. Valters. Intelektualas organizacijas juridiskais statuss un organizacijas strukteras tips 145 2.2. Organizacijas vadošo pģtnieku un pģtnieku vģlme un spģja uz? emties maclbu darbu. 2.3. Organizacijas intelektualo produktu pardošanas iespģjas tirge. 2.4. Politiska spiediena iespģjamlba. Dabas zinatnģs pģtnieciskajam darbam nepieciešamas fiziskas infrastrukteras izmaksas ir ? oti augstas – vajadzlgi lieli ieguldljumi pamatlldzek ? u iegadei un uzturģšanai, ka arl materiali. Ekonomika un socialajas zinatnģs šls izmaksas ir daudz zemakas, jo lielakoties nepieciešama tikai parasta biroja tehnika. Tatad ekonomikas un socialo zinat ? u pģtnieciskajam institecijam ir mazaka nepieciešamlba pģc stabila „bazes finansģjuma”, ko varģtu gaidlt valsts iestades vai a? enteras statusa, un lielaka nozlme ir iespģjam nodrošinat konkurģtspģjlgu darbinieku atalgojumu, motivaciju un darba apstak? us. Šo faktoru ir iespģjams novģrtģt, izmantojot finanšu datus. Svarlgs subjektlvais faktors ir organizacijas augstako un vidģjo vadltaju spģja veikt uz㈣ mģjdarblbu. Lai varģtu izvģlģties pģtnieciskai organizacijai valsts kapitalsabiedrlbas statusu, nepieciešams, lai augstaka llme ? a vadltaji un lielaka da ? a no vidģja llme? a pamatdarblbas struktervienlbu vadltajiem spģtu veikt uz㈣ mģjdarblbu, respektlvi, lai vi? i tai betu psiholo ? iski piemģroti un gatavi ne tikai nodarboties ar pģtniecisko darbu, bet arl aktlvi izstradat jaunus tirge pardodamus produktus un piesaistlt klientus. Zinatniskas organizacijas augstaka un vidģja llme ? a vadltajus, kuriem nepiemlt uz ㈣ mģju spģjas, var nomainlt, bet tads risinajums var iznlcinat institeciju ka zinatnisku organizaciju. Betisks faktors ir organizacijas vadošo pģtnieku vģlme un spģja uz? emties arl maclbu darbu, jo tas ? auj izvģlģties augstskola integrģtas pģtnieciskas institecijas statusu. No vienas puses, augstskolas objektlvi ir ieinteresģtas iek? aut sava sastava pģtniecisku institeciju tikai tad, ja tas piedalas maclbu procesa. No otras puses, intelektualas organizacijas panakumi pilnlgi ir atkarlgi no tas darbinieku garlgajam spģjam un ieinteresģtlbas visas organizacijas darba rezultatos, lldz ar to administratlva piespiešana veikt darbu, kura pģtnieks nav ieinteresģts, ir neefektlva. Ne vienmģr spģjas veikt zinatniski pģtniecisku darbu un spģjas sniegt citiem zinašanas, prasmes un iema? as ir savienojušas viena cilvģka. Intelektuala organizacija ka organizacija, kas macas, ar laiku var attlstlt ne tikai spģjas veikt zinatnisko darbu, bet arl spģjas veikt maclbu darbu, tomģr lģmums par juridiska statusa izvģli ir japie ? em lsa laika, balstoties uz konkrģtajiem apstak ? iem un, protams, izvģrtģjot arl attlstlbas iespģjas. Tikai replgi analizģjot gan objektlvos, gan subjektlvos faktorus, ir iespģjams izdarlt pamatotu pģtnieciskas institecijas juridiska statusa izvģli. Iekšģjo faktoru izvģrtģšanai autors iesaka izmantot 2. tabula sakartoto matricu. Ievģrojot to, ka jautajums par pģtnieciskas institecijas juridisko statusu ietekmģs tas nakotni ilga termi ㈧ , izvģrtģšana vģlams iesaistlt iespģjami plašu darbinieku loku – augstaka, vidģja llme ? a vadltajus un vadošos pģtniekus –, iegetos rezultatus matematiski apstradajot, nosakot katra faktora vidģjo vģrtlbu, un noskaidrojot katra respondenta viedokli. Diskusija par rezultatiem ir betiska, lai panaktu vienotu izpratni par kritģrijiem un pie ? emtu koplgi akceptģjamu viedokli par pģtnieciskas organizacijas juridisko statusu. Matricas saturs galvenokart ir fokusģts uz organizacijas faktoru skaitlisku novģrtģšanu kopuma. 146 VADBAS ZINī TNE 2. tabula Izvnrtnšanas matrica Evaluation Matrix Vnrtnjums Kods Faktors Augsts (3) Vidnjs (2) Zems (1) K1 Organizacijas augstaka un vidģja llme? a vadltaju spģjas veikt uz㈣ mģjdarblbu K2 Organizacijas vadošo pģtnieku un pģtnieku vģlme un spģja veikt arl maclbu darbu S Politiska spiediena iespģjamlba A Lģmumu pie ? emšanas patstavlguma nozlmlgums B Papildu finansģjuma iegešanas iespģju un iespģju to izmantot attlstlbai un motivacijai nozlmlgums C Intelektualo produktu pardošanas iespģjas tirge D Finansģjuma stabilitates nozlmlgums E Darba izmaksu lpatsvars kopģjos izdevumos Vģrtģjuma matrica pģc betlbas ir anketa, tapģc vģlams pirms tas aizpildlšanas katru no vģrtģtajiem intervģt. Strukturģta intervija ? auj gan sagatavot darbinieku vģrtģšanai, ievadot vi? u pģtamo problģmu loka, gan ieget informaciju par vi ? a paša spģjam, vģrtlbam, vģlmģm, respektlvi, ieget informaciju gan par anketģjamo ka indivldu, gan arl par organizaciju kopuma un tadģjadi veikt arģju novģrtģšanu. Intervijai ieteicami detalizģti jautajumi katra faktora novģrtģšanai. Lai parliecinatos par piedavato vģrtģšanas principu lietderlbu, autors Latvijas Valsts Agraras ekonomikas institeta, Valsts Dobeles selekcijas un izmģ? inajumu stacija un Valsts Stendes selekcijas stacija veica intervijas un tellt pģc intervijas katrs respondents aizpildlja vģrtģšanas matricu. Interviju un vģrtģšanas rezultatu kopsavilkums dots 3. tabula. Rezultatu interpretaciju autors sak ar divu kritisko faktoru (K1 un K2) vģrtģjuma rezultatiem. Ja K1 – organizacijas augstaka un vidģja llme ? a vadltaju spģjas veikt uz㈣ mģjdarblbu – vģrtģjums ir zemaks par vidģjo, tad, parveidojoties par valsts kapitalsabiedrlbu, organizacijai var rasties problģmas. Ja K2 – organizacijas vadošo pģtnieku un pģtnieku vģlme un varģšana veikt arl maclbu darbu – vģrtģjums ir zemaks par vidģjo, tad, integrģjoties augstskolas sastava, organizacijai var rasties problģmas. Ja organizacija tomģr izvģlas kadu no šiem variantiem, tad, izstradajot darblbas stratģ? iju, japaredz, ka novģrst vai kompensģt šos trekumus. Ja gan K1, gan K2 ir virs vidģja, tad var izvģlģties jebkuru juridisko statusu, bet priekšroka betu dodama reorganizacijai par valsts kapitalsabiedrlbu, M. Valters. Intelektualas organizacijas juridiskais statuss un organizacijas strukteras tips 147 veidojot attieclbas ar augstskolu uz llguma pamata, ja to pie ? auj parģjo faktoru vģrtģjums. 3. tabula Interviju un vnrtnšanas rezultātu kopsavilkums Summary of the Results of Interviews and Evaluation 1. organizācija 2. organizācija 3. organizācija Kods Faktors anketa intervija anketa intervija anketa intervija K1 Organizacijas augstaka un vidģja llme? a vadltaju spģjas veikt uz ㈣ mģjdarblbu 2,0 1,3 1,8 2,3 1,7 1,7 K2 Organizacijas vadošo pģtnieku un pģtnieku vģlme un varģšana veikt arl maclbu darbu 2,5 1,3 2,3 1,3 1,8 1,8 S Politiska spiediena varbetlba 1,6 1,0 1,0 1,0 1,7 1,9 A Lģmumu pie ? emšanas patstavlguma nozlmlgums 2,3 2,5 2,5 2,5 2,6 2,5 B Papildu finansģjuma iegešanas iespģju un iespģju to izmantot attlstlbai un motivacijai nozlmlgums 3,0 2,5 2,7 2,7 2,5 2,7 C Intelektualo produktu pardošanas iespģjas tirge 2,0 1,3 2,0 2,3 2,0 1,6 D Finansģjuma stabilitates nozlmlgums 2,6 3,0 3,0 2,0 2,3 1,9 E Darba samaksas lpatsvars kopģjos izdevumos 1,0 1,0 2,0 2,0 1,0 1,0 Rezultāts 0,6 0,1 -0,1 0,5 0,7 0,8 148 VADBAS ZINī TNE Faktors S – politiska spiediena varbetlba – raksturoto, cik ? oti pģtniekus satrauc iespģja, ka tiks izdarlts politisks spiediens, kas var bet pretruna ar zinatnieka atbildlbu par pģtljumu objektivitati un izdarltajiem secinajumiem. Augsta šl faktora vģrtlba norada uz nepieciešamlbu izvģlģties statusu, kura politiska spiediena iespģjamlba ir pģc iespģjas zemaka, bet zema vģrtlba nebet nenozlmģ, ka vajadzģtu izvģlģties valsts iestades vai a ? enteras statusu. Faktori A, B, C un D raksturo respondentu psiholo ? iskas vģrtlbas – cik augstu vai zemu vi ? i vģrtģ iespģju pie ? emt lģmumus patstavlgi, iespģju nopelnlt papildu samaksu vai lldzek ? us darba apstak? u uzlabošanai, arl riskģjot ar to, ka ienakumi nav stabili, vai vi ? i izvģlas sa ? emt pastavlgu, kaut arl, iespģjams, zemu atalgojumu. Faktors E – darba izmaksu lpatsvars kopģjos izdevumos – ir aprģ? inams pģc finanšu datiem. Autors piedava izmantot šadu vģrtģjuma skalu: virs 30% – zems (1 punkts), no 15% lldz 30% – vidģjs (2 punkti), zem 15% – augsts vģrtģjums (3 punkti). Augstas faktoru A, B un C vģrtlbas norada, ka ieteicams izvģlģties kapitalsabiedrlbas statusu, bet augstas faktoru D un E vģrtlbas norada uz a ? enteras vai iestades vģlamo statusu, tapģc rezultata noteikšanai autors piedava formulu R=0,33x(A+B+C)-0,5x(D+E). Ja R>0, tad organizacija, ievģrojot K1 un K2 vģrtlbas, var izvģlģties augstskola integrģtas pģtnieciskas institecijas vai valsts kapitalsabiedrlbas statusu, ja R? 0, tad iespģjams, ka piemģrotaks ir valsts iestades vai valsts a ? enteras statuss. Anketģšanas un interviju rezultati var betiski atš ? irties, jo respondenti ne vienmģr adekvati novģrtģ sevi. Raksturlgi, ka daudzi ? oti augstu novģrtģ savas spģjas veikt maclbu darbu, lai gan ir nolasljuši tikai atseviš? as lekcijas pat ne augstskola, bet tikai kursos, vai parvģrtģ savas spģjas veikt uz㈣ mģjdarblbu, bet nepietiekami novģrtģ iespģjas pardot savus produktus brlva tirge. Tas ir vģl viens iemesls, kapģc šo vģrtģjumu un aprģ? inu nozlmi nedrlkst parspllģt. Stratģ? iska uz ㈣ mģjdarblba uzsver vadltaja intulcijas augsto nozlmi organizacijas stratģ? isko lģmumu pie ? emšana, tomģr šls anketas un intervijas var uzskatlt par noderlgu pallglldzekli lģmuma pie ? emšana un atbilstlgas talakas attlstlbas stratģ? ijas izstradašana. Jarģ? inas, ka gallgo lģmumu tomģr pie ? em nevis pģtnieciskas iestades vadlba vai viss kolektlvs, bet gan Ministru kabinets, paužot savu politisko gribu. Ka jau iepriekš minģts, pģtnieciskas institecijas juridiskais statuss ir viens no faktoriem, uz ko pamatojas tas strukteras tips. Valsts pārvaldes iekārtas likums [7] nosaka, ka valsts parvalde ir organizģta vienota hierarhiska sistģma un neviena iestade vai parvaldes amatpersona nevar atrasties arpus šls sistģmas. Organizacijas formala un neformala struktera var atš ? irties, tomģr ta darbosies efektlvak, ja šls strukteras betiski neatš ? irsies. Pģtnieciskas organizacijas valsts iestades vai valsts a ? enteras statusa formalajai strukterai jabet hierarhiskai. Vadošie pģtnieki ka T. Burns un G. Stalkers, H. Mincbergs, D. Tlss, P. Senge atzlst, ka tieši hierarhiska struktera ir intelektualai organizacijai visnepiemģrotaka. Intelektualas organizacijas strukterai javeicina radoša darblba, iniciatlva, pģc iespģjas mazak uzliekot formalus ž ? augus un ierobežojot darblbas brlvlbu. Arl valsts kapitalsabiedrlbas statusa pģtnieciska organizacija var bet hierarhiska, bet nav formalu praslbu veidot tieši šadu strukteru – adhokratiska, matricas vai projektorientģtas organizacijas struktera var izradlties efektlvaka. Ja pģtnieciskas institecijas finanšu avots ir galvenokart dažadu intelektualu produktu pardošana tirge, tad gan šo produktu diversifikaciju, gan klientu diversifikaciju un piesaisti efektlvak var panakt tad, ja šaja darba iesaistas ne tikai M. Valters. Intelektualas organizacijas juridiskais statuss un organizacijas strukteras tips 149 organizacijas augstaka vadlba, bet arl paši pģtnieki un vidģja llme? a vadltaji. Ta ka šada modell vi ? i liela mģra atbild par finanšu resursu iegešanu, tad šai iekšģjai interešu grupai dabiski un nenovģršami rodas vģlģšanas arl noteikt lldzek ? u izlietojumu – gan attieclba uz to lldzek ? u da ? u, kas tieši tiek izmantota konkrģta intelektuala produkta saražošanai un jaunu produktu izstradei un attlstlbai, gan uz to da ? u, kas tiek izmantota centralizģti visas organizacijas attlstlbas stratģ? ijas realizacijai. Lai nerastos nevajadzlgas pretrunas starp organizacijas formalo strukteru, organizacijas iekšģjo grupu interesģm un lldz ar to iespģjamo neformalo strukteru, organizacijas statetos vģlams paredzģt atbilstošu strukteru, preclzi definģjot direktora, administracijas, zinatniskas padomes un vidģja llme ? a (pamatdarblbas struktervienlbu) vadltaju un kolektlva operatlvas parvaldes organa, piemģram, valdes, kompetenci un atbildlbu, lģmumu pie ? emšanas mehanismu un procederas. Secinājumi 1. Zinatniskai organizacijai valsts iestades vai a ? enteras statusa ir betiski apgretinatas iespģjas iegeto papildu finansģjumu izmantot darbinieku motivacijai un darba apstak? u uzlabošanai, ievģrojami sarež 㐫 taka ir finansiala atskaitlšanas, mazakas iespģjas pie ? emt lģmumus patstavlgi, lpaši vadlbas llmenl, pastav lielaks politiska spiediena risks. 2. Zinatniskai institecijai valsts iestades vai valsts a? enteras statusa ir iepriekš noteikta intelektualai organizacijai nepiemģrota hierarhiska struktera, bet pģtnieciskai institecijai valsts kapitalsabiedrlbas statusa ir iespģjams veidot vairak atbilstošu projektorientģtas organizacijas, matricas vai adhokratisku strukteru, kas japaredz jau tas statetos. 3. Autora piedavata matrica ? auj novģrtģt nozlmlgumu tiem faktoriem, kuri nosaka intelektualas organizacijas juridisko statusu, un dod izzi? as materialu apzinatai optimala juridiska statusa izvģlei. LITERAT ? RA 1. Likums “Par zinatnisko darblbu” // LR AP Zi? otājs, Nr. 46, 1992. 2. Likums “Par valsts uz㈣ mumu”// LR AP Zi ? otājs, Nr. 1, 1991. 3. Likums “Par valsts un pašvaldlbu da 〧 m un kapitalsabiedrlbam” // Latvijas V ? stnesis, 2003. g. 3. jelijs, Nr. 149. 4. Komerclikums // Latvijas V ? stnesis, 2000. g. 4. maijs, Nr. 158. 5. Publisko a ? enteru likums // Latvijas V ? stnesis, 2001. g. 11. aprllis, Nr. 58. 6. Augstskolu likums // Latvijas V ? stnesis, 1995. g. 17. novembris, Nr. 179. 7. Valsts parvaldes iekartas likums // Latvijas V ? stnesis, 2002. g. 21. jenijs, Nr. 94. 8. Komerclikuma spģka stašanas likums // Latvijas V ? stnesis, 2001. g. 28. decembris, Nr. 188. 9. Koncepcija par augstakas izglltlbas un zinatnes nozares valsts institeciju juridisko statusu / MK 2004. gada 26. jenija rlkojums Nr. 442. 10. Likums “Par budžeta un finansu vadlbu” // Latvijas V? stnesis, 1994. g. 6. aprllis, Nr. 41. 11. Likums “Par valsts budžetu 2004. gadam” // Latvijas V ? stnesis, 2003. g. 2. decembris, Nr. 169. 12. Likums „Par gramatvedlbu” // LR AP Zi? otājs, 1992. g. Nr. 44/45. 13. Par gramatvedlbas kartošanu un organizaciju / Ministru kabineta noteikumi Nr. 243 // Latvijas V ? stnesis, 2000. g. 28. jelijs, Nr. 272. 150 VADBAS ZINī TNE 14. Valsts (pašvaldlbas) budžeta iestažu, pašvaldlbu budžeta uzskaites instrukcija / Finanšu ministrijas instrukcija Nr. 3, 2001. g. 25. marts, nav publicģta. 15. Noteikumi par intelektuala darba novģrtģšanas un amatu kvalifikacijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansģjamo institeciju darbiniekiem / Ministru kabineta noteikumi Nr. 533 // Latvijas V ? stnesis, 2003. g. 25. septembris, Nr. 132. 16. Noteikumi par vienoto darba samaksas uzskaites sistģmu no valsts budžeta finansģjamas institecijas / Ministru Kabineta noteikumi Nr. 62 // Latvijas V ? stnesis, 2004. g. 6. februaris, Nr. 20. 17. Valsts uz㈣ mumu un valsts statetsabiedrlbu darbinieku darba samaksas noteikšanas kartlba / Ministru kabineta noteikumi Nr. 412 // Latvijas V ? stnesis, 2003. g. 1. augusts, Nr. 110. 18. Noteikumi par valsts uz ㈣ muma direktora, valsts (pašvaldlbu) statetsabiedrlbas valdes priekšsģdģtaja un valdes priekšsģdģtaja vietnieka darba samaksu un valsts (pašvaldlbu) statetsabiedrlbas valdes un padomes locek? u skaitu atbilstoši valsts uz ㈣ mumu un valsts (pašvaldlbu) statetsabiedrlbu iedalljumam / Ministru kabineta noteikumi Nr. 590 // Latvijas V ? stnesis, 2003. gada 3. janvaris, Nr. 1. 19. Autier F. Bureaucracy vs. Adhocracy: a case of overdramatisation? // European Enterpreneurial Learning, 2001/14. 20. Burns T., Stalker G. M. The Management of Innovation. Tavistock Publication, 1961, p. 269. 21. Mintzberg H. Structure in fives: Designing Effective Organizations. Prentice Hall, 1981, p. 199. 22. Polits K., Bukerts G. Sabiedr ? bas vad? bas reforma. – Rlga, 2002, 350 lpp. 23. Starlings G. Valsts sektora pārvalde. – Rlga, 2001, 616 lpp. 24. Thompson V. A. Bureaucracy and Innovation. University of Alabama Press, 1969, 1987, p. 319. The Legal Status of the Intellectual Organisation and the Type of the Structure Summary This research is devoted to the problem of relationship between legal status of the intellectual organisation and the type of the organisation. The objective of the research is to develop a method for choosing the legal status and corresponding organisation type for intellectual organisation – research institution. To achieve the objective the criteria determining the type of organisation are defined, the objectively possible impact of the legal status on the operation of the research institution is analysed and the internal subjective factors of the research institution taking any of possible solutions are defined and analysed. The author proposes a matrix of evaluation of the criteria for taking the decision on the legal status and provides recommendations on the organisation type corresponding to the chosen status. In particular the author recommends to research organisations, reorganised in the state owned companies, to choose matrix, adhocratic or project-orientated structure. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 151.–159. lpp. Latvijas reāionu attastabas redateju kvantitatave analaze The Quantitative Analysis of Latvia Regions Development Criteria Irina Arhipova Latvijas Lauksaimniecabas universitete Informecijas tehnolol iju fakultete Liele iela 2, Jelgava, LV-3001 E-pasts: irina.arhipova@llu.lv Signe Beliua Latvijas Universitete Ekonomikas un vadabas fakultete Aspazijas bulv. 5, Raga, LV-1050 E-pasts: signe@lanet.lv Ilva Rudusa Latvijas Lauksaimniecabas universitete Informecijas tehnolol iju fakultete Liele iela 2, Jelgava, LV-3001, Latvija E-pasts: s518070@llu.lv Latvijas rel ionelaje ekonomike jautejums par teritoriju vienmģragu attastabu k⸱ st par vienu no b? tiskekajiem ES kontekste. Rel ionu ekonomisko attastabas lameni var raksturot ar tediem redatejiem ke iekšzemes kopprodukta apjoms, ekonomiski aktavo uz㌣ mumu skaits, nefinanšu investaciju apjoms, iedzavoteju ienekumu un bezdarba lamenis. Rakste ieteikts rel ionu ekonomiskes attastabas lame? a saladzinejumam izmantot privete patģri? a izdevuma strukt? ras radateju, jo rel ionam ar augsteku attastabas lameni jeb? t mazekam pertikas apatsvaram privete patģri? a izdevumu strukt? re. Pieredats, ka Latvijas rel ioni, iz? emot Vidzemi un Zemgali, b? tiski atš? iras save starpe. Atslgverdi: rel ionele attastaba, privete patģri ? a izdevumu strukt ? ra. Key words: regional development, private consumption expenditure structure. Ievads Latvijas rel ionelaje ekonomike jautejums par teritoriju vienmģragu attastabu k⸱ st par vienu no b? tiskekajiem ES kontekste. Nozamags redatejs, kas raksturo rel ionu ekonomiskes attastabas lameni, ir iekšzemes kopprodukts, rģ? inot uz vienu iedzavoteju. Iekšzemes kopprodukta pieaugumu ietekmģ daudz dažedu faktoru, piemģram, bezdarba lamenis, ekonomiski aktavo uz㌣ mumu un uz㌣ mģjsabiedrabu skaits, nefinanšu investacijas uz vienu iedzavoteju gade, iedzavoteju ienekuma nodok? a lielums vidģji uz vienu iedzavoteju. Jautejums par rel ionu attastabas ietekmģjošo faktoru saladzinejumu ticis pģtats E. Vanaga, O. Krasti? a un citu zinetnieku darbos [1]. Raksta autores iesaka izmantot rel ionele privete patģri ? a strukt ? ras faktoru rel ionu attastabas lame? u saladzinešanai. 152 VADBAS ZINī TNE Pirmais zinetnieks, kurš pģtaja ienekuma izmai ? u ietekmi uz patģri ? a strukt ? ru, ir vecu statisti? is Ernsts Engels. Vi ? š atkleja likumsakarabu starp patģrģteja ienekuma pieaugumu un pertikas pre ? u patģri ? a izmai ㌩ m. Pieaugot mejsaimniecabu ienekumiem, pertikas pre ? u patģri ? a summas absol ? ti pieaug, bet, saladzinot ar perģjiem pre ? u izdevumiem, – relatavi samazines. Savukert tautsaimniecabas aspekte nacionele ienekuma da ? a, kas izlietota pertikas produktu iegedei, raksturo iedzavoteju labklejabas un ladz ar to rel iona attastabas lameni. Jo mazeka ir ša da ? a, jo augsteks iedzavoteju labklejabas un rel iona attastabas lamenis. Pre ? u patģri ? a strukt ? ras permai ? as, pieaugot ienekumiem, ir pģtajis ara Hermanis Švebe un izdarajis ladzagu secinejumu par dzavok? u ares summas permai ㌩ m. Pieaugot mejsaimniecabas ienekumiem, dzavok? u ares summas absol ? ti pieaug, bet relatavi – saladzinejume ar perģjiem izdevumiem – samazines. Palielinoties cilvģku ienekumiem, vi? i var vairek naudas tģrģt ne tikai izdzavošanai nepieciešamajem precģm. Piemģram, lai ara da? u papildienekumu vi? i var iztģrģt augstekas kvalitetes produktiem un citem nepieciešamajem vajadzabem, tomģr vairek naudas tiks tģrģts ara kino apmeklģjumiem, dergekiem pirkumiem, ce? ojumiem atva ? inejuma laike un citiem luksusa pasekumiem. Turpretim nabadzagie cilvģki procentueli lieleku savu ienekumu da? u tģrģ pertikai un dzavok? a apmaksai. Tas nozamģ, ka rel ionam ar augsteku attastabas lameni jeb ? t mazekam pertikas apatsvaram privete patģri ? a izdevumu strukt ? re. Privete patriua struktı ras analaze Rel ionele privete patģri ? a strukt? ras analazei izvģlģti 2002. un 2003. gada dati (skatat 1. tabulu). Analizģjot datus par izdevumiem pertikai privete patģri ? a strukt ? re, redzams, ka gan 2002., gan 2003. gade viszemekais pertikas apatsvars privete patģri ? a strukt? re ir Ragas rel ione – 26,9 % no kopģje privete patģri ? a. Kurzemes rel ione tas veido 34,7%, Vidzemes rel ione – 37,2% un Zemgales rel ione – 37,6%. Vislielekais pertikas apatsvars kopģjo priveto izdevumu strukt ? re ir Latgales rel ione 43,0% (skatat 1. attģlu). Turklet strukt ? ras izmai ? u tendence pa gadiem attiecabe uz pertikas apatsvaru nav atkaraga no gada. Analizģjot izdevumus atp ? tai un kult? rai, ke ara izdevumus restorenu, kafejnacu un viesnacu apmeklģjumam, var konstatģt, ka vislielekais izdevumu apatsvars ir Ragas rel ionam – 13,7%, tad seko Kurzeme – 10,4%, Vidzeme – 10,1%, Zemgale – 9,3% un Latgale – 7,2% (skatat 2. attģlu). Apkopojot ieg ? to informeciju, var secinet, ka dati par privete patģri ? a strukt ? ru apstiprina Ernsta Engela sakarabu starp patģrģteja ienekuma pieaugumu un pertikas pre ? u patģri ? a izmai ㌩ m un raksturo iedzavoteju labklejabas lameni Latvijas rel ionos. Iedzavotejiem Ragas rel ione vidģjais ienekumu lamenis ir lieleks neke perģjos Latvijas rel ionos, ladz ar to ara privete patģri ? a izdevumu strukt ? re mazek ir izdevumu pertikai. Savukert Latgales iedzavoteju vidģjais ienekums ir viszemekais, tedģ? ara izdevumi pertikai veido vislieleko apatsvaru privete patģri ? a izdevumu strukt ? re (6. tabula). I. Arhipova, S. Bāliņa, I. Rudusa. Latvijas rel ionu attastabas redateju kvantitatave analaze 153 1. tabula Privete patriua izdevumu struktı ra (%) 2003. un 2002. gade Private Consumption Expenditure Structure (%) in Year 2003/2002 Izdevumu veids Gads Latvija Raga Kurzeme Vidzeme Zemgale Latgale Pertika un bezalko- holiskie dzģrieni 2003 2002 32,4 35,2 26,9 29,3 34,7 36,7 37,2 41,8 37,6 41,8 43,0 43,4 Alkoholiskie dzģrieni, tabaka 2003 2002 3,6 3,4 3,3 3,2 3,9 3,6 3,9 3,4 4,2 3,7 3,6 3,6 Aplģ rbi un apavi 2003 2002 7,5 6,8 7,9 7,2 7,3 6,4 6,2 6,3 6,6 6,4 7,9 6,5 Mejoklis, ? dens, elektroenerl ija, geze 2003 2002 12,7 13,0 13,4 14,2 12,2 13,3 11,0 11,3 11,6 10,8 12,7 12,4 Mejok ? a iekerta 2003 2002 5,4 4,4 5,5 4,6 6,5 4,5 4,9 3,7 5,0 4,4 4,7 4,1 Veselaba 2003 2002 3,6 3,2 3,6 3,1 4,3 3,4 3,7 3,8 3,4 2,9 3,3 3,1 Transports 2003 2002 10,7 9,7 11,8 10,7 9,3 9,4 10,7 8,2 10,9 9,4 7,7 7,6 Sakari 2003 2002 6,0 5,9 6,4 6,5 6,0 5,5 6,3 6,0 5,7 5,3 4,8 4,8 Atp ? ta un kult ? ra 2003 2002 6,6 6,4 7,6 7,3 6,0 6,2 5,9 5,4 5,5 5,6 4,8 5,0 Izglataba 2003 2002 1,6 1,5 2,0 1,9 1,0 1,5 1,1 0,9 1,4 1,0 1,4 1,2 Restoreni, kafejnacas un viesnacas 2003 2002 5,0 5,6 6,1 6,7 4,4 4,3 4,2 4,7 3,8 4,7 2,4 4,1 Dažedas preces un pakalpojumi 2003 2002 5,0 4,8 5,6 5,2 4,5 5,1 4,7 4,4 4,3 4,1 3,7 4,2 Kope 2003 2002 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 Avots: Centreles statistikas pervaldes mejas lapa www.csb.lv Lai perbaudatu hipotģzi, ka rel ionu privete patģri ? a strukt ? ra b ? tiski atš ? iras no kopģjes Latvijas patģri ? a strukt ? ras, tika izvģlģts kovariecijas analazes modelis, kur kvalitatavie faktori ir rel ions un gads, bet kvantitatavais faktors – rel ionu privete patģri ? a izdevumi. Šas analazes rezultete tika konstatģts, ka gada faktors (2002.–2003. g.) nav b ? tisks, bet rel ions, rel ionu privete patģri ? a izdevumi un abu faktoru mijiedarbabas efekts ir nozamags ar b ? tiskuma lameni 0,01 (2. tabula). Tas nozamģ, ka rel ionu privete patģri ? a strukt ? ra b ? tiski atš? iras no kopģjes privete patģri ? a izdevumu strukt ? ras Latvije. Ievģrojamas atš ? irabas konstatģtas ara starp rel ioniem, iz? emot Vidzemi un Zemgali. Apkopojot kvantitataves un kovariecijas analazes rezultetus var konstatģt, ka rel ionu ekonomiskes attastabas lamenis b? tiski atš ? iras no Latvijas vidģje attastabas lame ? a, pie tam visaugstekais lamenis ir Ragas rel ione, tad seko Kurzeme; Vidzemes un Zemgales rel ionu lamenis b ? tiski neatš? iras save starpe, bet ir stipri zemeks par Kurzemes rel iona lameni; Latgale ir rel ions ar viszemeko attastabas lameni. 154 VADBAS ZINī TNE 43,0% 37,6%37,2%34,7% 26,9% 0% 10% 20% 30% 40% 50% R ļga Kurzeme Vidzeme Zemgale Latgale Reņions Izd ev um i p nr tik ai un be za lko ho lis ka jie m dz er ien iem % no ko pe jie m pr ivn tn pa ter i?a izd ev um iem 1. att. Izdevumi pertikai (%) no kopģjiem privete patģri ? a izdevumiem Latvijas rel ionos 2003. gade Consumption of Food Products (%) from Total Household Consumption Expenditure in Year 2003 7,2% 9,3%10,1% 10,4% 13,7% 0% 5% 10% 15% R ļga Kurzeme Vidzeme Zemgale Latgale Reņions Izd ev um i a tp ?t ai un ku lt? ra i % no ko pe jie m pr ivn tn pa ter i?a izd ev um iem 2. att. Izdevumi atp ? tai un kult ? rai (%) no kopģjiem privete patģri ? a izdevumiem Latvijas rel ionos 2003. gade Consumption of Recreation and Culture (%) from Total Household Consumption Expenditure in Year 2003 I. Arhipova, S. Bāliņa, I. Rudusa. Latvijas rel ionu attastabas redateju kvantitatave analaze 155 2. tabula Kovariecijas analazes tabula Analysis of Covariance Table Variecijas avots SS df MS F p-vrtaba Bravais loceklis 34,53 1 34,53 34,44 ,000 Rel ions 94,39 4 23,60 23,54 ,000 Rel iona privete patģri? a izdevumi 7775,84 1 7775,84 7755,89 ,000 Rel ions × privete patģri? a izdevumi 179,12 4 44,78 44,66 ,000 K⸱ da 110,28 110 1,00 Kope 16454,70 120 Reāionu attastabas lameua kvantitatavie redateji Analizģjot iekšzemes kopprodukta izmai ? as ilgeke laika periode, var konstatģt, ka kopume visos rel ionos iekšzemes kopprodukts ir audzis. Visstraujekais iekšzemes kopprodukta pieaugums, saladzinot ar 1997. gadu, ir Ragas rel ione – 113,29%, tam seko Vidzeme ar 59,85%, pģc tam Latgale un Kurzeme atbilstoši ar 34,12% un 31,82%. Vismazekais iekšzemes kopprodukta pieaugums ir vģrojams Zemgalģ – tikai 14,25%. Iekšzemes kopprodukta izmai ? as latos uz vienu iedzavoteju Latvijas rel ionos no 1997. ladz 2002. gadam paredatas 3. tabule. 3. tabula Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzavoteju Latvijas reāionos, LVL Gross Domestic Product per Capita in Latvia Regions Gads Reāions 1997 1998 1999 2000 2001 2002 Raga 1804,2 2202,2 2485,0 2804,3 3048,7 3848,3 Kurzeme 1524,9 1508,9 1546,6 1824,0 1950,6 2010,0 Vidzeme 862,8 855,9 924,8 1024,7 1156,0 1379,2 Zemgale 849,7 858,5 946,0 1033,2 1181,4 1349,8 Latgale 873,1 795,0 760,0 842,3 1151,9 1171,0 Avots: Centreles statistikas pervaldes mejas lapa www.csb.lv Iekšzemes kopprodukta strukt ? ru atspogu? o informecija par kopģjo pievienoto vģrtabu pa darbabas veidiem. Te Ragas rel ione vislieleko apatsvaru (20,9%) veido vairumtirdzniecaba un mazumtirdzniecaba. Visai liels apatsvars ir operecijem ar nekustamo apašumu, nomai, datorpakalpojumiem, zinetnei un komercpakal- pojumiem (14,6%), transportam, glabešanai un sakariem (14,9%), lauksaimniecabas, medniecabas un mežsaimniecabas apatsvars kopģje pievienotaje vģrtabe ir tikai 0,9%, kas ir vismazekais starp visiem rel ioniem. Vidzemes rel ione vislieleko apatsvaru kopģje pievienotaje vģrtabe veido apstredes r ? pniecaba (21,6%). Liels ir ara vairumtirdzniecabas un mazum- 156 VADBAS ZINī TNE tirdzniecabas, individueles lietošanas priekšmetu, sadzaves aparat ? ras un iekertu remonta apatsvars (16,2%). Lauksaimniecaba, medniecaba un mežniecaba veido 10,6%, izglataba – 3,7% no kopģjes pievienotes vģrtabas. Kurzemes rel ione vislielekais apatsvars ir transportam un sakariem – 28,1%. Visai liels apatsvars ir apstredes r? pniecabai – 16,0%, vairumtirdzniecabai un mazum- tirdzniecabai 11,9% un b? vniecabai 11,3%. Atš? iraga ir pievienotes vģrtabas strukt? ra. Zemgales rel ione vislielekais apatsvars ir lauksaimniecabai, medniecabai un mežsaimniecabai – 18,5%. Liels ir ara apstredes r ? pniecabas apatsvars (16,0%), ke ara vairumtirdzniecabas un mazumtirdzniecabas (13,4%), transporta, glabešanas un sakaru (9,6%) un izglatabas (8,9%) apatsvars. Latgales rel ione kopģje pievienotaje vģrtabe vislielekais ieguldajums ir transportam un sakariem – 18,5%. Pģc tam seko vairumtirdzniecaba un mazumtirdzniecaba (11,9%), apstredes r ? pniecaba (11,0%), izglataba (10,5%) un lauksaimniecaba, medniecaba un mežsaimniecaba (9,4%). Nefinanšu investacijas uz vienu iedzavoteju ietver ilgtermi? a nematerielos ieguldajumus, dzavojames ģkas, citas b ? ves un celtnes, ilggadagos stedajumus, tehnolol iskes mašanas un iekertas, perģjos pamatladzek ? us un inventeru, ke ara pamatladzek ? u izveidošanu un nepabeigto b ? vobjektu un kapitele remonta izmaksas. Šis redatejs ir uz ㌣ mģjdarbabas klimata indikators. Nefinanšu investacijas Latvijas rel ionos no 1997. ladz 2003. gadam paredatas 4. tabule. 4. tabula Nefinanšu investacijas (milj. LVL) uz vienu iedzavoteju Latvijas reāionos Non Financial Investments (mln. LVL) per Capita in Latvia Regions Gads Reāions 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 Raga 425,0 584,6 534,1 708,5 772,7 788,8 904,9 Kurzeme 119,1 145,2 146,9 163,7 158,9 174 194,5 Zemgale 60,2 75,2 67,7 76,1 84,4 139,9 155,0 Vidzeme 52,5 82,4 89,7 85,6 99,5 131,9 136,3 Latgale 43,1 66,0 65,7 73,0 79,3 101,7 121,5 Avots: Centreles statistikas pervaldes mejas lapa www.csb.lv No 4. tabulas redzams, ka vislielekais netiešo investaciju apjoms 2003. gade ir Ragas rel ione – 904,9 milj. latu. Perģjos rel ionos nefinanšu investaciju apjoms ir ladzags, un tas ievģrojami atpaliek no Ragas rel iona. Kopume nefinanšu investacijem ir tendence pieaugt. ? oti straujš nefinanšu investaciju pieaugums ir novģrojams Latgales rel ione. Saladzinot ar 1997. gadu, tas palielinejies par 181,9%. Vislģnekais pieaugums novģrojams Kurzemes rel ione, kur, saladzinot ar 1997. gadu, nefinanšu investaciju apjoms pieaudzis tikai par 63%. Ekonomiski aktavo uz ㌣ mumu skaitam uz 1000 iedzavotejiem ir tendence pieaugt visos Latvijas rel ionos. Visstraujek šo uz ㌣ mumu skaits pieaudzis Ragas rel ione. 2003. gade tas ir aptuveni 31 uz㌣ mums uz 1000 iedzavotejiem, kamģr Latgales rel ione – tikai 10 uz ㌣ mumi uz 1000 iedzavotejiem, tas ir, gandraz trasreiz mazek neke Ragas rel ione (5. tabula). I. Arhipova, S. Bāliņa, I. Rudusa. Latvijas rel ionu attastabas redateju kvantitatave analaze 157 5. tabula Ekonomiski aktavo uzumumu skaits uz 1000 iedzavotejiem The Number of Economically Active Enterprises per 1000 Inhabitants Gads Reāions 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 Raga 20,77 21,64 22,94 26,86 26,41 28,14 30,65 Kurzeme 11,93 12,30 12,60 13,51 12,94 13,40 13,91 Vidzeme 10,60 10,91 11,42 11,98 11,66 12,07 12,76 Zemgale 9,86 10,03 10,24 10,76 10,38 10,78 11,20 Latgale 8,14 8,38 8,92 9,62 9,09 9,52 9,83 Avots: Centreles statistikas pervaldes mejas lapa www.csb.lv Iedzavoteju ienekuma nodok ? a lielums vidģji uz vienu iedzavoteju ara ir audzis visos rel ionos. Saladzinot ar 2000. gadu, visstraujek tas ir pieaudzis Vidzemes rel ione – par 48%. Vienladz strauji šis redatejs ir pieaudzis Rage un Zemgalģ – atbilstoši 39% un 36%. Vismazekais pieaugums ir Latgalģ – tikai 19%. Iedzavoteju ienekuma nodok ? a izmai ? as vidģji uz vienu iedzavoteju no 2000. ladz 2003. gadam paredatas 6. tabule. 6. tabula Iedzavoteju ienekuma nodoklis (LVL) vid ji uz vienu iedzavoteju Latvijas reāionos Income Tax per Capita on Average in Latvia Regions Gads Reāions 2000 2001 2002 2003 Raga 106,71 119,98 133,94 155,93 Kurzeme 73,58 74,81 82,68 96,50 Vidzeme 57,70 67,21 75,05 92,47 Zemgale 58,32 64,02 74,73 89,57 Latgale 46,68 48,33 55,27 66,06 Avots: Valsts Kases mejas lapa www.vkase.gov.lv Rel istrģte bezdarba lamenis ir Nodarbinetabas valsts dieneste rel istrģto un bezdarbnieka statusu ieguvušo apatsvars procentos ekonomiski aktavo iedzavoteju (no 15 gadiem ladz pensijas vecumam) vid? . Bezdarba lame? a izmai ? as Latvijas rel ionos attģlotas 7. tabule. Redzams, ka vislielekais bezdarba lamenis ir Latgalģ. 2003. gade tur bezdarba lamenis bija 12,16% – gandraz divreiz lieleks neke vidģji valsta (6,21%). Viszemekais bezdarba lamenis ir Ragas rel ione – tikai 3,11%. Bezdarba lamenis vidģji valsta ir samazinejies no 7,82% 1999. gada beiges ladz 6,21% 2003. gada beiges. Ladzaga tendence ir bijusi ara visos rel ionos, kaut gan pģdģje gade vģrojams neliels bezdarba lame ? a palielinejums Kurzemģ, Latgalģ un Vidzemģ. 158 VADBAS ZINī TNE Saladzinot iepriekš analizģtos redatejus, redzams, ka pģc · iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzavoteju, · ekonomiski aktavo uz ㌣ mumu un uz㌣ mģjsabiedrabu skaita uz 1000 iedza- votejiem, · nefinanšu investacijem uz vienu iedzavoteju gade, · iedzavoteju ienekuma nodok ? a lieluma vidģji uz vienu iedzavoteju un · privete patģri ? a izdevumu strukt ? ras var konstatģt Latvijas rel ionu sadalajumu pģc attastabas lame ? a: Raga, Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un Latgale. Pģc bezdarba lame ? a redateja Kurzeme atpaliek no Vidzemes un Zemgales, bet šo neatbilstabu var izskaidrot ar neprecaziem bezdarba lame ? a datiem, jo ne visi bezdarbnieki tiek rel istrģti Nodarbinetabas valsts dieneste. 7. tabula Bezdarba lamenis (%) Latvijas reāionos Unemployment Rate (%) in Latvia Regions Gads Raga Vidzeme Zemgale Kurzeme Latgale Vid ji valsta 1999 5,02 6,81 8,35 8,99 14,59 7,82 2000 3,88 5,63 7,11 7,21 13,25 6,54 2001 3,87 5,83 6,95 7,04 12,67 6,43 2002 3,81 5,76 6,30 6,92 11,92 6,17 2003 3,61 6,13 6,33 7,20 12,16 6,21 Secinejumi Rel ionu attastaba Latvije notiek ? oti nevienmģragi. Saladzinot rel ionu attastabu pģc privete patģri ? a izdevumu strukt ? ras redateja, redzams, ka tikai Ragas rel ions atbilst augsti attastato rel ionu statusam, bet Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un Latgale ir problemetisko rel ionu statuse. Visi rel ioni b ? tiski atš ? iras save starpe, iz ? emot Vidzemi un Zemgali. Tas nozamģ, ka Latvije ir 4 rel ionu grupas: · augstas attastabas rel ions – Raga; · vidģjas attastabas rel ions – Kurzeme; · vidģji zemas attastabas rel ions – Vidzeme un Zemgale; · zemas attastabas rel ions – Latgale. Rel ionu ranžģjums pģc attastabas lame ? a neatš ? iras, ja par redatejiem izvģlģti tedi faktori ke iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzavoteju, ekonomiski aktavo uz㌣ mumu un uz㌣ mģjsabiedrabu skaits uz 1000 iedzavotejiem, nefinanšu investacijas uz vienu iedzavoteju vai iedzavoteju ienekuma nodok ? a lielums uz vienu iedzavoteju. Tas nozamģ, ka starp redatejiem eksistģ cieša hierarhiska likumsakaraba, kura ietekmģ rel ionu ladzsvarotu attastabu. Rel ionu attastabas lame ? u saladzinešanai var izmantot rel ionele privete patģri ? a strukt ? ras faktoru, jo rel ionam ar augsteku attastabas lameni jeb ? t mazekam pertikas apatsvaram privete patģri ? a izdevumu strukt ? re. I. Arhipova, S. Bāliņa, I. Rudusa. Latvijas rel ionu attastabas redateju kvantitatave analaze 159 LITERAT ? RA 1. Vanags E., Krasti? š O. u. c. Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas. – Raga: Latvijas Statistikas instit? ts, Valsts Rel ioneles attastabas al ent ? ra, 2004. 2. Centreles statistikas pervaldes mejas lapa www.csb.lv. 3. Valsts Kases mejas lapa www.vkase.gov.lv. The Quantitative Analysis of Latvia Regions Development Criteria Summary The issue of the facilitation development of territories in Latvia regional economic is significant under the EU conditions. The level of region economical development can be characterized by gross domestic product per capita, the number of economically active enterprises and businesses per 1000 inhabitants, non financial investments per capita per year, the amount of income tax on average per capita and unemployment level. The private consumption expenditure structure has considered for the regional development analysis. For the region with higher development level the part of food in the total private consumption expenditure structure must be smaller than for the regions with lower development level. It was shown that Latvia regions are significantly different except Vidzeme and Zemgale. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 160.–174. lpp. Ekonomikas attāstābas problēmas mūsdienņs Contemporary Problems of Economic Development Veronika Bikse Latvijas Universitate Ekonomikas un vadebas fakultate Aspazijas bulv. 5, Rega LV-1050 e-pasts: vbikse@lanet.lv Pģdģja desmitgadģ ir notikušas bl tiskas parmai? as sabiedreba, strauji attestas informaciju tehnolo ? ijas, notiek globalizacijas procesu padzi ? inašanas. Ir iestajies jaunas ekonomikas laikmets. Lai sekmegi varģtu attestet tautsaimniecebu atbilstoši jauna laikmeta tendencģm, ir svaregi apzinat tas ka no teorģtiska, ta are no praktiska viedok ? a. Raksta ir izstradati ekonomikas attestebas teorģtiskie aspekti atbilstoši jaunas ekonomikas tendencģm, konkretizģts jģdziena ekonomikas attāstāba saturs, kas jasaprot ka process, kur valstis, izmantojot jaunakos zinatnes un informacijas tehnolo ? iju sasniegumus, esteno uz zinašanam balstetas kvalitatevas izmai ? as tautsaimnieceba saskaⴧ ar jauna laikmeta prasebam. Analezes gaita noskaidrots, ka Eiropas Savieneba, epaši Latvija, ekonomikas attestebas bl tiskaka problģma ir zema zinašanu, inovaciju un cilvģkresursu izmantošanas efektivitate. Lai veicinatu atraku uz zinašanam balstetu ekonomikas izveidi Latvija, tiek piedavati iespģjamie risinajumi un iezemģti daži talako pģtejumu virzieni. Atslēgvņrdi: ekonomikas attesteba, ekonomikas izaugsme, Lisabonas stratģ? ija, uz zinašanam balsteta ekonomika, inovacijas jaunievedumi, cilvģkkapitals. Key words: economic development, economic growth, Lisbon strategy, knowledge based economy, innovation, new product, human capital. Ievads Jebkuras valsts tautas labklajebas pieauguma svaregs nosacejums ir ilgtspģjegas ekonomikas attestebas nodrošinašana un valsts konkurģtspģjas palielinašana. Ml sdienas to iespģjams panakt, estenojot uz zinašanam balstetas ekonomikas attestebu. Raksta m ? r? is ir izstradat ekonomikas attestebas teorģtiskos aspektus atbilstoši jaunas ekonomikas tendencģm un saskaⴧ ar tiem veikt Eiropas Savienebas un Latvijas ekonomikas attestebas analezi, atklat problģmas un piedavat iespģjamos risinajumus. Jēdziena ekonomikas attēstēba izpratne jaunņ laikmeta apstņkos Masu sazi ? as ledzek ? os, dažviet are ekonomiskaja literatl ra jģdzieni ekonomikas attāstāba un ekonomikas izaugsme tiek lietoti ka sinonemi. Da㌣ ji vainojami ekonomisti teorģti ? i, jo macebu gramatas galvenokart tiek skaidrots jģdziens ekonomikas izaugsme, dažviet tikai visparģji pieskaroties ekonomikas attestebas V. Bikse. Ekonomikas attestebas problģmas ml sdienas 161 teorģtiskajiem aspektiem. Tapģc raksta ietvaros mģ? inasim noskaidrot jģdzienu ekonomikas attāstāba, ta jauno saturu un saikni ar jģdzienu ekonomikas izaugsme. Sakuma noskaidrosim, ko saprot ar vardu attāstāba. Ideju vardneca lasam, ka attāstāba ir “sabiedrebas panakumi industrialo metožu un tehnolo ? ijas apgl šana; pģc ta, kadi ir šie panakumi, valstis parasti iedala attāstātaj ? s valstes .. un nabadzegakajas, mazattāstātaj ? s jeb jaunattāstābas valstes” [4: 41]. Savukart Oksforda vardneca lasam, ka “attāstāba ir izaugsmes pakape vai virzešanas uz priekšu; paradeba, kas bija attesteta; jauns apstak? u rezultats” [18: 232]. Tadģjadi attāstāba ir “relatevi stabilas sistģmas neatgriezeniska, likumsakaregi virzeta mainešanas, pareja no vecas kvalitates jauna kvalitatģ” [4: 41]. Ekonomikas attāstābu Pasaules Bankas pģtejumos skaidro ka procesu, kur valstis, izmantojot jaunakos zinatnes un tehnikas sasniegumus, esteno strukturalas un kvalitatevas izmai ? as tautsaimnieceba saska ⴧ ar tehnolo ? iska un sociala progresa prasebam [17: 96]. Tadģjadi tiek nodrošinats produkcijas izlaides un sabiedrebas labklajebas leme ? a pieaugums ilgstoša laika perioda. Jebkuras valsts ekonomikas attestebu ietekmģ vairaki faktori. Ml sdienas svaregakie ir divi: inform ? cijas tehnolo ? iju attāstāba un globaliz ? cijas procesu padzi ? in ? šan ? s. Arvien pieaugoša inform ? cijas tehnolo ? iju attāstāba un izplateba pasaulģ rada jauna tipa sabiedrebas attiecebas. Situacija pasaules ekonomika ir bl tisku izmai ? u priekša, kas jau tagad notiek ledz ar interneta lomas palielinašanos ml su dzevģ. Šaja sakara gramata „Ce ? š ved uz priekšu” Bils Geitss raksta: „Tagad, kad darbs ar datoriem.. ie ⴣ mis vietu visas ml su dzeves jomas, mģs stavam uz citas revoll cijas sliekš ? a. Šes revoll cijas pamata bl s nepieredzģti lģti sakari. Visi datori savienosies, lai sazinatos ar mums un daretu to ml su uzdevuma. Savstarpģji savienoti pasaules mģroga, tie veidos milzegu savstarpģjas iedarbebas teklu, ko dažkart dģvģ par informacijas ma? istrali. Šada tekla tiešais priekštecis ir šodienas internets, kas strauji attestas pareizaja virziena. [..] Gandrez jau pienacis bredis, kad, pat nepiece ? oties no galda vai atzveltnes krģsla, bez grl tebam var vadet biznesu, studģt, pģtet pasauli,.. apmeklģt tuvģjos tirgus.., lai kur vien tie atrastos. Tie ir informacijas darbareki, kas vairak pastiprina intelektu, nevis musku ? us.” [15: 17] ASV Ekonomikas tenden? u pģtniecebas fonda prezidents Džeremijs Rifkins šo laikmetu raksturo ka pareju no tirgus uz teklu, no epašumtiesebam uz piek? uvi. Mazinas materiala epašuma nozeme, bet pieaug intelektuala epašuma vģrteba, par idealu preci k ㌫ st pieredzes ce ㌧ gl tas zinašanas [14: 9–51]. Vi? š nosauc šo laikmetu par jaun ? s ekonomikas laikmeta s ? kuma posmu. Jauna laikmeta dzinulis un mģr ? is ir intelektualais kapitals, un bagatebas mģrs – cilvģka radošas spģjas. “Piek? uves un tekla laikmeta, kura komercija balstas uz idejam, dieviš ? s mģr ? is ir bl t viszinošam.. vara piederģs tam, kas prates izmantot prata spģjas.” [14: 53] Parmai ? as nozemģ pareju uz zin ? šanu sabiedrābu, kura zinašanas k㌫ st par galveno dzinģjspģku visas cilvģka darbebas jomas. Tas iek? aujas ekonomisko vģrtebu skala kopa ar kapitalu un citiem ražošanas faktoriem. Uz to, ka zinašanu uzkrašana k㌫ st par galveno tautsaimniecebas attestebas dzinģjspģku, norada vadošie ekonomisti. Piemģram, P. Romers pamato, ka zinašanu uzkrašana ml sdienas ir galvenais ražošanu ietekmģjošais faktors. No jauna radetas zinašanas dod labumu are citiem uzⴣ mumiem, pat tiem, kuri nav iesaisteti pģtnieceba un attesteba. Tadģjadi uz ⴣ mumi gl st labumu ne tikai no zinašanam, ko paši rada, bet are no kopģja zinašanu daudzuma ekonomika. Zinašanu daudzums laika gaita palielinas, jo uzⴣ mumi investģ zinašanu uzkrašanas procesa. Tas nozemģ, ka ml sdienas dzeves leme ? a atš ? irebas dažadas valstes jau k㌫ st atkaregas no 162 VADBAS ZINī TNE zinašanu uzkrašanas un cilvģkkapitala attestebas. Fiziska kapitala uzkrašana ir nozemega, bet tam ir tikai pakartota loma [15: 270]. Zinašanu sabiedreba galvenais ir izgletots cilvģks, vi? a spģja efektevi radet un izmantot zinašanas pastavegi mainegos apstak? os. Cilvģks k ㌫ st par informacijas un zinašanu nesģju un glabataju, galveno ekonomikas izaugsmes faktoru un nacionalas bagatebas radetaju. Vi? am savukart ir jabl t gatavam dzevei uz zinašanam balsteta sabiedreba. Izgleteba ir parmai ? u nesģja, tas loma jaunajos apstak? os arvien pieaug. Ka redzam, jaun? ekonomika attiecas uz sf? ru, kur datoru izmantošana jau k⴯ st ikdieniš? a, inform? cija tiek novadāta faktiski acumirklā un past? vāgu tehnisku p? rveidojumu proces? un rezult? t? maz kas paliek nemaināgs [1]. Jaunas ekonomikas simboli ir datori un internets, to izmantošana ir sekmģjusi ne tikai ražošanas efektivitates paaugstinašanu, bet are zinašanu radešanas un to izplatebas paatrinašanu. Ta rezultata ir paradejušies jauni produkti un jauni ražošanas procesi – inovacijas. Bl tiski ir paatrinajusies jauno produktu un procesu nogade ledz atseviš? iem cilvģkiem un uzⴣ mumiem, notiek daudz atraka to praktiska izmantošana. Jauna ekonomika nav nekas unikals, bet gan sabiedrebas attestebas augstaka pakape, kura jauni ir, pirmk? rt, straujie darbebas tempi un nepartraukti esošo produktu un procesu uzlabojumi un jaunu produktu un procesu radešana, otrk? rt, investeciju pieaugums inovacijas un pģtnieceba. Turklat šajos procesos arvien aktevak iek? aujas biznesa struktl ras. Trešk? rt, ta ir jauno atklajumu ievģrojami atraka pieejameba citam biznesa struktl ram (are konkurentiem) un daudz atraks praktiskais pielietojums. Ceturtk? rt, jauno tehnolo? iju izplateba notiek ? oti atri. Tas nozemģ, ka novecojušie produkti un procesi ir janomaina, citadi zudes uz ⴣ muma konkurģtspģja un tas kavģs valsts ekonomikas attestebu. Piektk? rt, inovacijas k㌫ st par galveno konkurences ieroci starp uzⴣ mumiem, epaši augstas tehnolo ? ijas nozarģ, lai neatpaliktu no konkurenta un saglabatu savu vietu tirgl . Tas liek uz ⴣ mumiem pašiem nodarboties ar inovateviem procesiem, piedavat atrak neka konkurentam daudz labaku, uzlabotu un jaunaku produktu vai tehnolo? ijas. Tadģjadi jauninajumu pll smas saglabašana ir jaunas ekonomikas raksturega iezeme un pati jauna ekonomika k ㌫ st par gigantisku inovatāvu mašānu, kuras rezultats ir jaunas tehnolo ? ijas. Nekad agrak neviena cita ekonomika nav bijis iespģjams ledzegi konveijera lenijai radet jaunas tehnolo? ijas – inovaciju procesu –, sakot no idejas, viena izgudrojuma, ledz tas iemiesošanai konstruktoru izstradnģs, parvģršanai uzlabota vai jauna produkta un – beidzot – ta pardošanai tirgl [1: 286, 292]. Inovaciju svaregaka sastavda? a ir zinatniski pģtnieciskais darbs. Redzam, ka informacijas tehnolo? ijas ir jaunas ekonomikas galvena sastavda? a un par svaregu tas izmantošanas, konkurģtspģjas un attestebas nosacejumu k㌫ st zinašanas, pieredze un piek? uve jaunakajai informacijai, stingrak ierobežojot dabas resursu izmantošanu. Varam secinat, ka kvalitatevas parmai ? as tehnolo ? ija ml sdienas ir izsaukušas bl tiskas izmai ? as sabiedreba. Notiek pareja no industrialas sabiedrebas uz zinašanu sabiedrebu, kura cilvģka darbu – gan fizisko, gan intelektualo – arvien biežak sak veikt pašu cilvģku radetas „gudras” mašenas. Ledz ar to ekonomikas attesteba vairs nav iespģjama bez informacijas tehnolo ? ijam. Savukart, lai tas izmantotu, ir nepieciešams apgl t atbilstošas zinašanas, prasmes un attestet noteiktas kompetences. Tas nozemģ, ka par galveno attestebas dzinģjspģku k㌫ st uz zinašanam balsteta ekonomika: informacijas tehnolo ? iju arvien plašaka izmantošana un cilvģkkapitala attesteba. Tas, vai strukturalas izmai? as tautsaimnieceba tiks balstetas uz jaunas tehnolo ? ijas un zinatnes sasniegumiem un ieguldejumiem cilvģkkapitala attesteba, liela mģra ir atkaregs no valsts ekonomiskas politikas pasakumu kopuma. Valdeba var sekmģt tautsaimniecebas ievirzi tehnikas progresa, zinašanu, inovaciju izmantošanas gultnģ. Bils Geitss raksta: „Ta var are ierobežot atseviš ? u tehnolo ? iju V. Bikse. Ekonomikas attestebas problģmas ml sdienas 163 lietošanu. Piekopjot šadu politiku, valdeba pak ? auj valsti riskam tikt izolģtai no pasaules ekonomikas un nonakt situacija, kad valsts uz ⴣ mumiem bl s liegts konkurģt tirgl un patģrģtaji nesa? ems jaunakos izstradajumus.” Viss minģtais dod iespģju formulģt jģdziena ekonomikas attāstāba jauno saturu. Ekonomikas attēstēba ir process, kur valstis, izmantojot jaunņkos zinņtnes un informņcijas tehnoločiju sasniegumus, āsteno uz zinņšanņm balstātas kvalitatāvas izmaicas tautsaimniecābņ saskacņ ar jaunņ laikmeta prasābņm. No definecijas izriet, ka ekonomikas attāstāba skar galvenokart kvalitatevas izmai ? as tautsaimnieceba un iedzevotaju dzeves lemene. Ledz ar to jģdzienu ekonomikas attāstāba nedrekst identificģt ar ekonomikas izaugsmi. Ekonomikas izaugsme ir attestebas rezultats, pamats cilvģku labklajebas uzlabošanai, ta skar kvantitatevas izmai ? as. Kadas valsts ekonomikas attestebas pakapi raksturo ekonomikas izaugsmes radetaji: 1) re? l? iekšzemes kopprodukta vid ? jais gada pieauguma temps – parada, ka ir izmainejusies gala produkta ražošana valste noteikta laika perioda un vai ekonomikas attesteba ir sekmģjusi gala pre ? u ražošanas un pakalpojumu sniegšanas palielinajumu vai samazinajumu; 2) re? l? IKP uz vienu iedzāvot ? ju gada vid ? jais pieauguma temps – parada iedzevotaju dzeves leme ? a izmai? as; 3) āsten ? uzkr ? jumu norma – apkopojošs radetajs, kuru lieto, lai novģrtģtu, vai ekonomikas izaugsmei ir ilgtspģjegs raksturs. Otrs bl tisks ekonomikas attestebas nosacejums ml sdienas ir globaliz ? cijas procesu padzi ? inašanas. To ietekmģ pastiprinas atseviš? u valstu savstarpģja atkareba, pre ? u tirdzniecebas un kapitala pll smu intensifikacija, darbaspģka starptautiska kusteba. Šajos apstak? os nacionalas ekonomikas attestebas politika sak zaudģt savu autonomiju. Tas nozemģ, pirmk ? rt, ka valstis neatkaregi no lieluma var attesteties sekmegi tikai tad, ja to nacionalas ekonomikas ir veiksmegi iek? autas pasaules saimnieciskaja apritģ. Otrk? rt, ekonomikas attesteba arvien vairak k㌫ st atkarega no valsts iek? aušanas starptautiskas ekonomiskas integr ? cijas sist? m ? . Patlaban pasaulģ ir tres nozemegakas valstu apvienebas, kas ietekmģ visas pasaules ekonomiku: · Eiropas Savienāba (ES), kura ir apvienojušas 25 Eiropas valstis; · Zieme ? amerikas brāv ? s tirdzniecābas lāguma (NAFTA) valstis – ASV, Meksika un Kanada, kas ir otra lielaka valstu grupa pģc iedzevotaju skaita ar vislielako ekonomisko potencialu; · desmit ī zijas valstis – Dienvidaustrumu ? zijas valstu asoci ? cija (ASEAN), kas ir bl tisks ekonomisks veidojums šaja re ? iona. Valstu apvienebas NAFTA un ASEAN ir ap ⴣ mušas ledz 2010. gadam atteikties no muitas barjeram, tadģjadi padzi ? inot integraciju starp dalebvalstem un veidojot jauna tipa pasaules ekonomisko sadarbebu. Janorada, ka bez jau minģtajiem ekonomiskas integracijas blokiem, pasaulģ ir izveidoti are citi, piemģram, lai koordinģtu dalebvalstu naftas politiku un regulģtu pasaules naftas cenu lemeni, galvenas naftas ieguvģjvalstis ir apvienojušas un izveidojušas Naftas eksport ? t? ju valstu organiz ? ciju (OPEC), Neatkarāgo Valstu savienāba (NVS) apvieno bijušas PSRS neatkarebu atguvušas valstis, iz? emot tres Baltijas valstis, ka are citas apvienebas. Tomģr ietekmegakas pasaulģ ir tres iepriekš aprakstetas valstu apvienebas. Starptautiska ekonomiska integracija nebl t nenozemģ, ka ta ir noslģgusies, tas ir process, kas turpinas. Piemģram, 2004. gada nogalģ 12 Dienvidamerikas valstis, kas ir bagatas ar deregajiem izrakte? iem, – Bolevija, Kolumbija, Ekvadora, Peru, 164 VADBAS ZINī TNE Venecuģla, Argentena, Brazelija, Paragvaja, Urugvaja, 㨩 le, Gajana un Surinama – pulcģjas, lai izveidotu jaunu nozemegu ekonomisku un politisku savienebu – Dienvidamerikas valstu kopienu. Še kopiena, lai are vģl ir tikai tapšanas stadija, nakotnģ varģtu k ㌫ t par nozemegu konkurentu ES un citam valstu savienebam. Ekonomikas attāstābas problēmas ES valstās Kopš 2004. gada 1. maija ES ir 25 valstu – Austrijas, Be ㌰ ijas, Danijas, Francijas, Grie ? ijas, Italijas, rijas, Lielbritanijas, Luksemburgas, Nederlandes, Portugales, Spanijas, Somijas, Vacijas, Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, ? ehijas, Slovakijas, Slovģnijas, Ungarijas, Maltas un Kipras – apvieneba. Tas mģr ? is ir ekonomiskas un socialas labklajebas, stabilitates un drošebas garantģšana dalebvalstu iedzevotajiem, ka are ledzdaleba starptautiskas norisģs. Lai sasniegtu šos mģr ? us, 2000. gada ES valstu vadetaji kartģja augstakas Eiropas institl cijas – Eiropadomes – sanaksmģ vienojas, ka desmit gadu laika ES jak㌫ st par konkurģtspģjegako uz zin ? šan ? m balstāto ekonomiku pasaul ? . Diemžģl, izvģrtģjot galvenos ekonomikas attestebu raksturojošos radetajus un saledzinot tos ar ASV un ī zijas valstu datiem, izradas, ka ES, epaši pģc tas paplašinašanas, radetaji ir krietni zemaki. Jaunajas dalebvalstes ir daudz zemaks nodarbinatebas lemenis un darba ražegums. Kaut gan jaunaj ? m ES dalebvalstem ir daudz augstaki ekonomikas izaugsmes tempi neka vecaj ? m dalebvalstem (Latvija 2004. gada tas bija viens no augstakajiem – 8,5%), tomģr ES (25) valstu grupa vidģjo reala IKP pieauguma tempu tas bl tiski nav ietekmģjis (sk. 1. tabulu). 1. tabula Reņlņ iekšzemes kopprodukta (IKP) vidējais gada pieauguma temps pasaules valstās 2004. gadņ (%) [21] Average Annual Growth Rates of Gross Domestic Product, 2004 Valstis Reņlņ IKP pieauguma temps (%) ES (25) 2,3 ES (15) 2,2 ASV 3,8 㰩 na 9,5 Krievija 6,8 Japana 3,9 Tabulas dati rada, ka reala IKP gada vidģjais pieauguma temps 2004. gada ka ES (15), ta are ES (25) valstu grupa ir zemaks neka citas valstes. Straujaka ekonomikas izaugsme ir 㰩 na un Krievija. Šajas valstes ir vai nu lģts darbaspģks, vai bagati dabas resursu krajumi. Are World Economic Outlook prognozes par globalo ekonomiku norada, ka ES valstes 2005. gada ekonomikas izaugsmģ progress nav gaidams, un tas var sagadat grl tebas, lai nodrošinatu finanses uz zinašanam balstetas ekonomikas attestebai. Turklat ES ir daudz zemaka produktivitate neka ASV. Tas tapģc, ka ASV sekmegi izmanto inovacijas un šaja zi ⴧ ir lederpozecijas pasaulģ. ASV atrodas 74% no pasaules vadošajam IT kompanijam, ka are 46% no tam kompanijam, kuras pasaulģ visvairak tģrģ ledzek ? us pģtejumiem un attestebai [5: 31]. ASV ir are daudz augstaks V. Bikse. Ekonomikas attestebas problģmas ml sdienas 165 zinatnieku epatsvars kopģja darbaspģka un vi? u nodarbinateba ražošanas sektora. Uz 1000 nodarbinatajiem ASV ir vidģji 7,4 zinatnieki (no tiem 6,9 – uz ⴣ mumos), Japana – 8,9 (uz ⴣ mumos – 6,2), ES(15) valstes – 5,0 (uz ⴣ mumos – 2,4) [2]. Eiropas Komisijas pģtejumi liecina, ka 2003. gada 500 ES lielakie privatie investori izdevumus pģtejumiem samazinaja par 2%, savukart konkurenti ASV tos palielinaja par 3,9%. Zinatniskajos pģtejumos ASV ieguldeja par 100 miljoniem eiro vairak neka ES. Pģtniecebas institl ta Management Development (IMD) pģtejumi liecina, ka par konkurģtspģjegako valsti pasaulģ 2005. gada ir k? uvušas ASV. No ES valstem pirmaja desmitnieka ir iek? uvusi tikai Somija (6. vieta), Danija (7. vieta) un Luksemburga (10. vieta) [Dienas Bizness, 2005. g. 16. maijs]. Iepriekš teiktais liecina, ka 2000. gada Lisabonas Eiropadomes sanaksmģ noteiktais mģr ? is – ledz 2010. gadam Eiropas Savienebu padaret par konkurģt- spģjegako uz zin ? šan ? m balstāto ekonomiku pasaul ? – ir grl ti sasniedzams, jo ES ekonomikas attesteba notiek daudz gausak, neka bija iecerģts. Daudzas jomas ta atpaliek no ASV un citam valstem. Galvenais iemesls ir samģra zema produktivitate un nodarbinatebas lemenis: zinašanu, inovaciju un cilvģkresursu neefekteva izmantošana [12; 13]. Lisabonas stratēčija par ekonomikas attāstābu, tņs uzdevumu precizēšana Lisabonas stratģ? ija jauztver ka pirmais impulss, kuram bl tu jaseko ekonomikas parstrukturizacijai visa ES. Veicot to viena no pirmajam, ES varģtu k㌫ t konkurģtspģjega un iegl t cita veida, daudz augstaku attestebas dinamiku. Piecus gadus pģc Lisabonas stratģ? ijas pie ? emšanas, 2005. gada 23. un 24. marta, Briselģ notika Eiropadomes sanaksme, kura tika apspriests Lisabonas stratģ? ijas mģr ? u izpildģ sasniegtais. Diemžģl Eiropadome, bija spiesta atzet, ka Lisabonas stratģ? ijas ieviešana nesekmģjas, jo valstem trl kst politiskas gribas. Lisabonas stratģ? ijas ieviešanai dzevģ traucģ skaidri definģtu mģr ? u un radetaju, kas noteiktu izpildes rezultatus, trl kums. No 17 Lisabonas stratģ? ijas mģr ? iem, kuri Eiropas Savienebai tika izvirzeti pirms pieciem gadiem, vienegi Zviedrija ir izpildejusi visvairak – 12, turpretim Latvija – tikai divus (sk. 2. tabulu). 2. tabula Lisabonas stratēčijas mēr ? u izpilde [2] Implementation of the Lisbon Strategy Aims Vieta Valsts Izpildāto mēr ? u skaits 1 Zviedrija 12 2 Danija 9 3 Lielbritanija 7 4 Nederlande 6 12 Igaunija 4 14 Lietuva 4 15 Latvija 2 24 Polija 2 166 VADBAS ZINī TNE Latvija ir paveikusi praseto telekomunikaciju liberalizacija, ka are valsts atbalsta un konkurences politikas estenošana [2]. Eiropadomes sanaksmģ tika uzsvģrts, ka, izvirzot stratģ? ijas mģr ? us, netika noteikts, kas par ko atbild. “Ja vienlaikus visi ir atbildegi, tad patieseba neviens nejl tas atbildegs,” skaidro Eiropas Komisijas komisars Ž. M. Barrozu [19], pamatojot, kapģc katrai valstij bl s jaizstrada sava ekonomisko reformu programma un pģc tam par tas izpildi jaatskaitas ES. Nacionalaja lemene tika ierosinats izveidot reformu koordinatoru „Misters Lisabons”. Parstradataja varianta vairs konkrģti konkurģtspģjas sasniegšanas termi? i netiek minģti, jo neesot vairs svaregi, kura gada tos sasniegt, galvenais, lai tas notiktu drezak [19]. Izvģrtģjot sasniegto un atzestot stratģ? ijas realizacijas grl tebas, Eiropadome are vairs neuzstaj, ka visi Lisabonas stratģ? ija noteiktie mģr ? i bl tu jarealizģ ledz 2010. gadam. Ledz ar to ES valstu vadetaji ir atzinuši, ka noteiktie mģr ? i ir jamaina un janosaka daudz realaki realizacijas posmi un mehanismi, ? emot vģra 25 ES valstu atš? iregas intereses atseviš ? os jautajumos. Eiropadomes sanaksmģ valstis vienojas par Lisabonas mģr ? u precizģšanu un konkrģtu radetaju noteikšanu, kas pģc kada laika ? autu secinat, vai valstis ir ievģrojušas noteiktos uzdevumus. ES valstu vadetaji ieteica turpmak koncentrģties uz diviem pamatuzdevumiem – pan ? kt strauj ? ku, noturāg ? ku ekonomikas izaugsmi un veicin ? t nodarbin ? tābu. Saskaⴧ ar Eiropadomes lģmumu Eiropas Komisija izstradaja dokumentu “Integrģtas vadlenijas izaugsmei un nodarbinatebai (2005–2008)”. Lai atvieglotu stratģ? ijas vadebas procesu, tiek izstradati recebas plani nacionalaja un ES lemene tres gadu ciklam, tadģjadi tiek uzsakts jauns stratģ? ijas vadebas cikls. Izaugsmes un nodarbinatebas veicinašanai ir apstiprinatas tres prioritaras jomas: 1. Nodrošinat ekonomikas izaugsmi, balstoties uz zinašanu lomas palielinašanu un inovacijam. 2. Padaret Eiropu par pievilcegu vietu investecijam un darbam. 3. Radet labvģlegus nosacejumus nodarbinatebas leme? a paaugstinašanai kombinacija ar socialas aizsardzebas sistģmas reformu [12; 13]. Latvija ir atbalstejusi Lisabonas stratģ? ijas mģr ? us un uzsakusi to estenošanu. Lai nodrošinatu Lisabonas stratģ? ijas ieviešanas koordinaciju valste, Eiropas lietu birojs ir izveidojis Vadābas grupu, kura izstradajusi nacionalo sakotnģjo pozeciju, ? emot vģra jau pie ? emtos dokumentus ekonomikas, nodarbinatebas, socialajos un citos jautajumos. Tadģjadi Latvijai paveras iespģja attestet uz zinašanam balstetu ekonomiku, vienlaikus dodot savu ieguldejumu Eiropas Savienebas kopģjas konkurģtspģjas paaugstinašana un ilgtspģjegas attestebas nodrošinašana. Latvijas būtiskņkņ problēma – uz zinņšanņm balstātas ekonomikas attāstāba Šobred ilgtspģjegas attestebas, produktivitates, dzeves leme? a pieauguma un valsts konkurģtspģjas noteicošais faktors ir uz zinašanam balstetas ekonomikas attesteba. Jģdziens uz zin ? šan ? m balstāta ekonomika tiek lietots, lai uzsvģrtu zin ? šanu un tehnolo ? isko izmai ? u pieaugošo lomu ml sdienu ekonomikas attesteba. Pasaules Banka uzskata, ka uz zinašanam balstetas ekonomikas paradebu raksturo šadas izpausmes [11]: 1) izglātābas sist ? ma – tas uzdevums ir nodrošinat katru iedzevotaju ar kvalitatevu izgletebu visos leme? os, dot iespģju iegl t kvalifikaciju, maceties V. Bikse. Ekonomikas attestebas problģmas ml sdienas 167 visa ml ža garuma, attestet nepieciešamas kompetences: zinašanas, prasmes, attieksmes; 2) ekonomisk ? vide – veicina zinašanu izmantošanu un uz ⴣ mģjdarbebas attestebu; 3) inov ? ciju sist? ma – veicina pģtniecebas attestebu, veido saikni starp universitatģm, pģtniecebas institl cijam un uzⴣ mumiem ar mģr ? i radet jaunus produktus un labvģlegu vidi investecijam inovacija; 4) inform ? cijas sabiedrāba – nodrošina efektevu informacijas izplatešanu un apmai ? u. Visi uz zinašanam balstetas ekonomikas aspekti ir vienledz svaregi un savstarpģji saistoši. Bez šaubam, primarais uz zinašanam balstetas sabiedrebas virzetajspģks ir izgletots, kompetents cilvģks, kas spģjegs izmantot zinašanas un nepartraukti maceties. Ta ka izgletebas problģmam ir velteti vairaki pģtejumi, tad še raksta ietvaros galvenokart analizģta inovaciju loma ekonomikas attesteba. Tieši inovacijas ir Latvijas bl tiskaka problģma, kas kavģ uz zinašanam balstetas ekonomikas attestebu. Izsakoties ES projekta RIS Latvija Vadebas padomes vadetaja J. Krl mi? a vardiem, kas publicģti žurnala “Kapitals”: “Latvija inovacijas praktiski nav. [..] Veikto pģtejumu rezultata atklajam katastrofalu ainu, kas tuvako gadu laika, nepiemģrojot atbilstošas aktivitates, var draudģt izvģrsties par Latvijas ekonomiskas attestebas sabrukumu.” [8: 4] Ledz ar to Latvijai ir viszemakais inovaciju ieviešanas temps Eiropa un kopģjais inovaciju indekss ir tikai 0,18 (sk. 3. tabulu). 3. tabula Kopējais inovņciju indekss 2004. gadņ [2] Summary Innovation Index in 2004 Valstis Kopējais inovņciju indekss Valstis Kopējais inovņciju indekss Valstis Kopējais inovņciju indekss Japana 0,77 Nederlande 0,45 Bulgarija 0,28 Zviedrija 0,76 rija 0,44 ? ehija 0,27 Somija 0,75 ES-15 0,44 Lietuva 0,26 ASV 0,70 Norvģ? ija 0,40 Ungarija 0,25 Šveice 0,68 Austrija 0,39 Malta 0,25 Vacija 0,56 Igaunija 0,34 Slovakija 0,24 Danija 0,54 Slovģnija 0,32 Grie ? ija 0,20 Islande 0,54 Italija 0,31 Latvija 0,18 Lielbritanija 0,49 Spanija 0,30 Kipra 0,17 Be㌰ ija 0,47 Portugale 0,30 Rumanija 0,15 Francija 0,46 Luksemburga 0,29 Polija 0,14 Turcija 0,05 Lai raksturotu inovaciju nozemi ekonomikas attesteba, svaregi noskaidrot, ko saprot ar jģdzienu inov ? cijas un jaunievedumi. Jģdzienu inov ? cijas ieviesa Josefs Šumpģters (Joseph A. Shumpeter). Vi? š veica interesantus un dzi? us pģtejumus šaja joma un publicģja tos 1912. izdotaja gramata Ekonomikas attāstābas teorija. Jģdzienu inov ? cijas Šumpģters skaidro plaša nozemģ ka procesu, kura, ieviešot modernaku tehnolo? iju, tiek ražoti jauni labakas kvalitates produktu veidi, veidotas jaunas organizacijas formas vai veiktas kvalitatevas izmai? as esošajas, apgl ti jauni produktu noieta tirgi un 168 VADBAS ZINī TNE atklati jauni izejvielu avoti, ka are izgudrojums tiek iemiesots piepraseta produkta vai pakalpojuma [16: 9–25]. Inovacijas vi? š uzskata par kapitalisma sistģmas virzetajspģku un uzⴣ mģja funkciju: “Uz ⴣ mģjspģjas ir spģjas radet inovacijas. Persona, kas tas rada, ir saucama par uz ⴣ mģju, bet inovaciju radešana – par uzⴣ mģjdarbebu. Uz ⴣ mģja funkcijas ir jaunu lietu radešana, nakotnes vģrtebu sistģmu realizacija. Uz ⴣ mģja uzdevums ir nodrošinat attestebu, jo bez attestebas nav pe ㌭ as, bez pe ㌭ as nav attestebas.” [16: 25] Savukart Eiropas Komisijas (EK) dokumenta (Green Paper on Innovation) inovacijas tiek definģtas ka “ideju parvģršana piepraseta produkta vai pakalpojuma, jauns vai uzlabots ražošanas vai izplatešanas process vai jauna metode socialajos pakalpojumos”. Šaja dokumenta inovacijas ir sinonems “veiksmegai ražošanai, novitašu asimilacijai un izmantošanai ekonomika un socialaja sfģra” [3]. Latvijas Nacionalaja inovaciju programma 2003.–2006. gadam inovacijas tiek definģtas, ka “process, kura jaunas zinatniskas, tehniskas, socialas, kultl ras vai citas jomas idejas, izstradnes un tehnolo ? ijas tiek estenotas tirgl piepraseta un konkurģtspģjega produkta vai pakalpojuma” [10: 4]. Inovaciju gala rezultats ir jaunievedumi, produktu un procesu kvalitates un efektivitates uzlabojumi, ka are jaunievedumi darba organizacija un jaunu piegadataju un patģrģtaju attiecebu veidošana. Tie ir are jauni, pasaules tirgl konkurģtspģjegi produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto v ? rtābu, kas nodrošina straujaku reala iekšzemes kopprodukta gada vidģjo pieauguma tempu, vairak darba vietu kvalificģtiem specialistiem. Tadģjadi jģdziens inov ? cijas tiek lietots daudz plašaka nozemģ neka jaunievedums. Inovacija ietver gan jauna vai bl tiski uzlabota produkta radešanas un jaunu vai uzlabotu ražošanas metožu ieviešanas procesu, gan pašu rezultatu. Tas ir ideju komercializacijas process – sakot no izgudrotaja idejas, pģtejumiem, konstruktoru izstradnģm, produkta radešanas, ledz pat ta pardošanai tirgl . Ta ir zinašanu iemiesošana pieprasetas precģs un pakalpojumos. Toties jaunievedums ir inovaciju procesa gala rezultats. Inovaciju procesa galvena sastavda ? a ir zinatniskas pģtniecebas darbs. Tapģc svaregs inovaciju attestebu raksturojošs radetajs ir izdevumi pģtniecēbai un attēstēbai. Jauno zinatnieku sagatavošanai un piesaistei, pģtniecebas infrastruktl ras radešanai un inovaciju sistģmas parvaldei ir nepieciešami ievģrojami finanšu resursi. Turklat patlaban, ka nekad agrak, lai konkurģtu globalaja tirgl , ir jakoncentrģjas uz zinašanam, jo ir izveidojusies liela talantu un zinašanu konkurence. Tas nozemģ, ka vajadzegi papildu resursi, lai varģtu labi atalgot spģjegakos specialistus un koncentrģt resursus inovacijam. Diemžģl Latvija ieguldejumi izpģtei un attestebai 2003. gada, saledzinot ar 1995. gadu, ir samazinajušies. Turpretim ES valstes vidģjie radetaji arvien palielinas (sk. 4. tabulu). 4. tabula Izdevumi zinņtniski pētnieciskajam darbam (% no IKP) [21] Expenditure on Research and Development 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 ES-25 1,84 1,84 1,82 1,82 1,86 1,88 1,92 1,93 1,95 Latvija 0,48 0,42 0,39 0,41 0,37 0,47 0,41 0,42 0,39 V. Bikse. Ekonomikas attestebas problģmas ml sdienas 169 4. tabulas dati rada, ka Latvija pģtniecebai un attestebai 2003. gada tika atvģlģti tikai 0,39% no IKP. Tas ir viens no zemakajiem radetajiem pasaules valstu vidl . Piemģram, Zviedrija šiem mģr ? iem vidģji atvģl 4,3%, ASV 2,8%, Japana 3,1%, 㰩 na 1,2%, Igaunija – 0,77%, bet Lietuva – 0,68% [21]. Lisabonas stratģ? ija ir noteikts, ka ledz 2010. gadam finansģjuma vidģjam lemenim pģtniecebai un attestebai bl tu jasasniedz vismaz 3% no nacionalo valstu IKP, bl tiski palielinot taja privata finansģjuma da ? u. Šobred šo prasebu izpilda tikai Somija un Zviedrija. LR Saeima 2005. gada pavasare tika pie ? emts likums par zinatnisko darbebu. Tas nosaka, ka 1% no IKP jaatvģl zinatnes atbalstam. Kopģja finansģjuma analeze rada, ka zinatniskas pģtniecebas darba ledzek ? u sadalejuma pa sektoriem vģrojama poziteva tendence. Ar katru gadu pieaug izdevumi augstakas izgletebas sektora, ka are 2003. gada ievģrojami pieaudzis pašu uz ⴣ mumu finansģjums uz ⴣ mģjdarbebas sektora (sk. 5. tabulu). 5. tabula Izdevumi zinņtniskņs pētniecābas darbam pa sektoriem (milj. latu) [9: 91] Expenditure on Research and Development by Sector 2000 2001 2002 2003 Uzcēmējdarbābas sektors 8,5 7,7 9,9 8,2 Uzⴣ mumu finansģjums 3,2 3,0 3,5 5,3 Valsts finansģjums 0,5 0,2 2,0 1,3 ī rvalstu finansģjums 4,8 4,5 4,4 1,6 Valsts sektors 4,7 4,5 4,5 5,7 Uzⴣ mumu finansģjums 1,3 0,5 0,7 0,3 Valsts finansģjums 2,4 2,8 2,7 3,9 ī rvalstu finansģjums 1,0 1,2 1,1 1,5 Augstņkņs izglātābas sektors 7,8 8,9 9,7 10,2 Uzⴣ mumu finansģjums 2,5 2,3 1,0 2,4 Valsts finansģjums 5,0 5,6 5,6 6,0 ī rvalstu finansģjums 0,3 1,0 3,1 1,8 Kopējais finansējums zinņtniski pētnieciskajam darbam 21,0 21,1 24,1 24,1 Uzⴣ mumu finansģjums 7,0 3,9 5,2 8,0 Valsts finansģjums 7,9 10,5 10,3 11,2 ī rvalstu finansģjums 6,1 6,7 8,6 4,9 Tabula redzam, ka zinatniskas pģtniecebas darba nodrošinajuma dominģ valsts finansģjums, bet arvien samazinas arvalstu finansģjums. 2003. gada tas veidoja 46,5%. Kaut gan uz ⴣ mumu finansģjums ir ievģrojami pieaudzis, diemžģl Latvija privata sektora investecijas 2003. gada bija tikai 0,11% no IKP, turpretim ES valstes – vidģji 0,73% no IKP. Kopģja izdevumu summa zinatniskas pģtniecebas darbiem Latvija 2002. un 2003. gada ir palikusi nemainega, ta abos gados bijusi vienada – 24,1 milj. latu. Savukart tas struktl ra 2003. gada laika ir krasi izmainejusies (sk. 1. attģlu). 170 VADBAS ZINī TNE 1. att. Kopģjais finansģjums zinatniskas pģtniecebas darbam (milj. Ls; %) Gross Domestic Expenditure on R&D (GERD) Nepietiekams zinatniskas izpģtes darbu finansģjums ir viens no cģlo ? iem, kapģc Latvijas ekonomika gandrez nav inovatevu projektu pieteikumu un trl kst jaunu tehnolo ? isku risinajumu. Neadekvatais pģtniecebas finansģjums veicina kvalificģtako specialistu aizpll šanu uz arzemģm un sektoriem, kas nav saisteti ar zinatni, ka are zinatniska personala novecošanos un dabas un inženierzinat ? u studiju programmu popularitates trl kumu jauniešu vidl . Ledz ar to zinatnģ nodarbinato skaits ir zems – 2003. gada tas bija tikai 1,14 zinatniskie darbinieki uz 1000 nodarbinatajiem [20: 107]. Inovaciju attestebu veicina ne tika finansģjuma palielinašana, bet svarēgs nosacējums ir pģtniecēbas instit? tu, uz✣ mumu un valdēbas sadarbēba. Eiropas Savienebas projekta RIS Latvija ietvaros veiktie pģtejumi (tika aptaujati 290 uzⴣ mumi visos Latvijas re? ionos) liecina, ka “valste nav saiknes starp nozemegakajiem ekonomikas virzetajspģkiem – mazajiem un vidģjiem uz ⴣ mumiem (MVU), zinatni un valsts parvaldi. Šes minģtas “pasaules” pastav katra par sevi un praktiskaja darbeba nesatiekas” [8: 4]. Turklat uz ⴣ mģjiem ir nepietiekama kompetence uz ⴣ mģjdarbeba. Daudziem trl kst vadebas prasmes, piemģram, MVU vadetaji nezina par pieejamam inovaciju atbalsta iespģjam, strada izolģti – vi? iem ir japarkartojas, lai bl tu konkurģtspģjegi globalas ekonomikas apstak? os. Savukart pģtniecebas institl cijas veido slģgtu sistģmu ar ? oti nelielu personala apmai ? u ar rl pniecebu. Vairums uz ⴣ mumu par galveno sadarbebas š 㔣 rsli uzskata informacijas trl kumu par zinatniskam iestadģm [8: 4]. Lai veicinatu inovacijas, Latvijas Darba devģju konfederacija ir izveidojusi Zinatnes un uzⴣ mģjdarbebas partnerebas padomi, kuras sastava ir visu iesaisteto pušu parstavji: zinatnieki, uzⴣ mģji, valsts institl ciju parstavji, macebu iestažu un uzⴣ mģju asociaciju vadetaji. Vienlaikus svaregi iesaistet šajos procesos are sabiedrebu, radet jaunas visu sabiedrebu vienojošas idejas valstiska lemene, estenojot aktevu informatevi izgletojošu darbu, epaši mazo un vidģjo uz ⴣ mumu vadetajiem par inovatevo uz ⴣ mģjdarbebu, tas saikni ar konkurģtspģjas jautajumiem jaunas ekonomikas apstak? os. Vajadzģtu veidot ieinteresģtu, radošu, idejam bagatu, riskģt gatavu cilvģku grupas, kas stradatu pie noteiktiem projektiem un estenotu savas idejas praksģ. Lai risinatu inovaciju jautajumus, bez šaubam, vispirms ir vajadzegi izgletoti cilvģki. Šobred Latvijas sapegaka problģma ir zema zinatniskas pģtniecebas baze: daudzi bijušie zinatnieki, ekonomisko apstak ? u spiesti, ir pametuši zinatni, jaunie zinatnieki brauc prom no Latvijas uz arzemģm, bet esošie kl tri tiek iesaisteti jaunu inovatevu Latvijas tautsaimniecebai nepieciešamu biznesa projektu radešana. 5,2 8 10,3 11,2 8,6 4,9 0% 25% 50% 75% 100% 2002 2003 Uzⴣ mumu finansģjums Valsts finansģjums ī rvalstu finansģjums V. Bikse. Ekonomikas attestebas problģmas ml sdienas 171 Valsts lomas pieaugums inovņciju attāstābas veicinņšanņ Ka veicinat inovaciju attestebu? Vai bl tu lietderegi inovaciju attestebas jautajumus pilneba nodot tirgus spģkiem? Nenoliedzami, da ㌣ ji tos risina tirgus spģki. Diemžģl vairakuma gadejumu tirgus nav ieinteresģts veikt izmaksu ietilpegas inovacijas. Tadģ? ir vajadzega cita pieeja. Nepieciešams koordinģt kolektevo recebu. Vajadzegas institl cijas, kas to dara. Tas nozemģ, ka pieaug valsts loma vides radešana, kura privatajam sektoram bl tu izdevegi investģt ledzek ? us inovacijas. Ta ka privatais sektors ne vienmģr ir spģjegs un ieinteresģts šo vidi radet, ta ir jarada valstij, estenojot fiskalo un monetaro politiku, likumdošanas un administratevas normas, atbalstot izgletebas un zinatnes attestebu, veicinot valdebas parstavju, zinatnieku un uzⴣ mģju sadarbebu, ka are izmantojot citus instrumentus. Pģc Pasaules Bankas konsultanta Latvija Alisteira Breta (Alistair Brett) viedok ? a, Latvijai ka mazai valstij ir dažas bl tiskas priekšrocebas inovaciju ieviešanas joma. Tas ir: 1) neliela sabiedreba spģj atri pie? emt lģmumus, vieglak pamanet un labot pie ? autas k㌫ das neka lielas valstis, 2) nelielai sabiedrebai vieglak kontaktģties ar valdebu, kas spģj pie ? emt lģmumus, kurp novirzet naudu attestebai, 3) Latvija ir relatevi labi izgletoti iedzevotaji, ir potencials [Kapit ? ls, Nr. 8/2005, 22. lpp.]. Diemžģl šes priekšrocebas netiek pilneba izmantotas. Piemģram, Latvijas Tautsaimniecābas vienotaj ? strat 〉 ij? ir izvirzets ilgtermi? a mģr ? is nodrošinat pareju no darbietilpegas ekonomikas uz zinašanu ietilpegu ekonomiku un tada veida 20–30 gadu laika sasniegt ES valstu vidģjo lemeni, ka are noteikti konkrģti radetaji, kas bl tu jasasniedz turpmako 25 gadu laika (sk. 6. tabulu). 6. tabula Tautsaimniecēbas vienot ? s stratģ? ijas mēr ? i un to sasniegšanas izvērtējuma rņdātņji* [20: 82] The Single Strategy’s of National Economy Targets and Indicators to Measure Progress towards Meeting These Targets Pašreizējais lāmenis Latvijņ ES-15 vidējais Mēr ? is Rņdātņji rņdātņjs gads rņdātņjs gads ? ster- micņ (2004. g.) Vidējņ termicņ (lādz 2010. g.) Ilgter- micņ (lādz 2030. g.) Inovatevo uzⴣ mumu skaits rl pnieceba (% no visiem uzⴣ mumiem) 23 1999.- 2001. (vidģji) 51 1996. 25 45 50 Augsto tehnolo? iju produkcijas eksports (% no kopģja rl pniecebas produkcijas eksporta) 6,6 2002. 20 2001. 6,8 9 20 IKP uz vienu nodarbinato (% no ES vidģja) 40,7 2002. 100 2002. 42 60 100 * Izvilkums. Kopa šaja kategorija ir definģti 18 mģr? i vai sasniegšanas izvģrtģjuma radetaji. 172 VADBAS ZINī TNE Tabulas dati rada, ka Latvija bl tiski atpaliek no ES vidģja leme ? a visos radetajos. Sasniegt iecerģto mģr ? i, tuvoties ES vidģjiem radetajiem 25-30 gadu laika – tas ir parak ilgs laiks, jo citu valstu ekonomikas nestavģs uz vietas, tas attestesies. Tapģc svaregi estenot tadu valsts ekonomisko politiku, lai krietni esaka laika varģtu veikt tautsaimniecebas strukturalas izmai ? as, kas balstetas uz jaunas tehnolo ? ijas un zinatnes sasniegumiem, ieguldejumiem cilvģkkapitala attesteba. Tas sekmģtu tautsaimniecebas ievirzi zinašanu, tehnikas progresa un inovaciju izmantošanas gultnģ. Citadi, ja ekonomikas attesteba turpinasies, pamatojoties uz lģta darbaspģka un pieejamo dabas resursu priekšrocebu izmantošanu un produkcijas ar mazu pievienoto vģrtebu ražošanu, tas tik drez nespģs nodrošinat augstus ekonomikas izaugsmes tempus un veicinat labklajebas leme ? a sasniegšanu nakotnģ. Lai esaka laika attestetu Latvijas ekonomiku uz zinašanu un inovaciju bazes, svaregi aktevak apgl t ES struktl rfondu ledzek ? us. Šobred dažadu zinatnisko pģtejumu un inovacijas projektu estenošanai Latvijas uzⴣ mģjiem ir izveidota speciala valsts atbalsta programma “Atbalsts jaunu produktu un tehnolo ? iju attestebai”, kur iespģjams sa ? emt atbalstu no ES struktl rfondu ledzek ? iem. Drezuma bl s pieejams jauns Eiropas leme ? a finansģjums programmas Konkur ? tsp ? ja un inov ? cijas 2007. g.–2013. g. ietvaros. Diemžģl are šie ledzek ? i, pģc Alisteira Breta veiktas analezes, no valsts viedok ? a netiek apgl ti efektevi. Are Latvijas Investeciju un attestebas a ? entl ras dati liecina, ka uz ⴣ mģju iesniegto projektu skaits jauno produktu un tehnolo ? iju attestebas programmas ietvaros ir saledzinoši mazs. Turklat vairumam ierģd ? u, kas saisteti ar ES struktl rfondu apgl šanu, nav ne jausmas, kads bl s un ka tiks noteikts šes darbebas praktiskais rezultats, kadu iekšzemes kopprodukta pieaugumu izdosies sasniegt ar šo naudu. Pģc Alisteira Breta viedok ? a, tas ir „tapģc, ka pie šiem jautajumiem neviens nav pietiekami nopietni stradajis” [Kapit ? ls, Nr. 8/2005, 22. lpp.]. Šada situacija ir izveidojusies tapģc, ka Latvija nav vienota nacionalo inovaciju sistģmas parvaldes mehanisma un valstiskas nostajas ledzek ? u parvaldešana un to novirzešana prioritarajam nozarģm. Turklat esošie ledzek ? i netiek izmantoti efektevi, tie ir izkliedģti pa vairakam aktivitašu sfģram. Mazai valstij finanšu resursi ir ierobežoti. Tapģc tai ir izdevegak iegadaties jauno tehnolo ? iju un aizgl t zinašanas citas valstes. Tomģr bl tu lietderegi valstiska lemene atbalstet jaunu, inovatevu biznesa pilotprojektu radešanu, zinatnes parku attestebu, zinatnisko institl tu parvietošanu vienuviet uz zinatnes parkiem, sniegt paledzebu uzⴣ mumiem, lai tie atrak k㌫ tu inovatevi, veicinat doktorantu studijas, epaši dabas un inženierzinatnģs, nodrošinat jauniešiem uzⴣ meguma kompetences (uzⴣ mģjspģju) attestebu jau no mazotnes visos izgletebas sistģmas leme ? os un estenot citus pasakumus, kas drezaka laika perioda veicinatu ekonomikas ievirzešanu zinašanu, tehnikas progresa, inovaciju izmantošanas gultnģ, tadģjadi veicinot konkurģtspģju un ekonomikas attestebu, kas savukart ir svaregs nosacejums turpmakai ekonomikas izaugsmei un iedzevotaju labklajebas pieaugumam. Secinņjumi Jģdziena ekonomikas attāstāba jaunais saturs jasaprot ka process, kur valstis, izmantojot jaunakos zinatnes un informacijas tehnolo ? iju sasniegumus, esteno uz zinašanam balstetas kvalitatevas izmai ? as tautsaimnieceba saska ⴧ ar jauna laikmeta prasebam. Ekonomikas attesteba skar tautsaimniecebas kvalitatevas izmai ? as, savukart V. Bikse. Ekonomikas attestebas problģmas ml sdienas 173 ekonomikas izaugsme skar kvantitatevas izmai? as – ta ir attestebas rezultats, pamats cilvģku labklajebas uzlabošanai. Ml sdienas ekonomikas attestebu bl tiski ietekmģ inform ? cijas tehnolo ? iju progress un globaliz ? cijas procesu padzi ? inašanas. Arvien pieaugoša informacijas tehnolo ? iju izplateba pasaulģ rada jaunu laikmetu ekonomika, kura zinašanas un piek ? uve jaunakajai informacijai k㌫ st par galveno attestebas dzinģjspģku un konkurģtspģjas nosacejumu. Globalizacijas procesu ietekmģ savukart pastiprinas atseviš? u valstu savstarpģja atkareba. Tas var sekmegi attesteties, iek? aujoties pasaules saimnieciskaja apritģ un starptautiskas ekonomiskas integracijas sistģma. Patlaban pasaulģ ir tres nozemegakas valstu apvienebas, kas ietekmģ visas pasaules ekonomiku. Eiropas Savieneba ekonomikas attesteba, saledzinot ar ASV un citam valstem, notiek daudz gausak. Galvenais iemesls ir zinašanu, inovaciju un cilvģkresursu neefekteva izmantošana. Are Latvijas ekonomikas attestebas bl tiskaka problģma ir uz zinašanam balstetas ekonomikas izveide, jo atvģlģtais finansģjums pģtniecebai un attestebai Latvija ir viens no zemakajiem ES. Lai veicinatu inovacijas, nepieciešams estenot ciešaku pģtniecisko institl tu, uz ⴣ mumu un politi ? u sadarbebu, iesaistot taja are visu sabiedrebu. Svaregi radet jaunas visu sabiedrebu vienojošas idejas valstiska lemene, veicot aktevu informatevi izgletojošu darbu, epaši mazo un vidģjo uz ⴣ mumu vadetajiem, par inovatevo uz ⴣ mģjdarbebu, tas saikni ar konkurģtspģjas jautajumiem jaunas ekonomikas apstak ? os, ka are estenot vairakus citus pasakumus. LITERAT ? RA 1. Baumol W., Blinder A. Economics Principles and Policy, 9th Edition. – Thomson South-Western, 2004, 285 –312 p. 2. Dzene V. Latvijai vaji panakumi // Dienas bizness, 2005. gada 21. marts; 2004. gada 28. decembris. 3. European Commission / Green Paper on Innovation, 1995, 46 p. http://europa.eu.int/en/record/green/gp002en.doc. 4. Ideju v ? rdnāca. – Rega: Zvaigzne ABC, 1999, 659. lpp. 5. Imša E. Eiropas nakotne un Lisabonas stratģ? ija // Kapit ? ls, 2004. gada decembris, 30.– 31. lpp. 6. Helpman E. The Mystery of Economic Growth. Harvard University Press, 2004, 223 p. 7. Krl mi ? a L. Zinatniekiem cerebas uz lielaku finansģjumu // Latvijas Avāze, 2005. gada 5. februaris. 8. Latvija zinašanas neiet pie naudas // Kapit? ls, 2004. gada decembris, 4. lpp. 9. Latvijas Statistikas gadagr ? mata 2004. – Rega: 2004, 91. lpp. 10. Latvijas Nacion ? l ? inov? ciju programma 2003.–2006. gadam. Ekonomikas ministrija. http://www.innovation.lv. 11. Pasaules Bankas grupas materi ? li par zin ? šanu ekonomikas attāstābu Latvij ? . http://www.worldbank.org.lv/ECA/Latvia.nsf/. 12. Pozecija Nr.1: Lisabonas strat 〉 ija – Integr ? t? s vadlānijas izaugsmei un nodarbin ? tābai. www.latvija-eiropa.gov.lv/lv/daliba/. 13. Pozecija Nr.2: Par Lisabonas strat 〉 iju – Integr ? taj? m vadlānij ? m izaugsmei un nodarbin ? tābai (2005 –2008). www.latvija-eiropa.gov.lv/lv/daliba/. 14. Rifkins Dž. Jaun ? s ekonomikas laikmets. – Rega: Jumava, 2004, 279 lpp. 15. Romer P. M. Capital Accumulation in the Theory of Long-Run Growth. – Cambridge: Harvard University Press, 1989, 167 p. 16. Schumpeter A. J. Theory of Economic Growth. Harvard University Press, 1949, 255 p. 17. Soubbotina T. Beyond Economic growth. The World Bank, 2000, 96 p. 174 VADBAS ZINī TNE 18. The Oxford dictionary for international business. – New York: Oxford University Press, 1998, 1027 p. 19. Vitenburga I. Barrozu jaunie mģr ? i // Dienas bizness, 2005. gada 3. februaris. 20. Zi ? ojums par Latvijas tautsaimniecābas attāstābu. – Rega: 2004. gada decembris, 81, 107.–108. lpp. 21. http://europa.eu.int/comm./eurostat, 24 February 2005 ES News Release. Contemporary Problems of Economic Development Summary The new content of the concept economic development should be understood as a process, where the countries, by means of the latest achievements of science and information technologies, implement the qualitative changes in the national economy on the basis of knowledge and in compliance with the modern requirements. The economic development concerns the qualitative changes of national economy, whereas economic growth is the result of development, the basis for the improvement of population’s welfare, it concerns the quantitative changes. The economic development is significantly influenced nowadays by the development of information technologies and the deepening of globalization processes. The increase of the development and spread of information technologies in the world creates the new era in economy, where knowledge, accession to the latest information become the main driving-force of development and the condition of competitiveness. In its turn, under the influence of globalization processes there is tightening of interdependence among separate countries. They can develop successfully by integrating into the world economic cycle and the system of international economic integration. At present there are three most significant confederations of countries, which influence the economy of the world. The economic development of the European Union is slower than that of the USA and other countries. The main reason is the inefficient use of knowledge, innovations and human resources. The most important problem of the economic development of Latvia is also the development of economy on the basis of knowledge, because the funding allocated for research and development in Latvia is one of the lowest in the EU. To facilitate the innovations, it is indispensable to enlarge it and to implement closer collaboration among research institutes, enterprises and politicians, involving all society into it as well. Moreover, it is important to generate new ideas that would unite all the society at the state level, which would fight against the doubt about the successful further development of national economy and would facilitate its restructurization in compliance with the tendencies of the new economic era. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 175.–189. lpp. E-demokrātijas ideja kā pārmaiēas rosinošs faktors parlamenta darbā E-Democracy as a Change Agent in Parliamentary Work Anita Dudiēa Latvijas Universitate Ekonomikas un vadebas fakultate Aspazijas bulv. 5, Rega LV-1050 E-pasts: adudina@saeima.lv Divdesmita gadsimta otraja pusģ jaunas informacijas un komunikaciju tehnolol ijas b? tiski ietekmģjušas sabiedrebas un varas attiecebas. Raksta apskateti dažadi viedok ? i par e-demokratijas iespģjam un iezemģti e-parlamenta estenošanas galvenie virzieni, minot konkrģtus risinajumus Eiropas valstu nacionalo parlamentu darba un saledzinot tos ar Latvijas Republikas Saeimas darbu. Vairakas no raksta pieminģtajam darba metodģm iespģjams izmantot are Latvija. Autore secina, ka viens no priekšnoteikumiem aktevakai e-parlamenta darba formu izmantošanai Saeimas darba ir augstaks informacijas sabiedrebas attestebas lemenis Latvija. Atslngvārdi: e-demokratija, e-parlaments, informacijas sabiedreba, parlamenta funkcijas, Saeima. Key words: e-democracy, e-parliament, information society, parliamentary functions, Saeima. Pirms 10 gadiem Latvija ska? i sevi pieteica nu jau pierastais jģdziens „informacijas sabiedreba”. Ar šo sabiedrebu saistets daudz cerebu, emociju un interešu. Ir tapušas padomes, darba grupas, koncepcijas un programmas, kas apspriestas sabiedriskajas organizacijas un valsts parvaldes strukt ? ras, lielas un mazas pašvaldebas. Par neat ? emamu latviešu valodas da? u k? uvuši jģdzieni e-pasts, e-pakalpojums, e-banka, e-tirdznieceba, e-Latvija, e-parvalde, e-valdeba, e-Eiropa. Retak nakas dzirdģt tadu atvasinajumu ka e-demokratija, bet jģdzienu e-parlaments aktevaja leksika visai reti lieto pat tie, kuru ikdiena saisteta ar reala parlamenta darbebu. Š? iet samģra nelol iski, ka valste, kuras konstit ? cija neparprotami postulģts, ka Latvija ir parlamentara republika, kura augstaka vara – lemšana, valsts politiska viedok ? a noteikšana – pieder nevis prezidentam, ministru prezidentam vai pagasta vecakajam, bet gan pilso ? u kopuma izvģlģtajiem 100 tautas priekšstavjiem, m? sdienu parlamentara darba tendences nav izradejušas lielakas uzmanebas vģrtas. Tadģ? sava raksta vģlos daleties faktos un pardomas par e-demokratiju un e-parlamentu, par to, ka jaunas informacijas un komunikaciju tehnolol ijas var ietekmģt un ietekmģ parlamenta darbu. Raksta pirmaja da 〧 raksturoti apstak? i, kas parlamentiem liek domat par parmai ? u nepieciešamebu, un ieskicģti atš ? iregie skatejumi par informacijas un komunikaciju tehnolol iju iespģjamo ietekmi uz parstavnieciskas demokratijas 176 VADBAS ZINī TNE attestebu. Turpinajuma tiek apskateti e-parlamenta estenošanas galvenie virzieni, minot are konkrģtus risinajumus Eiropas nacionalo parlamentu dzevģ un saledzinot tos ar Latvijas Republikas Saeimas darbu. Raksta nobeiguma esi raksturota informacijas sabiedrebas attestebas pakape Latvija saledzinajuma ar citam Eiropas Savienebas valstem un izteiktas dažas e-parlamenta attestebas prognozes Latvija. Daudzi pģtnieki atzest, ka divdesmitaja gadsimta, pieaugot valdebas un birokratijas varai, parlamentu loma un ietekme ir samazinajusies. Kaut gan nav iespģjams politiskas ietekmes mai ? as izvģrtģt precezos kvantitatevos radetajos, par likumdevģju ietekmes vajinašanos liecina vairaki netieši pieradejumi [5: 134–135]: · Vairumam parlamentu nav sakartotas un lol iskas strukt? ras, lai nodrošinatu efektevu savas varas realizaciju. Proced ? ras, kuras nodrošina likumdošanas funkciju, bieži vien ir apgr ? tinošas un lģnas. · Likumdevģjiem gandrez vienmģr ir vajaks nodrošinajums neka izpildvarai. Parlamenta budžets, darba apstak? i, personala daudzums un nereti are pašu deputatu algas ir b ? tiski zemakas neka izpildvaras augstakajam lemenim. Ledz ar to are parlamenta kopģjais zinašanu un iespģju lemenis atpaliek no valdebas un administracijas strukt ? ram pieejama leme ? a. · Izpildvara dominģ are politikas veidošanas procesa; visbiežak svaregako likumu iniciateva nak no Ministru kabineta. Parlaments vairuma gadejumu tikai realģ uz politisko situaciju, nevis rada un veido valsts politiku. · Ir vģrojams parlamentu sociali psiholol iskais vajums. Lielaka sabiedrebas da ? a vģlas skaidru, dinamisku un noteiktu politisko vadebu, turpretim parlamentu komplicģta parstavnieceba rada un rada izpl ? dušu, š ? ietami amorfu viedokli. Vairums vģlģtaju neizprot parlamenta veidošanas principus un ta b ? tebu, un atseviš? o frakciju viedok ? u vieta vģlas dzirdģt vienu – “pareizo” – patiesebu. Kaut gan parasti parlamentos ir personas, kuras pauž parlamenta viedokli, jaatzest, ka pģc b ? tebas nevienam nav tiesebu runat parlamenta varda. Var pat teikt, ka vissekmegak parlaments pilda parstavniecebas funkciju – paužot atš ? irego vģlģtaju grupu dažados viedok ? us. Ražošana un uz ㌣ mģjdarbeba kompanijas, kuras savlaicegi nepiemģrojas tirgus apstak? iem, bieži vien apdraud jaunienacģji un mazaki, elastegaki sancenši, kurus nesasaista novecojušas tehnolol ijas. Are politika informacijas un komunikaciju tehnolol iju ienakšana veicina dažadu sabiedrisko organizaciju un interešu grupu tiešaku un operatevaku sazi ? u un sadarbebu ar praktiskus lģmumus pie ? emošo izpildvaru, parlamentu atstajot otraja plana. Šobred ne tikai jaunajas demokratijas, bet are valstes, kuras politi ? i ir daudz pieredzģjušaki, vģrojama aizvien pasevaka iedzevotaju attieksme pret tradicionalajam politiskajam norisģm (kretas ledzdaleba politiskajas partijas, piedalešanas vģlģšanas – jo seviš ? i jaunu cilvģku vid ? ), pieaug neuzticģšanas politi ? iem, nereti pat tiek lietots termins „demokratijas kreze”. Iespģjams, ka viens no cģlo ? iem ir atš? ireba starp ikdienas komunikaciju atrajiem un neformalajiem veidiem (internets, telefons, mobila telefona eszi? as) un smagnģjo tradicionalo politiskas dzeves pasauli. Parlamentiem jar ? pģjas, lai nezaudģtu savu vietu iedzevotaju apzi ㌧ un realaja ikdiena, tiem jak〮 st elastegakiem un atvģrtakiem. paši svaregi šo dinamisko parmai ? u procesu pareizi ievirzet ir Latvija un citas valstes, kuras tikai veido savu attestebas ce ? u starp autoritaro pagatni un demokratiskajas vģrtebas balstetu nakotni. A. Dādi? a. E-demokratijas ideja ka parmai ? as rosinošs faktors parlamenta darba 177 Pģc sociologa Ralfa Darendorfa [11] uzskatiem, jaunas demokratijas saledzinamas ar haotiskam, mainegam substancģm; demokratiskas sabiedrebas nepieciešama sastavda ? a ir pilsoniskas sabiedrebas radošais haoss, ta ? u tikpat nepieciešama ir augsta politiskas un ekonomiskas varas lel itimitate. Informacijas un komunikaciju tehnolol ijas spģj veicinat ka vienu, ta otru. Lai gan parlamenti ir zaudģjuši savu agrako nozemegumu, protams, nav pamata teikt, ka to loma nakotnģ izzudes. Ir valstis, ka ASV, Japana, Somija, Zviedrija, kuras nacionalie parlamenti joprojam saglaba savu noteicošo lomu valsts politikas veidošana. Tomģr parlamenta reformas, parlamentaras demokratijas un parlamenta instit? cijas attestebas meklģjumi bijuši pģtnieku un prakti ? u uzmanebas loka jau kopš 19. gs. vidus, bet epaši 20. gadsimta pģdģjas desmitgadģs radušies vairaki faktori, kas rosina parmai ? as gan likumdošanas proced ? ras, gan paša parlamenta ka instit? cijas strukt ? ra un funkcijas. Specialaja literat ? ra sastopami dažadi skatejumi uz parlamenta funkcijam; 1. tabula atspogu ? otie vairaku zinatnieku viedok ? i skaidri parada, ka likumdošana neb ? t nav vienegais, un pat ne svaregakais, no tautas priekšstavju veicamajiem darbiem. 1. tabula Daži viedokīi par parlamentu funkcijām Opinions on the Functions of the Parliament Pč C DIŠLERA [ 6 ] Pč C DANZIGER [ 5 ] Pč C MAHLER [ 9 ] Pč C HAGUE [ 7 ] Pč C AGH (jaunās demokrātijās) [ 2 ] Konstituteva funkcija Likumu pie ? emšana Izpildvaras kritika un uzraudzeba Parstavnieceba Likumdošana Lel islateva funkcija Pilso ? u parstavnieceba Debates Valdebas veidošana Kontrole Administratevi saimnieciska funkcija Izpildvaras parraudzeba Likumdošana Likumdošana un likumu izpildes kontrole Konfliktu vadeba Kontroles funkcija Komunikacija ar sabiedrebu, parstavnieceba un lel itimizacija Iesaistešana un socializacija Socializacija Kreateva funkcija Iesaistešana, izgletošana, socializacija Lel itimizacija Defenseva funkcija Jurisdikteva funkcija Regulateva funkcija Parlamenti cenšas sekot tehnolol iskajai attestebai, epaši pģdģja desmitgade iezemģjas ar dažadu tehnisko risinajumu sniegto iespģju izmantošanu to darbebas 178 VADBAS ZINī TNE nodrošinašanai. Katras parlamenta funkcijas veikšanai iespģjamas vairakas atš? iregas darbebas formas; kuras no tam izvģlģties un kadu epatsvaru katrai no tam pieš ? irt – to, protams, nosaka paši tautas priekšstavji. Savukart parlamentu administraciju galvenais uzdevums – paredzģt notikumu attestebu, prognozģt deputatu darba vajadzebas un nodrošinat tas. Šaja darba svaregi identificģt katras funkcijas veikšanai piemģrotakos, efektevakos un lietderegakos rekus – jo seviš ? i, ja runajam par jaunajam tehnolol ijam un e-pasaules daudzsološajam vezijam. Kopš 1996. gada ik gadu kadas ES valsts nacionalais parlaments sadarbeba ar EPRI (Europan Parliament Research Initiative) reko Eiropas valstu parlamentariešu konferenci par informacijas un komunikaciju tehnolol iju izmantošanu parlamenta darba. Atklajot 2004. gada konferenci, Zviedrijas Riksdaga spekers Bjorns fon Sidovs uzsvģra, ka e-demokratija paver jaunas iespģjas sabiedrebas iesaistešanai politiskajas norisģs un lģmumu pie ? emšanai, jo ta ir · dinamiska (iespģjams atri izzinat dažadu sabiedrebas da ? u viedokli, jo jaunas tehnolol ijas ? auj izmantot tiešas demokratijas formas), · spģcega (iedarbega) (iespģjams organizģt politisku dialogu – publiskas debates, analizģjot viedok ? us un meklģjot labakos argumentus kadam lģmumam), · aptveroša (vģlģšanu starplaika informacijas un komunikaciju tehnolol ijas rada politiskajam partijam plašas iespģjas paust savu viedokli dažadam mģr ? grupam, veidojot partijas atbalstetaju bazi). Ta ? u, pielagojot parlamenta darbu jaunajai, tehnolol iju diktģtajai realitatei un domajot par nepieciešamebu informģt sabiedrebu, nedrekst pie? aut, ka atrums k〮 st par vienego vģrtģjuma kritģriju. Pģc fon Sidova uzskatiem, parlamenta lģmumiem jab ? t izsvģrtiem un vispusegi izanalizģtiem, nereti diskutģjot ilgi un/vai aiz slģgtam durvem [16]. Izvģrtģjot to, ka parlamentu darba ienak informacijas un komunikaciju tehnolol ijas, var saskatet atš? iregus tehnolol isko jauninajumu posmus, ko jau pagajuša gadsimta vid? , tiesa gan, runajot par citam tehnolol ijam, un, pavisam noteikti, – ne par parlamentu, minģjis ? ehu izcelsmes amerika? u ekonomists Josefs Šumpģters. J. Šumpģtera tģzes var izmantot, raksturojot pakapenisko parvģrtebu norisi, parlamenta darbam digitalizģjoties: · vispirms jauna tehnolol ija tiek izmantota, lai replicģtu ierastos procesus (piemģram, fakss aizstaj vģstules un e-pasta zi? as aizstaj dienesta saraksti); · tiek saskatets, ka jauna tehnolol ija at ? auj atrak, labak un efektevak veikt tos procesus, kas nodrošina pamatdarbebu (atvieglo likumdošanas procesu, sazi ? u ar sabiedrebu); · darbeba vai atseviš ? i tas procesi tiek parveidoti atbilstoši jauno tehnolol iju sniegtajam iespģjam (parlamenta proced ? ras respektģ digitalos resursus); · jauna tehnolol ija k〮 st par pašsaprotamu un neat ? emamu darbebas un attestebas nodrošinataju (e-parlaments). Pirmie darbi par teledemokratiju („push-button democracy”) jau 20. gs. 60. gados runa par nakotnes tehnolol iju potencialu parveidot demokratijas ikdienas lietojumu. Divdesmit gadus vģlak lielas cerebas tiek saistetas ar elektronisko teklu radetajam iespģjam, un are šoreiz pie ㌣ mumi ir vģrienegi: internets, kur informaciju varģs tikai ? emt (un reti kurš runa par ta parvaldešanu), e-pasts, zi ? ojumu dģ? i, A. Dādi? a. E-demokratijas ideja ka parmai ? as rosinošs faktors parlamenta darba 179 diskusiju grupas, elektroniskie forumi, kas veidos pamatu aktevai sazi ? ai cilvģku, parlamentu un valdebu starpa. Teledemokratija vairak runa par tiešas demokratijas modeli, uzsverot ta raksturego iezemi – balsošanu, turpretim virtualo teklu (jo seviš? i globalizacijas laikmeta) un m ? sdienu e-demokratijas uzdevums ir veicinat demokratisku dialogu un aktevu iesaistešanos socialpolitiskajos procesos. Akadģmiskaja literat ? ra sastopami dažadi viedok ? i par demokratijas un tas instit? tu iespģjamo nakotnes attestebu. Digitalie optimisti (Tim Becker, Mark Poster, George Gilder) uzsver interneta radetas milzu iespģjas vienkaršajam pilsonim nepastarpinati iesaisteties valsts parvaldes procesos un uzskata, ka ir pamats rasties jaunai demokratiskai politiskajai valsts iekartai, kura parstavniecebas instit ? ti (t. i., pašvaldeba un parlaments) vairs nav nepieciešami. To vieta radesies tadi jauni pilsoniskas ledzdalebas veidi ka politisko diskusiju virtuala telpa, elektroniska balsošana gan lokalo jautajumu izlemšanai, gan referendumu reizģs (kurus, protams, b ? s iespģja sarekot biežak, operatevak un ar mazakiem izdevumiem neka, izmantojot tradicionalas metodes). Vienlaikus ar optimistu redzģjumu izskan are bredinajumi (Peter Golding, Robert McChesney), ka no interneta ienakšanas politika neproporcionali daudz ieg ? s elite un digitalas tehnolol ijas nevis samazinas, bet gan padzi ? inas plaisu starp bagatajiem un nabagajiem, tadģjadi vģl vairak sadalot pasauli „informģtajos un neinformģtajos”, „iesaistetajos un atstumtajos”. Tiek minģts are drauds, ka „jauno tehnolol iju attesteba draud ar orvelisku izsekošanu un socialas dzeves atomizaciju” [3]. Digitalie skepti ? i (piem., Peter Seyd) apstred minģtos viedok? us, uzskatot, ka tie abi ir parspelģti un patieseba jauno tehnolol iju ienakšana sadzevģ un politika b ? tiski nemaines nedz indivedu, nedz sabiedrebas kopuma attieksmi pret politiskas dzeves norisģm, un jģdziens „elektroniska demokratija” ir retorika, aiz kuras slģpjas tehnopopulisma briesmas un informacijas un komunikaciju biznesa parstavju intereses. Vairums pģtnieku, kuri nopietni iesaistejušies jauno tehnolol iju lietojuma analezģ (Pippa Norris, Stephen Coleman, Michael Margolis, David Resnick), tomģr ir ledzegas domas, ka informacijas un komunikaciju tehnolol ijas ir ietekmegs ledzeklis, lai stiprinatu parstavniecebas procesu un pilso ? u demokratisku ledzdalebu. Galvenie ieguvģji no jauno tehnolol iju plašakas izmantošanas, visticamak, varģtu b ? t marginalas grupas, piemģram, mazas partijas, dažadas protesta organizacijas un alternatevas kustebas, it seviš ? i tas, kas visvairak atvģrtas kiberkult ? rai. Samazinot informacijas ieg ? šanas un sazi? as izmaksas, samazinas are daži, lai are ne visi, efektevai politiskai ledzdalebai b ? tiski š㔣 rš ? i. Vienkaršajam pilsonim, ja vien vi? š to vģlas, ir vieglak uzzinat par sabiedriskajam norisģm, izteikt savu viedokli un iesaisteties. Šis process ir epaši svaregs daudzajas valstes, kuras demokratija tikai nostiprinas [10: 23]. Attieceba uz jauno informacijas un komunikaciju tehnolol iju izmantošanu valsts parvaldģ, viens no bieži sastopamiem virspusģjiem spriedumiem ir parlieku lielais akcents uz elektronisko balsošanu dažadu leme ? u vģlģšanas un referendumos. Elektroniskas balsošanas un tiešo vģlģšanu demokratisms b ? s š ? ietams, ja tiks domats vienegi par tehniska risinajuma realizaciju epašos apstak? os, ner ? pģjoties par pilso ? u iesaistešanu, izgletošanu, socialo integraciju un informacijas infrastrukt? ras radešanu. Tehnolol ija pati par sevi ir tikai reks, un tas vilinošie pielietojumi nedrekstģtu aizsegt mģr ? us un to nozemebu. Tadģ? jaapsver are iespģjama balsošanas rituala un minimalas atbildebas kritģriju nozeme. Dažadas diskusijas nacies dzirdģt 180 VADBAS ZINī TNE argumentu: ja pilsonis ir tik k? trs un nemotivģts, ka nevģlas ierasties vģlģšanu centra vai savlaicegi pierel istrģties, vi? am nav jadod tiesebas balsot. Personas datu aizsardzeba, balsošanas konfidencialitates nodrošinašana un rezultatu autentiskums (un ta iespģjama parbaude) ir vģl daži problematiskie aspekti, kas saistas ar elektroniskas balsošanas sistģmu ieviešanu. To, cik liela mģra informacijas un komunikaciju tehnolol iju pielietojums veicina demokratijas un demokratisko instit? ciju stiprinašanu, galvenokart nosaka to ieviesģju uzskatu un parliecebas demokratiskums. Pģc raksta autores domam, visvieglak ir izveidot demokratiskas valsts instit ? cijas, jau gr? tak ir iedibinat demokratiskas proced ? ras, ta ? u pats sarežletakais ir panakt, lai notiktu demokratizacija, radet patiesi demokratisku vidi. Demokratija nenozemģ reizi ? etros gados izvģlģties vienu no sarakstiem, par kuru atdot savu balsi, demokratijas sekmegai pastavģšanai ir nepieciešama akteva un zinoša pilsoniska sabiedreba. Izvģrtģjot demokratiskas sabiedrebas aktivitašu formas un jauno tehnolol iju piedavatas iespģjas, iespģjams noteikt e-demokratiju raksturojošus indikatorus (protams, talakais uzskaitejums neb ? t neaptver visas variacijas): · politisko partiju darbebas atspogu? ošana temekle; · vģlģšanu kampa? as tiešsaistes režema; · divvirzienu tiešsaistes konsultacijas starp valsts un pašvaldebu instit ? cijam un pilsoni; · pilso ? u intereses parstavoša e-valdeba; · daudzveidegi mediju portali un temek? a lappuses; · attesteti privata sektora e-pakalpojumi; · akteva pilsoniskas sabiedrebas rosešanas virtualaja tekla; · e-balsošana; · e-pilsonis. Lai veidotu šo „21. gadsimta nakotnes cilvģku” – e-pilsoni, jamainas are parlamentiem, k〮 stot par publiskas, pilsoniskas informacijas komunikacijas centru un šim mģr ? im intensevi un gudri izmantojot jauno tehnolol iju radetas iespģjas. Dažadas valstes tas realizģts dažadas pakapģs, bet noteicošais faktors ir politiska griba. Analizģjot Eiropas valstu parlamentu darbebu e-parlamenta aspekta, var nodalet tres galvenos digitala parlamenta realizacijas virzienus: · parlamenta iekšģjas darbebas nodrošinajums; · plenarsģžu zales tehniskais nodrošinajums (balsošanas sistģma, apska ? ošanas un TV sistģma, sģdes informatevas nodrošinašanas sistģma); · informacijas apmai ? a un sazi ? a ar arpasauli. Nav šaubu, ka informacijas un komunikaciju tehnolol ijas arvien vairak ienak parlamentu iekšģja dzevģ – datori k ? uvuši ne vien par tehnisko darbinieku, bet are par deputatu ikdienas darbareku, komplicģtas informacijas sistģmas ? auj neatkaregi no fiziskas atrašanas vietas atri atrast darbam nepieciešamos faktus un dokumentus, bez e-pasta, iekštekla (intraneta) un interneta nav iedomajama parlamenta ikdiena, un elektronisko dokumentu aprite un bezvadu tehnolol ijas ir nakošais lol iskais attestebas solis. Vai parlamenti ir gatavi bezpapera laikmetam? Eiropas 36 valstu parlamentu aptauja, par kuras rezultatiem 2003. gada j ? nija ECPRD konferencģ Bukarestģ zi? oja Oksfordas profesors Stevens Kolemans (Stephen Coleman), liecina, ka t. s. jauno demokratiju parstavji šaja jautajuma ir daudz optimistiskaki neka A. Dādi? a. E-demokratijas ideja ka parmai ? as rosinošs faktors parlamenta darba 181 kolģl i tradicionalajos parlamentos. 88% “veco” un 95% “jauno” valstu uzskateja, ka informacijas un komunikaciju tehnolol ijas spģs efektivizģt administracijas darbu. Interesanti, ka uz jautajumu “Vai informacijas un komunikaciju tehnolol ijas paledz samazinat demokratijas deficetu?” pozitevi atbildģja 80% “jauno” un tikai 53% “veco” valstu. Šaubas un pretargumenti dzirdami no dažadu valstu parstavjiem, ta? u skaidrs ir viens – tehnolol ija vai nauda nedrekst dominģt par iespģju vienledz ģrti un pieejami piek 〮 t informacijai, un lģmums japie ? em pašiem politi ? iem, politiskajas partijas izvģrtģjot visus iespģjamos ieguvumus un zaudģjumus. Eiropa uz elektronisko dokumentu apriti parlamenta pilnegi ir pargajis Luksemburgas parlaments; 2003. gada pilotprojektu uzsacis Rumanijas parlamenta apakšnams. Vacijas Bundestags, kas pģc vairak neka triju gadu darba 2006. gada paralģli tradicionalajam likumprojektu aprites ce ? am plano ieviest are elektronisko dokumentu izmantošanas iespģju, uzsver, ka b ? tiskakie š 㔣 rš ? i parejai uz e-dokumentiem likumdošanas darba ir nepieciešameba izvģrtģt un mainet procesu reglamentģjošos normatevos aktus, ieviest vienotu dokumentu standartu, autorizacijas nodrošinašana, deputatu un personala apmaceba un lielas finansu investecijas, kas nepieciešamas informacijas sistģmas paplašinašanai un drošebas garantijam. 2004. gada marta, izmantojot ECPRD (European Center for Parliamentary Research and Documentation) sazinašanas sistģmu, tika aptaujati Eiropas valstu parlamenti, lai noskaidrotu, kada veida parlamenta deputati var sa? emt darbam nepieciešamos likumdošanas aktu projektus un ar tiem saistetos dokumentus. Atbildes tika sa? emtas no 18 valstu (Be〫 ijas, Bulgarijas, Danijas, Francijas (Nacionalas Asamblejas un Senata), Gruzijas, Horvatijas, Igaunijas, rijas, Lielbritanijas (Apakšnama), Luksemburgas, Ma? edonijas, Portugales, Rumanijas, Slovakijas, Somijas, Spanijas, Vacijas (Bundestaga) un Zviedrijas) parlamentu administracijas. Analizģjot informaciju, ta papildinata ar raksta autores ieg? tajiem datiem par elektronisko pakalpojumu izmantošanu Lietuvas un Latvijas parlamentu darba. Vispilnegaka informacija deputatiem ir pieejama parlamenta iekštekla, kas par neat? emamu darba nodrošinašanas sastavda ? u k? uvis 18 parlamentos (90% no atbildģjušo kopskaita). Asto ? i parlamenti (jeb 44%) nodrošina deputatiem iespģju piek 〮 t dokumentiem ne tikai no parlamenta ģkam, bet are attalinati, izmantojot VPN vai SSL un epašas paroles. Septi ? i parlamenti (35%) uzskata, ka visa deputatiem nepieciešama informacija atrodama publiskaja parlamenta majas lapa, 12 parlamenti (60%) uzskata, ka tur atrodama tikai da ? a no deputatu darbam nepieciešamas informacijas, galvenokart, likumprojektu teksti. Asto ? i (40%) no atbildģjušajiem parlamentiem deputatu informģšanai par jaunakajiem ar likumdošanu saistetajiem dokumentiem izmanto e-pastu: 6 valstes vģstules tekstam pielikuma pievieno likumprojekta elektronisko versiju, bet 2 valstes vģstules teksta norada saiti uz atbilstoša dokumenta vietu iekštekla. Desmit valstu (50%) parlamentu deputati visus likumprojektus sa ? em tikai papera formata, 7 valstes (35%) deputati var izvģlģties starp papera vai elektronisko formatu, 2 valstes deputati tiek nodrošinati ka ar vienu, ta otru, bet Luksemburga deputati dokumentus sa ? em tikai elektroniska veida. Padzi ? inati analizģjot sa ? emtas atbildes, var konstatģt vairakas kopegas tendences: · likumprojektu pilnie teksti, deputatu ierosinajumi, jautajumi izpildvarai un tas atbildes parasti ir pieejamas publiskaja parlamenta majas lapa; 182 VADBAS ZINī TNE · analetiskie materiali un jaunakas zi ? as ir pieejamas iekštekla; · komisiju sģžu materiali, ekspertu zi ? ojumi, komisiju lģmumi parasti tiek izplateti papera forma, atseviš? os gadejumos are elektroniski, izmantojot e-pastu; · kaut are pieejams elektroniskais formats, joprojam parliecinoša vairakuma darbam tiek izmantotas likumprojektu papera kopijas. Iespģjamie cģlo ? i var b ? t gan parlamenta tradecijas, kas parasti ir definģtas t. s. Kartebas rulle (faktiski likuma) un kas nosaka parlamenta darba proced ? ras, deputatu pieradums izmantot drukatu tekstu, nevģlģšanas vai nepietiekama prasme stradat ar datoru. Izvģrtģjot Latvijas Republikas Saeimas tehnisko un informatevo nodrošinajumu, var secinat, ka tas atbilst vidģjam Eiropas nacionalo parlamentu lemenim. Katram deputatam ir savs dators un e-pasta adrese, ir nodrošinata iespģja izmantot internetu un Saeimas iekšteklu. Are pastavego komisiju, frakciju un Saeimas strukt? rvienebu darbinieki atbilstoši saviem darba pienakumiem nodrošinati ar informacijas resursiem. 81,6% no Saeimas datorlietotajiem iekšteklu izmanto regulari. Parastas ceturtdienas (dienas pirmaja pusģ notiek plenarsģde) iekštekla apmeklģjums redzams 1. attģla. 1. att. Pieslģgumu skaits Saeimas iekšteklam 27.01.2005 Saeima’s Intranet – Visitors Trend, January 27, 2005 Atbilstoši Kartebas rullim šobred deputati visus likumprojektus sa ? em papera forma, bet ar katru gadu aizvien vairak tiek izmantotas are iekštekla un interneta pieejamas to elektroniskas versijas. Ir sakušas are neformalas diskusijas par iespģju atteikties no papera izdrukam, ta ? u politiska lģmuma pie ? emšanai par proced ? ras mai ? u ir nepieciešams lielaks aktevo datoru lietotaju epatsvars politi ? u vid ? . Lai gan plenarsģdģs deputati pavada kvantitatevi mazako da ? u sava darba laika, un are no ieguldeto p ? li? u viedok? a daudz vairak specifisko zinašanu un politiskas ekvilibristikas prasa likumprojektu izstradašana komisiju sģdģs vai starp tam, tomģr sģžu zale aizvien visos parlamentos ir plašsazi ? as ledzek ? u, tatad – visas sabiedrebas, uzmanebas fokusa. Politisko partiju konceptualas pozecijas (organizģto interešu) apliecinajums ir katrs balsojums par plenarsģdģ izskatamo jautajumu, tadģ? , lai balsojuma rezultatus pģc iespģjas atrak daretu zinamus sabiedrebai, vairuma parlamentu tie tiek fiksģti elektroniski. Tas ? auj are vieglak balsojuma rezultatus uzkrat, tehniski apstradat un publicģt. Kaut are vairuma Eiropas valstu parlamentu tiek izmantota elektroniska balsošanas sistģma, tehniskais risinajums katra valste ir atš ? iregs un atkaregs ka no sistģmas izveidošanas laika, respektevi, vecuma, ta are no attiecega parlamenta A. Dādi? a. E-demokratijas ideja ka parmai ? as rosinošs faktors parlamenta darba 183 resursiem. Tomģr jaakcentģ, ka ir valstis (piemģram, Lielbritanija un Vacija), kuras apzinati nevģlas atteikties no senam parlamenta tradecijam un pariet uz elektronisko balsošanu. Ta Lielbritanijas parlamenta apakšnams 20. gs. 90. gados vairakkart diskutģja par elektroniskas balsošanas ieviešanu, aizvien to noraidot ar motivaciju, ka tradicionala balsošana, izejot pa vienu no gaite ? iem, ? auj partiju ierindas deputatiem uzturģt aktevaku komunikaciju ar partijas lederiem, kuriem parasti ir gr ? ti piek 〮 t vi ? u aiz? emtebas dģ? . Svaregs are ir faktors, ka šada metode parlamenta ievģlģto partiju frakciju lederiem paledz vieglak nodrošinat balsošanas disciplenu. Pģdģja aptauja par balsošanas sistģmas mai? u, kas notika 1998. gada, paradeja, ka 53% no visiem atbildģjušajiem deputatiem dod priekšroku tradicionalajai sistģmai, bet 70% uzskata to par pie ? emamu [4: 20]. Dažada ir attieksme pret datoru ienakšanu plenarsģžu zalģ. 2003. gada aptaujajot Eiropas valstu nacionalos parlamentus, 19 no 31 parlamenta (61,3%) pie 〧 va klģpjdatoru izmantošanu sģžu zalģ, bet 12 parlamentos (38,7%) tas bija aizliegts. Aizlieguma iemesli bija dažadi – gan tehnisko iespģju tr? kums (Polija), gan iekšģjas kartebas noteikumi, kas zalģ ne? auj izmantot elektroniskas iereces (Danija), gan vģlģšanas nepie ? aut uzmanebas novģršanu no sģdes gaitas (Lielbritanija). Tikai 10 parlamentos bija iespģjams klģpjdatorus pieslģgt internetam, izmantojot lokalo teklu. 2004. gada EPRI konferences laika raksta autore sarunas ar vairaku nacionalo parlamentu deputatiem un darbiniekiem parliecinajas, ka pozicionala ce? a starp interneta apololģ tiem un tradicionalo darba formu aizstavjiem joprojam ir spriedzes pilna un jauno informacijas tehnolol iju ienakšana plenarsģžu zalģ šobred tiek vģrtģta atš ? iregi, saskatot gan iespģjamos ieguvumus, gan are apdraudģjumus. Latvijas Republikas Saeima tiek izmantota 1997. gada izveidota digitala plenarsģdes apkalpošanas sistģma, kas visuma nodrošina nepieciešamas pamatdarbebas, tomģr tai nepieciešami uzlabojumi. Elektroniskas balsošanas sistģma tiek ieslģgta ar individualo rel istracijas karšu paledzebu, ta? u ta nenovģrš iespģju nobalsot blakus sģdoša deputata vieta. Plenarsģdes informatevas nodrošinašanas sistģma un zales apska ? ošana ir tehniski atjaunojamas un pilnveidojamas. Vienlaikus b? tu jalemj un jasak risinat jautajums par datoru (un interneta) izmantošanu sģžu zalģ, epaši r ? pegi apsverot piemģrotakos tehnolol iskos risinajumus un citu valstu pieredzi. Piemģram, 2004. gada izzinot citu Eiropas valstu parlamentu ieceres balsošanai plenarsģžu zalģ izmantot bezvadu tehnolol ijas, visi aptaujatie atbildģja, ka tuvakajos gados šads risinajums nav ieplanots, pamatojot to ar drošebas apsvģrumiem. Ja abi augstakminģtie e-parlamenta aspekti – likumdošanas procesa digitalizacija un plenarsģžu zales tehniskais aprekojums – vairak saistas ar deputatu darbebas nodrošinašanu parlamenta iekšienģ, tad demokratijas veicinašanai vissvaregakais ir trešais virziens – informacijas apmai ? a un sazi? a ar arpasauli. Izdaret apzinatu un saprategu izvģli, pilnvarojot kadu parstavģt savas intereses parlamenta, un sekot izvģlģta parstavja darbebam iespģjams tikai uz plašas, pilnegas un patiesas informacijas bazes. Ja parlaments nekomunicģ ar sabiedrebu tieši, bet ? auj to daret starpniekiem – plašsazi? as ledzek ? iem, tad, ka rada ne tikai Latvijas pieredze vien, sniegta informacija bieži neatbilst realajam norisģm. Tapģc daudzi nacionalie parlamenti paši izdod savu avezi vai mģnešrakstu, gatavo informatevos materialus dažadam mģr ? grupam, organizģ ekskursijas, atvģrto durvju dienas un „Skolģnu parlamentus”, ka are savas darbebas atspogu ? ošanai aizvien intensevak izmanto jaunas informacijas tehnolol ijas. 184 VADBAS ZINī TNE Ievģlģtajiem priekšstavjiem ir nepieciešama are atgriezeniska saite, lai izzinatu savu vģlģtaju vajadzebas un intereses. Vienlaikus janodrošina iespģja pilso ? iem paust savu viedokli un tikt saklausetiem – tas ir b ? tisks faktors parlamenta lel itimitates stiprinašanai. Jauno tehnolol iju radeto iespģju spektrs ir plašs – no vienkarša e-pasta ledz sazarotiem portaliem un tiešsaistes konsultacijam, un tas ? auj atrast piemģrotakos risinajumus šiem uzdevumiem. Kaut parlamentus tikai nosaceti var uzskatet par pakalpojumu sniedzģjiem tradicionalaja izpratnģ, ta ? u daži specifiski pakalpojumi ir iespģjami gan iekšģjiem (deputati), gan are arģjiem klientiem. Iespģjamie parlamentu e-pakalpojumi: · deputatiem: - iekštekls, - attalinata pieeja dokumentiem, - e-likumprojekti, - e-dokumentu vadebas sistģma (bezpaperu parlaments), - internets, - e-pasts, - maksas datubazes, zi ? u lentes, - integrģti mobilie sakari u. c.; · sabiedrebai: - majas lapa, - sģžu translacija reala laika, - komisiju majas lapas, - tiešsaistes konsultacijas, - diskusiju forumi, - balsošana interneta, - virtualas konferences, - dokumentu pas ? tešana, - likumu skaidrojumi, t. sk. „vieglaja” valoda, - avezes, bi ? eteni u. c. iespieddarbi, - multimediju prezentacijas (interneta, CD-ROM u. c.). Viens no visplašak lietotajiem parlamentu komunikacijas rekiem ir parlamenta majas lapa. Eiropas valstu parlamentu majas lapu rašanas vģsture aizsakas 20. gs. 90. gadu vid ? , un Latvija bija viena no pirmajam valstem, kur Saeimas majas lapa tika izveidota 1995. gada rudene, apsteidzot daudzas citas Eiropas valstis, piemģram, Vacijas un Lielbritanijas parlamenti savas majas lapas izveidoja 1996. gada, bet Danija – tikai 1997. gada. Saeimas majas lapa neradas, deputatiem domajot par demokratiskiem mģr ? iem, sabiedrebas iesaistešanu un nevalstisko organizaciju ietekmi uz likumdošanu, tas nebija politi ? u formulģts uzdevums. Saeimas majas lapas radešanai un uzturģšanai noteicošie bija funkcionalie apsvģrumi, un lģmumu par tas izveidošanu pie ㌣ ma Saeimas darbinieki. Tas izveidošanas mģr ? is bija nodrošinat ar informaciju žurnalistus, vģstniecebas, citas valsts iestades, arvalstu parlamentus – tos sadarbebas partnerus, kuri tobred visvairak interesģjas par Saeima notiekošo. Mģr ? is un autoreba are noteica informacijas saturu un pasniegšanas formu – galvenajos vilcienos ta bija tradicionala, atbilstoša autoru ta laika priekšstatiem par parlamenta funkcijam. Informacijas pasniegšanas forma netika veidota epaši atrakteva, jo galvena mģr ? auditorija bija tads lietotajs, kuram jau radusies interese un priekšzinašanas par A. Dādi? a. E-demokratijas ideja ka parmai ? as rosinošs faktors parlamenta darba 185 parlamenta darbu. Desmit gados Saeimas majas lapa ir vairakkart parveidota, un, kaut are ta joprojam vairak fokusģjas uz rezultatu, nevis procesu, apmeklģjumu daudzums skaitams t ? kstošos (sk. 2. attģlu). 2. att. Saeimas majas lapas izmantošana 2005. gada janvare (trapejumi) Saeima’s Homepage – Hits trend January 2005 Brevi izvģloties ilgaku laika periodu (2005. gada janvari) un dzi 〧 k analizģjot majas lapas apmeklģjumu sadalejumu laika, var secinat, ka apmeklģjumam ir ciklisks raksturs – darbdienas apmeklģjumu skaits ir b? tiski lielaks neka brevdienas. Ledzega tendence vģrojama are citos mģnešos. Savukart apmeklģjuma intensitate darbadiena (sk. 3. att.) vislielaka ir laika no 9 reta ledz 4 pģcpusdiena, pģc tam pakapeniski samazinoties. 3. att. Pieslģgumu skaits Saeimas majas lapai 27.01.2005. Saeima’s Homepage – Visitors Trend January 27, 2005 Tas ? auj izteikt hipotģzi, ka Saeimas majas lapa galvenokart tiek apmeklģta no darbavietu datoriem, iespģjams, are macebu iestadģm un bibliotģkam, bet majas interneta lietotaji par norisģm Saeima interesģjas reti. Vģl lielaku ticamebu šadai hipotģzei pieš ? ir Informacijas sabiedrebas biroja pas ? teta pģtejuma rezultati (autors – Nikolo grupa, 2004. g.), kas ieg ? ti, aptaujajot 2500 Latvijas iedzevotajus vecuma no 15 ledz 74 gadiem par to, ka vi ? i izmanto datorus un internetu. No aptaujas rezultatiem var secinat (raksta autores aprģ? ini), ka: · 37% vismaz vienu reizi nedģ〧 lieto datoru; · 25% vismaz vienu reizi nedģ〧 izmanto internetu; · 91% no tiem internetu izmanto informacijas meklģšanai; · 12% no visiem aptaujatajiem pģdģjos 6 mģnešos kaut reizi apmeklģjuši valsts vai pašvaldebu iestades majas lapu; 186 VADBAS ZINī TNE · 80% no visiem aptaujatajiem uzskata, ka valsts vai pašvaldebu iestažu majas lapas vi ? iem nav vajadzegas; · 4,4% iedzevotaju sazinajušies pa e-pastu ar valsts vai pašvaldebu iestadi; · ~10% majsaimniecebu ir internets [15]. Jasecina, ka, neskatoties uz valsts un pašvaldebu iestažu (to starpa Saeimas) planiem, centieniem un ieguldetajiem resursiem, sabiedrebas ieinteresģteba e-valste nav parliecinoša. To apliecina are Eiropas valstu saledzinošie radetaji (4. att.). 0 10 20 30 40 50 60 70 dk de ee gr ie lv lt lu hu at pl pt si fi se uk is no VALSTIS % 4. att. Personu daudzums (%), kas 2004. gada izmantojuši internetu sadarbebai ar valsts iestadģm [14] Percentage of Individuals Using the Internet for Interacting with Public Authorities, 2004 Kaut gan valstij š? iet, ka ta dara visu, lai pilsoni informģtu un ģrta forma piedavatu vi? am nepieciešamos pakalpojumus, acemredzot pilsonis doma citadi. Iespģjamo cģlo ? u analeze ir jau cita pģtejuma mģr ? is, ta? u jasaprot, ka e-parlamenta m? sdienego darba formu pielietojums deputatu sazi? ai ar saviem vģlģtajiem ir saistets ar informacijas tehnolol iju infrastrukt? ras attestebu valste un sabiedrebas prasmģm un interesi to izmantot. Iespģjams, ka vienkaršakais un efektevakais reks demokratijas veicinašanai ir e-pasts, ta? u are ta sniegto iespģju izmantošanai ir vajadzegi resursi, zinašanas un ieinteresģteba. Viena no Eiropas valstu parlamentu praksģ aizvien vairak lietotajam sabiedrebas informģšanas formam ir deputatu individualas majas lapas. Jau k ? uvušas par standartu IPU (Inter-Parliamentary Union) izstradatas vadlenijas, kas ieteica ikviena nacionala parlamenta majas lapa ievietot informacijas apkopojumu par katru deputatu – esus biografijas datus, politiskas un profesionalas intereses un sasniegumus [8]. Ta ? u arvien biežak še informacija papildinas ar saiti uz kadu citu serveri, kur izvietota konkrģta deputata paša (vai pģc vi ? a pas ? tejuma) izveidota un regulari uzturģta majas lapa, nereti ar divvirzienu sazi ? as iespģjam, vai pat portals, kura skaidroti vģlģtajam b ? tiski socialpolitiski lģmumi, likumi vai norises. Šads risinajums vienlaikus atbilst gan sabiedrebas interesģm – b ? t informģtai, spģt paust savas domas un novģrtģt sava priekšstavja devumu –, gan are sekmģ politi ? a galveno uzdevumu parstavnieciskas demokratijas apstak? os – vģlģšanas g? t virsroku par konkurentiem. A. Dādi? a. E-demokratijas ideja ka parmai ? as rosinošs faktors parlamenta darba 187 Še politiskas ce? as aspekta dinamiku labi raksturo Manheimas universitates pģtnieka Tomasa Citela (Thomas Zittel) saledzinoša analeze par individualo majas lapu izmantošanu deputata darba Vacijas un Zviedrijas parlamentos. Bundestaga 2000. gada sava majas lapa bija 34%, bet 2004. g. – jau 88% deputatu. Zviedrijas Riksdaga – attiecegi 28% un 71% [16]. Fakts, ka Latvijas Saeimu vģsturģ vienegi 7. Saeimas deputats Karlis Leiškalns bija izveidojis savu majas lapu (kas gan ne vi? am personegi, ne vi? a parstavģtajai partijai “Latvijas ce ? š” nepaledzģja iek〮 t 8. Saeima), liecina par to, ka informacijas tehnolol iju potencials Latvijas politiskaja dzevģ vģl nav pietiekoši novģrtģts. Jeb, iespģjams, gluži pretģji – novģrtģts adekvati tam, cik lieliem so ? iem ejam informacijas sabiedrebas virziena. 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 dk de ee gr ie it lv lt lu hu at pl pt si fi se uk is no VALSTIS % 5. att. Personu daudzums (%), kas vidģji vismaz reizi nedģ〧 izmanto internetu, 2004 [14] Percentage of Individuals Who Accessed Internet, on Average, at Least Once a Week, 2004 Kaut gan EUROSTAT dati (sk. 5. att.) liecina, ka 2004. gada regulari (vidģji vismaz reizi nedģ〧 ) internetu izmantoja 27% Latvijas iedzevotaju, tomģr jarģ? inas, ka daudziem no šiem lietotajiem internets pieejams tikai eslaicegi, ar ierobežotu pieslģguma atrumu vai pat ka iezvanpieeja; are šads vidģjais izmantošanas biežums tikai nosaceti ? auj vi? us visus uzskatet par regulariem temek? a lietotajiem. Uzlabojoties tehniskajiem nosacejumiem un interneta lietotaju aktivitatei, ka are pieaugot interneta pieslģgumu skaitam majsaimniecebas (6. att. redzams, ka 2004. gada Latvijai šis radetajs bija 15%, un no Eiropas Savienebas valstem tikai Lietuva (12%) un Ungarija (14%) tas bija mazaks), varģtu pieaugt are politisko partiju interese par jauno informacijas un komunikaciju tehnolol iju izmantošanu ce㌧ par varu. 188 VADBAS ZINī TNE 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 dk de ee gr es fr ie it lv lt lu hu nl at pl pt si fi uk is no VALSTIS % 6. att. Interneta pieslģgumu daudzums (%) majsaimniecebas, 2004 [14] Percentage of Households Having Access to the Internet at Home, 2004 Saprotams, jo vairak cilvģki izmantos informacijas un komunikaciju tehnolol ijas savam vajadzebam ikdiena (jaunakas zi? as, dažadi maksajumi, izzi ? as utt.), jo vairak vi? i sarades ar šem novitatģm un tas k〮 s par tikpat neat ? emamu ikdienas dzeves sastavda ? u ka TV vai mobilais telefons (nemaz ne tik tala pagatnģ ir laiks, kad tie š? ita ekskluzevi un š ? ietami nesasniedzami jauninajumi), jo vairak jaunas tehnolol ijas varģs tikt izmantotas pilso? a demokratisko brevebu realizacijai. Tadģ? viens no priekšnoteikumiem e-demokratijas attestebai ir e-pakalpojumu attesteba – vajadzego pakalpojumu piedavajuma spektra paplašinašana un nodrošinašana elektroniska forma. Valsts un pašvaldebu instit? cijam, uz㌣ mģjdarbebas strukt ? ram pamazam cilvģki japievilina un japieradina pie informacijas un komunikaciju tehnolol iju izmantošanas ikdiena. ? emot vģra pašreizģjas Latvijas valdebas aktivitates informacijas sabiedrebas attestebas veicinašana, paredzamos nodok ? u atvieglojumus majsaimniecebam datoru iegadei un valsts programma „e-Latvija” paredzģtos 17 miljonus latu sabiedrebas izgletošanai (no tiem 4 miljoni paredzģti pieaugušo datorlietošanas prasmju apmacebai), var cerģt, ka netala nakotnģ jauno tehnolol iju radetas priekšrocebas spģs izmantot ne tikai biznesme ? i, tehnokrati un ierģd ? i. Pģc raksta autores domam, ir pamats prognozģt, ka, jau gatavojoties 9. Saeimas vģlģšanam, politiskas partijas vairak izmantos internetu, epaši cenšoties piesaistet gados jaunakas vģlģtaju auditorijas interesi. Tas savukart attestes politi ? u prasmes un iema ? as darba ar jaunajam tehnolol ijam, un jacer, ka, nonakot Saeima, vi ? i ietekmģs are tas dinamisku un pardomatu parveidošanos par e-Saeimu. Saeimas lel itimitates nostiprinašanai ir svaregi, lai sabiedreba atg ? tu ticebu valsts varai un demokratijas principiem. Cilvģki ir jauzruna, jauzklausa un jaiesaista, un katram no šiem parlamentaraja demokratija b ? tiskajiem uzdevumiem ir savas vispiemģrotakas metodes un reki. Informacijas un komunikaciju tehnolol iju neatgriezeniska ietekme uz cilvģku pratiem un organizaciju kult ? ru jau ir mainejusi Saeimas ikdienas darbu, ta ? u attiecebas starp vģlģtajiem un vi? u priekšstavjiem nakotnģ varģtu k〮 t no abam pusģm aktevakas, sazi ? ai un viedok ? u paušanai vairak izmantojot tadas formas ka e-pasts, tiešsaistes e-konsultacijas vai pat e-balsošana. A. Dūdiņa. E-demokrātijas ideja kā pārmaiņas rosinošs faktors parlamenta darbā 189 Taču jāapzinās, ka šādu risinājumu meklēšana un ieviešana nav tehnoloģisks jautājums, bet gan politiķu apzināta izšķiršanās un atbildība. Arī par to, ka tikpat svarīgi kā nodrošināt izteikšanās brīvību, ir nodrošināt saziņas līdzekļu izvēles brīvību. LITERATŪRA 1. Latvijas Republikas Satversme. – Rīga: Saeimas Kanceleja, 2000. 2. Agh A. The Politics of Central Europe. – London: SAGE Publications, 1998. 3. Bellamy C. and Taylor J. Governing in the Information Age. – Milton Keynes, Open University Press, 1998. 4. Coleman S., Taylor J. and van de Donk W. (eds.) Parliament in the Age of the Internet. – Oxford University Press, 1999. 5. Danziger J. Understanding the Political World. – New York: Longman, 1991. 6. Dišlers K. Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas. – Rīga: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1925. 7. Hague R., Harrop M., Breslin S. Comparative Governments and Politics. – Kent: Macmillan, 1992. 8. Inter-Parliamentary Union. Guidelines for the Content and Structure of Parliamentary Websites. www.ipu.org/cntr-e/web.pdf. 2000. 9. Mahler G. Comparative Politics: an Institutional and Cross-national Approach. – New Jersey: Prentice Hall, 1992. 10. Norris P. Digital Divide. – Cambridge University Press, 2001. 11. Ose L. Atvērts laiks, aizvērti pulksteņi // Diena 14.09.2002. 12. Seyd P. In praise of party // Parliamentary Affairs 51/2, 1998, pp. 198–208. 13. Eiropas parlamentu pētniecības un dokumentācijas centra mājas lapa www.ecprd.eu. 14. EUROSTAT mājas lapa europa.eu.int/comm/eurostat/. 15. Politikas portāls www.politika.lv. 16. EPRI nepublicētie materiāli. E-Democracy as a Change Agent in Parliamentary Work Summary The paper presents a brief characteristic of the impact of new information and communication technologies on the relationship between governmental institutions and society. By the Constitution Latvia is a parliamentary republic therefore e- democracy as well as one of its key elements – e-parliament is of special importance. In order to discover the current level and perspectives for Latvian parliament (Saeima) to grow more digitized, the paper focuses on different levels and working methods of e-parliament in national parliaments of European countries. The author highlights the development of the Information society in Latvia as one of crucial factors for political parties to become more interested in using ICT for their pre-election campaign. Consequently, politicians will become better adapted to IT and after election would support transformation of Latvian parliament to e-Saeima more deliberately. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 190.–208. lpp. Studiju programmas kvalitātes novērtēšanas kritēriji un metodes augstskolās Methods and Criteria for Evaluating Quality of Study Program in Higher Education Institutions Ludmila Frolova Latvijas Universitate Ekonomikas un vadebas fakultate Aspazijas bulv. 5, Rega, LV-1050 E-pasts: frolova@lanet.lv Agnese Briška Latvijas Universitate Akadģmiskais departaments Rail a bulv. 19, Rega, LV-1586 E-pasts: agnese.briska@lu.lv Izgletebas kvalitates jģdziens saistas ar pakalpojuma salģ mģja vģlmju estenošanu un atbilstebu dažadiem studiju programmas novģrtģšanas kritģrijiem. Attestoties Latvijas tautsaimniecebai Eiropas Savienebas vienotaja telpa, mainas klientu vajadzebas attieceba uz izgletebu, tapģc ir nepieciešama regulara objekteva izgletebas kvalitates novģrtģšana un pilnveidošana. Šaja raksta tiek apskateta studiju programmas kvalitates novģrtģšanas metodolo ? ija, kas balstas uz pieciem novģrtģšanas kritģrijiem un trijam metodģm. Viena no aktualakajam studiju programmas kvalitates novģrtģšanas metodģm joprojam ir studģjošo aptauja, kas ? auj turpmak uzlabot studiju programmu saturu atbilstoši realajam vajadzebam darba tirg? . Še metode tiek ilustrģta Vadābas zinābu bakalaura, ka are Ekonomikas un vadābas zin? tnes doktora studiju programmas. Pģc ieg? tajiem pģtejuma rezultatiem tiek formulģtas praktiskas rekomendacijas Latvijas Universitates Akadģmiskajam departamentam, fakultatģm un to strukt ? rvienebam, studiju programmu direktoriem, ka are tam valsts un zinatniskajam instit ? cijam, kuras ir atbildegas par ledzsvarotu ekonomikas un tas atseviš? o sektoru attestebu. Atslēgvārdi: izgletebas kvalitate, kvalitates nodrošinašana, studiju programma, kvalitates novģrtģšanas metodolo ? ija, novģrtģšanas kritģriji, novģrtģšanas metodes, studģjošo aptauja, darba tirgus, ledzsvarota attesteba, ieguvums. Key words: quality of education, quality assurance, study program, methodology for evaluating, criteria for evaluating, evaluating methods, questionnaire of students, labour market, balanced evaluation, benefit. Ievads Latvijas attestebai, are saskala ar Lisabonas stratģ? iju, ir svaregi izveidot uz zinašanam un jaunakajam tehnolo ? ijam balstetu ekonomiku. Augsti kvalificģtu specialistu sagatavošana ša mģr ? a sasniegšanai sekmģs Latvijas tautsaimniecebas konkurģtspģjas un dinamiskuma uzlabošanu un ietekmģs m? sdienu sabiedrebas sekmegas izaugsmes potencialu, tapģc kvalitatevas izgletebas nodrošinašanas un L. Frolova, A. Briška. Studiju programmas kvalitates novģrtģšanas kritģriji un metodes augstskolas 191 zinatnes attestebas problģma valste epaši tiek aktualizģta. Izgletebas iestadi ka organizaciju un tas darbebu ir gr ? ti un pat nekorekti saledzinat ar kadu ražošanas procesu vai ekonomiku kopuma. Ja augstskola vģlas uzlabot izgletebas kvalitati, ir jazina, ko saprast ar jģdzienu „kvalitate”, kadus mģr ? us vģlams sasniegt un kas nepieciešams, lai izstradatu vadlenijas (vezijas) izgletebas iestades nakotnes darbebai. Augstakas izgletebas kvalitati var raksturot ka piedavatas izgletebas lemeni, skatot to kopa ar attiecegas augstakas izgletebas sistģmas konkrģtajiem mģr ? iem. Tatad augstakas izgletebas kvalitate ir izgletebas lemenis, kas apmierina klienta prasebas un vajadzebas, atseviš ? i izdalot gan ? r? jos klientus – darba devģjus, socialos sadarbebas partnerus, sabiedrebu, gan iekš? jos klientus – procesa dalebniekus, tas ir, studentus un macebspģkus. Augstakaja profesionalaja izgleteba darba devģju ka arģjo klientu prasebas ir vģrstas uz darba tirgus vajadzebam jeb tam studiju programmam, kur galvenais uzsvars likts uz profesiju standartiem. Ta? u iekšģjo klientu prasebas saistas ar vajadzebu un vģlmju apmierinašanu visa macebu procesa laika. Kvalitates sistģma ir organizatoriska strukt ? ra, proced ? ras, procesi un ledzek ? i kvalitates vadebas estenošanai. Ikvienas sistģmas kvalitati kopuma raksturo šes sistģmas sastavs jeb saturs un sistģmas atbilstošas epašebas to arģja izpausmģ attiecegaja vidģ. Tiek lietotas šadas kvalitates apakšsistģmas [1]: · kvalitates administrģšanas sistģma; · kvalitates nodrošinašanas sistģma; · kvalitates pilnveidošanas sistģma. Latvijas augstakas izgletebas kvalitates novģrtģšana aizsakas 1994. gada, kad triju Baltijas valstu izgletebas ministri paraksteja deklaraciju par sadarbebu augstakas izgletebas kvalitates nodrošinašanai Baltijas valstes. Šaja gada tika nodibinats Augstakas izgletebas kvalitates novģrtģšanas centrs (AIKNC), kura galvenie uzdevumi ir organizģt kvalitates nodrošinašanu un koordinģt programmu akreditģšanu augstakas izgletebas iestadģs. 1. att. Akreditacija iesaistetie dalebnieki Participant of Accreditation Process Augtakas izgletebas kvalitates nodrošinašanas administrateva parvalde Latvija ietver šadas instit? cijas (sk. 1. att.): · Izgletebas un zinatnes ministrija ir galvena augstakas izgletebas kvalitates novģrtģšanas instit ? cija, kura kontrolģ akreditacijas procesu un ir atbildega par augstskolu un koledžu, ka are studiju programmu novģrtģšanu; 192 VADBAS ZINī TNE · AIKNC organizģ augstakas izgletebas kvalitates novģrtģšanu; · Augstakas izgletebas padome piel em lģmumus par augstakas izgletebas iestažu akreditaciju; · Akreditacijas komisija akreditģ studiju programmas. Akreditģšanas proced? ru nosaka LR Ministru kabineta noteikumi „Par augstako izgletebas iestažu un studiju programmu akreditģšanu”. Augstakaja izgleteba ir noteikti divi akreditacijas veidi – studiju programmas akreditacija un institucionala (augstskolas) akreditacija. Kopš 2003. gada visas augstakas izgletebas iestades un studiju programmas ir vismaz vienu reizi akreditģtas. Akreditacijas procesa ieg? ta novģrtģjuma rezultatus augstskolas izmanto turpmaka darbebas plana sastadešanai, lai novģrstu konstatģtos tr? ku- mus un izvirzetu jaunus mģr? us un uzdevumus. Ledz ar to katra augstskola un katras studiju programmas ietvaros pģc akreditacijas sakas jauns kvalitates nodrošinašanas darba cikls. 1. Studiju programmas kvalitātes novērtēšanas metodoloūija Augstskolu piedavatas studiju programmas iedala akadģmiskajas (bakalaura, ma? istra un doktora) un profesionalajas studiju programmas. Bakalaura akad ? misk? studiju programma ir studiju kursu sistģma, kura vairak neka 50% no studiju programmas apjoma ir fundamentalaja zinatnģ sakl oti akadģmiskas ievirzes kursi, kuri nodrošina vienas vai vairaku zinatl u nozaru satura un metodolo ? ijas pamatu apguvi atbilstoši programmas juridiski fiksģtajam mģr ? im – akadģmiska grada ieg ? šanai. Studiju kursa apg? šana var ietvert are praksi. Latvijas Rektoru padome ir izstradajusi vienotus standartus – atbilstošas zinatnes nozares bakalaura studiju programmas obligato studiju kursu minimalo apjomu, kuru apguve ir nepieciešama bakalaura grada ieg ? šanai un kas rada priekšnoteikumus studiju uzsakšanai ma? istrant ? ra noteikta zinatnes nozarģ. Ma ? istra studiju programmas teorģtiska da ? a paredz ka fundamentalo pģtejumu iepazešanu attiecegajas zinatnes nozarģs vai apakšnozarģs, ta are jaunako teorģtisko atzil u un diskusiju apg ? šanu. Programma ietver ma ? istra grada ieg ? šanai nepieciešamas prasebas un priekšnoteikumus studiju uzsakšanai doktorant ? ra atbilstošaja zinatnes nozarģ. Doktora studiju programmas mģr ? is ir zinatl u doktora grada ieg ? šana un starptautiskaja akadģmiskaja apritģ konkurģtspģjegu augstakas kvalifikacijas specialistu sagatavošana akadģmiskajam, zinatniskajam un organizatoriskajam darbam universitatģs un citas valsts un privatajas augstskolas. Profesion ? l? s studijas Latvijas Universitatģ (LU) organizģ studiju programmas, kuru satura ietilpst studiju kursi, prakse (macebu, ražošanas, pedago ? iska) un kvalifikacijas parbaudejumi. Profesionalas studiju programmas LU iedala: · studiju programmas pģc pabeigtam akadģmiskajam bakalaura studijam. Šes programmas paredzģtas divu semestru pilna laika studijam, · studiju programmas, kuras ietver atbilstošo bakalaura standartu un profesionalas izgletebas saturu. Šo programmu estenošana paredz vismaz 10 semestru pilna laika studijas. Programmas izpilde dod tiesebas turpinat studijas ma ? istrant ? ra. Ar studiju programmas kvalit? ti parasti saprot, cik liela mģra še studiju programma atbilst starptautiskajam standartam, ka are cik liela mģra tas ietvaros l emtas vģra darba tirgus prasebas, absolventu un darba devģju domas, kada veida ta pilnveidojas. Augstskolu piedavatas programmas ir uzskatamas par pakalpojumu, L. Frolova, A. Briška. Studiju programmas kvalitates novģrtģšanas kritģriji un metodes augstskolas 193 augstskolas – par pakalpojumu sniedzģju, bet studenti – par pakalpojumu tiešajiem lģ mģjiem. Pakalpojuma rezultats ir apg? ta augstakas izgletebas programma, ko apliecina augstskolas izsniegts dokuments. Studentiem ir nepieciešamas zinašanas, lai konkurģtu darba tirg? un iel emtu taja paliekošu vietu, vienlaikus uzlģ mumiem jaatrod cilvģku resursi – darbinieki, kas b? tu gatavi un spģtu izpildet praseto. Tatad studģjoša mģr ? is, stajoties augstskola, ir apg? t noteiktu studiju programmu un vil a interesģs ir [6]: 1) izvģlģtas studiju programmas apguve un attiecega diploma sal emšana; 2) ģrtebas saj ? ta augstskola (savlaicegu parvaldes lģmumu sal emšana, izmail u pazil ošana, atrašanas veselebai nekaitega vidģ u. c.); 3) vienledzega attieksme pret studģjošajiem; 4) vģrtģjuma objektivitate – lai vģrtģtas tiktu zinašanas, nevis citi apstak? i. Akreditacijas komisija, izvģrtģjot studiju programmu, l em vģra sekojošus informacijas avotus [4]: a) pašnovģrtģjuma zil ojumu, b) studentu, absolventu un darba devģju aptaujas, c) ekspertu atzinumus, d) ekspertu komisijas novģrtģšanas vizetģ ieg ? tos rezultatus. Pašnovģrtģjums ir nepieciešams nosacejums augstskolas akreditacijai un tas pirmais posms. Lai nodrošinatu un pilnveidotu studiju kvalitati, 2000. gada LU Studiju padomes lģmuma ir apstiprinati akadģmisko un profesionalo studiju programmu pašnovģrtģjuma principi. Tajos minģts, ka pašnovģrtģjuma galvenais mģr ? is ir studiju, pģtejumu un administrģšanas procesu uzlabošana. Lai objektevi novģrtģtu studiju programmas kvalitati var izmantot šadas metodes: 1. Ekspertu metode. Attiecegas nozares specialists vai eksperts ar atbilstošu izgletebu sniedz atzinumu par studiju programmu. Praksģ Latvijas Universitates studiju programmas vģrtģ gan iekšģjie, gan arģjie eksperti. Šes metodes izmantošana studiju programmas novģrtģšanai ir lietderega, gan virzot studiju programmu uz akreditaciju (iekšģjie eksperti), gan novģrtģjot to akreditacijas laika (arģjie eksperti). 2. Saledzinašanas metode. Studiju programmu saledzina gan ar tas pašas nozares studiju programmam sava augstskola, gan ar ledzegam programmam cita Latvijas vai arvalstu augstskola. Tas nodrošina studiju programmas konkurģtspģju un ledzsvarotebu starp citam studiju programmam. 3. Aptaujas metode. Noskaidro studiju procesa iesaisteto dalebnieku (studentu, macebspģku) un are netieši saistetu dalebnieku (darba devģju, sabiedrebas) vģrtģjumu par studiju programmu. Šes metodes priekšroceba atš ? ireba no iepriekš minģtajam ir efekteva atgriezeniska saikne. Apskatetas metodes nav savstarpģji alternatevas, tam ir savas pielietojamebas sfģras. Ekspertu un saledzinašanas metodi lietderegak izmantot studiju programmas stratģ? iskaja menedžmenta, bet aptaujas metodi – operatevaja menedžmenta. Šaja raksta uzmaneba tiek vģrsta uz studentu aptaujam un to analezi, jo studentu aptauju datus var uzskatet par klientu viedokli studiju programmas kvalitates jautajuma. Studentu domas izpģtes process ir svaregs, jo var noskaidrot kadas sabiedrebas grupas da ? as viedokli par dažadiem ar studiju kvalitati saistetiem jautajumiem, ka are par iespģjamiem problģmu risinajumiem. Šadas izpģtes veikšanai visizplatetaka ir aptaujas metode. Studģjošo iesaistešana var nodrošinat vairakus ieguvumus [2]: · augstskolas vadeba var ieg ? t informaciju no pirmavota, noskaidrojot vajas un stipras puses, tadģjadi veicinot studiju kvalitates uzlabošanu; · iespģjams ieg? t vairak informacijas par esošajam problģmam, ka are šo problģmu risinajumu variantus; 194 VADBAS ZINī TNE · ir vieglak uzraudzet esošo sistģmu un veikt iekšģjo auditu, ka are konstatģt nepieciešamas izmail as; · tiek sekmģta sadarbeba starp ieinteresģtajam pusģm, lai veicinatu efektevaku problģmu risinašanu; · tiek apliecinata augstskolas vadebas apl emšanas ieklauseties viedok ? os un l emt tos vģra; · tiek veicinata studentu uzticģšanas augstskolas vadebai un tas lģmumu likumebai. Aptauja ir informacijas vakšanas tehnika. Ta noskaidro cilvģka uzvedebu, prioritates, vģlmes un attieksmi un ? auj domas modelģt jebkuru vajadzego situaciju, lai noskaidrotu cilvģka recebu un motevus. Ledz ar to aptaujas visbiežak izmanto [7]: a) ja respondenti ir izkliedģti; b) ja ir daudz respondentu ar atš ? iregiem uzskatiem (jo lielaka datu izkliede, jo lielaks apjoms nepieciešams); c) ja jaieg? st visparģjs priekšstats; d) ja problģma jau ir zinama, bet ar anketģšanas paledzebu grib šo problģmu izpģtet plašak. Aptauju organizģšanas metodolo? ija ietver, pirmam kartam, aptaujas planošanu ar šadiem posmiem: 1) iepazāšan ? s ar inform ? ciju par probl ? mu; 2) aptaujas uzdevumu noteikšana. Aptaujas mģr ? is tiek noteikts jau pirms tas planošanas, bet galvenais uzdevums ir ieg? t informaciju, ko varģtu talak izmantot lģmumu piel emšana; 3) aptauj ? jamo personu loka noteikšana; 4) aptauju (anket ? šanas pamatposmu) sagatavošana. Anketas sagatavošana ietver sešus savstarpģji saistetus pamatposmus. 1. posms. Noteikt informaciju, kura jasavac aptauja. Šaja posma tiek definģti anketas mģr ? i un uzdevumi, lai konkretizģtu, kada veida informacija ir nepieciešama lģmumu piel emšanas procesa. Apaujas anketu informacija var b ? t [5]: fakti – esas atbildes, viegli atbildamas; attieksme – vģrtģjums, poziteva vai negateva attieksme; prognoze par nakotnes uzvedebu. Raksta izmantotas anketas galvenais uzdevums ir ? aut studentiem novģrtģt un atklat savu viedokli par studiju programmu. Šo uzdevumu var sadalet piecos talak apl ? kotos aspektos. 2. posms. Noteikt anketas tipu un aptaujas formas. Anketa var b ? t strukturizģta pa atseviš㔧 m fakultatģm vai kursiem, nestrukturizģta vai are sazarota. Tapat anketa var tikt iek? auti atseviš ? i jautajumi, kuri speciali adresģti atseviš? u nozaru studentiem (sazarota anketa). 3. posms. Noteikt jautajuma saturu. Liela nozeme ir jautajumu precezam saturam un pareizam formulģjumam. Jautajumus vģlams veidot lakoniskus, bez palegteikumiem, saprotama valoda. Jautajuma funkcija ir radet impulsu atbildei un atvieglot to. Par katru studiju programmas aspektu var b? t vairaki jautajumi. To tematiskais loks ir daudzslal ains: a) nosaka jautajuma jomu un lemeni; b) nosaka, ar kadiem faktiem vai nostadnģm tas saistas; c) mģ? ina noteikt jautajuma skalģtas izpausmes pakapes. 4. posms. Noteikt jautajumu secebu. Šes sada ? as mģr ? is ir atvieglot informacijas vakšanas procesu un ieg ? t precezaku informaciju. Anketas vģlams veidot gan lo ? iski, gan psiholo? iski, piemģrojoties atbildģšanas un situacijas norisei. Apskatamaja anketa jautajumi ir sakartoti seceba pģc apgrieztas piramedas principa: vispirms ir jautajumi par studiju programmu kopuma, tad par studenta prasmju attestešanu un studiju programmas piedavatajam iespģjam, ka are materialtehnisko L. Frolova, A. Briška. Studiju programmas kvalitates novģrtģšanas kritģriji un metodes augstskolas 195 nodrošinajumu, ledz beidzot ir jautajumi par studiju programma ieg ? to zinašanu deregumu studenta turpmakaja izaugsmģ. 5. posms. Noformģt jautajumu vardiski un stilistiski. Ir janosaka jautajuma forma: atklati vai slģgti jautajumi. Apskatamaja anketa jautajumi formulģti galvenokart ka pozitevi vģrsti apgalvojumi, un studentiem ir janovģrtģ, cik liela mģra vil i piekret šiem apgalvojumiem. Vislielaka uzmaneba b? tu japievģrš jautajuma satura izvģlei, jo tas tieši ietekmģ ieg? stamas informacijas kvalitati. Šaja raksta talak tiks apskateta un analizģta Latvijas Universitates Akadģmiskaja departamenta izstradata studiju programmas kvalitates novģrtģšanas anketa. Pirmo reizi ta tika aprobģta Vadebas zinebu bakalaura studiju programmas studģjošo vģrtģjuma noskaidrošanai par šes studiju programmas kvalitati. Izmantojot anketģšanas metodi informacijas ieg? šanai, liela nozeme ir ieg ? to atbilžu skaitliskai un kvalitatevai apstradei, ka are pareizam apstrades statistisko metožu izmantojumam. Aptaujas rezultatu apstrade ietver datu pirmapstrades metodolo ? iju un datu analezes metodolo ? iju. Talakaja aptaujas rezultatu analezes metodolo ? ija izmantotas šadas statistiskas metodes: vidģjie lielumi (vidģjais aritmģtiskais); izkliedes radetaji (standartnovirze, dispersija, variacijas koeficients); asimetrijas un ekscesa radetaji; izlases kㄳ da (izlases vidģja standartk ㄳ da, izlases vidģja relateva standartk ㄳ da). 2. Studiju programmas kvalitātes novērtēšana pēc studējošo aptaujām Šaja raksta tiks apskateta Vadābas zinābu bakalaura akadģmiska studiju programma, par kuru 2004./2005. akadģmiska gada pavasare tika aptaujati 172 studenti (6,2% no kopģja studģjošo skaita šaja studiju programma), no tiem 40% bija pilna laika studenti, bet 60% – nepilna laika studenti. 2,30 2,38 2,77 2,11 2,79 1,88 2,80 2,61 2,16 2,50 2,282,26 2,10 2,55 1 1,5 2 2,5 3 3,5 4 1.jaut. 2.jaut 4.jaut. 5.jaut. 8.jaut. 13.jaut. vidļ ji grupģ PLK NLK 2. att. Studiju programmas saturs un piedavatas iespģjas Content and Offered Opportunities of Study Program 196 VADBAS ZINī TNE Aptauja tika izmantota LU Akadģmiskaja departamenta izstradata anketa. Lai novģrtģtu analizģjamas studiju programmas kvalitati, tiek izdaletas ? etras jautajumu grupas: 1) apmierinateba ar studiju programmas saturu un tas piedavatajam iespģjam; 2) prasmju attestešana studiju procesa; 3) apmierinateba ar studiju procesa organizģšanu un 4) studiju programmas materialtehniskais un metodiskais nodrošinajums. Šo grupu ietvaros tika uzdoti vairaki jautajumi. Katru jautajumu studenti novģrtģja ? etru ballu skala, kur 1 – pilnāgi apmierina, 2 – drāz? k apmierina, 3 – drāz? k neapmierina, 4 – pilnāgi neapmierina. Ledz ar to mazs (robežas no 1 ledz 2) kada aspekta (jautajuma vai jautajumu grupas) novģrtģjums nozemģ, ka studentus tas pilneba apmierina. Ja vidģjais novģrtģjums parsniedz skaitli 2, tas nozemģ, ka studenti to novģrtģ atzinegi, tomģr ir vģlami uzlabojumi. Ja vidģjais novģrtģjums kadam aspektam parsniedz skaitli 3, var uzskatet, ka studenti to novģrtģ drezak negatevi, un ledz ar to ir jadoma par nopietniem uzlabojumiem. Atbildes uz pirm ? s grupas jautajumiem liecina, ka kopuma aptaujatie studenti ar studiju programmas saturu un piedavatajam iespģjam ir apmierinati (sk. 2. att.). Visatzinegak ir novģrtģta iespģja apg ? t vģlamos C da ? as kursus (sk. 5. jaut.) un iespģja kursus apg? t elektroniski (sk. 8. jaut.). Ir vģrojama tendence, ka nepilna laika studenti Vadābas zinābu bakalaura studiju programmu (SP) novģrtģ atzinegak neka pilna laika studenti. Viskrasaka atš? ireba vģrojama studentu atbildģs par iespģjam klauseties kursus pie vieslektoriem (13. jaut.): nepilna laika studenti šo iespģju novģrtģ par 23% atzinegak neka pilna laika studenti. Vidģji še atš ? ireba ir 10%. Tikai uz 4. jautajumu par iespģjam izvģlģties B da ? as kursus nepilna laika studentu atbildes ir par 6% negatevakas neka pilna laika studentiem. 2,3 2,78 2,06 2,38 2,44 2,17 2,21 2,34 2,43 2,56 2,3042,13 1 1,5 2 2,5 3 3,5 4 3.jaut. 9.jaut 10.jaut. 11.jaut. 12.jaut. vidļ ji grupģ PLK NLK 3. att. Studiju programmas piedavatas iespģjas attestet studenta individualas prasmes Offered Opportunity to Develop Student Individual Skills Apskatot šes jautajuma grupas izkliedes radetajus var secinat, ka vismazaka datu izkliede ir 1., 2. un 4. jautajuma atbildģs, uz to norada variacijas koeficients. Vislielaka datu izkliede vģrojama studentu atbildģs uz 5. jautajumu par C da ? as kursu apguves iespģjam. Kopuma vģrojama tendence, ka pilna laika studentu atbilžu dati ir mazak izkliedģti neka nepilna laika studentu atbilžu dati. L. Frolova, A. Briška. Studiju programmas kvalitates novģrtģšanas kritģriji un metodes augstskolas 197 Saledzinot ar iepriekš apskateto jautajumu grupu, otrai grupai nepastav tik krasas atš ? irebas jautajumu novģrtģjuma (sk. 3. att.). Are pilna laika un nepilna laika studentu atbilžu varianti tik krasi neatš ? iras. Šaja jautajumu grupa visatzinegak tika novģrtģta iespģja attestet prasmi izmantot informacijas tehnolo ? ijas (sk. 9. jaut.) un prasmi stradat ar informaciju (sk. 10. jaut.). Savukart negatevak tiek novģrtģta prasme publiski izklastet informaciju. Autores to izskaidro ar to, ka, ta ka šaja programma macas vairak studentu neka citas studiju programmas, pasniedzģji ir spiesti pariet uz rakstisko pasniegšanas formu, lai varģtu izkontrolģt visus studentus. 2,17 2,91 2,15 3,12,93 2,14 2,4 2,52 2,97 2,1 2,7 2,5 2,2 2,4 2,5 2,8 1 1,5 2 2,5 3 3,5 4 6.jaut. 7.jaut 14.jaut. 15.jaut. 19.jaut. 20.jaut. 22.jaut. vidļ ji grupģ PLK NLK 4. att. Studiju procesa organizacija Study Process Organization Apskatot šes jautajumu grupas izkliedes radetajus var secinat, ka nepastav krasas izkliedes atš ? irebas starp pilna laika un nepilna laika studentu atbildģm. Kopuma vģrtģjot atbildes uz trešo jautajumu grupu (sk. 4. att.), var secinat, ka are šeit, ledzegi ka atbilžu variantos par studiju programmas saturu un piedavatajam iespģjam, starp atseviš ? iem jautajumiem pastav krasas atš? irebas. Vislabak studenti ir novģrtģjuši personala attieksmi pret studentiem (sk. 19. jaut.) un nodarbebu planojumu nedģㄧ m (sk. 6. jaut.), are nodarbebu planojumu pa semestriem pilna laika studenti novģrtģ labi (sk. 7. jaut.). Saledzinot ar iepriekš minģtajiem jautajumiem, kur pilna laika un nepilna laika studentu novģrtģjums bija ledzegs, nodarbebu planojumu pa semestriem nepilna laika studenti novģrtģ mazak atzinegi. To var skaidrot ar nepilna laika studentu vģlmi saesinat SP apg? šanas ilgumu, jo tas ne tikai ietaupetu studentu ledzek ? us, bet are laiku. Saledzinoši negatevak ir novģrtģts 20. jautajums par patstavega darba kontroli, ka are 14. un 15. jautajums par studiju procesa organizģšanu fakultatģ un studiju programmas vadebas aktivitati studiju procesa uzlabošana. Saledzinot pilna laika un nepilna laika studentu atbilžu variantu vidģjos lielumus, nevar noteikt precezu tendenci, ka tas bija iepriekš apskatetaja jautajumu grupa par studiju programmas saturu un piedavatajam iespģjam. Are atš? irebas starp pilna laika un nepilna laika studentu atbilžu variantiem nav tik lielas, izl emot 7. jautajumu, kur pilna laika studentu novģrtģjums nodarbebu planojumam pa semestriem ir par 15% labaks neka nepilna laika studentiem. 198 VADBAS ZINī TNE Apskatot šes jautajuma grupas izkliedes radetajus, var redzģt, ka vislielaka izkliede gan pilna laika, gan nepilna laika studentu atbilžu variantiem ir 7. jautajuma par semestru nodarbebu planojumiem. Autores to skaidro ar dažado studentu informģtebas pakapi. Kopuma aptaujatie studenti ceturto jautajumu grupu par studiju programmas materialtehnisko un metodisko nodrošinajumu novģrtģ zemak neka iepriekš apskatetas jautajumu grupas (sk. 5. att.). Viszemak šaja jautajumu grupa ir novģrtģts 16. jautajums par studiju programmas materialtehnisko nodrošinajumu. Abi parģjie jautajumi par gramatu un datoru pieejamebu ir vģrtģti saledzinoši labak, toties šiem jautajumiem raksturega liela atš? ireba starp pilna laika un nepilna laika studentu novģrtģjumu – pilna laika studenti šos divus jautajumus vģrtģ vidģji par 27% zemak neka nepilna laika studenti. To var skaidrot tadģjadi, ka pilna laika studenti studiju procesa daudz laika pavada fakultatģ, un, iespģjams, vairak saskaras ar šem problģmam, turpretim nepilna laika studenti galvenokart studģ patstavegi arpus fakultates, ledz ar to vil i ar šem problģmam nesaskaras. 2,962,66 2,96 3,26 2,522,07 2,36 3,13 1 1,5 2 2,5 3 3,5 4 16.jaut. 17.jaut 18.jaut. vidļ ji grupģ PLK NLK 5. att. Studiju programmas nodrošinajums Material Endowments of the Study Program Apskatot izkliedes radetajus, var redzģt, ka saledzinajuma ar iepriekšģjam jautajumu grupam šai jautajumu grupai ir vismazaka datu izkliede, uz ko norada variacijas koeficienti. Saledzinot pilna laika un nepilna laika studentu aptaujas rezultatus, var secinat, ka nepilna laika studentu atbilžu izkliede ir vidģji par 7 procentu punktiem lielaka neka pilna laika studentiem. Kopuma vģrtģjot Vadābu zinābu bakalaura studiju programmu pģc iepriekš apskatetajam ? etram jautajuma grupam, var secinat, ka šes SP kvalitate ir apmierinoša (kopģjo novģrtģjumu atseviš㔧 m jautajumu grupam var apskatet 6. attģla). Savukart 1. tabula ir aprģ? inats, cik no aptaujatajiem studentiem novģrtģja studiju programmu labak vai sliktak par vidģjo. Studiju programmas saturs un tas piedavatas iespģjas, tapat are studentu individualo prasmju attestešana studiju procesa studentus kopuma apmierina. Mazliet sliktak ir novģrtģta studiju procesa organizģšana – grupas vidģjais radetajs ir 2,53, kas liecina, ka studentu viedoklis ir starp atbilžu variantiem drāz? k apmierina un drāz? k neapmierina. Jaatzemģ, ka šaja L. Frolova, A. Briška. Studiju programmas kvalitates novģrtģšanas kritģriji un metodes augstskolas 199 jautajumu grupa starp atseviš ? iem jautajumiem pastav krasi atš ? iregs novģrtģjums, ledz ar to šo jautajumu grupu nevar vģrtģt viennozemegi. Negatevak tika vģrtģta studiju procesa organizģšana Ekonomikas un vadebas fakultatģ, studiju programmas vadebas aktivitates, ka are patstavega darba daudzums. No apskatetajiem studiju programmas kvalitates aspektiem studenti viszemak vģrtģ studiju programmas materialtehnisko un metodisko nodrošinajumu (grupas vidģjais radetajs 2,7). Ja to izsaka anketas atbilžu variantos, tad iznak, ka kopuma studenti studiju programmas nodrošinajumu uzskata par drezak neapmierinošu. Japiebilst, ka visnegatevak novģrtģts tieši materialtehniskais nodrošinajums, savukart studijam nepieciešamo gramatu un datoru pieejameba novģrtģta labak. 2,7 2,532,332,37 1 1,5 2 2,5 3 3,5 4 SP saturs Prasmju attast. SP organ. SP mater.-tehn. 6. att. Studentu kopģjais novģrtģjums par studiju programmu Common Assessment to Study Program by Students 1. tabula Studentu atbilžu polarizācija par SP kvalitātes ustenošanu Polarization of Student Answers about Realization Quality of Study Program SP saturs % studenti novģrtģja Prasmju attestešana % studenti novģrtģja SP organizacija % studenti novģrtģja SP material- tehn. % studenti novģrtģja labāk sliktāk labāk sliktāk labāk sliktāk labāk sliktāk PLK 13% 14% 12% 8% 13% 18% 5% 34% NLK 14% 8% 11% 6% 12% 16% 13% 17% Kopa 13,5% 11% 11,5% 7% 12,5% 17% 9% 25,5% Apl ? kojot asimetrijas un ekscesa koeficientus visam jautajuma grupam, var secinat, ka visiem jautajumiem ir ledzega tendence un pilnega simetrija nepastav. Tatad aritmģtiskais vidģjais pauž kopģjo studentu viedokli, tomģr kada studentu da ? a šos jautajumus vģrtģ savadak. 200 VADBAS ZINī TNE Lai novģrtģtu ieg? tas izgletebas noderegumu, bija paredzģta piekt ? jaut ? jumu grupa, kura ietvertie jautajumi attiecas uz studģjošo ieg? tas specializacijas izmantošanas iespģjam turpmakaja karjera: 1) k ? di ir studentu pl ? ni attiecāb? uz studiju programmu? 2) vai students jau str ? d ? atbilstoši savai studiju specializ ? cijai? 3) vai students pl ? no n ? kotn ? str? d ? t atbilstoši savai studiju specializ ? cijai? Pirmais jautajums ir ? oti svaregs, jo tas ? auj novģrtģt ne tikai studiju programmu kopuma, bet are pašu Latvijas Universitati. Savukart parģjie divi – ? oti konkrģti raksturo studiju programmas lietderebu. Ja students stada vai plano stradat sava studiju specialitatģ, tas jau vien norada, ka ieg ? ta augstaka izgleteba konkrģtaja studiju programma vil am ir noderģjusi un vil š tai ir radis praktisku lietojamebu. Lai rastu atbildes uz šiem jautajumiem, izanalizģsim studentu atbilžu strukt? ru un saledzinasim are pilna laika un nepilna laika studentu atbildes. No atbildģm uz jautajumu, vai studenti pl ? no turpin ? t studijas un kur vil i to plano daret, redzams, ka vislabakaja gadejuma students vģlas turpinat iesaktas studijas LU akadģmiskaja Vadābas zinābu ma ? istra studiju programma. Tas nozemģ, ka SP ir spģjusi šo gadu laika pietiekami ieinteresģt, lai vil š nolemtu saistet savu nakotni ar tas padzi ? inatu apguvi. Are pareju uz LU profesionalo programmu taja paša nozarģ var vģrtģt pozitevi, jo to nosaka pieprasejums darba tirg ? . Izvģlei studģt cita augstskola vajadzģtu satraukt visvairak, jo tas nozemģ, ka še (cita) augstskola ir izkonkurģjusi Latvijas Universitati. Protams, ka studenta motivacijai studģt cita augstskola var b ? t vairaki iemesli, piemģram, mazaka maksa, prestižakas studijas arzemģs ar iespģju ieg ? t citu pieredzi un valodas prasmes, atrašanas tuvak dzevesvietai, darba vietas apmaksatas studijas, piemģrotakas studiju programmas utt. Diemžģl še anketģšana motivaciju studģt cita augstskola neatklaj. Attieceba uz atbilžu variantu nestud ? šu var pie ? aut iespģju, ka students vģl nav paspģjis izlemt par saviem turpmakajiem planiem un tapģc izvģlas šo atbildi, jo jautajumam netika piedavats atbilžu variants „nevaru pateikt”. LU prof. SP 17% LU cita nozarģ 11% cita augst sk. 21% nestudģs 13% LU akad. SP 37% 7. att. Studentu plani turpinat studijas (PLK) Student Plans about Studies (FT) L. Frolova, A. Briška. Studiju programmas kvalitates novģrtģšanas kritģriji un metodes augstskolas 201 LU akad. SP 47% nestudģs 12%cita augst sk. 9% LU prof. SP 25% LU cita nozarģ 7% 8. att. Studentu plani turpinat studijas (NLK) Student Plans about Studies (PT) Apskatot pilna laika studentu atbilžu strukt? ru uz šo jautajumu (sk. 7. att.), var redzģt, ka 37% aptaujato studentu plano turpinat studijas LU akadģmiskaja studiju programma un 17% – profesionalaja studiju programma. Kopuma 65% (37+17+11=65%) no aptaujatajiem studentiem izvģlas turpinat studijas Latvijas Universitatģ, no tiem 57% – LU akadģmiskajas programmas, 26% – LU profesionalajas programmas un 17% – LU cita nozarģ. Tomģr 21% studentu macebas izvģlas turpinat cita augstskola. Ta ka nav veikta sekaka izpģte, ir gr ? ti spriest par šes izvģles motivaciju. Tikai 13% no aptaujatajiem studentiem nedoma turpinat studijas, lai gan pastav iespģja, ka daži no vil iem vģl striktu lģmumu nav pielģ muši. Kopa rģ? inot, 86% (65+21=86) no aptaujatajiem studentiem pģc bakalaura grada ieg? šanas plano turpinat studijas, ta? u diemžģl gandrez ceturta da ? a (21/86=24,4) – cita augstskola. Apl ? kojot nepilna laika aptaujato studentu atbildes uz minģto jautajumu (sk. 8. att.), redzams, ka turpinat studijas Vadābas zinābu akadģmiskaja studiju programma plano 47% no aptaujatajiem studentiem. Daudz mazak studentu izvģlas mainet studiju programmas nozari – tikai 7%. To var skaidrot tadģjadi, ka nepilna laika studenti parasti jau strada, ledz ar to vil i mģr ? tiecegak izvģlas apg? stamas studiju programmas un nozari. Tatad kopuma turpinat studijas Latvijas Universitatģ izvģlas 79% no aptaujatajiem nepilna laika studentiem, no kuriem 59% turpinas LU akadģmiskas studijas, 32% LU profesionalas studijas, bet 9% studijas cita LU nozarģ. Iepriecinoši ir tas, ka pariet uz citu augstskolu vģlas tikai 9%, kas ir par 12 procentu punktiem mazak neka pilna laika studentiem. Savukart studentu, kas doma, ka neturpinas studijas, ir gandrez tikpat (12–13%). Tas, vai studenti jau str ? d ? atbilstoši savai studiju specializ ? cijai, norada vai ieg? tajam zinašanam studiju laika ir praktisks pielietojums. Tomģr te vajadzģtu l emt vģra specifiku starp pilna laika un nepilna laika studentu atbilžu variantiem, jo pilna laika studentiem neb? tu jastrada, lai varģtu pilnvģrtegi studģt, savukart nepilna laika studenti parsvara strada. ? emot vģra to, ka tiek apskateta akadģmiska studiju 202 VADBAS ZINī TNE programma, par labvģlegiem var uzskatet divus atbilžu variantus: strada atbilstoši un strada drezak atbilstoši. Are atbilžu variants, ka strada drezak neatbilstošu darbu, nav uzskatams par nelabvģlegu, turklat jal em vģra, ka respondents vģl macas un ir pilnegi iespģjama darba vietas mail a pģc bakalaura grada ieg ? šanas. nevar pateikt 33% cita noz. 16% drezak neatbilst 26% drezak atbilst 17% atbilst 9% 9. att. PLK studenti strada FT Students are Working Aptaujato pilna laika studentu atbilžu strukt? ra ir redzama 9. attģla. Ka jau minģts, apmģram trešda ? a aptaujato studentu nestrada, tomģr tas ir mazs skaits. Par galveno tr? kumu pilna laika studentu darbam, var uzskatet to, ka tadģjadi nenotiek pilnvģrtegs studiju process, ledz ar to are zinašanas nav pilnegas. Tomģr, no otras puses, studentu motivaciju tik agri sakt stradat nosaka ne tikai vģlme atrak ieg ? t darba pieredzi un praktiskas iemal as, bet are socialekonomiskie faktori, are augsta studiju maksa. Atbilstoši un drezak atbilstoši strada 26% pilna laika studentu, tads pats aptaujato studentu skaits atzest, ka strada drezak savai specialitatei neatbilstošu darbu. Savukart cita nozarģ strada 16% respondentu. Kopuma drezak neatbilstoši vai cita nozarģ strada 42% studenti, kas ir par 16 procentu punktiem vairak neka to, kuri strada atbilstoši vai drezak atbilstoši savai studiju specialitatei. Vai pilna laika studenti pl ? no n ? kotn ? str? d ? t atbilstoši savai specializ ? cijai, un kada ir atbilžu sadalejuma strukt ? ra, var apskatet 10. attģla. Te redzams, ka kopuma 76%, kas ir par 50 procentu punktiem vairak neka pašreiz, atbildģjuši pozitevi. Drezak neatbilstoši un cita nozarģ stradat plano tikai 7%. Ledz ar to var uzskatet, ka, lai gan pilna laika stradajošie studenti šobred parsvara strada cita nozarģ vai drezak neatbilstoši savai studiju specialitatei, tomģr nakotnģ vil i plano stradat atbilstošu vai drezak atbilstošu darbu. Tatad var secinat, ka aptaujatie pilna laika studenti studiju programma ieg? tas zinašanas plano izmantot turpmak. Tas ir b ? tisks faktors no apskatamas studiju programmas dereguma viedok ? a darba tirg ? . L. Frolova, A. Briška. Studiju programmas kvalitates novģrtģšanas kritģriji un metodes augstskolas 203 atbilst 20% drezak atbilst 56% drezak neatbilst 4% cita noz. 3% nevar pateikt 17% 10. att. Studentu plani stradat sava specializacija (PLK) Student Plans about Working in Study Specialization (FT) drezak atbilst 45% atbilst 42% drezak neatbilst 6% nevar pateikt 7% 11. att. Studentu plani stradat sava specializacija (PLK) Student Plans about Working in Study Specialization (FT) Apskatot nepilna laika studentu atbilžu strukt ? ru par turpmakajiem planiem attieceba uz darbu (sk. 11. att.), var secinat, ka nepilna laika studenti saledzinajuma ar pilna laika studentiem plano savu darbu vģl vairak saistet ar izvģlģto studiju programmu. Tatad kopuma atbilstoši un drezak atbilstoši savai studiju specializacijai plano stradat 87% no aptaujatajiem studentiem, kas ir par 11 procentu punktiem vairak neka pilna laika studentiem. paši krasi izteikta atš? ireba ir atbildģs par 204 VADBAS ZINī TNE planiem stradat atbilstoši studiju programmas specializacijai: aptaujatie pilna laika studenti to plano par 22 procentu punktiem (42% – 20% = 22) mazak neka nepilna laika studenti. Turklat nepilna laika studenti gandrez neplano stradat neatbilstoši savai izvģlģtajai studiju specializacijai. 3. Doktorantu domas un ieteikumi pēc aptaujas rezultātiem Ta ka augstaka lemel a studijas vislielakais studģjošo skaits ir socialajas zinatnģs, svarega ir akadģmiska personala kvalifikacijas mģr ? tiecega paaugstinašana un ekonomikas doktoru epatsvara palielinašanas. Turklat ekonomikas doktora grads ir aktuals ne tikai akadģmiskajai videi, bet are biznesa un valsts parvaldei Latvija, l emot vģra Eiropas lederu Lisabonas sammita pasludinato virzebu uz zinašanas balstetas dinamiskas un pasaulģ konkurģtspģjegas ekonomikas veidošanu. Noturego un ilgstošo valsts ekonomikas un tas atseviš ? u sektoru un darbebas virzienu attestebas stratģ? iju izstradašana epaši aktualizģ doktorantu sagatavošanu zinatl u nozarģs Ekonomika un Vadābas zin ? tne. Še jautajuma akcentģšana veicina Latvijas zinatniskas un akadģmiskas sabiedrebas uzmanebas pievģršanu pašreizģjam svaregakajam problģmam un to iespģjamiem risinajumiem nakotnģ. Ekonomikas un Vadābas zin? tnes doktora studiju programmas Latvija tiek estenotas tres lielakajas universitatģs: LU, LLU un RTU, kur studiju programmas ir akreditģtas uz sešiem gadiem. Augstaka lemel a studģjošo kopskaita šo programmu apguvģju epatsvars 2003./2004. akad. gada bija 1,1%, bet visas doktora studiju programmas – 18% (sk. 2. tab.). Kopuma doktorantu skaita izmaila m ir raksturega poziteva palielinašanas tendence. ? etru pģdģjo akadģmisko gadu laika doktorantu skaits palielinajies par 35,1% un vidģji gada sasniedzis 227, no tiem 35,24% – Ekonomikas doktora SP (LU), 20,70% – Vadābas zin? tnes doktora SP (LU), 22,03% – Ekonomikas doktora SP (LLU) un 22,03% – Vadābas zin ? tnes doktora SP (RTU). Vairak neka puse (56%) studģjošo macas Latvijas Universitates doktorant ? ra. No LU doktorantu aptauju rezultatiem izriet, ka, kopuma pozitevi novģrtģjot Ekonomikas un Vadābas zin ? tnes doktora studiju programmu kvalitati, turpmak japilnveido šes programmas, ievģrojot šadas b ? tiskakas kritiskas piezemes: · P ? r? k daudz oblig ? to studiju kursu. Lādz ar to veidojas liela slodze teor ? tisk? s da ? as apguv ? , k ? arā laika tr ? kums, iev ? rojot iztikas pelnāšanu pamatdarb ? . Tapģc vģlams, pirmkart, dot lielakas iespģjas B da ? as studiju kursu izvģlei, iek? aujot doktora studiju programma vairak paša doktoranta apakšnozares studiju kursu; otrkart, paredzģt vairak kredetpunktu zinatnisko publikaciju sagatavošanai un noformģšanai. · Doktorantu vid ? ir t? di stud ? jošie, kuri beiguši daž ? das bakalaura un ma ? istra studiju programmas. Lādz ar to dažiem doc ? t? jiem studiju kursu saturs ir lādzāgs ma ? istra studiju programmai. Vģlams nodarbebas raiset diskusijas par aktualajam problģmam, pamatot izvģlģtas pģtešanas metodes, paledzģt apg ? t datu apstrades un analezes metodikas utt. · Pietr ? kst sadarbābas ar ? rvalstu universit ? šu doc ? t? jiem un doktorantiem. Lādz ar to nav priekšstata par lekciju lasāšanas metodiku un lāmeni ? rvalstu doktora studiju programm ? s. Vģlams atseviš ? o studiju kursu lasešanai piesaistet arvalstu docģtajus (ang? u valoda vai cita svešvaloda), ka are doktora studiju programmu ietvaros paredzģt specialus seminarus vai zinatniskas konferences ar Latvijas un arvalstu doktorantu piedalešanos. L. Frolova, A. Briška. Studiju programmas kvalitates novģrtģšanas kritģriji un metodes augstskolas 205 2. tabula Studējošo skaita dinamika un sadalujums doktorantnrā Dynamics of the Number and Allocation of Doctoral Students Akadģmiskie gadi Augstskolas un studiju programmas 2001./2002. 2002./2003. 2003./2004. 2004./2005. Kopā LU, Ekonomika 61 82 89 87 319 LU, Vadābas zin? tne 39 40 55 56 190 LLU, Ekonomika 43 41 60 57 201 RTU, Vadābas zin? tne 45 48 52 54 199 Kopā 188 211 256 254 909 0 50 100 150 200 250 300 2001./2002. 2002./2003. 2003./2004. 2004./2005. LU, Ekonomika LU, Vadebas zinatne LLU, Ekonomika RTU, Vadebas zinatne KOPī Vidģji gada Augstskolas un studiju programmas cilv. % LU Ekonomika Vadābas zin ? tne 80 47 35,24 20,70 LLU Ekonomika 50 22,03 RTU Vadābas zin ? tne 50 22,03 Kopā 227 100 1,1% no augstaka lemel a studģjošo kopskaita un 18% no doktora SP studģjošiem 206 VADBAS ZINī TNE ? emot vģra doktorantu viedok ? us, ka are praktisko pieredzi promocijas darbu vadešana, m? suprat, vģlams nakotnģ pilnveidot Ekonomikas un Vadābas zin ? tnes doktora studiju programmas šados pamatvirzienos (sk. 3. tab.). 3. tabula Problēmas un to iespējamie risinājumi nākotnē Problems and Potential Solutions in Future Studiju programmu doc ? t ? jiem Lekciju lasešanas un seminaru vadešanas pilnveidošana, izmantojot modernas tehniskas iespģjas un pasniegšanas metodikas Priekšlikums 1. Katra studiju kursa japiedalas vairakiem docģtajiem. 2. Jaizstrada e-kursi un jaievieto tie interneta. 3. Jaievieš daudzveideba seminaru vadešanas un eksamenu kartošanas formas. Studiju programmu direktoriem Doktora studiju programmu parstrukturizģšana Priekšlikums 1. Jaledzsvaro A un B da ? as studiju kursu epatsvars kopģja kredetpunktu skaita. 2. Japarskata A da ? as studiju kursu sastavs atbilstoši zinatl u nozarģm. Latvijas un arvalstu docģtaju sadarbebas paplašinašana doktora SP estenošana Priekšlikums 1. Lekciju lasešanai un zinatnisko diskusiju vadešana japiesaista vieslektori, kuri pasniedz ledzegus studiju kursus arvalstu universitatģs. 2. Jaaicina arvalstu profesori vadet doktorantu promocijas darbus. Latvijas Zin ? tnes padomei Zinatl u nozaru klasifikatora papildinašana ar jaunajam apakšnozarģm Priekšlikums 1. Japapildina zinatl u nozare Ekonomika ar apakšnozari Matem? tisk? ekonomika. 2. Japapildina zinatl u nozare Vadābas zin? tne ar apakšnozari Zin? šanu p ? rvaldāba uz⼥ m? jdarbāb? . Doktora zinatniska grada pieš ? iršana katras zinatl u nozares ietvaros Priekšlikums 1. Japieš ? ir divi zinatniskie gradi: · Ekonomikas doktora grads · Vadābas zin ? tnes doktora grads Promocijas darbu izstradašana zinatl u nozarģs Ekonomika un Vadābas zin ? tne divu atbilstošo apakšnozaru robežas Priekšlikums 1. Javeicina promocijas darbu tģmas, kas pģc pģtešanas mģr ? iem, gaidamajiem zinatniskajiem rezultatiem un priekšlikumiem aptver divas apakšnozares atbilstošaja zinatl u nozarģ. 2. Japraktizģ divu promocijas padomju kopegas sģdes, ja promocijas darbs tiks aizstavģts divas šem padomģm pak? autajas apakšnozarģs. L. Frolova, A. Briška. Studiju programmas kvalitates novģrtģšanas kritģriji un metodes augstskolas 207 Secinājumi 2004./2005. akadģmiskaja gada Vadābas zinābu bakalaura, Ekonomikas un Vadābas zin ? tnes doktora studiju programmu aptaujatie studenti un doktoranti ir kopuma apmierinati ar apskatamajam programmam. Lai gan kopģjais novģrtģjums ir pozitevs, tomģr pastav saledzinoši lieli izkliedes radetaji, kas nosaka vģra nel emu faktoru ietekmi. Pirmk ? rt, lai celtu aptaujas reprezentivitati, b ? tu javeic papildu pģtejumi par dažadu faktoru ietekmi. Otrk? rt, lai veicinatu studiju procesa novģrtģšanas sistģmas izveidi un pilnveidi, fakultašu katedras varģtu piedavat pašiem studentiem un doktorantiem veikt pģtejumus par studiju procesu un ta kvalitati. Trešk? rt, lai veicinatu studiju procesa adekvatu novģrtģšanu, LU Akadģmiskajam departamentam ledztekus studiju programmas anketai vajadzģtu izstradat are citas anketas, kas ? autu novģrtģt studiju procesu no dažadiem skata punktiem: darba devģju apmierinateba ar darbiniekiem, kuri izgletebu vai zinatl u doktora gradu ieguvuši Latvijas Universitatģ; absolventu vģrtģjums par Latvijas Universitatģ ieg? tas izgletebas deregumu turpmakaja izaugsmģ; akadģmiska personala apmierinateba ar darba vidi Latvijas Universitatģ. Savukart Latvijas Universitates administracijai vajadzģtu veicinat studiju procesa kvalitates novģrtģšanu un uzlabošanu gan finansiali, gan izdodot konkrģtus rekojumus. Ceturtk ? rt, lai veicinatu Latvijas augstakas izgletebas sistģmas kvalitates novģrtģšanas pilnveidi un tadģjadi sekmģtu tas attestebu un konkurģtspģju starptautiska mģroga, ir nepieciešama plašaka un mģr ? tiecegaka sadarbeba Latvijas augstskolu lemene, konsultģjoties par veiksmegakajiem studiju procesa kvalitates novģrtģšanas pasakumiem. Piektk? rt, valsts mģroga b? tu nepieciešams veikt zinatniskos pģtejumus par jaunu un augsti kvalificģtu specialistu nepieciešamebu darba tirg? . Šadi pģtejumi ne tikai dos iespģju maksimali ledzsvarot pieprasejumu un piedavajumu darba tirg? , bet are b? s lietderegi gan augstskolam, veidojot stratģ? iskos attestebas planus, gan paledzot izvģlģties atbilstošu studiju programmu ikvienam, kurš vģlas studģt. Tas veicinatu kvalificģtu specialistu iepl? šanu Latvijas tautsaimniecebas nozarģs, kas savukart celtu Latvijas ekonomikas konkurģtspģju un dinamiskumu Eiropas Savienebas vienotaja telpa. LITERAT ? RA 1. Broks A., Geske A., Grenfelds A., Kangro A., Valbis J. Izglātābas indikatoru sist ? mas. – Rega: SIA „Macebu gramata”, 1998, 178 lpp. 2. Grenings P. Sabiedrābas iesaistāšana konsult? ciju metodes. – Rega: SIA”S&G”, 2004, 65 lpp. 3. Lasmanis A. Datu ieguves, apstr ? des un analāzes metodes pedago? ijas un psiholo ? ijas p ? tājumos. 2. gramata. – Rega: SIA „Izgletebas so ? i”, 2002, 422 lpp. 4. Par akad ? misko un profesion ? lo studiju programmu pašnov ? rt? šanu // LU rekojums Nr.1/97, 2001.11.09. 5. Matess I. Klientu apmierin ? tābas m ? rāšana un uzlabošanas potenci ? la identifik ? cija. LZA Sertifikacijas centra seminara materiali. – Rega: LZA Sertifikacijas centrs, 2004. 6. Vģrdil a G. Kvalitates vadeba augstakaja izgleteba // LU zin ? tniskie raksti, 649. sģj. – Rega: LU, 2002, 78.–83. lpp. 7. Kent R. Data Construction and Data Analysis for Survey Research. – Great Britain: Palgrave, 2001, 206 p. 208 VADBAS ZINī TNE Methods and criteria for evaluating quality of study program in Higher education institutions Summary This paper describes methodology of evaluating quality of a study program. This methodology is built on five assessment criteria (content and offered opportunities of study program, offered opportunity to develop student individual skills by study process organization, material endowment and methodical provision of the study program, applicability of the study program) and three methods (expert method, reference method and survey method). Survey is one of the most actual methods to evaluate quality of study program. This method allows improving study program in the future according to real demands of labor market. This method is exemplified in the following study programs: Bachelor of Business administration, Doctor of Economics and Doctor of Business administration. The questioned bachelor and doctoral students in general were satisfied with the surveyed study programs in 2004/2005 academic year. Comparatively high indicators of dispersion exist, while the common assessment is good. It determines unweighted factors impact. In accordance with the research results practical recommendations will be made to Academic department of the University of Latvia, to faculties and its departments, to directors of study programs and to the government and scientific institutions that are responsible for balanced development of economics and its separate fields. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 209.–222. lpp. Pedagoāiska darba analeze Latvijas Universitatu Analysis of Pedagogical Work in University of Latvia Benita Judrupa Latvijas Universitate Ekonomikas un vadebas fakultate Aspazijas bulv. 5, Rega, LV-1050 E-pasts: benita@lanet.lv Ojars Judrups Latvijas Universitate Akadģmiskais departaments Rail a bulv. 19, Rega, LV-1586 E-pasts: Ojars.Judrups@lu.lv Latvijas augstakas izgletebas sistģma tuvojas bredim, kad nelabvģlegas demografiskas situacijas dģ? studiju vecuma jauniešu skaits samazinasies. Ledz tam laikam katrai augstakajai macebu iestadei jaizvģrtģ savs darbs, vadešanas stratģ? ija un taktika, lai piel emtu izaicinajumu un saglabatu savu pedago ? isko un zinatnisko potencialu. Pģtejuma mģr ? is ir noteikt, kada veida studentu skaits ietekmģ pedago? isko darbu lielakaja Latvijas augstskola – Latvijas Universitatģ un tas dažadajas fakultatģs. Raksta definģts pedago ? iska darba jģdziens augstakaja macebu iestadģ, kas, balstoties uz personala vadebas teoriju, ? auj noteikt ta klasifikacijas veidus un raksturegas funkcijas. Autori analizģ pedago ? iska darba indikatoru sistģmu un iesaka jaunus iepriekš praksģ nelietotus indikatorus. No analezes izriet, ka LU fakultatģs lielu pl ? smu gadejumos studiju izmaksas ir vismazakas, bet dažas vidģjas un mazas fakultatģs tas ir parak augstas. Atslugvardi: personala vadeba, pedago ? iskais darbs, fakultates, indikatori, akadģmiskais personals. Key words: personnel management, pedagogical work, faculty, indicators, academic personnel. Akadumiska personala saimnieceba Pedago ? isko darbu Latvijas Universitatģ (LU) vai kada cita augstakaja macebu iestadģ var apl ? kot ka melno kasti, kur ieejai atbilst reflektanta un sabiedrebas vajadzebas pģc augsti kvalificģtam darbam un augstam atalgojumam atbilstošam zinašanam, prasmģm un iemala m, bet izejai – pedago ? iska darba rezultatam – atbilst indiveda (jauna specialista) un sabiedrebas apmierinateba ar ieg ? to zinašanu, prasmju un iemal u plašumu un lemeni. Pedago? isko darbu augstakaja macebu iestadģ veic akadģmiskais personals: asistenti, lektori, docenti, asociģtie profesori un profesori. Šes iestades pastavģšana nav iespģjama bez akadģmiska personala, materialajiem un finanšu resursiem. Macebspģki izveido izgletebas programmas un tajas ietvertos macebu priekšmetu kursus, praktiskas nodarbebas, sniedz konsultacijas, kontrolģ studiju kvalitati, piedava brevas izvģles studiju kursus, ka are 210 VADBAS ZINī TNE apg ? st finanšu resursus, nosaka vadebas mģr ? us un stratģ? iju gan LU, gan augstakas izgletebas jomai valste kopuma, vienlaikus piel emot radošus lģmumus augstskolas darba. Bez efektevi stradajoša akadģmiska personala nav iespģjama Latvijas Universitates pastavģšana. Tapģc akadģmiska personala vadešanas galvenais uzdevums ir veidot attiecebas starp vadebu un akadģmisko personalu ta, lai respektģtu un saskal otu abu pušu intereses. Apl ? kojot akadģmiska personala saimniecebu no personala vadebas teorijas viedok ? a, are to var attģlot ka melno kasti – akadģmiska personala vadešanas procesu, kur ieejai atbilst augstskolas pedagogu pieprasejuma un piedavajuma tirgus, ko nosaka ka pedagogu – indivedu vajadzebas pģc karjeras, darba un atalgojuma, ta LU vajadzeba pģc augsti kvalificģtiem cilvģku resursiem (pedago ? iska darba veicģjiem), bet izejai – akadģmiska personala vadešanas procesa rezultatam – augstskolas pedagoga (indiveda) apmierinateba ar darba rezultatu un LU ka studiju organizģtajas ekonomiska efektivitate un pedago ? iska darba iedarbegums. Akadģmiska personala vadešanas procesu nosaka, pirmkart, darba devģja un darba lģ mģju attiecebas, kas balstas uz LU Darba kopleguma fiksģtajam akadģmiska personala funkcijam: pedago ? iska darba filozofiju, ta lomu sabiedrebas vajadzebu apmierinašana, LU politikas un stratģ? ijas noteikšanu un planošanu un, otrkart, pedago ? iska darba un ta attestebas analeze, kas savukart ietekmģ samaksu par izvģrtģto darbu un virza uz nepartrauktu augstskolas pedagoga patstavegi organizģtu vai LU piedavatu vai organizģtu kvalifikacijas celšanu. Ar personala vadešanu saprot organizacijas politiku un proced ? ras, ko ta veic, lai piesaistetu, macetu un noturģtu labus darbiniekus [1]. Ar akadģmiska personala vadešanu LU saprot šes iestades izgletebas politiku un komunikacijas proced ? ras, ko universitate veic, lai piesaistetu, attestetu un noturģtu augsti kvalificģtus pedago ? iska darba veicģjus. No definecijas izriet, ka vadešana ir mģr ? tiecegs, komunikatevs process, kas virzets uz augstskolas pedago ? isko darbinieku profesionalo darbu, izturģšanos un m? ža izgletebu. Akadģmiska personala ražegas un efektevas administracijas pamata atbilstoši personala vadebas teorijai [1] ir tres pamatnostadnes: 1) katram vadetajam ir japievģrš uzmaneba darba apstak ? iem (modernu tehnolo ? iju lietošanai studiju procesa) un to izmantošanas iemal u nodrošinašanai; 2) nepieciešama orientacija uz pedagogu – augstskolas pedagogs ir vģrteba, kas rada iespģju apmierinat studentu vajadzebas pģc kvalitatevas izgletebas; 3) akadģmiska personala vadeba ir izgletebas mģr ? u, pedago ? iska darba organizacijas un šaja procesa iesaisteto cilvģku vajadzebu integracija. Ražošanas faktori – pedago ? iskais darbs, studijas nodrošinošas tehnolo ? ijas un iekartas, ka are akadģmisko pakalpojumu sniegšanai izmantojamie materiali – izgletošanas procesu padara nozemegu un ? auj akadģmisko personalu apl? kot ka menedžeru kopu ar stratģ? iskai planošanai atbilstošu konkrģtu recebas programmu. Jaatzemģ, ka visus akadģmiska personala nodomus jeb mģr ? us var iedalet tres lemel os: · pedagoga misija (stratģ? iska koncepcija); · pakalpojuma ideja (visparegie mģr ? i); · mģr ? i (konkrģtie mģr ? i). Konkurences apstak? os katras organizacijas uzdevums ir saimniekot mģr ? tiecegi, apzinoties, ka pedago ? iskais darbs ir vģrteba, kas jaizmanto efektevi un B. Judrupa, O. Judrups. Pedago? iska darba analeze Latvijas Universitatģ 211 saimnieciski. Tas nozemģ, ka akadģmiskais personals universitatģ javeido pģc iespģjami vienotiem principiem, savukart pedagogiem jaizvirza prasebas, lai vadeba r ? pģtos gan par atbilstošu darba samaksu, gan par piemģrotiem darba apstak? iem. Akadumiska personala politika un kvalitates stratuāija Ar akadģmiska personala politiku sapratesim universitates vģrtebu un parliecebas formulģjumu (vadlenijas un pamatprincipus) attieceba uz pedago ? isko darbu. Ta noteikta LU Satversmģ, LU Darba kopleguma, LU Darba samaksas nolikuma un LU Darba kartebas noteikumos. Akadģmiska personala politiku LU var izsacet šadi: · LU apl emas risinat nodarbinatebas jautajumus; · brevas akadģmiska personala (izl emot asistentu) vietas aizpilda atklata konkursa rezultata; · LU vadeba uztur dialogu ar LU arodorganizaciju; · algas lemeni saglaba ledzegi konkurentu algam augstakas izgletebas nozarģ valste; · ar akadģmiska personala darba samaksas „š ㌣ rģm” pedagogus motivģ un rosina celt kvalifikaciju. Akadģmiska personala politika paredz LU darbinieku savstarpģjo attiecebu veidošanas ilgtermil a programmu. Vienreiz izveidojot šadus uzvedebas noteikumus gan rakstiska forma, gan ieviešot praktiskas tradecijas, ir iespģjams attestet kvalitates stratģ? iju saskala ar šiem nosacejumiem. Tapat ka akadģmiska personala politika kvalitates stratģ? ija ir ilgtermil a mģr ? is. Kvalitates stratģ? ijas mģr ? us parasti nosaka uz pieciem sešiem gadiem, kas atbilst akadģmiska personala ievģlģšanas termil am un maksimalajam studiju programmu akreditacijas periodam. Šes stratģ? ijas ietvaros veido detalizģtus darbebas planus. Kvalitates stratģ? ijas mģr ? us pedago ? iskajam darbam nosaka LU Senats un rektors. Tadģjadi akadģmiska personala kvalitates stratģ? ija ir LU vadebas, nevis akadģmiska personala specialistu diskusijas un vienošanas jautajums. Saskala ar personala vadebas teoriju [1], akadģmiska personala kvalitates stratģ? ijam LU jab ? t šadam: · nodrošinat LU vajadzebas pģc augstas kvalitates akadģmiska personala tuvakajos piecos sešos gados (atklats konkurss); · saglabat pietiekamu algu lemeni, uzturģt un motivģt akadģmisko personalu (visiem pieejama karjeras izaugsme trijos lemel os: zemakais – asistents, lektors, vidģjais – docents, asociģtais profesors un augstakais – profesors ar atbilstošu maksimalo noteikto algu); · panakt harmoniskas attiecebas starp LU vadebu un akadģmisko personalu (LU Satversme, LU Darba koplegums, LU Darba samaksas nolikums un LU Darba kartebas noteikumi); · nodrošinat modernu tehnolo ? iju pieejamebu pedago ? iska darba veikšanai, lai saglabatu un uzlabotu akadģmiska personala zinašanas un prasmes (LU Darba kartebas noteikumi, darba legums, e-universitates iespģjas); · nodrošinat mehanismu, kas dod iespģju atrisinat personala mainebas radetas problģmas (LU Darba koplegums). Akadģmiska personala kvalitates stratģ? ijas LU formulģjam, lai tuvak raksturotu LU ilgtermil a mģr ? us. 212 VADBAS ZINī TNE Pedagoāiska darba organizacija Termins organizācija autorus interesģ sociala aspekta ka personu grupa, kuru vieno kopegs mģr ? is vai uzdevums. Šaja aspekta pedago ? iska darba organizacijas kritģriji ir šadi: · M? r? tiec ? ba. Pedago ? iska darba organizacija saskal o akadģmiska personala darbebas stratģ? ijas un apvieno tas, lai sniegtu studentiem noteiktas kvalifikacijas izgletebu. · Sist ? miskums. Pedago ? iska darba organizacijas formam un videi piemet gan socialas, gan funkcionalas epašebas. · Duālisms. Pedago ? iska darba organizacijai piemet divas dabas – b ? t personebu kopumam un b ? t politiskai sistģmai noteiktas robežas ar noteiktiem mģr ? iem un vģrtebam, administratevu mehanismu un varas hierarhiju. Pedago ? iska darba organizaciju var apl ? kot dažados savstarpģji saistetos lemel os atkareba no: · pastavģšanas mģr ? a (bakalaura, ma ? istra, doktora programmas, profesionala, m? ža, pirmsstudiju izgleteba); · akadģmiska personala amata veida (asistents, lektors, docents, asociģtais profesors, profesors); · akadģmiska personala darba leguma veida (pamata darba pilna vai da ⸣ ja slodzģ, blakus darba stradajošie, vieslektori); · fakultates; · studiju tehnolo? ijas (pilna laika dienas, vakara, neklatienes, da ? laika studijas); · studentu skaita pl? sma (lielas, vidģjas, mazskaitlegas pl ? smas); · kult? ras (studiju virziens); · vides (A, B, C da ? as kursi). Parasti, planojot pedago ? iska darba organizacijas strukt? ru, vadetajam jaatbild uz tadiem jautajumiem ka: · Pģc kadiem kritģrijiem labak veikt pedago? iska darba dalešanu? (Pģc akadģmiska personala funkcijam? Pģc studentu skaita?) · Cik liela mģra specializģties? Cik cieši individualo slodzi noteikt saisteba ar citam slodzģm? · Cik plaši lietot izstradatas priekšmetu programmas? · Cik lielu recebas brevebu pie ? aut indivediem? · Ka vislabak panakt koordinaciju un integraciju, saglabajot specializaciju? Rast atbildes uz šiem jautajumiem nav vienkarši. Katra pedago ? iska darba strukt ? ra var b ? t par cģloni garego vģrtebu radešanai un epašu pakalpojumu sniegšanai un prasa veidot sev izdevegu organizaciju. Vadebai savukart pakapeniski veidojas priekšstats par labako organizacijas uzb ? vi. Saskala ar personala vadebas teoriju organizacijas strukt ? ra parasti balstas uz vienu vai vairakiem faktoriem [2]: · kopģjas funkcijas (universitates gadejuma tas raksturo kontaktstundu skaits vai izmantotais visparegais personals); B. Judrupa, O. Judrups. Pedago? iska darba analeze Latvijas Universitatģ 213 · arpus auditorijas pakalpojuma sniegšanas veids (konsultacijas, izlaboto kontroldarbu skaits, piel emto eksamenu skaits, novadeto kursa, bakalaura, ma? istra, doktora darbu skaits un apjoms); · zinatnes virziens. Katrai no šem strukt? ram ir savas priekšrocebas un tr ? kumi. Autori turpmak raksta apl ? kos tikai kopģjas funkcijas ka funkcijas, bez kuram nevar pastavģt organizacija, turpretim arpus auditorijas pakalpojumu sniegšanas veidi, pģc autoru domam, raksturo tikai esošo kopģjo funkciju kvalitates lemeni un nav b? tiski kritģriji pedago ? iska darba dalešana un ta finansiala novģrtģšana. Specializacija puc kopujam funkcijam Šaja sfģra darbebas grupģ pģc to kopģjam pamatfunkcijam. Piemģram, viss pedago ? iskais darbs tiek grupģts pģc vienas funkcijas. M? su gadejuma tas ir pedago ? iskais darbs auditorija fakultašu lemene (sk. 1. tabulu). Autoriem bija pieejami šadi katras LU fakultates pedago ? isko darbu raksturojoši absol ? tie radetaji: · akadģmiska personala auditorija planoto stundu skaits nedģ⸧ – stundas ned 〉ā (LU Akadģmiskajam departamentam fakultašu iesniegto pasniedzģju slodžu karšu dati par auditoriju noslodzi 2004. gada rudens semestre); · apkalpoto studentu svģrtais kopskaits – dienas noda ? as studentu kopskaits plus 0,75 no vakara noda ? as studentu kopskaita, plus 0,25 no neklatienes noda ? as studentu kopskaita – studentu skaits (sv ? rtais), l emot vģra LU studentu skaitu 01.10.2004.; · akadģmiska personala likmju skaits – likmju skaits (LU informatevas sistģmas dati 01.10.2004.). No relatevajiem radetajiem, kas raksturo pasniedzģju slodzi, jamin tadi plaši lietoti indikatori ka auditoriju stundu skaits uz vienu pasniedzģju, studentu svģrtais skaits uz vienu pasniedzģju un auditoriju stundu skaits uz vienu studentu. Pedago ? iska darba izmaksas raksturo ? etri absol ? tie radetaji: · fakultates akadģmiska personala darba algas fonds (DAF) mģnese plus stundu pasniedzģju DAF mģnese – akad ? miskā personāla DAF m ? nes ? (2004. gada rudens semestra vidģjais fakultates akadģmiska personala DAF, ieskaitot stundu fondu un planoto rezervi); · kopģjais fakultates DAF mģnese – akadģmiska personala DAF mģnese plus visparģja personala DAF mģnese, plus administracijas DAF mģnese – kop ? jais algas fonds m ? nes ? (2004. gada rudens semestra vidģjais akadģmiska personala, visparģja personala un administracijas DAF pģc fakultates personala saraksta, ieskaitot stundu fondu un planoto rezervi); · Ministru kabineta noteikta vidģja mģneša alga uz vienu studiju vietu (pģc MK noteikumiem Nr. 334 akadģmiska personala darba alga uz vienu studiju vietu gada ir 262,68 Ls, un kopģja darba alga uz vienu studiju vietu gada saskala ar 2004. gada noteiktajam algu likmģm – 459,69 Ls); · Izgletebas un zinatnes ministrijas (IZM) noteikta akadģmiska personala vidģja alga Ls 328,30 mģnese. 214 VADBAS ZINī TNE 1. tabula Izejas datu tabula Table of Source Data Struktnrvienebas Akad. pers. DAF munese, latos Kopujais algas fonds munese, latos Stundas neduīa Studentu skaits (svurtais), gab. Likmju skaits, gab. Kopa LU 526 310 647 854 12 558 22 197 723,62 DABAS ZINāTNES 115 840 152 088 2699 3543 181,15 BF 15 340 20 332 322 292 27,81 FMF 53 936 68 084 1032 1695 71,53 c ZZF 16 814 23 685 384 610 33,85 ˇ F 9740 15 802 411 329 21,31 MF 20 010 24 186 549 617 26,65 HUMANITāRāS ZINāTNES 175 510 207 468 4378 6582 325,68 FF 20 646 25 573 514 664 39,95 MVF 43 013 50 225 1410 1149 107,53 PPF 86 712 101 797 1921 3964 122,13 TF 5233 7143 165 183 15,60 VFF 19 906 22 730 368 622 40,47 SOCIāLāS ZINāTNES 234 960 288 298 5481 12 072 216,79 EVF 160 251 190 159 3825 8386 140,38 JF 40 340 53 363 698 2055 38,46 SZF 34 369 44 776 959 1632 37,95 No relateviem radetajiem, kas raksturo pedago ? iska darba izmaksas, jamin studentu svģrtais skaits uz vienu pasniedzģju, kas ir universals indikators, jo vienlaicegi raksturo are pasniedzģju slodzi. Visas LU fakultates sagrupģsim pģc zinatl u nozarģm – dabas zinī tnes: Biolo ? ijas fakultate (BF), Fizikas un matematikas fakultate (FMF), ? eografijas un Zemes zinatl u fakultate ( ? ZZF), 㴩 mijas fakultate ( ? F), Medicenas fakultate (MF); humanitī rī s zinī tnes: Filolo ? ijas fakultate (FF), Moderno valodu fakultate (MVF), Pedago ? ijas un psiholo ? ijas fakultate (PPF), Teolo ? ijas fakultate (TF), Vģstures un filozofijas fakultate (VFF); sociī lī s zinī tnes: Ekonomikas un vadebas fakultate (EVF), Juridiska fakultate (JF), Socialo zinatl u fakultate (SZF). Lai varģtu novģrtģt tabula apkopotos datus, apl ? kosim studentu svģrta skaita, kopģja darba algas fonda un akadģmiska personala likmju kopskaita procentualo sadalejumu pa zinatl u nozarģm. Šada izvģle var tikt pamatota ar faktu, ka gan akadģmiska personala DAF, gan akadģmiska personala nedģ? as stundu skaita auditorija procentualie sadalejumi ka atseviš㌧ s fakultatģs, ta are, ar nelielam novirzģm, atseviš㌧ s zinatl u nozarģs kopuma ir proporcionali kopģja algas fonda procentualajam sadalejumam. Studentu svģrta skaita procentualais sadalejums pa zinatl u nozarģm LU (sk. 1. att.) rada, ka vairak par pusi – 54% studentu ir socialo B. Judrupa, O. Judrups. Pedago? iska darba analeze Latvijas Universitatģ 215 zinatl u nozarģ, bet dabas zinatl u nozarģ – tikai 16%. Turpretim kopģjais DAF socialo zinatl u nozarģ (sk. 2. att.) ir tikai 45% no kopģja DAF LU, bet dabas zinatl u nozarģ – 23%, un humanitaro zinatl u nozarģ tas paliek praktiski nemainegs – 30% un 32%. Šada atš ? ireba noradetajos procentualajos sadalejumos ir likumsakarega, ja l em vģra katras zinatnes nozares sarež 〩 tebas koeficientu, kas dabas zinatnģs ir daudz augstaks neka socialajas zinatnģs. Turpretim akadģmiska personala likmju kopskaita procentualais sadalejums (sk. 3. att.) jau ir krasa pretruna studentu svģrta skaita procentualajam sadalejumam. Tadģ? atbildi uz jautajumiem ”Cik liela mģra var uzticģties absol ? to radetaju procentualajiem sadalejumiem?” un “Vai pastav iespģja, ka viena un ta paša pedago ? iska darba izmaksas dažadas fakultatģs un zinatl u nozarģs ir dažadas?” meklģsim, noskaidrojot citus pedago ? iska darba indikatorus – jaunus relatevos radetajus un sakarebas starp absol ? tiem un relateviem radetajiem. 16% 30% 54% Dabas zinatnes Humanitaras zinatnes Socialas zinatnes 1. att. Studentu svģrta skaita procentualais sadalejums pa zinatl u nozarģm LU Weighted Average Number of Students Divided by Fields of Sciences 23% 32% 45% Dabas zinatnes Humanitaras zinatnes Socialas zinatnes 2. att. Kopģja DAF procentualais sadalejums pa zinatl u nozarģm Total Wages Fund Divided by Fields of Sciences 216 VADBAS ZINī TNE 25% 45% 30% Dabas zinatnes Humanitaras zinatnes Socialas zinatnes 3. att. Akadģmiska personala likmju kopskaita procentualais sadalejums pa zinatl u nozarģm Academic Personnel Total Rates in Percentages by Fields of Sciences Pedagoāiska darba analeze – akadumiska personala likmju skaits Ka jau minģts, pedago ? isko darbu LU labi raksturo tadi absol ? tie radetaji ka akadģmiska personala likmju skaits un svģrtais studentu skaits. 1. grafika redzams, ka kopuma LU pastav laba korelacija starp svģrto studentu skaitu un akadģmiska personala likmju skaitu. Universitatģ ir tres fakultates, kuru studiju programmas noris galvenokart masveida apmaceba (svģrtais studentu skaits parsniedz 2000) – Ekonomikas un vadebas fakultate, Pedago ? ijas un psiholo? ijas fakultate un Juridiska fakultate. Bez tam LU ir tres vidģji lielas fakultates (svģrtais studentu skaits no 1000 ledz 2000) – Fizikas un matematikas fakultate, Socialo zinatl u fakultate un Moderno valodu fakultate – un mazas fakultates, kuras svģrtais studentu skaits svarstas no 183 ledz 664. Dažas mazajas fakultatģs – Teolo ? ijas fakultatģ, 㴩 mijas fakultatģ un Biolo ? ijas fakultatģ – samģra nelielajam svģrto studentu skaitam atbilst paliels akadģmiska personala likmju skaits. Izbrenu rada likmju skaita atš ? ireba Juridiskaja fakultatģ (2055 svģrtie studenti) un Moderno valodu fakultatģ (1149 svģrtie studenti), jo MVF ir gandrez 3 reizes vairak likmju saledzinajuma ar JF. Diez vai to var izskaidrot ar vairaku studiju programmu pastavģšanu, jo Moderno valodu fakultates akadģmiska personala likmju skaits (107,53) parsniedz vidģjas grupas Fizikas un matematikas fakultates akadģmiska personala likmju skaitu (71,53) 1,5 reizes. Tadģjadi jau pirmais absol ? to radetaju paris liecina, ka atseviš㌧ s LU strukt ? rvienebas ar pedago ? iska darba planošanu, akadģmiska personala noslodzi un ta izmaksam viss neb ? t nav labakaja karteba. Tadģ? tuvak apskatesim relatevo radetaju akadģmiska personala DAF pret visparģja personala DAF. B. Judrupa, O. Judrups. Pedago? iska darba analeze Latvijas Universitatģ 217 0 100 200 300 400 500 600 BF FMF ĢZZF ĶF MF FF MVF PPF TF VFF EVF JF SZF Likmju skaits, gab. Likmju skaits pēc IZM, gab. 1. grafiks. Likmju skaita saledzinajums ar IZM noteikto – 15 studenti uz vienu pasniedzģju Number of Rates in Comparison with Ministry of Education and Science Regulation – 15 Students per 1 Lecturer Pedagoāiska darba analeze – akadumiska personala DAF pret visparuja personala DAF Kombinģtais indikators akad? miskā personāla DAF pret vispār? jā personāla DAF ir divu relatevo radetaju – akadģmiska personala DAF uz vienu studentu un visparģja personala DAF uz vienu studentu – attieceba, kas raksturo akadģmiska personala un visparģja personala fizisko un algas samģru fakultatģ. Pģc Izgletebas un zinatnes ministrijas nostadnģm macebu gada šis radetajs LU kopuma ir 1,333, bet fakultatģs – 1,905, tadģ? 2. grafika labi redzama LU visparģja personala finansģjuma situacija: septila s fakultatģs no trespadsmit šis radetajs tiek parsniegts vismaz divas reizes. 0,00 1,00 2,00 3,00 4,00 5,00 6,00 7,00 8,00 Kopā LU BF FMF ĢZZF ĶF MF FF MVF PPF TF VFF EVF JF SZF Akadēmiskā un vispārējā personāla DAF attiecība 2. grafiks. Akadģmiska un visparģja personala DAF attieceba LU Proportion of Academic Personnel and General Personnel Wages Fund in UL 218 VADBAS ZINī TNE Šis fakts ir izskaidrojams trejadi: ar zemu visparģja personala darba apmaksu, ar parak lielu visparģja personala noslodzi, vai ar to, ka akadģmiskais personals da ⸣ ji veic visparģja personala funkcijas. Katrs skaidrojums liecina, ka kada no pedago ? iska darba funkcijam netiek kvalitatevi realizģta. Katra zila šis jautajums b ? tu japģta tuvak. Grafiks rada are, ka 㴩 mijas fakultatģ (1,61) visparģja personala skaits ir parlieku liels pat saledzinajuma ar Izgletebas un zinatnes ministrijas nostadnģm. Pedagoāiska darba analeze – akadumiska personala DAF pret Izgletebas un zinatnes ministrijas noteikto akadumiska personala bazes algu Saledzinot kombinģto indikatoru akad ? miskā personāla DAF pret vispār? jā personāla DAF ar citu kombinģto indikatoru akad ? miskā personāla DAF pret IZM noteikto akad ? miskā personāla bāzes algu 262,68 Ls, mģs varam noteikt akadģmiska un visparģja personala finansģjuma attiecebu pret zinatnes nozares sarež 〩 tebas koeficientu, kas pakartoti nosaka akadģmiska un visparģja personala skaitlisko attiecebu. Šaja gadejuma 3. grafika fakultates sagrupģjamas pa trim nozarģm atkareba no finansģjuma veida un katra nozarģ piemģrojams savs zinatnes nozares sarež 〩 tebas koeficients. Ta dabas zinatnģs tas ir 2,16, humanitarajas zinatnģs – 1,08 un socialajas zinatnģs – 1,08. Are še grafika leknes rada, ka 㴩 mijas fakultates visparģja personala DAF nav izvģlģts veiksmegi, ta? u tas identificģ are citu strukt ? rvienebu – Biolo ? ijas, Teolo ? ijas, Socialo zinatl u un Juridiskas fakultates – nevģlamas disproporcijas visparģja personala darba algas fonda izveidģ. Pretģja virziena vģrsta disproporcija novģrojama Pedago ? ijas un psiholo ? ijas fakultatģ. 0,00 1,00 2,00 3,00 4,00 5,00 6,00 7,00 8,00 Kopā LU BF FMF ĢZZF ĶF MF FF MVF PPF TF VFF EVF JF SZF Akadēmiskā personāla DAF pret IZM bāzes algu - Ls 262,68 Akadēmiskā personāla DAF pret vispārējā personāla DAF 3. grafiks. Akadģmiska personala DAF pret Izgletebas un zinatnes ministrijas noteikto akadģmiska personala bazes algu Academic Personnel Wages Fund against Ministry of Education and Science Academic Personnel Base Salary B. Judrupa, O. Judrups. Pedago? iska darba analeze Latvijas Universitatģ 219 Pedagoāiska darba analeze – planota auditoriju slodze uz vienu docutaju 4. grafika saledzinati divi relatevie radetaji – studentu skaits uz vienu docģtaju un auditoriju slodze uz vienu docģtaju. Pģc IZM nostadnģm studentu skaits uz vienu docģtaju nevar b? t mazaks par 15. Ta ? u 4. grafiks rada, ka ir zinatl u nozares, kuras fakultates neievģro šo principu un, proti, Biolo ? ijas, Moderno valodu un Teolo? ijas fakultatģ docģtaju pedago ? iska darba apjomi ir daudz mazaki par vģlamajiem. Ta? u ir vģrojama are cita tendence – masveida apmacebas rezultata studentu skaits uz vienu docģtaju daudzkart parsniedz ieteicamo (Pedago ? ijas un psiholo ? ijas fakultate, Socialo zinatl u fakultate un Juridiska fakultate). Ekonomikas un vadebas fakultatģ šis skaitlis ir pat ? etras reizes lielaks! Acemredzami, ka pedago ? iska darba organizacija šajas strukt? rvienebas pamata paredz pl ? smas lekcijas, ta ? u are ievģrojama auditoriju slodze uz vienu docģtaju liek jautat: “Vai tikai akadģmiskais personals Ekonomikas un vadebas fakultatģ neparstradajas?” No citam fakultatģm izdalas are Vģstures un filozofijas fakultate ar zemo auditoriju slodzi uz vienu docģtaju. To varģtu izskaidrot vienegi ar augstas raudzes akadģmiska personala pastavģšanu šaja strukt? rvieneba. Atgriežoties pie iepriekš teikta, japiezemģ, ka samģra augsta auditoriju slodze vienam docģtajam 㴩 mijas fakultatģ apstiprina faktu par visparģja personala nepilnu noslodzi taja. 0 10 20 30 40 50 60 70 Kopā LU BF FMF ĢZZF ĶF MF FF MVF PPF TF VFF EVF JF SZF Studentu skaits uz 1 docētāju, gab. Auditoriju slodze 1 docētājam nedeļā, stundās 4. grafiks. Studentu skaits uz vienu docģtaju un auditoriju slodze vienam docģtajam Number of Students per Lecturer and Lecturer Auditorium Workload Pedagoāiska darba analeze – akadumiska personala DAF uz vienu studentu Apl ? kosim divus relatevos radetajus, kuri raksturo studentu izmaksas, proti, akadģmiska un visparģja personala DAF uz vienu svģrto studentu gada. Ka redzams 5. grafika, pastav pietiekami laba korelacija starp abiem indikatoriem. Turklat otrais indikators labi sagrupģjas pa zinatl u nozarģm. Ta dabas zinatnģs 220 VADBAS ZINī TNE tas mainas no 331 ledz 389, humanitarajas zinatnģs – no 262 ledz 384, bet socialajas zinatnģs – no 229 ledz 253. Ta ? u ne Biolo ? ijas fakultate (630), ne Moderno valodu fakultate (449) šai likumsakarebai nepak ? aujas, to indikatoru skaitliskas vģrtebas neatbilst nevienai zinatl u nozarei. Ja uzskatam, ka studentu skaits uz vienu docģtaju nosaka akad ? miskā personāla DAF uz vienu studentu, tad divam fakultatģm ar mazako studentu skaitu uz vienu docģtaju – Biolo ? ijas fakultatei un Moderno valodu fakultatei – viena studenta izmaksas ir parak lielas. Ja BF augstas izmaksas da ⸣ ji izskaidrojamas ar augsto zinatl u nozares koeficientu, tad MVF ir acem redzama nesaimnieciska attieksme pret pedago ? iska darba organizaciju. 0 100 200 300 400 500 600 700 800 900 BF FMF ĢZZF ĶF MF FF MVF PPF TF VFF EVF JF SZF Akadēmiskā personāla DAF uz 1 studentu, Ls Kopējais DAF uz 1 studentu, Ls 5. grafiks. Akadģmiska personala un visparģja personala DAF uz vienu studentu Academic Personnel and General Personnel Wages Fund per Student Pedagoāiska darba analeze – DAF uz vienu studentu pret docutaju slodzi Saledzinasim divus relatevos radetajus – slodzi uz vienu doc ? tāju, t. i., svģrta studentu skaita attiecebu pret 15 daletu ar akadģmiska personala likmju skaitu, un DAF uz vienu studentu dal ? tu ar slodzi uz vienu doc ? tāju – akadģmiska personala DAF attiecebu pret svģrto studentu skaitu daletu ar akadģmiska personala likmju skaitu. Šie relatevie radetaji ir apgriezti proporcionali, pie kam pirmais raksturo IZM nostadnes pedago ? iska darba planošana, bet otrais – situaciju pedago ? iska darba joma LU. B. Judrupa, O. Judrups. Pedago? iska darba analeze Latvijas Universitatģ 221 0 5 10 15 20 25 30 Kopā LU BF FMF ĢZZF ĶF MF FF MVF PPF TF VFF EVF JF Slodzes uz 1 docētāju, gab. DAF uz 1 studentu / slodze, Ls/gab. 6. grafiks. DAF uz vienu studentu pret docģtaju slodzi Wages Fund per Student per Lecturer Workload Ka redzams 6. grafika, lielakas slodzes gadejumos (socialo zinatl u nozare un Pedago ? ijas un psiholo ? ijas fakultate) DAF uz vienu studentu pret slodzi skaitliskas vģrtebas ir vismazakas saledzinajuma ar še radetaja skaitliskajam vidģjam vģrtebam un vģrtebam mazajam fakultatģm. M ? suprat, nepie ? aujami izdalas Biolo ? ijas, 㴩 mijas, Teolo ? ijas un Moderno valodu fakultates. Ta ka indikators akad ? miskā personāla DAF uz vienu studentu pret slodzi ir kombinģts radetajs, tad ta b ? teba ir viena studenta izmaksas vienai slodzei un, ka tas redzams grafika, ta izkliede dažadam fakultatģm ir vģra l emama, tapģc šis jaunais iepriekš nelietotais indikators varģtu b ? t viens no pamata relatevajiem radetajiem pedago ? iska darba turpmakaja analezģ pie nosacejuma, ka tiks noskaidroti ša radetaja lielako vģrtebu cģlol i. Lielakas indikatora vģrtebas, pģc autoru domam, ir tajos gadejumos, kad samģra lielam akadģmiska personala DAF atbilst neliels studentu skaits un mazs akadģmiska personala likmju skaits. Ir aizdomas, ka studentu skaits grupas neb? t nav 25, tadģ? šeit jaruna par individualo apmacebu. Jautajums tikai, vai universitate to var at ? auties un, ja var, tad – cik fakultatģs. ATSAUCES UN PIEZMES 1 LU Akadģmiska departamenta un LU informatevas sistģmas (LUIS) dati par 2004. gada rudens semestri. LITERAT ? RA 1. Voron ? uka I. Personāla vad ? ba. – Rega: Latvijas Universitate, 1999, 272 lpp. 2. Cole G. A. Personnel Management: Theory and Practice. Second Edition. – London: DP Publications, 1988, 492 p. 222 VADBAS ZINī TNE Analysis of pedagogical work in University of Latvia Summary The Latvian education system approaches the moment when the number of young people at study age is decreasing due to unfavourable demographic situation. Until that moment each higher education institution has to assess its situation, the management strategy and tactics to face the challenge and sustain its pedagogical and scientific capacity. The aim of the research paper is to analyse and define the way how the number of students affects pedagogical work in the biggest higher education establishment in Latvia – University of Latvia (UL) – and its different faculties. In the article author defines the concept of pedagogical work in higher education institution that, based on human resource management theory formulations, allows establishing the forms of classification and extracting the characteristic functions. The indicator system characterising pedagogical work is analysed and radically new indicators are suggested that have not been used in practice before. The analysis results in conclusion that the least per-student expenses are in UL faculties with big student flows, whereas in several medium and small faculties expenses per student are too high. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 223.–230. lpp. Vadābas pērskatu loma lūmumu pieņemšanē The Role of Managerial Reports in Decision-Making Nataīja Lēce Ragas Tehniske universitete Kal? u iela 1, Raga, LV-1658 E-pasts: natalja.lace@rtu.lv Zoja Sundukova Ragas Tehniske universitete Kal? u iela 1, Raga, LV-1658 E-pasts: zoja.sundukova@rtu.lv Vadabas perskatu sistģma, kas ir uz〣 muma informecijas sistģmas sastevdala, noreda uz problģmu un lauj savlaicagi rakoties, lai to atrisinetu, ke ara paetrina lģmuma pie ? emšanas procesu. Rakste tiek apl? kota standarta vadabas perskatu vieta un loma lģmumu pie ? emšanas procese, tiek definģti standarta perskatu veidošanas principi, paredats perskatu saturs un to izmantošana Latvijas mazo un vidģjo uz 〣 mumu vadabe. Rakste tiek apl ? kots vadabas perskatu sistģmas saska ? ošanas mehenisms ar ladzsvarotes efektivitetes redateju sistģmu, kas lauj apzinet, ke informecija veicina uz〣 muma sabalansģtu attastabu. Atslūgvērdi: informecija, vadabas perskati, lģmumu pie ? emšana, ladzsvarote efektivitetes redateju sistģma. Key words: information, managerial reports, decision-making, balanced indices of effectiveness. Stredejot ar akadģmisko un profesionelo studiju programmu studentiem, ke ara piedaloties dažedos semineros, autores aptaujeja Latvijas mazo un vidģjo uz 〣 mumu dažeda lame ? a vadatejus par to, vai vi ? u uz 〣 mume tiek sastedats budžets. Lieleke dala aptaujeto specielistu uz šo jautejumu atbildģja pozitavi. Ta? u uz jautejumu, vai budžets gada laike tiek kori 㜣 ts un pagarinets, puse no aptaujetajiem atbildģja, ka budžetu nemaina. Teorija un prakse bradina: pastevags budžets ir piemģrojams tikai nemainaga tirgus pieprasajuma un plena stingras izpildes apsteklos. Tirgus pieprasajuma izmai ? as, inflecija, likumdošanas izmai ? as noved pie te, ka teds budžets perstej b ? t efektavs un visi lģmumi par resursu sadalašanu tiek pie ? emti augstekes vadabas lamena. Ja, sastedot budžetu, tr ? kst perdometas finanšu un organizatoriskes strukt ? ras, tad teds budžets nav nekas vairek ke mode un nedod ekonomisko efektu. Šis piemģrs ir no vadabas uzskaites jomas: jau ilgus gadus vadot ekonomista studiju diplomprojektus, autores ir konstatģjušas vadabas informecijas tr ? kumu Latvijas mazajos un vidģjos uz〣 mumos uz〣 mģjdarbabas risinejumu pamatošanai. Reeli šeda veida informeciju diplomandi var ieg? t novģrošanas un specielistu intervģšanas cele. Tas liecina par problģmem uz 〣 muma vadabas uzskaitģ. 224 VADBAS ZINī TNE Amerike? u specielisti definģ uzskaiti ke ekonomiskes informecijas identifikecijas, mģrašanas un nodošanas procesu, kas stimulģ informecijas lietoteju pie ? emt pamatotu lģmumu [2]. Šaje definacije ir divi atslģgas verdi „informecija” un „lietotejs”. Informecijai jeatbilst noteiktem apašabem, lai te nekl? tu par dezinformeciju. Vadateji atzast, ka praksģ sastopas ar gadajumiem, kad vi? i b ? tu pie 〣 muši citu lģmumu, ja informecija b ? tu sa ? emta agrek, vai neattastatu kedu produktu vai pakalpojumu, ja vi ? iem b ? tu bijusi informecija analatiske veide. Otrais atslģgas verds uzskaites definacije ir „lietotejs”. Ja uz 〣 mume ir vadabas uzskaites sistģma, tad dažedu lame ? u vadateji ir sistģmas lietoteji. Vadatejam nepieciešama informecija funkciju izpildei ikdiene. Vi ? š izmanto vadabas uzskaites informeciju, lai izvirzatu organizecijas mģr ? us, novģrtģtu mģr ? u sasniegšanas pakepi, pie ? emtu dažeda lame ? a lģmumus un veiktu plenu un prognožu korekcijas, ja tas ir nepieciešams. Jo svarageku funkciju izpilda vadatejs, jo augsteks ir pieprasajums pģc vadabas informecijas. Vadabas lģmumi, kas pie ? emti vadabas informecijai tr ? kstot, ir intuitavi un ne vienmģr lietderagi un ekonomiski. Vadabas informecijas pieejamaba uzlabo lģmumu pie? emšanas kvaliteti un paladz vadabai astenot mģr ? us, kuri iepriekš bija gr ? ti sasniedzami. Vadabas informecija tiek atspogulota vadabas perskatos, kas ir uz〣 muma informecijas sistģmas sastevdala. Vadatejiem jezina, kedem prasabem jeatbilst vadabas informecijai, un jemeces to pareizi izmantot. Vadabas perskati neatbravo no pienekuma pie ? emt lģmumus, bet paladz vadat, t. i., plenot, kontrolģt un novģrtģt rezultetus. Vadabas perskatu vieta lģmumu pie ? emšanas procese paredata 1. attģle. Lģmuma pie? emšana uz〣 mume, kure nav vadabas perskatu sistģmas, ietver informecijas vekšanas posmu pģc problģmas identificģšanas [1; 3]. Turpretim vadabas perskatu sistģma noreda uz problģmas esamabu un lauj savlaicagi rakoties, lai atrisinetu radušos problģmu, ke ara paetrina lģmuma pie? emšanas procesu. Jebkuram vadabas lģmumam, lai ara tas atbilst izvģlģtajiem atseviš? ajiem kritģrijiem, jeb? t novģrtģtam pģc atbilstabas uz〣 muma mģr? iem. Tetad tas atbilst ara ladzsvarotajai efektivitetes redateju sistģmai. ī rģje vide ietekmģ uz〣 muma mģr? us un lģmumu pie? emšanas procesu ar uz〣 muma informecijas sistģmas, kuras sastevdala ir vadabas perskati, starpniecabu. 20. gadsimta 80. g. beiges un 90. g. sekume Hervarda biznesa skolas profesori D. Nortons un R. Kaplans radaja ladzsvarotes efektivitetes redateju sistģmas koncepciju. Atš? irabe no stratģ? iskes vadašanas tradicionelajem metodģm ša redateju sistģma izmanto ne tikai uz〣 muma finanšu, bet ara nefinanšu darbabas redatejus, atspogulojot ? etrus svaragekos virzienus: 1) finanses; 2) klienti; 3) uz 〣 mģjdarbabas procesi; 4) attastabas potenciels. Teda pieeja dod iespģju analizģt stratģ? iskus un taktiskus vadašanas procesus, noteikt cģlo ? u un seku sakarabas starp uz 〣 muma stratģ? iskajiem mģr ? iem un nodrošinet sabalansģtu attastabu. Šobrad lielekaje dale Latvijas mazo un vidģjo uz 〣 mumu uzskaites sistģmas pamatprodukts ir finanšu perskati, kuri satur vadabas lģmumu pie? emšanai nepietiekamu informeciju vai visper to nesatur. Dažos uz 〣 mumos vadabas informecijai bieži vien ir kedi noteikti tr ? kumi. Piemģram, ša informecija ir perek plaša, un menedžerim jeiztģrģ daudz laika, mģ? inot atrast „vienu vai divus gabali ? us” informecijas, kura vi? am tiešem ir vajadzaga. Vai ara – vadabas informecijas sniegšana neatbilst uz 〣 muma centralizecijas lamenim, un decentralizģtas sistģmas lģmuma pie ? emšanas gadajume vadatejs, kurš atbild par noteiktu vadabas funkciju, nesa ? em atbilstošu informeciju. Informecijas tehnolo ? iju iespģjas lauj sastedat perskatus jebkure formete un pģc jebkuriem kritģrijiem. Ta ? u vadatejiem un izpildatejiem tr? kst zinešanu un pieredzes, lai veidotu vadabas perskatu sistģmu. N. Lāce, Z. Sundukova. Vadabas perskatu loma lģmumu pie? emšane 225 1. att . V ad aba s p ers ka tu vie ta lģm um u p ie? em šan as pro ce se T he Pl ac e o f M an ag eri al Re po rts in D ec isi on M ak ing Pr oc ess 226 VADBAS ZINī TNE Ja vadatejiem nav pietiekamas informecijas, tad vi ? i ir spiesti pie ? emt neoptimelus lģmumus, t. i.: 1) nekompetentus lģmumus, kuri tiek pamatoti ar nepietiekamu vai nekonkrģtu informeciju; 2) nepareizus lģmumus, kuri tiek pamatoti ar nepatiesu informeciju; 3) neefektavus lģmumus, kuri tiek pie ? emti perek vģlu, lai novģrstu problģmas. Lai formulģtu vadabas perskatu pamatprincipus, pirms tam jeprecizģ vadabas informecijas raksturojums (apašabas). Specieles literat? ras studģšana un pašu autoru novģrtģjums lauj apkopot informecijas apašabas. Tes ir: a) asums – informecijai jeb? t skaidrai, tai nav jesatur nekas lieks; b) lietderagums – informecijai, jeb? t piemģrotai tam mģr? im, kuram te sagatavota; c) rentabilitete – informecijas izmantošanas labumam jeb? t lielekam neke tes sagatavošanas izmaksem; d) precizitete – lietotejam jeb? t perliecinetam, ka informecija nesatur kl? das; e) netendenciozitete – informecijai jeb? t sagatavotai tede veide, lai te neb ? tu tendencioza un maldinoša; f) operativitete – informecijai jeb? t gatavai tad, kad te nepieciešama; g) saladzinemaba – informecijai jeb? t saladzinemai pa laika periodiem un pa uz〣 muma strukt ? rvienabem; h) virzaba uz konkrģtu adresetu – informecija jenodod atbildagajiem izpildatejiem, turklet jeievģro konfidencialitete. Vadabas perskatu veidošanas principus autores formulģjušas šedi: · vadabas perskati aptver visus saimnieciskes darbabas veidus un jomas; · vadabas perskati tiek veidoti uz datu (kopsavilkumu) pamata par lietiš ? ajiem darajumiem (saimnieciskajem operecijem); · uz〣 muma vadabai jeapstiprina atbildagie par vadabas perskatu veidošanu, perskatu iesniegšanas biežums, ke ara to sa 〣 mģji; · vadabas perskatus var izmantot visi vadabas lame? i; · vadabas perskats nedrakst persniegt 1–2 lappuses. Maze un vidģje ražošanas uz 〣 muma vadabas perskatu sistģmai jeietver šedas tras saimnieciskes darbabas pamatjomas: apgede, ražošana, perdošana. Apgedes jome piedevetais standarta vadabas perskatu minimelais skaits var b? t ? etri: iepirkumu perskats; kreditoru paredu perskats; perskats par kreditoru parediem, kuru apmaksas termi ? š nokavģts, un materielu un komplektģjošo detalu krejumu perskats. Ražošanas jome – divi: nepabeigtes ražošanas perskats un saražotes produkcijas perskats. Perdošanas jome – ? etri: perdošanas perskats, debitoru paredu perskats, perskats par debitoru parediem, kuru apmaksas termi ? š nokavģts, un gataves produkcijas krejumu perskats. Lai apkopotu tras virzienu (apgede, ražošana, perdošana) darbabas rezultetus, standarta vadabas perskatu sistģme jeieklauj kopģjais perskats, kas satur minģto perskatu galvenos redatejus, un naudas ladzeklu kustabas perskats par noteiktu periodu. Perskatu, kuri attiecas uz perdošanas jomu, saturs un to izmantošana uz〣 muma vadabe ir paredati 1. tabule. N. Lāce, Z. Sundukova. Vadabas perskatu loma lģmumu pie? emšane 227 1. tabula Vadābas pērskatu saturs pērdošanas jomē Contents of Managerial Reports in Sale Pērskats Pērskatē iekīaujamē informēcija Gatavās produkcijas krājumu pārskats Perskata sastedatejs: noliktavas darbinieki Perskata lietotejs: perdošanas nodalas vadateji Ražošanas dati: izgatavošanas datumi; pašizmaksa Produkcijas identifikecijas numurs Produkcijas nosaukums, mģrvienaba, atrašanes vieta Produkcijas daudzums naturelajes mģrvienabes, kas sadalats grupes pģc sortimenta Gatavās produkcijas krājumu pārskats Perskatu var izmantot, lai: · zinetu par produkcijas faktisko daudzumu perdošanas plenošanai un varģtu iesniegt pieteikumus ražošanai, · analizģtu ražošanas un perdošanas opereciju procesu un, ja nepieciešams, to mainatu, · nodrošinetu plenošanas procesu. Produkcija, kura nos? tata klientiem perskata periode Pārdošanas pārskats Perskata sastedatejs: perdošanas nodalas personels Perskata lietotejs: perdošanas nodalas vadateji Perskatu var izmantot, lai: · analizģtu uz 〣 muma darbabu noieta jome un vģrotu tendences produkcijas tirg ? , ke ara izmainatu perdošanas politiku, ja to prasa tirgus, · plenotu perdošanas operecijas (izmainatu perdošanas plenus), kontrolģtu perdošanai gataves produkcijas krejumus un saska ? otu pieteikumus ražošanai, · saladzinetu grematvedabas un noliktavu zi ? as par gataves produkcijas krejumiem ar tirdzniecabas personela zi〩 m par produkciju, kas ir perdošane, · kontrolģtu tirdzniecabas personela darbu, · analizģtu noviržu no plena iemeslus. Klients (pircģjs) Produkcijas identifikecijas numurs Produkcijas nosaukums Mģrvienaba Plenote perdošanas cena Perdošana pa produkcijas veidiem Vidģje perdošanas cena Perdošanas apjomi Debitoru parādu pārskati Perskata sastedatejs: perdošanas nodalas darbinieki Perskata lietotejs: perdošanas nodalas vadateji Perskatus var izmantot, lai: · pie ? emtu lģmumu par produkcijas perdošanu klientam. Informecija par produkciju Informecija par klientu Debitoru paredu apmaksas termi ? i, kuri sadalati šedes kategorijes: 0–30 dienas 31–60 dienas 61–90 dienas 91–180 dienas 180 dienas – 1gads vairek par gadu 228 VADBAS ZINī TNE Pērskats Pērskatē iekīaujamē informēcija Debitoru parādu pārskati Perskatus var izmantot, lai: - kontrolģtu naudas ienekšanu pģc kontraktiem ar atliktiem maksejumiem un operatavi risinetu problģmas, kas var rasties ar maksejumiem, - kontrolģtu debitoru paredu kavģjumus un plenotu pasekumus paredu summu atg ? šanai, - kontrolģtu uz〣 muma kreditoru politikas izpildi, - veiktu pasekumus nokavģto maksejumu piedzašanai, - kontrolģtu un plenotu naudas ladzeklu ienekšanu, - norakstatu bezceragus paredus, - analizģtu un kontrolģtu perdošanu ar atliktiem maksejumiem, - vadatu uz 〣 muma apgrozemo kapitelu, - plenotu un sastedatu budžetu. Debitoru paredi, kuru apmaksas termi ? š nokavģts (no maksejuma termi ? a): kavģjums 0–30 dienas kavģjums 31–60 dienas kavģjums 61–90 dienas kavģjums 91–180 dienas kavģjums 180 dienas – 1gads kavģjums vairek par gadu Katras minģtes kategorijas apatsvars kopģje debitoru paredu summe Problģmas ar paredu summu sa? emšanu (ja tedas ir) Veiktie pasekumi Vadabas perskatu sistģmas ieviešanas priekšrocabas: · Informecijas kvalitetes paaugstinešana, te kl? s labeka un operataveka. · Lieleks lģmumu pie ? emšanas elastagums un vadateja etreka rea 㜣 šana. · Viegleka pieejamaba lietotejiem: informecijas apmai? a dod iespģju vidģje lame ? a vadatejiem pie ? emt labekus lģmumus. · Vienu un to pašu perskatu kopaga izmantošana: dažedas nodalas, kas izmanto vienu un to pašu perskatu, paaugstina efektiviteti un samazina kl? du rašanes varb ? tabu. · Sakaru un sazi ? as efektivitetes pieaugums starp uz 〣 muma darbiniekiem. · Sistģmas un lietoteju savstarpģja sadarbaba, kas lauj uzlabot sistģmu, atklejot perskatu izmantošane jaunas jomas vai vajadzabas pģc jaunas informecijas. · Norede uz problģmem un tr? kumiem, piemģram, lielas materielo vģrtabu krejumu uzturģšanas izmaksas sliktas ražošanas plenošanas dģl. · Norede uz potencielajem problģmem nekotnģ, piemģram, draudošo naudas ladzeklu tr ? kumu. · Ikdienas darbabas un jautejumu risinešana, piemģram, cik izejvielu jeiegedejas. · Noredajumi plenošanai un budžeta sastedašanai, piemģram, kuras uz〣 muma nodalas un kede veide veicina ražošanas plena izpildi. Viena no mazo un vidģjo uz 〣 mumu pamata problģmem ir apgrozemo ladzeklu tr ? kums, lai etri orientģtos tirgus konjukt ? ras izmai 〩 s, lai steidzami izpildatu klientu pas? tajumus utt. Standarta vadabas perskati paladz etri atrisinet šo problģmu un nodrošinet vadabas lģmumu kvaliteti. Šo perskatu loma problģmas atrisinešane un lģmuma saska ? ošanas mehenisms ar ladzsvarotes efektivitetes redateju sistģmu paredats 2. attģle. N. Lāce, Z. Sundukova. Vadabas perskatu loma lģmumu pie? emšane 229 2. att . Va dab as pe rsk atu un lad zsv aro tes ef ek tiv ite tes re dat eju si stģ ma s s ask a? oš an as me he nis ms M eth od of C oo rdi na tio n o f M an ag eri al Re po rts w ith B ala nc ed In dic es of Ef fec tiv en ess 230 VADBAS ZINī TNE Tedģjedi rakste atspogulotie pģtajuma rezulteti pareda standarta vadabas perskatu sistģmas ieviešanas nepieciešamabu Latvijas MVU un tes izmantošanas priekšrocabas vadabas lģmumu pie? emšanas procese, ke ara izvirza nosacajumu, lai lģmuma rezulteti nepasliktinetu kopģjos uz 〣 muma darbabas rezultetus. LITERAT ? RA 1. Alsi ? a R. Vad ? bas grāmatved ? bas pamati / R. Alsi ? a, K. Zolotuhina, J. Bojarenko. – Raga: RaKa, 2000, 180 lpp. 2. Management as a System, 2nd edition / Ricky W. Griffin, Ronald J. Ebert, Michael H. Menson (Elektroniskais resurss). Pearson Prentice Hall. http://www.prenhall.com. Resurss aprakstats 2005. g. 24. janv. 3. 㰽㹀䅂䍄䕃䙇䡉 ?䕃? / 㵍? 㹃? . 偀䉈? ? . ? ? 䁄佃? ?? 䉀 ? . – 坍䙇䅀 : 奚?啝 - ? , 1997, 480 ? . The Role of Managerial Reports in Decision-Making Summary Managerial report system, that is a part of information system of an enterprise, indicates presence of a problem and lets us act to solve the problem occurred. That system also accelerates the decision-making process. This article deals with both the role and the place of standard managerial reports in decision-making process. The authors define the development principles of standard reports; show the contents of reports and their application to management of Latvian small and medium enterprises. Method of coordination of managerial reports with balanced indices of effectiveness is developed, which lets us understand how the availability of information promotes integrated development of an enterprise. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 231.–239. lpp. Kvalitāte kā galvenais augstākās izglētēbas sistūmas pilnveidošanas kritūrijs Quality as Main Criteria of Improvement of University Education System Vizma Niedrēte LU Ekonomikas un vadabas fakultete Vadabzinabu katedra Aspazijas bulv. 5, Raga, LV-1050 Ml sdienes zinešanas ir tas elements, kas garantģ valstu un organizeciju konkurences perekumu. Zinešanas nodrošina izglatabas sistģma. Bl tiski nozamaga vieta šaje sistģme ir augstekajai izglatabai, jo tes uzdevums ir veidot radoši domejošu personabu. Eiropas Savienabas vienotes izglatabas telpas veidošane apaša vieta ir izglatabas kvalitetei. Autore vģrtģ izglatabas un studiju kvalitetes raksturošanai izmantotos redatejus un secina, ka tie tikai da ⴣ ji raksturo kvaliteti, kedu prasa divdesmit pirme gadsimta izglatabas koncepcija. Autore ierosina papildinet izglatabas un studiju kvaliteti raksturojošos redatejus ar tediem, kas pareda studentu radošes domešanas prasmi un novģrtģ intelektuelo organizeciju specifisko vadašanas principu izmantošanu augstskolu vadašane un to ietekmi uz kvaliteti. Autore aicina veidot padomdevģju institl ciju augstskole, lai radatu studentiem iespģju jau pirmaje studiju gade per ? emt racionelas zinešanu apgl šanas metodes un to praktisko izmantošanu. Atslūgvārdi: izglatabas un studiju kvalitete, kvalitetes vģrtģšanas kritģriji, intelektuela organizecija, radoša domešana, padomdevģjs. Key words: quality of education and studies, quality appraisal indexes, intellectual organization, creative thinking, tutor. Cilvģces attastabe katram gadu simtam raksturagas savas apatnabas. Ara divdesmit pirmais gadsimts nav iz 〣 mums. Var pat apgalvot, ka šis gadsimts ir jaunas sabiedrabas attastabas ģras sekums, kura atnesas jaunas realitetes un iespģjas, jaunas problģmas un jaunus izaicinejumus. Jau šodien ir iespģjams prognozģt sabiedrabas attastabas galvenes apatnabas 21. gadsimte. Pirmkert, sabiedrisko permai ? u telpu krasa palielinešanes. Permai ? as, kas iepriekšģjos sabiedrabas attastabas posmos noritģja kede noteikte socieli ekonomiske, kultl ras un tehnolo ? ijas attastabas periode, ir k ? uvušas par attastatas sabiedrabas pastevģšanas veidu. Otrkert, politiskes, kultl ras un saimnieciskes dzaves globalizecija un universelums veido arvien vienoteku savstarpģji saistatu, bet vienlaikus daudzveidageku civilizeciju. Treškert, sabiedrabas un ražošanas attastabas nodrošinešane ir izveidojusies informecijas dominante. To nosaka strauja informecijas tehnolo? iju un telekomunikeciju attastaba. Galvenes 21. gadsimta problģmas un izaicinejumi bl s saistati ar arvien lieleku ierobežojumu nepieciešamabu cilvģku tehnolo ? iskajai darbabai, ko nosaka 232 VADBAS ZINī TNE neatjaunojošos dabas resursu izsakšana un ekolo? iskes situecijas pasliktinešanes. Zinetnieki apgalvo, ka jau 21. gadsimta pirmaje pusģ cilvģce cieši pietuvosies tai augšanas robežai, ko noteikusi daba, un sabiedrabai bl s jeatsakes no ladz šim dominģjoše ekonomikas attastabas industriele mode ? a un jeperiet uz citu, pilnagi jaunu, dzaves nodrošinešanas modeli. Nekamajai simtgadei vienlaicagi bl s raksturagas straujas permai ? as, globalizecija, universelums, jaunu informecijas tehnolo ? iju dominģšana un daudz spģcageki resursu, ekolo ? iskie un demogrefiskie ierobežojumi. Bet, jo stingrekus ierobežojumus cilvģcei izvirzas daba, jo lieleku nozami iegl s cilvģku spģjas, apdevinetaba un kvalitete. Tas nozamģ, ka, ja 20. gadsimtu dģvģja par tehnolo ? iju, elektroener ? ijas un atomu gadsimtu, tad droši var apgalvot, ka 21. gadsimts bl s cilvģcisko apašabu, tas ir, intelektuele potenciela, gadsimts. Atskatoties pagetnģ, redzam, ka valstis, kas k? uvušas bagetas, to panekušas, apvienojot dabas resursus, darbu un kapitelu. Skatoties nekotnģ, šie faktori vairs neder. Šodien noteicošais faktors ir pats cilvģks – vi? a zinešanas. Vienage lieta, ar kuru ml sdienes var sacensties valstis un uz〣 mumi, ir zinešanu perekums. Dabas resursu, darbaspģka un kapitela nozame strauji samazines. Ml sdienes droši var teikt, ka zinešanas ir vara. Ša gadsimta problģmu risinešanai ir nepieciešams arvien vairek zinešanu. patnaba ir te, ka ap zinešanem nevar uzbl vģt sģtu, tes nav iespģjams izolģt. Vispasaules tamek? a etre augšana un izplatašanes padara visu pieejamu ikvienam jebkur un jebkure laike. Ja zinešanas ir vara, tas šas varas iespģjas ir atrodamas visapkert. Te ke permai ? as norit strauji un tes pģc satura ir ? oti nozamagas, tad nekas konstatģt, ka jebkurš sabiedrabas loceklis visu laiku ir it ke nolemts bl t nepietiekami izglatots. Šede situecije ir svaragi iemecaties apgl t aizvien jaunas zinešanas, jo izglataba nodrošina visiem iespģjas tes izmantot, ladzko šas zinešanas ir paredajušes. Iepriekš teiktais nozamģ, ka jaune simtgade bl s izglatabas gadsimts, jo vienagi izglataba nodrošina cilvģka ne tikai ke biolo ? iskas bl tnes, bet ara ke socielas bl tnes veidošanos, ke domejošas un atbildagas personabas, ke kultl ras nesģja un konkrģtas profesijas perstevja veidošanos. Lieleke da? a cilvģku savu oficielo izglatabu ladz šim pabeidza 18–22 gadu vecume. Grl ti iedometies, keda bl s pasaule 2050. vai 2060. gade, bet ar lielu perliecabu var teikt, ka daudziem no tiem, kas šodien ir jaunieši, bl s jeveic tedi darbi, par kuru esamabu un saturu ir grl ti iedometies, un to izpildes tehnolo? ijas pat sap? os nav redajušes ml sdienu zinetniskes fantastikas autoriem. Tas nozamģ, ka ir jemģ? ina noskaidrot, kedas zinešanas ir apgl tas pirmajos 20 dzaves gados, lai varģtu 50 gadus (ja pie? em, ka cilvģka vidģjais dzaves ilgums ir 70 gadi) justies droši un mieragi. paša vieta izglatabas sistģme ir augstekajai izglatabai, jo tes uzdevums ir veidot radoši domejošas personabas. Augstekes izglatabas attastabu tieši ietekmģ iepriekš nosauktes 21. gadsimta attastabas apatnabas. Ke spilgts piemģrs tam ir ES vienotes izglatabas telpas veidošana. Bolo ? as deklarecije un pģc tes pie ? emšanas notikušajes ES valstu augstekes izglatabas ministru saneksmģs ke vienotes Eiropas izglatabas telpas veidošanas svaragekais jautejums ir nosaukta izglatabas kvalitete. Izglatabas kvalitete ir jģdziens ar plašu saturu. Te prasa ladzsvaru starp: · jaunievedumiem un tradacijem; · akadģmiskem priekšrocabem un socieli ekonomisku nepieciešamabu; · studiju programmu noteiktabu un studģjošo izvģli. Izglatabas kvalitete ietver pasniegšanas metodiku, zinetniski pģtniecisku darbabu, vadašanu un studģjošo prasabu ievģrošanu. Ša jģdziena plašais saturs izriet no V. Niedrģte. Kvalitete ke galvenais augstekes izglatabas sistģmas pilnveidošanas kritģrijs 233 visperģjes kvalitetes definacijas, ko devusi Starptautiske standartizecijas organizecija (ISO). Ša organizecija kvaliteti definģ ke objekta vai vienabas raksturlielumu kopumu, kas nosaka te spģju atbilst noteiktem un paredzamem vajadzabem. Izglatabas kvalitete ir izglatabas pakalpojuma patģri ? a apašabas, kas nodrošina iespģju apmierinet apmecemes personabas vispusagas attastabas vajadzabu kopumu. Ladztekus jģdzienam izglģtģbas kvalitāte pastev jģdziens apmācģbas (studiju) kvalitāte. Apmecabas kvalitete ir studiju procesa tiešs rezultets, kas atkarags no docģteju profesioneles kvalifikecijas lame? a, no studiju procesa metodiske nodrošinejuma un tehniske lame ? a un studenta ke mecabu iestedes izglatojame objekta intelektuele potenciela. Saladzinot jģdzienus izglģtģbas kvalitāte un apmācģbas (studiju) kvalitāte, var secinet, ka izglģtģbas kvalitāte ir plašeks jģdziens un tas ietver mecabu iestedes absolventu pieprasajumu darba tirgl , vi ? u karjeras veiksmi, darba devģju vģrtģjumu. Vģrtģjot izglatabas kvaliteti, ir je? em vģre, ka ml sdienu izglatabas koncepcija bl tiski atš? iras no 20. gadsimte dominģjošes koncepcijas. Ml sdienu koncepcija izglatabu uzskata par nepertrauktu, elastagu, mģr ? tiecagu, demokretisku zinešanu iegl šanas procesu vise cilvģka ml že. Ja ir mainajies viedoklis par izglatabu, tad maines ara izglatabas kvalitetes saturs un vģrtģšanas kritģriji. Izglatabas kvalitetes teorģtiskajos skaidrojumos pastev liela daudzveidaba, un piedeveto izglatabas kvaliteti raksturojošo redateju skaits ara ir liels. Tomģr ir iespģjams izdalat redateju grupas, kuras iesaka lieleke da ? a teorģti? u. Šas redateju grupas vairume gadajumu izmanto, vģrtģjot augstskolu darbu akreditecijas vajadzabem. Tedas grupas ir: docģteju sastevs, studiju metodiskais nodrošinejums un mecabu metodes un tehnolo ? ija, augstskolas materielais un tehniskais nodrošinejums, augstskolas intelektuelais potenciels, ke ara studenti un absolventi. Docģteju sastevs ir viens no bl tiskiem izglatabas un apmecabas kvaliteti noteicošiem lielumiem. Docģteji ir izglatabas sistģmas subjekts, kas nodrošina izglatabas kvaliteti. Docģteju sasteva analazģ visbiežek vģrtģ kopģjo docģteju skaitu, docģteju un studentu skaita attiecabu, sastevu (pģc vecuma, pasniegšanas valodas, darba steža augstskole), kvalifikeciju (doktori, profesori utt.). Studiju metodiskais nodrošinejums, apmecabas metodes un tehnolo ? ija tieši ir atkaraga no docģteju sasteva un vi? u pedago ? iskes prasmes. Parasti kvalitetes vģrtģšane analizģ kursu programmas, kursu nodrošinejumu ar mecabu grematem, metodiska rakstura palagladzek ? iem, auditorijes izmantotos vizuelos materielus un auditorijes izmantotes izglatojošes tehnolo ? ijas. Augstskolas materiele un tehniske nodrošinejuma raksturošanai izmanto izglatabas iegl šanas apstek? us vģrtģjošus redatejus: telpas, to atbilstabu darba organizecijas prasabem, nodrošinejumu ar ml sdienu informecijas tehnolo ? iju ladzek ? iem, bibliotģkas, to tehnisko nodrošinejumu. Intelektuele potenciela novģrtģšana ara nerada apašas problģmas, jo ir izstredeta redateju kopa šim vģrtģjumam. Visbiežek analizģ docģteju un studentu piedalašanos zinetniski pģtnieciskos projektos, uzstešanos starptautiskes konferencģs, publikecijas, aizstevģtos promocijas darbus un citu zinetniska rakstura darbabu. Studenti ir galvenais izglatabas procesa subjekts. Ke studentus raksturojoši redateji tiek izmantoti sekmaba, konkurss iestejoties, atskaitato studentu apatsvars un citi, galvenokert studentu sastevu un “kustabu” raksturojoši, redateji. Kvalitetes vģrtģšanai izmanto ara absolventu apsekojumu rezultetus. Visbiežek vģrtģ karjeras veiksmi un absolventu viedokli par studiju laike iegl tajem zinešanem. Nav apstradams tas, ka izglatabas kvalitetes vģrtģšane izmantotie redateji raksturo iepriekšģje un pašreizģje perioda izglatabas kvaliteti. Var diskutģt par jautejumu, vai 234 VADBAS ZINī TNE šie redateji pietiekami raksturo izglatabas kvaliteti no 21. gadsimta izglatabas koncepcijas viedok ? a, t. i., vai izglataba ir nepertraukts, elastags, mģr ? tiecags, demokretisks zinešanu iegl šanas process vise cilvģka ml ža garume? Pģc autores domem, izglatabas kvalitetes vģrtģjume nepietiekami tiek raksturots pašizglatabas prasmju apgl šanas lamenis. Tas nozamģ, ka nav vģrtģjuma tam, ke maines studentu domešanas prasme, saladzinot pirme un pģdģje studiju gada studentu mecabu metodes un radošes domešanas lameni. Uz nekotni orientģta izglataba ir jeveido, balstoties uz šediem neatdalemiem principiem: · nodrošinet prasmi etri orientģties un atrast nepieciešamo informeciju ? oti strauji augošaje informecijas pll sme; · nodrošinet prasmi iegl to informeciju perdomet, novģrtģt un izmantot. Ja cilvģks nav spģjags orientģties milzagaje risinemo jautejumu un problģmu daudzume, tad veidojas bastamaba, ka vi ? š iegl s atbildes uz jautejumiem, bet asti nesapratas, keds ir šo atbilžu saturs un bl taba. Tas nozamģ, ka, vģrtģjot izglatabas kvaliteti, jeanalizģ studentu spģja kritiski domet. Ml sdienes nav tedas darbabas jomas, kur nebl tu nepieciešams skaidri un kritiski domet. Tomģr jekonstatģ ara tas, ka tikai atseviš ? u profesiju perstevjiem ir mecats, ke var apgl t racionelas domešanas prasmes. Lielekaje da ⴩ augstskolu studiju programmes ir noredats, kas jeapgl st, kedi uzdevumi jeatrisina, kedi fakti un dati jeanalizģ, kedi patstevagie darbi jesagatavo, bet ? oti maz vai pat nemaz netiek noredats, ke to vislabek izdarat. Tetad tiek pie ? emts, ka pirme kursa students jau prot pareizi domet. Ke reda citu valstu pģtajumi, praksģ pie 〣 mums neapstiprines. ASV psihologi ir noskaidrojuši, ka tikai 25% no pirme kursa studentiem ir tedas prasmes, kas nepieciešamas lo ? iskai un abstraktai domešanai [3: 21]. Lai vģrtģtu domešanas prasmes izmai ? as, protams, ir jeveic profesioneli organizģti psiholo ? iska un sociolo? iska satura pģtajumi. Tedģ? apšaubema ir iespģja šo domešanas prasmju izmai? u noteikt ke studiju kvalitetes vģrtģšanas tiešu redateju. Tomģr, lai reeli iek? autos Eiropas izglatabas telpe, ir je? em vģre tas, ka izglatabas kvalitetes paaugstinešanu kavģ studentu nepietiekames zinešanas par domešanas likumsakarabem. Par šas problģmas esamabu Latvijas augstskoles liecina autores darba pieredze un docģteju ekspresaptaujas LU Ekonomikas un vadabas fakultetģ. Nelielaje apsekojume noskaidrojes, ka samazines studentu aktivitete un uzstešanes kvalitete semineros un ka kursa, bakalaura un ma? istra darba izstredešanas gaite studentiem ir lielas grl tabas dot kritisku saimnieciskes situecijas raksturojumu un izstredet organizeciju darba pilnveidošanas priekšlikumus. Taje pat laike studenti ir nodrošineti ar plašu informeciju. Tas noreda uz nepietiekamu domešanas un kritiskes domešanas prasmi. Problģmas nozamagumu raksturo ara tas, ka augstskolas grib veidot radoši domejošas personabas, t. i., tedas personabas, kuras zina radošes domešanas visperģjes likumsakarabas un prot tes izmantot praksģ. Radoše domešana ir domešanas augsteke pakepe. Lai dometu radoši, pilnabe ir jezina praktiskes un analatiskes domešanas likumsakarabas. Protams, pareizas domešanas neprasmģ nevar vainot studentus. Šedu situeciju veido augstekes izglatabas sistģmas perkertošana bez plaši apspriestas un visper atzatas stratģ? ijas. Rezultete daudzes studiju programmes nav tedu kursu ke “Zinetniske darba organizecija”, “Ievads studijes”. Perkertojumu sekuma periode plaši tika popularizģta testu lietderaba zinešanu perbaudģs. Par nevajadzagiem tika atzati studentu grupu kuratori, skaidrojot, ka katrs docģtejs vienlaikus ir studentu padomdevģjs un audzinetejs. Stratģ? ijas veidoteji diemžģl nepietiekami novģrtģja to faktu, ka akadģmiskajes grupes studentu skaits nereti V. Niedrģte. Kvalitete ke galvenais augstekes izglatabas sistģmas pilnveidošanas kritģrijs 235 persniedz 100, 200 un pat 300. Šede situecije individuela audzinešana nodarbabes un starpbražos ir apšaubema. Studenti, protams, ilgstošu meklģjumu ce⴩ veido savu studģšanas metodiku, bet ne vienmģr ša metodika attasta domešanu un ir orientģta uz zinešanu iegl šanu. Studentu vģlmi domet bl tiski samazina nepareizi izvģlģta zinešanu perbaudes forma. Par domešanu traucģjošu perbaudes formu ir atzata testu lietošana. Testu gadajume zinešanas novģrtģ, izmantojot tedus perbaudes uzdevumus, kuros jedod atbilde “je” vai “nģ”, vai ara no vairekem atbildģm jeizvģlas pareize. Students, pat neko nesaprotot un nezinot par perbaudģs iek? auto tģmu, pģc varbl tabas teorijas atzinuma, var uzminģt da ? u pareizo atbilžu. Matemetiski saskaitot pareizes atbildes, students var iegl t pozitavu vģrtģjumu ara tad, ja vi ? a zinešanu lamenis neatbilst pozitava vģrtģjuma prasabem. Ja sekmaba ir viens no studiju kvaliteti raksturojošiem redatejiem, tad testu perbaudes rezulteti kvaliteti raksturo neobjektavi. Izglatabas kvalitetes nodrošinešanai un reglamentģšanai var izmantot standartu sistģmu. Profesioneles programmas akreditecije obligets dokuments ir profesijas standarts, kas nosaka tes zinešanas, prasmes un iema ? as, kuras nepieciešamas, lai kvalitatavi stredetu noteikte profesije. Akreditecijas procese galveno uzmanabu velta tam, lai noskaidrotu programmas satura atbilstabu profesijas standarte paredzģtajem prasabem. Tomģr atbilstaba standartam neraksturo kvaliteti, jo pats standarts var bl t nekvalitatavs, tedģ? , ka tas paredz ? oti zemas prasabas. Izglatabas un studiju kvalitetes raksturošane izmantoto redateju kopu var pilnveidot, palielinet, bet ne jau raksturojošie redateji atrisina kedu problģmu. Ir jemaina darbabas koncepcija. Jeizmanto sistģmiska pieeja, kura paredz, ka kvalitete ir nepertraukta uzlabošana. Tas nozamģ, ka izglatabas kvalitetes nodrošinešanai ir jeizmanto visi uzlabošanas cikla posmi: problģmas nostedne, problģmas analaze, cģlo ? u noskaidrošana, pasekumu izstredešana, to izpilde un rezultetu novģrtģšana. Visaptveroše kvalitetes pervaldabas koncepcija (Total Quality Management) paredz, ka kvalitetes nodrošinešane panekumus var gl t, ja vadatejs saprot savu atbildabu par kvaliteti, ja darbinieki piedales šaje procese un ja pasekumi ir orientģti uz patģrģteju. Analizģjot šas tras galvenes tģzes detalizģtek, jekonstatģ, ka augstskoles visu lame ? u vadateji ir atzinuši studiju procesa kvalitetes paaugstinešanu par vienu no svaragekajem augstskolas konkurences priekšrocabem. Šede situecije nav nepieciešamas veikt kedus vadateju atbildabu paaugstinošus pasekumus. Protams, vienmģr ir lietderagi novģrtģt, vai pie ? emtie lģmumi neizslģdz no uzmanabas loka studiju satura pilnveidošanas nepieciešamabu. Daudzkert sarež ㈧ teka ir situecija ar visu darbinieku iesaistašanos kvalitetes nodrošinešane un paaugstinešane. Ja pie ? emam, ka administratavie vadateji ir savu aktiviteti izteikuši, veicot vadašanas funkcijas, tad paliek vģl divas ladzdalabnieku grupas – docģteji un studenti. Augstskolu likums un augstskolu satversmes reglamentģ docģteju darba pamatprasabas. Bez tam vi ? u darba kvalitetes vģrtģšane piedales ara studenti. Studentu aptaujas dod ne tikai docģteju darba kvalitetes vģrtģjumu, bet vienlaicagi nodrošina ara atgriezenisko saiti sistģme “students – pasniedzģjs” un rada labas iespģjas papildinet studiju kursa saturu un pasniegšanas metodiku. Students ke studiju procesa ladzdalabnieks ir visvairek ieinteresģts studiju kvalitetģ, jo vi ? š vienlaicagi ir ara izglatabas sistģmas “patģrģtejs”. Tomģr jekonstatģ paradoksela situecija – studenti izreda nepietiekamu interesi par studiju procesa kvaliteti. Galvenokert tas paredes nesistemetiske un nepietiekame patstevagaje darbe. Studiju kursu apgl šanai lielekoties izmanto lekciju konspektus un latviešu vai krievu valode, retek ang ? u valode izdotas mecabu grematas. Šeda situecija veidojas 236 VADBAS ZINī TNE tedģ? , ka ne visi studenti saprot studiju bl tabu un nav gatavi perdometai sava patstevage darba plenošanai vai organizģšanai. Neprasme organizģt patstevago darbu apaši raksturaga pirmajos studiju gados, jo studentam pašam ir jenonek pie atzi ? as, ka iegl tais zinešanu daudzums augstskole ir atkarags tikai no vi? a paša vģlmes un paveikte patstevage darba. Ke iepriekš noredats, studentiem zinešanu apgl šanas problģmas rada ara nepietiekame pareizas domešana prasme. Izglatabas un studiju kvalitetes paaugstinešanas problģmu atrisinešana nav iespģjama, ja akcentģ tikai kedu vienu visaptverošes kvalitetes pervaldabas sistģmas elementu vai vienkerši konstatģ, ka studenti neprot domet un nevelta pietiekami daudz laika patstevagajam darbam. Lietderagi ir novģrtģt, vai augstskoles netiek pie ? autas visperģjas vadašanas k⴫ das. Ml sdienu augstskola ir intelektuela organizecija. Intelektuelo organizeciju vadašane bez visperģjiem vadašanas principiem ir je? em vģre ara specifiski vadašanas principi, tedi ke: · redzami, saprotami un skaidri izteikta cie ? a pret zinešanem; · augstas organizecijas kultl ras veidošana un uzturģšana; · perdometi izveidota zinešanu apgl šanas, izplatašanas un atjaunošanas sistģma; · augsteke lame ? a vadateju sistemetiska nomai? a, lai novģrstu organizecijas stagneciju; · saladzinoši liela patstevaba organizecijas struktl rvienabem, astenojot saska ? otos kopģjos organizecijas mģr ? us. Neveicot detalizģtu augstskolu vadašanas sistģmas analazi, var apgalvot, ka šie principi ir ? emti vģre gan Augstskolu likume, gan augstskolu satversmģs, gan ara praktiskaje vadašanas procese, bet to ievģrošanu nepietiekami vģrtģ akreditecije. Tetad erpus izglatabas kvaliteti ietekmģjošiem faktoriem paliek izglatabas organizeciju (augstskolu) vadašanas kvalitetes vģrtģjums. Intelektuelo organizeciju vadašane, saladzinot ar industriele tipa organizecijem, visbl tiskekes atš ? irabas ir personela vadašane. Tomģr akreditecijas procese nevģrtģ, ke augstskolas izmanto intelektuelo organizeciju personela vadašanas jaunekes teorijas. Šaje rakste nav iespģjams detalizģti analizģt visu intelektuelo organizeciju vadašanas principu ievģrošanu augstskole, tomģr zinešanu apgl šanai, izplatašanai un atjaunošanai, kam ir apaša loma izglatabas kvalitetes veidošane, vģrtģjums ir nepieciešams. Augstskolas, tepat ke jebkura ml sdienu organizecija, darbojas konkurences apstek? os, un, lai nodrošinetu panekumus šede vidģ, bl tiska loma ir zinešanu apgl šanas, izplatašanas un atjaunošanas sistģmai. Galvene problģma, kura augstskoles jeatrisina šaje jome ir, ke nodrošinet, lai meces visi darbinieki un vienlaicagi ara pati organizecija. Varģtu domet, ka augstskole šaje jome problģmu nevar bl t, tomģr jautejums ir perdomu vģrts. Lai nodrošinetu studiju kvalitetes paaugstinešanos, katram docģtejam bl tu labi jeprot mecaties pašam, tede veide radot iespģju ara augstskolai ke organizecijai mecaties. Docģteji augstskole ir augsta lame ? a profesione? i, kuriem šeda problģma liekas neiespģjama, jo augstskole visi paaugstina kvalifikeciju, apgl st pedago ? iju, piedales zinetniskos pģtajumos. Ara augstskolu vadateji vairume gadajumu bl tu persteigti, ja sa? emtu informeciju, ka docģteji un augstskola ke organizecija neprot mecaties. Problģma tomģr pastev, un to piereda tas, ke tiek plenots nodrošinet studiju kvalitetes paaugstinešanos: izmantojot standartus un akreditecijas sistģmu. Šeda pieeja ml sdienes ir nepietiekama. Lai augstskolas tepat ke citas organizecijas V. Niedrģte. Kvalitete ke galvenais augstekes izglatabas sistģmas pilnveidošanas kritģrijs 237 veidotu par organizecijem, kas meces, ke noreda P. Senge [5: 20–40], ir nepieciešams piecu disciplanu (elementu) kopums: · sistģmiska domešana; · individuelie intelektuelie mode ? i; · personaga pilnveidošanes; · kopģjs redzģjums; · grupu mecašanes un dialogs. Lai pieredatu, ka problģma ar zinešanu atjaunošanu un izplatašanu pastev, pietiek ar divu elementu izvģrtģšanu – kopģjais redzģjums un grupu mecašanes un dialogs. Organizecija mainage vidģ gl st panekums tad, ja tai ir kopģjs priekšstats par nekotni. Vadateju individuels priekšstats par nekotni, kurš te ara nek⴫ st par kopģju viedokli, neko nedod. Organizecijai ir nepieciešama nekotnes vazija un tes sasniegšanas attastabas stratģ? ija. Kopģjais nekotnes priekšstats veido mģr ? tiecagu cilvģku individuelo mecašanes sistģmu. Cilvģki apgl st zinešanas nevis tedģ? , ka to liek vadatejs, bet tedģ? , ka saprot – bez šam zinešanem nebl s iespģjams kvalitatavi veikt darbu. Augstskolem, ara Latvijas Universitetei (LU), ir savas attastabas koncepcijas. Tomģr šas koncepcijas nav kopģjs nekotnes priekšstats, jo to saturs zinems ierobežotam darbinieku skaitam un izstredešanas periode ar saturu netiek iepazastineti darbinieki – vi ? u viedoklis nav uzklausats. Ke piemģrs tam ir LU koncepcije paredzģte pereja uz tras gadu bakalaura studijem. Šeda perkertojuma lietderaba nav plaši vģrtģta, nav analazes par to, ke šas izmai ? as ietekmģs izglatabas kvaliteti, kedi ir tie izmai ? u faktori, kas paaugstina izglatabas kvaliteti. Vai patiešam aseke studiju laike var iegl t plašekas zinešanas? Kedi redateji piereda izglatabas kvalitetes paaugstinešanos? Bolo ? as deklarecije ir uzsvģrts, ka studiju ilgumu ir lietderagi nomainat tad, ja darba tirgus pģtajumi apliecina, ka šeda izglatabas lame ? a darbinieki bl s nekotnģ nepieciešami. Diemžģl autorei neizdeves atrast darba tirgus un te attastabas tenden? u pģtajumus, kas apliecinetu tras gadu augstekes izglatabas lietderabu. Jekonstatģ, ka šedi veidota attastabas koncepcija nerada kopģju nekotnes priekšstatu, neveicina personabas pilnveidošanas tieksmi un nenodrošina izglatabas kvalitetes paaugstinešanos. Turklet kopģje studiju laika samazinešana samazina ara studiju procesa nodrošinešanas darbietilpabu. Tas nozamģ, ka atbilstoši ir jesamazina docģteju skaits. LU attastabas koncepcije nav noredes par to, ke augstskola pleno izmantot šos “nevajadzagos” augstas kvalifikecijas specielistus, nav noredes par personela vadašanas stratģ? ijas bl tisku perkertošanu izmainataje situecije. Nezi ? a par nekotni nozamģ to, ka docģtejam zl d interese par savu zinešanu papildinešanu. Kopģje redzģjuma neesamaba negatavi ietekmģ grupu mecašanos un dialoga izmantošanu. Grupu mecašanes attasta spģju tiekties peri saviem individuelajiem mģr ? iem, izmantojot savas zinešanas grupas zinešanu lame ? a paaugstinešanai. Grupu mecašanes sekes ar dialogu, ar attiekšanos no štampiem un aizspriedumiem. Šeda pieeja paver ce ? u kopģjai domešanai. Diemžģl dialogs ml sdienu sabiedrabe ir maz izmantots, to aizstej diskusija. Te ke diskusija ir ideju ca? a, kure uzvarģtejs iegl st visu, tad intelektueles organizecijes grupu darbabe ir nosliece uz aizsardzabas pozaciju veidošanu. Ja šo instinktavo vģlmi nenovģrš, tad bl tiski pazemines grupas mecašanes iespģjas. Teorģtiski augstskoles ir radati ša elementa darbabas nosacajumi: darbojas profesoru grupas. Tomģr profesoru grupas ar izteiktu hierarhisku struktl ru vairek darbojas ke mecašanos traucģjošs faktors, tajes dominģ diskusija. Bez tam, ilgstoši darbojoties zineme mģre slģgte grupe, apsakst jaunrade un nenotiek attastaba. Pģc autores domem, lai nodrošinetu augstskolas ke organizecijas mecašanos, grupu 238 VADBAS ZINī TNE mecašanos un personago pilnveidošanos, jeorganizģ reguleras domu apmai ? as plašekes grupes (zinetnes virziena, fakultetes un starpfakultešu grupes), kures jepanek dialoga dominģšana. Tikai viena intelektuelo organizeciju vadašanas visperģje principa ievģrošanas analaze pareda to, ka augstskolas vadateji save darbabe nepietiekami ievģro šos visperģjos vadašanas principus. Tetad apgalvojums, ka vadateji aktavi darbojas kvalitetes paaugstinešane, neperliecina, un darbs šaje virziene turpinems atbilstoši ml sdienu intelektuelo organizeciju vadašanas principiem. Viens no bl tiski svaragiem izglatabas un studiju kvalitetes paaugstinešanas pasekumiem ir studentu aktivitetes palielinešana un patstevage darba metožu apgl šanas nodrošinešana. Šas problģmas atrisinešanu nevar uzticģt tikai pašiem studentiem. Ikvienam cilvģkam ir nepieciešams savs personagais kontaktu takls, atbalsta personas un padomdevģji. Šediem studenta padomdevģjiem ir jebl t ara augstskole. Tie var bl t studiju biedri, grupu laderi, docģteji. Var teikt, ka te jau ir, un problģmu šaje jome nav. Šeds apgalvojums tikai daⴣ ji atbilst astenabai, jo studentam ir jeprot izmantot padomdevģjus un jezina, kur tie atrodami. Pģc autores domem augstskoles, ara LU, ir jemaina sistģma pirme studiju gada studentu ievadašanai studiju procese. Ir lietderagi veidot padomdevģju institl ciju, un katram studentam ir jezina te persona, kas var dot padomus. Ša padomdevģja uzdevums bl tu sniegt ieteikumus, ke stredet ar literatl ru, ke gatavoties semineriem, ke izmantot mecabu grematas. paši svaragi tas ir studiju programmes, kures nav visperģjo kursu, tedu ke “Ievads studijes”. Padomdevģju institl cijas nepieciešamabu pamato mentoringa, kou? inga (repetitoru), neirolingvistiskes programmģšanas (NLP) teorijas [4; 1; 6]. To var pieredat ara ar atseviš? u autoru atzi〩 m par vienu no jautejumiem – konspektģšanu. Mecabu grematas bieži ir apjomagas, ietver plašus skaidrojumus, piemģrus. Ne viss gremate uzrakstatais ir nepieciešams noteikta kursa apgl šanai un tetad paturams atmi〩 . Rons Frajs par objektavi nepieciešamu darbabu studiju pareizai organizģšanai uzskata literatl ras konspektģšanu. Vi? š noreda: ”Labiem konspektiem ir šedas priekšrocabas: vieglek atradasiet vissvarageko; vieglek sapratasiet vissvarageko; vieglek iegaumģsiet; iegl siet erkertagi noderagu ladzekli, kas ? aus vieglek sagatavoties eksemeniem.” [2: 71] Literatl ras konspektģšanas prasmes nepieciešamabu var pamatot ar to, ka pģdģjos gados no studentiem arvien biežek ir jedzird iebildes par lielo izlasemo tekstu daudzumu un noredes par to, ka mecabu grematas ir sarež㈧ tas, ka to saturu grl ti saprast. Šedi secinejumi rodas tedģ? , ka studenti neprot pareizi lasat grematas. Ja, lasot mecabu literatl ru lappusi pģc lappuses, students nesaprot izlasato, tad jemaina lasašanas veids. Protams, ir jezina, ko likt ša nederage lasašanas veida viete. Pģdģjos gados izdotes mecabu grematas ir noformģtas te, ka zineme mģre jau pareda šo jauno lasašanas veidu – tiek apaši izcelti noda? u un apakšnoda? u virsraksti, svaragekie jģdzienu skaidrojumi un svaragekes domas. Šie izceltie satura elementi savukert dod iespģju daudz vieglek atrast nozamagekos secinejumu pamatojumus. Kad noskaidrotas galvenes domas, tad var ara periet pie visa teksta lasašanas. Šedas lasašanas tehnolo? ijas patstevaga apgl šana, kas balstes uz pareize ce? a atrašanu k⴫ du un neveiksmju novģršanas rezultete, prasa daudz laika. Pieredzģjuša pedagoga padoms sekmģtu pareizas pieejas izmantošanu un laika ekonomiju. Padomdevģju nepieciešamabu var pamatot ara ar to, ka studentiem ir grl tabas bakalaura darbu un ma ? istra darbu tematu izvģlģ un formulģšane. Tas nozamģ, ka studiju laike nav iegl tas pietiekamas problģmu formulģšanas prasmes. Liela da ? a studentu ir persteigti, ja bakalaura un ma ? istra darbu vadateji pģc temata izvģles uzreiz prasa izvirzat darba mģr ? us, tas ir, dot skaidrojumu, kedģ? problģma jerisina. Vģl lieleka studenta neizpratne ir tad, ja vi? š nespģj formulģt mģr ? i un vadatejs V. Niedrģte. Kvalitete ke galvenais augstekes izglatabas sistģmas pilnveidošanas kritģrijs 239 ierosina precizģt vai mainat darba tematu. Students tetad nesaprot, ka, ja problģmai nav nepieciešams risinejums (mģr ? is), tad te nav nekeda problģma. Pģc autores domem, fakultetģs ir nepieciešams izveidot apašu padomdevģju institl ciju. Tes organizatoriskes formas var noteikt atkarabe no studentu skaita struktl rvienabes (fakultetģs, studiju programmes, grupes) un šaje darbe iesaistato viedok ? a. Ke organizatorisku formu var izmantot metodisku grupu, projekta grupu, padomdevģju grupu u. c. Šas institl cijas darba vadašanai un organizģšanai bl tu jesagatavo apašs nolikums. Grupas sasteve bl tu lietderagi iek? aut pieredzes bagetus docģtejus. Padomdevģju institl cijas izveides teorģtiskais pamatojums un praktiski veicamie pasekumi prasa vģl papildu pģtajumus un dialogu ar kolģ? iem un augsteke lame ? a vadatejiem. Autores piedevetie izglatabu un studiju kvaliteti paaugstinošie atseviš? ie pasekumi neatrisina problģmu kopume, bet noreda uz to, ka formeles vģrtģšanas metodes (atbilstaba standartam, akreditecijas prasabas) vien nedos gaidato rezultetu. Nepieciešama sistģmiska pieeja. LITERAT ? RA 1. Dilts R. From Coach to Awakener. – Capitola: Meta Publication, Inc., 2003. 2. Frajs R. Radošas personģbas rokasgrāmata. – Raga: SIA “Jenis Roze”, 2001, 247 lpp. 3. ? 㸿䁁䉄 ? . ˉeı⬭⼭〩? ㈳ı?ı㜸e㈭〭 㨻㰯㠽ı? . – 䘾䑈? 䩁䥁䉌?䉏 : ”䩐䥁? ”, 2000, 512 ? . 4. Jl sela T., Lillia T., Rinne J. Mentoringa daudzās sejas. – Raga: SIA “Lietiš㔩 s informecijas dienests”, 2005, 196 lpp. 5. Senge P. M. The Fifth Discipline: The Art and Practice of the Learning Organization. – New York: Currency Doubeday, 1990. 6. Švarcs A. A., Švepe R. P. Esi savu panekumu atslģga! Praktiskās neirolingvistiskās programm ? šanas (NLP) rokasgrāmata. – Raga: Jumava, 2005, 180 lpp. Quality as Main Criteria of Improvement of University Education System Summary Nowadays knowledge is the element that provides superiority of competition of countries and organizations. Knowledge is ensured by education system. University education takes essentially important place in this system, since its task is to develop creatively thinking personality. Quality of education has a special place in the formation of unified education space of the European Union. The author estimates indexes for characterization of quality of education and studies and concludes that they only partially describe the quality that is required by the conception of education of the 21st century. The author suggests to supplement the indexes characterizing the quality of education and studies with such that show students’ ability of creative thinking and estimate usage of specific management principles of intellectual organizations in the management of universities and their impact on quality. The author suggests forming consultative institution in the universities to provide the students with the possibility to get acquainted with the methods of rational acquisition of knowledge and creative thinking and their practical implementation already on the first year of studies. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 240.–250. lpp. Organizāciju stratēūiju izpildes nodrošināšanas sistēma Securing System of the Implementation of Strategies of the Organizations Jānis uriks Niedrntis Ragas Starptautiske ekonomikas un biznesa administrecijas augstskola Meža iela 1, k. 2, Raga, LV-1048 E-pasts: Mkatedra@riceba.lv Lai nodrošinetu stratģl ijas izpildi, uz ⸣ mumos nepieciešams izmantot m? sdienagas stratģl iskes vadašanas metodes. Pasaules attastateko valstu uz ⸣ mumi save praksģ stratģl ijas nodrošinešanai aizvien plašek piemģro ladzsvaroto redateju sistģmu (LRS) un sistģmai atbilstošas tehnolol iskes kartes. Raksta mģr ? is ir, analizģjot faktorus, kas rada neatbilstabu starp stratģl iju un tes izpildi, noskaidrot ar sistģmas ieviešanu saistates galvenes problģmas, rast iespģjamos risinejumus un izstredet priekšlikumus LRS etrekai adaptecijai Latvijas uz ⸣ mumos, lai b ? tiski sekmģtu stratģl ijas izpildi. Izmantojot ladzsvaroto redateju sistģmu un sastedot tehnolol iskes kartes, apašas problģmas var rasties, nosakot atseviš? o perspektavu redatejus un cģlo? sakarabas starp šiem redatejiem. Latvijas uz⸣ mumiem pģc iespģjas etrek save darbabe jeievieš LRS. Tam ir nepieciešams valsts atbalsts, izmai? as augstskolu studiju programmes un izmai ? as ara pašu uz ⸣ mumu vadateju domešane. Stratģl ijas izpildes kvalitete b ? s atkaraga no izpratnes par LRS, no cilvģkkapitela jeb zinešanu vadašanas sistģmas uz ⸣ mume. Atslēgvārdi: ladzsvaroto redateju sistģma, nematerielais aktavs, perspektavas, stratģl ija, stratģl ijas izpilde, tehnolol iskes kartes. Key words: balanced scorecard system, implementation of strategy, intangible actives, perspectives, strategy, technological maps. Pagejuše gadsimta devi ? desmito gadu pasaules saimniekošanas sistģmai bija raksturagas ladz tam nebijušas permai ? as: komunistiskes ideolol ijas kraze vise pasaulģ, ekonomikas regulģšanas samazinešanes, tehnolol isko inoveciju straujš pieaugums un ekonomikas lejupslade Japene. Izmai ? u tempi bija tik strauji, ka vadat organizecijas ar tradicionelem vadašanas tehnolol ijem k? uva neiespģjami. Lai nodrošinetu uz ⸣ mumu ilglaicagu pastevģšanu, vadateji centes izmantot jebkuru radušos iespģju veidot dažedas alianses un vģragi sekot pircģja vajadzabu izmai ⸩ m, piedevejot vi ? iem arvien neordinereku pre ? u un pakalpojumu klestu. Saimniekošanas sistģmas realitete perek atš㌧ res no klasisko vadašanas teoriju postuletiem. Visb? tiskekes izmai ? as skera stratģl isko plenošanu, kur pamate izmantoja te saucamo “teilorisma” koncepciju. Ša koncepcija paredzģja centralizģtu stratģl iske plena izstredešanu, uzticot to šim nol ? kam izveidotai augstas kvalifikecijas specielistu grupai. Te, izmantojot labekes zinemes plenošanas metodes, izstredeja teorģtiski izcili pamatotu stratģl isko plenu un atbilstoši plena saturam noteica uzdevumus zemeke lame? a lineerajiem vadatejiem, kuru pienekums ir precazi izpildat sastedato plenu. Ša stratģl iskes plenošanas koncepcija par J. ā . Niedr? tis. Organizeciju stratģl iju izpildes nodrošinešanas sistģma 241 uz⸣ muma nekotnes garantiju uzskataja labi sastedatu plenu. Augsteke lame ? a vadatejus neinteresģja tas, vai lineerie vadateji ir vai ara nav ieinteresģti plena izpildģ, vai plenu saturs ir atbilstošs reelajai uz⸣ muma videi. Strauji mainagaje erģje vidģ šedas stratģl iskes plenošanas koncepcijas izmantošana nenodrošineja sekmagu saimniekošanu. Lai mainatu situeciju, stratģl isko plenošanu papildineja ar atbilstošu vadašanas stilu, un uz⸣ mumu ilglaicagas pastevģšanas nodrošinešanai noteicoša k? uva stratģl iske vadašana. Stratģl iske vadašana ir uz nekotni un konkurenci orientģts vadašanas stils, kure lģmumu pie? emšanai izmanto plašu informeciju un zinetniski pamatotas plenošanas metodes. Tomģr ara šeda pieeja vadašanas problģmu risinešanai nevar garantģt panekumus. Ilglaicagai sekmagai saimniekošanai ir nepieciešama jauna saimniekošanas filosofija, kas savienotu racionelu analazi ar uz ⸣ mģju nekotnes skatajumu uz situeciju. Teorģti? i šedu vadašanas sistģmu sauc par stratģl isko uz ⸣ mģjdarbabu. Varģtu izdarat secinejumu, ka stratģl iskes plenošanas metodes ir pilnveidojušes atbilstoši erģjes vides izmai ⸩ m un vadašanas teorija atbilst m? sdienu situecijai. Šeds secinejums tomģr b ? tu persteidzags, jo tam nav pietiekama pamata. Par neatrisinetu teorģtisko problģmu pastevģšanu liecina tas, ka zinetnieki dod dažedus jģdziena “stratģl ija” skaidrojumus. Te H. Mincbergs (H. Mintzberg) uzskata, ka jģdzienam “stratģl ija” var b ? t pieci b ? tabas skaidrojumi [3: 16]. Proti, stratģl ija ir: · plens (plan); · taktisks gejiens (ploy); · uzvedabas modelis (pattern of behaviour); · noteikta pozacija attiecabe pret citiem (position in respect to other); · perspektava (perspective). Ekonomiskes domas praksģ šis stratģl ijas skaidrojums ir pazastams ke Mincberga 5P teorija. Te par b ? tisku uzskata atzi? u, ka 5P nav savstarpģji izslģdzoši elementi, un tedģ? svaragi ir katru elementu skatat saistabe ar perģjiem ? etriem. Tas nozamģ, ka atseviš㌩ uz⸣ mume (organizecije) vienlaikus var izmantot vairekus stratģl ijas elementus (stratģl ijas skaidrojumus). Vģl lieleka zinetnisko viedok? u daudzveidaba ir stratģl ijas izstredešanas un izvģles metodģs. H. Mincbergs noreda, ka pastev vismaz desmit atš ? iragi viedok? i par to, ke jeveido stratģl ija. Katras stratģl ijas izstredešanas skolas perstevji piedeve vi? upret unikelu pieeju vienam un tam pašam stratģl ijas izstredešanas procesam. Visas šas teorijas zineme mģre ir nepilnagas, bet vienlaicagi katras skolas perstevju viedoklis un skatajums ir oril inels un interesants. Zinetniskes diskusijas un stradi starp dažedo skolu perstevjiem turpines galvenokert par to, vai ir iespģjams m? sdienu nenoteiktaje un nestabilaje starptautiskaje uz ⸣ mģjdarbabas vidģ izstredet formelus stratģl iskus plenus un nodrošinet to izpildi. Septi ? as no desmit stratģl iskes plenošanas skolem uzskata, ka tas nav iespģjams. Šo skolu perstevju galvenais arguments ir jau minģte mainage vide, kure noris stratģl ijas izpilde. Tedģ? organizeciju stratģl iskie pleni ir tikai organizeciju mģl inejums rast ce? us, ke labek pielegoties erģjem izmai ⸩ m. Organizecijem nav reelas iespģjas prognozģt un plenot savu ilglaicago nekotni. Tras perģjes skolas savukert zinetniski pamato iespģju un, galvenais, nepieciešamabu izstredet stratģl ijas un nodrošinet to izpildi. Ša zinetnieku grupa uzskata, ka stratģl iske vadašana, nevis tikai stratģl ija un stratģl iske plenošana, ir organizeciju veiksmagas darbabas nepieciešams nosacajums. Pģdģjie gadi vadabas zinetnģs raksturagi ar to, ka pieaug zinetnieku skaits, kuri stratģl isko vadašanu uzskata par svarageko saimniekošanas stabiliteti un efektivitetes 242 VADBAS ZINī TNE pieaugumu nodrošinošu faktoru. Tedi vadabas zinetnes teorģti? i ke P. Drakers (P. Drucker), H. Hemels (G. Hamel), K. Prahalads (C. Prahalad), D. O'Nals (D. O'Neal) un citi uzskata, ka m? sdienu permai? u saturs un to norises biežums par objektavu organizecijas pastevģšanas nosacajumu izvirza nepieciešamabu izstredet vairekus attastabas variantus, paredzot izmantot to izpildģ dažedus vadabas stilus. Šie autori uzsver, ka sekm ? gas saimniekošanas galvenais nosac ? jums ir strat┧ iska elast ? ba. Stratģl iske elastaba veidojas, ja izmanto jaunas koncepcijas, jaunas teorijas un jaunus to piemģrošanas veidus. Tas nozamģ, ka organizeciju vadatejiem ir jeprot atbravoties no veciem, savu laiku nodzavojušiem principiem, dogmem, ierastes kertabas, tetad pģc iespģjas etrek atbravoties no veces paradigmas. Var izdarat secinejumu, ka stratģl iskes vadašanas mģr ? is ir jaunievedumu ieviešana – tie veido organizecijas konkurences priekšrocabas. Jaunievedumu izstrede un realizecija pģc b ? tabas prasa ieviest tos ara vadašane. Stratģl iskes vadašanas nepieciešamabu var pamatot ara citede veide. Mainage erģje vidģ rodas bezgalagi liels skaits organizecijas attastabai labvģlagu situeciju. Ja organizecijai nav noteiktu mģr ? u un tiem atbilstošu uzdevumu, tad ir gr ? ti novģrtģt radušes alternatavas. Ja organizecije nav noteiktas prioritetes, tad nav ara iespģjams prognozģt, ke sadalat resursus jauniem darbabas virzieniem. Bez plena ir sarežlati vadat tes strukt ? rvienabas, kuras strede dažedos virzienos. Neveicot analazi un vģrtģšanu, b? tu neiespģjami novģrtģt jauno darbabas virzienu iespģjamo veiksmi vai ara neveiksmi. Viens no ievģrojamekajiem stratģl iskes vadašanas teorģti? iem pasaulģ M. Porters (M. Porter) uzskata, ka stratģl ijai sekmagas saimniekošanas nodrošinešane nekad nav bijusi tik liela nozame ke m? sdienes. Vi ? š noreda, ka jaunajes nozarģs (piemģram, e-komercije) liela da ? a uz⸣ mumu cietuši neveiksmes tieši tedģ? , ka šo uz ⸣ mumu izvģlģtais konkurences veids bijis neatbilstošs, pretģjs efektavas stratģl ijas likumiem. Ja organizecija ignorģ stratģl ijas visperģjes likumsakarabas un to lietošanas nepieciešamabu, te b ? tiski samazina savu iespģju ieg? t konkurences priekšrocabas. Ir jepiekrat tiem stratģl ijas vadašanas teorģti? iem, kuri uzskata, ka stratģl ijas izstredešanai m? sdienu dinamiskaje attastabe esošaje saimniekošanas sistģme ir vģl lieleka nozame neke iepriekšģjos periodos. Veiksmagas stratģl ijas izstredešana vienmģr ir bijis sarežlats, daudzpakepju process. Tomģr šo darbu atvieglo tas, ka stratģl iske plena izstredešanas metodikai ir veltats liels skaits pģtajumu, kuru rezultetus un izstredetes metodikas var sekmagi izmantot stratģl isko plenu sastedašane. Vģrtģjot situeciju Latvije, nekas konstatģt, ka lieleke da ? a uz⸣ mumu (organizeciju) izstrede attastabas stratģl ijas, ta ? u nav informecijas par to, vai paredzģtie stratģl iskie mģr ? i tiek sasniegti. R. Kaplana (R. S. Kaplan) un D. Nortona (D. P. Norton) pģtajumi apliecina [1: 4], ka vidģji tikai 10% organizeciju sekmagi izpilda savu stratģl iju. ? emot vģre to, ka Latvijas uz⸣ mģju darba pieredze konkurences apstek ? os ir relatavi neliela, var izvirzat hipotģzi, ka Latvije sekmagi izpildato stratģl iju apatsvars ir vģl mazeks. Stratģl isko plenu neizpildei var b ? t katastrofelas sekas: labekaje gadajume organizecija var sasniegt pietiekamu rezultetu lameni (labas operataves vadašanas gadajume), bet sliktekaje – organizecija var beigt pastevģt. Iztirzete materiela sakare rodas b ? tiski jautejumi: · kedģ? pat labem organizecijem ir tik sarežlati efektavi izpildat pašu izstredetes stratģl ijas? J. ā . Niedr? tis. Organizeciju stratģl iju izpildes nodrošinešanas sistģma 243 · kedi ir stratģl iskes vazijas, mģr ? u un stratģl ijas izpildes neatbilstabas cģlo ? i? Cites valstas veiktie pģtajumi (M. Koveni (M. Coveny), D. Gensters (D. Ganster), P. Nivens (P. R. Niven), R. Kaplans (R. S. Kaplan) un D. Nortons (D. P. Norton)) dod iespģju izdalat galvenos faktorus, kuri rada neatbilstabu starp stratģl iju un tes izpildi. Pirm ? strat┧ ijas izpildi trauc ? još ? faktoru grupa ir: augsteke lame ? a vadabas neprasme vadat un tes rezultete pie ? autes k 㔱 das. Neatbilstaba starp stratģl iju un tes izpildi veidojas vadabas vaireku nepareizu vai neveiktu darbabu dģ? . Viena no tedem ir neprasme nodrošinet izstredete plena atbalstašanu. Šeda situecija veidojas tedģ? , ka liela da ? a uz⸣ muma darbinieku nesaprot stratģl iju, jo ir nepietiekami informģti par tes saturu. Tetad – uz ⸣ mume ir veja vadabas izpratne par iekšģjes komunikecijas aktualiteti. Šeda situecija varģja b ? t 20. gadsimte, kad vģrtabu radaja, racioneli izmantojot materielos aktavus, bet darbinieki precazi pildaja noteiktos uzdevumus. Divdesmit pirmaje gadsimte vģrtabas rada, izmantojot lielekoties nematerielos aktavus. Tomģr liela da ? a uz⸣ mumu ir saglabejusi industriele posma vadašanas sistģmu, kam bija raksturaga komandu un to izpildes kontroles orientecija. Lai nodrošinetu atbalstu stratģl ijai, jeveido apaša korporatave kult ? ra un vģrtabu kopums. Ta ? u tas nav paveicams ase laika periode, jeapzines, ka šeda tipa socieles izmai ? as norit lģni. Darbiniekiem ir jerada iespģjas izteikt savu viedokli un b? t uzklausatiem; vadatejiem savukert jemeces klausaties un saprast cilvģkkapitela lomu. Uz ⸣ mume jeveido atgriezeniska saite starp augsteko vadabas lameni un darbiniekiem, jo tikai te iespģjams noskaidrot, vai darbinieki ir gatavi realizģt stratģl iskos nodomus un novģrst neatbilstabu starp stratģl iskiem nodomiem un to izpildi. Lai izveidotu šedu situeciju un sekmģtu lojela darbinieka veidošanos, vidģje un zemeke lame ? a vadatejiem pašiem labi jeizprot stratģl ija, jo tikai tad vi ? i spģs par tes saturu labi informģt vi ? u vadabe nodarbinetos. Informģtaba par stratģl iju ir neat? emama jebkura vadašanas procesa sastevda ? a. Neprasme paredat stratģl ijas b ? tabu aizkavģ un pat izjauc stratģl ijas izpildi. Augsteke lame ? a vadateju darbabas negatave ietekme uz stratģl ijas izpildi vģrojama ara neprasmģ ievģrot plenu un adaptģties permai ⸩ m. Ja uz ⸣ mume dominģ asa termi? a darba rezultetu vģrtģšana, tad vadabas lģmumi tiek pie ? emti, nevis sekojot stratģl ijai, bet gan operatavi realģ jot uz kedu asa perioda notikumu, procesu, rezultetu. Bieži perskatos nav pat paredzģta informecija par ase termi ⸩ veikto darbabu Stratģl iskie pleni tiek sastedati, pģc vairekiem pie⸣ mumiem par tirgus situeciju, ražošanas jaudem un konkurentu darbabu. Ne vienmģr šie pie ⸣ mumi piepildes, tedģ? augsteke lame ? a vadabai ir jeb ? t gatavai pielegoties jaunajai situecijai, mainat stratģl iske plena atseviš ? as sastevda ? as. Otra strat ┧ isk? pl ? na izpildi trauc ? jošo faktoru grupa ir: ilgtermi? a periodam neatbilstoši organizģti saimnieciskie procesi un tam neatbilstoša rezultetu vģrtģšana. Katre procese atkarabe no te mģr ? a nosaka perbaudemos raksturlielumus (termi ? us, atbildagos). Ke kontroles ladzeklis var kalpot budžets, ar budžetu saprotot plenu skait ? u izteiksmģ. Tomģr tradicionele asa termi ? a plenošana un budžets nav orientģti uz ilgtermi? a perspektavu, bet gan vģrsti uz iekšģjem norisģm, un par svarageko izvirza astermi? a ieguvumus. Budžets galvenokert raksturo finanšu rezultetus, bet stratģl iskais plens – stratģl iskas un taktiskas darbabas. Rezultete budžetu sastedateji, vidģje un augsteke lame? a vadateji, parasti nezina, kede veide stratģl iskes darbabas ir saistatas ar astermi ? a darbabu un atseviš? u opereciju izpildi. Budžets k 㔱 st par matemetisku darbabu kopumu, ja nepastev te saistaba ar stratģl isko plenu. Rezultete 244 VADBAS ZINī TNE budžeta sastedašanas un plenošanas procesi k㔱 st par stratģl ijas izpildes traucģtejiem. Stratģl ijas izpildi aizkavģ ara tas, ka budžetu un asa termi ? a plenus sasteda noteiktam kalenderajam periodam, piemģram, gadam, un rezultete stratģl isko darbabu periods ne vienmģr sakrat ar kalendero plenošanas periodu. M ? sdienu mainagaje erģje vidģ plenošanai ir jek㔱 st par nepertrauktu procesu, bet lieleke da ? a uz ⸣ mumu par plenošanas un budžeta sastedašanas periodu izvģlas kalendero laiku. Šeda pieeja aizkavģ sagatavošanos negaidatu notikumu seku novģršanai. Ideela b ? tu situecija, ja asa termi? a plenu un budžeta sastedašana sekotu notikušem izmai ⸩ m, nevis orientģtos uz kalendero laiku. Stratģl iske plena izpildi traucģ ara tas, ka saimniecisko procesu rezultetu vģrtģšana ir vģrsta uz uz⸣ muma iekšģjo vidi. Daudzos uz⸣ mumos perskatu un rezultetu vģrtģšanas sistģma paredz sasniegtos rezultetus saladzinet ar tiem, ko pats uz ⸣ mums (organizecija) sev ir noteicis, nevis saladzinet ar konkurentu rezultetiem vai ar izveidojušos jauno situeciju tirg? . Stratģl ija vienmģr balstes uz erģjo un iekšģjo fak- toru kombinģtu izmantošanu un ietver virkni pie⸣ mumu par konkurentu darbabu. Lai perliecinetos, vai stratģl ijas izpilde norit veiksmagi, kertģjos perskatos rezulteti b? tu jevģrtģ pģc to ietekmes uz stratģl iskem darbabem, ? emot vģre erģjes vides izmai? as. Iekšģjo saimniecisko procesu rezultetu vģrtģšane dominģ finanšu redateji. Šeda pieeja dod iespģju novģrtģt uz ⸣ mumu tikai no taje notiekošo saimniecisko opereciju viedok ? a. Tomģr m? sdienes organizecijas ilglaicaga pastevģšana b ? tiski atkaraga no nefinansieliem redatejiem. Šas redateju grupas neizmantošana traucģ veiksmagai stratģl ijas izpildei. Saimniecisko procesu norises rezulteti b ? tiski atkaragi ara no atbilstagi organizģtas motivecijas sistģmas. Motivecijas sistģma bieži vien vairek ir pak? auta nevis darba rezultetiem, bet strukt ? rvienabai izdalato ladzek ? u daudzumam, un tedģ? , lai iek? autos plenotajes summes, netiek paredzģti ladzek ? i stratģl ijas izpildes veicinešanai. P. R. Nivens noreda, ka tikai 25% vadateju noteiktie stimuli ir saistati ar uz ⸣ muma stratģl iju [4: 9]. Treš? strat ┧ isk? pl ? na izpildi trauc ? jošo faktoru grupa ir: tradicionelo sistģmu un tehnolol iju izmantošana plenošane, prognozģšane, budžeta sastedašane un perskatu sagatavošane. Liela da ? a uz⸣ mumu (organizeciju) plenošanu, budžeta sastedašanu, prognozģšanu un perskatu sagatavošanu uzskata par noš ? irtiem, savstarpģji tieši nesaistatiem procesiem, kuros izmanto atš ? iragus tehnolol iskos risinejumus. Tomģr reeli tie ir vienote stratģl ijas izpildes procesa sastevda ? as. Ja šos procesus realizģ š ? irti, tie nedod lielu ieguldajumu stratģl iju izpildģ. Lai sasniegtu vģlamo rezultetu, uz⸣ mumam nepieciešams kopģjs attastabas plens, kas ietvertu mģr ? us, to sasniegšanas stratģl iju, prognozes, informeciju par pašreizģjo situeciju un budžetu, jo rezultetu sasniegšanas process ir nepertraukts. Tirgus, ara konkurenti maines, un tedģ? plenos jeizdara papildinejumi. Diemžģl tradicioneles tehnolol ijas un sistģmas nav pietiekami elastagas. Turklet dažedie tehnolol iskie risinejumi rada nopietnas integrecijas problģmas. Te, piemģram, stratģl iskais plens var b? t teksta formeta fails, bet budžets – elektroniska tabula, kertģjie rezulteti – ieraksti gada perskata veidlapes. Visi šie tehnolol iskie risinejumi nav savstarpģji savietojami, un atš? irago tehnolol isko risinejumu saska ? ošana aizkavģ stratģl ijas izpildi. Stratģl iske plena traucģjoša tehnolol iska sistģma var b ? t ara uz⸣ mume izmantote resursu vadašanas sistģma, ja te nav pietiekami saistata ar ražošanas un darba organizeciju, kas paredz noteiktu procesu norises kertabu. Ja pastev tik liels skaits stratģl ijas izpildi traucģjošu faktoru, tad, pģc autora domem, kaut ara organizecijem ir izstredetas attastabas stratģl ijas, šas organizecijas nav orientģtas uz J. ā . Niedr? tis. Organizeciju stratģl iju izpildes nodrošinešanas sistģma 245 stratģl iju. R. Kaplans un D. Nortons ir noteikuši piecus principus, kuru ievģrošana nodrošina uz stratģl iju orientģtas organizecijas veidošanos [1: 12–21]: · stratģl ijas novadašana ladz atseviš ? u darba opereciju izpildes lamenim; · stratģl iskes atbilstabas nodrošinešana organizecije; · stratģl ijas pervģršana par katra darbinieka ikdienas darbu; · stratģl ija ke nepertraukts process; · permai ? u ieviešanas paetrinešana, izmantojot vidģje lame? a vadateju intensavu darbabu. Uz⸣ muma stratģl ijas veiksmaga, efektava izpilde, tes saska? ota novadašana ladz zemekajiem izpildes lame ? iem nav iespģjama, izmantojot veces formeles plenošanas metodes. R. Kaplans un D. Nortons ir izstredejuši jaunu plenošanas metodi, kuras pamate ir l? dzsvaroto r? d? t? ju sist? ma (LRS). Te ir stratģl iski orientģtas organizecijas veidošanas pamatelements, jo visu piecu iepriekš minģto principu piemģrošane tiek izmantota LRS koncepcija. Ladzsvaroto redateju sistģma pģc b? tabas ir modelis, ke formulģt stratģl iju un darat to zinemu visiem darbiniekiem. Tomģr tikai LRS vien šo uzdevumu nevar veiksmagi pildat. Tedģ? R. Kaplans un D. Nortons piedeve jaunu stratģl ijas aprakstašanas un izpildes nodrošinešanas visperģju formu, kuru nosauc par strat┧ isko karti un kura pģc savas b ? tabas ir jauna, lol iska visaptveroša stratģl ijas veidošanas arhitekt ? ra. Te ir jauna stratģl iskes vadašanas sistģma. Stratģl iskes kartes un ladzsvaroto redateju sistģma novģrš industrieles ģras materielo aktavu novģrtģšanas sistģmas tr? kumus. Pģc cģlo? sakarabu principa veidotes kartes uzskatemi pareda, ke nematerielie aktavi transformģjas materielos (finanšu) rezultetos. Stratģl iske karte un atbilstoša ladzsvarotas novģrtģšanas programma ir tas apašais instruments, kas pareda, ke, izmantojot nematerielos aktavus, tiek radata vģrtaba akcioneriem. Stratģl iskes kartes un LRS ir uz⸣ muma (organizecijas) darbabas novģrtģšanas tehnolol ija, vadot uz⸣ mumu informecijas ģre. Ja uz ⸣ mums savu stratģl iju pamato un apraksta stratģl iskes kartes un ladzsvaroto redateju forme, tad ir radats informecijas avots, kas pieejams un saprotams visem uz ⸣ muma strukt? rvienabem un to darbiniekiem. Te ke stratģl iski orientģtas organizecijas veidošanas pamatelements ir LRS, tad jenoskaidro šas sistģmas b? taba. ? emot vģre, ka finanšu radatejiem, kurus plaši izmanto uz⸣ mumu darba vģrtģšane, ir ierobežotas lietošanas iespģjas, ladzsvaroto redateju sistģma paplašina vģrtģjošo redateju kopu. Finanšu redateji labi raksturo pagetni, bet tie nav izmantojami, lai raksturotu reelo vģrtabas radašanas procesu m? sdienu organizecije, kur b ? tiska loma ir tediem nematerieliem aktaviem ke zinešanas un savstarpģjes attiecabas. LRS ietver redatejus, kas raksturo nekotnes iespģjamos rezultetus. Ladzsvaroto redateju sistģma sastev no ? etriem elementiem – te saucamajem perspektavem. Perspektavas ir tes nozamagekes sfģras, kures uz ⸣ mums cenšas g ? t rezultetus. Atkarabe no organizeciju veida nosaka tes darbabas jomas, kures tai jesasniedz rezulteti, lai nekotnes vaziju pervģrstu realitetģ. R. Kaplans un D. Nortons piedeve ? etras perspektavas: · finanses; · klienti (pircģji); · iekšģjie procesi; · mecašanes un attastaba (izaugsme). Šas ? etras perspektavas raksturo panekumus finanšu jome, vietu tirg? , pircģju loja- liteti, saimniecisko procesu kontroli un šo panekumu ietekmi uz sabiedrabu (sk.1. att.). 246 VADBAS ZINī TNE 1. att . La dz sv aro to red ate ju sis tģm a [ 4: 13 ] Ba lan ced Sc ore car d J. ā . Niedr? tis. Organizeciju stratģl iju izpildes nodrošinešanas sistģma 247 Katrai perspektavai ir jenosaka mģr ? is un redateji, kas spģj raksturot mģr ? a sasniegšanas lameni. LRS atš? irage apatnaba ir te, ka visi mģr ? i un tos raksturojošie redateji ir paredzģti vazijas sasniegšanai un stratģl ijas izpildes nodrošinešanai. Ieviešot LRS, apaša uzmanaba ir jevelta precazai mģr ? u formulģšanai un, galvenais, to redateju izvģlei, kas mģr ? us raksturo. Finanšu redateji ir svaraga ladzsvaroto redateju sistģmas sastevda ? a, jo tie raksturo stratģl ijas vģlamo rezultetu un nosaka perģjo tras perspektavu indikatorus. Savstarpģje redateju saistabas ideja noreda uz to, ka tras perģjem grupem ir jenodrošina finanšu redateju sasniegšana. Ne visas organizecijas izvģlas tikai plaši lietotos finanšu redatejus; šaje grupe var b ? t tedi indikatori, kas saistati ar riska vadašanu, akciju cenu vai intelektuele kapitela izmai ⸩ m. Veicot finanšu redateju izvģli, ir jeperliecines vai atlasate grupa tiešem atspogu ? o stratģl iske plena mģr ? us. Klientus raksturojošo redateju izvģle parasti apašas gr? tabas nerada. Bieži uz⸣ mumi izvģlas visperzinemus redatejus (tirgus da? a, klienta apmierinetaba, no jauna ieg? tie klienti), bet tie raksturo pagetni, un tedģ? jeparedz ara tedi redateji, kuru izpilde nodrošina šo pagetni raksturojošo redateju sasniegšanu: cieša sadarbaba ar pircģjiem, vadoša vieta keda produkta ražošane (tehniskie parametri, funkcijas, kvalitete, zamols u. c.). Iekš? jo procesu redatejus definģ pģc tam, kad ir noteikti finanšu mģr? i un tos raksturojošie redateji, ke ara klientus raksturojošie redateji. Tedģjedi jeizvirza tedi darbabas kritģriji, kas dotu iespģju noskaidrot, vai notiekošie procesi nodrošina pircģjam svarago vģrtabu radašanu. Šas grupas redateji ? auj novģrtģt ražošanas atjaunošanas tempus, procesu norisi laike, darba kvaliteti un, apaši, resursu sagedi un to kustabu uz⸣ mume. M? c ? šan ? s un izaugsmes r? d ? t? ji ir ? paši svar ? gi, jo tie ir virzošais sp ? ks jeb akt ? vais elements p ? r? j? m trim perspekt ? v ? m. Labi motivģti darbinieki, augsta vi ? u kvalifikecija un profesionele meistaraba, brava pieeja informecijai un vģlme sasniegt kopģjos mģr ? us ir pilnveidošanes un izaugsmes procesa galvenes komponentes. Šaje redateju grupe parasti ir darba ražagums, darbinieku skaits, kas meces, apmierinetaba ar darbu, motivecija, nodrošinetaba ar informeciju, vienotaba mģr ? u sasniegšane. M ? sdienu informecijas tehnolol ijas nodrošina ? oti lielas iespģjas ieg? t dažedus datus un aprģ? inet lielu skaitu redateju. Uz ⸣ muma augsteke lame ? a vadateju uzdevums ir nepie ? aut LRS nevajadzagu sarežlašanu. Darbabu raksturojošie redateji ir ladzsvarotes sistģmas pamats, bet no šas iespģjames redateju kopas ir jeatlasa tikai tie, kas attģlo izvģlģtes stratģl ijas asteno b ? tabu. Atlasei ir jeizvģlas vģrtģšanas kritģriji, un galvenie no tiem ir redateja saistaba ar stratģl iju, kvantitatavas izteiksmes iespģja, nozames viegla uztveramaba, spģja precazi raksturot paredabu. Uz ⸣ mumu pieredze cites valstas liecina, ka lietderagais redateju skaits, kas nepieciešams augstekam vadabas lamenim, varģtu b ? t katre grupe šeds: · Finanšu raksturošanai: tras ladz ? etri finanšu rezultetu redateji. Lai tas b? tu iespģjams, ir ? oti precazi jeformulģ uz ⸣ muma finanšu mģr ? i. · Klientu raksturošanai: pieci ladz asto ? i redateji. To skaits b? s atkarags no te, ke uz ⸣ muma piedevetos risinejumus vģrtģs pircģji. · Iekšģjo procesu raksturošanai: pieci ladz desmit redateji. Lai noteiktu precazu skaitu, vispirms ir jenosaka tie izš? irošie procesi, kas jenoved ladz izpildes pilnabai. Procesi var aptvert visu organizeciju, un tedģ? redateju skaits ir lieleks neke cites grupes. · Mecašanes un izaugsmes raksturošanai: tras ladz seši redateji. Šos redatejus noteikt ir visgr? tek, jo tiem, ke jau tika teikts, jeaktivizģ tras iepriekšģjo perspektavu redatejus. 248 VADBAS ZINī TNE 2. att . La dz sv aro tes re dat eju si stģ ma s s tra tģl isk e k art e [ 2: 17 ] Str ate gy M ap J. ā . Niedr? tis. Organizeciju stratģl iju izpildes nodrošinešanas sistģma 249 Izvģlģto redateju sistģma pildas savu uzdevumu tikai tad, ja uz⸣ mume visi lietoteji redatejus aprģ? ines, izmantojot vienotu metodiku. Tas nozamģ, ka, pirmkert, jevienojas par aprģ? inu formulu, datu avotiem, to kvaliteti un par to, kas b ? s atbildags par informecijas sagatavošanu un datu bezes aktualizeciju. Otrkert, izveidote redateju sistģma ir jenodod apspriešanai, jo šas sistģmas izstredešane parasti piedales relatavi neliels darbinieku skaits. Apspriešane vajadzģtu piedalaties gan uz⸣ muma augsteke lame ? a vadatejiem, gan ara sistģmas lietotejiem, jo te dod iespģju savlaicagi atklet redateju sistģmas tr ? kumus un tos novģrst. Stratģl iskes kartes izveidošane apašas problģmas uz⸣ mumiem rodas, nosakot cģlo ? sakarabas starp dažediem ladzsvaroto redateju sistģme ietilpstošajiem redatejiem. Cģlo ? sakarabu noteikšanu jesek ar mecašanes un attastabas perspektavas faktoriem. Bez šam cģlo ? sakarabem var ieg? t tikai specieli atlasatu finanšu un nefinanšu redateju kopu, bet neb ? s redzams stratģl ijas izpildes veids. Stratģl iske karte ? oti labi attģlo šo cģlo ? sakarabu sistģmu (sk. 2. att.). Te apraksta ce ? u, pa kuru virzasies uz⸣ mums, lai izpildatu savu stratģl iju, sekot no finanšu perspektavas, virzoties uz leju ladz noslģdzošajai da ? ai – mecašanes un izaugsme. Ladzsvarotas attastabas vadašana, tepat ke jebkura jauna vadašanas metode, prasa apašu sagatavošanes posmu. Latvije, pģc autora domem, šaje posme ir lietderagi veikt vairekus savstarpģji saistatus pasekumus. Lai nodrošinetu uz ⸣ mumu augsteke lame? a vadateju ieinteresģtabu un atbalstu jaunai vadašanas metodei, vajadzģtu organizģt plašu semineru kampa ? u, kuras mģr ? is b ? tu iepazastinet ar LRS b ? tabu un tes izmantošanas rezultete g ? to pieredzi cites valstas. Šaje posme b ? tu nepieciešams ara izveidot autoru grupu, kas sagatavotu publikeciju sģriju par LRS. Lietderagi b ? tu Ekonomikas ministrijas, Tirdzniecabas un r ? pniecabas kameras un Investaciju un attastabas al ent ? ras mejas lapes ietvert mģr ? tiecagi perdometu informeciju par ladzsvaroto redateju sistģmu. Otra pasekumu grupa b ? tu saistema ar darbinieku apmecabu tajos uz⸣ mumos, kuros ir pie ? emts lģmums periet uz LRS izmantošanu. Šaje posme iniciatori varģtu b ? t uz ⸣ mumu vadateji un izpildateji – Latvijas dažedie konsulteciju uz ⸣ mumi. Trešaje pasekumu kope vajadzģtu ietvert uz ⸣ muma plenošanas sistģmas analazi un sakertošanu. Te ke LRS balstes uz izvģlģto redateju kvantitatavu izteikšanu, tad apaša uzmanaba b ? tu jevelta uz⸣ mume izmantojamo normu kvalitetes analazei un, vajadzabas gadajume, normu perskatašanai un precizģšanai. Tikai pģc minģto triju pasekumu kopu astenošanas ir lietderagi uzsekt LRS ieviešanu. Je? em vģre, ka šas vadašanas metodes ieviešana prasa mainat domešanu un katram savu intelektuelo modeli, un tas nevar notikt aslaicagas kampa? as laike. Jerģ? ines, ka jaunes metodes ieviešanai noteikti b ? s pretinieki, kuri paudas uzskatu, ka te neko jaunu nepiedeve un ka stratģl iske plena izpilde vienmģr ir bijusi panekama, veicot noteiktas darbabas. Šedi iespģjamie spriedumi varģtu liecinet, ka metodes b ? taba vģl nav izprasta un ir nepieciešams papildu skaidrojums. Pģc autora domem, katram uz⸣ mumam ir iespģja jau patlaban izmantot atseviš? us metodes elementus, jo ara šeda evolucionera pieeja nodrošinetu ražošanas efektivitetes paaugstinešanos. LITERAT ? RA 1. 㸿䁁㽂 ? . ? ., 䝉䭍䥂 ? . ? . ?⸰ㄲ㌵ㄶ㌷ , 㠮㌺㈻㌮㠽ㄲ㈱? ㈱ 㸻⸱㬺〳? . 䄱? ? ㈸㴸? 䐳㔲㨾 - 㸮㩅? 䘮㩈㹆㨽ㅀ? 㠮?ㄲ㌵ㄶ㌳ , 䘮㍊㨲㝀䬳? 㹄ㅌㄲ㸳⸸㴱㈲䡀 㸳㸻㩊? 䘸䈱㔱㬺䰺? . ?剓 “十啖? - 坕塂奚 ”, 2004, 416 ? . 250 VADBAS ZINī TNE 2. 㸿䁁㽂 ? . ? ., ?䥋䵉? ? . ? . 䴻⸱㬺〳伺㹂㌺ 䈱⸻? . 儮ㄲ㹓㠮䨱㘳? ㈺䨱㬺 - ⸳ㅌ吲偕 ㅂ㬳㴸? ? 䨱㬺⸳ㅌ吲债 ⸺㕈䱔㬱㭐 . ?剓 “十? 噀 - 坕塂奚 ”, 2005, 512 ? . 3. 孕䉝幙䭟 ? ., ?䅡婍䭢䉤 ? ., ? 奖䁙? 书 . 坂㡌? 㸻⸱㬺〳? . – 䔿䉧? ? 奍奋??䭟 : “佪歭? ”, 2000, 336 ? . 4. 䝕潙? ? . ? . 䵄ㅌㄲ㸳⸸㴱??ㄷ 㸳㸻㩊? 䘸䈱㔱㬺䰺? . “圿䄿䉚 坕塂奚 ? 桧? ”, 2004, 328 ? . Securing System of the Implementation of Strategies of the Organizations Summary To secure the implementation of strategy in the companies it is necessary to employ the modern methods of strategic management. For the securing of the implementation of strategy the companies of the world’s most developed countries more and more widely apply balanced scorecard system (BSS) and technological maps corresponding to it. The purpose of the article is to clarify the main problems connected to the introduction of the system as well as find possible solutions and to work out the proposals for the companies in Latvia in order to provide their more rapid adoption to the introduction of BBS as a system that has an essential impact on the implementation of strategy. Analyzing the factors that create discrepancy between strategies and its implementation using the balanced scorecard system and preparing technological maps particular problems may arise when causal relationships between them are defined. Companies of Latvia have to start using the BSS in their activities as soon as possible. The state support to them is required, changes in the study programs of universities and the change of thinking of managers is needed. The quality of implementation of strategy will depend on the understanding of BSS and on manpower capital or management system of knowledge in the company. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 251.–260. lpp. Latvijas uzāēmējdarbubas veidošanns problēmas Problems of the Formation of Latvian Entrepreneurship Grigorijs Oīevskis Latvijas Universitate Ekonomikas un vadebas fakultate Aspazijas bulv. 5, Rega, LV-1050 E-pasts: grigol@lanet.lv Ainnrs Roze Latvijas Universitate Ekonomikas un vadebas fakultate Aspazijas bulv. 5, Rega, LV-1050 E-pasts: ainars@jr.lv Viens no svaregakajiem ES ekonomiskas politikas orientieriem 21. gadsimta pirmaja desmitgadģ ir uzlģ mģjdarbebas gara stimulģšana. Latvijas tautsaimnieceba ir ievģrojami piemģrojusies Eiropas tirgus darbebas nosacejumiem, ta ? u uzlģ mģjdarbebas paplašinašanas problģma joprojam ir aktuala. Uzlģ mģja tģls Latvijas sabiedreba ledz šim izveidojies vairak negatevs neka pozitevs. Izplatetakie uzlģ mģjdarbebas veidi Latvija ir tirdznieceba un remonta pakalpojumi. R ? pnieciska uzlģ mģjdarbeba pģdģjos gados dinamiski attestas koksnes apstrades, b ? vmaterialu ražošanas, izdevģjdarbebas un poligrafijas joma. Latvijas sabiedreba vģl nespģj potencialajiem uzlģ mģjiem pilna mģra piedavat vislielakas labvģlebas režemu. Valstij ir jaatvģl ledzek? i finanšu resursu apguvei, ko ES pieš ? ir uzlģ mģjdarbebas atbalstam, un aktevi japiedalas tirgus infrastrukt? ras veidošana. Atslēgvnrdi: konkurģtspģja, nodarbinateba, uzlģ mģjdarbeba, uzlģ mģjs, uzlģ mums. Key words: competitiveness, employment, entrepreneurship, enterprise, owner. Uzlģ mģji darbojas reala saimnieciska vidģ, kuru raksturo: · ? eografiskais stavoklis, · iedzevotaju skaits un nacionalais sastavs, · valsts iekarta u. c. faktori. 17.–18. gadsimta pre ? u ražotaji parasti darbojas teritorija, kuru paši apdzevoja. Starptautiskas tirdzniecebas pirmie so ? i un attesteba balstejas galvenokart uz tirgotaju ener ? iju un profesionalo talantu. Tomģr jau tad uzlģ mģjdarbeba veidojas uz amatnieciskas ražošanas pamata, ka are uz tirdzniecebas un banku kapitala rģ? ina, kuru darbeba strauji paplašinajas. Mašenu tehnolo ? iju ekspansija, kuras ietekmģ produkcijas ražošana k ? uva masveidega, saimnieciskas dzeves priekšplana izvirzeja r ? pnieciskas preces ražojošos uzlģ mģjus, savukart tirgotaji un bal? ieri palika otraja plana. Uzlģ mģju darbebas areals paplašinajas ledz atseviš ? u valstu tautsaimniecebas mģrogam. Nacionalie iekšzemes tirgi šaja laika attestejas visai dinamiski. Ta? u jau 20. gadsimta uzlģ mģjdarbeba strauji saka zaudģt nacionalo nokrasu. 252 VADBAS ZINī TNE Uzlģ mģjdarbebas internacionalizacija radeja transnacionalo korporaciju fenomenu – tas veica globalo procesu katalizatora funkciju. Transnacionalo korporaciju pozeciju nostiprinašanas paradoksali atstaja iespaidu uz divu tradicionalo saimniekošanas subjektu – mazo uzlģ mumu epašnieku un valsts – stavokli. R? pnieciski attesteto valstu valdošas elites, kuram piederģja transnacionalas korporacijas un kuras tas parvaldeja, k? uva par mazas uzlģ mģjdarbebas saglabašanas un attestebas ideju dedzegam piekritģjam. Šodien maza uzlģ mģjdarbeba tiek ievģrojami finansģta ne tikai no budžeta ledzek ? iem, bet are no korporaciju pe ㌫ as. Ir mainejusies are valsts nostaja. Centienus regulģt saimniekošanas procesus tikai nacionalaja lemene ir nomainejusi sapratne, ka ekonomikas joma ir nepieciešama starpvalstu mijiedarbeba. Visspilgtak tas izpaužas Eiropas Savienebas (ES) darbeba. ES principiali atš ? iras no citiem re ? ionalajiem starpvalstu integracijas veidojumiem ar to, ka uzlģ mģjdarbebas joma netiek uzsvģrts nacionalais aspekts. ī rpusnacionalais princips nozemģ, ka ES dalebvalstis da ? u savas suverenitates nodod integrģtajam instit? cijam. ES balstas uz vienotu iekšģjo tirgu, ka are uz ekonomikas un val? tas savienebu. Par pilnvģrtegu Eiropas ekonomiskas integracijas subjektu valsts var k㌱ t tikai tad, ja ir apg ? ts viss ES likumdošanas normu un administratevo nosacejumu kopums (no latelu valodas – acquis communautaire). Tieši acquis communautaire veido šes ekonomiskas telpas normatevi tiesisko pamatu, kuru saimnieciskie subjekti uztver ka vienotu ES iekšģjo tirgu. ES iekšģja tirgus vienotas filozofijas izpratnes atslģgvards ir brģvģba. Citiem vardiem, ES dalebvalstu nacionalajos tirgos var brevi (netraucģti) parvietoties: · preces, · pakalpojumi, · kapitals, · darbs (darbaspģks). Brevs tirgus, kura koncepciju Eiropas filozofi izstradaja 17. gadsimta otraja pusģ, ir pilsoniskas sabiedrebas neatl emama sastavda ? a. Par pilsonisku sabiedrebu tiek uzskateta brevpratega indivedu asociacija, kura vil i cenšas saskal ot savas intereses, balstoties uz savstarpģjiem legumiem. Filozofi uzskata, ka pilsoniska sabiedreba, runajot m? sdienu valoda, ir cilvģku personiskas brevebas un vienledzebas realizacijas optimala forma. Saskala ar šo koncepciju valstij tiek atvģlģta naktssarga loma. Visas citas funkcijas pilsol i labprategi veic paši. Zinatnieki teorģtiski pamatojuši, un ilgstoša saimniekošanas prakse apliecinajusi, ka atvģrts nacionalais tirgus ir izdevegs ES dalebvalstij, jo: 1) ledz ar iespģju iegadaties arvalstes modernas tehnolo? ijas bez ievedmuitas uzlģ - mģjiem rodas spģcegs stimuls ražot lģtaku produkciju un uzlabot tas kvalitati; 2) veidojas labvģlegi politiski un tiesiski priekšnosacejumi ES dalebvalstu uzlģ mģju kooperacijai, lai tadģjadi iek ㌱ tu trešas pasaules valstu tirgos; 3) racionali tiek izmantoti ražošanas faktori un samazinas apkartģjas vides piesarl ojuma risks. ES iekšģja tirgus funkcionģšanas efektivitati nodrošina ekonomikas un val ? tas savieneba. ES dalebvalstis, kas iek㌧ vušas šaja savieneba, nodod tai savas pilnvaras naudas un kredetu apgrozebas, ka are val? tas politikas regulģšanas joma. Vienegais emisijas centrs ekonomikas un val? tas savienebas valstu teritorija ir Eiropas Centrala banka, kas risina šadus jautajumus: · izstrada un esteno naudas un kredetu politiku, · veic val ? tas operacijas attieceba uz „trešas pasaules” valstem, G. Oāevskis, A. Roze. Latvijas uzlģ mģjdarbebas veidošanas problģmas 253 · uzglaba un parvalda dalebvalstu oficialas starptautiskas likvedas rezerves, · veicina maksajumu un norģ? inu sistģmu nepartrauktu funkcionģšanu. Eiropas Centralas bankas galvenais mģr ? is ir nodrošinat cenu stabilitati cela ar inflaciju. Eiropas Savieneba val ? tas politikas jautajumi tiek risinati ekonomikas un finanšu Ministru padomes lemene. Ekonomiska savieneba, kas atrodas tikai ES kompetences joma, atš ? ireba no val? tas savienebas tiek veidota, koordinģjot ES dalebvalstu patstavegu ekonomisko politiku. Tomģr regulari tiek izstradati un apstiprinati ES ekonomiskas politikas galvenie orientieri. Ta 2000. gada marta Lisabona Eiropas Savieneba apstiprinaja ekonomiskas politikas galveno orientieru sistģmu 21. gadsimta pirmajam gadu desmitam. Ta ietver: · zinēšanu sabiedrģbas izveidi, kas balstetos uz m ? sdienegu informatevo tehnolo ? iju izmatošanu, · izgletošanas iespģju sniegšanu pģc iespģjas lielakai Eiropas iedzevotaju da ? ai, · uzlģ mģjdarbebas gara (noskal ojuma) veicinašanu, · apstak? u radešanu brevai konkurencei ka privataja sektora, ta are valsts tautsaimnieceba, · ES dalebvalstu aktevu iesaistešanos globalizacijas procesa. Latvija k? uva par pilntiesegu Eiropas Savienebas locekli 2004. gada. Savukart Latvijas uzlģ mģji taja laika jau vairakus gadus de facto saimniekoja pģc ES vienota iekšģja tirgus subjektu izvirzetajiem nosacejumiem. Tadģjadi varam apgalvot, ka brede, kad Latvijai juridiski tika pieš? irts Eiropas Savienebas pilntiesegas dalebnieces statuss, valsts tautsaimnieceba jau bija pielagota Eiropas tirgus darbebas nosa- cejumiem. Turklat tieši uzlģ mģjiem privatepašniekiem, nevis valsts uzlģ mumiem pieder vadoša loma Latvijas tautsaimniecebas piemģrošanas procesa apvienotas Eiropas konkurģjoša tirgus mehanismam. Šo tģzi apliecina statistikas dati 1. tabula. Par ekonomiski akteviem tiek uzskateti uzlģ mumi un uzlģ mģjsabiedrebas, kas ražojuši produkciju vai snieguši pakalpojumus atbilstošaja gada neatkaregi no ta, vai tie bijuši aktevi visu gadu vai tikai da? u no ta. 2003. gada Latvija darbojas 45 300 ekonomiski aktevi uzlģ mumi un uzlģ mģjsabiedrebas, kas veidoja 128,5% no 1997. gada lemel a. Vairums ekonomiski aktevo uzlģ mumu un uzlģ mģjsabiedrebu ir privatuzlģ mumi. Ta 2003. gada privataja sektora darbojas 90,2% no Uzlģ mumu un organizaciju re ? istra uzlģ mumu kopskaita. Turprete valsts uzlģ mumu skaits no 1997. ledz 2003. gadam samazinajies divas reizes. Iespaidegi izaugsmes tempi – 253,3% – raksturo izmail as atskaites perioda to uzlģ mumu skaita, kas atrodas arvalstu juridisko vai fizisko personu epašuma. Saskala ar 1. tabula sniegto informaciju varam konstatģt, ka vģsturiski esa laika perioda (10 gados) Latvijas tautsaimnieceba saka dominģt privatuzlģ mumi. Uz Latvijas privatepašnieku iespaidego rezultatu fona ģna paliek pašu uzlģ mģju skaita palielinašanas problģma. Par to, cik svarega tautsaimnieceba ir uzlģ mģju „musku? u spģka” izaugsme, liecina ASV pieredze, kas, š ? iet, ir valsts ar visattestetakajam tirgus attiecebam pasaulģ. Amerikal u zinatnieki apgalvo, ka mazie uzlģ mumi joprojam ir amerikal u ekonomikas dinamikas avots. Laika no 1990. ledz 1995. gadam šie uzlģ mumi izveidoja ¾ jaunu darba vietu ekonomika, proti, to ieguldejums nodarbinatebas joma bija vģl lielaks neka 19. gadsimta astol desmitajos gados. Šos uzlģ mumus var saledzinat are ar vartiem, pa kuriem tautsaimnieceba 254 VADBAS ZINī TNE ienak dažadu socialo slal u parstavji. Piemģram, mazaja biznesa aktevi piedalas sievietes. Ta laika no 1987. ledz 1997. gadam ASV par 89% palielinajas to uzlģ mumu skaits, kuru epašnieces bija sievietes. Mazo uzlģ mumu epašnieki labprat piel em daba vecaka gadagajuma cilvģkus un tadus, kuri vģlas stradat nepilnu darba dienu [5]. 1. tabula Latvijas ekonomiski aktuvie uzāēmumi un uzāēmējsabiedrubas (sadalujuma pa upašuma formnm) [1: 209; 2: 10] Economically Active Enterprises and Business Companies (by Form of Ownership) 1997. g. 2003. g. vienubas upatsvars (%) vienubas upatsvars (%) PAVISAM 35 259 100,0 45 300 100,0 Sabiedriskaja sektora 1539 4,4 955 2,1 tai skaita: valsts epašums 554 1,6 279 0,6 pašvaldebu epašums 844 2,4 572 1,3 uzlģ mumi un uzlģ mģjsabiedrebas ar valsts vai pašvaldebu da ? u pamatkapitala 50% un vairak 141 0,4 104 0,2 Privataja sektora 29 788 84,5 40 871 90,2 tai skaita: privatepašums 28 643 81,2 38 512 85,0 arvalstu juridisko vai fizisko personu epašums 836 2,4 2118 4,7 uzlģ mumi un uzlģ mģjsabiedrebas ar valsts vai pašvaldebu da ? u pamatkapitala mazaka par 50% 309 0,9 241 0,5 Citas epašuma formas 3932 11,1 3474 7,7 Lai novģrtģtu uzlģ mģjdarbebu valste, parasti tiek lietots radetajs uzī? mumu un uzī? m ? jsabiedrģbu skaits uz 1000 iedzģvotējiem. 2004. gada sakuma Latvija pastavegi dzevoja 2 319 203 cilvģku [1: 32]. 2003. gada valste bija 45 300 ekonomiski aktevi uzlģ mumi un uzlģ mģjsabiedrebas. Tas nozemģ, ka uzlģ mumu un uzlģ mģjsabiedrebu skaits uz 1000 iedzevotajiem = .5,192033192 30045 = Tas ir daudz vai maz? Saledzinot noradesim, ka Igaunija šadu lemeni sasniegusi jau 1995. gada. Savukart Latvija 1995. gada re ? istrģti tikai 10,1 uzlģ mumi un uzlģ mģjsabiedrebas uz 1000 iedzevotajiem. Turpretim Ungarija 1995. gada bija 50,7 un ? ehija – 68,4 uzlģ mumi un uzlģ mģjsabiedrebas uz 1000 iedzevotajiem [3: 5, 17]. Pašlaik visas minģtas valstis ir pilntiesegas ES dalebnieces un to uzlģ mģji pretendģ uz ievģrojamiem savienebas finanšu resursiem. Izskaidrojumu tam, ka uzlģ mģjdarbebas izplateba Igaunija ir ievģrojami lielaka neka Latvija, varam rast igaul u uzlģ mģju tradicionali ciešajos kontaktos ar skandinavu, epaši somu, kolģ? iem. Turklat japiemin are igaul u darbaspģka aktevas migracijas sekas. Stradajot Somija, viena no augsti attestetam Eiropas valstem, G. Oāevskis, A. Roze. Latvijas uzlģ mģjdarbebas veidošanas problģmas 255 Igaunijas jaunieši (are vidģjas paaudzes cilvģki) k㌱ st daudz uzlģ megaki privata biznesa uzsakšana neka Latvijas iedzevotaji. Darbs Somija, valste ar gadsimtu ilgam tirgus ekonomikas tradecijam, dod iespģju topošajam uzlģ mģjam uzkrat pieredzi. paši tas attiecas uz riska novģrtģšanu un psiholo? isko gatavebu neveiksmei (bankrotam). Jadoma, ka somu „pote” labvģlegi ietekmģ vairuma igaul u apzil u, jo neveiksmi biznesa vil i neuzl em ka tra 㜣 diju. Latvijas sabiedreba uzlģ mģja tģls ledz šim izveidojies vairak negatevs neka pozitevs. Vairums iedzevotaju uzlģ mģju identificģ ar spekulantu vai pat negodegu cilvģku. Nelielam Latvijas ? imel u skaitam uzlģ mģjdarbeba ir k? uvusi par ienakumu avotu. Majsaimniecebu budžeta pģtejums liecina, ka 2003. gada no visiem majsaimniecebu ienakumiem tikai 5,5% ir devuši ienakumi no uzlģ mģjdarbebas, amatniecebas vai pašnodarbinatebas [1: 58]. Pagaidam ne sabiedreba, ne Latvijas politiskaja elitģ neizdodas lauzt, maigi izsakoties, diezgan piesardzego attieksmi pret uzlģ mģjiem. Tieksme atl emt un pardalet svešu mantu visiem ledzegas da ㌧ s diemžģl nav zaudģjusi savu aktualitati un joprojam dominģ sabiedrebas apzila . Ir pamats domat, ka Latvijas sabiedreba valdošie aizspriedumi pret uzlģ mģjiem ir saisteti ar visai augsto tirdzniecebas uzlģ mumu epatsvaru valsts tautsaimnieceba (sk. 2. tabulu). 2. tabula Latvijas ekonomiski aktuvie uzāēmumi un uzāēmējsabiedrubas (sadalujumn pēc ekonomiskn darbubas veida, 2003. gads) [2: 10–11] Economically Active Enterprises and Business Companies (By Main Kind of Activity and the Number of Employed at the of 2003 ) Privntupašuma Ekonomiskns darbubas veidi Latvijas tautsaim- niecubn vienubas upatsvars (%) Pavisam 45 300 38 512 100,0 tai skaita: lauksaimnieceba, mednieceba, mežsaimnieceba un zvejnieceba 1266 1071 2,8 ieguves un apstrades r ? pnieceba; elektroener? ija, gazes un ? dens apgade 5765 4723 12,3 b ? vnieceba 2761 2481 6,4 tirdznieceba un remonts 18 683 16 818 43,7 viesnecas un restorani 2188 2035 5,3 transports, glabašana un sakari 3131 2584 6,7 operacijas ar nekustamo epašumu, noma un cita komercdarbeba 7608 5857 15,2 finanšu starpnieceba, izgleteba un parģjie ekonomiskas darbebas veidi 3898 2943 7,6 Tadu uzlģ mumu un uzlģ mģjsabiedrebu, kas nodarbojas ar vairumtirdzniecebu un mazumtirdzniecebu (automobi ? u, motociklu, individualas lietošanas priekšmetu, sadzeves aparat ? ras un iekartu remontu), 2003. gada sasniedza 43,7% no kopģja privatepašnieku uzlģ mumu skaita. Latvijas tautsaimnieceba šo uzlģ mumu epatsvars kopuma bija 41,2%. Tirdznieceba un remonta pakalpojumi ir attiecinami uz visa pasaulģ popularakajiem uzlģ mģjdarbebas veidiem. Veikalu biznesa pievilcebas avots slģpjas taja apstakle, ka sakotnģjais kapitals nav liels, bet pe㌫ as norma ir pietiekami augsta, ka are profesionalas prasebas uzlģ mģjam – tirgotajam ir visai zemas. Iespģjams, ka 256 VADBAS ZINī TNE atseviš? us kriminala ekstr? ma cienetajus tirdznieceba ka uzlģ mģjdarbebas veids piesaista ar iespģju maksat darba algu „aploksnģs”, tadģjadi ekonomģjot ražošanas izmaksas. Diemžģl ne katrs potencialais tirgotajs spģj izprast visas sarež 㜩 tas prasebas, ko izvirza ugunsdrošebas un biznesa drošebas noteikumi, celtniecebas un sanitaras normas. Taisnebas labad janorada, ka 1995. gada tirdzniecebas uzlģ mumu epatsvars kopģja Latvijas uzlģ mumu skaita bija augstaks – 51%. Devil desmito gadu vid ? seviš? i izteikta bija iedzevotaju interese par tirdzniecebu un starpniecebu. Latvija, epaši Rega, ieveda ? oti daudz lģto po ? u un turku pre? u. To zinama mģra stimulģja importģtajiem tik pievilcegais dargais lats. Savukart tadas arzemju t ? ristiem interesantas valstes ka Ungarija, ? ehija un Slovģnija tirdzniecebas uzlģ mumu epatsvars bija ievģrojami zemaks: attiecegi 36%, 29% un 26% [3: 17]. Jaatzest, ka visai daudz ir tadu uzlģ mumu, kuri veic operacijas ar nekustamo epašumu, nomu un citu komercdarbebu: 16,8% no kopģja Latvijas uzlģ mumu un uzlģ mģjsabiedrebu skaita un 15,2% no privatepašnieku uzlģ mumu skaita. Pieaugums šaja ekonomiskas darbebas joma tikai 2000.–2003. gada ir 43,1%, taja skaita privatepašnieku uzlģ mumos – 46%. Latvijas nekustama epašuma tirgus uzplaukums, ko izraiseja hipotekara kredeta attesteba un iedzevotaju da ? as ienakumu palielinašanas, radejusi interesi par uzlģ mģjdarbebu šaja joma. Maklera profesija ir k? uvusi prestiža, bet apdzevojamo platebu cenas Rega un tas apkaimģ izradejušas saledzinamas ar vidģjam cenam Eiropa. Diemžģl jakonstatģ, ka uzlģ mumi un uzlģ mģjsabiedrebas tada Latvijas tautsaimniecebai tradicionala nozarģ ka r ? pnieceba tikuši atbģdģti uz trešo vietu. 2003. gada ieguves un apstrades r ? pniecebas, elektroener ? ijas, gazes un ? dens apgades uzlģ mumu un uzlģ mģjsabiedrebu epatsvars bija tikai 12,7% no Latvijas uzlģ mumu un uzlģ mģjsabiedrebu kopģja skaita (12,3% no privatepašnieku uzlģ mumu kopģja skaita). Pģdģjos 5–7 gados visintensevak uzlģ mģjdarbeba attestejusies koksnes apstrades, b ? vmaterialu ražošanas, izdevģjdarbebas un poligrafijas joma. Var piel emt, ka uzlģ mģju – meža cirtģju – neatlaideba un b ? vmaterialu ražotaju intuecija bijusi tas stabilizģjošais faktors, kas ㌧ vis saglabat r ? pniecebas uzlģ mumu skaitu Latvija devil desmito gadu vidģja lemene. 1995. gada r ? pniecebas uzlģ mumu epatsvars bija 13% no uzlģ mumu kopģja skaita [3: 5, 17]. Latvijas r? pniecebas kodols, protams, ir apstrades r ? pnieceba – 5417 uzlģ mumi un uzlģ mģjsabiedrebas, kas 2003. gada veidoja 94% no ieguves un apstrades r ? pniecebas, elektroener ? ijas, gazes un ? dens apgades uzlģ mumu un uzlģ mģjsabiedrebu kopskaita [2: 7]. Apstrades r ? pnieceba 2003. gada stradaja 17,2% no visiem Latvija nodarbinatajiem. sa laika sprede (2001.–2003. g.) Latvijas apstrades r ? pnieceba pieaudzis: · uzlģ mumu un uzlģ mģjsabiedrebas kopskaits – par 6,6%; · nodarbinato skaits – par 11,5%; · r ? pniecebas produkcijas epatsvars iekšzemes kopprodukta faktiskajas cenas – no 35,5% 2001. gada ledz 37,2% 2003. gada [4]. Uzlģ mģjdarbebas atbalsts apstrades r ? pnieceba ㌧ vis risinat bezdarba samazinašanas problģmas gan Rega, gan, kas ir seviš? i svaregi, are Latvijas re? ionos. Ta 2003. gada viena apstrades r ? pniecebas uzlģ muma stradaja vidģji 32 cilvģki. Savukart Latvijas tautsaimnieceba kopuma nodarbinato iedzevotaju skaits viena uzlģ muma vidģji bija 22 cilvģki (sk. 3. tabulu). Vairuma apstrades r ? pniecebas uzlģ mumus (98,2%) stradaja vidģji 249 cilvģki, bet 56,6% uzlģ mumu – ne vairak G. Oāevskis, A. Roze. Latvijas uzlģ mģjdarbebas veidošanas problģmas 257 ka 9 cilvģki. Jaatzest, ka šadi mikrouzlģ mumi diezin vai spģs konkurģt vienotaja Eiropas tirg ? . Ta ? u tie visai veiksmegi darbojas vietģja tirg? , par ko liecina valstu r ? pnieciskas attestebas prakse. R ? pniecebas mikrouzlģ mumi, lieliski orientģjoties savas valsts tirgus specifika, g ? st pe ㌫ u pat tad, ja veic individualus pas ? tejumus. Analoga situacija veidojas are tirdzniecebas un remonta pakalpojumu joma. 2003. gada 98% vairumtirdzniecebas un mazumtirdzniecebas, automobi ? u, motociklu, individualas lietošanas priekšmetu un sadzeves aparat ? ras un iekartu remonta uzlģ mumos stradajošo skaits neparsniedza 49, bet 82,6% uzlģ mumu – 9. Pģc statistikas datiem lielais uzlģ mģju skaits šaja tautsaimniecebas nozarģ nodrošinaja darba vietas 153 t ? kstošiem cilvģku, t. i., 15,2% no 2003. gada nodarbinatajiem Latvijas iedzevotajiem vecuma no 15 ledz 74 gadiem. Turklat janorada, ka pietiekami daudz tirdzniecebas un remonta uzlģ mumu un uzlģ mģjsabiedrebu atrodas Latvijas rajonos – 30,3% no kopģja uzlģ mumu un uzlģ mģjsabiedrebu skaita 2003. gada (sk. 4. tabulu). 3. tabula Latvijas ekonomiski aktuvie uzāēmumi un uzāēmējsabiedrubas (sadalujumn pēc nodarbinnto skaita 2003. gadn) [1: 51; 2: 15] Economically Active Enterprises and Business Companies (by Number of Employed) No tiem ar nodarbinato skaitu (cilv.) Nodarbinato iedzevotaju skaits Ekonomiskas darbebas veidi Uzlģ mumu un uzlģ mģj- sabiedrebu skaits 0 – 9 10 – 49 50 – 249 ³250 Pavisam (t ? kst. cilv.) Vidģji uz vienu uzlģ mumu (cilv.) Pavisam 45 300 34 374 8824 1816 286 1007 29 Lauksaimnieceba, mednieceba, mežsaimnieceba un zvejnieceba 1266 845 335 81 5 138 16 Ieguves un apstrades r ? pnieceba; elektroener? ija, gazes un ? dens apgade 5765 3250 1830 577 108 198 34 tai skaita apstrades r ? pnieceba 5417 3066 1719 532 100 174 32 B? vnieceba 2761 1755 798 192 16 74 27 Tirdznieceba un remonts 18 683 15 414 2890 349 30 153 8 Viesnecas un restorani 2188 1631 508 47 2 25 11 Transports, glabašana un sakari 3131 2311 660 135 25 95 30 Operacijas ar nekustamo epašumu, noma un cita komercdarbeba 7608 6423 985 180 20 42 6 Finanšu starpnieceba, izgleteba un parģjie ekonomiskas darbebas veidi 3898 2745 818 255 80 282 72 258 VADBAS ZINī TNE 4. tabula Latvijas tirdzniecubas un remonta uzāēmumi un uzāēmējsabiedrubas [2: 7–10] Latvian Trade and Repair Enterprises and Companies 2000. gads 2003. gads 2000 2003 % Latvijas tautsaimnieceba pavisam 19 552 18 683 95,6 tai skaita Rega 13 469 10 225 13 023 10 092 96,7 98,7 tai skaita Regas rajons 6083 967 5660 970 93,0 100,3 Regas re? ions (Rega, J ? rmala un Regas rajons) 11 644 11 460 98,4 Ta ka vidģji viena tirdzniecebas un remonta uzlģ muma strada 8 cilvģki (sk. 3. tabulu), var pie ? aut, ka 2003. gada uzlģ mģji – tirgotaji Latvijas rajonos nodrošinaja darbavietas 45 280 (8 ´ 5660) cilvģkiem. Saledzinajumam: · 2003. gada Latvija bija 90 551 bezdarbnieks, no kuriem 23 617 nestradaja vairak ka gadu, · 36 684 cilvģki salģ ma bezdarbnieka pabalstu, · 56 103 cilvģkiem Latvijas rajonos nebija darba, no tiem 17 278 nestradaja vairak ka gadu [1: 53, 55]. Protams, daži desmiti t ? kstoši darba vietu bezdarba problģmu valste nespģj atrisinat. Ta ? u nelielas pilsģtas un ciematos dzevojošo cilvģku iekartošanos darba nelielos veikalil os vai remontdarbnecas var uzskatet par realu alternatevu darba meklģšanai Rega. Ar nožģlu jakonstatģ, ka tirdzniecebas un remonta uzlģ mumu skaits tieši Latvijas laukos samazinas atrak (93,0% 2003. gada, saledzinot ar 2000. gadu) neka pilsģtas (96,7%). Šes norises cģlol i ir šadi: · lauku iedzevotaju skaita samazinašanas. 1995. gada Latvijas laukos dzevoja 820 507 cilvģki, 2004. gada – 745 726 cilvģki jeb 90,9% no 1990. gada lemel a [1: 32]; · zema lauku iedzevotaju pirktspģja. 2003. gada majsaimniecebu ienakums laukos (nauda un nat ? ra) bija 62,61 lati (turklat ievģrojama da ? a – nat ? ra), bet pilsģtas – 98,46 lati [1: 58]; · zema efektivitate valsts uzlģ mģjdarbebas atbalsta politikai re ? ionos. Uzlģ mģjdarbebas pieaugumam tirdzniecebas joma svarega loma ir iedzevotaju pirktspģjai. Šo b ? teba banalo apgalvojumu apstiprina fakts, ka tirdzniecebas un remonta uzlģ mumu un uzlģ mģjsabiedrebu epatsvars Regas rajona (Rega, J ? rmala un Regas rajons) veidoja 61,3% no visa še profila uzlģ mumu skaita, kas darbojas valste 2003. gada. Diemžģl are šaja joma 21. gadsimta sakuma notikusi milzega uzlģ mģjdarbebas samazinašanas. Tas iemesls ir konkurence. Mazumtirdzniecebas parstavji Regas re ? iona nav spģjuši pretoties tirdzniecebas teklu ekspansijai. Iepģrkot preces lielos daudzumos un piedavajot tas pardošanai lielveikalos, tirdzniecebas tekliem ir iespģja noteikt zemakas cenas neka mazo uzlģ mumu epašniekiem. Lielveikalu sasniegumi konkurences cela izraisejuši to tirdzniecebas un remonta uzlģ mumu un uzlģ mģjsabiedrebu skaita samazinašanos, kuros nodarbinato skaits ir mazaks par 9. Latvija kopuma 2000.–2003. gada to skaits samazinajies par 6,6%. Savukart par 13,8% šaja laika posma palielinajies to tirdzniecebas un remonta G. Oāevskis, A. Roze. Latvijas uzlģ mģjdarbebas veidošanas problģmas 259 uzlģ mumu un uzlģ mģjsabiedrebu skaits, kuros nodarbinati 50 un vairak cilvģku. 2000.–2003. gada individualo komersantu skaits vairumtirdznieceba un mazumtirdznieceba, automobi ? u, motociklu, individualas lietošanas priekšmetu, sadzeves aparat ? ras un iekartu remonta samazinajies par 35%. Taisnebas labad jasaka, ka Latvijas tautsaimnieceba notikusi individuala komersanta ka uzlģ mģjdarbebas veida izstumšana: individualo komersantu skaits 2000.–2003. gada samazinajies par 31,5% [2: 13, 15]. Šis fakts ir viens no argumentiem par labu apgalvojumam, ka Latvijas sabiedreba vģl nespģj pilna mģra piedavat vislielakas labvģlebas režemu potencialajam individualajam uzlģ mģjam. Ta ? u r? pnieciski attestetajas valstes dominģ individualie privatepašnieku uzlģ mumi. Individuala privatuzlģ muma epašnieks uzl emas pilnu atbildebu par biznesa panakumiem vai krahu. Biznesa psiholo ? ijas specialisti uzskata, ka individualais privatepašnieka uzlģ mums ka uzlģ mģjdarbeba forma atbilst tada cilvģka dvģseles stavoklim, kas uzl emas iniciatevu un pats ir savas dzeves noteicģjs. Turklat pircģji nereti simpatizģ individualajam uzlģ mģjam, uzskatot, ka cilvģks, kurš atbild par saviem kontiem, ir ieinteresģts labi veikt darbu. Uzlģ mģjdarbebas gara stimulģšana, ka jau tika minģts, ir viens no ES ekonomiskas politikas galvenajiem orientieriem. Eiropas Savieneba uzlģ mģjdarbebas, epaši mazas, attestebai tiek atvģlģti ievģrojami finanšu resursi. Latvijas daleba ES dod iespģju are m? su valsts uzlģ mģjiem piek ㌱ t šiem finansģšanas avotiem, bet tikai ar nosacejumu, ka tiks veikta ledzfinansģšana – no valsts vai personiskas kabatas. Lai piedaletos ES strukt ? rfondu ledzek ? u apg? šana, dalebvalstij ir javeic atbilstošu izdevumu planošana valsts budžeta. Turklat valstij aktevi japiedalas tirgus infrastrukt? ras veidošana, proti, uzlģ mģjdarbebas atbalsta centru izveidģ, arvalstes esošo tirdzniecebas parstavniecebu finansģšana, eksportģtaju kreditģšana u. tml. Pģdģjos gados Latvijas tautsaimniecebai raksturegi augsti ekonomiskas izaugsmes tempi. R ? pnieciski attesteto valstu saimniekošanas prakse liecina, ka tieši ekonomiska uzplaukuma laika palielinas to cilvģku skaits, kuri vģlas k㌱ t par uzlģ mģjiem. Valsts parasti atbalsta tos uzlģ mģjus, kuri izveido jaunas vai paplašina esošas ražošanas jaudas, uzlabo pre ? u un pakalpojumu kvalitati, pilnveido ražošanas tehnolo ? ijas. Par epašu prioritati Latvijas tautsaimnieceba valsts uzskata uzlģ mģju darbebu jaunu darba vietu izveidģ vai darbinieku kvalifikacijas celšana. Maza uzlģ muma epašnieks, ko atbalsta valsts, ar laiku pats var investģt kada tautsaimniecebas nozarģ, par ko liecina r ? pnieciski attesteto valstu pieredze. LITERAT ? RA UN AVOTI 1. Latvijas statistikas gadagrēmata 2004. – Rega: CSP, 2004. 2. Ekonomiski aktģvie uzī? mumi un uzī? m? jsabiedrģbas Latvijē 2000.–2003. gads / Datu krajums. – Rega: LR CSP, 2004. 3. LR Valsts statistikas komiteja. 1991.–1994. gadē izveidoto uzī? mumu un uzī? m? j- sabiedrģbu izlases apsekojuma rezultēti. – Rega, 1997. 4. http//www.csb.lv. 5. http//www.usinfo.state.gov. 260 VADBAS ZINī TNE Problems of the Formation of Latvian Entrepreneurship Summary One of the fundamental reference – points of European Union economic policy intended for the first decade of XXI century is the encouragement of entrepreneurship heart. Latvian national economy largely adapted to European market functioning conditions, but the problem of entrepreneurship's scale expansion keeps its topicality. Up to now an image of entrepreneur in Latvian society is more negative than positive. The most popular form of entrepreneurship in Latvia is trade and repair services. Industrial entrepreneurship of late years dynamically developed in the sphere of woodworking, building material industry, publishing and polygraphy. Latvian society still in full measure is ready to offer the most favoured nation treatment for potential entrepreneurs. State has to allocate funds in order to uptake finance resources, which EU allots for entrepreneurship support, and to take an active part in formation of market infrastructure. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 261.–270. lpp. Krievijas komercbanku darbābas analāze Sanktpēterburgū Analysis of Russia’s Commercial Banks Activities in St. Petersburg Ramona Rupeika-Apoga Latvijas Universitate, Aspazijas bulv. 5, Rega, LV-1050 E-pasts: ramona.rupeika-apoga@lu.lv Šaja raksta autore ir pģtejusi Krievijas komercbanku darbebu Sanktpģterburga, lai paledzģtu Latvijas uzlģ mģjiem orientģties Krievijas banku sistģma un izvģlģties sadarbebai vispiemģrotako banku. Sakuma tika veikta Krievijas banku sektora visparģja izpģte, ka are tika izstradati komercbanku atlases kritģriji. Talak uzmaneba tika pievģrsta komercbanku atlasei pģc šiem kritģrijiem. Beigas tika izpģteti un saledzinati izvģlģto komercbanku starptautisko operaciju izcenojumi. Pģtejuma rezultata autore izstradajusi priekšlikumus, kuri varģtu paledzģt Latvijas uzlģ mģjiem samazinat ar nepareizu sadarbebas bankas izvģli saistetos zaudģjumus. Atslēgvūrdi: komercbankas, korespondģjošas attiecebas, banku starptautiska darbeba. Key words: commercial banks, corresponding relations, international activity of banks. Ievads Efekteva ledzdaleba pre ? u, kapitala vai pakalpojumu kusteba starp valstem nodrošina katras valsts ekonomisko izaugsmi. Latvijas un Krievijas uzlģ mģju sadarbebas pilnveidošana ir aktuala problģma, kuras risinajums var ievģrojami veicinat starptautiskas ekonomiskas sadarbebas intensitati, tadģjadi samazinot maksajumu bilances tekoša konta deficetu. Starp partneriem veidojas noteiktas attiecebas, kas saistetas ar dokumentu kustebu un maksajumu noformģšanu. Turklat vadoša loma starptautiskajas attiecebas pieder bankam. 2003. gada 1. decembre Krievijas teritorija bija re ? istrģtas 1675 kredetiestades, no tam bankas pakalpojumus at ? auts sniegt 1300 kredet- iestadģm, 842 kredetiestadģm at? auts veikt operacijas ar arvalstu val? tu. Sanktpģterburga darbojas 113 bankas. Tik liels banku skaits klientiem apgr ? tina izvģli. Saledzinajumam – Latvija ir tikai 22 bankas un viena arvalstu bankas parstavnieceba, un are šaja gadejuma atrast tieši sev vispiemģrotako banku nemaz nav tik viegli. Ka izvģlģties vispiemģrotako banku sadarbebai? Kadiem kritģrijiem tai jaatbilst? Vai mģs varam šai bankai uzticģt savu naudu? Šos un daudzus citus jautajumus sev uzdod Latvijas uzlģ mģji, tapģc autores mģr ? is šaja raksta ir izpģtet Krievijas komercbanku darbebu Sanktpģterburga, lai paledzģtu Latvijas uzlģ mģjiem orientģties Krievijas banku sistģma un izvģlģties sadarbebai vispiemģrotako banku. 262 VADBAS ZINī TNE Ša mģr ? a sasniegšanai autore izvirza šadus uzdevumus: · veikt Krievijas banku sektora visparģjo izpģti; · izstradat komercbanku atlases kritģrijus; · veikt komercbanku atlasi saskala ar izvģlģtajiem kritģrijiem; · izpģtet un saledzinat operaciju izcenojumus izvģlģtajam komercbankam. Darba izmantotas ekonomiskas un statistisko datu analezes pģtešanas metodes, ka are jaunaka zinatniska literat ? ra un periodika Statistisko datu ieg ? šanai autore izmantojusi Krievijas Federacijas Centralas Bankas statistiskos izdevumus, komercbanku asociaciju datus, komercbanku interneta majas lapas, komercbanku finanšu parskatus un nepublicģtus materialus. 1. Krievijas banku sektora vispūrēja izpēte1 Krievijas bankas nosaceti var iedalet divas kategorijas. Pirma grupa ir kredeta organizacijas, kuras apkalpo vienu vai divus lielus klientus. Otra grupa ir kredeta organizacijas, kuras orientģtas uz plašu klientu loku, ta saucamas universalas bankas. Krievijas banku sistģmai ir izteikta gan teritoriala, gan kapitala koncentracija. Visvairak banku darbojas Maskava un Maskavas apgabala (51% no kopģja kredetiestažu skaita), otraja vieta pģc Maskavas ir Sanktpģterburga (6% no kopģja kredetiestažu skaita). Lielaka da ? a no bankam, kuras darbojas Sanktpģterburga (60%), ir citu, parsvara Maskavas, banku filiales. Sanktpģterburga darbojas are arzemju bankas, piemģram, Dresdner banka, City banka, Maskava – are Deutsche Bank. Tomģr, ka atzemģ vietģjo banku parstavji, konkurence no arzemnieku puses vģl nav ? oti j ? tama. Ta 31.12.2003. no 50 lielakajiem akcionariem tikai 14 akcionari bija nerezidenti. Attieceba uz kapitala koncentraciju nepieciešams atzemģt, ka piecas lielakas bankas aktevu zila veido 43% no kopģjiem banku akteviem. Tas savukart nozemģ, ka ir daudz banku ar saledzinoši nelieliem akteviem, kuras orientģjas uz šauru klientu loku. Pirma priekšstata ieg ? šanai par Sanktpģterburgas banku darbebu ir nepieciešams izanalizģt galvenos bankas darbebas radetajus: 1. Aktģvi. Krievijas banku aktevu kopsumma 01.12.2003. bija 5 441 miljardi RUR, taja skaita Sanktpģterburgas kredetiestadģs – 232 miljardi RUR (4,26% no kopģja aktevu daudzuma). 01.10.2003. aktevu kopsumma veidoja 38,2% no IKP. Šis radetajs liecina par saledzinoši neattesteto Krievijas banku sistģmu; attestetajas valstes banku aktevu kopsumma krietni parsniedz IKP radetaju. No 200 lielakajam Krievijas bankam pģc akteviem 01.10.2003. Sanktpģterburga darbojas 15 bankas. Pirmaja desmitnieka ir tikai Maskavas bankas, pirmaja piecdesmitnieka ir 6 vietģjas Sanktpģterburgas bankas. Pģc aktevu lieluma vislielaka banka Sanktpģterburga ir “āˉeı⬬⴮? 〧 - ㈴ˉe㘴⸭?? ⬸ 㤺〼 ” (12. vieta), are pģc pašu kapitala lieluma ta ir vislielaka banka (18. vieta): attiecegi 63 miljardi un 5 miljardi RUR. 2. Kredģti. Izsniegto kredetu daudzums 01.12.2003. bija 3 055 miljardi RUR, kas veido 56% no kopģja aktevu daudzuma. Kredetu izsniegšana ir popularaka, tomģr ne ienesegaka banku aktevu operacija. Izsniegto kredetu daudzums ? oti strauji pieaug R. Rupeika-Apoga. Krievijas komercbanku darbebas analeze Sanktpģterburga 263 pģdģjos gados, apsteidzot kopģjo aktevu pieaugumu. Piel emot par bazes periodu (100%) 01.07.1998., izsniegto kredetu daudzums nefinanšu iestadģm 01.12.2003. bija 233%, aktevu pieaugums šaja perioda bija 157%. Tomģr jaatzemģ, ka lielakais aktevu un izsniegto kredetu pieaugums ir noticis tieši 2003. gada un daudzi eksperti uzskata to par jaunas attestebas tendences sakumu, piel emot, ka banku sektors ir atvese? ojies pģc 1998. gada krezes. Klientu kreditģšanas zila no 30 lielakajam Krievijas bankam divas bankas ir no Sanktpģterburgas. Izsniegto kredetu daudzums Sanktpģterburga 01.12.2003. bija 135,4 miljardi RUR, kas veido 4,43% no kopģja kredetu daudzuma. 3. Depozģti. Kopģjais depozetu daudzums gan no juridiskam (1 627 miljardi RUR), gan no fiziskam personam (1 470 miljardi RUR) 01.12.2003. bija 3 097 miljardi RUR, kas veido 57% no kopģja aktevu daudzuma. Depozetu tirg? joprojam monopolstavokli iel em valsts banka “㈽㹀㵂䑅 ˉ䙈䡊? ”. Tas attiecas uz depozetiem vietģja val? ta (75%), bet arzemju val ? ta monopolbankas loma arvien samazinas (47%). Ir paredzģts, ka tuvakaja nakotnģ še banka tiks privatizģta un sadaleta vairakas mazas bankas. Piel emto depozetu apjoms Sanktpģterburga 01.12.2003. bija 150,6 miljardi RUR, kas veido 4,9% no kopģja radetaja. 4. V ? rtspapģri. Otra popularaka akteva banku operacija ir vģrtspaperu iegade. Šis postenis 01.12.2003. veidoja 1 078 miljardus RUR, kas ir 20% no kopģja aktevu daudzuma. Sanktpģterburgas banku da ? a ir 32,5 miljardi RUR, t. i., 3% no kopģja radetaja. 5. Banku darbģbas rezult ? ti: Banku pell a 01.12.2003. bija 116 652 miljoni RUR, no 1327 bankam 95 darbojas ar zaudģjumiem. Analizģjot banku ielģ mumu un izdevumu strukt ? ru, ir nepieciešams atzemģt, ka ielģ mumu strukt? ra 01.12.2003. bija šada: 1) ielģ mumi no darejumiem ar val ? tu – 37,65%, 2) parģjie ielģ mumi (summas atjaunošana no rezervģm un fondiem, komisijas maksa) – 36,62%, 3) procenti, kas ieg ? ti no izsniegtajiem kredetiem, depozetiem un citiem ledzek ? iem – 13,43%, 4) ielģ mumi no darejumiem ar vģrtspaperiem – 12,18%, 5) soda nauda – 0,12%. Izdevumu strukt ? ra 01.12.2003. bija šada: 1) parģjie izdevumi (atskaitejumi rezervģs un fondos) – 41,73%, 2) izdevumi, kas saisteti ar val ? tas operacijam – 39,44%, 3) izdevumi, kas saisteti ar vģrtspaperu darejumiem – 7,27%, 4) procenti, kas samaksati par piesaistetiem ledzek ? iem – 6,46%, 5) izdevumi, kas saisteti ar personalu – 5,06%, 6) soda nauda – 0,04%. Krievijas komercbanku ielģ mumu un izdevumu strukt ? ra ? oti atš ? iras no Latvijas banku strukt ? ras. Latvijas bankam vislielakie ielģ mumi veidojas no darejumiem ar kredetiem, bet Krievija šis radetajs ir trešaja vieta, veidojot tikai 13,43%. Otraja un trešaja vieta Latvija ir komisijas maksa (23%) un ielģ mumi no darejumiem ar vģrtspaperiem (11%), saledzinajumam – attiecegie Krievijas radetaji ir 264 VADBAS ZINī TNE 3,15% un 12,18%, bet visienesegakais Krievijas operaciju veids – darejumi ar val? tam – Latvija veido tikai 5%. Apskatot izdevumu strukt ? ru, ir svaregi atzemģt, ka Latvija pirmaja vieta ir administratevie izdevumi (vidģji 40%), bet Krievija šis postenis veido tikai 5,06%. ? oti lielu epatsvaru banku ielģ mumu un izdevumu strukt ? ra iel em rezerves un fondi. Piemģram, Latvija izdevumi uzkrajumiem nedrošiem paradiem veido apmģram 10%, kamģr Krievija šis radetajs ir 33,60%. Bankas veido uzkrajumus nedrošiem paradiem, pģc tam šie uzkrajumi tiek restrukturizģti, tomģr restrukturizacija ne vienmģr ir saisteta ar poziteviem darbebas rezultatiem. Finanšu parskatos var atrast pat tadu paradoksu, ka, piemģram, banka ir otraja vieta pģc pe 㐫 as lieluma, bet vienlaicegi šai bankai ir negatevs kapitals. Ka tas ir iespģjams? Paradoksa risinajums slģpjas paradu restrukturizacija. Paradi tiek parformģti vekse ? os, atbrevojot rezerves, kas savukart izraisa pe 㐫 as pieaugumu, tomģr vienlaikus še banka ir viena no lederģm neapmaksato kredetu zila . 6. Kapit ? la pietiekamģbas r ? dģt? js 01.10.2003. Krievijas kredetiestadģs sastadeja 18,3%. 7. Sanktpģterburga darbojas ? etras no piecam, pģc žurnala “Eksperts” aprģ? iniem, finanšu zila stabilakajam bankam (乄㹐兆䁓㵂䑅 , 呂噗䁆夽䉄? un ㈽㹀㵂䑅 ˉ䙈䡊? ), ka are tres no astola m otras pģc finansialas stabilitates grupas bankam2. Nakamaja noda 㐧 ir izstradati kritģriji banku atlasei. Lielaka problģma saisteta ar faktu, ka realo finanšu stavokli nav iespģjams uzzinat tikai no finanšu parskatiem, to atzest are pašas bankas, jo ? oti izplateta paradeba ir makslega kapitala uzp ? šana. 2. Komercbanku atlases kritēriju izstrūde 1. Saskala ar pirmo atlases kritģriju jaizvģlas bankas, kuras ir komercbanku asociaciju locek? i. Sankpģterburgas teritorija darbojas 㩈䡆婊䉚䩛 㥂䑅䙜 ㈾尾䁆 - 嵂坂幂 , saesinajuma 㨹 ? - ? . Šaja asociacija piedalas 46 bankas, parsvara tas ir Sanktpģterburgas bankas, parģjas ir citu pilsģtu un arzemju bankas. Dažas lielas Maskavas bankas nav parstavģtas šaja asociacija, bet tas ir citas asociacijas – 㩈䡆婊䉚䩛 䁆??䩟䡅䩠 㵂?䕆? (saesinajuma “AP ? ”) – locekles. “AP ? ” darbojas 440 bankas, ka are nebanku iestades. Autores ieteikums ir izvģlģties komercbankas, kuras ir “㨹 ? - ? ” asociacijas locek ? i. 2. Nakamais kritģrijs ir ? oti b ? tisks tieši starptautiskas darbebas veikšanai. Tas ir korespondģjošo banku daudzums un strukt ? ra. Ša kritģrija izmantošana ir svaregi l emt vģra Krievijas bankas, ar kuram sadarbojas Latvijas komercbankas, tadģ? , ka šaja gadejuma var veikt maksajumus, bez starpniekiem. 3. Ka jau minģts, Krievijas bankas iedala divas grupas: universalas un “kabatas bankas”. Varb ? teba, ka “kabatas” banka vģlģsies apkalpot Latvijas uzlģ mģju nav liela (protams, zinami izlģ mumi var pastavģt), tadģ? plašaka sadarbeba veidosies ar universalajam bankam. Tieši tapģc nozemegs ir nakamais kritģrijs: apkalpojamo klientu skaits vai atvģrto kontu skaits. Kontu sadalejums pģc fiziskam un juridiskam personam var paledzģt noteikt, kuras bankas vairak orientģjas uz juridiskam personam un kuras – uz plašu fizisko personu loku. R. Rupeika-Apoga. Krievijas komercbanku darbebas analeze Sanktpģterburga 265 4. Ceturtais kritģrijs ir galvenie komercbanku darbebas radetaji: 4.1. Aktevu lielums; tomģr ir nepieciešams atzemģt, ka ne visas lielas bankas ir are ienesegas. Ta, pģc statistikas datiem, 2003. gada no 100 pģc akteviem lielakajam bankam tikai 14 bija visienesegakas. 4.2. Pašu kapitala lielums. 4.3. Pe 㐫 a. 4.4. Izsniegto kredetu daudzums. 4.5. Neapmaksato kredetu daudzums. 4.6. Svaregi ir are relatevie radetaji, piemģram, kapitala un aktevu atdeve (ROE un ROA), likviditates un kapitala pietiekamebas radetaji. 4.7. Pģtot bankas radetajus, ir jal em vģra are fakts, ka Sanktpģterburga darbojas daudz citu pilsģtu banku filia? u, parsvara Maskavas bankas, tadģ? ir nepieciešams izanalizģt gan mates bankas, gan filiales darbebu. Autores mģr ? is šaja pģtejuma nav noteikt Krievijas banku finanšu stabilitati, tapģc komercbanku atlasei saskala ar 4. kritģriju izmantoti bankas reitingu a? ent ? ru un specialistu veiktie pģtejumi. 5. Pģdģjais kritģrijs ir pakalpojumu izcenojumu saledzinajums. Pieci piedavatie komercbanku atlases kritģriji var paledzģt sašaurinat sakotnģjo potencialo sadarbebas banku skaitu, tomģr realo izvģli varģs izdaret pģc banku apmeklģjuma un parrunam ar banku menedžeriem, tadģ? , ka psiholo ? iskajam momentam banku izvģlģ are ir ? oti liela nozeme. 3. Komercbanku atlase Saskala ar pirmo kritģriju no 113 kredetiestadģm, kuras ir re ? istrģtas un darbojas Sanktpģterburga, tika izvģlģtas 46 bankas. Autore talakam pģtejumam izvģlģjas bankas, kuras veic aktevu starptautisku darbebu. Atlase tika veikta, pamatojoties uz korespondģjošo banku skaitu, epašu uzmanebu pievģršot korespondģjošam bankam arzemģs un apkalpojamo kontu skaitam, ka are sadarbebai ar Latvijas komercbankam. Atlasot pģc otra un treša kritģrija (korespondģjošo banku un apkalpojamo kontu skaits), no 46 izvģlģtajam bankam palika 15 bankas (sk. 1. tabulu). Veicot statistisko datu vakšanu un apkopošanu, ka are izvģrtģjot ieg? to informaciju, autore izdara šadus secinajumus: · Ne visas bankas sniedz informaciju par savu darbebu. Informacijas pieejameba ir nopietna problģma, šo novģrojumu apstiprina are Krievijas Centralas Bankas parstavji, uzskatot, ka Krievijas banku sistģma nav pietiekoši caurskatama. Bankas, kuras nav sniegušas informaciju asociacijai un kuras nebija iespģjams atrast banku interneta majas lapa, tika izslģgtas no talaka pģtejuma. Iemesli, kapģc bankas nesniedz informaciju, var b ? t dažadi, sakot ar informacijas slģpšanu un beidzot ar vienkaršu ignorģšanu. Jebkura gadejuma tadas bankas neizraisa lielu uzticebu. 266 VADBAS ZINī TNE 1. tabula Izvēlētūs komercbankas saskaņū ar pirmo, otro un trešo atlases kritēriju3 Selected Commercial Banks in Accordance with the First, the Second and the Third Parameter Korespondējošo banku skaits Apkalpojamo kontu skaits Bankas nosaukums Krievijū ī rzemēs Vostro kontu skaits Nostro kontu skaits Juridiskūs personas Fiziskūs personas ?㴾㽀 -䅀䉃 , ? -? 䑆? 14 N 26 1 16 926 53 033 䅀㵉䩋䱃䩋 䅀䉃 42 27 116 39 N N 䄼䵎偑单??䄼兗 27 7 41 35 4709 8065 ??兗 "??兗? -???啘??塛 " 24 21 49 64 41 800 147 693 ?偑 -䙕??塁婘? , ? -? 䑆? 4 46 23 66 73 21 000 14 100 孀??幠扈䁂? , ? -? ? 䑆? 13 16 1 N 891 54 588 摞敜時敞 䅀䉃 4 16 7 36 4690 3654 杕児? , ? -? ? 2 ? 䑆? 17 22 N N N N 楤? -䅀䉃 䑆? 30 19 66 41 35 601 3 216 328 楥武?䉀幠時湋 楠䱃?捌䍊? 䅀䉃 , 䙥䥥?? ?幯䱃恥 恉晥㵥䉊? 5 N N N 39 N N 楕?㱎商 -䑆? 123 27 N N N N 兀灊恂??㹂湋 幥履幣?湋 䡀䉃 , ? -? 䑆? 7 19 5 24 344 600 䙘煩獴䵕兑? - ??塱??啍畑獶 ??兗 104 36 218 87 67 713 1 056 000 塱䑄偷 9 17 4 35 14 053 3737 䑈敞䡀䉃 塠䱌䩊 52 1 72 N 199 891 17 968 790 · Zinamas problģmas ir saistetas ar informacijas atjaunošanu interneta majas lapas, piemģram, autore atrod tadu informaciju, ka viena banka (ı?扞捄䉀䙞䑥? ı䙈䕆?? 䕊? 㥂䑅 ) ir atvģrti sen bankrotģjošas Olimpijas bankas un neesošas Zemes bankas vostro konti. · Krievijas komercbankas ir orientģtas uz iekšģjo tirgu. Visam bankam ir ciešakas korespondģjošas attiecebas ar vietģjam bankam neka ar arzemju bankam, dažam bankam korespondģjošu attiecebu ar arzemju bankam vispar nav. · 17 bankas no 46 ir citu banku filiales, diemžģl jaatzemģ, ka ne visas filiales ir sniegušas informaciju par savu darbebu. Dažas no šem filialģm pieder ? oti lielam Maskavas bankam, bet nav iespģjams ieg ? t informaciju tieši par filiales darbebu – kadas korespondģjošas attiecebas tai pastav ar citam bankam. Piemģram, ??㐺 -??〼 2003. gada decembre banku reitinga pģc aktevu un pašu kapitala lielumiem ielģ ma attiecegi 21. un 30. vietu, bet par Sanktpģterburgas noda? as darbebu bija pieejama minimala informacija. 2004. gada šai bankai paradejas problģmas ar likviditati un to pievienoja citai bankai. · Bankas, kuram ir liels korespondģjošo banku skaits, apkalpo are plašu klientu loku. R. Rupeika-Apoga. Krievijas komercbanku darbebas analeze Sanktpģterburga 267 · Parsvara visas bankas apkalpo gan fiziskas, gan juridiskas personas. Ir dažas bankas, kuras vairak orientģjas uz fiziskam personam, piemģram,”???䀽?䑅 ˉ?䡈䩊 ”, “ı朩 -??䑅 ?ā? ”, “āˉeı????〰e - ??ˉ e㘴????⬸ ??〼 ”, bet citas – uz juridiskam personam, piemģram, “ˉe?㈶? ”. Nakamais atlases posms saistets ar izvģlģto banku galveno darbebas radetaju analezi. Autore izmantojusi vairaku reitinga a ? ent ? ru un specialistu viedok ? us par banku finanšu stabilitati: gan popularakas arzemju, gan vietģjas a? ent ? ras. No arzemju a ? ent ? ram tika izvģlģtas Standard & Poor’, Moody’s un Fitch, tomģr jaatzemģ, ka tikai nedaudzas bankas var at ? auties šo a? ent ? ru sniegtos pakalpojumus, dažam bankam nav nekadu starptautiski atzeto reitingu, tadģ? tika l emti vģra are vietģjo a ? ent? ru un specialistu viedok? i. Popularaka reitinga a ? ent ? ra banku vid ? Krievija ir 㙩 "ˉ㹟?䩄? ". Sava pģtejuma autore izmantojusi gan šes a? ent ? ras reitingu, gan Farrohova metodi, ka are žurnala “摥䈾潊 ” banku reitingu pģc aktevu un kapitala lieluma. Pģc analezes, ievģrojot ceturta kritģrija principus, talakam pģtejumam autore izvģlģjusies šadas bankas: 㩪歬? - 㥂䑅 , ? - ? ㈣? ; 呂噗䁆夽䉄? , ? - ? ? ㈣? ; 崮〶? , ? - ? ? 2 ? ㈣? ; ı㹢幣䑂䁆幄敟 ı䙈䕆屈䕊? 㥂䑅 , ā㹑㹀㵣䁓䡅䘾 䙑帾樾䑊? ; āˉeı?? ⴮? 〧 - ㈴ˉe?㐮ⴷ? ⬸ 㤺〼 ; ㈽㹀㵂䑅 ˉ䙈䡊? . Nobeiguma izpģteti un saledzinati pakalpojumu izcenojumi starptautisko operaciju veikšanai izvģlģtajas sešas bankas, ka are šie izcenojumi saledzinati ar Latvijas vidģjiem radetajiem. Sakuma izvģrtģti starptautisko norģ? inu izcenojumi: inkaso un kredeta vģstules, ka are izpģteti izdevumi, kas saisteti ar vģrtspaperu operaciju veikšanu: darejumi obligaciju tirg? un darejumi ar vekse? iem, brokeru pakalpojumu izmaksas. Beigas autore detalizģti pģtejusi un saledzinajusi ar starptautisko kreditģšanu saistetos izcenojumus. Pģc veiktas cenražu izpģtes un saledzinašanas gan Krievijas banku starpa, gan ar Latvijas komercbankam autore nonakusi pie šadiem galvenajiem secinajumiem: · Banku komisijas nauda visas Krievijas bankas nav vienada, tomģr atš? irebas nav b? tiskas. Izvģloties banku ar mazaku komisijas maksu, ir nepieciešams parbaudet, vai nepastav papildu maksas (pasta izdevumi, kurjera pakalpojumi utt.). Visplašako pakalpojumu spektru starptautisko dokumentaro darejumu slģgšanai piedava “㩪? 求 - 㥂䑅 ” un “?? 噗䁆夽䉄? ”. Dokumentaro operaciju pakalpojumu dardzeba ir viens no iemesliem, kapģc šis bankas pakalpojums nav plaši izmantojams ne Krievija, ne Latvija. · “㩪歬? - 㥂䑅 ”, “呂噗䁆夽䉄? ” un “ı㹢?? 䑂䁆幄敟 ı䙈䕆屈䕊? 㥂䑅 ” ir tiesegas Krievijas nerezidentiem atvģrt “C” tipa rģ? inus un piedavat brokera pakalpojumus vģrtspaperu tirg ? . Brokera pakalpojumus nerezidentiem vģrtspaperu tirg? piedava are “崮?㘴 “. Visam pģtamajam bankam ir tiesebas veikt brokeru darbebu, deleru darbebu un depozitaru darbebu šados tirgos: - valsts estermil a obligaciju un federalo aizlģ mumu obligaciju tirg ? ; - korporatevo vģrtspaperu (akciju un obligaciju) biržas tirg ? : Maskavas starpbanku val ? tas birža, Krievijas tirdzniecebas sistģmas, Maskavas fondu birža un Sanktpģterburgas fondu birža; - korporatevo vģrtspaperu (akciju un obligaciju) arpusbiržas tirg ? ; - operacijas ar Amerikas un Eiropas depozitarajam zemģm (ADR, GDR)6. 268 VADBAS ZINī TNE Papildus tradicionalajai brokeru pakalpojumu sniegšanas sistģmai “㩪歬? - 㥂䑅 ”, “呂噗䁆夽䉄? ”, “崮?㘴 ” un “ 䙄? ” piedava jaunu pakalpojumu – klientu apkalpošanu ar interneta apgrozebas sistģmas paledzebu – Alfa-Direct ( 㩪?求 - 㥂䑅 ); informatevo – tirdzniecebas sistģmu “GPB-i-trade” ( 呂噗䁆夽䉄? ); Internet-trading ( 崮〶? bankai) un ā㈹ 㥀䙅㹀 ( 䙄? ). · Lai gan Krievija ir negatevs maksajumu bilances finanšu konts, Krievijas bankas parsvara nodarbojas ar vietģjo firmu kreditģšanu. Latvijas uzlģ mģji var aizl emties šaja tirg ? , iesaistoties kopģjos projektos ar Krievijas firmam. Tomģr, l emot vģra, ka Krievijas bankas prasa augstakus procentus par kredetiem neka Latvijas bankas, šada veida kreditģšana nav izdevega. Secinūjumi un priekšlikumi Pģtejuma rezultata autore nonak pie šadiem galvenajiem secinajumiem un priekšlikumiem: 1. Krievijas bankas var nosaceti iedalet divas kategorijas: universalas un “kabatas” bankas. 2. Krievijas banku sistģmai ir izteikta gan teritoriala, gan kapitala koncentracija. 3. Pģc galvenajiem bankas darbebas radetajiem (aktevi, depozeti, kredeti, vģrtspaperi) Sanktpģterburgas bankas veido tikai 3–5% no Krievijas kopģjiem radetajiem, kaut are tie ir otrie lielakie pģc Maskavas banku radetajiem. 4. Krievijas komercbanku ielģ mumu un izdevumu strukt ? ra ? oti atš ? iras no Latvijas banku strukt? ras. Lielu epatsvaru Krievijas banku ielģ mumu un izdevumu strukt ? ra veido rezerves un fondi. 5. Bankas darbebas analezi apgr ? tina fakts, ka realo stavokli nav iespģjams uzzinat tikai no finanšu parskatiem. Šo faktu atzest are pašas bankas, jo ? oti izplateta paradeba ir makslega kapitala uzp ? šana. 6. Komercbanku atlasei tiek piedavati šadi kritģriji: · daleba komercbanku asociacija “㱌??灊䁰䩹 ?䁂?恣 䑥捥幠 -杀嵀晀 ”; · korespondģjošo banku daudzums un strukt ? ra; · apkalpojošo klientu skaits vai atvģrto kontu skaits. Kontu sadalejums pģc fiziskam un juridiskam personam var paledzģt noteikt, kuras bankas vairak orientģjas uz juridiskam personam un kuras – uz plašu fizisko personu loku; · galvenie komercbanku darbebas radetaji: - aktevu lielums; - pašu kapitala lielums; - pe 㐫 a; - izsniegto kredetu daudzums; - neapmaksato kredetu daudzums; - relatevie radetaji, piemģram, kapitala un aktevu atdeve (ROE un ROA), likviditates un kapitala pietiekamebas radetaji; · pakalpojumu izcenojumu saledzinajums. R. Rupeika-Apoga. Krievijas komercbanku darbebas analeze Sanktpģterburga 269 7. ? emot vģra visus minģtos kritģrijus, autore veiksmegai sadarbebai piedava šadas bankas: 㩪歬? - 㥂䑅 , ? - ? ㈣? ; 呂噗䁆夽䉄? , ? - ? ? ㈣? ; 崮〶? , ? - ? ? 2 ? ㈣? ; ı㹢幣?? 䁆幄敟 ı䙈䕆屈䕊? 㥂䑅 , ā㹑㹀㵣䁓䡅䘾 䙑帾樾䑊? ; āˉeı⬬?? 〰e - ㈴ˉe㘴⸭? 〫? ? 㨰? ; ㈽㹀㵂䑅 ˉ䙈䡊? . 8. Pģtot un saledzinot pakalpojumu cenas dažadas bankas, redzams, ka visas bankas piedava plašu pakalpojumu klastu un katram klientam ir jaizvģlas sev vispiemģrotaka banka. Bankas piedava dažadus tarifu planus, un ir iespģjams veikt darejumus dažadas biržas. 9. Krievijas vģrtspaperu tirg ? Latvijas uzlģ mģji var veidot tikai spekulatevas pozecijas. Tas ir saistets ar lielo ienakuma nodok ? a likmi un valsts risku. Ieguldet naudu valsts paradzemģs, nav izdevegi, l emot vģra ar vģrtspaperu iegadi un kontu apkalpošanu saistetos izdevumus. Izdevegi var b? t ieguldet naudu korporatevajos vģrtspaperos, bet šaja gadejuma ir jauzl emas are lielaks risks, ka are nedrekst aizmirst par ienakuma nodokli nerezidentiem (30%). No spekulatevo pozeciju viedok? a šis tirgus ir ? oti perspektevs, jo saledzinoši esa laika perioda var nopelnet 100% un vairak, tomģr jarģ? inas, ka tikpat atri to visu var pazaudģt. Spekulatevam pozecijam var pak ? aut tikai tadu kapitala da ? u, kuru zaudģjums neizraises firmas maksatnespģju – tadam ir jab ? t spekulanta „zelta likumam”. 10. Attieceba uz kredeta tirgu jaatzemģ, ka katra kredeta lieta tiek izskateta individuali, epaši starptautiskaja kreditģšana. Bankas specialisti izstradas piedavajumu konkrģtam projektam, kas vislabak atbilst gan bankas, gan klienta interesģm. Atkareba no bankas ieinteresģtebas iesaisteties šaja projekta b ? s atkaregs piedavajums un ta izcenojumi. Autore iesaka Latvijas uzlģ mģjiem veikt vairaku banku sakotnģjo aptauju un izvģlģties sev vispiemģrotako banku. Visas sešas šaja raksta ieteiktas bankas sniedz starptautiskas kreditģšanas pakalpojumus, bet konkrģtas bankas izvģle ir atkarega no klienta. ATSAUCES UN PIEZMES 1 Statistiska informacija šaja noda 㐧 tiek l emta no Krievijas Centralas bankas pģtejuma un komercbanku nepublicģtiem materialiem. 2 塠䱌䩋䱃䩥 䡀䉃? , ? ?幂䀽 “籃䱝敞? ”, N. 46, 2003, 117–154 䱉? . 3 Krievijas komercbanku dati un asociacijas “ 㱁 ? - ? ” nepublicģtie materiali. 4 01.10.2001. dati. 5 Mates bankas korespondentkontu skaits. 6 Veic “ 㩪?求 - 㥂䑅 ”, “ 崮〶? ”. LITERAT ? RA 1. e㵖䙀 㵂䑅䙜䡅䙓? 䠾䕑䙀? ˉ䙈䡈䩟䡅䙟 渾帾䁂婊? . Ц敂䥞䀽㹂湋 䡀䉃 塠䱌䱊䭌䍠? Ф敦敞䁰䩊 , 晥嵀? 䥀扥䉉 䡀? 䍠捌䍠潠 幥??㵊幠捀䉊? ? 䉀晜恞? , ? 15, 祂捀帾 2004 潠晀 . 2. 塠䱌䩋䱃䩥 䡀䉃? //“ 潅䡗㹀? ”, N. 46, 2003, 117–154 䱉? . 3. Žurnals “ 潅䡗?䁑 ”, 2003.–2005. g. 4. Žurnals “朾䑫半 ”, 2003.–2005. g. 5. “㱁 ? - ? ” asociacijas nepublicģtie materiali. 6. Latvijas un Krievijas komercbanku interneta majas lapu dati. 270 VADBAS ZINī TNE 7. http://www.acb.spb.ru. 8. http://www.arb.ru/. 9. www.bankir.ru. 10. www.bankpress.ru. Analysis of Russia’s Commercial Banks Activities in St. Petersburg Summary This paper examines Russia’s commercial banks activities in St. Petersburg to help Latvia’s entrepreneurs to orient themselves in Russian commercial bank system and to choose the most appropriate bank for cooperation. It begins with general Russian commercial bank sector analysis, which is followed by the development of criteria for commercial banks selection. The focus then shifts to commercial banks selection in accordance with developed parameters. Finally international operations tariffs for selected commercial banks are researched and compared. On the basis of the author’s findings, offers were put forward, which will help Latvia’s entrepreneurs to reduce losses connected with wrong cooperation bank choice. The author offers to cooperate with one of the following banks: 㩪歬? - 㥂䑅 , ? - ? ㈣? ; 呂噗䁆夽䉄? , ? - ? ? ㈣? ; 崮〶? , ? - ? ? 2 ? ㈣? ; ı㹢?? 䑂䁆幄敟 ı䙈䕆屈䕊? 㥂䑅 , ā㹑㹀㵣䁓䡅䘾 䙑帾樾䑊? ; āˉeı?? ⴮〰e - ㈴ˉe?㐮ⴷ? ⬸ 㤺〼 ; ㈽㹀㵂䑅 ˉ䙈䡊? . LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 271.–279. lpp. Komercāēlu riski un to novuršanas problumas Risks of Registered Pledges and the Problems of their Prevention Svetlana Saksonova Latvijas Universitate Aspazijas bulv. 5, Rega, LV-1050 E-pasts: svetlana.saksonova@lu.lv Latvijas komercbankam konkurences apstaklos ir lielaks stimuls lietot arvien riskantakus ledzeklus un pievģrst vairak uzmanebas ⸩ lai, neka koncentrģties uz aiz〣 mģju biznesu un maksatspģju. Tieši še palaušanas uz ⸩ las novģrtģjumu kreditģšanas procesa ir nozemegu draudu avots Latvijas komerc⸩ lu sistģmai. 2004. g. pāt ? juma mār? is1 ir noteikt komerc⸩ lu riskus, sniegt rekomendacijas komerc⸩ lu sistģmas pilnveidošanai un risku novģršanai. Autore izpģtejusi ar komerc⸩ las priekšmetu saistetus riskus (likviditates, konjunkt ? ras, bojaejas, juridisko risku), paradejusi šo risku objektivitati un iestašanas draudus, ka are risku novģršanas iespģjas. Izstradata aptauja par komerc⸩ lu attestebas perspektevam un komerc ⸩ lu riskiem, ka are komerc⸩ las risku SVID novģrtģjuma apkopojums. Aptaujas rezultati paledzģjuši ieteikt risinajumus konstatģtajam problģmam. Atslugvnrdi: komerc⸩ las, likviditates, konjunkt ? ras, bojaejas un juridiskais risks; ⸩ las vģrteba. Key words: registered pledges, liquidity risk (risk of insufficient collateral), risks of loss of value of the pledge, risk of loss, legal risk, risk of wrongly registered pledge. 1. Komercāēlu riski Dažadi iespģjamie ar komerc⸩ las priekšmetu saistetie riski, kas jakontrolģ banku kredetpolitikas ietvaros, ir apkopoti 1. tabula. Taja redzams, ka komercbankas komerc ⸩ las mehanisma izmantošana saskaras ar šadiem riskiem: · komerc ⸩ las likviditates risks; · komerc ⸩ las konjunkt? ras risks; · komerc ⸩ las bojaejas risks; · komerc ⸩ las juridiskais risks. Ne visi šie riski ir vienadi aktuali, piemģram, komerc ⸩ las juridiska riska nozeme ir samazinajusies saledzinajuma ar 1998.–1999. gadu, kad komerc ⸩ lu sistģma atradas radešanas un pilnveidošanas stadija. Pašlaik ta ir nodrošinata pret krapšanas mģ? inajumiem, tapģc kl? das var rasties tikai atseviš ? u darbinieku nolaidebas dģl. Komercbankam visaktualakie ir komerc ⸩ las likviditates un konjunkt? ras risks. Risku novģrtģšanas un kontroles metodes var nosaceti iedalet kvalitatevajas un kvantitatevajas metodģs. 272 VADBAS ZINī TNE 1. tabula Ar komercāēlas priekšmetu saistētie riski Risks Related to Registered Pledges Riska veids Riska raksturojums Likviditates risks (Nodrošin ? juma nepietiekam? bas risks) 㜩 las priekšmeta realizacijas neiespģjameba vai nepietiekameba procentu, soda naudas un tiesas izdevumu summas segšanai. Konjunkt ? ras risks (Nelikv? da nodrošin ? juma risks) Varb ? tģja ⸩ las priekšmeta vģrtebas krišanas kredetleguma darbebas laika. Ja kredeta neatmaksašanas gadejuma rodas nepieciešameba pardot nodrošinajumu, pastav risks, ka ⸩ la izradesies nelikveda vai tas pardošana ieilgs, vai are pardošanas cena izradesies zemaka. Visos šajos gadejumos banka var ciest zaudģjumus. Bojaejas risks 㜩 las priekšmeta iznecinašanas iespģjas. Juridiskais risks (⨣ las nepareizas noformāšanas risks) Tr ? kumi ⸩ las leguma sagatavošana un noformģjuma. Šaja gadejuma aiz 〣 mģjs var aizkavģt ⸩ las pardošanu un kredeta dzģšanu ar ieg ? tajiem ledzekliem, var atklaties citi ⸩ las turģtaji, kuri apstredģs bankas tiesebas. Komercbanku receba ir dažadas kvantitatevas metodes, kas piemģrotas risku novģrtģšanai. Piemģram, analizģjot attiecego tirgu, ir iespģjams prognozģt cenas vģrtspaperiem vai precģm, kas izmantotas par nodrošinajumu. Izmantojot kvantitatevas metodes, bankam iespģjams prognozģt are makroekonomisko attestebu, inflaciju, val? tas kursus un citus faktorus, kas var ietekmģt klienta maksatspģju un piedavata nodrošinajuma vģrtebu. Savukart citos gadejumos riska novģrtģšanai ir pielietojamas tikai kvalitatevas metodes, piemģram, juridiska riska novģrtģšana vai bojaejas riska novģrtģšana. Raksturosim tuvak galvenos ar ⸩ las priekšmetu saistetos riskus – likviditates un konjunkt? ras risku. Likviditātes risks Apskatesim likviditates riska izpausmes piemģru. Pie? emsim, ka klients noslģdz legumu par ražošanas iekartu iegadi. Vi? š paredz finansģt darejumu ar bankas kredeta paledzebu, darejums tiek izanalizģts, un atbilstoši bankas kredetpolitikai tiek pie? emts lģmums par kredeta izsniegšanu. Lai gan sakuma kredeta apmaksa notiek pģc plana, pģc kada laika sakas problģmas – bankas klienta biznesa ideja izradas populara, un daudzi konkurenti iegadajas ledzegas iekartas. Tas noved pie to piedavajuma palielinašanas un cenu samazinašanas. 㜩 las parvģrtģšanas rezultata pģc gada atklajas, ka par iekartu sakuma iegades cenu pašlaik var nopirkt jaunus, nevis lietotus eksemplarus, kas loti apgr? tina komerc ⸩ las realizaciju. Rezultata klientam nav motivacijas atdot aizdevumu, jo vienegais, ko vi? š var zaudģt, ir ⸩ la, kuras vģrteba ir ievģrojami kritusies. Bankai šada situacija ir izvģle: 1. Lauzt aizdevuma legumu un mģ? inat realizģt pieejamo nodrošinajumu. Ta ka nodrošinajuma cena ir kritusies un iespģjamie pircģji b ? s informģti par to, ka banka mģ? ina atri realizģt komerc ⸩ lu, ir liela varb ? teba, ka banka cietes ievģrojamus zaudģjumus. S. Saksonova. Komerc⸩ lu riski un to novģršanas problģmas 273 2. Banka var mģ? inat parstrukturģt kredetu, t. i., b ? tiski izmainet aizdevuma nosacejumus par labu klientam, piemģram, samazinat aizdevuma procentu likmi, pagarinat aizdevuma termi? u. Šada gadejuma, ja klientam nav launprategas ieceres, ir iespģjams atrast kompromisu, kas lautu bankai ne tikai samazinat zaudģjumus, bet perspekteva pat ieg? t pel? u. Parasti klients laikus bredina banku par savam problģmam, l? dz pagarinat kredeta termi ? u vai veikt citas izmai? as leguma noteikumos. Dažkart dažadu iemeslu dģl aizdevuma summa var izradeties nepietiekama un nepieciešams to palielinat. Pats galvenais ir skaidri novģrtģt situaciju un saprast, vai to ir iespģjams atrisinat. Kredeta izmantošanas gaita klients var ciest neveiksmi ne tikai savu nepareizo pie〣 mumu dģl, ta ? u jebkura gadejuma ledzekli ir jaatdod bankai. Visbiežak bankai ir dilemma – vai nu realizģt ⸩ lu, vai paledzģt klientam. Ja klienta biznesa sanacija ir ekonomiski pamatota, tiek izstradats biznesa plans, banka ieg ? st plašakas pilnvaras. ī rvalstu prakse liecina, ka tajas valstes, kuras likumdošana droši aizsarga kreditora tiesebas, lielakoties notiek biznesa sanacija. Turprete ierobežotas kreditoru tiesebas ir postošas ne tikai banku sistģmai, bet are ekonomikai kopuma, jo veicina tas efektivitates (uz〣 mumu veiksmegas darbebas) kopģjo pazeminašanos. Konjunktī ras riski Komerc ⸩ lu sistģma pģc b ? tebas kalpo ka viens no riska samazinašanas veidiem, ko izmanto Latvijas komercbankas. Tomģr are tad, kad kredeti ir nodrošinati ar komerc ⸩ lam, to atmaksa ne vienmģr notiek veiksmegi. Tas notiek dalģji tadģl, ka risku parvaldģ starp komerc ⸩ lu un aizdevumu izveidojas reflekseva saikne – Sorosa refleksivitates teorijas epašais gadejums2. Apskatesim še principa izmatošanu Latvijas komerc ⸩ lu sistģma. Starp aizdevumu un komerc ⸩ lu ir gan tiešas, gan atgriezeniskas saites. Aprakstetais princips darbojas are hipotekaras ⸩ las gadejuma. 㜩 las izmantošanas mehanisma galvenas gr? tebas rada āēlas patiesns vurtēbas noteikšana, jo tirgus cena ir mainegs lielums, kas atkaregs no ekonomiska cikla fazes. Piemģram, stipra, strauji augoša ekonomika, kuras attestebu finansģ augsta kreditģšanas aktivitate (par tadu pašlaik varģtu uzskatet are Latvijas ekonomiku) parasti pacel aktevu novģrtģjumus un palielina uz 〣 mumu ienakumu pl ? smu, kas kalpo par pamatu aiz 〣 mģja maksatspģjas noteikšanai. Ekonomikas ciklam parejot recesijas fazģ, ie ⸩ lato aktevu vģrteba var kristies, brežiem loti strauji, kas izraisetu nestabilitati banku kredetu nodrošinajumu portfelos. 1. attģla grafiski paradeta makroekonomiska cikla ietekme uz ⸩ las vģrtebu norada uz finanšu institī ciju nepieciešamēbu puc precēznknm makroekono- misknm prognozum, lai izstrndntu drošu un efektēvu kreditušanas politiku. Ja banka sistematiski kl? das savu klientu maksatspģjas novģrtģšana, tad pat nelielas makroekonomiskas konjunkt ? ras izmai ? as var izraiset bestamus draudus bankas finanšu stabilitatei [1]. Punkts A 1. attģla ir kredeta perioda sakums. Ja šaja brede ekonomika atrodas ekonomiska cikla augšupejas fazģ (kas nozemģ kreditģšanas aktivitates un cenu pieaugumu), tad nodrošinajums tiek augsti novģrtģts, jo tas atbilst pašreizģjam tirgus stavoklim. Ta? u sakara ar ekonomikas attestebas ciklisko dabu ir likumsakaregi paredzģt, ka pģc augšupejas fazes iestasies ekonomikas lejupslede, kuras laika kreditģšanas aktivitate un, iespģjams, are ⸩ lu cenas kritesies. 274 VADBAS ZINī TNE Laiks Vģrteba Kredeta periods (kreditģšanas termi ? š) Kredetaktivitate 㜩 las vģrteba Inflacijas lemenis A B 1. att. Makroekonomiska cikla ietekme uz ⸩ las vģrtebu The Influence of Macroeconomic Cycle on the Value of the Pledge Tapģc kredeta perioda nobeiguma punkta B nodrošinajuma cena var samazinaties, kas var radet papildu risku, bankai atg ? stot kredetu, t. i., var iestaties konjunkt? ras risks. Tatad šaja gadejuma bankas mģ? ina noteikt adekvato ⸩ las vģrtebu, ta ? u refleksivitates teorija parada, ka ar savu lģmumu bankas ietekmģ vidi, kura darbojas. Augstu novģrtģjot komerc ⸩ las, pieaug kreditģšanas aktivitate, kas savukart izraisa nodrošinajuma cenas pieaugumu utt. Ta? u are tada gadejuma, ja bankas apzinas refleksivitates ietekmi uz saviem lģmumiem, pilneba novģrst riskus tik un ta neizdosies, jo: · lai precezi prognozģtu komerc⸩ las cenu, ir nepieciešamas idealas nodrošinajumam atbilstoša tirgus zinašanas. Dažos gadejumos par komerc ⸩ lu var tikt izmantots vģrtspaperu portfelis, kas pieprasetu no bankas tirgus analeti ? iem šo vģrtspaperu cenu dinamikas prognozi; · nav iespģjams precezi paredzģt makroekonomiska cikla fazes. Vairakos gadejumos nav pat iespģjams noteikt, kura fazģ ekonomika pašlaik atrodas; · nav iespģjams paredzģt inflacijas tempus. Ka jau minģts, 2004. gada maija Latvijas patģri? a cenu gada inflacija palielinajas ledz 6,2% [2]. Pģdģjo reizi Latvija tads inflacijas lemenis tika novģrots 1998. gada. Inflacija ne tikai traucģ noteikt komerc ⸩ las patieso vģrtebu, bet are ietekmģ aiz 〣 mģja rentabi- litati un ledz ar to are ta maksatspģju. Cenu pieauguma apstaklos rodas ta sau- camais inflacijas nodoklis, jo uz〣 mums ir spiests iepirkt preces par arvien augstakam cenam, tatad are maksat lielaku pievienotas vģrtebas nodokli. Jo lielaki ir uz〣 muma tģri ? i materialiem, jo bestamaka šadam uz 〣 mumam ir inflacija. Augstas inflacijas apstaklos nodoklu problģma ir viens no galvenajiem juridisko personu aktivitates krišanas un to maksatspģjas samazinašanas iemesliem. Acemredzami, ka, kreditoram analizģjot inflacijas iespģjamo ietekmi uz aizdevuma atmaksašanas gaitu, ir ja? em vģra ne tikai komerc⸩ las cenas svarstebas, bet are uz〣 muma nodrošinateba pret inflaciju, novģrtģjot aizdevuma izmaksu strukt? ru un pieejamas inflacijas prognozes. Ta ? u ir skaidras are problģmas, ar kuram saskaras banka: S. Saksonova. Komerc⸩ lu riski un to novģršanas problģmas 275 - informaciju par firmas ražošanas procesu un izmaksu strukt? ru ieg? t ir gr? ti, dažreiz pat neiespģjami; - ir gr ? ti ieg ? t informaciju par kreditģjamas firmas apgrozejuma ledzeklu cenu dinamiku, jo tas ir saistets ar nopietniem izdevumiem atbilstošo pre ? u tirgus izpģtei. Inflacijas paradebu ignorģšana banku kredetpolitika var novest pie tadam nopietnam sekam ka izsniegto kredetu neatmaksašana un nepareizs kredetu portfela sadalejums starp estermi ? a un ilgtermi ? a kredetiem. Tomģr pašlaik nav pamata uzskatet, ka Latvijai draud ilgstoša palielinata inflacija. Latvijas Banka minģto inflacijas leme ? a pieaugumu prognozģja 2004. gada maija un saisteja galvenokart ar vienreizģjiem un jau iepriekš zinamiem faktoriem sakara ar normatevo prasebu parmai 〧 m, Latvijas Republikai kl? stot par ES dalebvalsti. Vissvaregakais inflacijas iemesls ir lielais iekšzemes pieprasejums, kuru nepieciešams kontrolģt, lai saglabatu ekonomiku no parkaršanas riska. Šo ierobežojumu kontekstn ir svarēgi ne tikai puc iespujas pareiznk novurtut komercāēlu, bet arē pareizi noteikt ar komercāēlu nodrošinntn kredēta termiču. Saprotams, ka termi ? š ir jaizvģlas ta, lai komerc ⸩ las vģrteba kreditģšanas perioda beigas nav parak zema, pretģja gadejuma strauji pieaug kredeta neatdošanas risks (sk. 1. att.). Še problģma ir epaši aktuala augstas inflacijas apstaklos, jo tas spģcegs un neparedzģts pieaugums var neitralizģt bankas procentu ie 〣 mumus, kas pģc b ? tebas nozemģ zaudģjumus. Lai parskatami atspogulotu dažadu risku novģrtģšanas rezultatus, komerc⸩ lu riski un to novģrtģšanas problģmas apkopoti 2. tabula. Šada tabula varģtu b ? t pievienota katra aiz 〣 mģja kredeta lietai un parskateta regularos laika intervalos, vai are pģc kada notikuma, ja ir pamats uzskatet, ka tas izmanes tabulas vģrtebas. 2. Latvijas komercbanku 2004. g. aptauja par komercāēlu riskiem, to novuršanas iespujnm un attēstēbas perspektēvnm Lai noskaidrotu banku viedokli par komerc ⸩ las riskiem un komerc ⸩ lu attestebas perspektevam, pģtejuma ietvaros Latvijas komercbankam tika sagatavota aptaujas lapa. Aptauja tika ieklauti pieci jautajumi, par šadam tģmam: · Komerc ⸩ lu parvģrtģšanas biežums, to ietekmģjošie faktori, ka are komercbankas darbebas komerc ⸩ las vģrtebas samazinašanas gadejuma. Šie jautajumi tika ieklauti, lai novģrtģtu, ka Latvijas komercbankas parvalda dažadus komerc ⸩ las riskus, kas var izraiset komerc⸩ las vģrtebas samazinašanos. · Latvijas iestašanas Eiropas Savieneba ietekme uz Latvijas komerc⸩ lu sistģmu, jo iestašanas ES ir svaregaka izmai ? a Latvijas ekonomiskaja vidģ 2004. gada. · Latvijas komerc⸩ lu sistģmas nakotnes perspektevas, ieskaitot tadus faktorus ka vidģjas aizdevumu procentu likmes un termi ? i, nakotnes prasebas pret kredetu nodrošinajumu un kredetu kvalitates dinamika. Šis jautajums tika uzdots, lai papildinatu SVID analezi ar komercbanku izteiktajam atzi 〧 m. 276 VADBAS ZINī TNE Apkopojot 2004. g. Latvijas komercbanku aptaujas rezultatus, var secinat: · Latvijas komercbankas parvģrtģ komerc⸩ las vismaz reizi gada. Kopuma šadu termi ? u varģtu uzskatet par adekvatu vairakumam komerc ⸩ lu veidu, kaut gan specifiskos gadejumos, piemģram, ja par nodrošinajumu ir izmantoti vģrtspaperi vai iekartas ar nestabilu cenu (piemģram, datori), b ? tu piemģrots esaks parvģrtģšanas termi ? š. · Pie ? emot lģmumu par komerc⸩ las parvģrtģšanas uzsakšanu, bankas ? em vģra visai plašu iespģjamo faktoru klastu: - klienta maksatspģju, - naudas pl ? smas izmai ? as, - galvotaju finansiala stavokla izmai ? as, - izmai ? as nodrošinajuma tirg ? . Tomģr bankas neatzemģ makroekonomiskos faktorus ka vienu no iemesliem komerc ⸩ las parvģrtģšanai. Valsts makroekonomiska situacija atstaj ietekmi uz uz 〣 mģjdarbebu, piemģram, inflacija var nopietni iedragat dažu uz 〣 mumu maksatspģju, komerc⸩ las vģrteba var maineties are ekonomikas cikla fažu mai? u dģl. Tapģc komercbankam ir nepieciešams ? emt vģra šes sakarebas. · Atbildot uz jautajumu par iespģjamiem darbebu variantiem gadejuma, ja ⸩ las vģrteba kretas vai kredets kl? st par slikto vai uzraugamo kredetu, bankas atzemģ gandrez visus aptaujas lapa piedavatos variantus: - leguma laušana un komerc ⸩ las realizģšana, - uz〣 muma maksatnespģjas procesa ierosinašana, - parada pardošana ar cesijas leguma paledzebu. Zemegi, ka neviena banka nav izvģlģjusies piedavato variantu paledzģt klientam, atvieglojot aizdevuma nosacejumus. No vienas puses, tas liecina, ka bankas r? pģjas par savu kredetu portfela kvalitati un aktevi mģ? ina atg? t aizdoto naudu, neiesaistoties ilgajos uz〣 mumu sanacijas vai parvaldešanas procesos. No otras puses, attesteto valstu praksģ (epaši Vacija un Japana) ir zinami piemģri, kad banku iesaistešanas uz 〣 mumu parvaldģ lavuši sanģt uz〣 mumus un nodrošinat to darbebas veiksmegu turpinajumu. · Jautajuma par ES ietekmi uz Latvijas komerc ⸩ lu sistģmu Latvijas komercbankas atzemģ, ka ES Latvijas komerc⸩ lu ietekmģs maz. Še atbilde ir saprotama, jo Latvijas likumdošana komerc ⸩ lu joma jau radešanas brede tika saska? ota ar ES prasebam, tapģc izmai? as taja nebija gaidamas. Kopš 2004. g. 1. maija (oficialais iestašanas datums) ir pagajis ess laiks, kas nelauj novģrtģt tadus ar iestašanos saistetos faktorus ka, piemģram, Latvijas pieeju ES strukt ? rfondiem un komercbanku lomu projektu finansģšana. · Jautajuma par komerc ⸩ lu sistģmas perspektevam Latvijas komercbankas atzemģjušas, ka: - vidģjas aizdevumu procentu likmes nakotnģ b ? tiski nemainesies. Bankas pielauj iespģju, ka bazes procentu likmes nedaudz palielinasies (acemredzami, Latvijas Bankas politikas rezultata), savukart banku piecenojumi kredetiem samazinasies; - bankas paredz, ka vidģjiem aizdevuma termi ? iem b ? s tendence palielinaties; - attieceba uz prasebam pret nodrošinajumu bankas neredz iespģju b ? tiskam izmai〧 m. Nodrošinajuma esamebai un kvalitatei vģl arvien S. Saksonova. Komerc⸩ lu riski un to novģršanas problģmas 277 ir b ? tiska loma kredetu pieš? iršana, un, lai gan iezemģjas tendence uz nenodrošinato kredetu pieaugumu, to epatsvars banku kredeta portfelos saglabasies neliela lemene; - ka galveno iespģjamo draudu kredetu kvalitatei Latvijas komercbankas piemin iespģjamo ekonomikas attestebas tempu palģninašanos, epaši privata patģri ? a samazinašanos. Tas liecina par to, ka bankas kopuma apzinas pģtejuma apskatetos konjunkt? ras riskus. 2. tabula Komercāēlas risku SVID novurtujuma apkopojums (paraugs) SWOT Analysis of the Registered Pledge Risks 㜩 las priekšmets – transportledzeklis Iepriekšujn perioda novurtujums (uzrndot novurtujuma datumu) Pudujn perioda novurtujums (uzrndot novurtujuma datumu) Riska veids La bs 3 Ap mi e- rin oš s Bē sta ms La bs Ap mi e- rin oš s Bē sta ms Novurtušanas metode ˇē las novurtujuma izmaičas (atkarēbn no riska veida) Komercāēlas likviditntes risks X X Nodrošinnjuma tirgus analēze: rada, ka palielinas jaunu autobusu imports un tiek atviegloti lezinga nosacejumi 㜩 las vģrteba samazinasies Komercāēlas konjunktī ras risks X X Makroekonomikas apskats: degvielas cenas / jauno konkurentu paradešanas var negatevi ietekmģt uz〣 muma darbebu 㜩 las vģrteba samazinasies; klientam var rasties problģmas ar maksatspģju Komercāēlas bojnejas risks X X ˇē las vizunln apsekošana 㜩 las vģrteba nemainas Komercāēlas juridiskais risks X X Dokumentu pnrbaude: atbilsteba likumdošanas prasebam – 278 VADBAS ZINī TNE Kopsavilkums un priekšlikumi Makroekonomiskas tendences Latvija liecina, ka komercē? lu sist ? ma uz Ⱚ m ? j- darb ? bas kredit ? šanas ciklā iegī st arvien lielāku noz ? mi. Tomģr komerc ⸩ lu sistģmas vajums ir saistets ar dažadiem komerc ⸩ las sistģmas dalebnieku, galvenokart Latvijas uz〣 mģju, riskiem. Iespģjamie riski Latvijas uz〣 mģjiem ir nevienmģrega re ? ionala attesteba, jo liela investeciju dala koncentrģjas Rega, ka are dažadi ar iestašanos ES saistetie faktori, piemģram, akcezes nodoklu pieaugums, importa noteikumu izmai ? as. Komercbankas savuknrt atrodas asas konkurences apstnk? os, kas liek tnm vairnk uzmanēbas pievurst āēlai un maznk koncentruties uz aizčumuju biznesu un maksntspuju. Tieši šē pa ? aušanns uz āēlas novurtujumu kreditušanas procesn ir nozēmēgs drauds Latvijas komercāēlu sistumai. Papildu riskus kreditoriem nosaka are iespģjama inflacija un uz〣 mģju konkurences palielinašanas pģc iestašanas Eiropas Savieneba. Komercbankas, izmantojot komerc ⸩ las mehanismu, saskaras ar tadiem riskiem ka likviditates, konjunkt? ras, bojaejas un juridiskais risks. Risku kontekstn ir svarēgi ne tikai puc iespujas pareiznk novurtut komercāēlu, bet arē pareizi noteikt ar komercāēlu nodrošinntn kredēta termiču. Komerc ⸩ lu risku novģrtģšana un parvaldešana ir arkartegi svarega, jo Latvija var izveidoties situacija, kad kreze atseviš⸧ uz〣 mģjdarbebas nozarģ izraisa nepielaujamo slikto kredetu apjomu pieaugumu un ledz ar to are visas finanšu sistģmas krezi. ? emot vģra visu minģto, ir iespģjams izvirzet šadus priekšlikumus Latvijas komerc ⸩ lu sistģmas talakai pilnveidošanai: Valsts institī cijām: 1. Latvijas Komerc⸩ lu re ? istram turpinat iesakto darbu integracijai ar citiem epašumtiesebu re ? istriem. 2. Latvijas valsts instit? cijam nepielaut ekonomikas parkaršanu un strauju inflaciju, kas var izraiset negatevas sekas Latvijas komerc⸩ lu sistģma. Šo mģr ? u sasniegšanai Latvijas Bankai ir jaesteno atbilstoša monetara politika, bet valdebai jakontrolģ budžeta deficets. Latvijas komercbankām: 3. Regulari jaseko ledzi makroekonomiskas attestebas tendencģm un to ietekmei uz komerc⸩ las vģrtebu un regulari japarvģrtģ komerc ⸩ las; jaanalizģ inflacijas, konkurences un pieprasejuma izmai ? u ietekme uz aiz 〣 mģja biznesu. 4. Lai nepielautu banku kredetu portfelu parlieku atkarebu no vienas, kaut are plaukstošas, nozares (piemģram, tirdznieceba), Latvijas komercbankam ir jar ? pģjas par kredetu portfela diversificģšanu ne tikai pģc piedavatajiem nodrošinajumiem vai kredetu veidiem, bet are pģc kreditģjamam nozarģm. 5. Sadarbojoties ar Latvijas Komercbanku asociaciju, japievģrš uzmaneba dažadiem riskiem, kas rodas, kreditģjot uz 〣 mģjdarbebu. Šis pģtejums rada, ka epaši jaseko ledzi likviditates, konjunkt? ras, bojaejas un juridiskajam riskam. Lai estenotu šo priekšlikumu, bankas varģtu izmantot risku novģrtģšanas lapu, kura izstradata novģrtģšanas biežuma noteikšanas proced ? ra un kuru autore piedavajusi Latvijas komercbankam. S. Saksonova. Komerc⸩ lu riski un to novģršanas problģmas 279 6. Aktevi jaatbalsta tadu projektu kreditģšana, kuru izdevumus varģtu apmaksat no Eiropas Savienebas strukt ? rfondiem. Tas nodrošinatu gan Latvijai pieš? irta finansģjuma adekvatu izmantošanu, gan papildu garantijas kredeta savlaicegai apmaksai. ATSAUCES UN PIEZMES 1 Autore 2003. g. un 2004. g. vadejusi pģtejumus, kurus organizģja Latvijas Komercbanku asociacija sadarbeba ar East West Management Institute (ASV). 2 Sava uzruna Pasaules ekonomikas konferencei 1994. gada Vašingtona Dž. Soross raksturoja refleksivitntes teoriju šadi: „Refleksivitate pģc b ? tebas ir divpusģja atgriezeniska saite, kura realitate paledz veidot dalebnieku domašanu, savukart dalebnieku domašana paledz veidot realitati nebeidzama procesa, kura domašana un realitate var tuvoties viena otrai, bet nekad nevar b? t pilnega harmonija. Zinašanas paredz atbilstebu starp apgalvojumu un faktu, domašanu un realitati, kas nav iespģjams šaja situacija [kad dalebnieki ar savam darbebam ietekmģ sistģmu]. Galvenais elements ir neat ? emamais atbilstebas tr? kums starp sistģmas dalebnieku uzskatiem un patieso situaciju. Tieši še atš? ireba, ko es saucu par „dalebnieka aizspriedumu”, paledz izskaidrot vairumu notikumu.” [3] Citiem vardiem, ekonomika nav iespģjami spriedumi ar tadu pašu noteiktebas pakapi ka, piemģram, fizika, jo ekonomikas dalēbnieki ar savnm darbēbnm paši nepnrtraukti izmaina vidi, kurn darbojas. 3 Novģrtģjuma proced ? ra nosaka are kritģriju „labs”, „apmierinošs”, „bestams” aprakstu. LITERAT ? RA 1. Balackis J. Kredetu riska parvaldešanas problģmas // Finansu menedžments, 1998. gada aprelis. http://www.ptpu.ru/issues/4_98/18_4_98. htm. 2. Rimšģvi? s I. Latvijas tautsaimniec ? bas tendences un banku sektors. http://www.bank.lv/lat/main/pubrun/presrunas/index.php. 3. Soross Dž. Uzruna Masa Ⱟ setsas Tehnolo? isk? s universit? tes konferencā par pasaules ekonomiku, 1994. http://www.geocities.com/ecocorner/intelarea/gs1. html. Risks of Registered Pledges and the Problems of their Prevention Summary Commercial banks, find themselves in increasing competition with each other, which pushes them to pay more attention to the pledge and less attention to the business and solvency of their potential clients. This reliance on the valuation of the pledge in lending process is a source of significant threats for the system of registered pledges in Latvia. Additional risks for lenders are determined by the possibility of inflation and increase in competition in the real sector of the economy, due to accession into the EU. While utilizing the mechanism of registered pledge banks encounter a variety of specific risks, such as: liquidity, conjuncture, loss and legal risk. In context of risks, it’s important not only evaluate the pledge as precisely as possible, but also to determine the correct term of the loan secured by the pledge. LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2005. 690. sēj. VADĪBAS ZINĀTNE, 280.–291. lpp. Конкурентоспособность и проблемы качества товара Preces konkurētspēja un kvalitātes problēmas Competitiveness and Quality Problems of Commodity Мария Володина Latvijas Universitāte Aspazijas bulv. 5, Rīga, LV-1050, Latvija e-mail: Volodina@lanet.lv Статья посвящена актуальной проблеме рыночной экономики – конкуренто- способности товара. В статье сопоставляются понятия конкурентоспособность и качество товара, рассматриваются методические подходы к оценке конкурентоспо- собности товара и анализируются различные показатели и модели, позволяющие оценить уровень конкурентоспособности товара для разработки успешной стратегии деятельности предприятия на конкурентном рынке. Значительное внимание уделено вопросам ценообразования товара. В статье отображены различные подходы к этой проблеме, дана характеристика активного ценообразования, а также рассмотрены некоторые методы ценообразования, ориентированные на учет потребительских свойств, качества товара в его цене, показана модель конкурентоспособности товара с использованием комплексного числа, дающего возможность рассчитать цену товара, идеально удовлетворяющего потребности покупателя, что является важным элементом принятия решений в системе управления качеством товара и обеспечения его конкурентоспособности. Ключевые слова: конкурентоспособность, качество товара, потребительская товарная линия, комплексное число, активное ценообразование. Key words: competitiveness, commodity quality, consumer commodity line, complex number, active pricing. Atslēgvārdi: konkurētspēja, preces kvalitāte, patērētāju preču līnija, kompleksais skaitlis, aktīvā cenu veidošana. Одной из наиболее актуальных проблем рыночной экономики является проблема качества продукции, так как высокий уровень качества товара обеспе- чивает его конкурентоспособность на внутреннем и международном рынках. Проблема качества в современных условиях является важнейшим фактором повышения уровня жизни, экономической, социальной и эколо- гической безопасности, а конкурентоспособность – фактором экономической стабильности и устойчивости развития общества. При большом количестве факторов, влияющих на конкурентоспособность товара на рынке, наиболее значимыми являются следующие: • полезность товара для потребителя, • цена товара, • инновативность продукции. M. Volodina. Preces konkurētspēja un kvalitātes problēmas 281 На практике и в теоретических исследованиях понятия конкуренто- способность и качество нередко отождествляются. Некорректность такого отождествления состоит в том, что конкурентоспособность продукции – это сугубо рыночная категория, а качество – экономическая категория, присущая не только рыночной экономике. Конкурентоспособность товара отражает его способность более полно отвечать запросам покупателей в сравнении с аналогичными товарами, представленными на рынке. Она определяется конкурентными преимуществами: с одной стороны, качеством товара, его техническим уровнем, потребительскими свойствами, с другой – ценами, устанавливаемыми продавцами товаров [1, c.61]. При этом потребительские свойства товара являются важнейшим фактором его конкурентоспособности. Потребительские свойства – это характеристики товара, направленные на удовлетворение требований потребителя, которые он предъявляет товару с учетом условий его использования по назначению [5, с.15]. Конкурентоспособность продукции носит более динамичный характер. При неизменности качественных характеристик продукции ее конкурентоспособность может изменяться, реагируя на изменения цены, конъюнктуры рынка, рекламы и других внешних факторов. Вышеизложенное позволяет сделать вывод о том, что понятие конкурен- тоспособность продукции шире понятия качество. Качество товара – это одна из составляющих конкурентоспособности, которая определяет ее уровень. Как показывает опыт, преобладающую роль в оценке конкурентоспособности среди многочисленных факторов играют полезность продукции для покупателя и ее цена. С учетом указанных факторов конкурентоспособность продукции бытового назначения (одежда, обувь, мебель, пищевые продукты), т.е., продукции, не требующей значительных затрат по эксплуатации, можно оценить по формуле [4, с.128]: (1) где КС р/к – показатель конкурентоспособности рассматриваемой продукции по отношению к конкурирующей продукции; УПС р и УПС к – соответственно уровни потребительной стоимости рассматриваемой и конкурирующей с ней продукции; Ц к и Цр – соответственно цены рассматриваемой и конкурирующей с ней продукции; α и β – коэффициенты эластичности. Уровни потребительной стоимости (УПС) определяются показателями качества продукции. Международная организация по стандартизации (ИСО) сформулировала следующее определение качества. Качество – это совокупность характеристик объекта, относящихся к его способности удовлетворять установленным и предполагаемым потребностям [4, с.163]. Голландскими учеными Дж. Ван Этингером и Дж. Ситтигом была разработана специальная область науки квалиметрия. Квалиметрия – это наука о способах измерения и квантификации показателей качества. 282 VADĪBAS ZINĀTNE В современной квалиметрии стандартизировано 13 свойств 5 групп промышленной продукции. В соответствии с данной классификацией можно выделить следующие показатели качества: • функциональная пригодность, • надежность, • эргономичность, • эстетичность, • технологичность, • ресурсопотребление, • безопасность, • экологичность, • классификационные показатели. Последние характеризуют принадлежность продукции к определенному классу. Аналогично расчету показателя у продукции бытового назначения рассчитывается показатель конкурентоспособности продукции технического назначения, для которой необходимо учитывать дополнительно два фактора: • эксплутационные расходы за срок службы, • уровни послепродажного обслуживания. В этом случае конкурентоспособность такой продукции может быть определена по формуле [4, с.129]: (2) где Т – расчетный срок службы сравниваемых технических устройств; Эрi и Экi – соответственно годовые эксплуатационные затраты при использовании технических устройств рассматриваемого и конкурирующего вариантов; УПОр и УПОк – соответственно уровень послепродажного обслуживания рассматриваемого и конкурирующего с ним технического устройства; γ – коэффициент эластичности. Как следует из формул (1) и (2), существуют три основных способа обеспечения и повышения конкурентоспособности продукции. 1. Инновационный, заключающийся в повышении уровня потребительских свойств продукции и ее усовершенствования с целью снижения эксплуатационных расходов, совершенствования производства, повышения качества продукции и снижения ее себестоимости. 2. Развитие послепродажных услуг (сервиса). 3. Ценовой, предполагающий снижение цен на продукцию, а также определение оптимальной цены, отражающей качество произведенной продукции. M. Volodina. Preces konkurētspēja un kvalitātes problēmas 283 В данной статье внимание уделяется именно ценовой проблеме, как одному из важнейших факторов обеспечения конкурентоспособности товара. В экономической литературе, как и в практике, имеет место ряд подходов к ценообразованию. Еще недавно решения по ценам принимались, исходя из издержек и рентабельности. Прибыль зависит от трех факторов: объема продаж, цены и затрат. Сторонники затратного подхода к ценообразованию исходили из того, что первостепенное значение для обеспечения прибыли имеет регулирование объема продаж и затрат, а цена – нередко третий фактор обеспечения рентабельности. Изменение экономической ситуации – высокая инфляция, рост цен на ресурсы, рост процентных ставок, обострение конкуренции – усилили роль ценообразования и обусловили появление новых подходов к ценообразованию. Сторонники активного ценообразования считают, что ценой можно управлять столь же эффективно, как и другими факторами прибыли, и придают ценообразованию исключительное значение. Сторонники указанного подхода (Гарвардская школа бизнеса) исходят из того, что не рынок и не конкуренты должны устанавливать цену. Их точка зрения такова. С учетом потребностей покупателя предлагаемые компанией конкурентоспособные товары и цены создают ценность продукта. Указанные факторы прибыли – объем продаж, цена, затраты – рассматриваются в системной взаимосвязи, при этом цена является ключевым элементом в системе прибыли, которым можно управлять как и другими факторами прибыли. Рис. 1. Схема процесса формирования представлений о ценности продукта и ценообразования. Scheme of Forming of Idea about Commodity Value and Pricing Process [3, c. 16] 284 VADĪBAS ZINĀTNE На рис. 1 отражена центральная роль в ценообразовании восприятия покупателем ценности товара. Рисунок показывает, что первоначальный анализ предприятия складывается из двух компонентов: • анализ конкуренции с целью выявления возможности для дифференциации, • анализ потребителей для изучения их запросов и определения важных сегментов рынка. С учетом этого принимаются решения о формировании представлений о ценности товаров, предлагаемых предприятием на рынке. Для этого сначала выбирается целевой рынок, затем определяются элементы маркетинга, формирующие представление о ценности, т.е., сам продукт, методы коммуникации для поддержки его маркетинга и сбыта (создание удобств при покупке и т.д.). Перечисленные моменты в сочетании с продукцией конкурентов определяют ценность, которую потребитель видит в изделии предприятия. Эта воспринимаемая ценность и есть максимальная цена, которую заплатит покупатель. Знание этой ценности участниками целевого рынка указывает предприятию на необходимость компромисса между ценой и объемом продаж. Эту ценность покупатели воспринимают по-разному. Предприятие, ориентированное на активное ценообразование, понимает эти различия в восприятии ценности и их источник. Это предполагает наличие данных о точках зрения покупателей, а также результатах деятельности и ценообразовании у конкурентов [3, с.15]. Пунктирная линия на рис. 1 указывает на то, что цена предприятия может повлиять на поведение конкурентов – либо на их цены, либо на их усилия по формированию воспринимаемых ценностей в отношении товаров. Предприятие знает структуру затрат, возможности и модель поведения своего конкурента и постоянно следит за его действиями и реакцией. Таким образом, активное ценообразование включает в себя наличие данных о собственных затратах, об оценке воспринимаемой ценности товара потребителем и деятельности конкурентов. Предприятие систематически анализирует образ покупателей и конкурентов с целью выявления результатов альтернативных сценариев ценообразования. Для определения качества и конкурентоспособности товара возможно применение метода балльной оценки, в соответствии с которым каждому качественному параметру изделия выставляется балл с учетом значимости этого параметра для изделия в целом и избранной для оценки шкалы баллов. После этого определяется средний балл изделия, характеризующий уровень его качества в баллах. Путем деления цены изделия на средний балл вычисляется цена одного среднего балла. Например, предприятию необходимо рассчитать цену на новое изделие, используя метод балльной оценки. Цена базовой модели равна 135 Ls. Предположим, что на основе экспертных оценок были получены следующие данные (см. таблицу 1). M. Volodina. Preces konkurētspēja un kvalitātes problēmas 285 Таблица 1 Параметры качества товара Parameters of Commodity Quality Комфортабельность Надежность ЭстетичностьИзделие А Баллы Коэффициент весомости Баллы Коэффициент весомости Баллы Коэффициент весомости Базовое 45 0,2 70 0,4 80 0,4 Новое 50 0,2 83 0,4 80 0,4 Цена на новое изделие (Цн) при данном методе будет рассчитана следующим образом: Цн = 135 : (45 х 0,2 + 70 х 0,4 + 80 х 0,4) х (50 х 0,2 + 83 х 0,4 + 80 х 0,4) = = Ls 147, 4 Данный метод применяется в том случае, когда важно оценить надежность, внешний вид и т.п. [10, с. 530]. С учетом того, что потребительские свойства товара и его цена являются необходимыми показателями конкурентных свойств товара, возникает необходимость разработки и использования комплексного показателя, характеризующего эти две стороны одного объекта. Таким показателем может стать известное в математике комплексное число, состоящее из действительной и мнимой частей, которые взаимосвязаны между собой, и без которых комплексное число не имеет смысла подобно тому, как товар не имеет смысла без цены и потребительских свойств. Представив какую-либо оценку потребительских свойств товара П как действительную часть комплексного числа, а его цену Ц как мнимую часть, получим: Т = П + i Ц , (3) где i – мнимая единица, которая определяется i (0,1) и удовлетворяет соотношению [8, с.11]: i 2 = -1 . (4) Приобретая товар, потребитель удовлетворяет свои потребности в тех свойствах, которыми этот товар обладает. Однако не всякий товар полностью удовлетворяет потребности покупателя. Товар, который полностью их удовлетворяет, можно назвать идеальным и обозначить Пи. Тогда для каждого товара можно определить, насколько он далек от идеала: Пи - П. (5) Чем ближе разность Пи - П к нулю, тем ближе товар к идеальному, и, следовательно, тем большую цену готов заплатить за него потребитель. 286 VADĪBAS ZINĀTNE Всю совокупность товаров, предложенных на рынке различными производителями, удовлетворяющих одну и ту же потребность в различной степени и по разной цене, назовем потребительской товарной линией. Для потребительской товарной линии между разностью Пи - П и ценой существует обратная зависимость, которую можно описать с помощью модели в виде комплексного числа. Для комплексного числа указанная зависимость, по мнению ряда авторов, может быть выражена следующим образом [7, с. 118]: (Пи - П )2 + Ц2 = К2 = const . (6) Воспользовавшись полученной моделью и формулой (3), модель поведения потребителя по отношению к товару можно описать как комплексное число. К = (Пи - П ) + i Ц . (7) Эта модель позволяет определить цену товара данной линии. Для этого необходимо провести маркетинговые исследования, в ходе которых у потреби- телей выясняется оценка Пи - П и из равенства (Пи - П )2 + Ц2 = К2 = const, зная, что К = 100, легко определяется цена. При практическом использовании данной модели возникает проблема размерности используемых в модели составляющих. Покажем на условном примере возможность использования предлагаемого подхода (см. таблицу 2). Таблица 2 Исходные данные для построения модели потребительской товарной линии Basic Characteristics for Construction Model of Consumer Commodity Line Наименование ассортимента Оптовая цена Ls/шт Отличие потребительских свойств товара от идеальных в % I II III А Б В Г 3,8 3,95 4,15 4,75 30 25 20 17 Задача построения модели сводится к приведению данных II и III граф к единому масштабу измерения. Как следует из модели К = (Пи - П ) + i Ц , модуль комплексного числа при выровненном масштабе будет численно равен Пи при полном отсутствии потребительских свойств у товара. Это обстоятельство дает возможность получить равенство: К2 = Пи2 . (8) В том случае, когда товар имеет некоторую совокупность потребительских свойств и соответствующую им цену, выполняется равенство: К2 = (Пи - П )2 + Ц2 . (9) M. Volodina. Preces konkurētspēja un kvalitātes problēmas 287 Если оценка потребительских свойств товара (Пи - П ) дана в процентах n , то легко определить новый масштаб этой оценки. Он составит: Пи n / 100 . (10) Подставив данное значение в модель (9), получим: К2 = Пи 2 ( n / 100 )2 + Ц2 . (11) Так как левые части равенства (8) и (11) равны между собой, то равны между собой и правые части этих равенств. Пи 2 ( n / 100 )2 + Ц2 = Пи 2 . (12) Модель (12) позволяет легко определить новый масштаб оценки потребительских свойств товара. Пи, в соответствии с равенством (12), в новом масштабе будет равно: Пи = 22100 100 n Ц − × . (13) Следует также отметить, что величина Пи является одновременно и оценкой величины цены идеального товара, как это следует из свойств комплексного числа. Воспользовавшись формулой (13), рассчитаем Пи для первой строчки рассматриваемого примера таблицы 2. Пи = 98,3 30100 8,3100 22 =− × , тогда Пи – П = 3,98 – 0,7 = 3,28. Таблица 3 Расчет откорректированных значений Пи потребительской товарной линии Calculation of Corrective Value Pi of Consumer Commodity Line Наименование ассортимента Оптовая цена Ls/шт Отличие потребительских свойств товара от идеальных в % Значение Пи, определенное по формуле (13) I II III IV А Б В Г 3,8 3,95 4,15 4,75 30 25 20 17 3,98 4,079 4,236 4,516 Данные таблицы 3 можно описать самыми различными моделями. Самая простая из них для рассматриваемого примера будет иметь вид: К = (Пи - П ) + i (3,28 + 0,14303 Ц). (14) При этом К = 3,98. Это означает, что модуль комплексного числа, равный в нашем примере 3,98, будет равен той части комплексного числа, которая 288 VADĪBAS ZINĀTNE стоит при мнимой единице, т. е., выполняется равенство: 3,98 = 3,28 + 0,14303 Ц. Отсюда легко найти искомую величину цены идеального товара для данного сегмента рынка. Она составляет 4,90 Ls. Вид каждого комплексного числа и коэффициент моделей следует находить, используя методы регрессионно-корреляционного анализа. Метод регрессионного анализа применяется для определения зависимости цены от изменения технико-экономических параметров изделия. Ц = f (х1, х2 ... хn) , (15) где х1, х2 ... хn – параметры изделия. Количественная зависимость между изменениями результативного (Ц) и факторных (хi) признаков находится на основе метода регрессионного анализа. При этом могут быть получены различные уравнения регрессии: линейное (как в рассмотренном нами примере), степенное или параболическое. Построение модели потребительской товарной линии в форме комплексного числа предполагает ее практическое использование в различных экономических ситуациях. При этом необходимо иметь в виду, что потребитель, исходя из собственного дохода, определяет, какую сумму он может отдать за товар, удовлетворяющий его потребности. Потребитель определяет качество потребляемого товара, исходя из той цены, которую он согласен заплатить. Перед покупкой потребитель оценивает товар, основываясь на следующих составляющих: • ценность товара, исходя из его способности удовлетворять потребности потребителя, • цена, которую он должен заплатить, покупая и используя товар (цена товара, эксплуатационные расходы и издержки, связанные с исправлением дефектов). Потребитель сравнивает альтернативные предложения, измеряя в каждом из них отношение ценности (V) к стоимости (С) и, следовательно, конкурирующие предприятия должны работать над тем, чтобы по возможности увеличить отношение V/C, повышая ценность продукции V и, снижая при этом, ее стоимость С. Такая стратегия предполагает, что предприятие должно достигнуть: 1) максимальной эффективности своих решений с точки зрения максимальной ценности для потребителя, 2) минимализации затрат и уменьшения стоимости для потребителя [4, с. 47]. Но не каждый потребитель имеет высокий доход, а это означает, что на рынке должны быть представлены товары как высокого, так и среднего качества. Высокое качество товара не всегда гарантирует его высокую конкурентоспособность – потребители с низкими доходами отдадут предпочтение товару невысокого качества с низкой ценой. В то же время и ценовая конкуренция не всегда способствует реализации конкурентных преимуществ. Для потребителя с высоким уровнем дохода более важными будут именно потребительские свойства товара, его соответствие идеальному товару, а не цена товара. M. Volodina. Preces konkurētspēja un kvalitātes problēmas 289 Цена помогает определить место товара на рынке, то есть, каким его видят потребители, и как он соотносится с товарами ближайших конкурентов, Многие рынки характеризуются структурой, когда марки или продукты наносят на карту ценности так, как ее воспринимают покупатели в сопоставлении с ценой (рис. 2). Число возможных классов зависит от ситуации. Иногда ассортимент подразделяется на два класса – марочные и немарочные товары (например, вина), иногда на четыре класса, а Ф.Котлер применительно к автомобилям рассматривает семь классов. Независимо от числа классов принципиальное значение имеет следующее: выбранная предприятием позиция на карте ценности предполагает определенную стратегию и соответствующие методы конкуренции. Следовательно, уже на стадии проектирования продукции необходимо принять решение о предполагаемой цене. Например, проектировщики камеры CANON АЕ-1 получили задание по цене еще до начала конструирования. Вместо движения по схеме: конструкция изделия затраты цена позиция на рынке CANON движется в обратном направлении: позиция на рынке цена затраты конструкция изделия. Рис. 2. Карта ценности, включающая три класса. Card of Commodity Value, Including Three Classes [3, с. 98] Желаемое положение на рынке предполагает некий диапазон цен, а последний определяет приемлемые затраты, что, в свою очередь, диктует некоторые конструкторские решения, т.е., цена определяет затраты, а не наоборот [3, с. 99]. Следует отметить, что конкуренция внутри класса цен обычно острее, чем между классами. Конкуренция между классами характеризуется асимметрией, т.е., снижение цен в классах с более высоким качеством притягивает покупателей из более низких классов сильнее, чем снижение цен в более низких классах способно привлечь покупателей из более высоких классов. В рамках активного ценообразования весьма важным является изучение конкурентной обстановки. Необходимо, прежде всего, выяснить, представлены ли классы на конкретном рыночном сегменте, и если они 290 VADĪBAS ZINĀTNE представлены, то при рассмотрении возможности изменения цен необходимо обратить особое внимание на конкуренцию внутри класса, а также учесть асимметрию в конкуренции между классами. Кроме того, следует проанализировать отдельные конкурирующие марки с целью оценки их привлекательности. Многие марки, имеющие значительные доли рынка, весьма сильны и способны удержать имеющихся покупателей. Однако пассивная сила, т.е. способность переманить покупателей других марок, минимальна. Другие фирмы, сравнительно небольшие, но новые на рынке, развивают в себе активную силу – способность привлекать других покупателей [3, с. 103]. Эффективное управление ценами требует учета этих двух принципиально различных видов силы, так как реакция предприятий, обладающих активной силой, может оказаться более значимой, чем реакция предприятий, обладающих пассивной силой. Модель конкурентоспособности товара с использованием комплексного числа и учет вышеизложенных факторов могут быть практически применены в ценообразовании на товары потребительского назначения. Предложенные модели дают возможность рассчитать цену идеального товара определенной потребительской товарной линии и являются важным элементом принятия решений в системе управления качеством товара и обеспечения его конкурентоспособности. ЛИТЕРАТУРА 1. Азоев Г. Л., Челенков А. П. Конкурентные преимущества фирмы. – Москва: Новости, 2000, 256 с. 2. Дейли Дж. Эффективное ценообразование – основа конкурентного преимущества. – Москва: Издат.дом “Вильямс”, 2004, 304 с. 3. Долан Р. Дж., Саймон Г. Эффективное ценообразование. – Москва: Изд-во “Экзамен”, 2005, 416 с. 4. Международный стандарт ИСО 8402. Управление качеством и обеспечение качества. – Москва: Изд-во стандартов, 1995, 163 с. 5. Минько Э. В., Кричевский М. Л. Качество и конкурентоспособность. – Санкт- Петербург: Питер, 2004, 268 с. 6. Миронов М. Г. Ваша конкурентоспособность. Москва: Изд-во “Альфа Пресс”, 2004, 160 с. 7. Светуньков С. Г., Литвинов А. А. Конкуренция и предпринимательские решения. – Ульяновск: Изд-во “Корпорация технологий продвижения”, 2000, 256 с. 8. Светуньков С. Г., Мельников М. Н. Принятие решений в сфере маркетинга. Ульяновск: Изд-во Ульяновского государственного университета, 1999, 198 с. 9. Фомин В. Н. Квалиметрия: Управление качеством. Сертификация. – Москва: Ось–89, 2002, 364 с. 10. Цены и ценообразование. Под ред. Eсипова В. Е. 4-е изд. – Санкт-Петербург: Питер, 2005, 560 с. Competitiveness and Quality Problems of Commodity Summary The article deals with the main problem of the market economy – competitiveness of commodity. Comparison of competitiveness and quality of M. Volodina. Preces konkurētspēja un kvalitātes problēmas 291 commodity have been analysed and methodological approach of evaluation of competitiveness has been examined, different indexes and models to estimate level of competitiveness of commodity for successful company’s strategy have also been analysed. It shows different access to pricing problems and describes active pricing, as well as considers some pricing methods, oriented on chance to note consumer properties and product quality, which expresses itself in use of complex number, which allows calculating product price, ideally satisfying consumer’s needs. This is an important element in product quality management system and competitiveness provision. Preces konkurētspēja un kvalitātes problēmas Kopsavilkums Rakstā ir izskatīta aktuāla tirgus ekonomikas problēma – preces konkurētspēja. Tiek salīdzināti jēdzieni preces konkurētspēja un kvalitāte, aplūkotas preces konkurētspējas novērtēšanas metodes, kā arī analizēti dažādi modeļi un rādītāji, kas dod iespēju noteikt preces konkurētspējas līmeni, lai izstrādātu sekmīgu uzņēmuma tirgus stratēģiju. Tiek parādītas dažādas pieejas cenu veidošanas problēmām un raksturota aktīva cenu veidošana, kā arī izskatītas vairākas cenu veidošanas metodes, kas orientētas uz iespēju ievērot lietošanas īpašības un preces kvalitāti un izpaužas tās cenā. Rakstā parādīts preces konkurētspējas modelis, pēc kura, izmantojot komplekso skaitli, iespējams aprēķināt preces cenu, kura ideāli apmierinātu pircēja vajadzības. Tas ir svarīgs elements preces kvalitātes vadīšanas sistēmā un konkurētspējas nodrošināšanā. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 292.–305. lpp. Latvijas tārisma nozares izaugsmes prognozes Tourism Industry Growth Forecasts for Latvia Kristēne Zaksa Latvijas Universitate Ekonomikas un vadebas fakultate Aspazijas bulv. 5, Rega, LV-1050 E-pasts: Kristine.Zaksa@lu.lv Mūrtiņš Knite Latvijas Universitate Ekonomikas un vadebas fakultate Aspazijas bulv. 5, Rega, LV-1050 E-pasts: knite@lu.lv Še pģtejuma ietvaros autori izvģrtģ tl risma attestebas tendences Latvija pģdģja desmitgadģ ar mģr ? i noteikt ce ? otaju skaita izmai ? u tendences un iemeslus. Pģtejuma ir aprakstetas autoru izstradatas Latvijas tl risma nozares izaugsmes prognozes un interpretģti iegl tie rezultati. Prognozģm izmantotas ekspertu novģrtģjuma, statistiskas un etalondinamikas metodes. Lai sasniegtu tl risma nozares izaugsmes optimistiskas prognozes radetajus, ir nepieciešami nopietni ieguldejumi tl risma nozarģ un jakoncentrģjas uz infrastruktl ras sakartošanu, marketingu, izpģti, tl risma uz㈣ mģjdarbebas atbalstu, socialas, ekonomiskas un politiskas stabilitates nodrošinašanu valste. Atslī gvūrdi: tl risms, arzemju ce ? otaji, robežš ⴣ rsojumi, prognozes, valsts atbalsts. Key words: tourism, foreign travelers, bordercrossings, forecasts, state aid. Pašlaik tl rismam Latvija raksturegs straujš arvalstu tl ristu skaita pieaugums. Saledzinajuma ar 2003. gadu 2004. gada kopģjais arvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaits pieaudzis par 23%, savukart to arvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaits, kuri ka motevu noradejuši atpl tu, pieaudzis par 44% [14]. Vairaki tl risma industrijas parstavji izteikušies [13], ka par vienu no aktualakajam problģmam tl risma joma šaja gada k? uvusi viesnecu un naktsmet ? u nepietiekameba Rega un Regas rajona. Strauja arvalstu tl ristu skaita pieauguma dģ? tl risma firmam vasara nakas atteikt ce ? ojumu da? ai tl ristu grupu. No vienas puses raugoties, šada situacija, kad pieprasejums parsniedz piedavajumu, var kalpot ka stimuls vietģjiem uz ㈣ mģjiem veidot jaunas viesnecas un citas naktsmetnes ce? otajiem. Ta ? u, no otras puses, strauju viesnecu attestebu kavģ tas, ka uz㈣ mģji baidas riskģt ar ieguldejumiem, jo tl risma attestebas tendences Latvija vģl joprojam ir nepietiekoši pģtetas un ledz ar to pastav daudz nezinamo faktoru. Tl risma nozares parstavji min vairakus bl tiskus iemeslus, kas traucģ noteikt talakas tl risma nozares attestebas tendences [13]: 1) nav skaidrs, vai straujais arvalstu tl ristu piepll dums 2004. gada ir vienreizģjs notikums, vai ta ir stabila tendence; K. Zaksa, M. Knite. Latvijas tl risma nozares izaugsmes prognozes 293 2) nav zinams vai, mainoties valdebai, are turpmak tl risma nozare sa ? ems valsts atbalstu; 3) pģdģjo gadu laika tl risma nozares industrijas attestebu nelabvģlegi ietekmģ terora draudu aktualizģšanas pasaulģ. Še raksta mģr ? is ir izvģrtģt tl risma attestebu Latvija pģdģja desmitgadģ, ka are izstradat attestebas prognozes desmit gadu periodam. Raksta ietvaros autori analizģ arvalstu ce? otaju skaita pieauguma fenomenu 2004. gada un iespģjamas arvalstu ce ? otaju, kuri ierodas Latvija (turpmak teksta „arvalstu ce? otaji”), skaita pieauguma tendences tuvakajos piecos, desmit un divdesmit gados. Ta ? u, interpretģjot rezultatus, svaregi ir apzinaties, ka tl risma industriju nosaka are daudzi citi aspekti, ne tikai lielaks ce? otaju skaits, ko are raksturo tl risma definecija, starptautiski pie ? emtais tl risma iedalejums un ilgtspģjega tl risma koncepcija. Saska ㈧ ar Pasaules Tl risma organizacijas defineciju, tl risms ir darbebu kopums, ko veic persona, kura ce ? o uz vietu arpus savas pierastas vides uz mazaku termi ? u neka gads, un kuras galvenais ce? ojuma iemesls nav tadas aktivitates, kuras apmaksa ce ? ojuma mģr ? a valsts [8]. Starptautiskaja praksģ tl risms tiek iedalets trijas apakšgrupas [2: 70]: 1) iekšzemes, ar to saprotot vietģjo un ienakošo tl rismu, 2) nacionalais, ar to saprotot vietģjo un izejošo tl rismu, 3) un starptautiskais, ar to saprotot ienakošo un izejošo tl rismu. Šaja raksta galvenokart tiek analizģts ienakošais tl risms. Ja tl risma industriju vģrtģ no ilgtspģjegas un ledzsvarotas attestebas viedok ? a, bl tiski ir ? emt vģra ne tikai ekonomisko labklajebu veicinošus faktorus, t. i., tl ristu skaitu, uzturģšanas ilgumu un tģri ? u lielumu. Papildus šiem kritģrijiem par svaregiem tiek atzeti are socialie un apkartģjas vides aspekti – tl risma ietekme uz vietģjo iedzevotaju dzeves apstak? iem un apkartģjo vidi. Raksta autori, veidojot prognozes, neaptver visas tl risma jomas, bet gan, lai atvieglotu infrastruktl ras planošanu, koncentrģjas uz še breža aktualitati – Latviju apce ? ojošo arvalstu tl ristu skaita prognozģm. Ta ? u tas nenozemģ, ka citu tl risma aspektu izpģte bl tu mazak svarega. Galvenais tl risma parskata un prognozģs izmantotais radetajs ir arzemju ce ? otaju, kas izbrauc no Latvijas, robežš ⴣ rsojumu skaits. Šis radetajs, kuru izmģra Valsts robežapsardze, uzskatams par visprecezako. Parģjie tl rismu raksturojošie dati parsvara balstas uz ce? otaju un infrastruktl ras darbinieku aptauju rezultatiem. Ja vģrtģšanas pamata liek tl risma infrastruktl ras izmantošanas intensitati, tad robežš ⴣ rsojumu skaita radetajam ir savi trl kumi un savas priekšrocebas, jo robežš ⴣ rsotaja jģdziens ir plašaks neka tl rista jģdziens. Tas ietver are tranzeta un komandģjumu ce? otajus. Ta? u are vi ? i izmanto vietģjo, tai skaita tl risma, infrastruktl ru. Tadģ? šaja pģtejuma galvenais izpģtes objekts ir ne tikai tl ristu, bet gan visu arvalstu ce? otaju skaits. Ta? u, interpretģjot rezultatus, svaregi atcerģties, ka dažadi ce ? otaji izmanto dažadus infrastruktl ras piedavajumus. Kaut gan komandģjumu ce? otaji neietilpst tl ristu definecija, vairuma gadejumu tie tomģr izmanto vai ir gatavi izmantot tipisko tl risma infrastruktl ru – naktsmet ? u un ģdinašanas pakalpojumus, ka are apmeklģ ievģrojamas vietas. Savukart tranzeta ce ? otaju izmantota infrastruktl ra galvenokart ir ce ? malas veikali un benzentanki. 294 VADBAS ZINī TNE Tārisma nozares attēstēba pīdī jū desmitgadī ī rvalstu ce? otaju dinamika pģdģjos desmit gados redzama 1. attģla, kura paradeti ? etri arvalstu ce? otajus raksturojošie radetaji: Latvija iebraukušie un izbraukušie arzemnieki, ka are arvalstu viesu skaits Latvijas viesnecas un citas tl ristu metnģs. Datu dinamika ir skaidri izteikta pieauguma tendence. Turklat redzams, ka viesnecu uzradetie dati korelģ ar robežš ⴣ rsojumu skaitu – arvien vairak arvalstu ce ? otaju pavada nakti viesnecas un citas tl ristu metnģs. 90. gadu sakuma tadi ce ? otaji bija apmģram 200 000 no 2 000 000 jeb 10%, turpretim 2003. gada viesnecas un citas tl ristu metnģs pavadeja 414 924 no 2 470 000 arvalstu ce? otajiem jeb 17%. ī rvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita attestebu pģdģja desmitgadģ var iedalet ? etros posmos (1. att.): · 1994.–1995. gads – straujš samazinajums; · 1996.–1997. gads – mģrens pieaugums; · 1998.–1999. gads – mģrens samazinajums; · 2000.–2004. gads – stabils pieaugums. 1000 1500 2000 2500 3000 3500 4000 gads tlk st. /si mt i p ers on u Izbraukuši (tl kst.) 1586 1738 1830 1786 1718 1914 2039 2273 2470 3033 Iebraukuši (tl kst.) 2446 1944 1633 1750 1842 1788 1738 1882 2061 2297 2524 ī rvalstu viesu skaits viesnecas un citas tl ristu metnģs (simti) 2204 1921 1848 1883 2199 2388 2408 2681 3229 3609 4149 Izbraukuši bez tranzeta (tl kst.) 1220 1217 1153 1151 1212 1293 1548 1662 2123 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 1. att. ī rvalstu ce? otaju dinamika 1993.–2004. g. Dynamics of Foreign Travelers in the Period 1993–2004 [14] Katra no ? etriem posmiem tika analizģti dati par arvalstu ce ? otaju sadalejumu pa valstem un pa ce ? ošanas moteviem. Informaciju par moteviem Latvijas Centrala statistikas parvalde ieguvusi, veicot ce ? otaju aptaujas. Katra posma tika izvģrtģts, K. Zaksa, M. Knite. Latvijas tl risma nozares izaugsmes prognozes 295 kuru valstu ce? otaji un ar kadu motivaciju veidoja kopģja arvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita izmai ? as. Analezes rezultati doti raksta beigas secinajumu un priekšlikumu sada 〧 . Skaidrojumam par arvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita straujo samazinašanos 1994.–1995. gada nav skaitliska pamatojuma, jo aptaujas par ce ? otaju moteviem tiek veiktas tikai kopš 1996. gada. Ta ? u ka visticamaka tiek izvirzeta hipotģze par to, ka kritums saistets ar ce ? otaju “bumu” tl let pģc Latvijas neatkarebas atgl šanas un robežu atvģršanas. Analizģjot datus par arvalstu ce ? otaju robežš ⴣ rsojumu struktl ru pģc iece ? ošanas valsts un ce ? otaju moteviem, kas publicģti Latvijas Republikas Centralas statistikas parvaldes parskatos par tl risma attestebu Latvija, var izdaret šadus secinajumus. Mģreno arvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita pieaugumu 1996.–1997. gada veido tikai tranzeta ce ? otaji, kuri vairuma gadejumu ir kravas mašenu talbraucģji šoferi. ī rvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita samazinajums 1998.–1999. gada galvenokart saistets ar Krievijas ekonomisko krezi, ta ? u specifiska ir še samazinajuma struktl ra. Samazinajuma galvenais iemesls 1998. gada bija atpl tas, arstģšanas un sporta ce ? otaju, ka are draugu un radinieku apmeklģjumu skaita samazinašanas no Krievijas. Savukart nakamajos trijos ? etros gados Krievijas ekonomiskas krezes sekas jl tamas visos Krievijas ce? otaju sektoros (darejumi, iepirkšanas, macebas u. c.), iz ? emot tranzetu. Samazinajuma galvenais iemesls 1999. gada bija tranzeta ce ? otaju skaita samazinašanas no Lietuvas. Šaja gada kritums bija vģrojams are gandrez visas citas Lietuvas ce? otaju grupas, ta ? u atš? ireba no Krievijas tas bija viengadegs. Netipiski ir 2000. gada radetaji, kad “veco” Eiropas Savienebas valstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaits ievģrojami kritas, savukart bl tiski šaja gada pieauga Lietuvas un Igaunijas ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaits. Ta? u straujajam Lietuvas un Igaunijas ce ? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita izmai㈧ m nakamaja gada seko gandrez tikpat straujas izmai ? as pretģja virziena. Atklats paliek jautajums par iemesliem, jo svarstebas neveido tikai tranzeta ce ? otaju robežš ⴣ rsojumu skaits, ko varģtu reducģt uz tirdzniecebas pll smu izmai ㈧ m. Turklat, ja šadu svarstebu fazes Igaunijai un Lietuvai sakret viena gada, tad, balstoties uz pieredzi no 1999. ledz 2001. gadam, svarstebas var veidot gandrez 20% no kopģja arvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita. No 2000. gada ledz 2003. gadam arvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita pieaugumu veido galvenokart Vacijas, Somijas un Zviedrijas ce ? otaji ar atpl tas, arstģšanas un sporta mģr ? i. 2003. gada bija vģrojams netipisks samazinajums no Somijas, ta? u ta iemesls bija tranzeta ce ? otaju skaita kritums, tadģ? tas nav jasaista ar izmai ㈧ m atpl tas ce ? otaju struktl ra. Lī to avioreisu ietekme uz tārisma attēstēbu Izvģrtģjot strauja arvalstu ce? otaju robežšⴣ rsojumu skaita pieauguma iemeslus 2004. gada, tika izvirzets jautajums, cik liela nozeme bija lģtajam aviolenijam, respektevi, cik iece ? otaju Latvija ieradas tikai tapģc, ka ģrti un lģti iespģjams šeit nok〫 t? Precezu vģrtģjumu bl tu iespģjams iegl t, aptaujajot iece ? otajus, ta? u autori veica aptuvenu talak izklasteto novģrtģjumu. Pirmkart, skaidrs, ka lģtajam 296 VADBAS ZINī TNE aviolenijam 2004. gada bija bl tiska nozeme. Saledzinot ar iepriekšģjo gadu, ce ? otaju, kas ieradušies ar aviotransportu, robežš ⴣ rsojumu skaits pieaudzis visstraujak – par 57% [14]. Pieaugums ir gandrez tresreiz straujaks neka kopģjais robežš ⴣ rsojumu skaita pieaugums – 20% [14]. Aviotransporta robežš ⴣ rsojumu skaita pieaugumu var sadalet trijas da 〧 s: 1) visparģjais pieaugums, ko nosaka kopģjais ce ? otaju skaita pieaugums; 2) aizvietošanas pieaugums, kuru rada ce ? otaji, kuri cita transporta vieta izmanto lģtos avioreisus; 3) lģto cenu radetais pieaugums, kuru veido ce? otaji, kas ce? ojumu atliktu, ja bi ? ešu cenas bl tu dargakas. Visparģjo aviotransporta pieauguma da ? u aptuveni varģtu novģrtģt, ka ledzegu kopģjam pieaugumam – 20%. Vissarež 㜩 tak ir novģrtģt 2. pieauguma da ? u (aizvietošanas) – jo nav zinams, kas, ko un cik liela mģra aizvieto. Lai aptuveni noteiktu trešo – lģto cenu radeto – pieauguma da ? u, tiek pie? emts, ka bez tas kopģjais aviotransporta robežš ⴣ rsojumu skaita pieaugums bl tu apmģram tads pats ka iepriekšģja 2003. gada, kad lģtas aviokompanijas aktevu darbebu vģl nebija sakušas. Ta? u, ta ka kopģjais robežš ⴣ rsojumu skaita pieaugums 2003. gada bija mazaks, par analo ? ijas pamatu tiek ? emta aviotransporta un kopģja robežš ⴣ rsojumu skaita pieauguma tempa attieceba 2003. gada – 2,1 (21,3% pret 9,9% [14]; 1. tabula). Parnesot šo attiecebu uz 2004. gadu, tiek iegl ts „izskaidrotais” aviotransporta robežš ⴣ rsojumu skaita pieaugums – 43,2% (20,1% reiz attieceba 2,1). Atlikušais pieaugums – 13,8% (57,0% menus 43,2%) are ir tas papildu pieaugums, kuru, visdrezak, izraiseja ce ? otaji, kas ce? ojumu atliktu, ja bi? ešu cenas bl tu dargakas. Fiziskajas vienebas šis pieaugums ir 26 tl kstoši robežš ⴣ rsojumu, jeb 1,3% no kopģja arvalstu ce ? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita. Šis vģrtģjums uzskatams par aptuvenu, jo aizvietošanas pieauguma epatsvars nav precezi noteikts. 1. tabula Lī tū aviotransporta ietekmes uz pieaugumu novī rtī jums Impact Assessment of Cheap Air Traffic Gads 2003 2004 Kopģjais arvalstu iece? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita pieaugums pret iepriekšģjo gadu, % 9,9 20,1 Aviotransportu izmantojušo arvalstu iece? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita pieaugums pret iepriekšģjo gadu, % 21,3 57,0 Aviotransporta un kopģja pieauguma attieceba 2,1 Aviotransportu izmantojušo arvalstu iece? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita izskaidrotais pieaugums pret iepriekšģjo gadu pģc 2003.gada pieauguma attiecebas (2,1), % 43,2 Aviotransportu izmantojušo ārvalstu ieceņotāju robežšēģrsojumu skaita papildu pieaugums pret iepriekšģjo gadu (lģto cenu radtais)(=57,0-43,2), % 13,8 Aviotransportu izmantojušo ārvalstu ieceņotāju robežšēģrsojumu skaita papildu pieaugums (lģto cenu radtais), tı kst. 26,0 Aviotransportu izmantojušo ārvalstu ieceņotāju robežšēģrsojumu skaita papildu pieauguma (lģto cenu radtajā) daņa kopģjā pieaugumā, % 5,1 Aviotransportu izmantojušo ārvalstu ieceņotāju robežšēģrsojumu skaita papildu pieauguma (lģto cenu radtajā) daņa no kopģjā robežšēģrsojumu skaita, % 1,3 K. Zaksa, M. Knite. Latvijas tl risma nozares izaugsmes prognozes 297 č rvalstu ceˇotūju skaita pieauguma prognozes Tl risma attestebu liela mģra nosaka tl ristu “breva izvģle”, kura, kopuma ? emot, ir viegli ietekmģjama. Tadģjadi par svaregiem tl risma piesaistes faktoriem k〫 st noteiktu viedok? u popularizģšana jeb marketings un neprognozģjami notikumi, piemģram, laika apstak? i vai terorisma draudi. Tas apgrl tina prognozģšanu, tomģr iespģjams novģrtģt tendences un noteikt paredzamu faktoru ietekmi. Rezultata tiek iegl ts ticamakais attestebas scenarijs ar nosacejumu, ka tas piepildesies, ja neiestasies ekstremali, neprognozģjami apstak? i. Precezi izvģrtģt marketinga ietekmi un visparģjo noska ? ojumu ir ? oti sarež 㜩 ti, tadģ? par galveno prognozģšanas metodi izmantota ekspertu viedok? u apkopošana. Par ekspertiem tika pieaicinati vadošie Latvijas tl risma specialisti, kuri ikdiena nodarbojas ar tl risma planošanu un prognozģšanu un parzina tl risma attestebas specifiku Latvija un citur. Ta ka izteiksmegakais pģdģja laika notikums Latvija starptautiska konteksta ir iestašanas Eiropas Savieneba, tad ekspertu vģrtģjumu analezes rezultati papildinati ar etalondinamiku, izvģloties divus etalonus – tl risma attesteba etalonvalstes tuvakajos gados pģc iestašanas Eiropas Savieneba un vidģja termi ? a prognozes par vidģjo tl risma attestebas tempu pieaugumu Eiropas Savieneba. Sezonūlo svūrstēbu modelī šana Tl risma nozarei ir izteikti sezonals raksturs, kas atkaregs no piedavato tl risma produktu klasta. Latvijas tl rismam ir raksturega augstaka ce? otaju aktivitate vasara un zemaka – ziema. Lai prognozģtu ce? otaju skaita pieaugumu pģc esošajam tendencģm, ? emot vģra periodiskas svarstebas, svarstebu modelģšana izmanto trigonometriskas funkcijas. å = úû ùêë é ÷ø öçè æ+÷ø öçè æ+= 2 1 22)(~ h i ii h tiCosbh tiSinatfy pp kur, ai, bi – mode ? u parametri, 0 500 1000 1500 2000 2500 0 4 8 12 16 20 24 28 32 36 40 44 ceturkšĢi (no 2000.g.) Ce ot eju sk . Izbr.ceļotāji faktiskie dati Prognoze ar lineāro trendu p-rognoze ar pakāpju trendu h – svarstebu perioda garums, f(t) – trenda modelis. 2. att. Sezonalo svarstebu prognozes, izmantojot linearo trendu un pakapju trendu Forecasts for Seasonal Variations, Using Linear and Nonlinear Trend 298 VADBAS ZINī TNE 2. attģla paradets izce ? ojušo arzemju tl ristu skaits pa ceturkš ? iem no 2000. g. 1. ceturkš ? a ledz 2004. gada 3. ceturksnim (1. ledz 19. periods) un prognozģtas ce ? otaju skaita svarstebas pa turpmakajiem ceturkš? iem – no 2004. gada 4. ceturkš ? a ledz 2009. gada 4. ceturksnim (20. ledz 40. periods). Izmantojot nelinearo trendu, ikgadģjie arvalstu ce ? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita pieauguma tempi tiek prognozģti 13% gada, bet, izmantojot linearo trendu, pieauguma tempi mainas no 11% 2004. gada ledz 7% 2009. gada. Izvģrtģjot ekspertu prognozes, redzģsim, ka ekspertu novģrtģjums ir ? oti ledzegs sezonalo svarstebu mode ? a uzradetajam prognozģm. Iestūšanūs Eiropas Savienēbū ietekme uz tārismu Autori izvirzejuši hipotģzi, ka uzreiz pģc iestašanas Eiropas Savieneba arvalstu ce ? otaju skaits strauji pieaug, ta? u pģc “pirma vi 〲 a” seko skaita vai tempa kritums, kuram savukart seko stabils pieaugums. Parbaude tika veikta, izvģrtģjot tl risma attestebu pģc iestašanas Eiropas Savieneba “vecajas” savienebas valstes, kuras ir bijuši ledzegi socialekonomiskie kritģriji. Par izvģles pamatkritģriju tika ? emts specifiskais valsts statuss – demokratiska valsts Eiropas perifģrija, kura nesena pagatnģ tika uzskateta par relatevi nabadzegu. Ka šim kritģrijam atbilstošakas valstis, tika izvģlģtas Somija, rija, Portugale un Spanija. rija no saraksta tika svetrota, jo pagajis parak ilgs laiks (iestašanas 1973. gada), turklat 1974. gada rija notika plaši nemieri, bet tl risma industrija visa Eiropa bija jl tama starptautiskas ekonomiskas krezes ietekme [9: 175]. Ta ka informacija par etalonvalstem nebija pieejama par tadu pašu radetaju, kads tiek izmantots prognozģm Latvijai, turklat atš ⴩ ras are pa etalonvalstem (arvalstnieku pavadeto nakšu skaits – kopģjais vai uz 100 000 iedzevotajiem), tad vģrtģšana notika, balstoties uz arzemju ce ? otaju skaita ikgadģjam pieauguma tempa izmai ㈧ m procentos. Rezultati paradeti 3. attģla, kur redzams, ka katra no etalonvalstem tl risma dinamika atš ? iras, ta ? u visam trijam ir viena kopega iezeme – 3. gada pģc iestašanas Eiropas Savieneba arvalstnieku pavadeto nakšu skaita ikgadģjais pieaugums ir viszemakais piecgadģ. Ja pie ? em, ka iestašanas Eiropas Savieneba tl rismu Latvija estermi ㈧ ietekmģs tapat ka Somiju, Portugali un Spaniju, tad arvalstu tl ristu skaita pieauguma tempa samazinajums apmģram par 5,6%, visdrezak, gaidams 2007. gada. Prognozes par tārisma attēstēbu Eiropas Savienēbū Pasaules Tl risma organizacija uzskata, ka tl rismu Eiropa tuvakajas divas desmitgadģs veicinas tadi faktori ka kopģja vall tas ieviešana, zemo cenu avioleniju paplašinašanas, ka are tl risma nozares saliedģteba Eiropas iekšienģ [10]. Visi šie faktori attiecas are uz Latviju, turklat lielaka da ? a aptaujato ekspertu uzsver, ka Latvijas tl risma nozares ilgtermi ? a attestebai un tl ristu skaita pieaugumam bl s tadas pašas tendences ka Eiropas Savieneba kopuma. Pasaules Tl risma organizacijas izdotaja pģtejuma „Tl risma vezijas 2020. Globalas prognozes un tirgus segmentu profili” tiek prognozģts, ka vidģji ilgtermi㈧ sagaidams 3% tl ristu pieaugums gada. K. Zaksa, M. Knite. Latvijas tl risma nozares izaugsmes prognozes 299 -15,0 -10,0 -5,0 0,0 5,0 10,0 15,0 20,0 2.gads 3.gads 4.gads 5.gads gads pģc iestašanas ES % Somija Portugale Spanija Avots: aprģ? inats pģc Eurostat Yearbook pieejamas informacijas 3. att. ī rzemju ce? otaju skaita pieauguma temps etalonvalstes pa gadiem pģc iestašanas ES, % Growth Rate of Foreign Travelers in the Benchmark Countries after Accession to the EU per Year, % Ekspertu vī rtī juma analēze Specialistu viedok? u apkopošana ir balsteta uz Delfi metodi. Tika intervģti LR Ekonomikas ministrijas Tl risma departamenta rekomendģtie eksperti. Šaja pģtejuma prognozes pamatojas uz arvalstu ce? otaju robežšⴣ rsojumu skaita dinamiku. Gala prognoze veidota uz ekspertu vģrtģjumu bazes, kas papildinata ar citu prognožu rezultatiem. Eksperti uzskata, ka ledz 2009. gadam arvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaits pieaugs vidģji par gandrez 15% gada, nakamaja piecgadģ (2010.–2014. g.) – vidģji par 8% gada, bet pģc tam – vidģji par 5% gada, tuvojoties vidģjam Eiropas Savienebas lemenim – 3%. Kaut gan prognozģjamais periods izvģlģts 10 gadi, eksperti tika intervģti par ilgaku periodu – 20 gadiem. Daži eksperti sava prognozģ paredzģja, ka divus gadus saglabasies liels pieaugums – apmģram 18%, kam sekos pieauguma tempu samazinašanas. Šadas prognozes ticamebu pastiprina 2006. gada gaidamais hokeja ? empionats, kaut gan jaatzest, ka ierobežota naktsmet ? u skaita dģ? ? empionats varģtu palielinat arvalstu ce ? otaju skaitu tikai par paris procentiem. Prognožu apkopojums Pamatprognoze 2005.–2009. gadam tika noteikta pģc šada algoritma: pirmajos divos gados izvģlģts 18% ikgadģjais arvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita pieaugums, kuru vairaki eksperti ieteica ka paris tuvako gadu prognozi, 2007. gada paredzams kritums par 5,6% (prognoze pģc analo ? ijas pģc iestašanas Eiropas Savieneba), bet 2008. un 2009. gada prognoze tika aprģ? inata ta, lai visu piecu gadu aritmģtiskais vidģjais pieaugums sakristu ar ekspertu sniegto vidģjo vģrtģjumu – 14,7%. (4. att.). 300 VADBAS ZINī TNE 0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20 periods pie au gu ms , a tti ec abe pr et iep rie kš ıjo ga du , % 2005-2009 2010-2014 2015-2025 4. att. ī rvalstu ce? otaju robežšⴣ rsojumu skaita ikgadģja pieauguma Latvija kombinģta prognoze 2005. –2025. gadam attieceba pret iepriekšģjo gadu, % Combined Forecast for Annual Growth Rate of Foreign Travelers’ Border Crossings for the Period 2005–2025, % Vairums ekspertu atzemģja, ka trešaja perioda (2015.–2025. gads) arvalstu ce ? otaju skaita ikgadģjais pieaugums Latvija tuvosies vidģjam Eiropas Savienebas lemenim. Ka jau minģts, ticamaka prognoze ir 3%, balstoties uz Pasaules Tl risma organizacijas datiem. Tadģ? kombinģtaja prognozģ ekspertu vģrtģjums nomainets ar Pasaules Tl risma organizacijas vģrtģjumu. Ekspertiem tika ll gts sniegt vidģjo vģrtģjumu pa periodiem, nevis pa atseviš? iem gadiem, tadģ? rezultati periodu sakuma un beigas uzrada lģcienveida pareju uz blakus periodu. Lai prognoze bl tu realistiskaka, tika izveidots teorģtisks modelis periodu vidģjo vģrtebu izledzinašanai pa gadiem. Tika piemeklģts tads modelis, kuram bl tu vislielakais korelacijas koeficients saledzinajuma ar ekspertu vģrtģjumu, kas papildinats ar iestašanas Eiropas Savieneba estermi ? a efektu un Eiropas Savienebas ilgtermi ? a prognozģm. Šads modelis ir trešas pakapes vienadojums: 898,205028,21125,00016,0 23 +-+-= xxxy . Korelacijas koeficients ir 0,9775. Izledzinataja modele vidģjais ikgadģjais pieaugums nedaudz samazinas saledzinajuma ar ekspertu vģrtģjumu, ta ? u kopģjais robežš ⴣ rsojumu skaits piecgadģ gandrez nemainas. Izledzinatais modelis tiek piemģrots no 2009. gada un 2018. gada sasniedz Eiropas Savienebas vidģjo pieauguma tempa lemeni. 5. attģla paradeta kombinģta un vairakas alternatevas prognozes no 2005. ledz 2015. gadam, kas ir parrģ? inatas fiziskajas vienebas – arvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita. K. Zaksa, M. Knite. Latvijas tl risma nozares izaugsmes prognozes 301 1500 2500 3500 4500 5500 6500 7500 8500 9500 10500 11500 12500 13500 periods er va lst u i ec eo tej u r ob ež š? ır so jum u s ka its , t? ks t. bāzes optimistiskais pesimistiskais "Perla-Rīda" piesātinājums 1996-2004 2005-2009 2010-2015 5. att. Kombinģta prognoze un alternatevie scenariji arvalstu ce ? otaju robežš ⴣ rsojumu skaitam Latvija 2005.–2015. gadam, tl kst. Combined Forecast and Alternative Scenarios for Foreign Travelers Bordercrossing Number in Latvia in the Period 2005–2015, thousands Attģlotas šadas alternatevas prognozes: 1. Ekspertu vģrtģjums par arvalstu ce ? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita ikgadģjo pieaugumu otrajam periodam (2010.–2014. gads) nebija viendabegs – veidojas divas grupas. Vienas grupas (gandrez 40% ekspertu) vģrtģjums bija 3%, bet otras grupas (are gandrez 40% ekspertu) vģrtģjums bija 10–11%. Šis viedok ? u sadalejums gandrez sakret ar ekspertu vģrtģjuma ticamebas intervalu standartnovirzes robežas, tadģ? tas ir izvģlģts par pamatu optimistiskajam un pesimistiskajam scenarijam. 2. Saledzinašanai attģlots are piesatinajuma vģrtģjums, kas balstets uz radetaju „arvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumi uz iedzevotaju” iepriekš izvģlģtajas etalonvalstes. Ekspertu vģrtģjuma paradejas viedoklis, ka tl ristu uz? emšanas kapacitati labi raksturo tl ristu skaits uz vienu iedzevotaju. Tadģ? , lai noteiktu arvalstu tl ristu piesatinajumu Latvija, šis radetajs prognozģtajiem rezultatiem tika saledzinats ar radetaju citam Eiropas Savienebas valstem. Pģtejuma ietvaros bija pieejama informacija par triju valstu – Somijas, Spanijas un Portugales – ce ? otaju robežš ⴣ rsojumu skaitu. Saledzinašanai tika izvģlģts visaugstakais radetajs, no šem trijam valstem tads bija Portugalei – 2,74 robežš ⴣ rsojumi uz iedzevotaju. Piemģrojot šo piesatinajuma radetaju Latvijas situacijai, iegl stam, ka kritiskais lielums pie pašreizģjiem apstak? iem ir 6,5 milj. arvalstu ce ? otaju robežš ⴣ rsojumu. Turklat are Portugales lemeni vairaki eksperti novģrtģja ka nesasniedzamu 302 VADBAS ZINī TNE Latvijai, galvenokart tapģc, ka Portugalģ ir ievģrojami garaka vasaras sezona. Ta ? u, palielinoties mobilitatei, ilgaka laika perioda Portugales robežš ⴣ rsojumu skaits uz iedzevotaju varģtu ievģrojami paaugstinaties. Tadģjadi esošais radetaja lemenis varģtu bl t Latvijas nakotne. 3. Aprģ? inata are uz 1999.–2004. gadu dinamiku balsteta prognoze. Ta veidota, izmantojot Perla–Reda modeli, kuru lieto gadejumos, kad prognozģjama perioda beigas vģrtebas tuvinas piesatinajumam. Pie? emot, ka piesatinajums ir 6,5 milj., iegl stam šadu modeli: 17,049,31 6500~ -´+= ey . 2. tabula attģloti prognožu rezultati arvalstu ce ? otaju robežš ⴣ rsojumu skaitam Latvija 2005. –2015. gadam. 2. tabula č rvalstu ceˇotūju robežš 〪 rsojumu skaita Latvijū kombinī tūs prognozes un alternatēvo scenūriju dati 2005. –2015. gadam, tākst. Combined Forecast and Alternative Scenarios for Foreign Travelers Bordercorossing Number in Latvia in the Period 2005–2015, thousands Gads Būzes prognoze Optimistiskais scenarijs Pesimistiskais scenarijs Tendence pģc Perla–Reda mode ? a (no 1995–2003) Piesatinajums pģc "robežšⴣ r- sojumiem uz iedzevotaju" analo ? ijas 2005 3579 3759 3399 2916 2006 4223 4659 3809 3159 2007 4747 5427 4125 3413 2008 5345 6337 4473 3678 2009 5933 7264 4803 3952 2010 6501 8188 4978 4234 6501 2011 7044 9095 5135 4523 6501 2012 7555 9971 5276 4818 6501 2013 8032 10807 5403 5116 6501 2014 8476 11599 5516 5415 6501 2015 8887 12346 5617 5714 6501 Lai apkopotu alternatevas prognozes svaru, koeficienti netika izmantoti, ta? u mode ? u nozemeba izvģrtģta pģc šada algoritma: ekspertu vģrtģjums ir prioritars attieceba pret Perla–Reda modeli, kuru izmanto saledzinašanas noll kos, lai novģrtģtu, kuram teorģtiskajam modelim ekspertu vģrtģjums atbilst. Savukart piesatinajuma modelis ilgtermi ㈧ ir prioritars attieceba pret ekspertu vģrtģjumu, jo ilgtermi ? a ekspertu prognozģm ir mazaka ticameba neka estermi? a prognozģm. Tadģjadi ekspertu vģrtģjums izmantots ledz tam periodam, kamģr tas neparsniedz piesatinajuma novģrtģjumu. Kopuma ekspertu vģrtģjums atbilst teorģtiska Perla– Reda mode ? a struktl rai, tikai sasniegtas vģrtebas ir augstakas. K. Zaksa, M. Knite. Latvijas tl risma nozares izaugsmes prognozes 303 Secinūjumi un priekšlikumi Ledz 1998. gadam robežš ⴣ rsojumu skaita svarstebas bija saistetas galvenokart ar tranzeta pll smas izmai ㈧ m, savukart 1998. gada un 1999. gada robežš ⴣ rsojumu skaita samazinašanas galvenais cģlonis bija Krievijas ekonomiskas krezes sekas, kuru dģ? samazinajas atpl tnieku un nakamajos gados are darejumu braucienu skaits. Robežš ⴣ rsojumu skaita pieaugums 2000. gada un are vģlak ir izskaidrojams ar arzemju ce ? otaju no „vecajam” ES valstem intereses pieaugumu par Latviju, jo šaja laika posma ir palielinajies atpl tas, arstģšanas un sporta braucienu skaits. Tūrisma attīstības prognozes 2005.–2015. gadam · 2005.–2009. gada vidģjais arvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita ikgadģjais pieaugums, balstoties uz ekspertu prognozģm, bl s gandrez 15%, bet 2009.–2015. gada – 8%. · Ja pie ? em, ka iestašanas Eiropas Savieneba tl rismu Latvija estermi ㈧ ietekmģs tapat ka Somiju, Portugali un Spaniju, tad gaidams arvalstu ce ? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita pieauguma tempa samazinajums apmģram par 5,6%, visdrezak – 2007. gada. · Kombinģta prognoze (ekspertu vģrtģjums, papildinats ar iestašanas ES estermi ? a efektu, ES ilgtermi? a prognozģm, izledzinošo modeli un ticamebas intervalu) paredz, ka 2010. gada Latvija gaidami 6,5 milj. arvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumi ar ticamebas intervalu 5–8,2 milj., bet 2015. gada – 8,9 milj. ar ticamebas intervalu 5,6–12,3 milj. · Piesatinajuma vģrtģjums (balstets uz radetaja „arvalstu ce ? otaju robežš ⴣ rsojumi uz iedzevotaju” analo? iju ar šo radetaju Portugalei) paredz 6,5 milj. arvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumus. Šis vģrtģjums sakret ar kombinģtas prognozes 2010. gada vģrtebu. Ja pie ? em, ka Latvijas viesu uz? emtspģja epaši neparsniegs pašreizģjo Portugales lemeni, tad ticamaks ir kombinģtas prognozes pesimistiskais scenarijs, jeb ticamebas intervala apakšģja robeža. · Autori prognozģ, ka arvalstu ce ? otaju robežš ⴣ rsojumu skaita pieaugums gaidams intervala starp bazes un pesimistisko scenariju (5–6,5 milj. 2010. gada), kamģr sasniegs piesatinajumu (6,5 milj.). Prognožu interpretācija · Prognozes galvenokart balstetas uz ekspertu sniegto novģrtģjumu un ir spģka ar nosacejumu, ka neiestajas arkartas apstak? i (krasa drošebas, dabas apstak? u, ekonomiskas un politiskas situacijas mai? a). · Dažos gados var bl t ievģrojamas nobedes no radetaju dinamikas rindas, piemģram, sakretot Lietuvas un Igaunijas ce? otaju divgadu svarstebam, kopģjais ce ? otaju skaits var sasniegt ledz pat 20% novirzi no vidģja. · ī rvalstu ce? otaju robežš ⴣ rsojumu skaits prognozģts ar nosacejumu, ka tranzeta ce ? otaju epatsvars saglabasies pģdģjo gadu lemene (apmģram trešda ? a). Ta ka tranzeta ce ? otaji galvenokart ir talbraucģji kravas transporta vadetaji, tad šes grupas precezakai prognozģšanai bl tu javģrtģ nevis tl risma, bet tirdzniecebas attesteba. Ta ? u parģjas divas trešda ? as ir potencialie tl risma infrastruktl ras patģrģtaji. · Prognozes bl s aktualas, ja valsts lemene tiks turpinata iesakta tl risma nozares attestebas virzeba, ka are ? emtas vģra rekomendacijas par 304 VADBAS ZINī TNE nepieciešamajam valsts darbebam veiksmegai tl risma attestebai. Kritisks faktors prognožu realizacijai bl s naktsmet ? u kapacitates pietiekameba. Priekšlikumi Lai sasniegtu tl risma nozares izaugsmes optimistiskas prognozes radetajus, ir nepieciešami nopietni ieguldejumi tl risma nozarģ un jakoncentrģjas uz šadam darbebam: infrastruktl ras sakartošana, marketings, izpģtes aktivitates, tl risma uz㈣ mģjdarbebas atbalsts, socialas, ekonomiskas un politiskas stabilitates nodrošinašana valste. Puse no aptaujatajiem ekspertiem uzsver nepieciešamebu sakartot un attestet tl risma infrastruktl ru, ar to saprotot nepieciešamo viesnecu kapacitati, ce ? u sakartošanu un uzturģšanu, sakaru nodrošinašanu, tl ristu noražu izvietošanu, informacijas centru pieejamebu. Lielaka da ? a ekspertu min pasakumus, kas saisteti ar marketinga darbebam, piemģram, tl risma nozares attestebas prioritašu noteikšana, tl risma produktu veidošana un attestešana, Latvijas tģla veidošana un popularizģšana pasaulģ, tl risma informacijas pieejamebas nodrošinašana. Savukart, lai noteiktu tl risma nozares prioritates un tl risma produktu grupas, kuras virzet tirgl , eksperti iesaka veikt attiecegus pģtejumus, are pģtejumu par tl ristu vajadzebam un apmierinatebu par izveidotajiem tl risma produktiem. Tapat eksperti min nepieciešamebu atbalstet ar tl rismu saisteto uz ㈣ mģjdarbebu, lai uz ㈣ mģji bl tu ieinteresģti veidot un attestet savu ledzdalebu nozarģ, investģt konferen ? u namu un naktsmet? u celšana un labiekartošana, izklaides pasakumu organizģšana. Svaregi tl risma attestebas priekšnosacejumi, ko uzsver are vairums ekspertu, ir valsts socialas drošebas garantijas, ekonomiska stabilitate un iedzevotaju labklajebas lemenis. Turpmākie pētījumi Lai uzlabotu tl risma attestebas prognozes un stratģ? isko politikas virzebu, bl tu vģlams turpinat izpģti šados virzienos: · Latvijas specializacija atbilstoši noteiktam tl risma tirgus nišam; · ekonomisko ieguvumu re ? ionala izvietošana; · tl risma sociala ietekme Latvija; · neskarto dabas retumu unikalitates vģrtebu saledzinajums ar infrastruktl ras nodrošinato labklajebu; · robežas š ⴣ rsotaju uzskaites metodolo ? ija; · gidu nozares attestebas izpģte; · drošebas ietekme uz tl rismu Latvija. LITERAT ? RA 1. Bģrzi? a I., Karnete R. Tı risms Latvijā: attstba un perspektvas, tı risma sateltkonti. – Rega: BO SIA LZA EI, 2001. 2. Pārskats par tı risma attstbu Latvijā 2003. – Rega: Latvijas Republikas Centrala statistikas parvalde, 2004. 3. Vasermanis E., Š? iltere D., Krasts J. Prognozģšanas metodes. – Rega: Latvijas Universitate, 2002. K. Zaksa, M. Knite. Latvijas tl risma nozares izaugsmes prognozes 305 4. Eurostat Yearbook 89/99. – Brussels, European Communities, 1999. 5. Frechtling D. C. Practical Tourism Forecasting. – Oxford: Butterworth-Heinemann, 1996. 6. Makridakis S. G., Wheelwright S. C. Forecasting methods for management. – Canada: John Wiley & Sons, 1989. 7. Patton M. Q. Qualitative research and evaluation methods, 3rd ed. – California: Sage Publications, Inc, 2002. 8. Smith S. L. J. Tourism Analysis. A Handbook, 2nd ed. – England: Longman, 1995. 9. Tourism and Economic Development, Western European Experiences, 2nd ed. / Ed. by A. M. Williams and G. Shaw – England: John Wiley & Sons, 1995. 10. Tourism 2020 Vision. – Spain: World Tourism Organization, 2001. 11. Cals J. El modelo turistico español // Estudios Tursiticos, 1983, vol 80. 12. Cavaco C. O turismo em Portugal, aspectos evolutivos e espacias. – Lisabon, University of Lisabon, Estudos de Geografia Humana e Regional, 1981. 13. Pģtersons K. Tl risti aiz durvem // Diena, 2004. gada 13. novembris. 14. Latvijas Republikas Centralas statistikas parvaldes datubaze interneta http://data.csb.lv. 15. The Finnish Tourist Board Data base: http://www.mek.fi. Tourism Industry Growth Forecasts for Latvia Summary Tourism industry in Latvia is characterized by rapid growth of foreign incoming travelers in previous year. This increases the load of tourism infrastructure. To plan and develop infrastructure adequately it is important to understand future development of tourism. This paper is developed to support planning of tourism industry in Latvia. Number of border crossings of foreign incoming travelers is chosen as the main forecasting parameter. The paper contains three parts: 1) review of tourism development in previous decade, where the main reasons of changes of border crossing number are analysed; 2) forecasts for next decade, that contains such methods as Delphi, Perl-Reed, seasonal modeling, as well as analogy method for evaluation of three aspects – accession to European Union short term impact, long term development and saturation of growth; 3) recommendations to state activities for successful development of tourism industry in Latvia. Among the main conclusions there is a forecast that number of border crossings of foreign incoming traveling will reach 8.9 mil. in year 2015 with confidence interval 5.6-12.3 mil. State activities should focus on marketing activities, arrangement of infrastructure, support of tourism business and research activities and procurement of social, economical and political stability. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 306.–318. lpp. Ilgtspājas pamatnostēdnes un virzūbas vārtāšanas problāmas Approaches to Sustainability and Reporting on the Progress Lilita ņ bele Liepajas Pedagoeijas akadģmija Socialo zinat u un vad? bas katedra Liela iela 14, Liepaja, LV-3410 E-pasts: mg10004@lanet.lv Darba argumentģta ilgtspģj ? gas att ? st? bas problematikas aktualitate, apl ? kota ilgtspģjas ka vides politikas konceptuala pamatjģdziena rašanas un daudzo ieinteresģto/skarto specialistu diskusijas par š ? jģdziena interpretacijam. Apskat? tas iespģjas ar sabiedr ? bas l ? dzdal ? bu vietģja mģroga – konkrģta pašvald? ba, Baltija vai Baltijas j? ras reeiona – vģrtģt sekmes virz ? ba uz noz ? m? gako ilgtspģjas komponentu nodrošinašanu. Darbu sakot, par pamatu autore ierosina izmantot Eiropas vienoto indikatoru „pirmo paaudzi”. Atslāgvērdi: ilgtspģja, ilgtspģj ? ga att? st? ba, att ? st? bas paradigmas, ietekmes novģrtģjums, sabiedr ? bas iesaiste. Key words: sustainability, sustainable development, policy, strategy, SD indicators. 1. Ilgtspājūgas attūstūbas nepieciešamūba Kapģc b ? tu jadoma par ilgtspģj ? gu att? st ? bu? To prasa gan globala situacija, gan aizvien intens? vaka resursu izmantošana, gan ar? socialas nevienl ? dz ? bas padzi ? inašanas. Piektda ? a pasaules iedz ? votaju iztiek ar mazak neka vienu dolaru diena, puse – ar mazak neka diviem dolariem diena. Atjaunojamo un neatjaunojamo resursu patģri š ir parak liels [7: 39]. Uz to norada ar ? ASV Nacionalas izl? košanas padomes zi ojums „Globalas nakotnes planošana”, kura izstradģ piedal ? jušies gandr? z 1000 ekspertu no pieciem kontinentiem. Padome ir dr ? zak pģtniec? bas, anal ? zes un prognozģšanas centrs, kas tieša veida nav saist? ts ar Centralo izl ? košanas parvaldi. Pģtnieki uzskata, ka 㔯 nas un Indijas ekonomiska potenciala palielinajuma dģ? l? dz 2020. gadam pasaules ekonomikas raž? gums pieaugs par 80%, att ? st? tako valstu iedz ? votaju ienakumi pieaugs divkart, ta ? u tur palielinasies bezdarbs. Plaisa starp bagato un maztur? go slani tomģr turpinas palielinaties, un tas nenovģršami rad ? s papildu socialo spriedzi [11: 30–33]. Simtiem gramatu, oficialu dokumentu un nevalstisko organizaciju izdotu broš ? ru teorģtiski piedava stratģeijas ilgtspģj ? gas att ? st ? bas nodrošinašanai. Tomģr ta b ? s atkar? ga ne tikai no ta, ko mģs daram, bet ar ? no ta, ka mģs to paveicam. Vislabakas idejas nenes ? s aug ? us, ja tas neiederģsies konkrģtajos apstak? os un tam tr ? ks sabiedr ? bas atbalsta. Ilgtspģj ? gai att? st ? bai nepieciešamie apstak? i ir skaidri un L. ābele. Ilgtspģjas pamatnostadnes un virz? bas vģrtģšanas problģmas 307 vienkarši, vismaz virspusģji raugoties. Tomģr to harmonizģ vairakas dimensijas, starp kuram darbojas ilgtspģjas planošana: kult? ras, izgl? t? bas, ģtikas, ekoloeiskajas, socialajas, ekonomiskajas u. c. dimensijas. Vai ir iespģjams vienlaikus ievģrot visu ilgtspģj ? gas att? st ? bas sfģru nosac ? jumus kolekt? vi sinereģtiska sadarb ? ba ar daudzveid ? giem, godprat? giem centieniem? M ? sdienu sadrumstalotaja un konkurences pilnaja pasaulģ ilgtspģj ? ga att? st ? ba b ? s l? dz ? ga precei, kuru cenšas uztiept, ja lģmumu pie emšanas procesa netiek formulģti tas mģr ? i, potencialie konflikti un lietoti sabiedr ? ba saprotami un akceptģti instrumenti. Lai nodrošinatu ilgtspģj ? gu att? st? bu, kritiski jaizvģrtģ parvaldes un lģmumu pie emšanas veidi, jo starp lģmuma pie emšanu un ta izrais ? tajam ekoloeiskajam u. c. sekam parasti paiet ilgs laiks. Piemģram, globala sasilšana radusies, uzkrajoties siltumn ? cas efektu izraisošam gazģm vismaz pirms 40 gadiem [14: 186]. ASV zinatnieki pazi ojuši, ka vi iem ir neapgažami pierad ? jumi par pģdģjos 40 gados novģrotas okeanu sasilšanas saist ? bu ar industrijas rad ? to og ? skabas gazes izpl ? di atmosfģra. Vi i sal ? dzinajuši okeanu temperat ? ras paaugstinašanos ar klimata mode ? u prognozģm un konstatģjuši, ka visticamakais cģlonis ir cilvģku aktivitate. Pģtnieku komanda datorsimulacijas ievad ? ja dažadas situacijas, lai mģeinatu atdarinat pģdģjos 40 gados novģroto okeanu temperat ? ras celšanos. Tika izmantoti vairaki scenariji, lai izskaidrotu okeanos novģrotas izmai as, ieskaitot dabisko klimata svarst ? šanos, saules radiaciju un vulkanu emisijas, ta ? u realie rezultati netika sasniegti. "Vien ? gais, kas atbilda piln ? gi prec ? zi, ir siltumn? cas efekts," sac ? ja pģt ? juma vad ? tajs Tims Barnets no Sandjego Skripa Okeanografijas instit ? ta Klimata pģtniec ? bas noda ? as. Zinatnieki norada, ka tuvakajas desmitgadģs klimata izmai as dramatiski ietekmģs reeionalo ? dens apgadi [9]. Pastav vairaki faktori un aspekti, kas nosaka nepieciešam? bu pģc ilgtspģj ? gas att ? st? bas, daži no tiem [3: 34–35]: · nepieciešam? ba pģc dabas resursiem; · aprites cikls – atkritumi; · ietekme uz vidi; · materialu pl ? smas; · sistģmas vajadz? bas; · ekonomiskais aspekts; · ģtiskais aspekts; · politiskais aspekts; · kult? ras aspekts; · praktiskie pasakumi; · procesu vad ? šana un kontrole. 2. Galvenie ilgtspājūgas attūstūbas šā ršči Par galvenajiem š 㨣 rš ? iem ilgtspģj ? gas att? st ? bas nodrošinašana var uzskat ? t: · augstas izmaksas; · l? dzek ? us, kas slikti piemģroti izmantošanai mazos uzģmumos; · zemu piepras ? jumu pģc vidi saudzģjošiem produktiem; · marketinga problģmas; · laika un resursu tr ? kumu; · nepietiekamas zinašanas; 308 VADBAS ZINī TNE · motivacijas tr ? kumu; · nepietiekamu vad ? bas ieinteresģt? bu; · nelielu sabiedr ? bas atbalstu. Pastav vairaki apsvģrumi, kas varģtu kavģt ilgtspģj ? gas nakotnes planošanu un realu virz? bu uz to. Krievijas Ekonomiskas stratģeijas instit? ta direktora vietnieks Aleksandrs Neklesa kopa ar l ? dzstradniekiem, vģrtģjot gan pasaules globalizacijas sekas, gan jaunos draudus, ko ta rada, formulģjis tr ? s globalas nakotnes veidolus: · globala mģroga impģrija, kadu cenšas rad ? t ASV pašreizģja vald ? ba, · transnacionalas elites vald? šana, kad lielakas ekonomiskas korporacijas veido globalu kontroli par planģtas resursu pl ? smam, · balstoties uz pasaules interneta t ? kla un citu sazi as l? dzek? u att ? st ? bu veidojas apsvied ? gas, ambiciozas korporacijas, parasti piln ? gi pašpietiekamas, bet dinamiskas. Tam rakstur? ga nevis pak? aušanas, bet liels skaits horizontalu sakaru. Šis l? menis var k㌱ t par balstu nakotnes lielakajam fenomenam/draudam – terorismam. Ja nakotne pie em trešo veidolu, pašreizģjas stratģeiskas anal? zes un planošanas sistģmas, anal? tiskie dienesti un administrat? vais aparats var neb ? t gatavi laikmeta lielajam izaicinajumam. Valstu birokratiskie aparati netiek gala ar tagadnes gr? t? bam – ka lai tie g ? tu panakumus c ?a ar nakotnes ģnam? Ta ? u civilizacija sastopas ar jauniem draudiem jau šodien. [11: 30–33]. Kaut ar ? nakotnes veidoli ir nenoteikti, par to jadoma. Jadoma nevis par esošo sistģmu un darb? bas taktiku modernizģšanu, bet par principiali jauniem stratģeiskas stabilitates nodrošinašanas ce ? iem, alternat? vam darb ? bas koncepcijam, mģr ? tiec ? gu spģles noteikumu mai u pašos pamatos. Balstoties uz iepriekš minģtajiem pasaules veidoliem, globala ilgtspģj ? ga att? st ? ba liekas utopiska, tomģr tas nav nekas jauns, vismaz teorģtiska l? men? . Tas galvenas nepiln? bas izpaužas nevis grandiozu mģr ? u tr? kuma, bet tagadnes notikumu savstarpģjas sakar? bas un loeikas neizpratnģ. 3. Ilgtspājūgas attūstūbas vāstures fēzes Pirmē fēze – jˇ ras resursi [3: 36–42]: · 1872. g. Šveices vald ? ba ierosinaja (bet neveiksm ? gi) izveidot starptautisku regulģjošu komisiju, lai aizsargatu Eiropas gajputnus (iepriekš bija mģeinajumi aizsargat mežus, iekšzemes ? de us, mineralu iegulu vietas un atseviš? as savva? as dz ? vnieku sugas). Visi agr ? nie mģeinajumi bija neveiksm? gi, l? dz: · 1911. g. pieģma ro u aizsardz ? bas l ? gumu, · 1931. g. pieģma konvenciju par va? u med ? bu ierobežošanu, kuru parakst ? ja Ženģva; 24 valstis tai pievienojas vai ratificģja, bet Japana un PSRS neparakst? ja, · 1949. g. tika nodibinatas vairakas organizacijas, kuram ir svar ? ga loma ar ? vides politika, tas vada lielu skaitu aeent? ru, kas kopa ir paz ? stamas ar nosaukumu „Pasaules Bankas grupa”. Taja ietilpst: - Starptautiskais Val ? tas fonds; - Starptautiska Finansu korporacija; - Starptautiska Att ? st? bas asociacija. L. ābele. Ilgtspģjas pamatnostadnes un virz? bas vģrtģšanas problģmas 309 Tas tika nodibinatas, balstoties uz Dž. M. Keinsa v? ziju izveidot stabilu, augošu un savstarpģji saist? tu pasaules ekonomiku liberalai tirdzniec ? bai un ekonomiskai sadarb ? bai. · 1962. g. Rei ? ela Karsone (Rachel Carson) publicģja gramatu „Klusais pavasaris” (Silent Spring), kas bija „modinatajzvans” vides aizsardz? bas kust? bam. Otrē fēze [2; 6]: · 1972. g. – Stokholma norisinas ANO konference par cilvģkvidi Eiropa, · 1973. g. – naftas kr ? ze, cilvģki sak saprast, ka pastav „izaugsmes ierobežojumi”, · 1983. g. – ANO izveidota Vides un att ? st? bas komisija (World Commision on Environmental and Development WCED), kas akt ? vi darbojas G. H. Bruntlandes vad ? ba. WCED ka viena no pirmajam ANO sistģma izstrada starptautiski piemģrojamu metodiku plašai sabiedr ? bas l ? dzdal ? bai komisijas darba, neaprobežojoties ar specialistiem un lģmumu pieģmģjiem, · 1987. g. – Pasaules Komisija vides un att ? st? bas jautajumos definģ ilgtspģj ? gu att? st? bu (Bruntlandes komisijas gala zi ojums „M ? su kop ? ga nakotne” (Our Common Future)). Ilgtspģj ? gas att ? st ? bas definģjums ir gr? ta procesa panakts kompromiss par politiskajiem principiem, kas kalpotu par pamatu saudz? gai un atbild ? gai Zemes resursu parvald ? šanai un izmantošanai [3: 40]. Tiek sagatavota ANO ? eneralas asamblejas rezol ? cija par Pasaules vides un att ? st ? bas zi ojumu „M ? su kopģjas majas”, · 1991. gada 19. oktobr ? – visa pasaulģ vienlaic? gi prezentģ (ar ? LR to iesniedza Saeima un Ministru kabineta) Pasaules Dabas saglabašanas stratģeiju – 2 „R ? pģjoties par Zemi” (Caring for the Earth), kura formulģtas nepieciešamas parmai as, lai izveidotu ilgtspģj ? gu sabiedr ? bu, · 1992. g. – ANO konferencģ par vidi un att? st? bu (Zemes sammits) Riodežaneiro, pulcģjot 179 valstu (ar ? Latvijas) vad? tajus, tiek sagatavoti l? dzsvarotas att ? st ? bas pamatdokumenti, kas pamato att ? st? bas strukt ? relementus un galvenas r ? c ? bas: 1. Deklaracija par vidi un att ? st? bu; 2. Agenda 21 – R ? c ? bas programma 21. gadsimtam (gandr ? z 700 lpp. garš dokuments ar 40 noda ㌧ m), tiek argumentģta planošanas nepieciešam? ba „no apakšas”. Galvena stratģeija – dom ? glob ? li, r? kojies lok ? li, taja ietverta atzi a, ka ikviena globala darb ? ba nav iedomajama bez apzinatas darb ? bas kopienu l? men? . Pasaule ir k? uvusi gal? ga – viss ir savstarpģji saist? ts un atkar? gs dažados sabiedr ? bas l? me os, kult ? ras reeionos visa pasaulģ [14: 194]; 3. ES 5. Vides aizsardz ? bas r ? c ? bas programma „Par ilgtspģj ? gu att ? st? bu”; tad ar ? faktiski sakas izmai as globalaja politika. Tiek parakst ? tas ANO Visparģjas konvencijas „Par bioloeisko daudzveid ? bu” un „Par klimata parmaia m”, akceptģti ANO „Mežu izmantošanas principi” un parakst ? ta Deklaracija „Par vidi un att ? st? bu”. Ilgtspģj ? gas att? st ? bas procesa un Riodežaneiro konferences iniciatori ir Zviedrija, Danija un Somija (kuras sistematiski r ? pģjas par att ? st? bas ilgtspģju, integrģjot vidi saudzģjošas pras ? bas sektoralajas politikas). Šajas valst? s virz? ba uz att? st ? bas ilgtspģju sakusies jau pirms Riodežaneiro konferences un apsteidz Eiropas Savien ? bas r ? c ? bu šaja joma, 310 VADBAS ZINī TNE · 1994. g. – politiskas gribas paušana: ī lborgas konferencģ, tiek pausta politiska griba veicinat l ? dzsvarotu att ? st? bu, · 1995. g. – tiek pie emta „ī lborgas harta” – Eiropas pašvald ? bu harta par pilsģtu l? dzsvarotu att ? st? bu, · 1996. g. – Lisabonas konferencģ apliecinata apģm? ba r ? koties, · 1996. g. un 1998. g. – Eiropas Savien ? bas pazi ojums „Ilgtspģj ? ga pilsģtu att ? st? ba Eiropas Savien ? ba – pamats r ? c ? bai” (1998COM(98)695). Pazi ojuma nosprausts vispar ? gais stratā? iskais mār is – samazinat urbano aktivitašu „ekoloeisko pģdas nospiedumu”, kas ietver nepieciešam? bu meklģt iespģjas mģr ? t šo „pģdas nospiedumu” un saist ? t ietekmes uz vidi samazinašanu ar Local Agenda 21 procesu, · 1998. g. – N ? borga (Danija) Baltijas j ? ras valstu padome rekomendģ “Baltijas j ? ras reeiona valstu r ? c ? bas programmu 21. gadsimtam” – ta ir pasaulģ pirma reeionala r ? c ? bas programma, kas formulģ uzdevumus vides politikas integracijai septi u nozaru politikas (lauksaimniec? ba, enereģtika, zivsaimniec? ba, mežsaimniec? ba, r ? pniec ? ba, t ? risma un transporta). Vģlak šiem sektoriem pievieno ar ? izgl ? t? bu un Baltijas j ? ras reeiona telpisko planošanu, · 2000. g. – jaunas monitoringa iniciat ? vas pasludinašana Hanoveres konferencģ iez ? mģ pagrieziena punktu vietģjo pašvald ? bu virz? ba uz ilgtspģju, · 2001. g. – Gģteborga 16. maija pie em drosm? gu ES stratģeiju ilgtspģj ? gai att ? st? bai, · 2002. g. – pasaules galot u tikšanas ilgtspģj ? gas att? st? bas jautajumos (Johanesburgas sammits), · 2004. g. – 30. j ? lija Eiropas Komisija veic aptauju par ilgtspģj ? gas att? st ? bas stratģeijas ? stenošanu, secinajumi apl ? koti turpmak. 4. Globēlas ilgtspājūgas attūstūbas izpratnes Pirms turpinat apskatu par ilgtspģjas problģmam, jaiedzi ? inas, centienos to defināt, izprast mot ? vus un argumentus dažadajiem akcentiem tas redzģjuma [3: 29–30; 7; 14]. Globēlas ilgtspājūgas attūstūbas definūcijas: · Bruntlande (1987): Ilgtspģj ? ga att? st? ba ir nepartraukts, apzinats un loeiski vad ? ts sabiedrisko parmai u process pasaules, reeionalaja un vietģja l? men? , kura mģr ? is ir nodrošinat m ? sdienu cilvģku vajadz ? bas, neradot gr ? t? bas nakamajam paaudzģm nodrošinat savas vajadz? bas. · Blauers (Blowers, 1987): Nepieciešams veicinat att? st? bu, kas palielina dabas un cilvģka rad ? ta kapitala vģrt ? bu tada veida, kas savienojams ar šadiem principiem: 1. Saglab ? t dabas kapit ? la daudzumu – jebkura resursu samazinašana, no kuras nav iespģjams izvair? ties, ir jakompensģ ar resursu pieaugumu cita vieta (veida), tadģjadi saglabajot kopģjo resursu apjomu; 2. Nesamazin ? t Zemes dabisko ekosistģmu re? enerat ? v ? s atjaunošan ? s spģju un jaudu; 3. Sasniegt liel ? ku soci ? lo vienl ? dz ? bu; L. ābele. Ilgtspģjas pamatnostadnes un virz? bas vģrtģšanas problģmas 311 4. Izvair ? ties no paaugstinata riska un m? sdienu izmaksu nodošanas n ? kamaj ? m paaudz ? m – izmaksas, kas rodas šodien, neierģ? ina produktu un pakalpojumu cenas, tomģr kadreiz tas b ? s jasedz (kad b ? s pietiekami daudz akumulģjušas). Tas tiek parceltas uz nakamam paaudzģm, kuram naksies maksat. · Barbjģ (Barbier, 1987) atz ? mģ, ka nepieciešams vienlaic? gi maksimali nodrošinat bioloeiskas, ekonomiskas, socialas sistģmas mģr ? us. · Deilijs (Daly, 1988) iesaka Plimsola l? niju, kuras uzkraso uz kuea, lai norad ? tu maksimalo kravnes ? bu, metaforisku jģdzienu: „Mums ir vajadz ? gs kaut kas l? dz ? gs Plimsola l ? nijam, lai ekoloeiju atbalstošas kapacitates ietvaros varģtu saglabat optimalo ekonomisko l ? meni”. · Konstanca (Constanza, 1992): Ilgtspģja ir l? dzsvars starp dinamiskam ekoloeiskam sistģmam, kuras: - cilvģku dz? ve var att ? st? ties neierobežoti ilgi, - cilvģki individuali spģj g? t panakumus, - var att ? st? ties cilvģces kult ? ra, - cilvģku darb ? ba neparsniedz dabas ietilp ? bas robežas, netiek samazinata bioloeiska daudzveid ? ba un ekoloeisko sistģmu funkcionģšanas spģjas. · Orrs (Orr,1994): Ekoloeiska ilgtspģja balstas uz pagatnes praksi un trad ? cijam, ka ar ? uz jaunam zinašanam, kas ir nepieciešamas postmodernai pasaulei. Ta pras ? s sistematiskas p? les, lai atjaunotu un saglabatu tradicionalas zinašanas par Zemi un tas funkcijam. Jamacas dz ? vot pietic ? gak. Tehnoloeiska ilgtspģja (TI) – katrai problģmai ir tehnoloeiska atbilde vai risinajums tirgus ietvaros. Ekonomistiem un politiskajiem ekspertiem vajadzģtu vad? t tehnoloeiskas ilgtspģjas procesu no augšas uz leju. TI noz ? mģ vald ? t par dabu un ar ? kontrolģt iedz ? votaju skaitu. Lokēlas ilgtspājūgas attūstūbas definūcijas: · Žirardģ (Girardet, 1992) – ilgtspājūga pilsātu attūstūba [13: 12] – tam jadibina stingra atbild ? ba par veidiem, ka tas ietekmģ pasauli. Jarada kontroles sistģmas, kas darbotos nepartraukti, novģrojot gan globalo, gan ar ? vietģjo ietekmi. · Ridens (2001) – ilgtspājūga re? ionēlē attūstūba [13: 34–37] – pamata „funkcionalais” reeions, kas var ietvert vairakas pašvald? bas vai kadu citu teritorialu vien? bu, kas nodrošina sevi ar resursiem un pakalpojumiem, izmantojot galvenokart savas teritorijas iespģjas. Pašnodrošinašanas attiecas ar? uz atbild? bu par resursu parvald? šanu, sakot no indiv? da, eimenes, tuvakas apkartnes, kopienu, valsts l? dz pat starptautiskai teritorijai (piemģram, Baltijai). · Bergs (2001) – ilgtspājūga ? imenes attūstūba [13: 53–56] – atseviš ? a indiv? da vai eimenes ilgtspģj ? gas att? st ? bas pamata ir dz ? vesveids, kas saist? ts ar mazaku resursu patģri u. Tas nenoz? mģ dz ? ves l? me a pazeminašanos, bet virza uz dz ? ves kvalitates paaugstinašanos. · (2002) – ilgtspājūga tautas attūstūba [14: 27–28], kas balst? ta uz vienl ? dz? bas principa, ietver vienadas iespģjas: viena cilvģka dz? ve netiek vģrtģta augstak par cita cilvģka dz? vi. Vides aizsardz? bas un atjaunošanas mģr ? is ir nodrošinat nakamajam paaudzģm l? dz? gu cilvģka att? st? bas iespģju l? meni. · (2002) – ilgtspājūga sabiedrūbas attūstūba [14: 195] – tas pastavģšanas pamata ir stabila sociala sistģma, kuras sabrukums rada nabadz ? bas draudus un socialo neieciet ? bu. 312 VADBAS ZINī TNE Atkarūbē no ilgtspājūgas attūstūbas izpratnes dzičuma pastēv divi visai atš irūgi uzskati [5: 7–10]: · stingr ? ilgtsp ? ja – attiecas uz diferencģtu dabas un cilvģku rad ? ta kapitala apr ? pi un krajumu uzturģšanu, · piek ? p ? g ? ilgtsp ? ja – orientģta tikai uz kopģjo krajumu saglabašanu. Tiek pieciesta dabas kapitala deldģšana, ja to kompensģ cilvģku rad ? ta kapitala uzkrašana. Paralģli dažadajam ilgtspģj ? gas att ? st ? bas defin? cijam un izpratnes dzi? umam apl ? kojot attiec ? bas starp sociali ekonomiskajam sabiedr ? bas sistģmam un ekoloeiskajam dimensijam, paradas daudzas neskaidr? bas un riska momenti. Nenoteikt ? ba saist ? ta ar visiem politiskajiem lģmumiem, tapģc N ? derlandes vald ? bas politikas zinatniska padome ir piedavajusi ? etras dažadas ilgtspģj ? gas att? st ? bas mģr ? orientacijas paradigmas [3: 31]: · izmantošanas; · taup ? šanas; · vad ? bas; · saglabašanas. Izmantošanas paradigma – cilvģka darb ? bai ir ietekme uz vidi, bet ta tiek absorbģta, risks ir neliels. Taupūšanas paradigma – videi ir ierobežota absorbcijas kapacitate un cilvģkam ir japiemģrojas zemakam patģri a l ? menim. Vadūbas paradigma – daba ir viegli ievainojama, un risinajumu var nodrošinat tehnoloeijas, kas tiek piemģrotas apkartģjas vides apstak? iem ta, lai neb ? tu nepieciešams patģri a l ? meni radikali main? t. Saglabēšanas paradigma – daba ir trausla, un sabiedr ? bai tai japielagojas vairakos veidos, tai jab ? t elast ? gai, japanak uzved ? bas mai a, pirms apkartģjai videi tiek nodar ? ts kaitģjums. Lai pie emtu kadu no paradigmam, izvirzams jautajums – vai sabiedr? ba var nodrošinat ilgtspģj? gu att? st? bu modernas paradigmas ietvaros ar labaku tehnoloeiju pal? dz? bu un prec? zak nosakot cenas, vai nepieciešama pareja uz postmoderno pasauli? Pastav divas ilgtspģj ? bas imperatūvas [3: 31]: · ekoloeiska, · socialekonomiska. Ekolo ? iskē imperat ? va – konceptuali vienkaršaka da ? a. Tiek diskutģts, kur atrodas robeža, tomģr pastav vienprat? ba, ka jamacas dz ? vot visiem kopa dabas l? dzek ? u ietvaros. Sociēlekonomiskē imperat ? va – sareže? taks un potenciali str ? d ? gaks jautajums. Problģma: ka mģs sociali taisn? gi un politiski pie emama veida varģtu izl? dzinat ekonomiskas atš ? ir ? bas starp bagatajiem un nabagajiem, paliekot ekoloeiskas stabilitates robežas? Taisn? gas sadales nepieciešam? ba un ar to saist ? tais latentais konflikts ir ilgtspģj ? gas att? st? bas vienadojuma biedģjošaka un politiski sareže? taka da ? a. Cilvģki var nolemt, ka citu pras? bas grauj vi u intereses un centienus, vi i instinkt? vi baidas no parmaia m. [15: 162] Ilgtspģj ? gas att ? st? bas nodrošinašanai iespģjamas vairakas pieejas, piemģram: · stradat ka l ? dz šim – tirgus visu noliks savas vietas, · tehnoloeiskais optimisms – tehnoloeija visu atrisinas, · vides modernizacija – bizness visu atrisinas, · Rio un Agenda 21 att ? st? ba – pilsoniska sabiedr ? ba, demokratija to atrisinas, L. ābele. Ilgtspģjas pamatnostadnes un virz? bas vģrtģšanas problģmas 313 · strukturalas parmai as – mums b ? s jauzb ? vģ jauna infrastrukt? ra, · dzi ㌧ ekoloeija – ģtika visu atrisinas. Tomģr neviena no š? m pieejam neatrisina problģmu kopuma. Nepieciešama ģtikas normu un politikas principu pastiprinašana ar likuma spģku. Lai indiv? dam b ? tu vieglak parvģrtģt savu attieksmi pret vidi un ilgtspģj ? gas att ? st ? bas centieniem, janoskaidro, kuras no ģtikas normam japastiprina ar likumdošanu, kuras no moralam vģrt ? bam vajadzģtu akceptģt un padar ? t par juridiski saistošam, ka ar ? noteikt saprotamus virz ? bas vģrtģšanas kritģrijus. 5. Eiropas Kopienas ilgtspājūgas attūstūbas snieguma novārtājums Lai nodrošinatu un kontrolģtu virz ? bu uz ilgtspģj ? gu att? st? bu [12], asto as lielakas Eiropas vides organizacijas 2004. gada nogalģ ir izvģrtģjušas ES sekmes 2001. gada apstiprinatas Ilgtsp ? j? gas att ? st? bas strat ⨧ ijas ? stenošana. Galvenie š? pģt? juma secinajumi ir: š? s stratģeijas ? stenošanai joprojam nav saskan? gas un visaptverošas pieejas no Eiropas Komisijas puses, turklat, iztr ? kstot pastav? gai koordinacijai un progresa parskatam? bai, atklats paliek jautajums – vai vispar š ? stratģeija ir sniegusi ko pozit ? vu ilgtspģj ? gas att? st? bas jautajumu risinašana Eiropa un vai visos tas l? me os (indiv ? ds, eimene, kopiena, reeions, valsts utt.) saskatama virz? ba uz ilgtspģj ? gu att ? st ? bu? “Pašreiz Ilgtsp? j? gas att? st? bas strat⨧ ija netiek izmantota realu izmai u panakšanai. Ne Komisijas iekšienģ, ne valstu l ? men? mģs neesam redzģjuši stratģeijas pie emšanai sekojošu koordinacijas un parraudz? bas procesu uzsakšanu,” preses konferencģ uzsvģra Eiropas Vides biroja eeneralsekretars Džons Hontelģ (John Hontelez). “Stratģeijai, vismaz pagaidam, ir maz ietekmes vides problģmu praktiska risinašana. Lai gan mģs redzam atseviš? as pozit? vas iez? mes lauksaimniec? bas un klimata politikas sfģra, jaatz? st, ka, piemģram, transporta joma stratģeija ir piln? gi izgazusies,” atz? mģja Eiropas Transporta un vides federacijas direktors Joss Dingss (Jos Dings). Vides organizacijas izteikušas kritiku par ac? mredzamu progresa tr? kumu vģl vairakas jomas: budžeta reformas, zivsaimniec? bas, ka ar? bioloeiskas daudzveid? bas un citas noz? m? gas jomas, pat par parskata mehanisma metodoloeiju un sekm? gumu progresa monitoringa. Vides organizacijas kritizģja ar? EK jauna kopš 2003. gada nogales lietota politikas dokumentu ietekmes izv ? rt? juma sekm? gumu un norad? ja, ka EK joprojam nav atradusi veidu, ka sekm? gi uzsakt darbu pie sena mģr ? a – ilgtspģj? gas att? st? bas pras? bu – integrģšanas visas tas sektoru politikas. “Eiropas Komisija nav izdar? jusi piln? gi neko, lai main? tu Lisabonas procesa pašreizģjo nepamatoto un vienpus? go akcentu uz konkurģtspģjas veicinašanas jautajumiem. Tas ir tikai veicinajis Ilgtsp? j? gas att? st? bas strat⨧ ijas ignorģšanu EK ietvaros,” secina Eiropas Vides biroja vad? tajs Džons Hontelģ [12]. Tapģc Komisija nak klaja ar savas darb ? bas stratģeiju nakamajiem pieciem gadiem. Tas prezidents Barozu ka vienu no savam pamatprioritatģm jau ir deklarģjis ES Lisabonas stratģeijas ieviešanas centienu atdz? vinašanu ar mģr ? i veicinat ekonomiskas situacijas uzlabošanos. To, cik liela mģra vides politikas apsvģrumi tiks ietverti šajos centienos, pašreiz vģl var tikai minģt. Formali tiem b ? tu jab ? t vienada statusa ar abiem parģjiem Lisabonas stratģeijas p ? lariem – ekonomiskas un socialas situacijas uzlabošanas centieniem. Diemžģl, ka maca pieredze, l ? dz pat šim br ? dim vides aspekti reali tiek pamesti novarta. 314 VADBAS ZINī TNE 6. Ilgtspājūgas attūstūbas nodrošinēšanas un vārtāšanas iespājas lokēlē lūmenū Nav korekti runat par globalu ilgtspģj ? gu att? st? bu, jo pasaule ir sadal ? ta pģc vairakam paz ? mģm (telpiski, sociali, relieiski, ekonomiski u. c.), tadģjadi nav tada spģka, kas varģtu parvald ? t visu pasauli. Tapģc jasak ar konkrģtas teritorialas vien ? bas un kult ? rainavas izpratni, apzinašanu un mobilizaciju. Šadai vien? bai japanak sapratne par ilgtspģj ? gas att? st? bas pamatprincipiem un r ? c ? bam tai panesama un saprotama veida. Tada telpiski, relieiski, kulturali un ekonomiski daudzveid? ga teritorija varģtu b ? t Baltijas reeions. Mģeinot iez ? mģt Latvijas vietu kopģjos ilgtspģj ? gas att? st? bas procesos, svar ? gi saprast, ka, ja Latviju apl? kojam ka atvģrtu sistģmu, pastav milz? gs daudzums dažadu cģlo sakar? bu un mijiedarb ? bu starp vides, socialajiem, ģtiskajiem, kult? ras un ekonomiskajiem procesiem [16]. Visu evolucionaro izmai u temps palielinas, un vides, klimata un citu biosfģras komponentu evol? ciju vairs nevar atraut no sabiedr ? bas evol ? cijas, bet sabiedr ? bas evol ? ciju – no tas dz ? ves vides apstak? u izmaia m. Tieši biosfģra un kult ? rsfģra uzliks tadus vai citadus nosac? jumus cilvģka darb ? bas iespģjam. Tadģjadi uz ekonomiku jaiet no to biosfģras un kult ? rsfģras visparģjo dinamisko procesu izpģtes, ko visveiksm? gak var panakt kopienu l ? men? . Vģstures ekonomiska interpretacija primitivizģ cģlon? bu, ignorģ citu cilvģku r? c? bas motivģjošo faktoru neparskatamo mijiedarb? bu t ? klu. Ja ir šada lineara jeb parlieku vienkaršota izpratne par notiekošo pasaulģ kopuma un katra atseviš㨧 valst? , tad, analizģjot nesenas pagatnes un tagadnes notikumus, š? iet, ka diezgan droši var prognozģt nakotni, br? vi atdal? t m? s interesģjošos faktorus no parģjiem un analizģt tos ta, it ka citu neb ? tu. Pģc šadam prognozģm veikta viena faktora uzlabošana, ja nav  emta vģra ta mijiedarb? ba ar parģjiem faktoriem, sistģmas visparģjo stavokli var nevis uzlabot, bet pasliktinat. Ta ka Latvijas valsti jauzskata par nelinearu sistģmu ar visam iepriekš minģto sfģru mijattiec? bam, tad ja em vģra, ka nelinearas sistģmas, paaugstinot iedarbes lielumu, kada br? d? k㌱ st iespģjami divi piln? gi atš? ir? gi att? st? bas ce? i. To sauc par atrašanos bifurkēcijas punkta tuvuma. Viena no šiem gad ? jumiem veidojas tadi objekti, ko sauc par disipatūvēm struktˇ rēm. Normala disipat? va strukt? ra veidojas telpas apgabala ar noteiktiem dabiskiem izmģriem, to sauc par fundamentēlo garumu. (Piem? ram, š? ds fundament? lais garums var? tu b? t Baltijas reāions – Latvija, Lietuva, Igaunija, Skandin? vijas valstis, Sanktp? terburgas apgabals, Polija, V? cijas zieme? da? a, D? nija.) [1: 106] Tad notiek sistģmas strauja, pat neticami strauja, att? st? ba. Lai nodrošinatu tadu att? st? bu: · noteikti nepieciešama sistģmas atvģrt ? ba, · ? oti svar ? gi ir tas, ka mģs iedarbojamies uz sistģmu un ka mģs to ierosinam. Bifurkacijas punkta apkartnģ sistģma ir nestabila. Šai nestabilitatei ir sava pozit ? va puse, ta saucamais „tauri a sparnu” efekts: ar mazu spģku var izdar ? t lielas lietas. Šads piemģrs varģtu b? t Latvijas neatkar? bas atg ? šana 1991. gada. Kad sistģma sakusi darboties, ja? auj tai pašai br ? vi att? st? ties, tad sistģma pašorganizģjas, izmanto atvģrt ? bas, rezonanses u. c. iespģjas savai dabiskai, straujai att? st? bai. Autores viedoklis ir, ka Latvijas gad? juma, sistģmai ne? aujot br ? vi att? st? ties, parak spģc ? gi iedarbojoties uz to „no augšas”, tas novedis pie pašreizģjas situacijas, kad valsts amatpersonam jaslģpjas no tautas, ko pierada kaut vai Latvijas neatkar? bas 14. gadadiena redzamas policijas rindas pie Br ? v? bas pieminek? a, kur varģja piek ㌱ t tikai izredzģtie. Latvija vģl arvien atrodas bifurkacijas punkta tuvuma, ta ? u tai b? s L. ābele. Ilgtspģjas pamatnostadnes un virz? bas vģrtģšanas problģmas 315 nakotne tikai tad, ja mģs par sp ? ti visiem nelabvģl? gajiem apstak? iem pietiekami daudz spģka, l ? dzek ? u un uzman? bas velt? sim izgl? t? bai vides un socialo jautajumu joma, iesaistot iedz ? votajus reala lģmumu pie emšanas procesa, panakot sabiedr ? bas atbalstu un izpratni. Baltija var bˇ t viena no tēm retajēm vietēm, kur uz garūgēm vārtūbēm balstūtu pasaules uztveri iespājams harmoniski savienot ar praktiskē un racionēlē domēšanē balstūtu sociēli atbildūgu tirgus saimniecūbu [1: 108]. Ta ka saskarsmes l? me os, kuros vald ? ba ir tuvak cilvģkiem, visefekt? vak var ? stenoties ilgtspģj ? gas att? st? bas politika, tad par galveno posmu tas nodrošinašana un snieguma novģrtģšana b ? tu uzskatamas pašvald ? bas, kuras sadarbojas, piemģram, Baltijas reeiona ietvaros. Tam b? tu jalieto kada no komunikat? vajam metodģm, lai rosinatu izmai as un novģrtģtu sniegumu šaja joma. Komunikat? vajam metodģm ir noz ? m? ga loma, tas veicina plašu sabiedr ? bas sla u iesaist? šanos procesa un mazina varas atsvešinašanos no tautas gan valsts, gan pašvald? bu l? men? . Sabiedr ? bas l? dzdal ? ba pašvald ? bu vģlģtajam personam un administracijai ir nepieciešama visos vides un socialo problģmu risinašanas posmos – planošana, lģmumu pie emšana, projektu ? stenošana, ietekmes novģrtģšana. Lai risinatu socialo konfliktu un saktu virz? ties uz socialekonomisko ilgtspģju, ir labak jaizprot, ko noz ? mģ „uzlabot dz ? ves kvalitati”, kas ir galvenais pašvald ? bu/kopienu darb ? bas mģr ? is. Ekonomists Manfreds Makss-N ? fs (Manfred Max-Neef) ir novģrojis l ? dz ? gas vajadz? bas visas kult ? ras un visos vģsturiskajos apstak? os un ir rad ? jis vajadz ? bu klasifikaciju [10]: · pastav? ba, · aizsardz ? ba, · pie ? eršanas, · sapratne, · l? dzdal ? ba, · br ? vais laiks, · radošas darb ? bas, · identitates izj ? tas, · br ? v? ba. Izmantojot šo klasifikaciju, kopienas pašas varģtu noteikt, vai tiek apmierinati socialekonomiskie ilgtspģj ? gas att? st? bas nosac ? jumi; par ekoloeisko ilgtspģju b? tu nepieciešams specialistu novģrtģjums. Pamatojoties uz šo klasifikaciju, ? sto piepild ? jumu dz? vei var g ? t, baudot kop ? bu ar citiem cilvģkiem, savstarpģji pal ? dzot, nevis tikai  emot un attalinoties. Modernizacija telpiski un psiholoeiski atsvešina m? s no zemes un citu no cita. Pašreiz t ? kstošiem cilvģku ir atklajuši, ka var g? t personisku labumu, samazinot pras ? bas, piemģram [15: 164]: · dz ? vot bez paradiem, · ieg? t vairak laika dz ? vei, · baud ? t lielaku droš ? bu. Lai kopienam atvieglotu virz? bas uz ilgtspģj ? gu att? st? bu novģrtģšanu, Pasaules apvienoto pilsģtu federacija [2] izteikusi aicinajumu veidot „vertikalo sadarb ? bu” starp pašvald ? bam un valsts instit? cijam. Mģr ? is – atbalst ? t vietģjas pašvald ? bas, piedavat praktiskus paģmienus ka mģr ? t progresu, izstradat jaunu uzlabotu monitoringa praksi. Uzdevumi – veicinat pasakumu un instrumentu, pilnveidošanu, lai atbalst ? tu un iedrošinatu vietģjas pašvald ? bas; identificģt, kadu jaunu datu apkopošana ir nepieciešama, lai ieviestu jaunus integrģtus indikatorus. Pieģmums – 316 VADBAS ZINī TNE ikviena vietģja pašvald ? ba ir spģj ? ga stradat ilgtspģj ? gas att? st ? bas virziena, neatkar? gi no ta, kada stavokl? tas tiek uzsakts. Pasaules Apvienoto pilsģtu federacijas darba grupas uzdevumi bija: · pilsģtvides indikatoru un ekoloeiska „pģdas nospieduma” metodes att ? st ? bas anal? ze dažadu projektu konteksta, · to izvģrtģjums piemģrot ? bai Eiropas mģroga un atbilst? ba vietģjai ilgtspģjai, · priekšlikumu izstrade vienotam vietģjas ilgtspģj ? bas indikatoru kopumam saist? ba ar ekoloeisko „pģdas nospiedumu”. Darba grupa, pirmkart, izvģlģjas kritģrijus indikatoru atlasei. Tika izveidots pirmais vienota vietģjas ilgtspģj ? gas att? st? bas indikatoru saraksta priekšlikums. Taja ietilpa 18 indikatori, kuri 1999. gada tika apspriesti vietģjo pašvald ? bu grupa. Pģc konsultacijam tika izstradats 20 indikatoru saraksts (sk. 1. tab.). Š ? iniciat? va nav vienreizģjs pasakums, bet gan ilgtermi a procesa sakums. Balstoties uz pieredzi, „pirmas paaudzes” indikatoru saraksts tiks papildinats un uzlabots. 1. tabula Eiropas vienotie indikatori (adaptģti pģc [2]) European Units Indicators A Princips/ Nr. Nr. Pamatindikatori (obligati) 1 2 3 4 5 6 1 Iedzūvotēju apmierinētūba ar vietājo pašvaldūbu (apmierinat ? ba ar dažadiem aspektiem) + + + + + 2 Vietājē lūme? a ieguldūjums globēlajēs klimata izmai ㄣ s (CO2 izmeši) + + + + 3 Vietājē mobilitēte un pasažieru pērvadējumi (attalumi diena un transporta veidi) + + + + + 4 Sabiedrūbai pieejamēs začēs teritorijas un pakalpojumi vietājē lūmenū (iedz ? votaju iespģjas izmantot tuvu esošas za㌧ s teritorijas un pamatpakalpojumus) + + + + 5 Gaisa kvalitēte pašvaldūbē (dienu skaits, kuras gaiss atbilst labai kvalitatei un vesel? bai) + + + 6 Bārnu braucieni uz/no skolas (transporta veids, ko izmanto bģrni, lai nok㌱ tu no majam uz skolu) + + + + 7 Vietājēs pērvaldes un vietājē biznesa ilgtspājūga vadūba (sabiedrisko, pašvald ? bas un privato organizaciju skaits, kuras izstrada vai izmanto vides un socialas parvald? bas proced ? ras) + + + 8 Trokš? a piesēr? ojums (iedz ? votaju da ? a, kas pak? auta kait? gam apkartģjas vides trokš a l ? menim) + + + 9 Saprētūga zemes izmantošana (ilgtspģj ? ga zemes un pašvald ? bas teritoriju att ? st? ba, atjaunošana, aizsardz ? ba) + + + + 10 Ilgtspāju veicinoši produkti (Ekoloeiski mar 㨣 tu vai organisko produktu un abpusģji izdev? ga da? a kopģja patģria ) + + + + L. ābele. Ilgtspģjas pamatnostadnes un virz? bas vģrtģšanas problģmas 317 Ilgtspājūgas attūstūbas principi, kas kalpo par pamatu indikatoru izvālei [2: 5–10] (izvilkums no Parbaudes saraksta): 1) vienl ? dz ? ba un soci ? lais taisn ? gums (ikviena iespģjas sa emt atbilstošus un pieejamus pakalpojumus, ka, piemģram, izgl ? t? bu, darbu, enereiju, vesel? bas apr ? pi, majokli, apmac ? bu, transporta pakalpojumus), 2) viet ? j? pašp ? rvalde/ ties ? bas/ demokr ? tija (visu sektoru l ? dzdal ? ba pašvald ? bas planošana un lģmumu pie emšana), 3) viet ? j? pašp ? rvalde/ glob ? l? s attiec ? bas (vietģjo vajadz ? bu apmierinašana vietģja l? men? no ražošanas l ? dz patģri am un gal? gai atkritumu glabašanai; vajadz ? bu, kas nevar tikt apmierinatas vietģja l? men? , saprat? ga nodrošinašana), 4) viet ? j? ekonomika (vietģjo prasmju un vajadz? bu saska ošana ar nodarbinat? bas un citam iespģjam ta, lai draudi dabas resursiem un videi b ? tu minimali), 5) vides aizsardz ? ba (ekosistģmas pieejas izmantošana, dabas resursu un zemes izmantošanas ierobežošana, atkritumu ražošanas un piesar ojuma izmešu samazinašana, bioloeiskas daudzveid ? bas saglabašana), 6) kult ? ras mantojums/ cilv ? ka rad ? t? s vides kvalit ? te (vģsturisko, kult ? ras un arhitekt ? ras vģrt ? bu aizsardz ? ba, saglabašana un atjaunošana, ieskaitot ģkas, pieminek? us, notikumus un trad ? cijas; vides un ģku pievilc ? bas un funkcionalitates nodrošinašana un pasargašana). L? dz šim, vismaz autores aptaujatajas pašvald ? bas, šadi indikatori netiek lietoti un piln? ba nav nodrošinata atgriezeniska saite starp pašvald ? bas amatpersonam un iedz ? votajiem, kuriem b ? tu galvena loma snieguma novģrtģšana. Ieviešot vienotu vģrtģšanas sistģmu, kopienas varģtu veiksm? gi nodrošinat ne tikai savu – indiv? da, bet ar ? eimenes, pagasta, rajona, tautas, valsts, reeiona un varb? t ar ? globalu ilgtspģj ? gu att? st? bu. L? dzdal ? ba ir ? oti b ? tisks ilgtspģj ? gas att ? st? bas komponents, ta ir gan l? dzeklis, gan mģr ? is. Izmai as visveiksm? gakas ir tad, ja tas nak no sabiedr ? bas (Stiglitz, 1999). Sadarb ? ba starp visiem minģtajiem l? me iem „no apakšas uz augšu” varģtu nodrošinat globalo procesu izmai as ilgtspģj ? gas att? st ? bas virziena. LITERAT ? RA 1. Bui ? is A. Vai m ? s esam tie, kas paties? b ? esam? – R? ga: SIA „Madris”, 2001, 215 lpp. 2. Ce⸣ uz viet ? j ? s ilgtsp ? j ? bas profilu: Eiropas vienotie indikatori. Tehniskais zi ojums, Eiropas kopienas oficialo publikaciju birojs. L–2985. – Luxembourg: 2001, 10 lpp. 3. Ce? š uz ilgtsp ? ju, v? sturisk? perspekt ? va. / Red. A. Sorlins, Umeo universitate. – R? ga, 2001, 54 lpp. 4. Makn ? ls Dž. Kaut kas jauns zem š ? s saules. 2000. 5. Ašheims G. B., Akselsons S., Balcerovi ? s L. u. c. Ekolo ? isk? ekonomika: tirgus, cenas un budžets ilgtsp ? j ? g ? sabiedr ? b? . / Red. T. Žili? s. – R? ga: Zviedrijas Starptautiska att? st? bas aeent ? ra, Latvijas Vides aizsardz? bas fonds, 2001, 46 lpp. 6. Balman H., Badman D. Zviedrijas Biznesa att? st? bas aeent ? ra, Ilgtspģj ? gas att? st? bas aeent ? ra (Nautek). – Latvija, Liepaja, 2004. g. 26.–28. oktobris. 7. Instruments for sustainable development, Environmental Tax Reform. Green Public Procurement Ecolabelling. – The Danish Ecological Council, 2002, 39 p. 8. Balman H., Badman D., Ege C. Zieme? valstu pieredze ilgtsp ? j ? g ? pat ? riㄣ un ražošan ? . Konference – Liepaja, 2004. g. 27. oktobris. 9. LETA–BBC. – Londona, 2005. g.18. februaris. 10. Max-Neef M. Human Scale Economics: The Challenges Ahead // The Living Economy. – NY: Routledge, 1986. 318 VADBAS ZINī TNE 11. Kokars G. Terorisms nakotnģ main? s seju // Ned⨮ a, 17.02.2005., Nr.7, 30.–33. lpp. 12. Za ? ie kritiz? Eiropas Komisijas neizdar ? bu ilgtsp ? j ? gas att ? st? bas jom? . – EEB un ENDS materiali, 24.09.2004. 13. Autoru kolekt ? vs. Pils ? tas un kopienas. Apdz ? votu vietu ilgtsp ? ja. – R ? ga: Baltijas universitate, 2001, 58 lpp. 14. Autoru kolekt ? vs. Tautas att ? st? ba. – R ? ga: Jumava, 2002, 266 lpp. 15. Vakarneidžels M., R? ss V. M? su ekolo ? iskais p ? das nospiedums. Norden AB, Vides aizsardz? bas un reeionalas att ? st? bas ministrija, 2000, 193 lpp. 16. 䅃䕆䝇? ? . ㌴㔷㔸㤺 㠷??㬽? 㴻㹀㴻?㤴? . – 䅃䭃䱍? 佈䵐䱅? , 1988, 252 ? . Approaches to Sustainability and Reporting on the Progress Summary The paper starts with historical review of sustainable development – how it has been conceptualized, defined, approached, and applied. EU strives to take up SD activities harmonizing and reassessing them with Lisbon strategy. Understanding dynamics of environmental policy, – it’s emergence, building of conceptual framework, analysing discrepancies between theory and political realities during last century makes possible better strategy options available. The need of multilevel cooperation in grass-roots, municipal, and even interstates level has been argumented – e.g. in case of Baltic Sea Region. It seems, wee have to start the work with EU first generation SD indicators. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 319.–326. lpp. Pilsoniskās lēdzdalēbas veicināšana pašvaldēbās Promotion of Civic Participation in Communities Brigita Baltaūa AS “Latvijas Hipotģku un zemes banka” Doma laukums 4, Raga, LV-1977 E-pasts: brigitab@hipo.lv Viena no demokretiskas sabiedrabas pamatvģrtabem ir pilsol u ladzdalaba valsta notiekošajos procesos. Bez iedzavoteju ieinteresģtabas valsts un savas pašvaldabas dzavģ saglabesies plaisa starp valsts pervaldes instit ? cijem, dažedem sabiedrabas grupem un indivadiem. Pilsoniskes sabiedrabas iesaistašana uzlabo gan pašvaldabu, gan valsts politikas veidošanas procesu. paši pašvaldabe dzavojošajiem ir svaragi uzl emties atbildabu par savu dzavesvietu. Pilsonisko ladzdalabu nosaka indivadu izaugsmes lamenis un attieksme, kas izpaužas dažedes formes un lamel os. Raksta autore ke vienu no pilsoniskes ladzdalabas mode ? iem apskata pašvaldabas iedzavoteju forumu. Atslngvārdi: ladzdalaba, iedzavoteju forums, socielais kapitels, filantropija. Key words: participation, residents’ forum, social capital, philanthropy. Pilsoniska sabiedraba ir neatl emama demokretiskas valsts sastevda ? a. Te stimulģ valsts attastabu, iesaistes dažedu valstisku jautejumu risinešane un cenšas nepie ? aut, lai lģmģjvara un izpildvara stredetu atsvešineti no sabiedrabas. Pilsoniske ladzdalaba ir aktava iedzavoteju iesaistašanes procesu ietekmģšane, paužot savu viedokli un piedaloties visperģje procesa virzabe un attastabe. Pilsoniske ladzdalaba Latvije šobrad tikai attastes. Sabiedraba pamazem sek apzineties savu ietekmi un varu tes interešu aizstevģšane. Lai dažedas sabiedrabas grupas varģtu savas intereses aizstevģt, tem skaidri jeapzines, ko tes grib panekt, jevģlas un jespģj to panekt. Valstij ir svaragi stiprinet pilsonisko sabiedrabu tepģc, ka pilsoniska sabiedraba veicina demokretiju, vairo un mobilizģ socielo kapitelu un paladz risinet iedzavoteju jautejumus. Galvenes pilsoniskes sabiedrabas izveides un nostiprinešanas problģmas Latvije pašreiz ir zema sabiedriske aktivitete un savstarpģje uzticģšanes, iedzavoteju atsvešinetaba no publiskes pervaldes un nepietiekama informģtaba par nevalstisko organizeciju, ke ara dažedu citu formelu un neformelu sabiedrabas grupu darbabu, tes rezultetiem un lietderabu. Ladz ar to pilsoniskes iesaistašanes lamenis ir zems. Latvije kopume sabiedriskajes aktivitetģs ir iesaistata neliela da ? a iedzavoteju, maz attastatas bravpretage darba un labdarabas tradacijas. Tomģr situecija pamazem uzlabojas. SKDS 2002. gada marte veikte iedzavoteju aptauja liecina, ka Latvijas iedzavoteji ir sabiedriski neaktavi – tikai trešda ? a iedzavoteju tic, ka sabiedriskes aktivitetes var uzlabot vil u dzaves kvaliteti, trešda ? a dome, ka tes neko nemaina, bet vģl trešda ? a atzast, ka visper nepiedales sabiedriskaje dzavģ. 320 VADBAS ZINī TNE Iedzavoteji visvairek darbojas arodbiedrabes, sporta klubos, draudzģs un brave laika nodarbabu grupes (ap 10% katre no minģtajem grupem). Tikai apmģram 5% iedzavoteju darbojas organizecijes, kas saistatas ar bģrnu audzinešanu, mejok? u apašnieku vai arnieku organizecijes, profesioneles asociecijes, ke ara labdarabas un socieles paladzabas vai pašpaladzabas organizecijes. Tikai apmģram 1% aptaujeto darbojas pensioneru organizecijes vai politiskajes partijes, vai mazekumtautabu organizecijes. Apmģram 60% iedzavoteju noredajuši, ka nepiedales organizeciju vai neformelo grupu darbe [3]. Starp tiem, kuri noredajuši, ka visper nepiedales sabiedrisko organizeciju darbe, minami cilvģki vecume no 45 ladz 54 gadiem (66,8%) un cilvģki ar pamatizglatabu (69,7%). Formelo un neformelo organizeciju dzavģ mazek aktavi ir ara cittautieši un nepilsol i. Sabiedriski vismazek aktavo iedzavoteju vid? ir cilvģki erpus formele darba tirgus – pensioneri, mejsaimnieces, bezdarbnieki (65,2%) [3]. SKDS 2003. gada rudena veiktaje aptauje sabiedriski neaktavo cilvģku bija par 6% mazek – 54% aptaujeto noredaja, ka „nekur nepiedales”. Šedu atbildi visbiežek snieguši respondenti, kuri veceki par 55 gadiem (64%), aptaujas dalabnieki ar pamatizglatabu vai vidģjo izglatabu, krievi, citu tautabu perstevji, respondenti, kuri nav Latvijas Republikas pilsol i, darba tirg ? neiesaistatie, aptaujetie ar zemiem ienekumiem (kuru vidģjie ienekumi uz vienu ? imenes locekli mģnesa nepersniedz 42 latus) un Rage dzavojošie [2]. Pilsoniskes ladzdalabas veidošane b ? tiska ir sabiedrabas iesaiste publiskajes debatģs, iespģja paust viedokli medijos, piedalašanes cita veida pasekumos, kur sabiedrabas locek ? i var izteikties, tedģjedi veidojot nosteju noteiktos procesos. Iespģjams, ka sabiedrabas ladzdalabas veicinešana pašvaldabu lamena ir viegleka, jo iedzavotejam nav vienalga, kas notiek vil a dzavesviete. Prakse reda, ka cilvģki ir ? oti ieinteresģti par notiekošo pašvaldabe – vil i aktavi izsaka savu neapmierinetabu vai pateicabu, piedales sabiedriskaje apspriešane, zil o par perkepumiem. Pilsoniske ladzdalaba ir ara viena no sabiedrabas integrecijas pamatvģrtabem. Integrecijas veiksmagai norisei nepieciešams sabiedriskes domas un inteli? ences – skoloteju, kult? ras darbinieku, reli ? iju perstevju – atbalsts un uzticaba. Visu šo sabiedrisko attiecabu aspektu kopumu vai uz savstarpģjo uzticabu balstatu sadarbabu piel emts dģvģt par socielo kapitelu [7]. Sabiedrabas integrecija nav iedomejama bez Latvijas politisko spģku atbalsta un aktavas ladzdalabas. Sabiedrabas integrecijas ideja k〮 s par spģku tad, ja tes nepieciešamabu apzinesies un tes realizecije aktavi ladzdarbosies lieleke Latvijas iedzavoteju da ? a. Sabiedrabe ar bagetu socielo kapitelu samazines visi ražošanas un biznesa izdevumi, jo starp cilvģkiem valdošes savstarpģjes uzticģšanes attiecabas ievģrojami atvieglo vil u p? lil u koordineciju un veicina savstarpģji izdevagu sadarbabu [7]. 2003. gada nogalģ pašu uzdevumu ministra sabiedrabas integrecijas lietes sekretariets sadarbabe ar Baltijas Socielo zinetl u instit ? tu ANO Attastabas programmas projekta “Atbalsts valsts programmas Sabiedrābas integr ? cija Latvij ? astenošanai” ietvaros veica pģtajumu “Pašvaldabu loma sabiedrabas integrecijas procese”. Te galvenais mģr ? is bija analizģt pašvaldabu attastabas dokumentus no sabiedrabas integrecijas viedok? a, noskaidrot situeciju pašvaldabes sabiedrabas integrecijas jome un konstatģt pašvaldabu attastabas plenošanas ietekmi uz integrecijas norisģm. Pģtajuma sekume tika aptaujetas 534 no 565 Latvijas pašvaldabem [6]. Pašvaldabu aptauja liecina, ka komunikecija starp pašvaldabu un sabiedrabu galvenokert ir vienvirziena, tedģjedi nenodrošinot atgriezenisko saiti un neveicinot B. Balta ? a. Pilsoniskes ladzdalabas veicinešana pašvaldabes 321 dialogu ar pašvaldabas mģr ? auditoriju – tes iedzavotejiem – par vil u vajadzabem un problģmem. Pģtajume intervģtie pašvaldabu vadateji bieži vien pauduši skeptisku attieksmi pret sabiedrabas ladzdalabu pašvaldabas darbe un kopģjo problģmu risinešane, argumentģjot to ar iedzavoteju pasiviteti un k ? trumu. Ta ? u šeda skeptiska attieksme ir ara lielai da ? ai iedzavoteju, kuru ladzšinģje pieredzģ nav bijušas iespģjas ietekmģt lģmumu piel emšanu un ladzdarboties pašvaldabes. Tepģc, lai neturpinetos šeds apburtais loks, ir nepieciešams radat maksimeli labvģlagus apstek ? us pašvaldabu iedzavotejiem iesaistaties aktivitetģs, kas skar vil u ke sabiedrabas locek ? u vajadzabu apmierinešanu un vģrtabu saglabešanu. Ara 2004. gada analazģ par pilsoniskes sabiedrabas attastabu Latvije ke viens no iemesliem, kepģc cilvģki izvģlas piedalaties sabiedriskajes aktivitetģs, minģta vģlme uzlabot savu tuveko cilvģku dzavi [5]. Par pilsoniskes ladzdalabas veicinošu pasekumu varģtu k〮 t iedzavoteju forums. Tas piedeve lielisku mehenismu, ke radat pozitavu sadarbabu starp iedzavotejiem un pašvaldabem, vienlaikus nodrošinot attastabas plenotejus pašvaldabes ar nepieciešamo informeciju. Viena no pirmajem pašvaldabem, kas šedu ar pašvaldabas attastabu saistatu iedzavoteju forumu veiksmagi noorganizģjusi, ir Lielverdes pilsģta ar lauku teritoriju (tagad Lielverdes novads). Lielverdiešu forums notika 2002. gada aprala ar mģr ? i veicinet iedzavoteju iesaistašanos vietģjo problģmu risinešane, sekmģjot cilvģku un finanšu resursu lietderagu izmantošanu, tedģjedi attastot sabiedrabas filantropiju [11], ar to saprotot savu prasmju, laika, ke ara naudas ziedošanu vietģjes sabiedrabas dzaves pilnveidošanai atbilstoši tes locek ? u vģlmģm. Sabiedrabas vai kopienu filantropija – te ir sadarbaba starp vienas ielas, kvartela vai pilsģtas iedzavotejiem, lai tie pašu spģkiem rastu risinejumu kedai sadzaviskai problģmai, ziedojot vil iem pieejamos ladzek ? us un resursus [9]. Šaje gadajume ladzek ? i nav tikai nauda, ne mazek vģrtags ir ieguldatais laiks, prasmes un zinešanas. Tedģjedi kopienu filantropija nozamģ ara apašu domešanas veidu, kas neaprobežojas ar problģmu konstatģšanu un cerabem, ka keds cits visu izdaras, bet aicina uz aktavu ladzdalabu un racabu. Šis domešanas veids daudzviet sabiedrabe jau pastev, ta? u bieži vien netiek pamanats. Šeda veida iedzavoteju forums 2002. gade Latvije notika pirmo reizi, bet Baltije – trešo reizi. Tas tika realizģts ar vietģjo iedzavoteju un Baltijas – Amerikas partnerattiecabu programmas atbalstu. Pasekuma organizģšane piedalajes Lielverdes iedzavoteji un sabiedriskes organizecijas, ara Lielverdes ī rzemju sakaru un izglatabas veicinešanas birojs, kope izveidojot racabas komiteju, kura vģlek k? uva par Lielverdes Sabiedrisko padomi. Ke nacionele atbalsta organizecija ladzdarbojes Nevalstisko organizeciju centrs. Šis bija izmģ? inejuma projekts, kas vģrsts uz kopienu filantropijas idejas attastabu Latvije. Ladzagi projekti ar labiem panekumiem notikuši ara cites Austrumeiropas valstas. Pģc lielverdiešu foruma šedas iedzavoteju sapulces sekmagi noritģjušas ara Talsos 2002. gade [11], Al ? ksnģ 2003. gade un Madone 2005. gade [10]. Lielverdiešu forums vienlaikus bija ara mģ? inejums noskaidrot, vai visperpiel emtais uzskats, ka Latvije kopume sabiedriskajes aktivitetģs iesaistes neliela da ? a iedzavoteju un bravpretage darba un labdarabas tradacijas ir maz attastatas, attiecabe uz Lielverdes sabiedrabu ir mats vai realitete. Lai veicinetu iedzavoteju atsaucabu un aktiviteti, jeatrod veids, ke uzrunet pašvaldabas iedzavotejus un iedrošinet vil us atkleti izteikt savu viedokli, nosteju un ieceres. Foruma organizģteji izlģma uzrunet iedzavotejus pģc iespģjas 322 VADBAS ZINī TNE personiskek. Te ke pašvaldabas iedzavoteju skaits ir gandraz 7 200 cilvģku, ke efektavekais individueles pieejas veids tika izvģlģta anketģšana, kuras organizģšane veiksmagi iesaistaja skolu jaunatni. Organizatori kopagi noformulģja šedu foruma moto: Tu run ? si – tevi sadzird ? s; Tu atradāsi domubiedrus, m ? s kop ? rākosimies. Ieg ? si Tu – ieg ? s Lielv? rde. Pirms foruma racabas komiteja ar skolģnu paladzabu izplataja anketas, kures iedzavoteji pauda savas idejas un ieteikumus, kas saistati ar pilsģtas attastabu. Iepriecineja iedzavoteju aktivitete – no 3000 izdalatajem anketem gandraz 800 tika aizpildatas, tetad aptauje, l emot vģre, ka vairume gadajumu anketas kopagi aizpildaja ? imenes, atbildes sniedza turpat trešda ? a lielverdiešu [8]. Sal emtajes anketes kopume tika izteikti gandraz 1300 priekšlikumi, kuru sadalajums pa tģmem paredats 1. attģle. 23 36 167 168 294 541 0 100 200 300 400 500 600 Kultī ra Tī risms Sociālā palēdzēba Izglētēba Brēvā laika iespnjas Pilsntas sakopšana 1. att. Lielverdes iedzavoteju ierosinejumu sadalajums pa tģmem Themes Suggested by the Residents of Lielvarde Anketas beiges aizpildatejam bija iespģja uzredat kontaktinformeciju, ja vil š vģlģtos piedalaties pasekumos, kas uzlabotu apstek? us pilsģte, un lieleke da ? a aptaujas dalabnieku aizpildaja ara šo sada ? u. Tas liecina, ka iedzavoteji ir gatavi ladzdarboties konkrģtos pasekumos. Bravpretagie un uzlģ mģji deva savu ieguldajumu datu apstredģ, lai tos varģtu izmantot foruma organizģšane. Anketģšanas rezulteti tika apkopoti un ar tiem iepazastineta darba grupa, kas Lielverdes domes uzdevume izstredeja Teritorijas attastabas plenu. To, ka anketģšana ke iedzavoteju iesaistes metode attaisnojusies, pareda respondentu raksturojums gan pģc vecuma grupem, gan nodarbošanes, gan B. Balta ? a. Pilsoniskes ladzdalabas veicinešana pašvaldabes 323 Lielverdes teritoriele sadalajuma. Respondentu raksturojums paredats 2., 3. un 4. attģle. 100 108 103 186 125 74 75 0 20 40 60 80 100 120 140 160 180 200 Līdz 15 g. 16-20 21-30 31-40 41-50 51-60 Vairāk kā 60 g. 2. att. Respondentu sadalajums pa vecuma grupem Age Groups of the Respondents 33 66 165 16 165 253 35 13 0 50 100 150 200 250 300 Bērnu kopšana Bezdarbnieki Mājsaimnieces Pensionāri Skolēni Studenti Strādā citur Strādā Lielvārdē 3. att. Respondentu sadalajums pģc nodarbošanes Occupation of the Respondents 324 VADBAS ZINī TNE 4. att. Respondentu teritorielais sadalajums Territorial Division of the Respondents Anketes bija jenoreda ne tikai tas, kas b? tu jeizdara, lai sakertotu vai uzlabotu dzavi Lielverdģ, bet ara, kas tam vairek nepieciešams – finansģjums vai cilvģku resursi – un keda varģtu b? t pašu ladzdalaba. 48% cilvģku uzskataja, ka galvenais ir lielverdiešu ladzdalaba, prasmagi organizģjot iedzavotejus, kuri grib un var stredet. Tas pieredaja, ka cilvģki ir gatavi savas vides sakertošanai ziedot personago laiku un prasmes. M ? su sabiedrabe nav daudz cilvģku, kas sasnieguši tedu labklejabas lameni, lai kopienu filantropijas ietvaros varģtu ziedot finanšu ladzek ? us, tepģc prasmju un laika ziedošana kopģjam labumam šodien ir vģl nozamageka. Lielverdiešu piemģrs ? auj cerģt, ka tedu labdaru m ? su sabiedrabe ir daudz, tikai jeprot šos cilvģkus atrast un iedrošinet. Kopienu filantropijas pluss ir tas, ka pašu ierosinets un pašu finansģts pasekums noteikti ir cilvģkiem tuveks un saprotameks. Tas ir veids, ke veicinet iedzavoteju ladzdarbošanos sabiedrabas dzaves norisģs. Foruma laike iedzavoteju darba grupas, ierosmei izmantojot anketģšanas rezultetus, izvirzaja pilsģtas infrastrukt ? rai, socielajai attastabai un citem sfģrem b ? tiskus jautejumus, pģc tam apkopoja iespģjamos risinejumus, par kuriem tika balsots. Lielverdiešu forums paredaja, ka problģmas atrašana ir tikai pirmais solis šaje ce 〩 un nepavisam nevajag iecerģt lielus un neizpildemus projektus, bet ir svaragi, lai tie b ? tu iespģjami etri realizģjami. Zamagi, ka lieleko atbalstu guva projekts par koka solil u uzstedašanu un bģrnu rota ? laukumu sakertošanu, jo tam iespģjams reeli atrast ladzek ? us: kopagi tika nolemts, ka te piedalasies Lielverdes skolas un to darbmecabas skoloteji, savukert materielo atbalstu solaja keds Lielverdes uzlģ mģjs. Foruma sagatavošane daudzi paladzģja tieši ar savu darbu, zinešanem, laiku, to ziedojot kopģjam labumam. Tetad katrs var atrast veidu, ke dot ieguldajumu kopagai lietai. Forums pieredaja sevi ke efektavu instrumentu sadarbabas veicinešanai starp iedzavotejiem un pašvaldabem. Te ke šeda pieredze Latvije atrodas pašos Lielvārdes centrs 34% Lāčplēsis 21% Kaibala 9% Avotu ielas rajons 21% Spīdolas ielas rajons 7% citur 8% B. Balta ? a. Pilsoniskes ladzdalabas veicinešana pašvaldabes 325 pirmsekumos, foruma efektivitete vģl jeizvģrtģ, saladzinot ar citem sabiedrabas iesaistašanas metodģm. Tomģr pģc pasekume valdoše noskal ojuma varģja spriest, ka forums ir efektavs instruments, jo cilvģki bija motivģti ladzdarboties un sniegt konstruktavus priekšlikumus. Problģma ir te, ka pašvaldaba bieži vien iedomejas, ka te zina, kas nepieciešams iedzavotajiem un nav vajadzabas par to perliecineties, jautejot pašiem cilvģkiem. Foruma gaite aptaujetie atzina, ka šis pasekums ir labs veids, ke uzsekt dialogu starp dažedem grupem – pašvaldabu, uzlģ mģjiem un sabiedrabu. Izvirzatie priekšlikumi nav viene diene izpildemi, te ir ilglaicaga sadarbaba. Ja cilvģks pats ir izvirzajis ideju, vil am ir lieleka interese sekot tes izpildei. Ara pašvaldaba atzina, ka tes darbe ievģrojami paladz iedzavoteju ieteikumi. Secags telekais solis lielverdiešiem bija Lielverdes Attastabas fonda (LAF) izveide 2003. gade. LAF ir kopienas fonds, ladz ar to visa te darbaba tiek vģrsta uz Lielverdes novadu un te iedzavotejiem. LAF mģr ? is ir veicinet Lielverdes novada attastabu, identificģjot vietģjes vajadzabas, kas kalpo plašiem sabiedriske labuma centieniem un iesaistot vietģjos iedzavotejus un resursus to astenošane. Tas panekams, reguleri piesaistot juridisku un fizisku personu ziedojumus un devinejumus, ke ara citu nodibinejumu un biedrabu finansģjumu LAF darbabas nodrošinešanai un projektu astenošanai, attastot LAF ilgtspģju, veidojot pastevagus finanšu ladzek ? u uzkrejumus, pieš? irot finansģjumu tedu sabiedriski nozamagu mģr ? u astenošanai, kuriem nav pe〫 as g ? šanas rakstura [4]. LAF ir pieredajums tam, ka cilvģki paši vislabek spģj sevi un savus ladzek ? us mobilizģt, lai risinetu vides vajadzabas, kuras vil i ke vietģjie iedzavoteji vislabek perzina. Tedģjedi LAF ir k ? uvis par ikkatra lielverdieša iespģju aktavi piedalaties savas vides sakopšane. Šedu kopienas fondu veidošana Eiropas valstas aktivizģjusies pģdģjo devil u gadu laike. Vecije pirmais kopienu fonds izveidots 1996. gade, Polije un Krievije – 1998. gade, Itelije – 1999. gade [1]. Secinājumi Pilsoniska ladzdalaba valsta notiekošajos procesos ir viena no demokretiskas sabiedrabas pamatvģrtabem, kas sekmģ sabiedrabas integreciju. Valstij ir svaragi stiprinet pilsonisko sabiedrabu, jo te attasta demokretiju, ara varas un pilsol u savstarpģjo saikni, vairo un mobilizģ socielo kapitelu, veicinot iedzavoteju sadarbabu un saskal otu racabu kopģjam labumam. Pilsoniskes ladzdalabas veidošane nozamaga ir sabiedrabas iesaiste publiskajes debatģs, iespģja paust viedokli, piedalašanes iedzavoteju forumos, kur sabiedrabas locek ? i var paust savu viedokli, tedģjedi veidojot nosteju noteiktos procesos. Iedzavoteju forums piedeve lielisku mehenismu, ke radat pozitavu sadarbabu starp iedzavotejiem un pašvaldabem. LITERAT ? RA 1. Evolving new forms of Governance in Europe // Alliance, Volume 7, Number 3, September 2002. 2. SKDS. Iedzavoteju aptauja par dažediem integrecijas aspektiem, 2003. gada novembris. http://www.integracija.gov.lv. 326 VADBAS ZINī TNE 3. SKDS. Iedzavoteju integrecija: sabiedriskes aktivitetes. Latvijas iedzavoteju aptauja, 2002. gada marts. http://www.integracija.gov.lv. 4. Perskats par Lielverdes Attastabas fonda darbabu 2004. gade. Nav publicģts. 5. Pilsoniskes sabiedrabas attastaba Latvije: 2004. gada situecijas analaze. Pģtajums. http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/Pilsoniska_sab_attist_Latvija_2004. pdf. 6. Martinsone S. Pašvaldabas un integrecija. 2004. gada maijs. http://www.integracija.gov.lv. 7. http://www.dialogi.lv/pdfs. 8. www.delfi.lv. 9. www.nvo.lv. 10. www.madona.lv. 11. www.talsi.info/. 12. www.politika.lv. Promotion of Civic Participation in Communities Summary Civic participation in public processes is one of the basic values of a democratic society. Civic participation helps to fill in the gab between society and public administration, different non government organisations and individuals. Active participation of citizens improves development of policies on both – state and regional levels. It is essentially important do develop a sense of responsibility for the environment one lives in. Forum of residents had proved to be an effective tool for fostering public participation. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 327.–353. lpp. Sustainable Agriculture in Lithuania: Economic and Managerial Issues Ilgtspājēga Lietuvas lauksaimniecēba: ekoloūisko problāmu ekonomiskie un vadēbas aspekti Remigijus u iegis Kaunas Faculty of Humanities, Vilnius University Muitines g. 8, LT-442870, Kaunas, Lithuania e-mail: remigijus.ciegis@vukhf.lt Dainora Grundey Kaunas Faculty of Humanities, Vilnius University Muitines g. 8, LT-442870, Kaunas, Lithuania e-mail: dainora.grundey@vukhf.lt Sustainable agriculture synthesizes a variety of concepts associated with agricultural practices and their socio-economic impacts. In general, it can be argued, a sustainable agriculture must be ecologically sound, economically viable, and socially responsible (Ikerd, 1994). In this article some requirements for the development of sustainable agriculture in Lithuania are analysed within the Ecological economics and marketing framework. First, the concept of sustainable development from the capital perspective is discussed shortly. Then sustainable agriculture is discussed within the context of environmental economics and marketing. After this more theoretical part, trends of sustainable agriculture in EU and requirements for the development of sustainable agriculture in Lithuania are elaborated. Key words: sustainable development, sustainable agriculture, ecological farming, economics, management, marketing, Lithuania. Atslāgv rdi: ilgtspģjaga attastaba, ilgtspģjaga lauksaimniecaba, ekoloeisk lauksaimniecaba, tautsaimniecaba, vadaba, m rketings, Lietuva. Introduction The Scientific problem identified. Agriculture, as the bedrock of the food system, is the single most important activity in terms of its impact on landscape character. But it is impossible to look at agriculture as it took place in landscape without being influenced by socio-economic conditions and changes in the society (Ulcak, Pall, 1999). The process of change is under way in the field of agricultural production in which a transition towards sustainable agriculture is improving food production, particularly for the poor, as well as protecting the environment. Sustainable agriculture is the economic and social development that meets the needs of the present without compromising the ability of future generations to meet their own needs, an idea summed up in the term sustainable development. Thus, solutions that are environmentally and socio-economically desirable should be developed, not 328 VADBAS ZINī TNE just in the present or in the immediate future, but also in the long-run. During the last decades the term “sustainable agriculture” has become increasingly frequent in a scientific communication (Altieri, 1989; Brklacich et al, 1991; Webster J. P. G., 1997; Allen, et al, 1991; Lockeretz, 1988; Smit and Smithers, 1993) and in policy documents (OECD, 1995, 1997; Marsh, 1997). But in order to incorporate sustainable development issues into the agricultural development, a new approach to the economic theory is needed, which could allow to review the standard technique of economics, as ecological, social and institutional factors have not acquired an acceptable expression in modern economic development . Additionally, past emphasis on the economic dimension of sustainable agriculture has focused on reducing costs by reducing purchased inputs. But a recent comprehensive grassroots assessment of research priorities identified “lack of marketing alternatives” as the key constraint to more sustainable agricultural systems (Worstell, 1995). However, relatively little useful marketing information has been developed or provided to farmers to assist their quest for sustainability. Much of the marketing information that has been provided has focused almost exclusively on value-added and niche marketing as strategies to increase profits rather than enhance the overall sustainability of food systems (DeLind, 1994). Relatively little attention has been given to marketing as a means of enhancing overall agricultural sustainability. The research object of this article is the sustainable agriculture and ecological framing methods. The overall research goal is to define the content of ecological agriculture, including the problems from the perspective of economic development sustainability . The research tasks to be accomplished: · to analyse the essence of the sustainable development concept; · to analyse the potential of the market economy and institutions for creating sustainable agriculture; · to analyse application of marketing issues in ensuring the agricultural sector being sustainable and ecologically-friendly; · to review socio-economic performance of organic farming in Europe; · to review socio-economic performance of organic farming in Lithuania. The methods of research. According to the conclusions and reasoning of scientists from other countries, logic abstraction is used in the article. The method encompasses generalisations on economic theories and thoughts, theoretical systems analysis of the problems of sustainable development and sustainable agriculture. Main scientific works, related to the problem have been reviewed and thoroughly analysed. Analysis and interpretation of secondary statistical data is applied as well. 1. The Essence of the Sustainable Development Concept In 1987 United Nations World Commission on Environment and Development (WCED) presented a report “Our Common Future” (1987), which became a cornerstone in the sustainable development concept, related to discussion on the environment and development interface. It is noted there that there is a need to seek sustainable social-economic development, also appraising ecological factors. Sustainable development philosophy, based upon the relationship harmonisation of people, society and nature, (which should act as the future guarantee of the R. ā iegis, D. Grundey. Ilgtspģjaga Lietuvas lauksaimniecaba: ekoloeisko problģmu ekonomiskie un vadabas aspekti 329 world’s population), agrees that the priority should be given to real income growth. But it also emphasises that this growth might be unsustainable, if it is achieved by huge costs of environmental damage. By giving considerable attention to environment, the sustainable development concept – approach, enabling the on- going improvements of today’s life quality, achieved by utilising natural resources with less intensity, and reserving the scope of resources or even amplifying them for the future generations, has a better ability to disclose the comprehension of natural and artificially created functions (to people and all living-forms of the Earth). It should be noted that sustainable ecological development requires a qualitatively new economics, acknowledging biosphere evolution processes and limitations, and preserving the balance of economic and ecological systems . It is obvious that unlimited growth is impossible in a limited system, i.e. economic growth beyond the limits of biosphere capacity would necessarily cause the environmental collapse, as there is no feedback mechanism to guarantee unregulated market economy would never exceed its ecological capacity of the environment (Daly, 1991). But with the increasing scope of economic activities, its negative impact on environment was growing as well – during the 90’s Gross World’s Product increased by 4.5 trillion US dollars, i.e. the growth of global economic product acquired higher rates during this short time than during the whole of the previous period of 10,000 years (since the dawn of civilisation up till 50’s inclusively) (Folke et al, 1993). Huge contrasts between developed and under-developed countries and the obvious connection between poverty and environmental protection problems inspired Brundtland Commission report “Our Common Future” with specific nominative content of sustainability concept. The core of arguments lies in fair distribution of natural resources among different generations, as well as among the current generation of first, second and third world population and founding the positive consensus between dimensions of economic and social development . It has to be noted that the definition of sustainable development used in the report “Our Common Future” (1987) as “sustainable development is the kind of development, which satisfies the present-day needs without undermining the opportunities of future generations to satisfy their needs. The sustainable development concept determines boundaries – not absolute limitations, but restrains, applied to resources of the existing technological and social organisational environment and capabilities of absorbing the effects of human activity” was, in fact, a specific turn-point from the previously dominating attitude “growth or environment” towards a possibility of – which is the essential contribution of Brundtland Commission report – complementing each other – economic growth and environment. Thus, the sustainable development concept merges two urgent goals: a) to ensure appropriate, secure, wealth life for all people- its is the goal of development, and b) to live and labour in accordance with bio-physical limits of the environment – it is the goal of sustainability. These goals might seem contradictory but, despite that, they have to be achieved in unison. As mentioned by R. Ciegis (2002), it is possible to distinguish three sustainable development approaches: a) economic, b) ecological, c) social, the conformity and usage of which to perceive sustainable development is not an easy task, as the three proposed elements of sustainable development have to be equally assessed (Figure 1). 330 VADBAS ZINī TNE ECONOMIC · Efficiency · Growth · Stability SOCIAL · Poverty · Consultation / Empowerment · Culture / Heritage ENVIRONMENTAL · Biodiversity / Resilience · Natural Resources · Pollution · Intragenerational equity · Targeted relief employment · Valuation · Internalisation · Inter-generational equity · Popular participation Fig. 1. Approaches to Sustainable Development 1) The economic sustainability approach is based upon R. Solow’s (1974, 1986) amplified theory on capital substitutability and Hicks-Lindahl`s concept of maximum income, which can be acquired by saving essential wealth (capital) resources for the benefit of future generations, (implementing the principle of fair distribution among generations). This approach is very apparent in the literature, analysing the sustainable utilisation of renewable natural resources; in fact, it is the basic theory of optimum and economic effectiveness, applied to utilisation of scarce resources (Munasinghe, 1993). But here we face some issues, related to capital, which should be preserved, identification types and its substitutability, as well as problems of evaluation of types of wealth, including ecological resources. It can be mentioned, that economic sustainability depends on the analysis of costs and benefits and it is easily measurable because it can be expressed in terms of money (Pearce, 1993a, 1995, MacGillivray, Zadek 1995). 2) Environmental (ecological) sustainability can be characterized with relatively less effort (van Pelt et al., 1995). The ecological approach to sustainable development pays most attention to stability of biological and physical systems and refers to C. Holling’s (1973) scientific works. According to this approach the primary task of economic development is to determine the natural systems limits for various economic activities. In this case, the vitality of sub-systems becomes essential in the critical view of global stability of the total ecosystem. Thus, the significance of preserving biological diversity is emphasized here in order to secure balanced nature. Referring to biological diversity, it is worth noticing that it cannot be replaced by anything else. This fact gives us a strong argument against discount application in determining the value of biological diversity . R. ā iegis, D. Grundey. Ilgtspģjaga Lietuvas lauksaimniecaba: ekoloeisko problģmu ekonomiskie un vadabas aspekti 331 3) Sustainability forces limitations upon the society’s ability to exchange with the surrounding natural systems and upon the society’s structure as well. Social sustainability reflects the relationship between development and valid social norms , and it is achieved only by systematic community participation and strong civil society. Activity is socially sustainable if it complies with these norms both written and non-written and does not violate them more than a society is willing to tolerate. It is a question of laws, traditions, ethics and morals, human rights, and after all, democracy as such, representing a “moral capital” (Goodland, 1995). People- oriented, the social-cultural sustainability concept reflects the interface between development and dominating social norms and strives to maintain the stability of social systems, considering equality among different generations and securing survival of cultural variety as well as remising the possibility of destructive conflicts. For those who pursued social justice sustainable development envisaged the long-hoped alternative for economic orthodox doctrine and neo-liberalism. Speaking about sustainability, we should also take ethics into account. As de Vries (ex Peet, 1992) has said it, “sustainability is not something to be defined, but to be declared. It is an ethical guiding principle”. In this sense sustainability appears to be a moral principle rather than a precise definition. Sustainable development, as elaborated in Agenda 21, has three explicit dimensions, the social, the economic and the environmental one, and implicitly the fourth- the institutional one. (The ignorance of this dimension is one of the biggest shortages in the management of sustainable development implementation in society.) This can be visualized by the “prism of sustainability” (Figure 2). Environmental Institutional Economic Social Fig.2. The Four Dimensions of Sustainability (Spangenberg et al, 1999) As mentioned by J. Platje (2003), the transformation of the agricultural sector and the challenges of developing towards sustainable agriculture can be studied within an institutional framework, too. And institutions factor is very important, because, as stressed by J. B. Tschirley (1997): “Human and institutional capacity to manage the development process through participatory and transparent approaches is fundamental to sustainable agriculture”. D. C. North (1990, 3) defines institutions as the rules of the game in the society. According to him, the most important role of institutions is to reduce uncertainty by establishing a stable (not necessarily efficient) structure for human interaction. A stable legal framework that protects property and enhances contract enforcement is likely to stimulate entrepreneurship 332 VADBAS ZINī TNE and economic activity. Although New Institutional Economics has been mainly applied to the transformation of the economic system from plan to market and the economic consequences of privatization, some attempts have been made to apply it on processes of achieving sustainable agriculture (e. g. Gatzweiler et al., 2002). Especially important tool in analyzing challenges for sustainable agriculture is property rights economics. But, as mentioned by J. Platje (2003), there is one big problem regarding the effectiveness of “institutional governance” – low level of trust, which can arise in the East European countries. This may cause problems for developing sustainable agriculture as introduction and enforcement of new institutions needed for sustainable agriculture become more difficult. Thus, the basic idea of sustainable development is a firm understanding that all resources, renewable as well as non-renewable, are limited. Human activities should not exceed the buffering capacity of the ecosystems of the Earth. It can be stated that alternative approach to economics was evolving as a standpoint of relationship of complex natural-ecological systems, economic organizations and human communities, hoping that modern world could be transformed into a better one from ecological and humanitarian point of view. It is worth noticing that economy of a steady state can develop qualitatively, but cannot grow quantitatively. In case of sustainable development, the economy can improve from the standpoint of knowledge, organization, technical effectiveness and wisdom. Development without growth is what we call sustainable development. The sustainable development can be viewed as the process, comprising of two stages. During Stage One, the global human society develops towards sustainability; while during Stage Two, the society further evolves not breaking the defined limits of sustainability. On the other hand, society confronts such a huge variety of short- term needs and long-term objectives on a global scale. Thus it seems unjust to propose the one and only universally feasible way of sustainable development or to anticipate that a plan of sustainable economic behaviour is going to be prepared. Besides, the transition to sustainability might acquire different trajectories in wealthy and poor countries. Sustainability cannot be obtained once and for all. Every society will shape its sustainability according to its own scenario in time and space, but none of them would guarantee absolute sustainability. After all, sustainability is not something fixed or the destination to be reached. It is a mobile goal, changing in accordance with knowledge, skills, individual and social values and given priorities. On the other hand, sustainability cannot be guaranteed in the long term because many factors remain unknown or can be anticipated only with difficulty. For practical use it is therefore necessary to search for and to support activities which will be likely sustainable and to repress activities where unsustainability is evident (Ulcak, Pall, 1999). The present need for sustainably managed agricultural systems together with the mentioned uncertainty resulted in the present search for the sustainability assessment. It can be stated, that appropriate evaluation of capital is quite essential to the sustainability approach. In order to secure society sustainable development it is essential to preserve constant resources of nature’s capital (Kn) (Pearce, Turner, 1990). It is still not clear how all supplies of natural resources can be characterized by a single digital constant (Kn)? We inevitably approach the nature’s capital evaluating problem when the attempt is made to use the criterion of “constant nature’s capital”. There are two R. ā iegis, D. Grundey. Ilgtspģjaga Lietuvas lauksaimniecaba: ekoloeisko problģmu ekonomiskie un vadabas aspekti 333 theoretical ways to measure the nature’s capital: to analyze the physical amount of nature’s capital or to evaluate this capital in monetary units. To use the first method, we should have tools to exercise the summing up of physical supplies but the lack of them disables us to calculate the physical quantities of different (unequal) origin. This argument could be a strong invitation to apply monetary expression in identifying nature’s capital constant. But usually we do experience difficulties in the process of calculating “the right price” for nature’s equity, which is not traded in markets; here we face the fundamental problem of sustainability: we do not hold any methods of how future generations would evaluate certain components of natural resources. It is clear that applying the monetary evaluation of nature’s capital another problem arises – that of sharp price take-off in case of nature’s capital decreasing power. This problem is fortified by general problem of resource economy: it is possible to have a theoretically optimal solution, which could evoke unsustainable consequences of environmental protection at the same time. The above-stated arguments permit us to conclude that the definition of “nature’s capital”, serving as a useful metaphor for attracting attention to the significant of sustainable development, cannot be used as a practical instrument for scientific and political efforts to secure development with an ecologically sustainable content. Interpretations of strong and weak sustainability can also be justified by studying the possibilities of substituting supplies of nature’s and economic capital or complementing each other. Strong sustainability requires both types of capital not to decrease for the benefit of one of significant indicators. In other words, according to the law of strong sustainability, the aggregate physical quantity of nature’s capital or general nature’s capital (despite its type) and its value should not decrease and should be preserved for future generations. (In a more stringent version of very strong sustainability stationary limitations should be already defined in the macro- economic level). In addition, according to criteria of strong sustainability, a supposition is made that nature’s and economic capital are complementary in the production process rather than substituting (Costanza, Daly, 1992). Actually, it is recognized that some natural resources and services cannot be totally substituted as these forms of nature’s capital supply vital services for all life-supporting environmental systems. The version of weak sustainability is more acceptable for dominating economic theories, oriented towards securing the status where “wealth does not decrease in the time lag” (Pearce, 1993b). (In case we apply a more narrow approach of very weak sustainability, then productivity potential of common economy would resume untouched to ensure constant consumption per person in a given time). The version of weak sustainability contains (making an unrealistic assumption about the perfect substitution of nature’s and man-made capital) the sum of the forms of both capital – nature’s and economic capital- or any other aggregated unit of measurement (for example, the “green” GNP), and requires that it is not declining all the time. So there is orientation to the stock of the capital, which we are living for the future generations, expecting that this capital stock should not be less than our generation has at present. When we speak about “weak” and “strong” sustainability, we mean, that the “weak” sustainability with its narrow version of sustainability, as a term appeared, when it was noticed that “strong” sustainability is impossible to use in practise. 334 VADBAS ZINī TNE T. Tietenberg (1984) defined sustainability as “relentless utility”. Then, applying the concept of “weak” sustainability, sustainability might denote securing people’s welfare in order that it thrives or at least remains stable. This interpretation of sustainability claims to ensure people’s wealth, and not to decrease it in the period of time. When using the ecological capital for undertaking socio-economic activities, and having in mind the four dimensions of sustainability, the following factors have to be taken into consideration for achieving sustainable development (Maciag, 1996, 21): · Physical capacity, the maximum level of activity that does not disturb the environmental balance; · Ecological capacity, how much activity can be undertaken without destroying flora and fauna; · Socio-psychological capacity, how much activity can be undertaken without destroying local communities and family ties; · Infrastructural capacity, how much activity can be undertaken without detraction of the infrastructure. 2. The Market Economy, Institutions and Sustainable Agriculture The idea of sustainable agriculture is an alternative for the intensive agriculture, still subsidized by the EU according to the rules of production efficiency. But such intensive agricultural production leads to deterioration of natural resources and, at the same time, to production of food containing significant quantities of technical contaminants dangerous to human health. Approximately 1/3 of our planet’s surface is degraded due to man’s activities. And agricultural activities are responsible for half of the damage. Instead, the technologies of sustainable agriculture activate the natural mechanisms of agricultural production through using natural means of production; ensure permanent fertility of soil and the security of plants and animals. Sustainable agriculture, therefore, strives for the integrated use of a wide range of pest, nutrient, soil, and water management technologies. It aims at increased diversity of enterprises within farms combined with increased linkages and flows between them. By-products or waste of one component or enterprise become inputs for another. As natural processes increasingly replace external inputs, the impact on the environment is reduced. So, ecological agriculture is an important factor contributing to the protection of rural landscape, natural resources (both renewable and exhaustible), and protection of the natural environment in the countryside as well as preservation of rural cultural heritage. Sustainable agriculture integrates three main goals: environmental stewardship, farm profitability, and prosperous farming communities. These goals have been defined by a variety of philosophies, policies and practices, from the vision of farmers and consumers. Tradition can be a strong point in introducing a more sustainable agriculture by way of more ecological agriculture. It is making use of the way in which farmers are used to produce so-called “backwardness”, together with the introduction of quality control. Maybe the most important is the creation of local markets because the low development of logistic solutions. An interesting idea in this respect is the creation R. ā iegis, D. Grundey. Ilgtspģjaga Lietuvas lauksaimniecaba: ekoloeisko problģmu ekonomiskie un vadabas aspekti 335 of “ecological sites” (Platje and Veislsand, 2003). Besides a change in the way of farming, there are also opportunities to change packaging, storage and transportation patterns of agricultural products. The introduction of logistic systems, which varies from very simple solutions like farmers organizing common storage and transport to highly sophisticated solutions for more specialized producers, may lead to advantages in the field of packaging (e.g. less material used, less use of plastic), storage, transport costs, etc. On the other hand, institutional change in agriculture is accompanied by uncertainty. As mentioned by J. Platje (2003), when institutions like laws and regulations (e. g. the system of subsidising) change very often, uncertainty in the economy increases, and makes it almost impossible to keep up with all the changes. As a consequence economic subjects have less reliable information, which negatively influences economic activity in turn. This may be a threat in the process of adapting the Central and Eastern Europe country’s agricultural systems to EU requirements. It must be taken into account, too, that when Central and Eastern countries would follow the “industrial” agricultural model, this would lead to more capital intensive agriculture and lower demand for labour. Thus, agricultural policy should go together with infrastructure policy, which should stimulate multifunctional rural development where jobs are created for people who leave agriculture. According to property rights economics, markets, freedom of contract and private property provide stronger incentives for economic efficiency and lead to lower transaction costs compared to other co-ordination mechanisms. When markets function properly, they lead to an increase in social welfare. However, it is mainly the profit motive that provides incentives for economic activity. A proper institutional framework is indispensable for stimulating sustainable activities. The costs of activities where the environment is involved should be included in market prices (internalised). But a problem is that the market rather focuses on short-term profits. Without a proper institutional framework, the profit motive may lead to unsustainable cost savings, soil degradation, landscape change, reduction of biodiversity (where once there were natural habitats, now lie huge areas of man’s monocultures) and depopulation of the countryside. This puts sustainable agriculture within the concept of rural development. Infrastructure is needed in order to prevent depopulation of the countryside by way of stimulating agriculturally related as well as non-agricultural economic activity that would help increase farmer’s income, so that unsustainable intensification or extension of scale would not be necessary. We must take into account the fact, that although market can be one of the best (or least bad) allocation systems, in agriculture it leads to many difficulties. As mentioned by J. Platje (2003), an agricultural market based on family farming may lead to stronger incentives and lower transaction costs compared to other systems. However, markets create price and income instability for farmers, and do not take inter-generational aspects into consideration. Furthermore, the market tends to lead to enlargement of scale, leading to landscape change and depopulation of the countryside. Thus, the question is whether a market can stimulate the development of sustainable agriculture. A condition is that institutions should be developed, and the mechanisms exist that stimulate the internalisation of externalities and the inclusion of long-term and inter-generational costs and benefits into the decision-making 336 VADBAS ZINī TNE process. In order to achieve sustainability, co-operation between different stakeholders and the introduction of logistic solutions are needed. However, it is very unlikely, that agriculture will become sustainable without aid and regulation from governments, as govern may be able to use a longer time-horizon in policy and decision making (Platje, 2003). It is possible to say, that a change towards a more sustainable agriculture is in fact a process of institutional change, the creation of the rules of the game, hardware and enforcement mechanisms that stimulate sustainable agriculture activities. And a step-by-step evolution of institutions (endogenous change) may be most sustainable. But in some cases revolutionary institutional change may be preferred. This requires “institutional engineering” (exogenous change). An advantage of evolutionary institutional change is that formal rules often are supported by informal rules. With “institutional engineering” there is a larger danger of institutional disequilibrium, which may increase control costs. An implication of the factors hampering the introduction of efficient institutions is that transformation towards sustainable agriculture is cumbersome, while there are many threats of entering a wrong path towards maybe even more inefficient institutions. 3. Marketing and its Application to Sustainable Agriculture The industrial approach to marketing is mass marketing to support mass production. Factories must turn out large quantities of identical, or quite similar, units to achieve the economies of scale associated with assembly-line production. Farms, like factories, produce large quantities of basic commodities (corn, wheat, soybeans, sugar-beet, potatoes, pigs, cattle, poultry, etc.) for mass markets. As before, agriculture is promoted among consumers as a supplier of low-cost, basic food stuffs to feed the hungry masses. Paradigms, such as industrialization, become dominant because they are found to be capable of solving problems that previous paradigms could not solve (Barker, 1992). The industrial era, in general, was fostered by a host of interrelated and complex developments, including access to large supplies of affordable fossil fuels. The industrialization of agriculture was made possible by these same developments, but was driven by the nation's necessity for fewer farmers to feed more people at a lower cost. The industrial paradigm succeeded. The initial logic for industrializing agriculture is no longer valid. In addition, the industrialization of agriculture has generated a whole new set of growing economic, environmental, ethical and social concerns that may already outweigh its declining benefits. A growing number of people are looking to a fundamentally different paradigm as they search for answers to the economic, ecologic, and social questions arising from industrial methods of farming. These people need a new paradigm for the creation of economic value, a paradigm that includes marketing as well as production. This new paradigm emerging under the sustainable agriculture umbrella may not be fully understood for some time to come. However, this post-industrial approach to farming is fundamentally different from the industrial paradigm in several ways (Table 1). R. ā iegis, D. Grundey. Ilgtspģjaga Lietuvas lauksaimniecaba: ekoloeisko problģmu ekonomiskie un vadabas aspekti 337 Table 1 Characterizing the Emerging New Paradigm of Sustainable Agriculture · Clearly considers ecologic and social impacts to be "within" rather than "outside" of its boundaries. · Fields, farms, communities, and societies are considered to be wholes that are made up of smaller wholes and make up still larger wholes. · Ecological soundness and social responsibility are seen as positive goals rather than negative constraints. · The approach to farm decision- making and management must be “holistic.” · The new constraints or boundaries are the laws of nature, including human nature. · The challenge is to comprehend the complexities of wholes rather than attempt to reduce wholes to more simple and easily understood elements. · The new paradigm considers economic, ecologic, and social dimensions of sustainability to be inseparable. · Success in the new paradigm is measured against the goal of sustainability rather than profits and growth. Progress is seen as a consequence of serving the needs and wants of people by means that are ecologically sound and economically viable. Site-specificity is generally accepted as a prerequisite for sustainable farming. Farming systems must be matched with their natural resource base. Sustainable farming systems also must be individualistic. Management and labour requirements must match the talents, abilities, and aspirations of individual farmers. It seems logical that sustainable systems also need to be market specific. Unique sets of production resources, both natural and human, need to be matched with unique groups of consumers - unique markets – if systems are to be sustainable. The new sustainable model implies greater reliance on human resources, in terms of the quality and quantity of labour and management, and relatively less reliance on land and capital. Industrial systems are management extensive, requiring fewer managers per hectare or per US dollar of capital investment, and little if any management input from hired workers. Sustainability systems, on the other hand, are more management extensive, employing more managers per hectare or per US dollar of capital investment, and more management participation from hired workers. Thus, successful farming with the new sustainable paradigm would require more farm operators, more productive farm workers, and more farm families than does an industrial system of farming. Smaller, more diversified farms would become the norm under the sustainable paradigm. However, smaller, diversified farms will be commercially competitive with larger specialized farms only if human resources can be substituted economically for other on-farm resources and commercial inputs. By implication, farmers who succeed with the new paradigm must be more productive as “people”. They cannot expect to earn a larger return for their management and labor, thereby reducing their reliance on land and capital, unless they possess unique skills and abilities. Production skills will be critical to overall ecological and economic viability. However, marketing skills may be even more important than production skills in maintaining the economic viability of smaller, diversified farms in the 338 VADBAS ZINī TNE future. The successful employment of people in production and marketing will be critical in maintaining a socially responsible agriculture. Much of the past emphasis in sustainable agriculture has been on reducing reliance on purchases inputs. However, input purchases account for about a dime of each dollar consumers spend on food while marketing services account for eighty cents in the USA. It seems logical that farmers have more to gain, at least economically, by attempting to capture part of the eighty cents spent for marketing services rather than focus on the dime spent for inputs. However, even greater opportunities may be found in strategies which enhance the final value of products rather than reduce costs of inputs or marketing services. Smaller farmers may face even greater difficulties competing with industrial firms as providers of marketing services than they face competing as producers. Marketing, in agriculture, includes various activities involved in the transformation of commodities (Figure 3) sold by farmers into food and fibre products purchased by consumers. FUNCTIONAL CONCEPTS OF MARKETING IN TRANSFORMATION OF COMMODITIES Form utility Transportation Time utility Storage utility Transfer of ownership/ possession Fig. 3. Functional Concepts of Marketing Relevant to Transformation of Commodities in Sustainable Agriculture Market transformations change the value of commodities by changing their form, place, time, and ownership as they move through the marketing system. Each of these functions creates value but also adds an associated cost . Profits result whenever the value added by marketing functions such as processing, transportation, storage, or brokerage, is greater than the costs of performing those functions. These basic principles of marketing may seem simplistic; however, they are the fundamental concepts upon which vertical expansion of farming into marketing must be built. Commodity marketing decisions are primarily limited to decisions of timing. Farmers can forward price their commodities through private contracts or futures markets, attempting to get a price higher than market price at the time of delivery. Or they can store commodities for later sale, hoping that market prices will rise more than their costs of storage. In either case, farmers are matching wits with speculators who make their living buying, pricing, storing, or selling commodities. Most conventional farmers are not particularly good speculators. They make a living by keeping their costs competitive and, thus, being able to stay in business at competitive market prices. R. ā iegis, D. Grundey. Ilgtspģjaga Lietuvas lauksaimniecaba: ekoloeisko problģmu ekonomiskie un vadabas aspekti 339 FUNCTIONAL CONCEPTS OF MARKETING IN TRANSFORMATION OF PRODUCTS Processing utility Sorting utility (e.g., by shape, size, colour, etc.) Time utility Location utility: handling & transportation Segmenting markets Fig. 4. Functional Concepts of Marketing Relevant to Transformation of Products in Sustainable Agriculture Product marketing is different from commodity marketing (Figure 4). Commodities are alike, but products are different. In marketing jargon, products have distinct quality characteristics and, therefore, distinct market values. These differences may be tangible by nature (as in nutrient values of foods) or intangible (as in consumer acceptance created by brand advertising). Differentiation creates a more or less unique market for a product, taking it out of direct competition with other products. The greater is the differentiation, the more potential there is for profits. Products that have few good substitutes may command a substantial price premium over less acceptable alternatives. However, consumers would not pay much more for a product that has many good substitutes than they would pay for the substitutes. Market niches may be identified in terms of form, time, place, or individuality. The market for local-fresh produce in season may be a niche market. Or there might be a niche market for certain ethnic foods. However, market niches are associated, most fundamentally, with specific individuals or groups of consumers. The people willingly pay more for local-fresh produce in season represent a niche in the fresh produce market, not the particular time of a year. And the ethnic communities, not their geographic location, make up niches in the mass consumer market of particular region. The industrialization of agriculture quite likely has created a multitude of niches in markets that are largely undiscovered. Food consumers have been bribed and persuaded into buying mass produced foods through lower prices, advertising, and other forms of promotion. Mass manufacturing and distribution systems employed in food marketing have limited consumer choices compared to those items that can compete for scarce space in the shelves of modern supermarkets. Fruits and vegetables, while abundant in variety, are generally available from only one or two supplier and one or two qualities of each item offered for sale. Canned and frozen foods may offer several labels, but with very similar products inside the can or box. The variety of different items offered by supermarkets is enormous, but efficiency dictates that substantive choices within generic food groups remain very limited. The emergence of fast food restaurants, likewise, has transformed table-ready beef, chicken and potatoes into a dozen or so manufactured industrial commodities that can be mass produced for mass consumption. People who are satisfied with products that fit industrial systems of mass production realize a bargain. They get what they want at a lower price. Those who are not satisfied, but just go along, represent potentially profitable niche markets. 340 VADBAS ZINī TNE The key to successful niche marketing is to find a market that is: · sufficiently different from its mass market context to allow a significant premium in price (or a significantly lower cost), · large enough to be served profitably, but · too small to accommodate methods of mass production and distribution. Industrial suppliers attempt to fill market niches by providing as wide a variety of products and services as they can economically provide. However, much of their differentiation is in packaging, convenience, and other largely superficial differences for the same basic products. The primary advantage of being big arises from the ability to specialize, mechanize, routinize, and realize the economies of scale of “mass” production methods. Whenever industrial suppliers attempt to target niche markets, their production methods must become more like those of small suppliers, and consequently they become more vulnerable to small-firm competition. The smaller the market niche, the greater the competitive advantage for a similarly small supplier. But niche marketing motivated solely, or mostly, by the desire to increase profits may contribute no more to long run sustainability that does any other form of market segmentation or product differentiation (DeLind, 1994). The role of niche marketing in sustainability is to enhance the economic viability of systems that are ecologically sound and socially responsible and otherwise likely to be sustainable. Sustainable niche marketing requires a matching of resource management, production, marketing, and consumption in ways that sustain the whole vertical system. No element of that vertical system is considered supreme, neither consumer nor producer. People must protect and sustain the resource base, but the resource base must support and sustain human society. The economic system must provide the incentives and means for sustaining both resources and people. The diversity in size and type of economic enterprises must match the diversity within the natural resource base and diversity within human society. If the road to agricultural sustainability leads toward larger numbers of smaller, more diversified farms, then niche marketing represents an opportunity for smaller, diversified farms to expand vertically and to compete commercially with larger, specialized agricultural enterprises. Sustainable niche markets that grow into mass markets will remain sustainable only if the production systems that support them remain sustainable. However in the post industrial era of human progress, niche markets may well become the norm rather than exception. The natural resource base is inherently diverse as are the abilities and aspirations of producers and the tastes and preferences of consumers. A similarly diverse collection of diverse small farms and matching niche markets might logically characterize agriculture capable of meeting the needs and wants of people by means that are sustainable. Niche marketing may well be a critical key to long run agricultural sustainability. 4. Socio-economic Performance of Organic Farming in Europe In this part we will give a brief overview of socio-economic performance of organic farming in Europe. At the end of 2001 the leader in organic farming in the share of EU according to the number of farms was Italy with 39, 65%. Other countries like Austria, Spain and Germany each provide only from 10–13% of R. ā iegis, D. Grundey. Ilgtspģjaga Lietuvas lauksaimniecaba: ekoloeisko problģmu ekonomiskie un vadabas aspekti 341 organic farms in the EU. Italy also dominates according to the number of hectares in the EU with 123,000 ha of organic farmland. U.K. with 679,631 ha and Germany with 632,165 ha follow Italy. The importance of ecological farming differs per country. For example, organic farms made up 9.3% of all farms, covering 11.3 % of total farming area in Austria in 2001. The numbers were respectively 5.58% and 6.51% for Denmark (and the greatest consumption of organic food per capita in Europe), 3.28% and 3.7% for Germany (but in this country is the largest market for ecological food products with about 50% of total EU consumption) and 2.37% and 5.09% for the Czech Republic (Organic farming in Europe, 2001). The experience of European countries shows that the development of organic agriculture is largely dependent on: · Government policies, stimulating the development of pro-ecological methods in agriculture, nature and water conservation. · The local market induced by the growth of people’s interests in the high quality food, health development, and the like. · The development of the supermarket network and food industry. These three aspects have had a positive influence on the development of organic agriculture in Scandinavian countries, Germany, the Netherlands, Austria and Switzerland. A well-developed supermarket network is most clearly visible in France (almost a half of organic food is sold by supermarket chains, however the range of organic food is relatively limited) and in Austria (over a two thirds of organic food is sold by supermarket chains) (Kociszewska, Nowak, 2004). Resources and production structure. In most EU countries, organic farms are on average larger than conventional (‘non-organic’) farms due to its more extensive way of production. Labour use is higher than on comparable conventional farms, but the extent of the higher labour requirements is strongly dependent on the farm type. The majority of the studies evaluated report an increase of labour needs in the range of 10–20 %. Production structures of organic farms differ significantly from conventional ones, quite often the area of cereals, oilseeds and maize for silage is reduced. On the other hand, the area of leys, fodder crops, vegetables, potatoes and pulses is relatively larger. Stocking rates are on average lower, at 60–80 % of the respective rate on comparable conventional farms. Yields, prices and costs. Yields and costs per unit of production are compared for conventional and alternative systems (Ikerd, et al, 1992; Repetto and Faeth, 1990; Pimentel, et. al, 1991). Yield levels are an important determinant of the relative competitiveness of farming systems. Yields in organic crop production are in general significantly lower than under conventional management. (Organic yields in developing countries are often reported to be higher than those from conventional farming systems (Planck, 1998)). However, these yields differences vary between crops. Cereals yields are typically 60–70 % of those under conventional management (e.g. Padel and Lamkin, 1994). But vegetable yields are often just as high as under conventional management. While no study-based explanation can be offered, one argument might be that vegetables are cared for with an especially high input of labour and organic fertilizer. In livestock production, performances per head are quite similar to those in conventional farming. But, due to the lower stocking rates in organic farms, performances per hectare are lower. An important aspect of the profitability of organic farms is the opportunity of receiving higher prices for organically produced goods than for conventionally 342 VADBAS ZINī TNE produced ones. The realized average organic price depends on the level of the different marketing channels prices and on the quantities marketed via the respective sales channels. But currently, premium prices are very high for most crop products. In contrast, the average premium prices realizable for livestock products are generally significantly lower. It must be taken into account, that both the transition period and the initial period of thoroughly ecological production (5–7 years) are characterized by lower productivity and profitability compared to conventional farms (especially in plant production). In most EU countries, total costs of organic farms are on average slightly lower than on comparable conventional farms (80-100 %). Profits and impact of the CAP reform. The analysis of the economic situation of organic farms in Europe shows that on average profits are similar to those of comparable conventional farms, with nearly all observations lying in the range of +/– 20 % of the profits of the respective conventional reference groups. But in such case we must take in the account the design of the general Common Agricultural Policy (CAP) measures (set-aside schemes, compensatory arable payments). (The latest reform of the CAP was integrated into the Agenda 2000 package adopted in 1999. In short, the Agenda 2000 entails a reformed CAP accentuating the efforts to reduce support prices and apply environmentally friendly production methods. In the light of further liberalisation of the world food market and the envisaged enlargement of the Union, support prices are further reduced (15% for cereals and 20% for beef) to align with world market prices, and environmental protection requirements to agricultural production are further strengthened. But a problem is that Lithuanian farmers possess little information on the EU and the functioning of the CAP). The introduction of support payments under EC Reg. 2078/92 has improved profitability of organic farming (Economic performance, 2000). For the evaluation of the socio-economic performance of organic farming non- agricultural activities such as off-farm work need to be included in the analysis, while activities that prove to be ‘linked’ to organic farming (direct marketing (Dabbert, 1990) or agro-tourism) are important for such evaluation. Recent studies carried out in Central European countries show a clear link between soil quality and natural conditions and the distribution of organic farms . On average, natural conditions are worse and soil quality in organic farms is lower than the national average (e.g. Germany), and relatively more organic farms are located in less favoured areas (e.g. Austria, Switzerland) (Economic performance, 2000). Labour requirements on organic farms are subject to discussion. According to L. Schulze Pals (1994), increased labour requirements in organic farms may be expected, due to: · more labour-intensive production activities, especially for arable crops (mechanical weed control), · a higher share of more labour-intensive crops (e.g. vegetables, potatoes), · more marketing and on-farm processing activities, · an increase in information requirements. On other hand, reduced stocking rates will have a labour saving effect. Due to technical progress, which has made many operations less labour- intensive, and due to economic circumstances, the agricultural workforce in EU has been continuously and drastically reduced over the last decades (on the other hand, R. ā iegis, D. Grundey. Ilgtspģjaga Lietuvas lauksaimniecaba: ekoloeisko problģmu ekonomiskie un vadabas aspekti 343 the decrease in the proportion of the population employed in agriculture has been one of the most striking trends in the twentieth century throughout Europe and in most other parts of the world). Generally it is to be expected that these developments will affect organic farms in a similar way. For example, reduced labour requirements may be due to the development and spread of labour-saving technology in organic farming (e.g. flame weeders) (Economic performance, 2000). Unemployment is high in many rural regions in the Lithuania, and therefore the impact of organic farming on rural employment is of special interest. As most commonly, labour use is on average 10–20 % higher on organic farms (as shown above); consequently, organic farming will potentially create new jobs in rural areas. However, as mentioned in (Economic Performance, 2000), an increased demand for labour will not necessarily result in the creation of sustainable full-time employment. · In some of the farms, the increased demand for labour is covered by the existing family workforce. Where the increased labour demand is met from within family, some members suffer from an excessive workload. · In many farms, the increased demand for labour is to large extent covered by seasonal workers. In some countries and regions within the EU, these come from non-members states such as Eastern European countries or North Africa. In an overall assessment of the effects on employment, one also has to consider a number of indirect impacts on labour demand (Economic Performance, 2000). As more agricultural enterprises move into processing and direct marketing, this development increasingly affects agro-industrial processing and marketing enterprises. An expansion of organic farming will result in a marked decrease in the demand for inputs such as chemical-synthetic fertilizers or pesticides, and reduced demand for feed concentrate. The conversation period is legally defined by EC Reg 2092/91 and lasts for 2 years. The process of conversation, defined as the transitional phase from a conventional to a “steady” organic system, usually takes longer. 5. Ecological Farming as a Factor Stimulating Sustainable Agriculture in Lithuania Ecological agriculture can be a factor in the creation of sustainable agriculture. Lithuania’s integration into the EU, forcing and accelerating a general modernization of country’s agriculture, implies a challenge to produce only competitive goods, i.e. competitive agricultural products. (Although Lithuanian agricultural and food products are ecological and healthy because of the use of less various additives and due to the sometimes “primitive” methods of production (in fact many small farms used to be or still are closed ecological systems), they do not meet strict quality, hygiene, veterinarian and phytosanitation requirements of the EU. On the other hand, current processes in agriculture lead to more intensification and higher output, while quality is deteriorating). It is also necessity to apply cost effective farming methods, environmentally friendly and socially acceptable arrangements. But ecological farming in Lithuania as in other Central and Eastern Europe might prove to be of enormous economic significance. Increasing awareness 344 VADBAS ZINī TNE in Western and Northern Europe of dangers of “industrial farming’ and lower quality of many products create opportunities for export of ecological products from Central and Eastern Europe to West (the experience of Western Europe and the United States show that the quality of food has become one of the basic factors determining its chances of being sold on international market), while increasing consumer consciousness also may create a domestic market. But for this also a change in life-style is needed. Consumers should become aware of the importance of healthy food and nutrition. An opportunity in this respect is the low trust in “industrially” produced agricultural products and the fact that Lithuanian people prefer locally produced food. Lithuanian agriculture is characterized by small farms, an unfavourable spatial structure, a traditional way of production and low level of efficiency, low income, hidden unemployment (in Lithuania the agricultural sector remains an important employer; agricultural employment in Lithuania still represents about 20 % of total employer, the same level as in the European Community in 1950), a lack of investment capital, a lack of diversification and an underdeveloped infrastructure. There is a need for creating an economic base for income enlargement and income stability as a fundamental element of sustainable agriculture. Within this context multifunctional development of the countryside is required. (Multifunctional development implies that farmers and other inhabitants of rural areas should have a larger role in, inter alia, food processing, storage, agricultural markets and trades, agritourism as well as production and trade services (Gatzweiler, Hagedorn, 2002)). This demands solving economic, ecological as well as social problems in a complex way. In this regard one of the best management system is organic farming, which was introduced in the 1920s and has been developed in three key directions: bio- dynamic (Germany, Rudolf Steiner: he refers to cosmic energy, which expects using the phases of the moon when sowing, cultivating and cropping plants; these phases affect people, plants, animals and agriculture as a whole), organic farming (England, Albert Howard) and biological agriculture (Swiss, Hans-Peter Rusch and Hans Muller: they do not advise using of cosmic rhythms, but assume that soil would become fertile from the usage of green manure and proper crop rotation). All methods show many similarities and they significantly differ from conventional agriculture. Really in Western Europe organic farming appeared in agricultural practice at the end of 1960s and the beginning of the 1970s. Organic farming is based on natural biological processes and materials in order to ensure sustainable farming and production of high quality products and in general focuses on the following ten top principles: keep the soil which grows our food productive by keeping it healthy and fertile; encourage the use of natural rather than chemical methods to control pests and fertilise the land; more extensive farming, in order to have more space for animals which are fed with ecological products; encourage farmers to use natural methods for curing sick animals while using drugs only when necessary; no use of genetically modified material, avoid environmental pollution and protect and regenerate wildlife on the farm, more than 95 % of inputs must be produced organically; only a limited number of additives is used in food production; all ingredients can be traced back to the farm where they are grown, the origin of all inputs for food production is known; certification and inspection of strict standards (Agriculture in Lithuania 2000, 2001; Agricultural Situation in the European Union, 2000). R. ā iegis, D. Grundey. Ilgtspģjaga Lietuvas lauksaimniecaba: ekoloeisko problģmu ekonomiskie un vadabas aspekti 345 Ecologisation of agriculture is very important because on the choice of future agricultural development depends not only country’s wealth, but also, largely, the ecological situation in Lithuania. The rightly chosen ecological farming methods could keep the harmony in nature and preserve the environment. Lithuania’s integration to the EU highlights the importance of issues of modernization and ecologisation. And stimulating improvements in farming techniques and financial support from the EU could facilitate ecological land use and the production of ecological foods in Lithuania, which is in the interest of the public in Lithuania and Western Europe. Ecological agriculture is a part of sustainable development and has good potential for future as a factor in the creation of sustainable agriculture (Zemeckis, Rutkoviene, 2000). But, as mentioned by J. Platje (2003), what is sometimes missing, is the awareness that ecological does not mean backward, and that combining modern and traditional ways of farming can lead to good results. But the strengthening, enhancement and expansion of ecological farming in Lithuania should be seen as a long-term goal for the country, especially in a period of economic, political and systemic transition – a transition which would be inadequate to describe as occurring solely “within” this country itself, since it is occurring, rather, within the larger context of EU enlargement and economic globalisation. Ecological farming should play an importance role in the National strategy for Agricultural Development of Lithuania too. Organic agriculture development is valuable to Lithuania as it creates the preconditions necessary for strengthening the domestic market, increasing the country’s export potential and solving other social problems (e.g. unemployment) in the country (Rutkoviene, 2003). The movement of ecological farming, which involves holistic production management systems (for crops and livestock), emphasizing the use of management practices in preference to the use of off-farm imputes, in Lithuania was initiated in 1990 when the Lithuanian Association of Ecological Agriculture GAJA was established. The control Committee of GAJA started inspection and certification of ecological farms in 1993. The Law No I-734 on the State Regulations of Economic Relations in Agriculture, adopted on 22 December 1994, legitimates organic agriculture. According to the Council Regulation (EEC) No 2092/91/EEC on organic production of agricultural products and indications referring thereto on agricultural products and foodstuffs Lithuanian Organic Agriculture Regulations were adopted in 1997 by the Board of the public organic farming certification organisation “Ekoagros”, which founded Ministries of Agriculture and Health Care. In 1999 the Board of “Ekoagros” approved Organic Agriculture regulations, in which organic livestock farming and the other amendments related to the changes in the EU Regulation 2092/91 were included. These new regulations have come into force since March 1, 2000. In 2000 “Ekoagros” provided the necessary documentation to the EU Commission and applied for insertion into the EU third country register. Therefore, all the necessary preconditions for the production of ecological products exist in Lithuania: a favourable ecological situation (good natural conditions and unpolluted environment, favourable climatic and soil conditions), state support (Ecological Farming Support Programme was approved by the order of the Minister of Agriculture), a large and cheap labour force, expanding local and foreign market of ecological products (a growth of consumer interest in healthier food and market demand in EU countries), close contacts of farmers with local 346 VADBAS ZINī TNE markets, national and international recognition of the certification enterprise “Ekoagros”, which has been IFOAM accredited since 2000 – all that results in possibilities to export ecological products. (The international IFOAM accreditation programme is one of the major and most widely recognized accreditation programmes in the world applied to certification institutions operating in the area of organic agriculture. Lithuania is one of the 25 countries, which has received IFOAM accreditation, and now a comparatively small institution of organic agricultural certification Ekoagros is standing next to such giants as Soil Association (Great Britain), KRAV (Sweden), Naturland (Germany), NASSA (Australia), etc.). Really, the concept of organic farming reached Lithuania after the country had gained its independence, when co-operation with foreign countries became possible. At the time when Lithuania’s first organic agriculture organizations were launched, the organic movement in other European countries had already been well advanced. Now the number of ecological farms in Lithuania is constantly increasing (Table 2). In 1993 the first 9 ecological farmers were certified. In 2000, 230 ecological farms with more than 4700 ha that amounted to 0.13% of the total farming land, 8 processing and 11 trade enterprises were certified. Table 2 Development of Bio-organic Farming in Lithuania in 1993-2000 Year 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 Number of farms 9 14 36 65 106 144 171 230 Area, ha 148 267 582 1118 1568 4006 3995 4709 Source: Data provided by “Ekoagra” 1993-2000 In 2002, 419 organic operators were certified: those were 393 farms with 8780 ha; 13 processing companies; 5 wild production collection collectors; 7 companies supplying inputs to organic farms; and one company handling organic products (Rutkoviene, 2003). And in 2003, 700 farms were certified and certified area totalled to 23 289 ha. So, in comparison to the year 2002, the “leap” of the certified area is tremendous – it has increased 2.65 times. The amount of certified organic processing companies grew to 18 in 2003. The range of processed organic products has been expanding as well, encompassing certified food, grain and vegetables processing companies. In 2003 certificates were issued to 9 gatherers of wild production, 6 companies, supplying inputs manufacturing materials, were permitted to use the materials on organic farms, and still 1 organic production handling company. In 2001, organic farms were established in every Lithuanian region, but most of them are in the regions with lower soil quality and worse natural conditions. These areas traditionally had extensive agriculture due to nature conditions and, therefore, the conversation to ecological farming is relatively easy. The area of certified ecological farm land in 2003 was 23,289 ha, which was 0.75 % of the total area of agricultural land in Lithuania. This relative area of land under organic production is smaller than in the existing EU countries or even than in other Baltic states. Fully organic farms constituted 36 % of the organic land area in 2002; the remaining is accounted for by farms in their conversation period. (The conversation period is legally defined by EC Reg 2092/91 and lasts 2 years. The R. ā iegis, D. Grundey. Ilgtspģjaga Lietuvas lauksaimniecaba: ekoloeisko problģmu ekonomiskie un vadabas aspekti 347 process of conversation, defined as the transitional phase from a conventional to a “steady” organic system, usually takes longer). The average size of the organic farms in Lithuania increases every year: in 2002 the average size of the ecological farm was 22 ha, and in 2003 – 33 ha. This tendency shows that the farmers are becoming more orientated toward organic production, although organic production is rarely pursued in the whole farm, but in just one part of it. In Lithuania, as in most EU countries, organic farms are on average larger than conventional (‘non-organic’) farms (the average size of which was 12 ha). The major part of certified lands is currently occupied by pastures and animal feeding crops (meadows) – 50 %, 35.6 % by grain crops, 8.7 % of the area is used for vegetables, leguminous, potatoes (in comparison to previous years, the relative area used for growing this crop has increased by 3.1 %), and the remaining 5.7 % is occupied by berries and orchards. The structure of crop area on ecological and chemises farms is very similar; the difference is in the fact that more vegetables, leguminous and potatoes are produced on ecological farms. As a rule, ecological farms are mixed, i.e. they produce different products: grain, potatoes, livestock products, etc. Only a few farms are specialized in producing of vegetables, fruit, berries, mushrooms, herbs or honey production. Grains make up the major part of ecological crop products (40 %). Of the grain crops, organic rye and wheat are predominating, though barley, oats and buckwheat are also grown. Rye, which is grown by 86 % of the Lithuanian organic farms, is popular because rye bread is a very old Lithuanian tradition. Potatoes rank next (25 %), followed by vegetables (12 %). As for livestock production, the major ecological product is milk (90 %). However, milk as well as beef and poultry are usually sold as ordinary products (e.g. large dairies do not pack and market ecological milk separately), without mark of ecological label – even when a farm is certified and has the right to use the label (Agriculture in Lithuania 2000, 2001). It is expected that in the near future there will be organic fish and more diary products. In 2003, Organic Fish Farming Regulations were approved by the order of the Minister of Agriculture and certifications were issued to the first 13 organic aquaculture farms breeding organic fish in the area of almost 3000 ha. In Lithuania the state supports the sector of organic farms by The Rural Support Fund, too. Product certification, purchase, processing and the development of market infrastructure are financed from the funds of the programme. Direct payments per ha of certified cropland are applied to the owners of ecological farms. Such farms have been supported since 1997. This process has induced the growth of ecological production (Agriculture in Lithuania 2000, 2001). Additional support to organic farming is considered by SAPARD as mitigation actions for the possible negative environmental impact caused by intensive agricultural activities. An important aspect of the profitability of organic farms is the opportunity of receiving higher prices for organically produced goods than for conventionally produced ones. The realized average organic price depends on the level of the different marketing channels prices and on the quantities marketed via the respective sales channels. Ecological products are in greater demand in Lithuania now (if situation will be good, before 2010 the ecological products can take 7% of total amount of food products consumed); however, the network of distribution channels of ecological products has not been developed yet. A survey results show that only 45 % of certified ecological products have been sold as ecological ones with a 20-40 % surcharge. There are attempts to export ecological products (berries, honey). 348 VADBAS ZINī TNE However, the assortment of ecologically grown production in Lithuania is not sufficiently market-oriented. Its small amounts as well as its irregular supply to the customers create considerable inconveniences to sellers and growers. The marketing of ecological products is rather poorly developed . The most common marketing channels are direct sales from farms. On the domestic market 21 % of ecological products are sold directly on the farms, 40 % – in fairs and market-places, 14 % – in shops. It is probable that selling ecological products in supermarkets will stimulate the development of these products market (Agriculture in Lithuania 2000, 2001). And increasing number of organic products is sold in supermarkets, where they are located separately and additionally advertised. (The importance of this shows the example of Austria and France, where large food chains support organic farming by intensive advertising through the media). As shown in Table 2, the number of ecological farms increases by 20–30 % annually. Lithuanian organic agriculture is considered to be the most dynamic sector in the country’s agricultural industry. If the certification of land follows the same pattern, as forecasts in 2002 approved by the Government in an “Action Plan for Development of Organic Agriculture”, in 2006 this area will comprise 0.5 % of the total agricultural land (Figure 5). 0 0,5 1 1,5 2 2,5 3 3,5 2000 2001 2002 2003 2004 2005 Actual development Anticipated development Fig. 5. Actual and Anticipated Growth of Organic Farms in Lithuania (% land area). This implies that it probably will not be a main direction in agriculture but an alternative for individual farmers. On the other hand, the goal is to have 1 % of the total agricultural land area turned into ecological farms before 2006. Therefore, increasing the number of ecological farms annually is of prime importance. In order to achieve this goal several problems will have to be addressed. These include the development of organic seed growing, supplying farms with plant protection material, solving issues related to product quality, and forming a market structure. In addition, greater attention will have to be paid to implementation of research and operating trading (Rutkoviene, 2003). The lack of education of farmers, the lack of access to capital among farmers, the lack of organizations in the field of processing and trading ecological food products, a low level of co-operation between farmers engaged in ecological farming, the low diversity of ecological food products available, the low number of shops selling ecological food, the low domestic market R. ā iegis, D. Grundey. Ilgtspģjaga Lietuvas lauksaimniecaba: ekoloeisko problģmu ekonomiskie un vadabas aspekti 349 share of ecological food products must be stressed. Mutual co-operation with other countries, as well as an opportunity to learn from their experience would significantly hasten the advance of organic farms. But with respect to the limited scope of ecological agriculture in Lithuania, even in the long-term perspective, the ecologisation of conventional agriculture is of utmost significance in reducing the ecological arduousness of this sector. Generally, this implies improvements and changes in agricultural production, which lead to the protection of agricultural products and foodstuffs from contamination and to the maintenance of environmental assimilation capacities of ecosystems subject to the harmful effects of such production. This is related to protection of the environment and consumer health and the use of such techniques of running farms, which do not degrade soil or water and produce healthy food. The notion of ecologisation of conventional agriculture has been normatively expressed in EU legislation and in Ordinance 2078/92/EEC in particular. But we may assume that the ecologisation of agriculture is a very long process, leading to such methods of farming that do not disturb the balance of ecosystems. Conclusions 1. Despite its declarative character the social, economic and environmental aspects of sustainability can be identified. 2. If the existing concepts of sustainable development were enriched by new principles, new methodological presumptions, it would be easier to comprehend the essence of sustainability and to accommodate the new definition of sustainable development. According to theoretical presumptions of various theoreticians, three major groups of sustainable development approaches can be interpreted and identified, which allows sustainable development to be analyzed as the interface of ecological, economic and social systems, taking into consideration ethical aspects as well. 3. Sustainable development, as elaborated in Agenda 21, has three explicit dimensions, the social, the economic and the environmental one, and implicitly a fourth, the institutional one. The “prism of sustainability” can visualize this. 4. Interpretations of strong and weak sustainability can also be justified by studying the possibilities of substituting supplies of nature’s and economic capital or complementing each other. 5. Despite the potential for a more sustainable agriculture, in which farmers, rural communities, environments, and national economies could all benefit, there are still many obstacles and threats. 6. The role of niche marketing in sustainability is to enhance the economic viability of systems that are ecologically sound and socially responsible and otherwise likely to be sustainable. 7. An important aspect of the profitability of organic farms is the opportunity of receiving higher prices for organically produced goods than for conventionally produced ones. The realized average organic price depends on the level of the different marketing channels prices and on the quantities marketed via the respective sales channels. 8. The following aspects are of crucial importance in developing ecological farming: the development of an environmentally-sound agricultural policy 350 VADBAS ZINī TNE supporting ecological farming, the development of appropriate legislation, the provision of financial incentives, the development of a market for ecological food products, the development of an efficient domestic and export distribution network, improvement of the system of inspection and certification of ecological food products, promotion of ecological farming among farmers. 9. All the necessary preconditions for the production of ecological products exist in Lithuania: a favourable ecological situation, state support, expanding local and foreign market of ecological products, national and international recognition of the certification enterprise “Ekoagros”, – all this results in possibilities to export ecological products. BIBLIOGRAPHY 1. Agricultural situation in the European Union / 01999, Report COM, 2000. 2. Agriculture in Lithuania 2000: Development and Prospects. / Lithuanian Institute of Agrarian Economics; authors: D. Stanikunas et al. – Vilnius, 2001. 3. Allen P., Van Dusen D., Lundy J. and Gliessman S. Integrating Social, Environmental, and Economic Issues in Sustainable Agriculture // American Journal of Alternative Agriculture, 1991, 6(1), pp. 34–19. 4. Altieri M. A. Agroecology: A New Research and Development Paradigm for World Agriculture // Agriculture, Ecosystems and Environment, 1989, Nr. 27, pp. 37–46. 5. Barker J. Paradigms, The Business of Discovering the Future. – New York: HarperCollins Publisher, 1993. 6. Brklacich M., Bryant Ch. R., Smith B. Review and Appraisal of Concept of Sustainable Food Production Systems // Environmental Management, 1991. Nr. 15, pp. 1–14. 7. Ciegis R. Sustainable Development and Environment: Economic Approach (In Lithuanian). – Vilnius, 2002. 8. Costanza R., Daly H. E. Natural Capital and Sustainable Development // Conservation Biology, 1992. Nr. 6, pp. 37–46. 9. Dabbert S. Zur optimalen Organisation alternativer landwirtshaftlicher Betriebe – Untersucht am Beispiel organisch-biologischer Haupterwerbsbetriebe in Baden- Wurttemberg. 1990. 10. Daly H. E. Steady-State Economics, 2nd edition. – San Francisco, 1991. 11. De Lind L. Organic Farming and the Social Context: A Challenge for Us All // American Journal of Alternative Agriculture, 1994, 9(4), pp. 146–147. 12. Economic Performance of Organic farms in Europe / Frank Offermann and Hiltrud Nieberg. – Stuttgart-Hohenheim: 2000. (Organic Farming in Europe: Economics and Policy; 5). 13. Fiedor B. Poland’s Agricultural Policy in the Context of the Transformation from CAP to CARP in the European Union / In: The Series “Economics and the Environment”, Ecological agriculture in Central and Eastern Europe, 2004, No. 32. – Opole, pp.15–26. 14. Folke C., Perrings Ch., McNeely J., Mayers N. Biodiversity Conservation with a Human Face: Ecology, Economics and Policy // Ambio, 1993, V. 22. No. 2–3. pp. 62–63. 15. Gatzweiler F., Hagedorn K. The Evolution of Institutions of Sustainability in Transition. / In: F. Gatzweiler, R. Judis and K. Hagedorn (eds.). Sustainable Agriculture in Central and Eastern European Countries – Institutional Change in Agriculture and Natural Resources. – Aachen, 2002, 10, pp. 3–16. 16. Goodland R. The Concept of Environmental Sustainability // Annual Review of Ecology and Systematics, 1995, No. 25, pp. 1–24. 17. Holling C. S. Resilience and Stability of Ecological Systems //Annual Review of Ecology and Systematics, 1973, No. 4, pp. 1–23. R. ā iegis, D. Grundey. Ilgtspģjaga Lietuvas lauksaimniecaba: ekoloeisko problģmu ekonomiskie un vadabas aspekti 351 18. Ikerd J. Assessing the Health of Agroecosystems from a Socioeconomic Perspective / Paper presented at 1st International Symposium on Ecosystem Health and Medicine. – Ottawa, Ontario, Canada, June 19–23, 1994. 19. Ikerd J. E., Monson S. J., and Van Dyne D. L. Financial incentives needed to encourage adoption of sustainable agriculture / Special project report, Department of Agricultural Economics, University of Missouri, Columbia, Mo., 1992. 20. Kelly I. The Contribution of Agricultural Research to European Competitiveness. / In: NATO Advanced Training Course on Ecological Agriculture. – Hamburg, 1–3 December 2003, pp. 101–123. 21. Kociszewska I., Nowak A. Opportunities for the Development of Polish Organic Agriculture against the Background of Experience in the EU Countries. / In: The Series “Economics and the Environment”, Ecological agriculture in Central and Eastern Europe. – Opole, 2004, No. 32. pp. 70–87. 22. Lockeretz W. Open Questions in Sustainable Agriculture // American Journal of Alternative Agriculture, 1988, 3, pp. 174–181. 23. McGillivray A., Zadek S. Accounting for Change – Indicators for Sustainable Development. New Economic Foundation. – London, 1995. 24. Maciag J. Zrodla i perspectywy turystyki wiejskiej. Od wywczasiw do agroturystyki // Wies i Rolnictwo, 1996, N 3. 25. Marsh J. S. The Policy Approach to Sustainable Farming Systems in the EU // Agriculture, Ecosystems and Environment, 1997, Nr. 64, pp. 103–114. 26. Munasinghe M. Environmental Economics and Sustainable Development. – Washington, D. C. 1993. 27. Norms IFOAM Basic standards for Organic production and processing. http://www.ifoam.org/standard/norms/norms.pdf, 2004. 28. North D. C. Institutions, Institutional Change and Economic Performance. – Cambridge, 1990. 29. OECD. Environmental Indicators for Agriculture. – Paris: OECD Publications, 1997. 30. OECD. Sustainable Agriculture: Concepts, Issues and Policies in OECD Countries. – Paris: OECD Publications, 1995. 31. Organic Farming in Europe – Provisional Statistics 2001 / www.organic-europe.net/europe_eu/statistics.asp, 2001. 32. Our Common Future (1987). / World Commission on Environment and Development. London, New York. 33. Padel S. and Lampkin N. Farm-level performance of Organic Farming Systems: An Overview. / In: Lampkin, N. and Padel (eds.). The Economics of Organic Farming. – Wallingford: CAB International, 1994, pp. 201–221. 34. Pearce D. W. Blueprint 3 – Measuring Sustainable Development . – London: Earthscan, 1993a. 35. Pearce D. W. Blueprint 4 – Capturing global environmental value. – London: Earthscan, 1995. 36. Pearce D. W. Economic Values and the Natural World. – London, 1993b 37. Pearce D. W., Turner R. K. (). Economics of Natural Resources and the Environment. – Baltimore, 1990. 38. Peet J. Energy and Ecological Economics of Sustainability. – Washington D. C. and Covelo: Inland Press, 1992. 39. Pimentel D., McLaughlin L., Zepp A., et al. Pimentel D., (Ed.) Handbook on Pest Management in Agriculture, vol. I, – Ithaca, NY: Cornell University, 1991. 40. Planck N. Green Gardens Grow // Time Magazine, 1998, vol. 152, No. 8, pp. 46–47. 41. Platje J. (2003) An Analysis of Trends and Requirements for theDevelopment of Sustainable Agriculture in Poland. / In: NATO Advanced Training Course on Ecological Agriculture, Hamburg, and 1–3 December 2003.pp. 18–41. Hamburg. 42. Platje J., Veisland J. Call for papers for the third international conference on Ecological Agriculture and Rural Development in Central and Eastern Europe within the 352 VADBAS ZINī TNE Framework of the Expansion of the European Union, hosted by the Opole University and the Civic Education project. – Opole, Poland, 7–9 April 2003. 43. Repetto R. and Faeth P. The Economics of Sustainable Agriculture. World Resources Institute, Washington, DC, 1990. 44. Rutkoviene V. Lithuania: Early Beginnings Show Great Potential // Ecology and farming. 2003, May – August, pp. 28–29. 45. Schulze Pals L. Ökonomische Analyse der Umstellung auf ökologischen Landbau. / Schriftenreihe des BMELF, Reihe A, Angewandte Wissenschaft, Heft 436. – Munster: Landwirtschaftsverlag GmbH., 1994. 46. Smit B. and Smithers J. Sustainable Agriculture: Interpretations, Analyses and Prospects // Canadian Journal of Regional Science/Revue, 1993, 16(3), pp. 499–524. 47. Solow R. M. Intergenerational Equity and Exhaustible Resources. / Rev. Econ. Stud. Symp. 1974, pp. 9–45. 48. Solow R. M. On the Intergenerational Allocation of Exhaustible Resources // Scandinavian Journal of Economics. 1986, Nr. 88 (2), pp. 141–156. 49. Spangenberg J. H., Pfahl S., Deller K. Indicators for Institutional Sustainability / In: I. Malkina-Pykh (Ed.). Indices and Indicators of Sustainable Development: A System Approach / Proceedings of the Second Biannual INDEX Conference. – St. Petersburg, Oxford. 1999. 50. Tietenberg T. Environmental and Natural Resource Economics. – Glenview, IL, 1984. 51. Tschirley J. B. The Use of Indicators in Sustainable Agriculture and Rural Development : Considerations for Developing Countries. / In: Moldan B., Billharz S. (Eds.). Suitainability Indicators. – New York: John Willey and Sons, 1997. 52. Ulcak Z., Pall J. Indicators of Agricultural Sustainability – Blessing or Punishment? // Acta Universitatis Carolinae Environmentica, 1999, No. 13, pp. 111–117. 53. Van Pelt M. J. F., Kuyvenhoven A., Nijkamp P. Environmental Sustainability: Issues of Definition and Measurement // Int. J. Environment and Pollution, 1995, No. 3, pp. 204–223. 54. Webster J. P. G. Assessing the Economic Consequences of Sustainability in Agriculture // Agriculture, Ecosystems and Environment, 1997, No. 64, pp. 95–102. 55. Worstell, J. V. Southern Futures: Opportunities for Sustainable Agricultural Systems / Special Report, Delta Land and Community, Inc. Almyra, Ar. 1995. 56. Zemeckis R., Rutkoviene V. The Perspectives of the Development of Ecological Agriculture in Lithuania / AgriculturalPolicy and Rural Development in the Baltic States. International Conference Research Papers February 15, 2000, Vilnius, pp.107–113. 57. http://europa.eu.int/comm/agriculture/ag2000/index_en.htm. Ilgtsp ? j ? ga Lietuvas lauksaimniec? ba: ekolo? isko probl ? mu ekonomiskie un vad? bas aspekti Kopsavilkums Rakst tiek analizģtas Lietuvas ilgtspģjagas lauksaimniecabas attastabas iespģjas, detalizģti apl ? kojot ts ekoloeisks ekonomikas un m rketinga aspektus. Autori nosaka ilgtspģjas attastabas tras pamatpieejas – ekoloeisko, ekonomisko un soci lo, kas nodalmas daždu zin tnieku darbos, ta ? u atzamģ, ka izpģtģ bieži tiek iek? auts ara ģtiskais faktors. Atbilstoši tm var identificģt tras raksturagks ilgtspģjas dimensijas – soci lo; ekonomisko un dabas aizsardzabas, kuru papildina ceturt – institucion l dimensija. Stipras un v jas ilgtspģjas interpretcija var b ? t atkaraga no iespģjas aizvietot darba resursus ar ekonomisko sistģmu produktiem vai ara no savstarpģjs papildinšanas iespģjm. R. ā iegis, D. Grundey. Ilgtspģjaga Lietuvas lauksaimniecaba: ekoloeisko problģmu ekonomiskie un vadabas aspekti 353 Tiek konstatģts, ka joprojm pastv daudz kavģk? u un draudu ilgtspģjagas lauksaimniecabas attastabai, neskatoties uz sagaidmo ieguvumu ne tikai lauku saimniecabm, bet ara apk rtģjai videi un nacion lajai ekonomikai. Ilgtspģjagas saimniekošanas m rketinga niša ir paaugstin t dzavotspģju tm sistģmm, kas balstatas uz ekoloeisko un soci lo faktoru ievģrošanu. Svarags organisks lauksaimniecabas pe ㌶ as g ? šanas aspekts ir cenu paaugstin šana ekoloeisks lauksaimniecabas produktiem saladzin jum ar tradicion li ražoto. Tomģr ts ir atkaragas no daždo m rketinga kan lu cenm un p rdošan esošo pre ? u daudzuma. Ekoloeisks lauksaimniecabas attastab izš? iroša nozame ir šdiem faktoriem: uz vides aizsardzabu virzatas lauksaimniecabas attastaba, pastvoš likumdošana, finansi l stimulģšana; ekoloeisko pre ? u tirgus attastaba, efektavs iekšzemes un eksporta izplatašanas takls; ekoloeisko pre ? u sertifikcijas un p rbaudes sistģmas pilnveidošana un ekoloeisks saimniekošanas popularizģšana starp lauksaim- niekiem. Lietuv ir visi ekoloeisko produktu ražošanai nepieciešamie priekšnoteikumi: labvģlaga ekoloeisk situcija, valsts atbalsts, pieaugošs vietģjais un  rvalstu tirgus ekoloeiskiem produktiem, nacion l un starptautisk ekoloeisko produktu sertifikcija uz 㘣 mum „Ekoagros”, kas rada ara pamatu ekoloeisko produktu eksportģšanas iespģju paplašinšanai. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 354.–364. lpp. Neliela apjoma maksāšanas lēdzekūu struktnra un norīč inu efektivitāte Latvijā Profile and Settlement Efficiency of Latvian Retail Payment Instruments Dace Kaužī na 1 Latvijas Banka Kr. Valdemara iela 2a, Rega, LV-1050 E-pasts: Dace.Kauzena@bank.lv Klientu maksašanas ledzeklus raksturo to skaits, savukart apjoms ir sekundari raksturojošs lielums, jo parsvara ta individuala vģrteba ir neliela. Ta ? u kopuma tie abi are apjoma zi ㄧ veido nozemegu lielumu. Raksta mģr ? is ir sniegt priekšstatu par Latvijas profilu klientu maksašanas ledzeklu joma, noradot, kadas ir galvenas grupas un to norģ? inu efektivitate. Latvijas klientu maksašanas ledzekli atbilst moderno maksašanas ledzeklu grupam: kredeta parvedumiem, karšu maksajumiem un tieša debeta maksajumiem. Latvija minimali tiek apkalpoti citi debeta instrumenti, galvenokart ? eki, kas liecina par Latvijas iedzevotaju izvģli par labu esakam izpildes laikam, t. i., visiem trim Paneiropas maksašanas ledzekliem. Lai gan bezskaidras naudas maksašanas ledzekli strauji attestas, ka galvena grupa, tapat ka citviet pasaulģ, vģl aizvien saglabajas savstarpģjie maksajumi skaidra nauda. Atslī gvārdi: klientu maksašanas ledzekli, norģ? inu efektivitate. Keywords: retail payment instruments, settlement efficiency. 1. Maksāšanas lēdzekūu klasifikācija Latvijas klientu jeb neliela apjoma maksašanas ledzeklu profils atbilst galvenajiem Paneiropas maksašanas ledzekliem – kredeta parvedumiem, karšu maksajumiem un tiešajam debetam, kurš parasti tiek raksturots ka ģrtakais komunalo pakalpojumu maksajumu instruments. Nacionala maksajumu sistģma ir moderna jau kopš tas tehnolo ? iskas attestebas pirmsakumiem ne tikai no starpbanku sistģmu viedokla, bet are no klientu maksajumu sektora puses. Šads apgalvojums ir pamatojams ar to, ka nosauktie tres maksašanas ledzeklu veidi tiek starptautiski klasificģti gan ka vģsturiski progresevakie (efektevakas apstrades dģl), gan are ka uz talaku attestebu virzami [13: 4]. Ir izstradati vairaki standarti ar nol ? ku no 2008. gada visas eiro zonas valstes piedavat gan nacionalos maksajumus, gan maksajumus starp Eiropas valstem ar vienadi izdevegiem nosacejumiem. Standarti sakotnģji attiecinami tikai uz attiecegajiem parrobežu maksajumiem. Savukart, sakot ar 2010. gadu, šie maksajumi atbilstoši šem prasebam b ? tu apstradajami are nacionalajas sistģmas. Valstes, kuras vģl aizvien dominģ ? eku maksašanas ledzekli, ka, piemģram, Kipra (49% pģc skaita; 19% pģc apjoma), Malta (65%; 69%) [8: 20], Francija (34%; 2%), rija (26%; 69%), Lielbritanija (21%; 2%) u. c. [9, 23], ir gr ? tak radet šos ekonomiski izdevegakos D. Kaužāna. Neliela apjoma maksašanas ledzeklu strukt ? ra un norģ? inu efektivitate Latvija 355 nosacejumus, ? eku apstrade ir saisteta ar ilgaku laiku neka iepriekš nosaukto triju maksašanas ledzeklu gadejuma. Latvija ? eku nacionalaja val ? ta praktiski nav [7: 109]. Are arvalstu val ? tas šis instruments Latvija saglaba stabilu nelielu nišu – dinamika tas neizmaina maksašanas ledzeklu strukt ? ru. Kaut gan šie tres modernie maksašanas ledzekli ikgadģji attestetas loti strauji, savu dominģjošo lomu saglaba maksajumi skaidra nauda. Modernajas ekonomikas sistģmas vairs nepastav bartera norģ? ins [12: 2], kas bija stabils un drošs vģrtebu epašnieku mai ? as veids, ta ? u neveicinaja darejumu pabeigšanas atrumu un ekonomikas pievienotas vģrtebas augsmi, jo vajadzģja slģgt vairakkartģjus legumus, ledz tika sa ? emta nepieciešama prece. Šobred norģ? ini bezskaidra nauda notiek banku kontos, un parasti naudas ledzekli no maksataja ledz sa ㄣ mģjam nonak dienas laika. Protams, ir virkne apstaklu, kas mazinajuši to parliecinošo drošebu, kada ir skaidra nauda veiktajam maksajumam, piemģram, krapnieciskie darejumi ar kartģm, interneta majas lapu uzlaušana. Tomģr starptautiskie standarti veicina arvien mazaku manualo dalu darejumu apstradģ, ledz ar to mazinot are iespģjas veikt nelegalas darbebas. Standartu tehnolo ? iskas prasebas ietver are STP (straight through processing) principus, kas nodrošina automatisku maksajumu izpildi. Pamatnosacejumi šadu maksajumu veiksmegai izpildei ir maksataja precezi aizpildetais maksajuma uzdevums, epašu uzmanebu pievģršot skaitliskajiem identifikatoriem – konta numuriem. Starptautiskaja banku praksģ pastav pamatoti pieㄣ mumi [11: 2], ka maksajumi skaidra nauda mazumtirdznieceba, ka are citas ar privato patģri ? u saistetas nozarģs ir dargaki (finanšu tiešo un netiešo izmaksu zi ㄧ ) neka modernie maksašanas instrumenti. Pamatojums galvenokart tiek rasts apstakle, ka skaidras naudas apstrades infrastrukt ? ra prasa lielus ekspluatacijas izdevumus un darejumu skaits tas nemazina. Modernajiem instrumentiem parasti ir augstas fiksģtas izmaksas, bet saledzinoši nelielas mainegas izmaksas. Parasti katrs jauns maksajums samazina vienas transakcijas vidģjas izmaksas. Tada veida ir pamatoti are centieni dibinat starpvalstu maksajumu kleringa centrus, kas pģc iespģjas akumulģtu parrobežu maksajumus un vģlak – are nacionalos maksajumus, nodrošinot vienotu apstradi, kas vienlaicegi mazinatu katras sistģma apstradatas transakcijas izmaksas. Raksta autore vģlas apzinat Latvijas maksašanas ledzeklu efektivitati un profila izmai ? as gan Latvija, gan are citas ES valstes un izpģtet to, ka potenciali var sadaleties privata patģri ? a a ? entu izvģle attieceba uz maksašanas ledzekliem Latvija. Turpmak tiks apl ? koti tikai tres modernie maksašanas ledzekli (kredeta parvedumi, karšu maksajumi un tiešais debets) un pieejamo datu robežas – are skaidras naudas instruments. 2. Maksāšanas lēdzekūu efektivitāte Viens no radetajiem, kas raksturo maksašanas ledzeklu efektivitati, ir izmantoto norģ? inu ledzeklu aprites atrums; cita veida radetajs ir spģja akumulģt viena norģ? inu sistģma (iekšbankas, starpbanku u. c.) pģc iespģjas lielu maksajumu skaitu. Norģ? inu ledzeklu aprites atrums tiek raksturots, pretstatot apstradato maksašanas ledzeklu apjomu attiecego kontu atlikumiem, kuros klienti uzglaba norģ? iniem brevi pieejamos ledzeklus. Klientu maksašanas ledzekli pretstata banku maksašanas ledzekliem ir liela skaita maksajumi. Savukart banku jeb finanšu sektora maksajums ir liels pģc 356 VADBAS ZINī TNE apjoma, t. i., pģc monetaras vģrtebas, bet skaita zi ㄧ to kopskaits 2004. gada bija 181,4 reižu mazaks [3: 1] neka klientu maksajumu skaits. Provizoriski vģrtģjot tautsaimniecebas darejumu sadalejumu skaidras naudas vai bezskaidras naudas maksajumos, parasti tiek vģrtģti norģ? inu ledzekli un to savstarpģja proporcija, ka are epatsvars iekšzemes kopprodukta. Bezskaidras naudas norģ? inu ledzekli ir dala no M1 (šaura nauda – skaidra nauda un likvedaka bezskaidras naudas dala). Likvedako dalu, vienkaršoti traktģjot, veido nebanku sektora pieprasejuma noguldejumu kopsumma bankas, kas tiek vģrtģta ka norģ? iniem brevi pieejamie ledzekli. Precezam novģrtģjumam no pieprasejuma noguldejumiem jaizslģdz kontos blo ㌣ tas summas, ka are uz nakti izsniegtie kredeti. Ta ? u, lai starpvalstu dati b ? tu saledzinami, tad tomģr izvģlas vienkaršoto, lai are mazak precezo radetaju – M1. Pretstatot bezskaidro vai skaidro naudu iekšzemes kopproduktam, tiek pie ? emts: jo augstaks ir bezskaidro norģ? inu ledzeklu epatsvars, jo tas liecina par šo maksašanas ledzeklu veidu arvien lielaku popularitati. Ta, piemģram, vecajas ES dalebvalstes 2002. gada še proporcija bija 31,9% [9], savukart jaunajas desmit dalebvalstes – 17,5%. Saledzinot šo proporciju ar 1994. gada radetajiem, janorada, ka abas valstu grupas ir vģrojamas pozitevas tendences, t. i., bezskaidras naudas maksašanas ledzeklu epatsvars pieaug attiecegi par 7,5% punktiem un 3,5% punktiem. Lielaks proporcijas pieaugums ir 15 vecajas dalebvalstes. Ja? em vģra, ka jaunajas dalebvalstes šajos gados ir straujš ne tikai bezskaidro norģ? inu ledzeklu kapums, bet are IKP pieauguma tempi ir lielaki, neka tas vidģji ir vecajas dalebvalstes. Papildus IKP ka unificģjošam lielumam, parasti are iedzevotaju skaits tiek izmantots ka valstu datus saledzinošs radetajs. Šada profila katram pirmas grupas valstu iedzevotajam 2002. gada beigas vidģji bija 14,3 t ? kst. eiro, savukart, otraja grupa – vidģji 958 eiro. Šada radetaju (absol ? taja izteiksmģ) saledzinašana mazak raksturo pģtamo problģmu, tomģr vienlaicegi parada atš ? irebas šo valstu grupu starpa. Otras grupas valstu profila Latvija pģc abiem radetajiem bija virs vidģjas tendences – attiecegi 39,9% no IKP un 1,5 t ? kst. EUR uz vienu iedzevotaju. Maksašanas ledzekli, kuru norģ? ins tiek veikts banku kontos vai cita veida pieprasejuma noguldejumu forma, ir ta sauktie bezskaidras naudas maksašanas ledzekli. To kopskaits Latvijas kredetiestadģs 2004. gada sasniedza 84 359,1 milj. maksajumu, par kopģjo summu 265,7 mljrd. latu [3: 1, 2]. Parvedumu depozetu apjoms 2004. gada beigas klientu kontos gan latos, gan arvalstu val? tas kopuma veidoja 3 351,0 milj. lielu atlikumu. Ledz ar to 2004. gada vidģjais norģ? inu ledzeklu aprites atrums bija 79,2 reizes perioda. Dinamika vģrtģjot šo radetaju pusgada griezuma), tas nesvarstas liela amplit ? da un nav daudz mainejies, iz ? emot sakuma periodu (sk. 1. att.). Zinama mģra tas norada uz samģrebu starp maksašanas ledzekliem un atbilstošas kategorijas norģ? inu ledzekliem. Apl ? kojot dinamikas rindu, ir redzams, ka gan maksašanas ledzekli ieg ? st popularitati, gan are klienti vairak uzticas Latvijas bankam un arvien vairak brevo norģ? inu ledzeklu tur bankas, nevis uzㄣ mumu kasģs vai majsaimniecebu maci? os. D. Kaužāna. Neliela apjoma maksašanas ledzeklu strukt ? ra un norģ? inu efektivitate Latvija 357 0 10 20 30 40 50 60 70 I-VI 1999 I-VI 2000 I-VI 2001 I-VI 2002 I-VI 2003 I-VI 2004 re ize s p eri od ā Avots: Latvijas Banka, 2005 [3] 1. att. Norģ? inu aprites atrums (1999. gada 1. pusgads – 2004. gada 2. pusgads) Velocity of settlement media (1999–2004 on a semi-annual basis) Otrs bezskaidras naudas maksašanas ledzeklu efektivitati raksturojošais lielums ir transakciju skaits sistģma. Ka piemģrs tiek apl? kota Latvijas Bankas Elektroniska kleringa sistģma (EKS). Ta ir viena no valsts centralajam klientu maksajumu sistģmam. Atbilstoši veiktajam parraudzebas novģrtģjumam, ta tiek klasificģta ka sistģmiski ievģrojama strukt ? ra [10: 13]. EKS apstrada starpbanku klientu parvedumus, ka are Valsts Kases maksajumus. Kopš 2004. gada 9. janvara sistģma ieviests daletais tarifs [15: 2], kas nosaka, ka, sakot ar 100 001 maksajumiem mģnese, tarifs kl? st pievilcegaks. Ja banka mģnese izmanto sistģmu 100 001 transakciju norģ? inam, tad par vienu transakciju tai ir jamaksa tikai 0,2 santemi. Atsaucoties uz Latvijas Bankas Finanšu stabilitates parskata publicģto [5: 33], sistģmas koncentracijas radetaja (t. i., piecu galveno sistģmas dalebnieku pģc apgrozejuma radetajiem) sastavu veido bankas, kuras sasniedz šo ekonomiski izdevegako tarifu. Ledz ar to Latvija ir vairakas bankas, kuras sasniegušas tadu maksajumu skaita lemeni, kas samazina bankas izmaksas par vienu transakciju šaja sistģma. Tadģjadi šaja gadejuma var noradet uz economy of scale stavokli, kas ir viens no priekšnosacejumiem efektevai sistģmas darbebai un izmantošanai. Ar 2004. gada 9. janvari EKS piedava bankam veikt klientu maksajumu norģ? inu divas reizes diena – pl. 10:30 un pl. 15:00 [14], kas ir veicinajis sistģmas apgrozejuma pieaugumu un dod iespģju reala sektora a ? entiem, uzsakot maksajumu dienas sakuma, nodrošinat ta pabeigšanu tas pašas dienas pģcpusdiena. Bezskaidras naudas maksašanas ledzekli un to aprite ir caurskatama, jo tiek veikta pilna darejumu uzskaite. Savukart skaidras naudas maksajumi netiek uzskaiteti, jo tiek veikti gan pirkšanas vietas, gan are ka privatpersonu savstarpģjie maksajumi. Tadģjadi to uzskaite b ? tu neizmģrojami darga. Parasti informacija par šadiem maksajumiem tiek vakta aptauju cela, un viens no pasaulģ ierastiem datu avotiem ir majsaimniecebu budžetu pģtejumi u. tml. apsekojumi. Norģ? inu ledzekli skaidras naudas maksajumiem ir emitģtas banknotes un monģtas valste. Tas ir viens (ja ne vienegais) no preceziem radetajiem, kas tiek vģrtģti, analizģjot galveno maksašanas ledzekli valste. Tapat ka norģ? inu ledzeklus bezskaidrai naudai, are emitģto skaidro naudu starpvalstu griezuma saledzina, izmantojot IKP radetaju. 358 VADBAS ZINī TNE Latvijas radetajs 2004. gada beigas bija 8,8%, kas ir nedaudz virs vidģja ES leme? a, un norada uz nacionalas val ? tas popularitati. Ka nakamais indikators, kas norada klientu maksajumu apjomu, ir privatpersonu izdevumu apjoms IKP patģri ? a strukt ? ra. Privata patģri ? a izdevumi maksašanas ledzeklu kategorijas varģtu sadaleties šadi: 1) skaidra nauda; 2) karšu maksajumi; 3) tieša debeta maksajumi; 4) dala no klientu kredeta parvedumiem. 2003. gada kopģjie majsaimniecebu budžeta izdevumi veidoja 3 985,5 milj. latu [4], tatad vidģji uz vienu Latvijas majsaimniecebas locekli mģnese tas bija 94,68 latu (nauda) [6: 50]. Talakais aprģ? ins ir balstets uz šadiem pie ㄣ mumiem: tieša debeta un karšu maksajumi ir maksajumi, kas pilneba ieklaujas majsaimniecebu izdevumu strukt? ra. Tadģjadi var precezi noteikt to epatsvaru kopģja izdevumu profila. Tieša debeta iniciģtie maksajumi bija 33,4 milj. latu (uz vienu iedzevotaju attiecegi – 1,2 lati mģnese), karšu maksajumi – 465,3 milj. latu [3: 2], ieskaitot kredeta parvedumus bankomatos, izmantojot norģ? inu kartes (uz vienu iedzevotaju attiecegi 16,7 lati mģnese). Tatad aptuvena starpeba (pie ? emot, ka 2004. gada majsaimniecebu budžeta izdevumi uz vienu majsaimniecebas locekli varģtu b ? t sasnieguši 100 latu robežu), kas atliek skaidras naudas un kredeta parvedumu maksajumiem, ir 82,1 lats uz vienu iedzevotaju. Turpinot novģrtģjumu ar mģr ? i ieg ? t aptuvenu šo ? etru maksašanas ledzeklu profilu Latvija, ir iespģja izmantot strukt ? ru, kadu skaita ziㄧ 2004. gada savstarpģji veido divi galvenie maksašanas instrumenti – 36,3% karšu maksajumi un 63,7% kredeta parvedumi. No ta izriet, ka kredeta parvedumi ka maksašanas ledzeklis 2004. gada uz vienu iedzevotaju no majsaimniecebu izdevumiem bija 29,3 lati. Tadģjadi skaidras naudas izdevumi veido atlikušo summu – 52,8 latus. Apraksteta provizoriska strukt ? ra ir tikai pie ㄣ mums, jo, ka jau raksta autore minģja, skaidras naudas darejumu uzskaitģ ir nepieciešams apsekojums, kas patlaban Latvija nav veikts. Balstot talakos secinajumus uz šadu strukt ? ru, ir iespģja vģl vairak palielinaties aprģ? ina kl? dai, ta ? u ir gr ? ti atturģties no norģ? inu efektivitates vģrtģjuma jaunizveidotajam profilam. Iepriekš tika rģ? inata visu bezskaidras naudas transakciju norģ? inu efektivitate. Pģc provizoriska aprģ? ina ir iespģja novģrtģt tieši bezskaidras naudas maksajumu dalas norģ? inu efektivitati. Ka jau iepriekš tika aprģ? inats, transakciju norģ? inu efektivitate ir 79,2 reizes gada, savukart maksajumu norģ? inu efektivitate ir krietni vien pieticegaka – 0,24 reizes perioda. Ja pģc pie ? emtas metodes rģ? ina are skaidras naudas maksajumu norģ? ina efektivitati, tad ta ir mazliet augstaka par bezskaidras naudas maksajumu efektivitati, bet zemaka par visu bezskaidro transakciju norģ? inu efektivitati – 2,3 reizes perioda. Ledz ar to provizoriski apstiprinas pie ㄣ mums, ka skaidras naudas masa norģ? inos aprit gausak, neka banku kontos tiek veiktas transakcijas (ne maksajumi), neskatoties uz to, ka skaidras naudas darejums vienmģr ir ar momentanu norģ? inu – vģrtebas epašnieku mai? u. Rģ? inot bezskaidras naudas maksajumu efektivitati, tiek ? emti vģra visi klientu kontos esošie norģ? inu ledzekli, jo are šaja gadejuma ir neiespģjami nodalet tos naudas ledzeklus, kas paredzģti maksajumu veikšanai, no tiem, kas tiek turģti naudas parvietošanas nol? ka. D. Kaužāna. Neliela apjoma maksašanas ledzeklu strukt ? ra un norģ? inu efektivitate Latvija 359 3. Maksāšanas lēdzekūu attēstēbas perspektēva Apl ? kojot pašreizģjo maksašanas ledzeklu profilu klientu maksajumu skaita zi ㄧ (sk. 2. att.) [3: 1], varam konstatģt šadas proporcijas – 2004. gada 2. pusgada 62,7% kredeta parvedumu transakcijas, 36,2% karšu maksajumu un jau 1,0% tieša debeta maksajumu. Saglabajot ledzšinģjo augsmes tempu (katra perioda pieaugums ir vidģji 2 reizes lielaks neka iepriekšģjos periodos), tiešais debets are Latvija varģtu tuvoties tai proporcijai, kada šiem maksajumiem ir citas ES dalebvalstes. 2003. gada vidģji eiro zona tieša debeta maksajumi veidoja 26,7%. ? oti plaši tos izmanto Spanija (42,8%) un Vacija (36,9%) [9: 21]. 0% 20% 40% 60% 80% 100% I-VI 1999 I-VI 2000 I-VI 2001 I-VI 2002 I-VI 2003 I-VI 2004 Karšu maksajumi, t.sk. ATM Tiešais debets Kredeta parvedumi Avots: Latvijas Banka, 2005 [3] 2. att. Galveno maksašanas ledzeklu strukt? ra (1999. gada 1. pusgads – 2004. gada 2. pusgads) Profile of main payment instruments (1999–2004 on a semi-annual basis) Katram maksašanas ledzeklim ir vairaki faktori, kuri ietekmģ un diktģ ta izmantošanu. 2. attģla redzams, ka Latvija dominģjošie bezskaidras naudas maksašanas ledzekli ir kredeta parvedumi. Šads maksajuma veids ir populars daudzas valstes, kuras nav ? eku vģstures, piemģram, Skandinavijas valstes, Vacija, gandrez visas CAE valstes. Parasti kredeta parvedumus klasificģ divas lielas grupas pģc to iniciģšanas veida: vai tas ir veikts iesniedzot maksajuma uzdevumu papera formata kada no banku filialģm vai are tas ir iniciģts elektroniski, are izmantojot talruni. Sakotnģji lielakais epatsvars ne tikai Latvija bija tieši papera formata iesniegtajiem maksajumiem, ta ? u, pakapeniski attestoties interneta tehnolo ? ijam, mobilo talru ? u pakalpojumu iespģjam, ka are papildu iespģjam veikt norģ? inu vienadiem parvedumiem, izmantojot ta saukto regularo maksajumu iespģjas, tika veicinata elektronisko kredeta parvedumu strauja augsme (sk. 3. att.). 2004. gada 2. pusgada Latvijas banku klienti ledzegas proporcijas izmantoja iespģjas iesniegt papera dokumentu filialģ un iesniegt maksajuma uzdevumu, izmantojot informacijas tehnolo ? iju iespģjas. 360 VADBAS ZINī TNE 0 4000 8000 12000 16000 I-VI 1999 I-VI 2000 I-VI 2001 I-VI 2002 I-VI 2003 I-VI 2004 sk ait s, tnk sto šo s Papera iesniegtie Elektroniski iesniegtie Avots: Latvijas Banka, 2005 [3] 3. att. Kredeta parvedumi pģc to iesniegšanas pazemes, skaits (1999. gada 1. pusgads – 2004. gada 2. pusgads) Credit transfer by the format of initiation, volume (1999–2004 on a semi-annual basis) 0 20000 40000 60000 80000 100000 I-VI 1999 I-VI 2000 I-VI 2001 I-VI 2002 I-VI 2003 I-VI 2004 ap jom s, mi lj. lat u Papera iesniegtie Elektroniski iesniegtie Avots: Latvijas Banka, 2005 [3] 4. att. Kredeta parvedumi pģc to iesniegšanas pazemes, apjoms (1999. gada 1. pusgads – 2004. gada 2. pusgads) Credit transfer by the format of initiation, value (1999–2004 on a semi-annual basis) Ja šos pašus lielumus vģrtģ monetara izteiksmģ, tad redzams, ka jau 2002. gada 2. pusgada klienti pģc kopapjoma vairak iesniedza maksajumus tieši elektroniski (sk. 4. att.). Ta ? u šo kredeta parvedumu apjoms nenozemģ, ka tik daudz ir veikti maksajumi ar noteiktu pievienoto vģrtebu (sk. teksta iepriekš), jo šajos parvedumos tiek ieskaitetas are naudas ledzeklu parvietošanas operacijas, are ja maksatajs un sa ㄣ mģjs ir viena un ta pati persona. Šads kredeta parvedumu apjoms parada naudas kustebu banku klientu kontos, ta ? u nav precezs lielums reala sektora ekonomisko aktivitašu raksturošanai. D. Kaužāna. Neliela apjoma maksašanas ledzeklu strukt ? ra un norģ? inu efektivitate Latvija 361 Ka Latvijas klientu kredeta parvedumu attestebas tendences interesanti ir noradet šadas izmai ? as strukt? ra: pirmkart, kopš 2000. gada 2. pusgada Latvijas bankas praktiski nav ta saukto „tero” papera veikto kredeta parvedumu (kopš 2002. gada 1. pusgada nav neviena), t. i., nav tadu kredeta parvedumu, kuri ka izpildeti tiek pie ? emti tikai ar bredi, kad sa ㄣ mģja banka tiek sa ? emts maksataja banka iesniegtais papera dokuments. Šadi kredeta parvedumi tika izpildeti ievģrojami ilgak par elektroniska norģ? ina kredeta parvedumiem, kur saㄣ mģja bankai nav nepieciešamebas sagaidet papera dokumentu, lai izpildetu maksataja bankas uzdevumu. Lai nodrošinatu elektronisku maksajumu uzdevumu apstradi, starpbanku norģ? inu sistģmas tiek izmantoti tadi starptautisko standartu zi ? ojumu formati, kur visi rekvizeti tiek pars ? teti sa ㄣ mģja bankai, izmantojot automatiskas apstrades proced ? ras (ledz ar to t ? letģji un bez kl? dam, kas varģtu rasties manualas iejaukšanas gadejuma). Otrkart, attestoties interneta tehnolo ? ijam un palielinoties to drošebai, aizvien vairak tiek izmantoti banku sniegtie internetbanku pakalpojumi. Šo maksajumu kategorija ne tikai maksajumu skaita un apjoma zi ㄧ apsteidz telefonbankas maksajumus (jau no pirmsakumiem, jo tie ir diezgan specifiski bankas pakalpojumi), bet are lauj sakotnģji aktevako grupu – bankas pakalpojumu uzㄣ mumiem – veikt maksajumus, izmantojot bankas uzstadetu sistģmu "klients – banka". Treškart, internetbankas transakciju straujais pieaugums mazina pieauguma tempus are tadam it ka lietotajiem ģrtam kredeta parvedumu iniciģšanas veidam ka kredeta parvedumam bankomatos. Izmantojot šo kredeta parveduma veidu, klienti var ar bankomata starpniecebu nomaksat rģ? inus par iepriekš noteiktiem komunalajiem un citiem sadzeves pakalpojumiem. Nakamais bezskaidras naudas maksajumu veids, kas skaidrak neka kredeta parvedumi ir attiecinams tieši uz veikto maksajumu skaitu un apjomu, ir maksajumi ar banku norģ? inu kartģm. Latvijas bankas 2004. gada beigas bija 1,3 milj. aktevo karšu, t. i., 0,57 bankas karte uz vienu iedzevotaju. Maksajumu skaits ar kartģm un apjoms ikgadģji pieaug (saledzinot ar 2003. gadu, attiecegi par 45,1% un 42,2%), un tas liecina par še ģrta maksašanas ledzekla popularitates pieaugumu. Pareja uz EMV (vienošanas starp Mastercard un VISA par pareju uz ? iptehnolo ? ijam kartģs), kas Eiropa ir intensevi aizsakta jau kopš 2005. g. 1. janvara, vģl vairak veicinas šo maksajumu attestebu, jo tadģjadi palielinas maksajumu drošeba. EMV pamatpazeme ir ta, ka norģ? inos vairs neb ? s nepieciešams paraksteties uz rģ? ina, bet b ? s tikai jaievada PIN kods. Viens no pareju veicinošiem faktoriem ir nosacejums, ka, ja ir noticis kl? dains maksajums, tad atbildebu par to uz ? emas tas karšu apkalpotajs, kurš nav veicis migraciju uz EMV [13: 16]. Banku karšu strukt ? ra Latvija ir ? etras kategorijas: kredetkartes (1,0% no kopskaita), debetkartes (48,1%), debetkartes ar parsnieguma iespģjam (47,7%) un skaidras naudas kartes (3,2%). Kredetkartes turģtajs izmanto norģ? iniem tikai bankas pieš ? irto kredetleniju. Kartes epašnieks kredetu var atmaksat pilna apmģra perioda (mģneša) beigas vai are pa dalam, sa ? emot no bankas kredeta pagarinajumu (par ko jamaksa procenti). Šadas nianses ir atkaregas no bankas legumiem ar klientu. Debetkartes turģtajs var izmantot tikai sava bankas konta atlikumu, savukart debetkartes ar parsnieguma iespģjam epašnieks izmanto gan savus ledzeklus konta, gan are klienta attiecega bankas konta parsnieguma iespģjas. Skaidras naudas kartģm nav pirkuma funkcijas, t. i., ar tam var tikai iz ? emt skaidro naudu no bankomata. Še karšu kategorija zinama mģra ir indikators divģjadai paradebai: no vienas puses, atbilstoši savai vienegajai funkcijai ta nodrošina un veicina skaidras naudas iz ? emšanu no bankomatiem, kas ir ledzvģrtega skaidras naudas iz ? emšanai banku kasģs u. tml. Tas palielina banku izmaksas bankomatu apkalpošana, bet neveicina 362 VADBAS ZINī TNE talako maksajumu uzskaiti un apzinašanu. Še maksajumu grupa gan Latvija, gan citas ES valstes ikgadģji saglaba dinamisku augsmi. Tas skaidrojams gan ar ģrtebam, gan are ar vģlģšanos precezak apzinat savus naudas ledzeklus un stingrak kontrolģt to izdevumus. Ta ? u skaidras naudas kartģm ir are otra puse – Latvija tas sakuma ieviesas loti strauji (piemģram, vģl 2001. gada 2. pusgada to skaits pieauga par 44,7%), bet tad to skaits saka samazinaties (piemģram, 2003. gada 2. pusgada pat divas reizes, t. i., par 50,3%). Tas norada, ka klienti vairak izvģlģjas kartes, kuram papildus skaidras naudas iz ? emšanas funkcijai ir are pirkuma funkcija. Tomģr are pašreizģjais šes kategorijas aktevo karšu skaits liecina, ka ir ne mazums klientu, kuri izmanto tieši šadas kartes. Zinama mģra (kamģr nav pilneba ieviesta EMV) tas pat var uzskatet par drošakam neka kartes ar pirkuma funkciju, jo nozaudģjot tas praktiski ir neiespģjami izmantot citai personai – tas nepie? em veikala u. c. norģ? inu karšu pie ? emšanas vietas, un bez attiecega PIN koda nevar iz ? emt naudu no bankomata. Ledz ar to ir bankas, kuras šes kartes piedava konkrģtam socialajam grupam, piemģram, pensionariem. Popularakas kartes Latvija ir kartes ar debeta funkciju, t. i., abu debetkaršu kategoriju – debetkaršu un debetkaršu ar parsnieguma iespģjam – summa. Šes kartes 2004. gada beigas veidoja 96,0% no aktevo banku karšu kopskaita. Šada proporcija parada Latvijas iedzevotaju tradeciju izmantot norģ? iniem savus ledzeklus, nevis kartes, kuras ir tikai banku izsniegtais kredets. Treša maksašanas ledzeklu grupa ir tiešais debets. Tie ir iepriekš autorizģti de- beta maksajumi, kuru pamata ir trespusģjs legums starp klientu, banku un pakalpo- jumu sniedzģju (piemģram, atkritumu apsaimniekošanas uz ㄣ mumu, talru ? a pakalpojumu uzㄣ mumu) par regularu pakalpojuma nomaksu. Šads rģ? inu nomaksas veids ir loti ģrts, jo klientam pietiek aizpildet maksajuma uzdevumu vienreiz, noradot termi ? u, maksajuma apjoma limitus u. c. prasebas atbilstoši bankas standarta legumiem. ES dalebvalstes še maksajumu grupa veido aptuveni ceturtdalu no kopģja klientu maksajumu skaita [9: 21]. Latvija še maksajuma grupa strauji pieaug, ta ? u vģl aizvien nav ie ㄣ musi nozemegu nišu. Lai gan iedzevotaju patģri ? a strukt ? ra komunalo maksajumu epatsvars ikgadģji samazinas, tomģr, iespģjams, nav are pietiekamu reklamas sviru, kas veicinatu šo ģrto legumu slģgšanu. Ta ? u tas ir are papildu disciplenas nosacejums, jo finanšu parvaldei jab ? t tadai, lai noteiktos mģnešu datumos konta b ? tu attiecega apjoma pieejami finanšu ledzekli. Attieceba uz ? etru galveno maksašanas ledzeklu strukt? ras tendencģm perspekteva janorada, ka, pirmkart, bezskaidras naudas norģ? inu ledzekliem un are veikto maksajumu kopapjomiem saglabajot savu augsmes tempu; otrkart, sagaidot lielaku uzticamebu karšu maksajumos pģc pilnegas migracijas uz EMV; treškart, tieša debeta maksajumiem turpinot dinamisko augsmi, ir sagaidama aizvien plašaka bezskaidras naudas maksašanas ledzeklu iniciģšana Latvija. Janorada are, ka kopš 2005. gada Latvija darbojas elektroniskas naudas instit? cijas, kas stiprina bezskaidro darejumu attestebu. Šo iestažu priekšroceba ir ta, ka klientam iepģrkoties, piemģram, interneta, nav nepieciešams noradet savu karšu norģ? inu kontu, bet pietiek noradet attiecego elektroniskas naudas instit? cijas kontu. Tadģjadi nav nepieciešamebas paklaut jebkadam riskam parģjos norģ? inu ledzeklus. Attiecegajam iestadģm ir jaievģro visi ierobežojošie faktori atbilstoši direktevam [2: 42], ka are LR Kredetiestažu likumam [1: 38], kur noteikts limits 150 eiro apmģra. Tadģjadi maksimalais risks elektroniskas naudas darejumos ir še summa. Tomģr var pilnegi droši apgalvot, ka ir vairaki faktori, kas nosaka skaidras nau- das m? žegu eksistenci. Ka galvenos no tiem var nosaukt anonimitati, ka are nepiecie- šamebu veikt iedzevotaju savstarpģjos maksajumus bez tehnolo ? iskiem starpniekiem. D. Kaužāna. Neliela apjoma maksašanas ledzeklu strukt ? ra un norģ? inu efektivitate Latvija 363 ATSAUCES UN PIEZMES 1 Apskata raksta sniegtais autores viedoklis nav jauzskata par Latvijas Bankas oficialo viedokli. LITERAT ? RA 1. Kred? tiest? žu likums. – Rega: LR Vģstnesis, 24.10.1995., 88 lpp. 2. Directive 2000/46/EC of the European Parliament and of the Council of 18 September 2000 on the taking up, pursuit of and prudential supervision of the business of electronic money institutions. – Official Journal of the European Communities, L 275, 27/10/2000, pp. 39–43. 3. Latvijas Bankas majas lapa/Statistika/Maksajumu sistģmu statistika/Kred? tiest? žu maks? jumu statistika: http://www.bank.lv/lat/main/statistika/ms-stat/?PHPSESSID= 1e543d64ba7e6237690c1879b6e9fa54. 4. Latvijas statistikas gada gr ? mata 2004. – Rega: LR CSP, 2004, CD. 5. Finanšu stabilit ? tes p ? rskats. Nr. 2, 2004. – Rega: Latvijas Banka, 2005, 34 lpp. 6. M? jsaimniec ? bas budžets 2003. gad ? . – Rega: LR CSP, 2004, 108 lpp. 7. Monet ? rais apskats. Nr. 1, 2004. – Rega: Latvijas Banka, 2004, 111. lpp. 8. Payment and securities settlement systems in the accession countries. Addendum incorporating 2003 figures. – Frankfurt am Main: ECB, 28 February 2005, p. 142. 9. Payment and securities settlement systems in the European Union. Addendum incorporating 2003 figures. – Frankfurt am Main: ECB, 28 February 2005, p. 198. 10. Latvijas maks ? jumu sistāmu p ? rraudz ? ba. – Rega: Latvijas Banka, 2004. gada decembris, 28 lpp. 11. Cash Working Group. Findings and Recommendations. – EPC, 2003. p. 9. 12. Survey on the costs involved in POS payment products. – Amsterdam: Nederlandsche Bank, March 2004, p. 36. 13. Towards a single euro payments area – third progress report. – Frankfurt am Main: ECB, 2 December 2004, p. 50. 14. Latvijas Bankas starpbanku norā? inu veikšanas noteikumi. – Rega: Latvijas Banka, 2004. gada 21. oktobris, http://www.bank.lv/lat/main/noract/mak_sist/index.php?40464. 15. Naudas un vārtspap ? ru elektronisko norā? inu tarifi. – Rega: Latvijas Banka, 2004. gada 9. janvaris, 2 lpp. Profile and Settlement Efficiency of Latvian Retail Payment Instruments Summary Latvian retail payment profile has kept its stability since beginning of IT progress in the country. As general cashless payment instruments in Latvia there were observed three main pan European instruments – credit transfers, card payments and direct debits (the last one it is up to now still in its infancy – 1.0% of totals by volume – but with dramatical yearly increase by 50%). The fourth main payment instrument and at the same time – the instrument with the largest penetration there are the retail payments in cash. The main difference between cashless payment instrument and payment instrument executed in cash there is settlement assets – for cashless payments they are overnight deposits; for cash payments – banknotes and coins. By temporary assumption there is calculated 364 VADBAS ZINī TNE approximate profile of these four retail payment instruments, where direct debit kept its 1%, card payments 17%, credit transfers nearly 30% and the rest – 52% – for payments in cash. Assumptions for settlement efficiency for cashless transactions there were the highest in the country – 80 times per year, settlement for cashless payments is the lowest – nearly 0.3 and settlement for cash payments approximate to 2 times per year. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 365.–374. lpp. Mobilā tēmekūa funkcionālie risinājumi un to potenciāli efektēvie pielietojumi Mobile Web: Functional Solutions and Their Potentially Efficient Applications Jānis Krnmiī š LU Ekonomikas un vadabas fakultete Ekonomikas informetikas katedra Aspazijas bulv. 5, Raga, LV-1050 E-pasts: JanisKrumins@netscape.net Neraugoties uz mobilo sakaru ladzeklu straujo attastabu, mobile tamekla lietoteju skaits joprojem ir relatavi mazs un mobilo tehnolo ? iju potences šaje virziene paliek neizmantotas. Pģc autora domem, iemesls ir patlaban galvenokert piedeveto t. s. informecijas piegedes lietojumu samģre nelielais noderagums un ladz ar to zeme popularitete mobilo telefonu lietoteju vid? . Rakste analizģta pašreizģje situecija mobile tamekla sfģre, izdalati galvenie lietojumu tipi, noskaidrotas vairekas potencieli efektavas sadzaviskes un profesioneles mobile tamekla lietojumu jomas. Darbe apl ? koti lietojumu realizecijas pa ㌣ mieni un metodes, noskaidrotas specifiskes ar mobilo lietojumu realizeciju saistates problģmas un to pervarģšanas celi. Atslčgvārdi: tameklis, mobilais tameklis, mobilais internets, mobilie lietojumi, mobiles tehnolo ? ijas. Keywords: www, web, mobile web, mobile internet, mobile applications, mobile technologies. Mobilo sakaru jome patlaban vģrojamas mobile tamekla attastabai loti labvģlagas tendences. Piedeveto mobilo telefonu modelu klests atjaunines loti strauji, gada laike gandraz par 100%. Jaunekie mobilo telefonu modeli ir ar lieleku ekrenu un, pats galvenais, lieleku ekrena informecijas ietilpabu, ko vislabek raksturo ekrena izmģrs pikselos (px). 128 x 128 px izš ? irtspģja ir kluvusi par faktisko minimelo standartu jauno lģto modelu, ke ara mazgabarata (p ? dernacas, rokas pulkste ? a formeta [1]) mobilo telefonu vid ? . Vairekiem firmas Nokia mobilo telefonu modeliem ekrena izš? irtspģja ir 176 x 208 px, tiek piedeveti ara modeli ar vģl lieleku – 640 x 200 px – ekrena izš ? irtspģju (Nokia 9500) [2]. Cits mobilajam tameklim samģre b ? tisks mobile telefona ekrena parametrs – kresu skaits – ara j ? tami uzlabojas. Firma Samsung saviem telefoniem plaši izmanto 65536 kresu ekrenus, bet tiek piedeveti ara modeli ar 262 144 kresem. Jaunajos mobilo telefonu modelos tiek ieb ? vģta lieleka apjoma – 12, 16, ladz pat 40 MB atmi ? a, kas dod iespģju izmantot pilnagekas tamekla perl ? kprogrammas, stredet ar lieleka apjoma, XHTML valode veidotem tamekla lapem. Vģl viens mobile tamekla attastabai loti nozamags faktors ir etru un efektavu mobilo datu perraides veidu arvien plašeke pieejamaba, ara Latvije [3]. Latvijas 366 VADBAS ZINī TNE Mobilais telefons WAP – GPRS pieslģgumu komercielaje režame piedeve nu jau gandraz 2 gadus, otram mobilo sakaru operatoram Tele2 ir nedaudz mazeka – apmģram pusgada pieredze šaje jome (2004. g. beigu dati). Jepiezamģ, ka GPRS faktiske vidģje etrdarbaba, saladzinot ar “veco” WAP – GSM, nav nemaz tik augsta, jo GPRS raksturaga liela latence (gaidašanas laiks), ta? u loti daudziem mobile tamekla pielietojumiem b ? tiska ir ne tik daudz etrdarbaba, cik kopģjes mobile sakaru kanela lietošanas izmaksas. Piemģrs: samģre tipiska mobile tamekla darba seansa ilgums ir apmģram 10 min ? tes, laika lieleke dala tiek patģrģta sa? emto datu apl ? košanai un analazei, ke ara datu ievadam no mobile telefona loti neģrtes klaviat ? ras. Seansa laike perraidato datu apjoms pie nosacajuma, ka tiek izmantota galvenokert tekstuela informecija un minimels skaits attģlu, ir tikai aptuveni 10 KB. WAP – GSM gadajume izmaksas ir proporcionelas darba seansa ilgumam un pie pastevošajiem darbdienas tarifiem [4, 5] tes b ? s apmģram 1 Ls, kas daudzos gadajumos ir nepie ? emami dergi. WAP – GPRS izmaksas ir proporcionelas perraidato datu apjomam un pat visdergeke – GPRS pagaidu pieslģguma [6] gadajume tes b ? s apmģram 1 santams. Neraugoties uz labvģlago situeciju, mobile tamekla lietoteju skaits tomģr joprojem ir loti niecags, saladzinot ar mobile telefona lietoteju kopģjo skaitu. Piemģram, Latvijas populerekajam mobilajam portelam OTO ir ap 20 000 re ? istrģto lietoteju [7, 9]. Taje paše laike (2004. gada 31. decembra dati) Latvijas Mobile telefona abonentu skaits ir sasniedzis 752 531, kas ir 32,61% Latvijas iedzavoteju [8], vģl nedaudz lieleks abonentu skaits ir otrajam Latvijas mobilo sakaru operatoram Tele2. Ladzaga situecija ir ara citur pasaulģ. Mobile telefona lietoteju skaits daudzes valstas tuvojas 100% iedzavoteju, bet aptaujas liecina, ka lietoteju lieleke dala mobilo telefonu izmanto tikai sarunem. Lai noskaidrotu situeciju, apl ? kosim, kas patlaban tiek piedevets mobile tamekla lietotejam, kas ir pakalpojumu sniedzģji un vi? u mģr ? a auditorija. Mobilaje tamekla patlaban pieejamo tamekla viet? u kleste var izdalat vairekas raksturagas grupas: · mobilo operatoru WAP vietnes, · WAP porteli – Latvije populerekie ir OTO, wap.one.lv, iAUTO, · banku, firmu un organizeciju WAP vietnes, · masu mediji – laikraksti (Diena), žurneli, radio, TV (BBC), · meklģteji (Google), · personages WAP mejas lapas – IT firmas, piemģram, Inetis Ltd. [10] piedeve saviem klientiem ladzeklus vi ? u personago WAP mejas lapu veidošanai un iespģju izvietot tes uz firmas tamekla servera, šedu personago lapu skaits patlaban jau sniedzas miljonos. Mobilie operatori piedeve informeciju par saviem pakalpojumiem, tarifiem, cenem, iespģju nos? tat e-pasta vģstuli, pieeju citu WAP viet? u informecijai (hiperteksta norežu veide uz populeriem WAP porteliem), ke ara aktualitetes, pazi ? ojumus lietotejiem u. tml. [11]. WAP portelos atrodama loti plaša spektra visperģjas nozames informecija un uzzi? as [9, 11]: · zi ? as – no zi ? u a ? ent ? rem, piemģram, BNS, · avažu raksti – Latvije tie pieejami no LURSOFT publikeciju datu bezes, · sporta zi ? as, · laika zi ? as, laika prognoze dažediem valsts re ? ioniem, · informecija par transporta sastrģgumiem – „kor ? u zi? as”, J. Krāmi ? š. Mobile tamekla funkcionelie risinejumi un to potencieli efektavie pielietojumi 367 · uz㌣ mumu katalogs („dzeltenes lapas”) – Latvije to piedeve OTO sadarbabe ar LURSOFT un 118. lv, · finansiele informecija – val ? tu, akciju kursi, · ielu kartes, · sabiedriske transporta kustabas saraksti, · pasta indeksi, · radio un TV programmas, · teetru un kino afišas, · viesnacas, pirtis – apraksti, atrašanes vieta, reklemas, · sludinejumi, darba piedevejumi, iepazašanes, · mobilo telefonu melodijas, fona attģli, animecijas u. c. multimediji. WAP porteli re ? istrģtajiem lietotejiem piedeve ara izklaidi – horoskopus, spģles, WAP tģrzģšanu („? atu”), forumu, ke ara personele informecijas menedžera (PIM) iespģjas – kalenderu ar verda dienem, pasekumu un darbu sarakstiem, dienasgrematu, adrešu / telefonu grematu, piezamju gremati ? u un tml. Ke redzams no iepriekš teikte, WAP portelu pašreiz piedevetajos mobilajos lietojumos dominģ sadzaviska rakstura informecijas piegede, informecijas apstredes iespģjas ir minimelas. Gandraz nekas netiek piedevets lietoteju iespģjames profesioneles darbabas sfģres, lietojumu mģr ? a auditorija galvenokert ir jaunatne. Samģre aktava darbaba uz uz㌣ mģjdarbabu orientģtu profesionelu mobilo lietojumu veidošane vģrojama banku sektore, ara Latvije [12]. Hansabankas mobile banka dod iespģju sa? emt informeciju no bankas aszi? u (SMS) veide un tede pat veide veikt ara maksejumus [13], ladzagi veidota ara Latvijas Krejbankas [14] mobile banka. LATEKO bankas mobile banka [15] lauj sa ? emt tikai informeciju, maksejumi nav iespģjami. Pirme banka Latvije, kas piedeveja mobilo banku ar pilnu WAP funkcionaliteti, bija Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiele. Tes mobile banka Solo WAP tika ieviesta 2001. gade un darbojes WAP – GSM režame, tedģl pakalpojums, protams, bija loti dergs [12]. Mobile tamekla izmantošana profesioneles darbabas jomes, biznese un valsts pervaldģ ir tikko sekusies. Vairekas lielas IT firmas, piemģram, Accenture [16] piedeve veidot t. s. duelos risinejumus, jebkuru paraste tamekla, uz ㌣ muma intraneta vai informecijas sistģmas lietojumu pernesot mobile tamekla vidģ. Šedi risinejumi parasti tiek veidoti, ievģrojot uz㌣ muma (kompenijas), nevis tes darbinieku un klientu profesioneles un sadzaves vajadzabas. Gala lietotejam šeit ir tikai mģr ? a objekta vai tehniska izpildateja loma. Risinejumi ir komplicģti, dergi, un to lietderabu reizģm ir gr ? ti pamatot. Situecija šeit galvenajos vilcienos atgedina to laika periodu pagejuše gadsimta 70. gadu beiges un 80. gadu sekume, kad notika masveida pereja no lieldatoriem uz personelajiem datoriem. ? emot vģre mobile tamekla pašreizģjes tehniskes iespģjas, ne katru lietojumu ir lietderagi pernest. Lai mobilais lietojums b ? tu efektavs, tam acamredzot jeb ? t orientģtam uz konkrģtu personu, tes vajadzabem un jeatbilst diviem galvenajiem kritģrijiem: lietoteja mobilitetei un laika faktoram. Mobile tamekla lietojumi b ? s efektavi vispirms jau tajes profesioneles darbabas jomes, kur darbs ir saistats ar izbraukumiem, tiek veikts erpus biroja, pie tam informecijas sa? emšanas un apstredes operativitete ir kritiska. Ja konkrģtajam lietojumam informecijas operativitete nav perek b? tiska, daudz ģrtek b? s datu apstredi veikt pģc atgriešanes biroje, izmantojot parasto tamekli un personelo datoru. Šeit, protams, iespģjami ara daudzi iz ㌣ mumi. Mobilais tameklis patlaban ir 368 VADBAS ZINī TNE visvienkeršekais, visvieglek un visplašek pieejamais interneta pieslģguma veids – tam nav vajadzags dators, specieli instalģtas programmas, stacionerais interneta pieslģgums. Ladz ar to daudziem nelieliem uz ㌣ mumiem – kafejnacem, veikaliem, aptiekem – var izredaties izdevagi izmantot mobilo tamekli epizodisku darbabu veikšanai, piemģram, pre ? u pas? tašanai, ara stacionere režame. Mobile tamekla potencieli efektavo lietojumu apzinešana dod iespģju izvģlģties vispiemģrotekes tehnolo ? ijas, veidot tiražģjamus projekta risinejumus, padarat efektaveku mobile tamekla attastabas procesu. Turklet je? em vģre mobilajam tameklim raksturagie ierobežojumi – augstekes izmaksas un lietošanas parocagums. Mobile telefona „šaures vietas” ir mazais ekrens, neģrte klaviat ? ra un navigecijas ladzekli. Šo iemeslu dģl vģlams, lai mobile tamekla lapas saturģtu pģc iespģjas mazek teksta un skaitlu, vairek izteiksmagu attģlu, grafiku. Jecenšas pģc iespģjas samazinet no klaviat? ras ievademo datu apjomu, te viete paredzot izvģlnes, meklģšanas rakus. Kopume perspektavu mobilo lietojumu raksturo princips „mazek teksta, vairek lietiš 㔧 bas, noderageka (konkrģteka, vģrtageka) informecija”. Skaidrs, ka šede kontekste pašreiz dominģjošie „informecijas piegedes” tipa lietojumi ir maz efektavi. Lielekas perspektavas ir lietojumiem, kuriem raksturaga lietoteja liela apjoma datu apstrede uz tamekla servera, apstredes procese piesaistot ara datu bezģs uzkreto informeciju. Šedu pieeju varģtu saukt par funkcionelu mobilo risinejumu (1. attģls). 1. att. Funkcionelais mobilais risinejums Functional Mobile Solution Mobile tamekla abonentiekerta – mobilais telefons visbiežek ir piesaistats vienam konkrģtam lietotejam, mobilos lietojumus varam apl ? kot gan saistabe ar lietoteju sadzaviskajem vajadzabem, gan profesionelo darbabu. 1. tabule minģtas dažas sadzaves un profesioneles darbabas jomas, ke ara tautsaimniecabas nozares, kures mobile tamekla lietojumi varģtu b? t perspektavi. Atlasot lietojumus, ? emta vģre to atbilstaba iepriekš minģtajiem kritģrijiem, uzmanabu veltot vispirms masveidagiem lietojumiem. Profesiju saraksts veidots saska ㌩ ar LR Profesiju klasifikatoru [17]. J. Krāmi ? š. Mobile tamekla funkcionelie risinejumi un to potencieli efektavie pielietojumi 369 1. tabula Daži mobilā tēmekūa potenciāli efektēvie lietojumi Some Potentially Efficient Applications of the Mobile Web Sadzēve Profesionālā darbēba Nozares mejas iekertu (apkures) vadaba perdošanas a ? ents / perstevis viesnacas mejas / dzavokla / garežas / automašanas apsardze nekustame apašuma mekleris t? risma firmas grematzames – personagais portels ? imenes ersts, neatliekames medicaniskes paladzabas ersts teetri, klubi, atp ? tas centri, m? zikas grupas (repertuers, pasekumi, koncerta vieta, bilešu rezervģšana) personelais informecijas menedžeris – telefona / adrešu gremati? a, kontaktu menedžeris, kalenders (notikumi, darbi, dienas- gremata), piezames u. tml. advokets celtniecaba ? imenes SMS darbu vadatejs (celtniecabe) – projektu vadašana, izpildes kontrole policija iepirkumu saraksts celu policists izglataba iepirkumi (M-commerce) kontrolieris / inspektors ( ? densapgedes, siltumapgedes, elektroapgedes jome) medicaniske apr ? pe (neatliekame medicaniske paladzaba, re? istrat? ra, laboratorija) bankas konta pervaldaba, norģ? ini, pirkumu apmaksa, skaidras naudas sa? emšana sabiedriske transporta (maršruta taksometra) šoferis transports (sastrģgumi, maršruti, apbraucamais celš) identifikecija, elektroniskais paraksts skolģns / students (formulas, tabulas, citas uzzi ? as) sabiedriskais transports (maršruta taksometri) vģršanes pie valsts un pašvaldabas iestedģm skolotejs / pasniedzģjs (grafiki, saraksti, sekmju uzskaite) averijas dienesti transporta izsaukšana datortakla administrators apsardzes firmas ersta izsaukšana tirdzniecaba, pakalpojumi, aptiekas (reklema, aptaujas, merketings, pas? tajumi, iepirkumi) pasekumi, bilešu rezervģšana ražošana (reklema, aptaujas, merketings, pas? tajumi, iepirkumi) transporta sastrģgumi, brauk- šanas maršruti, apbraucamais celš, ielu karte, adreses bankas, maksejumu kartes pazaudģtes / atrastes lietas, dokumenti valsts pervaldes un pašvaldabas iestedes (ierģd? i, darbinieki, e-pervalde, vienas pieturas a? ent? ra (one stop agency)) spģles, tģrzģšana (“? ats”), forumi, iepazašanes, anekdotes, attģli, melodijas, video u. c. izklaide politiskes partijas 370 VADBAS ZINī TNE Vairekes no 1. tabule minģtajem jomem jau ir uzkreta zinema pieredze mobilo komunikeciju, ke ara paraste tamekla izmantošane. Mobilie sakari jau patlaban tiek lietoti objektu elektroniskes apsardzes sistģmes, bankas norģ? inu sistģmes, e-komercije. Tos, pildot savus profesionelos pienekumus, lieto sabiedriske transporta vadateji, averijas dienestu darbinieki, neatliekames medicaniskes paladzabas ersti, ? imenes ersti mejas vizašu laike, nekustame apašuma mekleri, perdošanas a? enti u. c. profesiju perstevji. Ta? u parasti tiek izmantotas komunikecijas sarunas vai aszi? u forme. Tamekla risinejumu izmantošana šeit lauj ievģrojami paaugstinet komunikeciju drošabu, operativiteti un preciziteti, vienlaikus samazinot izmaksas. Daudzi no 1. tabule minģtajiem lietojumiem, tos pareizi realizģjot mobile tamekla vidģ, varģtu kl? t masveidagi. Šeit vispirms jemin daži sadzaviskie lietojumi – mejas ieker- tu vadaba, apsardze, personelais informecijas menedžeris, iepirkumu saraksts, ? imenes SMS, grematzames u. c., kuri varģtu kl? t nepieciešami gandraz katram mobile telefona lietotejam. Personele informecijas menedžera izmantošana tamekla variante samazina informecijas (telefona numuru, adrešu, piezamju utt.) zaudģšanas risku gadajumos, kad sabojejas, tiek pazaudģts vai nozagts mobilais telefons. Liela apjoma informecijas gada- jume tamekla risinejums var piedevet ara daudz efektavekas informecijas strukturģšanas, meklģšanas un atlasašanas metodes neke mobilaje telefone ieb? vģtie atbilstošie komponenti. Lielveikalos var redzģt pircģjus, kuri izmanto iepirkumu sarakstu papara variante. Te pernešana mobile tamekla vidģ padaras iepirkšanos ievģrojami ģrteku. ? imenes SMS mobile tamekla vidģ laus savstarpģji sazineties vienas ? imenes locekliem (vai draugiem) praktiski bez maksas – par 1 santamu var apmainaties ar ievģrojamu tekstueles informecijas apjomu – apmģram 10 000 raksta zamģm. Mobile tamekla vidģ iespģjams daudz precazek un efektavek organizģt ersta, neatliekames medicaniskes paladzabas, policijas, averijas dienestu, transporta izsaukumus – var precazi noredat adresi, izsaukuma iemeslu, nav jegaida, ja telefons ir aiz? emts, izsaukums tiek autometiski re? istrģts sistģmas datu bezģ. Mobile tamekla lietojumu skaitam palielinoties, mobilaje telefone parasti iespģjamais grematzamju skaits – 10 – izredasies par mazu, lokele grematzamju saraksta viete daudz ģrtek b? s veidot un izmantot uz tamekla servera glabejamu hiperteksta norežu sarakstu, tedģjedi katrs mobile tamekla lietotejs varģs veidot pats savu personago mobilo portelu – ieejas vertus mobilaje tamekla. ? oti liels potenciels ir ara mobile tamekla tehnolo? iju izmantošanai banku norģ? inu un iepirkšanes (M-komercijas) jome. ASV [18] un Japene tiek realizģti projekti, kas dod iespģju mobilo telefonu izmantot ke maksešanas ladzekli, apvienojot to ar maksejumu karti. Tiek izstredeti ara projekti, kas ar mobile telefona paladzabu lauj identificģt lietoteju un veidot te elektronisko parakstu [19]. Tas, ? emot vģre mobilo sakaru izplatabu un visperģjo pieejamabu, paver jaunas iespģjas ara e-pervaldes sfģre. Attiecabe uz mobile tamekla lietojumu realizeciju etrekais realizecijas veids ir esošo paraste tamekla lietojumu pernešana uz mobile tamekla vidi. Ta ? u šeit jesastopas ara ar daudzem problģmem, seviš? i, ja tiek pernesti funkcioneli risinejumi. Parastaje tamekla jau par tradaciju kluvis grafiski iedalats ekrens, sazaroti lietojuma sceneriji. Mobilaje tamekla jerģ? ines ar mobilajam telefonam piematošajiem ierobežojumiem – mazo ekrenu, vejajiem navigecijas rakiem, vienkeršotajem perl ? kprogrammem, kuras parasti lauj uzturģt tikai vienu logu. Ladz ar to mobilos lietojumus veidojot, lietderagi orientģties galvenokert uz tekstuelu informeciju, izvairoties no tabulu lietošanas ekrena laukuma iedalašanai. Mobile lietojuma funkcionalitetes nodrošinešanai sazaroti sceneriji maz noderagi, viena loga saskarne un esošie navigecijas raki orientģ uz lietojuma vienkeršotas funkcioneles organizecijas, t. s. galvene cikla (main loop), izmantošanu (2. attģls). J. Krāmi ? š. Mobile tamekla funkcionelie risinejumi un to potencieli efektavie pielietojumi 371 2. att. „Galvenais cikls” “Main Loop” Tomģr, realizģjot mobilo lietojumu, je? em vģre un pienecagi jeizmanto tikai mobilajam tameklim piematošes iespģjas: · mobilais telefons ir gandraz vienmģr ieslģgts, ladz ar to iespģjams veidot daudz efektavekas informecijas piegedes tehnolo ? ijas (Push technologies) neke parastaje tamekla, · mobilais telefons galu gale ir ne tikai dators, bet ara telefons, kas dod iespģju operatavi piezvanat no mobile tamekla lapas, šo iespģju var izmantot, piemģram, lai apstiprinetu informecijas sa ? emšanu, sa? emtu precizģtu, detalizģtu informeciju u. tml. Vajadzabas gadajume mobilajos lietojumos iespģjams efektavi izmantot dažas specielas tehnolo ? ijas, piemģram: · t. s. duelie lietojumi (pieejami gan no personele datora, gan jebkura modela mobile telefona), šaje gadajume tamekla serveris autometiski atpazast izsaucģju un ? enerģ tam atbilstošu atbildes failu, · pieprasato attģlu ? enerecija servera pusģ (kartes, ielu shģmas), · balss tehnolo ? ijas – teksta nolasašana balsa, balss komandu atpazašana – šas tehnolo ? ijas apaši nozamagas mazizmģra mobilajiem telefoniem, balss tehnolo ? iju integrģšanai mobile tamekla vidģ izveidota apaša VoiceXML valoda. 372 VADBAS ZINī TNE Balss, teksta un attģla tehnolo ? iju konver ? ences potenciela efektavai izmantošanai mobile tamekla vidģ nepieciešams, lai lietotejs vienlaicagi ar mobile telefona ekrena apl ? košanu dzirdģtu ara ska ? u un varģtu saruneties – šo iespģju nodrošina ieb ? vģtais bravroku režams (built in Hands Free), ko piedeve, piemģram, firmas Alcatel, ke ara daži firmas Nokia mobilo telefonu modeli. Cits perspektavs risinejums šaje virziene ir personelais takls (PAN – Personal Area Network), kas ar Bluetooth datu perraides tehnolo ? ijas paladzabu sasaista vienote takle mobilo telefonu (iespģjams – rokas pulkste ? a formeta), bezvadu telefonu (austi ? u), plaukstdatoru jeb personelo digitelo asistentu (PDA) u. c. ieraces. PAN pģc b ? tabas ir t. s. valkejamo (wearable) datoru tehnolo ? iju teleka attastaba. Autometiska attģlu ? enerecija var izredaties loti efektavs risinejums daudzos mobilajos lietojumos (braukšanas maršruti, apbraucamie celi, transporta sastrģgumi, objekta adreses vizualizecija u. tml.), jo lauj samazinet tekstueles informecijas apjomu, ir daudz vieglek un etrek uztverami. OTO portela piedevetes ielu kartes lietošana gan reda, ka vairume gadajumu mobile telefona ekrens izredes par mazu, lai piedevetes iespģjas varģtu efektavi izmantot. Ta? u šis virziens ir interesants saistabe ar automobilu datorizeciju un internetizeciju – automobila uzstedemais 10 collu TFT ekrens ir loti parocags šedu shģmu attģlošanai. No izstredeteja viedokla, mobilo funkcionelo lietojumu izveide visume ir daudz gr? teka neke parastaje tamekla. Tam ir vaireki iemesli: · efektavu grafisko izstredes raku tr ? kums, seviš ? i servera puses funkcionalitetes programmģšanai, · mazie mobile telefona ekrena izmģri, navigecijas ladzeklu nepilnabas, kas apgr ? tina daudzmaz pie ? emamas lietoteja saskarnes izveidošanu, · mobilo telefonu modelu erkertagi liele daudzveidaba, · veicot datu perraidi mobilaje tamekla, jesastopas ar vismaz vienu starpniekserveri – WAP verteju, ladz ar to rodas dažedas starpniekservera atmi ? as (cache) pervaldabas problģmas, · dažedes mobilo telefonu operģtejsistģmas, perl ? kprogrammas un mobile tamekla lapu veidošanai izmantojames valodas, pie tam dokumentecija bieži vien ir nepilnaga, · nav pilnabe standartizģta piekl? šana mobile telefona operģtejsistģmas resursiem (t. s. WTAI – Wireless Telephone Application Interface), faktiski tikai viena WTAI funkcija – zvanašana – sekmagi izpildes uz gandraz visiem mobilo telefonu modeliem, · mobilajos telefonos izmanto galvenokert firmu programmat? ru, atvģrte koda programmat ? ras apatsvars ir neliels. Plašeke kontekste vislielekes bažas rada mobilo sistģmu drošaba un aizsardzaba – pret nesankcionģtu piekl? šanu, informecijas nopl? di, varusiem, ke ara mobilo sistģmu dažedo standartu un protokolu nesavietojamaba. Plaši izmantojamam mobilajam lietojumam b ? tu jedarbojas uz jebkura modela mobile telefona, kuram ir WAP pieslģgums. Ta ? u ladz tedai parametru unifikecijai, keda patlaban vģrojama personelo datoru jome, mobilajiem telefoniem acamredzot jegaida vģl daudzi gadi. Mobilaje tamekla abonentiekertu daudzveidabas problģmu var risinet tedģjedi, ka visas iespģjames abonentiekertas (to skaits sniedzas t? kstošos) pģc to parametriem (parametru skaits ara ir loti ievģrojams – vaireki simti) iedala vairekes grupes un katrai no tem veido savu lietojuma variantu. Pie tam, abonentiekertai vģršoties pie lietojuma, te servera puses programmem ir jeatpazast J. Krāmi ? š. Mobile tamekla funkcionelie risinejumi un to potencieli efektavie pielietojumi 373 izsaucģjs (mobile telefona modelis, operģtejsistģma un perl ? kprogramma) un jeizvģlas tiem vislabek atbilstošais lietojuma realizecijas variants. Samģre radikels risinejums šaje virziene ir tiešsaistes (online) mobilo telefonu modelu datu bezes [20] izmantošana, kas dod iespģju lietojuma servera puses programmem atpazat abonentiekertu pģc pieprasajuma galvenģ (request header) ietvertes informecijas un ieg ? t tes parametrus, kuru analazes rezultete tad var izvģlģties optimeleko atbildes variantu. Ta ? u jebkure gadajume pastevoše mobilo telefonu modelu daudzveidaba loti ievģrojami palielina mobilo lietojumu izstredešanas darbietilpabu. LITERAT ? RA 1. NTT DoCoMo to Market WRISTOMO, Wristwatch-style PHS Mobile Phone // 3gnewsroom.com, March 25, 2003. http://www.3gnewsroom.com/3g_news/mar_03/news_3234. shtml. 2. Openwave Developer Network. Supported Phones. Openwave Systems Inc., 2005. http://developer.openwave.com/dvl/resources/supported_phones/index.htm. 3. Kauss E. Mobilais internets // E-pasaule – kibertelpa, Nr. 8, 2004. http://www.dtnet.lv/01003682. 4. Datu p ? rraide. Latvijas Mobilais Telefons SIA, 2005. http://www.lmt.lv/lv/index.php?pageid=3005004. 5. GSM datu p ? rraide (iezvanpieeja). Latvijas Mobilais Telefons SIA, 2005. http://www.lmt.lv/lv/index.php?pageid=3005004003. 6. GPRS datu p ? rraide. Latvijas Mobilais Telefons SIA, 2005. http://www.lmt.lv/lv/index.php?pageid=3005004002. 7. Meluškens G. WAP iespģjas mobilaje telruna // Sakaru Pasaule, 01.04.2004. http://www.oto.lv/prese.php?id=17. 8. LMT apkopo provizoriskos 2004. gada rezult? tus. Latvijas Mobilais Telefons SIA, 2005. gada 9. februeris. http://www.lmt.lv/lv/index.php?pageid=5007&presscode=161&showlasttree=1 . 9. Port ? ls OTO.lv. http://www.oto.lv/index.html. 10. Inetis Ltd. mejas lapa. http://tagtag.com/site/index.php3. 11. LMT WAP mejas lapa. http://www.lmt.lv/wap/. 12. Paegle J. Ko asti var uzskatat par mobilo banku? // E-pasaule – bizness.lv, Nr. 2, 2005, http://www.dtnet.lv/00804051. 13. Mobil ? banka. Hansabanka. http://www.hansabanka.lv/pakalp/pr_5_4. php. 14. Mobil ? banka. Latvijas Krejbanka. http://www.krajbanka.lv/lv/private/products/etransactions/mobilebank/. 15. M-Banka. LATEKO banka. http://www.lateko.lv/lv/services/remote/mbank/?glo_template=Print. 16. Accenture mejas lapa. http://www.accenture.com/. 17. LR Profesiju klasifikators // Latvijas V ? stnesis, 2000, 416 lpp. 18. Pģtersons K. Mobile telefona un kredatkartes kezas // Diena, 2005. gada 17. janveris. 19. Kaža J. Zviedri pleno ieviest e-parakstu mobilos telefonos // Db-Online, 11.04.2005. http://www.db.lv/online/news.php?aid=44752. 20. Passani L. Introducing WURFL. Openwave Developer Network, Openwave Systems Inc., 2005. http://developer.openwave.com/dvl/tools_and_sdk/wurfl_and_wall/ intro_wurfl.htm. 374 VADBAS ZINī TNE Mobile Web: Functional Solutions and their Potentially Efficient Applications Summary Despite of rapid evolution of mobile communication devices, the number of mobile web users remains relatively small and the potential of mobile technologies is mostly wasted due to insufficient user demand. In the author’s opinion this is because of poor usability of the “information delivery” type of mobile applications, currently offered to the customers in most cases and lack of tangible benefits from them, therefore the level of their acceptance is also low. The article presents the features of the latest generation of mobile devices as well as the current state of various other aspects of mobile web development assessed. Variety of mobile applications proved successful are segmented into few main types and as a result some potentially efficient types of applications are outlined – both consumer related ones as well as oriented toward professional usage. Further some development issues of mobile applications are cousidered, the most significant challenges in development are determined and some possible ways of improvement are characterized. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 375.–387. lpp. Sociālo un apkārtējās vides faktoru ietekme uz biznesa lēmumu pieūemšanu starptautiskā uzūēmumā Influence of Social and Environmental Factors on Business Decisions in an International Enterprise Ilze Lapa SIA Unilever Baltic Baznacas iela 20/22, Raga, LV-1010 E-pasts: ilze.lapa@unilever.com Ša darba mģreis ir analizģt soci los un apk rtģjs vides faktorus, kuri ietekmģ biznesa lģmumu pie ? emšanu starptautisk uz ⸣ mum pģc Latvijas iestšans Eiropas Savienab . Apl ? koti starptautiska uz ⸣ muma biznesa lģmumi, kas ietekmģ t darbabu jaunajos konkurences apstk? os vienotaj tirg? . Darb pģtata starptautiska uz⸣ muma „Unilever” soci l politika un iespģjas to adaptģt Latvijas apstk? os, lai stiprin tu uz⸣ muma un pre ? u marku atpazastamabu un pircģju lojalit ti. Tiek izvirzata problģma par ģtisko patģri ? u. Papildus nolemts analizģt uz ⸣ muma soci ls politikas ietekmi uz patģrģt ju lģmumu par pre ? u marku izvģli, k ara veiktas respondentu aptaujas. Atslēgvārdi: biznesa lģmumi, vienotais tirgus, ģtiskais patģri ? š, soci li ģtiskais m rketings, sabiedrabas vajadzabas, soci ls programmas, patģrģt ju lojalit te. Key words: business decisions, global market, ethical consume, social marketing, needs of society, social programs, consumers’ loyalty. Ievads Ladz ar iestšanos Eiropas Savienab Latvij ir mainajušies soci lie un tirgus apstk? i, kas rada jaunas situcijas un ietekmģ uz ⸣ muma darbabu. Uz ⸣ mumam ir jpiedv jauni risin jumi pre ? u sortimenta politik un m rketinga stratģ? ij , kas tam ? autu sekmagi strd t jaunajos soci lajos un konkurences apstk? os. Mainoties apk rtģjai videi, arvien lielku ietekmi g ? st atzi? a par visas sabiedrabas, ara ražot ju, atbildabu par ts racabas soci lajm un ekolo ? iskajm sekm. Arvien lielka uzmanaba un stingrks prasabas tiek izvirzatas uz⸣ mumiem un to pre ? u ražošanas procesam higiģnas un pre ? u drošabas zi ⸬ . paši tas attiecas uz p rtikas precģm. Ar likumdošanas paladzabu uz ⸣ mumiem tiek uzlikts pienkums kontrolģt jebkuru darbabu vai procesu, kas nelabvģlagi ietekmģ pre ? u nekaitagumu, k ara nodrošin t attiecags p rtikas aprites proced ? ras vai kontroles paskumus un to ieviešanu p rtikas saglabšan un p rbaudģ. Eiropas Savienaba ir izveidota ne tikai k vienots tirgus, bet ara k vienota vide, kuras sak rtošana un uzlabošana tiek definģta k priorit te. Skaidrs, ka ražot jiem juz? emas arvien lielka atbildaba par savas darbabas un m rketinga politikas ietekmi uz apk rtģjs vides stvokli. Eiropas Savienab arvien vairk tiek ieviestas normas, kas paaugstina ekolo? iskos standartus, tdģ? kompnijas, kuras nodarbojas 376 VADBAS ZINī TNE ne tikai ar savu tiešo komercdarbabu, bet ara uz? emas saistabas par apk rtģjs vides saglabšanas un resursu taupagas izmantošanas politikas realizģšanu, k ara iesaist s sabiedrabas soci lo jaut jumu risinšan , nostiprina savas pozacijas pastvošajos un iespģjamajos tirgos. Saasinoties konkurences ca? ai kopag tirg ? , soci l m rketinga politika ir papildu faktors, kas uz⸣ mumam var dot priekšrocabas jauno tirgus situciju risin šan . Starptautiska uz ⸣ muma meitas uz⸣ mumam, kurš realizģ soci l m rketinga politiku Latvij , ir iespģjas p r ? emt m tes uz ⸣ muma praksi un adaptģt to atbilstoši vietģjiem apstk? iem. Biznesa lēmumi un tos ietekmējošie faktori Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Saviennbā 2004. gada 1. maij Eiropas Savienabai (ES) pievienojs 10 kandid tvalstis, ara Baltijas valstis Latvija, Lietuva un Igaunija. Tas apliecin ja, ka jauns valstis ir spģjagas uz ? emties ES dalabvalsts tiesabas un pienkumus. Pirmm k rtm tas norda uz funkcionģjošu tirgus saimniecabu un politiskm instit? cijm, kas garantģ demokr tiskas un tiesiskas valsts k rtabu. ES dibinšanas lagum definģta ideja par Eiropas ekonomisk s sfģras vienota tirgus izveidi. Šis iekšģjais tirgus, kam integrcijas proces ir izšeiraga nozame, balstats uz tdu atvģrta tirgus ekonomiku, kur maksim li liela loma ir konkurencei, ekonomiskajai un soci lajai kohģzijai. Komisijas 1995. gada Baltaj grmat tika izstrd tas vadlanijas, kuru uzdevums ir paladzģt kandid tvalstam sagatavoties integrcijai iekšģj tirg ? un nordat, kdi likumdošanas akti šai sakar jpie ? em. Lagums tika pamatots ar to, ka Kopienas attastaba un t s politisk un ekonomisk saderaba b ? s atkaraga no vienota, integrģta tirgus izveides. Galvenok rt runa bija par to, lai novģrstu: · pre ? u un personu kontroli pie EK iekšģjm robežm; · tehniskos šeģrš ? us normu, sabiedrisko pas ? tajumu, p rvietošans bravabas, pakalpojumu un kapit la kustabas un industri ls sadarbabas jom . Lielk da ? a no Baltaj grmat piedv tajiem paskumiem attiecas uz tehnisko ierobežojumu likvidģšanu, kuri varģtu kavģt bravu pre? u, personu, pakalpojumu un kapit la kustabu Kopienas iekšienģ, proti, uz tehniskiem noteikumiem, normm un kontroles paskumiem; · nodok ? u šeģrš ? us akcazes un pievienots vģrtabas nodok ? u jom . Šeit visvairk gr ? tabu rada netiešie nodok ? i, ar kuriem EK valstas preces un pakalpojumus apliek ? oti atšeiragi. Ievģrojami atšeiras pievienots vģrtabas nodok ? a procentu likmes. ES iekšģjais tirgus Eiropas Kopienas Dibin šanas laguma 7. pant tiek definģts k zona bez iekšģjm robežm, kur nodrošin tas ? etras bravabas – brava pre ? u kustaba, brava pakalpojumu kustaba, brava kapit la kustaba, brava darbaspģka (personu) kustaba [1]. Gan ES dalabvalstas, gan Latvij likumdošanas nosacajumiem attiecab uz  rvalstu uz⸣ mumu komercdarbabu jb ? t vienladzagiem ar tiem, kas tiek piešeirti savas valsts kompnijm. Tas nozamģ, ka gan Latvijas uz⸣ mģjiem ir radati ar ES uz ⸣ mģjiem vienladzagi apstk? i darboties ES iekšģj tirg? , gan  rvalstu uz⸣ mumiem Latvij ir tdi paši noteikumi k vietģjiem. Galven problģma, ar ko saskaras uz ⸣ mumi, kuri paplašina savu darbabu starptautisk mģrog , ir t , ka  rvalstas neko nevar uzskatat par pašsaprotamu. Tas uzliek smagu slogu plnošanai. I. Lapa. Soci lo un apkrtģjs vides faktoru ietekme uz biznesa lģmumu pie? emšanu starptautisk uz⸣ mum 377 Kopum uz ⸣ muma starptautisk s darbabas stratģ? isks vadabas lģmumi atkaragi no šdiem faktoriem: · uz⸣ muma lieluma vietģj tirg ? ; · uz⸣ muma priekšrocabm saladzin jum ar  rvalstu konkurentiem; · uz⸣ muma vadabas pieredzes starptautisku darajumu veikšan ; · uz⸣ muma ilgstošas attastabas mģrea [2]. Pģc desmit jaunu valstu uz ? emšanas 2004. gada 1. maij ES k? uva par pasaules trešo lielko vienoto tirgu pģc 㨧 nas un Indijas. Apvienots Eiropas teritorija palielin js par ceturto da ? u, bet iedzavot ju skaits – par piektda? u (no 380,8 milj. ladz 454,9 milj.). Ta ? u ES iekšzemes kopprodukts (IKP) ir tikai par nepilniem pieciem procentiem lielks nek pirms paplašinšans (pieaugums no 9169 mljrd. eiro ladz 9613 mljrd. eiro). Paplašin taj ES iedzavot ji kopum k㈰ st nabadzagki – jaunajs valstas darba samaksa ir krietni zemka (40% no vec s Eiropas lame ? a). Mains ara ES makroekonomikas dati. Bezdarbs 25 valstu ES palielins par apmģram vienu procentu (ladz 9%) saladzin jum ar 15 valstu ES [8]. Pģc iestšan s daudz s ES jaunajs dalabvalstas tika novģrots straujš cenu kpums, augsts inflcijas lamenis un pirktspģjas samazin šan s. T , pģc Eurostat datiem, visu ES valstu vidģj inflcija 2004. gada august bija 2,3% un saladzin jum ar 2004. gada j ? liju nebija mainajusies. Augsta inflcija 2004. gada august bija jaunajs ES dalabvalstas – Latvij , Ung rij un Slovkij , savuk rt zemk – Skandinvijas valstas un Naderlandģ. Latvij inflcija 2004. gada august pret 2003. gada augustu bija 7,8%, sasniedzot jaunu augstko lameni valsta kopš 1997. gada septembra, tomģr, saladzinot ar j ? liju, august bija deflcija 0,1% [11]. Jatzamģ, ka 2004. gada august Latvij re ? istrģt 7,8% gada inflcija bija augstk ES. Saladzinoši taj paš mģnesa inflcija Igaunij bija 3,9%, Lietuv – 2,2%, turpretim Zviedrij un Naderlandģ – 1,2%, Dnij – 0,9% un Somij – tikai 0,3%. Latvijas Banka paaugstin ja gada vidģjs inflcijas prognozi ladz 5,5–5,7%, bet vģlk nolģma to pacelt ladz 7%. Ekonomikas ministrija gan joprojm inflciju paredz 5,5% apmģr . Ara bezdarba lamenis jau vairkus mģnešus Latvij saglab jas nemainagi augsts – 8,7% [10]. T k maks tspģja ir viens no ekonomiskajiem nosacajumiem, kas regulģ pircģja racabu, ša tendence j? em vģr , prognozģjot pircģju racabas faktorus [7]. Latvijas iestšans ES un minģtie ekonomiskie apstk ? i b ? tiski ietekmģ uz⸣ mumu darbabu un biznesa lģmumu pie ? emšanu. paši tas attiecas uz starptautiskajiem uz⸣ mumiem, kas darbojas ara Latvij . Viens no šdiem uz⸣ mumiem ir „Unilever Baltic”, kas ir Naderlandes koncerna „Unilever” meitas uz⸣ mums. Tas uzska savu darbabu Baltijas valstas jau 1995. gad un izveidoja msas uz ⸣ mumus viss tras Baltijas valstas – Latvij , Lietuv un Igaunij . Uz ⸣ mumam ir plašs ražot ? u takls vis pasaulģ, un tas ražo p rtikas un sadzaves eamijas preces. Tpat k galvenajiem konkurentiem „Procter&Gamble”, „Henkel”, „Nestle” u. c. „Unilever” Baltijas valstas ražot ? u nav, bet produkcija tiek importģta no valstam, kuras atrodas tuvk Baltijas re ? ionam – Polijas, Vcijas, Naderlandes, ? ehijas, Krievijas. Starptautisk uz ⸣ muma centr laj biroj jpie ? em biznesa lģmumi gan glob l , gan re ? ion l , gan lok l lamena attiecab uz pre ? u sortimentu, lo? istikas stratģ? iju un m rketinga programmu. Piemģram, 2004. gad tika pie ? emts glob ls lģmums nomainat uz⸣ muma „Unilever” veco logo pret jaunu, kurš no iepriekšģj atšeiras ar m? sdienagku dizainu (formu, krsu) un patģrģt jiem izraisa asocicijas par „Unilever” k par modernu, vit lu, apk rtģjai videi draudzagu un uz pircģjiem 378 VADBAS ZINī TNE orientģtu uz ⸣ mumu. Tika pie ? emts lģmums uzb ? vģt jaunu lo ? istikas centru Polij , kur uzglab tu preces no vism „Unilever” Austrumeiropas un Centr l s Eiropas r ? pnacm, kas padaratu iespģjamas kombinģtu pre ? u piegdes Polijas un Baltijas valstu izplatat jiem. „Unilever” inovciju centros regul ri tiek radatas jaunas p rtikas un sadzaves eamijas preces, k ara uzlaboti jau esošie produkti un to iepakojums. T k pre ? u sortiments ir  rk rtagi plašs un mainags, jpie ? em lģmumi, kuras preces piedv t konkrģtaj valsta un kdus pre ? u p rdošanas pa ⸣ mienus izmantot. Bieži vien šie lģmumi, apaši lok l lamena, tiek pie ? emti intuitavi vai balstoties uz emparisku pieredzi. B ? tu lietderagi veikt saladzinošos pģtajumus dažds valstas, optimizģt rezult tus un matem tiski pamatot izmantojams stratģ? ijas, kas atvieglotu centr l biroja biznesa lģmumu pie ? emšanu. Biznesa lģmumu pie ? emšanu ietekmģ daždi faktori: · valsts āeogr ? fiskais st ? voklis un iedz ? vot ? ju skaits. Baltijas valstas kop 1999. gad bija 7,1 milj. iedzavot ju, kas nenodrošina minim lo patģri ? a apjomu r ? pnieciskajai jaudai, lai varģtu ražot preces piln sortiment un iepakojum ar vietģjo valodu. T k blakus Baltijas valstam atrodas Polija ar 38,7 miljoniem iedzavot ju (1999. gad ), tas ? auj harmonizģt iepakojumu, ražot pilnu sortimenta spektru, uzglab t to Polijas noliktav un pas ? tat nepieciešamo nelielo daudzumu pģc vajadzabas; · uz ⠫ m ? jdarb ? bas vide. Stabila un prognozģjama uz ⸣ mģjdarbabas vide, iespģjas nodibin t starptautisk uz⸣ muma fili li, korupcijas un noziedzabas lamenis, konkurentu daudzums, p rstvģtie tirdzniecabas takli un citi rdat ji nosaka centr l biroja lģmumu par jaunu p rstvniecabu atvģršanu vai esošo likvidciju; · glob ? l? ES likumdošana. Eiropas Savienab tiek pie? emtas arvien jaunas normas, kuras tieši skar „Unilever” biznesa sfģru glob l lamena. T , piemģram, Kosmģtikas pre ? u direktavas 7. labojums nosaka jaunus papildu ierobežojumus kosmģtikas precģm, to sastvam un mareģjumam. No 2009. gada st jas spģk nosacajumi, kas aizliedz veikt gatavo produktu un to sastvda ? u testģšanu uz dzavniekiem; identificģtas 26 smaržvielas, kuras tiek klasificģtas k alergģni, un tdģ? to izmantošana kosmģtikas precģs un to mareģjum tiek stingri reglamentģta [9]. Ladz ar to šie noteikumi ietekmģ „Unilever” kosmģtikas pre ? u sastva un iepakojuma p rskatašanu. Lai savlaicagi novģrstu papildu riskus un izmaksas, kas b ? tu saistatas ar aizliegtu sastvda ? u saturošu pre? u likvidģšanu un neatbilstoša iepakojuma norakstašanu vai p rmareģšanu, „Unilever” vadaba, balstoties uz Direktavas 6. labojumu (tas tika publicģts 1999. gad , st js spģk 1997. gad un ieskicģja sagaidmos aizliegumus), ska gatavoties gaidmajiem jaunin jumiem. Sadarbab ar Eiropas Parlamentu izveidots fonds, kas nodarbojas ar alternatavu testģšanas metožu izstrdi, k ara p rbaudata un, ja nepieciešams, p rveidota kosmģtikas pre ? u recept ? ra un iepakojums atbilstoši jaunajm prasabm. ? emot vģr , ka alergģnu problģma vis pasaulģ saasins, tiek prognozģts, ka ladzagi aizliegumi tiks pie ? emti ara attiecab uz mazgšanas ladzek ? iem, tdģ? jau tagad tiek ieskicģts racabas plns attiecab uz p rģjo eamijas pre ? u ražošanu; · viet ? j? likumdošana. Šis faktors ir nozamags, pie ? emot lģmumu par pre ? u sortimenta izvietošanu. Valstas var pastvģt atšeiragas normas attiecab uz daždu sastvda ? u daudzumu vai to kl tb ? tni precģs, uz pre ? u mareģjumu un iepakojumu, tdģ? pirms ievešanas jp rbauda jauno pre ? u atbilstaba I. Lapa. Soci lo un apkrtģjs vides faktoru ietekme uz biznesa lģmumu pie? emšanu starptautisk uz⸣ mum 379 vietģjai likumdošanai. Katrai ES dalabvalstij ir tiesabas ieviest papildu prasabas sava iekšģj tirgus aizsargšanai, lai novģrstu, piemģram, kdas slimabas izplatašanos. Igaunija no 2005. gada 1. janv ra plno ieviest likumu, kas paredz izveidot depozatsistģmu stikla, plastik ta vai met la vienreizģjam iepakojumam. Noteikts, ka produkcija b ? s jpilda speci li šim tirgum dom t iepakojum ar mareģjumu. Tas varģtu sad rdzin t ražošanas izmaksas un sarež 㜧 tu pre ? u eksportu uz Igauniju, tdģ? starptautiskam uz⸣ mumam b? s aktu ls lģmums par darbabas turpinšanu vai p rtraukšanu šaj valsta; · pat ? r? t? ju pirktsp ? ja un uztvere. Ara šis faktors nosaka pre? u sortimenta izvietošanu valsta. 2004. gada skum grupa TNS Emor pģc „Unilever Baltic” pas ? tajuma veica pģtajumu, kur tika izstrd ts Baltijas iedzavot ju saladzinošs raksturojums, to uztvere, vģrtabu un motivciju strukt? ras analaze. Zinot patģrģt ju grupas vģrtabu uztveres tendenci, var izveidot un attastat vislabko komunikciju veidu, k ara pie ? emt stratģ? iskus lģmumus par pre ? u izvietojumu specifisk tirg ? . T , piemģram, Vcij ražots „Unilever”  tri pagatavojams pusdienas „Knorr” no Baltijas valstam p rdod tikai Igaunij , jo to cena ir p rk augsta Latvijas un Lietuvas patģrģt jiem. Tpat ir atzamģts, ka Baltijas valstas joprojm lielks pieprasajums ir pģc p rtikas precģm, kuru iesai? ojum ir uzraksti vietģj valod . Tda prece asociģjas ar vietģjiem ražojumiem, pret kuriem nereti ir lielka uzticamaba, tie patģrģt jiem šeiet nekaitagki, bez konservantiem. Tomģr, saladzinot patģrģt ju attieksmi pret vietģjiem produktiem 2000. un 2004. gad , jatzamģ, ka to svaragums Igaunij ir samazin jies, bet joprojm stabili dominģjošs ir Latvij un Lietuv . 2000. gad vietģjiem produktiem saladzin jum ar cits valstas ražotajiem produktiem priekšroku deva 76% no aptauj tajiem pircģjiem Igaunij , 74% – Latvij un 75% – Lietuv . Veicot atk rtotu aptauju 2004. gad , vietģjos produktus par labkiem atzina vairs tikai 62% no Igaunijas aptauj tajiem pircģjiem, kamģr Latvij un Lietuv joprojm saglab js augsts uz vietģjiem ražojumiem orientģto patģrģt ju apatsvars – attiecagi 80% un 78%. Atzamģta ara apatnģja tendence Baltijas valstu iedzavot ju vid ? : veselags uzturs ir svaragks vairk Latvijas iedzavot ju vid? , kur par svaragu to nosauca 74% no aptauj tajiem iedzavot jiem, kamģr Lietuv to par svaragu atzina 66%, bet Igaunij – tikai 60% no aptauj tajiem iedzavot jiem [12]; · soci ? lie faktori. Sabiedrabas demogr fisks p rmai ? as, izglatabas lame ? a un dzaves kvalit tes mai ? a nosaka nepieciešamabu pģc jauniem produktiem un jaunm m rketinga stratģ? ijm. Piemģram, pieaug sieviešu aiz ? emtaba, mains tradicion l varieša loma ? imenģ un pieaug vecku cilvģku apatsvars. Patģrģt ji k㈰ st izglatotki un pievģrš lielu uzmanabu gan pre ? u kvalit tei, gan drošumam. Lai sekmģtu savas produkcijas pieprasajumu, uz⸣ mumam jnodrošina caurskatms izejvielu izcelsmes un ražošanas process un j informģ par to patģrģt js, piemģram, ar speci lm kvalit ti un izcelsmi apzamģjošm zamģm uz iepakojuma, piemģram, „Karotate”, „Iesaka Latvijas Pediatru apvienaba” u. c. Liela uzmanaba tiek pievģrsta t sauktajiem izglatojošajiem rakstiem, kuros tiek izskaidrots pre ? u sastvs, to ietekme uz produkta kvalit ti un cilvģka veselabu. Notiek sadarbaba ar vietģjm speci listu asocicijm un nevalstiskm organizcijm. Piemģram, „Unilever Baltic” Latvij sadarbojas ar Latvijas Dietologu asociciju, kas 380 VADBAS ZINī TNE iedzavot jiem propagandģ veselagu uzturu un atbalsta uz ⸣ muma ražoto margaranu „Rama” un augu tauku krģjumu „Cremefine”, kam ir labvģlaga ietekme uz holesterana lame ? a samazinšanu un kas satur papildu vitamanus; · vides faktori. Pieaugot apk rtģjs vides problģmm un sabiedrabas interesei par tm, uz ⸣ mumi nevar vairs dom t tikai par savas saimniecisk s darbabas tiešu un veiksmagu nodrošinšanu, bet tiem ar savu racabu jdod ieguldajums ara vides problģmu risin šan . Uz ⸣ mumi pre ? u ražošanai izmanto izejmateri lus, kas tiek ieg? ti no apk rtģjs vides. Tie ir lauksaimniecabas, zivsaimniecabas, mežkopabas un naftas produkti. Modernais iepakojums palielina atkritumu daudzumu. T k ar savu tiešo darbabu katrs ražot js izmanto un pies r ? o apk rtģjo vidi, tad patģrģt ji var atteikties pirkt preces vai samazin t to pre ? u lietošanu, kuru ražošana veicina šos procesus. Izejvielu resursu p rmģraga izmantošana noved pie to deficata un ladz ar to pie cenu kpuma un gala produkta sad rdzinšans. Lai pardatu, ka var saimniekot ar minim lu kaitģjumu apk rtģjai videi, „Unilever” veicina nenoplicinošo saimniecabu un savu p rstrdes produktu un iepakojam materi la p rstrdšanu ne tikai savs ražotnģs, bet ar saviem projektiem propagandģ to glob l lamena. Piemģram, 2003. gad „Unilever” izstrd ja Nenoplicinošs lauksaimniecabas programmu ar vadlanijm lauksaimniekiem, p rtulkoja to nacion lajs valods un izvietoja speci l interneta m jas lap , lai dalatos sav pieredzģ ar citiem izejvielu ražot jiem un mudin tu vi? us izmantot šos principus sav darbab . Sadarbab ar Pasaules Dabas fondu (WWF) ir izstrd ti ara Nenoplicinoš ? dens patģri ? a un Integrģts zvejniecabas principi. Izmantojot modernas tehnolo ? ijas, „Unilever” no 1995. ladz 2003. gadam samazin jis ražošanas procesos izmantojam ? dens patģri ? u par 53% [15]. Pircģji iegd jas produktus, kas ražoti ar minim lu kaitniecisku iedarbabu uz apk rtģjo vidi, un ar savu pirkumu vi? i atbalsta šdu pieeju. Varģtu teikt, ka pircģji labpr tk izvģlas ģtiska patģri ? a produktus. Starptautiska uzūēmuma tirgus problēmas un to risināšana Baltijas valstu pievienošan s ES „Unilever Baltic” devusi gan j ? tamas priekšrocabas, gan sagd jusi papildu problģmas. Priekšrocabas ieg ? tas galvenok rt lo ? istikas sfģr , un ts izriet no bravs pre ? u kustabas ieviešanas un robežu kontroles starp ES dalabvalstam da ㈣ jas atcelšanas. Starp ES dalabvalstam muitas robežas neeksistģ, tpģc pre ? u muitošana notiek tikai uz ES  rģjs robežas, tirdzniecab ar trešajm valstam, piemģram, ar Krieviju. T k viens no ES pamatprincipiem ir brava pre ? u kustaba un ts izveidot muitas savienaba, tad starp ES dalabvalstam nepastv ierobežojumi pre ? u kustabai. Muitas savienab savstarpģji ir likvidģtas ne vien iekšģjs muitas nodevas un tirdzniecabas ierobežojumi, k tas ir bravas tirdzniecabas zon , bet ara atšeirag s nacion ls  rģjs muitas nodevas. Šd savienab ir kopģja  rģjs muitas nodeva attiecab uz trešajm valstam. Muitas savienabas piemģrs bija Eiropas Kopiena, pašreizģjs Eiropas Savienabas priekštece. Muitas savienaba bija priekšpakpe iekšģjam tirgum, kurš tika ieviests 1993. gada 1. janv ra un kur ladzs kopģjam muitas tarifam papildus ir ara brava pre ? u, personu, pakalpojumu un kapit la kustaba. Tdģjdi ir atvieglota tirdzniecaba starp Baltiju un p rģjm ES dalabvalstam. I. Lapa. Soci lo un apkrtģjs vides faktoru ietekme uz biznesa lģmumu pie? emšanu starptautisk uz⸣ mum 381 Lai nodrošin tu viendu muitas noteikumu piemģrošanu precģm, kas tiek p rvietotas p ri ES  rģjai robežai, visu ES dalabvalstu muitas ieviesušas informcijas tehnolo ? iju (IT) sistģmas, kuras iespģjams savietot ar attiecagajm ES IT sistģmm. Lai nodrošin tu atbilstabu ES prasabm, ieviesta Integrģt tarifa vadabas sistģma (ITVS) – t nodrošina vienotu ES muitas tarifu piemģrošanu vism precģm, kas no trešajm valstam tiek p rvietotas p ri ES  rģjai robežai, k ara vienota ES muitas tarifu sistģma TARIC. Ladz ar to starptautisko uz ⸣ mumu galvenie ieguvumi ir šdi: · samazins pre ? u piegdes laiks. Piegdes laiks tiek ietaupats uz atcelto muitas proced ? ru rģeina. Uz iekšģjm robežm vairs nav jk rto muitas formalit tes, neveidojas agrks kravas transporta ladzek ? u rindas, kas daudzo formalit šu un robežpunktu zem s caurlaidabas dģ? dažk rt aizkavģja piegdes par vienu vai divm dienm. T k „Unilever Baltic” strd ar lielm izplatat ju un tirdzniecabas taklu eģdģm ar stingriem piegdes nosacajumiem un noteikumiem, muitas kontroles paskumu atcelšana uz robežm samazina laiku, kas nepieciešams no pas? tajuma sa? emšanas ladz t izpildes bradim. T k „Unilever Baltic” piegd ara p rtikas produktus, kuriem ir ass realizcijas termi ? š, k ara pģc piegdes sistģmas „tieši laik” (just in time), tad ara vienas dienas samazin jums ir vģr ? emams ietaupajums; · samazins piegd jams kravas sagatavošanas laiks. Samazin ts kravu pavadošo dokumentu daudzums. paši tas j ? tams saliktajm kravm, kas tiek sadalatas vism trim Baltijas valstam. Ievedot preces no ES valstam, k kravas pavaddokumenti nepieciešami tikai izcelsmes apliecin jums – Preferenci ls izcelsmes sertifik ts (Certificate of Origin) un transporta deklarcija (Supply Declaration), k ara veterin rais sertifik ts, ja krava satur dzavnieku valsts izcelsmes produktus); · samazins transporta izmaksas. Samazin s kravu piegdes laiks. Transporta uz⸣ mumiem nav jmaks par starptautiskajm licencģm (TIR Carnet), samazins maksa par transporta ari; · vienk ršota pre ? u identifikcija pģc vienots TARIC sistģmas. Tas novģrš pretrunas un domstarpabas preces kodģšan . Visas valstis izmanto vienotu asto ? u ciparu kodu sistģmu. Ladz šim, piemģram, Igaunij muitas kodi sastvģja no desmit cipariem; · samazins pre ? u pašizmaksa. Par precģm, kas ievestas no ES valstam, nav jmaks muitas nodoklis, kas atsevišeos gadajumos bija 6–7% no pašizmaksas. Ladztekus priekšrocabm vienk ršotaj pre ? u piegdģ no r ? pnacm, ko „Unilever Baltic” ieguva pģc Latvijas un visas Baltijas pievienošan s ES, uz⸣ mumam papildus jsastopas ar jaunm situcijm tirg ? un jaunm problģmm. T k ES ir izzuduši atsevišeie nacion lie tirgi, tad pastiprins tirgot ju savstarpģj konkurence, k ara nkas risin t kopģj tirgus jauno standartu un normu ieviešanas problģmas. No vienas puses, ir izveidojies liels kopģjs tirgus, ta? u, no otras puses, tirgus sastv no pircģjiem, kuri ne tikai ir gatavi apmierin t savas vajadzabas, bet ara ir spģjagi par to samaks t. Inflcijas ietekmģ re l pirktspģja pazemin s. Lai gan iepriekš aprakstatie ieguvumi ㈬ va ražot jiem pazemin t pre ? u cenu, pģc 2004. gada 1. maija bija novģrojams ievģrojams cenu kpums, kas liek dom t par tirgot ju negodagu racabu, ar daždiem pazi ? ojumiem veicinot ažiotžu pircģju vid? un spekulatavi paaugstinot cenas. Tirg ? pards jauni spģlģt ji, pieaug konkurences ca? a 382 VADBAS ZINī TNE un izmaksas šas konkurences ca? as uzturģšanai. Šie faktori rada draudus apgrozajuma un pe㈮ as lamenim. Tdģ? uz⸣ mumam jmeklģ jauni nestandarta pa⸣ mieni pircģju piesaistašanai un lojalit tes saglabšanai. Sociāli ētiskā mārketinga politika kā starptautiska uzūēmuma biznesa lēmums konkurences cnūā jaunā tirgus apstākīos Biznesa vide ir mainajusies. Soci lisma un ladz ar to ekonomikas stvok? a mkslagas p rveidošanas beigas, kompniju izaugsme, visp rģja globalizcija, masu mediju un nevalstisko organizciju ietekme – visi šie faktori ir nozamagi mainajuši apk rtģjo pasauli pģdģjos desmit gados. Latvij veiktajos pģtajumos [6] nordats, ka pašreizģjais, trešais, globalizcijas vilnis scies asto ? desmitajos gados un to ietekmģ vairki faktori. Viens no šiem faktoriem ir tehnolo ? iju attastaba, kas transportģšanas, sakaru un informcijas apstrdes izmaksas krasi samazin jusi ladz tdai pakpei, ka uz⸣ mumiem bieži vien ir ekonomiski izdevagi atsevišeus ražošanas procesa posmus veikt dažds un pat t lu esošs valstas. Otrs faktors ir saistats ar pieaugošo tirdzniecabas un kapit la liberalizciju – arvien vairk attastabas valstu izvģlas samazin t savu valstu ekonomikas aizsardzabu pret  rzemju konkurenci vai ietekmi, pazeminot importa tarifus un minimizģjot netarifu barjeras, piemģram, importa kvotas, eksporta ierobežojumus vai ar likumu noteiktos aizliegumus. T k tirgus apjomi pieaug un biznesa aktivit tes k㈰ st glob lkas, palielins tendence ara pģc glob las sabiedrabas interešu aizstvabas. Uz ⸣ mumam ir ne tikai jnodrošina patģrģt ji ar labas kvalit tes precģm, bet ara j ievģro sabiedrabas intereses. Ts tiek realizģtas pie nosacajuma, ka ražot ji ne tikai nodarbojas ar patģrģt jiem vajadzagu pre ? u ražošanu, bet ara r ? pģjas par saviem darbiniekiem, apk rtģjo vidi un sabiedrabu. Lai uz ⸣ mums izturģtu konkurences ca⸬ , tam j lieto ne tikai tradicion lie pircģju un patģrģt ju piesaistes ladzek ? i, piemģram, reklma, vai j izmanto tiešais m rketings, bet jmeklģ jauni pa⸣ mieni, kas kardin li atšeirtos no pierastajiem un saistatu patģrģt ju uzmanabu, k ara izceltu uz⸣ mumu citu konkurentu starp . Patģrģt js jpiesaista pilnagi jaun veid . Tradicion ls m rketinga koncepcijas zaudģ aktualit ti. Veiksmagi m rketinga uz⸣ mumi uzlabo savu patģrģt ju zin šanas, komunikciju tehnolo ? ijas un sapratni par patģrģt ja finansģm. Tie piedv patģrģt jam iesaistaties jaunu produktu radašan un ir gatavi elastagiem tirgus piedv jumiem. Tie vairk izmanto modernas tehnolo ? ijas, piemģram, video konferences, p rdošanas automatizģšana un datorprogrammas, interneta m jas lapas. Tie redz savos izplatat jos sadarbabas partnerus, nevis sncenšus. Šie uz ⸣ mumi ir atraduši veidus, k piedv t patģrģt jiem augstkas kvalit tes vģrtabas [3]. Moderna m rketinga koncepcija apl ? ko uz⸣ mumu k apakšsistģmu soci lekonomisk sistģm , kur tas eksistģ. Priekšstats par soci lo atbildabu k uz⸣ muma vadabas sastvda ? u k㈰ st arvien svaragks. Soci l atbildaba ir koncepcija, kura nosaka, ka uz⸣ muma biznesa darbaba ir da ? a no plaškas sabiedrabas un uz ⸣ mums ir atbildags par savm darbabm sabiedrabas priekš [5]. Balstoties uz aptaujm [13; 14], kas veiktas ASV un Eirop , var secin t, ka tieši soci li ģtisk m rketinga izmantošana b ? tu veiksmags risin jums Latvij k jaunaj Eiropas Savienabas dalabvalsta. Tas ne tikai sasauktos ar jaunajm prasabm, ko ES uzliek saistab ar apk rtģjs vides un citu soci lo sfģru aizsarg šanu, bet ara kalpotu k jauns un pozitavs risin jums konkurences ca⸬ . Ir nepieciešams pankt patģrģt ju piesaistašanu ar jaunu pre ? u marku veidošanu – tdu marku, kas pircģju uztverģ ir patiesas, uzticamas un I. Lapa. Soci lo un apkrtģjs vides faktoru ietekme uz biznesa lģmumu pie? emšanu starptautisk uz⸣ mum 383 b ? tiskas. Jpank, lai vi ? i demonstrģtu savu ladzdalabu pirkuma veid un iegd tos to marku preces, kuru ražot ji atbalsta pircģju priorit rs vģrtabas. No neatkaragajm analazģm var secin t, ka vairums patģrģt ju vis pasaulģ izvģlas tdus produktus un preces, kuru ražot ji vai izplatat ji nodarbojas ne tikai ar savu tiešo biznesu, bet ara iesaists labdarabas akcijs un citos projektos, kas sniedz papildu paladzabu sabiedrabai un apk rtģjai videi. T 2002. gada BITC (Business in the Community) aptauj ieg ? ti dati, ka 86% patģrģt ju izvģlas tdu produktu, kas asociģjas ar atbalstu sabiedrabas vajadzabm. Savuk rt Environics International CSR Monitor aptauj noskaidrots, ka 86% pircģju Lielbritnij , 75% – It lij un 65% – Be ㈷ ij b ? tu gatavi mainat savu iecienato preces marku pret tdu, kas saist s ar atbalstu sabiedrabas vajadzabm. Pģtajumi parda, ka patģrģt ji vairk atbalsta vietģjs problģmas (55%) nek nacion ls (30%) vai glob ls (10%). Vienai trešda ? ai amerik? u fakts, ka preces ražot js piedals labdarabas un soci lajos projektos, aiz cenas un kvalit tes ir trešais nozamagkais faktors, kas nosaka preces markas izvģli. Piedalašanas labdarabas akcijs un vģlme ziedot ir cilvģkiem ar augstkiem ienkumiem un labku izglatabu. To atzast 41% no šas grupas aptauj tajiem, kamģr tikai 20% no p rģjiem izrda interesi par iesaistašanos ladzagos projektos. Atzamģts, ka soci lajam m rketingam ir pat lielka ietekme nek tradicion lajai reklmai. J? em vģr ara darbinieku attieksme pret uz ⸣ mumu, kur vi ? i strd , un attieksme pret produkciju vai pakalpojumu, kuru vi ? i sniedz. Cone/Roper 1999. gada pģtajum teikts, ka 90% no to uz ⸣ mumu darbiniekiem, kuros ir labdarabas programmas, lepojas ar savu uz ⸣ mumu un 56% vģlas, lai vi ? u uz⸣ mumi b ? tu vģl aktavki r? pģs par sabiedrabu. Aptauj jot uz ⸣ mumus, kuri praktizģ soci lo m rketingu, 87% to darbinieku ir atzinuši izteiktu un nelokmu lojalit ti pret savu uz ⸣ mumu, pretģji 67% darbinieku no kompnijm, kuras nerealizģ soci l m rketinga programmas. Šie ir nozamagi dati, jo darbinieki, kuri ir loj li un j? t pozitavu attieksmi pret savu uz⸣ mumu, darbojas ar lielku produktivit ti un p rliecabu. Ja darbinieki izprot uz ⸣ muma produktu, t vģrtabu, misiju, b ? tabu un konsekventi to integrģ ikdienas darbabs, tad šda attieksme kop ar kvalit ti rada patģrģt ju uzticabu [4]. Motivģti un efektavi strd joši darbinieki ir papildu faktors uz ⸣ mumu konkurences ca⸬ . Kompnija „Unilever” vis pasaulģ realizģ soci l m rketinga darbabu dažds sfģrs – gan apk rtģjs vides saglabšanas politik , gan soci lajos projektos. Uz ⸣ muma apk rtģjs vides saglabšanas politika nosaka, ka jcenšas pankt patģrģt ju vģlmju un vajadzabu apmierin šanu, vienlaikus dodot labumu dabai un saglab jot apk rtģjo vidi. Tiek izmantota dzaves cikla pieeja uz⸣ muma ietekmei uz apk rtģjo vidi, t. i., uz ⸣ mums pievģrš uzmanabu produktu pilnam dzaves ciklam, skot no izejmateri lu ražošanas un beidzot ar ? dens izlietošanu ģdiena pagatavošanai un ve ? as mazgšanai. „Unilever” koncentrģjas uz trim vides sfģrm: lauksaimniecabu, zivsaimniecabu un tara ? dens saglabšanu. Visas šas sfģras ir  rk rtagi svaragas uz ⸣ muma biznesa aktivit tģm un, izmantojot dzaves cikla politiku, uz ⸣ mums kop ar valstiskm un nevalstiskm organizcijm cenšas pankt šo sfģru uzlabošanu un saglabšanu. Uz ⸣ muma soci l politika ir skaidri definģta, un „Unilever” izstrd taj Biznesa ģtikas kodeks teikts, ka t virzata uz augstku standartu sasniegšanu attieksmģ pret saviem darbiniekiem, patģrģt jiem, visu sabiedrabu un pasauli. Tdģjdi uz ⸣ mums ne tikai realizģ savas biznesa intereses pe ㈮ as nol ? kos, bet ara izglato sabiedrabu un nodrošina atgriezenisko saikni ar apk rtģjo vidi. „Unilever” ar akciju paladzabu audzina patģrģt jus un mģ? ina mainat vi? u paradumus un uzskatus, piemģram, popularizģjot un atbalstot atkritumu 384 VADBAS ZINī TNE šeirošanu. Pircģji tiek mudin ti b ? t nevis vienk ršiem patģrģt jiem, bet k ㈰ t par ģtiskiem patģrģt jiem, kas iegd jas to ražot ju preces un produktus, kuri saudzagi r ? pģjas par sabiedrabu un vidi, to atjaunojot un uzlabojot. Sabiedrabas iesaistašana labdarabas projektos ir viena no visredzamkajm soci ls programmas da ㈬ m. 2003. gad „Unilever” vis pasaulģ daždos labdarabas projektos investģja ap 66 milj. EUR. Projektu sadalajums pa sfģrm ir šds: 32% tika novirzati veselabas problģmm, 23% – izglatabai, 10% – apk rtģjs vides programmm, 8% – mkslai un kult ? rai, 7% – ekonomikas attastabai, 2% – sabiedrisk sporta aktivit tģm, 18% – citiem projektiem [15]. „Unilever” ir decentralizģta organizcija, tdģ? soci ls programmas netiek diktģtas no galven m tes uz ⸣ muma. Katras valsts uz⸣ muma vadat ji var izvģlģties, kda sfģra ir b ? tiskka vietģjiem apstk? iem un realizģt tos projektus, kuri ir visaktu lkie vietģjai sabiedrabai. „Unilever Baltic” ir definģjis un izstrd jis soci l m rketinga politiku tras atšeirags joms – uz ⸣ muma iekšģj darbaba (godagas attiecabas ar biznesa partneriem un valsti), sadarbaba ar piegd t jiem un izplatat jiem un labpr taga iesaistašans sabiedrabai svaragos labdarabas projektos. Ir izstrd ts un ieviests Korporatavs ģtikas kodekss, k ara izveidota sadarbaba ar Nevalstisko organizciju centru un dabas aizsardzabas organizcijm. Uz ⸣ mums ir organizcijas „Za? ais punkts” biedrs, kas nodrošina savu pre ? u iepakojuma savkšanu un apsaimniekošanu, tdģjdi samazinot apk rtģjs vides pies r ? ojumu. Patērētāju aptaujas par labdarnbas akcijām un to rezultāti Uz ⸣ mums „Unilever” Polij , ar kuru „Unilever Baltic” ir apvienots kopģj biznesa divazij , no 2003. gada apra?a ladz decembrim realizģja labdarabas akciju „Mģs dodam cerabu”, kur pircģji, iegd joties uz⸣ muma „Unilever” ražotos sadzaves eamijas produktus Domestos un Cif, ziedoja bģrnu soci lajai programmai. Akcijas reklma tika izvietota gan ielu plak tos, gan Polijas lielkaj televazijas kan l ATL, kas piešeara reklmas raidlaiku par bravu. Pģc labdarabas akcijas tika aptauj tas 800 sievietes Polijas pilsģt s un lauku rajonos, lai noskaidrotu akcijas ietekmi uz produkta markas atpazastamabu un attieksmi pret to. Tika noskaidrots, ka akciju pamanaja aprala 57%, maij (kad akcija tika visaktavk reklamģta) – 74% aptauj to sieviešu, savuk rt akcijas nobeigum novembra un decembra to ievģroja attiecagi 68% un 66% respondentu. Pavisam akciju nebija pamanajušas 33% (aprala), 19% (maij ), 22% (novembra) un 23% (decembra) no aptauj tajm sievietģm. 21%–29% sieviešu sasaistaja akciju ar produktu Domestos, bet 13%–20% sieviešu atcerģjs Cif. 56%–63% sieviešu visp r nevarģja pateikt, kura pre ? u marka piedals soci laj projekt . Aptauja deva kdu ? oti svaragu secin jumu – k akcijas preces tika nosauktas ara Bref, Dosia, Ajax, Cillit, Ace. Šas preces ne tikai nepiedalajs akcij , ts pat neražo „Unilever”, bet gan t galvenie konkurenti „Procter&Gamble” un „Henkel”. Tas nozamģ, ka, nepietiekami akcentģjot pre ? u zames reklm , uz ⸣ mums ne vien pilnab nesasniedz savu mģrei veidot pircģju pozitavu attieksmi pret savm precģm, bet netieši paladz saviem konkurentiem, kuru produkti tiek saistati ar labdarabas akciju. Jsecina, ka patģrģt ji pietiekami neatšeir ražot jus un to produkciju, un tas ne? auj pilnab izmantot glob lo pozitavo „Unilever” tģlu. Patģrģt js varb ? t pat zina par nozamagiem projektiem, ko uz ⸣ mums veic vis pasaulģ, bet pagaidm vģl nesaista šo tģlu ar precģm, ko pģrk. I. Lapa. Soci lo un apkrtģjs vides faktoru ietekme uz biznesa lģmumu pie? emšanu starptautisk uz⸣ mum 385 Lai realizģtu korporatavo soci l m rketinga politiku ara Baltijas valstas, „Unilever” sk realizģt soci los projektus ara Latvij , Lietuv un Igaunij . No 2004. gada apra?a ladz decembrim „Unilever Baltic LLC” sadarbab ar invaladu biedrabu „Apeirons” organizģja labdarabas akciju „No taras sirds”. Šas akcijas b? taba bija iesaistat patģrģt jus labdarab un ar savu pirkumu pastarpin ti ziedot invaladu inform tikas centram „VAR”, k ara uzlabot invaladu dzaves apstk? us un izmainat sabiedrabas attieksmi pret vi ? iem. Ar šo akciju uz⸣ mums cents iedrošin t invaladus mainat vi ? u attieksmi pret sadzavi no pasavas uz aktavu. Uz ⸣ mums ap ⸣ m s no katras akcijas laik nopirkt s ve? as mazg šanas pulvera OMO pakas invaladu centram nodot 5 santamus. Izmantojot televazijas klipus un pardot invaladus netradicion ls dzaves situcijs, piemģram, spģlģjot basketbolu rati ? krģslos, tika mģ? in ts lauzt sabiedrabas aizspriedumus un rosin ts turpmk uzskatat vi ? us par „parastiem cilvģkiem ar apašm vajadzabm”, kas ir dabiska m? su sabiedrabas da ? a, kam j j ? tas k sabiedrabas da ? ai. Par šo kampa ? u tika sniegta informcija televazijas kan los un ielas reklmas stendos. Lai noskaidrotu patģrģt ju viedokli par šo labdarabas akciju un ts ietekmi uz pirkuma lģmuma pie ? emšanu, autore veica patģrģt ju aptauju. Aptaujas mģreis bija noskaidrot, vai akcija un ts reklma tikusi pamanata un izprasta, vai t mudin jusi iegd ties konkrģto ve ? as pulveri un vai t rosin jusi patģrģt ju aizdom ties par paladzabu invaladiem un ziedot šim labdarabas mģreim. Atbildes liecin ja, ka kampa ? as reklmu pamanajuši 49% no visiem respondentiem, bet tikai 51% no tiem pareizi izpratuši t s b ? tabu. Tikai 23% no visiem respondentiem bija radusies vģlme iesaistaties šaj akcij un netieši ziedot invaladu centram. 60% no aptauj tajiem atzina, ka ara labdarabas akcijas laik tie tomģr labpr tk iegd tos savu iema?oto vai parasti lietoto marku preces. K b ? tiskkos un svaragkos labdarabas akciju objektus respondenti minģja bģrnus (63%), apk rtģjo vidi (18%), invaladus (12%) un dzavniekus (11%). K svarags faktors atzamģta ara vģlme sekot ladzi akcijas gaitai un tikt informģtiem par t s rezult tiem. K tr ? kums tika nosaukta informcijas nepietiekamaba gan akcijas skum (cik ladzek ? u b? tu jsavc, konkrģtks mģreis), gan nobeigum (cik ladzek ? u faktiski savkts, kas par tiem iegd ts u. c.). Labdarabas akcijas „No taras sirds” laik tika saziedoti vidģji 1000 Ls mģnesa, un apgrozajums, saladzinot ar iepriekšģj gada tda paša perioda rdat jiem, pieauga par 12%–15%. Visu pieaugumu tomģr nevar attiecin t uz akcijas ietekmi, jo pastv ara citi faktori, kuri šeit netiek sakk iztirz ti. K minģja respondenti, ša kampa? a, ja ne mudin ja ziedot, tad veidoja pozitavu attieksmi pret konkrģto mazg šanas pulvera OMO marku, k ara pret uz ⸣ mumu „Unilever Baltic”. Secinājumi un priekšlikumi · Soci lais m rketings ir b ? tisks pa ⸣ miens jaunajs Eiropas dalabvalstas, kas spodrina pre ? u marku pozitavo tģlu un paladz konkurences ca⸬ . · Labdarabas akcijm pagaidm nav lielas ietekmes uz p rdošanas apjomu palielinšanu, bet t s dod ilglaicagu ieguldajumu nkotnģ, piesaistot patģrģt ju ar produktu marku pozitavo tģlu. · J izvģlas uzskatmka saikne starp akcijas produktu un mģrei, lai pamudin tu pircģjus iesaistaties labdarab un ziedot. T , piemģram, izvģloties akcijai ve ? as pulveri, tas patģrģt ja apzi ⸬ slikti saists ar reklm 386 VADBAS ZINī TNE izmantoto vizu lo invaladu paraolimpidi un pavisam nesaists ar abstrakto „informcijas centru”, kurš reklm vizu li nemaz nepards. · Nkamajs akcijs ieteicams izmantot uzskatmkas un tieškas sasaistes ar produktu. Piemģram, saziedotos ladzek ? us, kas ieg ? ti no ve? as mazg jam pulvera, varģtu piešeirt cilvģkiem ar apašm vajadzabm ve? as mazg jamo mašanu iegdei. · Informatavaj materi l jb ? t precazi pardatai produkta markai, lai patģrģt js skaidri atcerģtos, tieši kura pre ? u marka piedals labdarabas akcij , un nejauktu un neidentificģtu to ar konkurentu produkciju. paši svaragi tas ir gadajum , ja tirgus ir pies tin ts ar ladzagu pre ? u markm un patģrģt js v ji atšeir to nosaukumus un ražot jus. · Reklm uzskatamk j izmanto ne tikai konkrģt produkta marka, bet ara visa uz⸣ muma „Unilever Baltic” nosaukums un logo, lai pozitav attieksme, ko patģrģt js izj ? t, vģlk tiktu saistata ara ar citiem „Unilever” produktiem un veidotu lielku kopģjo pozitavo efektu. · Nepieciešams nodrošin t atgriezenisko saikni ar ziedot jiem. Pģc labdarabas akcijas ziedot jiem j rod iespģja sa ? emt informciju par labdarabas akcijas norises gaitu un rezult tiem. T var b? t, piemģram, publicģta informcija presģ vai reklma televazij , kur tiek zi? ots, kas tieši ir paveikts, cik ladzek ? u ir saziedots, kas par tiem iegd ts, kam tie nodoti. · Nepieciešams noskaidrot vietģjs sabiedrabas aktu lk s problģmas, lai akcijas rezult ti tiešm ietekmģtu priorit ro uzdevumu veikšanu. · Jpaplašina soci l m rketinga politika, un patģrģt ji jpieradina pie labdarabas akcijm. Turpmk, paaugstinoties patģrģt ju labkl jabai un pilsonisk apzinaguma lamenim, pieaugs pircģju kult ? ra ara Baltijas valstas. Svaraga patģrģt ju lojalit tes un produkta iegdes motivcija b ? s soci lie faktori: produktu nekaitagums un to ietekme uz apk rtģjo vidi, iespģja ziedot vai piedalaties kda labdarabas projekta norisģ, ražot ja pozitavais tģls, ko veicin jusi t iesaistašans soci lo problģmu risin šan un apk rtģjs vides uzlabošan . · J turpina patģrģt ju izglatošana un informģšana par kompnijas sasniegumiem ģtisk patģri ? a veicin šan , piemģram, ar speci lm nordģm uz pre ? u mareģjuma un informciju medijos. LITERAT ? RA 1. Šreters H. J. Eiropas Savien? bas leksikons. – Raga: Jumava, 2004, 268 lpp. 2. Blaits Dž. M? rketings. – Raga: Zvaigzne ABC, 2004, 284 lpp. 3. Kotler P. Kotler on marketing: how to create, win and dominante markets. – New York: The Free Press, 1999, 256 lpp. 4. Bedbury S. A new brand world: 8 principles for achieving brand leadership in the 21st century. – New York: Viking, 2002, 220 lpp. 5. Schoell W. F. Marketing essentials: contemporary concepts and practices. – Massachusetts: Allyn and Bacon, 1993, 562 lpp. 6. Šumilo ? ., Subbotina T. Pasaule un Latvija. – Raga: J.Rozes apgds, 2002, 148 lpp. 7. Praude V., Be㈴ ikovs J. M? rketings. – Raga: Vaidelote, 1999, 559 lpp. 8. Cirša I. Top milzu tirgus // Dienas Bizness, 2004. 1. maijs, 5. lpp. 9. The 7th amendment of Council Directive 76/768/EEC // The Official Journal of the European Union, 2003. 11. marts, http://europa.eu.int. 10. InfoBase Europe zi ? ojums „Infl ? cija ES dal ? bvalst ? s”. I. Lapa. Soci lo un apkrtģjs vides faktoru ietekme uz biznesa lģmumu pie? emšanu starptautisk uz⸣ mum 387 11. Centr ls statistikas p rvaldes materi li. 12. TNS Emor pģtajums „Baltijas iedz ? vot ? ji 2004”. 13. Cone/Roper patģrģt ju aptaujas materi li. 14. Environics International patģrģt ju aptaujas materi li. 15. „Unilever” nepublicģtie materi li. Influence of Social and Environmental Factors on Business Decisions in an International Enterprise Summary The aim of the study is to analyse the influence of social and environmental factors on business decisions in an international enterprise. The research was done in a world-known corporation’s ‘Unilever’ Latvia’s branch. The article views Unilever’s social policy and possibilities to adapt it to Latvia’s new business requirements that came into force after May 1st 2004. To support her ideas the author presents the results of a survey that was carried out to discover how social policy influences brands recognition and consumers’ loyalty. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 388.–406. lpp. Measurement of Performance Using Transfer Pricing Transferta cenu izmantošana darbābas rezultētu vūrtūšanē Diēna ņubimova University of Latvia Faculty of Economics and Management Aspazijas bulv. 5, Riga, LV-1050, Latvia E-mail: Diana.Lubimova@bank.lv The purpose of this paper is to discuss the application of transfer pricing to performance measurement in banks as well as issues surrounding the application of this approach to insurance companies. While numerous articles have already been written on the subject of transfer pricing, the vast majority of these articles cover applications of transfer pricing in international taxation or in the context of the banking industry only. Few articles have addressed the practical implementation issues of using transfer pricing for performance measurement in an insurance context. Furthermore, what concerns writing of this article, few companies have undertaken a project to apply these methods to performance measurement within the insurance industry. This article particularly describes the conceptual foundations of transfer pricing and application of the transfer pricing concept in the banking industry, demonstrates how decision-making in financial institutions can be affected by the use of transfer pricing as well as covers extensions of the transfer pricing concept to the insurance industry. Key words: transfer pricing, performance measurement, financial institution, branch, total incomes. Atslūgvērdi: transferta cenu noteikšana, darbabas rezultetu vģrtģšana, finanšu institl cija, filiele, kopģjie ienekumi. Introduction The subject of this article is transfer pricing. Transfer pricing in its simplest form is a means of assigning a “price” or charge for the use of funds that are “transferred” internally within a company. However, the concept of transfer pricing has evolved over time into a tool that is used in the financial industry for measuring performance in a more effective manner. This article is divided into three separate sections. The first section discusses the conceptual foundations of transfer pricing. This section will describe how multiple transfer pricing benchmarks can be used to disaggregate the performance of a financial institution into meaningful components. This is done by incorporating the benchmarks into various performance measurements that are used for decision- making in financial institutions. This section shows how the benchmarks can be incorporated into income-based measures and market value based measures. The benefits that result from incorporating transfer pricing benchmarks in each of these performance measures are also discussed. D. āubimova. Transferta cenu izmantošana darbabas rezultetu vģrtģšane 389 The second section of the article describes the application of the transfer pricing concept in the banking industry and demonstrates how decision-making in financial institutions can be affected by the use of transfer pricing. Although the examples used in this section focus primarily on the banking industry, many of these examples have relevance for other financial institutions as well. The third section of the article covers extensions of the transfer pricing concept to the insurance industry (primarily life insurance). While some of the topics addressed in this section may also be relevant to other financial institutions, the main focus of this section will be on differences between the banking industry and the insurance industry that could affect the application of transfer pricing in an insurance context. 1. Conceptual Foundations of Transfer Pricing 1.1. Use of Multiple Transfer Pricing Benchmarks to Disaggregate the Performance of Financial Institutions Very simply, transfer pricing establishes a rate (or benchmark) which can be passed between different parts of a company (e.g., between the asset side and the liability side) to help determine the separate performance of each. In more general terms, transfer pricing can be thought of as a method for disaggregating the performance of a financial institution into any number of meaningful components. As mentioned above, a transfer pricing system may be used to separate the performance of a company between asset (or investment) performance and liability (or product) performance. A further breakdown of asset performance (e.g., performance due to mismatches, credit risk, selection, etc.) may also be arrived at using transfer pricing techniques. Each component of performance identified by a transfer pricing system is intended to measure the impact of a particular set of tasks or responsibilities. The aim of transfer pricing is to use properly constructed benchmarks (or transfer pricing rates) to isolate the effects of each set of tasks or responsibilities. Thus, transfer pricing is a means of implementing full performance attribution [14, 317]. The Table 1 below shows a listing of the performance components which author might wish to measure separately and the tasks/responsibilities associated with each of these separate components of performance: Table 1 List of Performance Components and Tasks/Responsibilities Division of performance Associated tasks/responsibilities Liability (product) performance Product design and pricing; marketing skills; management of enforce block Asset performance due to interest rate risk Asset/liability management; hedging skills, etc. Asset performance due to credit risk Analysis of credit risk on corporate and other securities; recoveries on defaulted assets, etc. Asset performance due to selection of individual securities Evaluation of individual securities; execution of trades, etc. Ideally, it should be possible to measure the value of performing each of these tasks or responsibilities separately in order to evaluate whether the net impact of 390 VADBAS ZINī TNE performing each of these tasks is positive or negative. If the impact of performing any of the given tasks is negative, it may be possible to improve the performance of the entire company by improving the way in which that task is done. By isolating the performance from each of these areas, it is possible to identify what is being done well and what are the areas for potential improvement. It may also be possible to improve the performance of the company as a whole by doing more of the things that are being done well and less of the things that are being done poorly. The purpose of establishing benchmarks is to be able to successfully isolate the impact of each of the individual tasks. For example, the benchmark that is used to measure asset performance from selection of individual securities should provide a measure of the returns that would be received if no investment skills were used in the selection of individual assets (e.g., The benchmark might then represent what you would get if you were to make a random selection from the basket of investments that you are constrained to buy from). It is then possible to compare the returns from the securities that are actually selected to the returns from the benchmark (which assumes random selection) and determine whether the effects of selecting securities proactively are in fact positive [1, 14]. In order to do a complete breakdown of company performance into its component parts, it may be necessary to use several benchmarks. For example, a breakdown of total company performance into the four categories listed above would involve the use of the following three benchmarks in addition to measures of performance for the actual assets and liabilities: 1. A benchmark that is based on generic assets that have the same duration and convexity as the liabilities and have credit risk equal to the credit or claims paying risk of the liabilities. 2. A benchmark that is based on generic assets that have the same duration and convexity as the assets that will be used in the actual investment portfolio and have credit or claims paying risk equal to that of the liabilities. 3. A benchmark that is based on generic assets that have the same duration, convexity and credit quality as the assets that will be used in the actual investment portfolio [5, 336]. The impact of the different components of performance can then be isolated by making the following comparisons (see Table 2). Table 2 Division and Measurement of Performance [16, 210] Division of performance Measurement of performance Liability performance Benchmark 1 – Actual returns of the liabilities Asset performance due to assumption of interest rate risk Benchmark 2 – Benchmark 1 Asset performance due to assumption of credit risk Benchmark 3 – Benchmark 2 Asset performance due to selection of individual securities Return on actual assets – Benchmark 3 As shown in the above analysis, the division of performance into n component parts will generally involve the use of n - 1 benchmarks in addition to the actual D. āubimova. Transferta cenu izmantošana darbabas rezultetu vģrtģšane 391 returns on the assets and liabilities. The decision as to the number of benchmarks to use should be based on a comparison of the costs of having an additional benchmark with the benefits of isolating the impacts of a particular set of tasks or responsibilities. In general, the more important the tasks are in terms of adding value to the company, the more important it is to be able to isolate the impact of these tasks and understand how they are affecting performance [10, 75]. Even if more than one of the tasks is being performed by the same individuals, it may still be important to isolate the impact from performing these tasks in order to understand the sources of return. Thus, in the case where product development and pricing is done by the same area that is making decisions about the assumption of interest rate risk, it is still important to make use of Benchmark 1 as well as Benchmark 2 since the use of both of these benchmarks will enable the area to determine how much of its performance is coming from the product (in the absence of interest rate risk) and how much is coming from the assumption of interest rate risk. Having this information available, will make it easier for the area to improve its performance by improving the tasks that produce negative returns and doing more in areas that produce positive returns. 1.2. Incorporating Transfer Pricing Benchmarks into Various Performance Measures The benefits from transfer pricing derive from the ability to incorporate the transfer pricing benchmarks into various financial performance measures and thereby measure performance more effectively. If used properly, it will then be possible to make better management decisions based on this enhanced performance data. Table 3 Comparison of Income-based and Market-based Performance Measures [17, 469] Performance component/unit Income-based performance measures Market-based performance measures Lending or investment unit (responsible for credit risk and asset selection) Profit and loss statements using actual assets versus securities in Benchmark 2 Mark-to-market comparison of actual assets versus securities in Benchmark 2 Asset/liability unit (Responsible for interest rate risk) Profit and loss statements using securities in Benchmark 2 versus securities in Benchmark 1 Mark-to-market comparison of securities in Benchmark 2 versus securities in Benchmark 1 Product line (responsible for product development and pricing, marketing and management of enforce block) Profit and loss statements using securities in Benchmark 1 versus actual liabilities Mark-to-market comparison of securities in Benchmark 1 versus actual liabilities Total company (all functions combined) Profit and loss statements using actual assets versus actual liabilities Mark-to-market comparison of actual assets versus actual liabilities The following Table 3 illustrates how transfer pricing benchmarks can be incorporated into income-based and market value-based performance measures. For simplicity, this illustration measures the combined impact from credit risk and asset 392 VADBAS ZINī TNE selection with a single performance component. However, as shown above, the impact of these two tasks could be measured separately by adding a third benchmark to the illustration. Following is a brief discussion of how the various performance measures benefit from the incorporation of transfer pricing benchmarks. Income Measures Using transfer pricing benchmarks, the income of the total company can be divided into components. For instance, in the following example, total income is broken into three components (see Table 4): Table 4 Components of the Income of Total Company [17, 472] Total income = Income from credit risk and asset selection + Income from interest rate risk + Product income Income from actual assets - Income from Benchmark 2 + Income from Benchmark 2 - Income from Benchmark 1 + Income from Benchmark 1 = - Payments on liabilities = Income from actual assets - Payments on liabilities Since income measures are generally short-term book value based measures, their main value as a measure of performance is to determine whether actual performance is on track with expected performance on a short-term basis. If there are any deviations in actual versus expected performance, these generally need to be reviewed to determine whether the deviations are reflective of a long-term trend or whether they represent an investment (positive or negative) that will be offset at a later date by impacts in the opposite direction (e.g., additional investments in product development in the current period that will lead to payoffs in later periods; additional current income from risky investments that could have negative consequences in later periods) [3, 627]. Proper incorporation of transfer pricing benchmarks into these income measures helps to isolate the source of any deviations in the income stream. This facilitates the process of determining if deviations are in fact the beginning of a problem or whether they represent a beneficial investment. If the deviations do reflect the beginning of a problem, transfer pricing also helps to identify where the problem is (and is not) located so that a proper solution can be identified. Examples of this process are included in Section 2. Market Value Measures A more important use of transfer pricing benchmarks derives from the incorporation of these benchmarks into market value-based performance measures. For example, the securities in the actual asset portfolio can be marked to market on a routine basis and compared to the current market price of the benchmark securities. D. āubimova. Transferta cenu izmantošana darbabas rezultetu vģrtģšane 393 This can provide information about the performance of the portfolio on a risk-adjusted basis (e.g., How did the market price of the actual assets change relative to the price change for a benchmark portfolio with similar risk characteristics?) It also gives the investment department an ongoing target to beat. Since the market value measures incorporate expectations of future income as well as current income effects, they are a better gauge of overall performance than the income measures alone. As shown in Table 3, the various benchmarks can also be used to isolate the source of changes in market value. This can be valuable information when trying to determine if, for example, an area of the company has a low valuation due to poor product pricing (e.g., inadequate spreads at the time of pricing) or whether a bad investment bet was made and the area’s products could be made profitable in the future with a more suitable investment strategy. By incorporating changes in market value in this manner, transfer pricing can have broad applications to performance measurement on a total return basis [13, 44]. 2. Applications of Transfer Pricing in the Banking Industry 2.1. Example of Transfer Pricing - Branch Profitability Examples below illustrate the application of transfer pricing in a decision- making context. These examples begin with a bank that has only two branches: branch A (a consumer branch) and branch B (a business branch). Example in Figure 1 shows the financial data for each of these branches as well as the combined financial data for the bank as a whole. Assume that the bank is currently paying a 4% rate to its depositors and charging an 8% loan rate. Example in Figure 2 shows the net income for each branch where net income is computed using only the assets (loans) and liabilities (deposits) that are on the branch’s own books. Based on this information it would appear that Branch A is not currently profitable while Branch B is currently profitable. If this situation is likely to continue, one might conclude that closing Branch A would improve the profitability of the bank. Branch A (Consumer Branch) USD Branch B (Business Branch) USD Total Bank USD Total Loans: 10 M* Total Deposits: 50 M Expense Items: Rent 200 K** 1 Branch Mgr. 100 K 1 Loan Officer 80 K 2 Tellers 40 K 2% Default Rate on Loans 200 K Total Expense 620 K + Total Loans: 50 M Total Deposits: 10 M Expense Items: Rent 200 K 1 Branch Mgr. 100 K 2 Loan Officers 160 K 1 Teller 20 K 2% Default Rate on Loans 1,000 K Total Expense 1,480 K = Total Loans: 60 M Total Deposits: 60 M Expense Items: Rent 400 K 2 Branch Mgr. 200 K 3 Loan Officer 240 K 3 Tellers 60 K 2% Default Rate on Loans 1,200 K Total Expense 2,100 K * M – 1, 000,000 (million) ** K – 1, 000 (thousand) Fig. 1. Sample Bank (consisting of two branches) 394 VADBAS ZINī TNE If Branch A is closed, however, Branch B will only have enough deposits to fund a portion of its loan portfolio and will have to find an alternative funding source for the remainder of its loans. Since Branch B will have to pay a price for the use of these funds, the true economics of the situation is considerably different. Branch A USD Branch B USD Loans: 10 M × 8% = 800,000 Deposits: 50 M × 4% = (2,000,000) Gross Income (1,200,000) Less: Expenses 620,000 Net Income (1,820,000) Loans: 50 M × 8% = 4,000,000 Deposits: 10 M × 4% = (400,000) Gross Income 3,600,000 Less: Expenses 1,480,000 Net Income 2,120,000 Fig. 2. Branch Profitability without Transfer Pricing Transfer pricing is a means of more effectively measuring the true economic performance of each branch. This is done by assigning an appropriate price or charge to the funds that are transferred from the lender (branch A) to the borrower (branch B). If, for example, Branch A charges Branch B a 6% rate for the use of its funds, the net income for each branch would be recomputed as shown in Figure 3. Branch A USD Branch B USD Loans: 10 M × 8% = 800,000 Loan to Branch B 40 M × 6% = 2,400,000 Deposits: 50 M × 4% = (2,000,000) Gross Income 1,200,000 Less: Expenses 620,000 Net Income 580,000 Loans: 50 M × 8% = 4,000,000 Deposits: 10 M × 4% = (400,000) Other Liabilities (Loan from A): 40 M × 6% = (2,400,000) Gross Income 1,200,000 Less: Expenses 1,480,000 Net Income (280,000) Fig. 3. Branch Profitability with Transfer Pricing In this case, Branch A is the profitable branch with net income of 580,000 USD while the net income for Branch B is negative. Since the outcome of this analysis is considerably different when transfer pricing is included, it is easy to see why it is important to use transfer pricing when measuring financial performance. The point is: if we do not take into account the investment opportunity on available funds (in Branch A) or the cost of borrowing (in Branch B), the performance measures can be erroneous. D. āubimova. Transferta cenu izmantošana darbabas rezultetu vģrtģšane 395 2.2. How the Transfer Pricing Rate is Determined In a banking context, there are essentially three steps to determining the appropriate transfer pricing rate(s) or benchmark(s). The first step is to develop a curve of market rates at which funds can be bought or sold. The certificates of deposit (hereafter – CD) rate curve is effectively a spot rate curve where the interest on the CDs compounds to maturity. In reality, the market rate at which the bank can raise funds will depend in part on the bank’s own credit rating and the market rate at which the bank can invest funds will depend in part on the rating of the entity issuing the assets purchased [2, 194]. For example, wholesale CD rates could be used to construct this curve for banks since banks can raise funds at these rates by selling CDs or invest at these rates by purchasing CDs. Thus, the 1 year CD rate would be used as the price for 1 year funds; the 2 year CD rate would be used as the price for 2 year funds, etc. An example of a CD rate curve is shown in the Table 5 below. Table 5 Example of CD Rate Curve Year 1 Year 2 Year 3 Year 4 Year 5 Year CD rate (%) 5.50 5.75 6.00 6.15 6.25 Ending value of a 1,000 USD CD with compound interest (USD) 1,055.00 1,118.31 1,191.02 1,269.64 1,354.08 The second step of the transfer pricing process is to assign a transfer asset or transfer pricing rate to all bank liabilities. This step is illustrated in Table 6. To do this, start by projecting the cash flows for each of the bank’s liability products. (Note: The complexities associated with products that have interest-sensitive cash flows will be ignored for now.) Each liability cash flow is then matched with a (purchased) CD of the same duration. The resulting CDs will be the transfer pricing assets or benchmark for the bank’s liabilities and the transfer pricing rate for each product will equal the yield on these transfer pricing assets. In Figure 4 this step is applied to a sample deposit account. As shown in this attachment, purchasing a 1,000 USD CD of each maturity will generate values at maturity that will exactly match the annual withdrawals from the deposit account. Since the deposit account currently has a value of 5,305 USD, the actual amount used to purchase CDs of each maturity will be 1,061 USD resulting in a total investment of 5,305 USD. (Note: The excess assets purchased for each period reflect the spread difference between the transfer assets and the deposit account.) The yield to maturity (hereafter – YTM) on the CDs included in the benchmark portfolio of transfer assets is 6.06% which will be the effective transfer pricing rate assigned to this deposit account. The benchmark formed in this manner is equivalent to Benchmark 1 in our earlier illustration. This rate less the 4.00% rate paid on deposits will then be used to cover any expenses associated with the deposit product and required profits paid to capital associated with the product if applicable. 396 VADBAS ZINī TNE Transfer pricing a deposit account 5,305 USD deposit account × 4% interest withdrawals Transfer price Year Annual withdrawals from deposit account (USD) CD amount required (USD) CDs in benchmark (USD) Rate (%) 1 2 3 4 5 1,055.00 1,118.31 1,191.02 1,269.64 1,354.08 1,000 1,000 1,000 1,000 1,000 5,000 1,061 1,061 1,061 1,061 1,061 5,305 5.50 5.75 6.00 6.15 6.25 6.06 = YTM Fig. 4. Transfer Pricing a Deposit Account Transfer pricing a bank loan 5,305 USD loan × 8% interest payable in 4 years Transfer pricing rate Sell 5,305 USD CD maturing in 4 years YTM = 6.15% Fig. 5. Transfer Pricing a Bank Loan The third step of the transfer pricing process is to assign a transfer liability or transfer pricing rate to all bank assets. This step is necessary since most banks have natural assets (e.g., direct loans to bank customers) with predetermined cash flow characteristics. Consequently, the bank’s assets may or may not match the bank’s liabilities. In order to assure that both assets and liabilities are priced correctly, a transfer rate needs to be determined for all assets and liabilities separately. To assign a transfer liability or transfer pricing rate to the bank’s assets, start by projecting the asset cash flows. (Again, complexities associated with assets that have interest- sensitive cash flows will be ignored for now.) Each asset cash flow is then matched with a (sold) CD of the same duration. The resulting CDs will be the transfer pricing liability or benchmark for the bank’s assets. The transfer pricing rate for each asset will equal the yield on these transfer pricing liabilities [4, 183]. Figure 5 illustrates this step for a sample bank loan. Since the sale of a 5,305 USD CD that matures in 4 years will provide the exact amount needed to fund the 5,305 USD loan for four years, the cost of funds or transfer pricing rate for this loan will equal the four year CD rate (6.15%). The benchmark formed in this manner is equivalent to Benchmark 2 from our earlier illustrations. The 8.00% rate earned on the loan less the 6.15% transfer rate will then be used to cover any defaults and expenses associated with the loan portfolio and all required profits paid to capital associated with the loan portfolio. D. āubimova. Transferta cenu izmantošana darbabas rezultetu vģrtģšane 397 2.3. Organizational Structure of Banks with Transfer Pricing Figure 6 below illustrates the organizational structure of a bank with transfer pricing using a T-account format. Under this organizational structure, all product lines and lending units are profit centres with matched assets and liabilities. The Asset/Liability Committee (hereafter – ALCO) manages any mismatch between loans to the lending units (which are matched to the bank’s assets) and loans from the product lines (which are matched to the bank’s liabilities). Thus, all mismatches between the bank’s assets and liabilities are concentrated in this unit. This unit is closely affiliated with the bank’s treasury unit which raises and lends funds to fill short-term funding gaps and can also rebalance risk through the purchase or sale of hedges. Lending unit ALCO Product line Assets Liabilities Assets Liabilities Assets Liabilities Actual loans made to bank customers Loans from ALCO (transfer liabilities) Loans to lending units Loans from product lines Loans to ALCO (transfe r assets) Actual deposit accounts and other products sold to bank customers Notes: 1. Product lines and lending units are profit centres with matched assets and liabilities. 2. ALCO manages mismatch between loans to lending units and loans from product lines. 3. Bank’s treasury unit (part of ALCO) raises/lends funds to fill short-term funding gaps between transfer assets and transfer liabilities. Fig. 6. Organizational Structure of a Bank with Transfer Pricing [6, 15] A more specific example of this organizational structure using the deposit account and bank loan from our previous example is shown in Figure 7. Lending unit ALCO Product line Assets Liabilities Assets Liabilities Assets Liabilities 5,305 USD loan × 8% 5,305 USD loan from ALCO × 6.15% 5,305 USD loan to lending unit × 6.15% 5,305 USD loan from product line × 6.06% 5,305 USD loan to ALCO × 6.06% 5,305 USD deposit account × 4% Fig. 7. Detailed Organizational Structure of a Bank with Transfer Pricing [6, 18] In both of these Figures 6 and 7 the organizational structure is essentially equivalent to the organizational structure featured in Table 3. Thus the performance of the lending unit reflects the impact of credit decisions and asset selection, the 398 VADBAS ZINī TNE performance of the ALCO reflects the impact of interest rate risk and the performance of the product line will reflect the performance of the product side only. 2.4. Other Uses of Transfer Pricing in a Banking Environment In addition to its role in measuring branch profitability, transfer pricing also facilitates the measurement of product profitability in the banking industry. Suppose, for example, that our two-branch bank from above wanted to evaluate the profitability of its loans and deposits separately. One approach for doing this would be to determine what the profitability of each branch would be under each of the following cases: a) If the bank only issued deposit accounts (and invested the proceeds from these deposits in the wholesale CD market). b) If the bank only made loans (and raised the money to fund these loans by issuing CDs in the wholesale market) [15, 14]. In the first case, the loan officers would no longer be required in the branches and there would be no need for the 2% default charge on loans. Under this new structure, the financial data for each branch would now appear as shown in Figure 8. Branch A USD Branch B USD Total Bank USD Total CDs Owned 50 M Total Deposits: 50 M Expense Items: Rent 200 K 1 Branch Mgr. 100 K 2 Tellers 40 K Total Expense 340 K + Total CDs Owned: 10 M Total Deposits: 10 M Expense Items: Rent 200 K 1 Branch Mgr. 100 K 1 Teller 20 K Total Expense 320 K = Total CDs Owned: 60 M Total Deposits: 60 M Expense Items: Rent 400 K 1 Branch Mgr. 200 K 3 Tellers 60 K Total Expense 660 K Fig. 8. Sample Bank (with deposits but no loans) The net income for each branch under this structure is shown in Figure 9 using the transfer pricing rate for deposit accounts determined above. Branch A USD Branch B USD CDs Owned 50 M × 6.06% = 3,030,000 Deposits: 50 M × 4% = (2,000,000) Gross Income 1,030,000 Less: Expenses 340,000 Net Income 690,000 CDs Owned 10 M × 6.06% = 606,000 Deposits: 10 M × 4% = (400,000) Gross Income 206,000 Less: Expenses 320,000 Net Income (114,000) Fig. 9. Product Profitability with Deposit Accounts Only A comparison of the example shown in Figure 9 with the example shown in Figure 3 indicates that net income in both branches improved when the loans were removed from the branch, although the deposits in Branch B are still unprofitable. D. āubimova. Transferta cenu izmantošana darbabas rezultetu vģrtģšane 399 If instead, the bank decided that it should only issue loans and fund these loans by selling CDs in the wholesale market, the branches would no longer need to hire any tellers. Under this structure, the financial data for each branch would now appear as shown in Figure 10. Branch A USD Branch B USD Total Bank USD Total Loans: 10 M CDs Sold: 10 M Expense Items: Rent 200 K 1 Branch Mgr. 100 K 1 Loan Officer 80 K 2% Default Rate on Loans 200 K Total Expense 580 K + Total Loans: 50 M CDs Sold: 50 M Expense Items: Rent 200 K 1 Branch Mgr. 100 K 2 Loan Officers 160 K 2% Default Rate on Loans 1,000 K Total Expense 1,460 K = Total Loans: 60 M Total CDs Sold: 60 M Expense Items: Rent 400 K 2 Branch Mgrs 200 K 3 Loan Officers 240 K 2% Default Rate on Loans 1,200 K Total Expense 2,040 K Fig. 10. Sample Bank (with loans but no deposits) The net income for each branch under this structure using the transfer pricing rate determined for loans above is shown in Figure 11. Branch A USD Branch B USD Loans: 10 M × 8% = 800,000 CDs Sold: 10 M × 6.15% = (615,000) Gross Income 185,000 Less: Expenses 580,000 Net Income (395,000) Loans: 50 M × 8% = 4,000,000 CDs Sold: 50 M × 6.15% =(3,075,000) Gross Income 925,000 Less: Expenses 1,460,000 Net Income (535,000) Fig. 11. Product Profitability with Loans Only Thus, the sale of loans is not profitable in either branch and the bank would have a higher level of profitability if it ceased making loans entirely and invested the proceeds of the deposit accounts in the wholesale CD market. Other alternatives would be to raise the rate charged on customer loans to a level high enough to make them profitable or reorganize the loan function into a centralized operation with a lower cost structure relative to the volume of loans being issued [9, 33]. Although this conclusion seems obvious in light of the previous calculations, it is much more difficult to discern in the absence of transfer pricing. 400 VADBAS ZINī TNE 3. Extension of Transfer Pricing to the Insurance Industry 3.1. Benefits of Transfer Pricing to Insurance Companies The sections above illustrate some of the benefits of using transfer pricing in the context of a banking environment. These benefits include the following: a) Improved profitability analysis · Branch profitability measurement is significantly improved leading to better analysis of the continuing economic viability of individual bank branches · Product profitability measurement is significantly improved leading to better product pricing; Transfer Pricing also facilitates the comparison of actual product profitability versus expected profitability at the time of pricing. This results in better decision-making regarding which product lines to expand and which to reprise, reorganize or eliminate [7, 52]. b) Benchmarking of asset performance · Transfer pricing helps to establish well-defined risk-adjusted targets for the investment department or other lending units; it also facilitates measurement of actual asset performance on a risk-adjusted basis (e.g., relative to a benchmark). This should ultimately lead to improved performance of the asset portfolio. · Transfer pricing provides a viable investment alternative (e.g., buy the benchmark) when returns on actual assets do not match the performance of the benchmark portfolio over time. c) Isolation of asset/liability risks · Transfer pricing can be used to concentrate all asset/liability management risk in one unit and should therefore result in a more coordinated approach for managing this risk. · Separate measurement of the impact from any residual mismatching of assets and liabilities should promote better risk management decisions over time. While transfer pricing would also be expected to generate substantial benefits in the insurance industry, some of these benefits have more relevance to the banking industry as discussed below: a) Improved profitability analysis · Branch profitability may not have the same relevance in the insurance industry that it has in the banking industry. Due to the commission structure in the insurance industry, a large proportion of the cost related to the sale of new products is variable cost (e.g., The costs will not be incurred if the products are not sold and the cost will be the same proportion of the product value regardless of where the product is sold.) This is not likely to be the case in the banking industry where the fixed cost of the branch structure has historically been a higher proportion of the cost associated with the sale of new products. When fixed cost is a higher proportion of total cost, the profitability of the selling unit is more dependent on the level of sales within the unit. D. āubimova. Transferta cenu izmantošana darbabas rezultetu vģrtģšane 401 Although there may be some benefit from using transfer pricing to determine the profitability of individual selling units in the insurance industry, the gains from doing this are not likely to be as large as the gains from this application in the banking industry. As bank facilities are increasingly used to distribute insurance products however, this use of transfer pricing may have greater application to insurance products as well [8, 26]. · Product profitability analysis is a relevant use of transfer pricing within the insurance industry, however in many insurance companies pricing is being done on a similar basis already (e.g., Many products are priced off of matched assets even if these assets are not ultimately purchased.) Nevertheless, transfer pricing can improve the measurement of actual product profitability which is currently difficult to separate from investment performance in the absence of a transfer pricing system. More effective measurement of actual product performance will help determine if actual performance (excluding the effect of asset mismatches, etc.) is on track with the performance that was expected at the time the product was priced. b) Benchmarking of asset performance Compared to the banking industry, most insurance companies have few natural assets (e.g., loans sold directly to the insurance company’s policyholders). Consequently, insurance companies have more flexibility to choose the duration of their assets independent of their customers’ wishes and can match their assets to their liabilities even in the absence of a transfer pricing system. Nevertheless, many insurance companies do not invest in assets that are precisely matched to the risk characteristics of their liabilities and could therefore benefit from using transfer pricing to compare the performance of their actual assets to the performance of a matched portfolio. c) Isolation of asset/liability risks The benefits to the banking industry from using transfer pricing to isolate asset/liability risk should also be relevant in an insurance context. 3.2. Organizational Structure of Insurance Companies with Transfer Pricing The generalized organizational structure that is used by banks that have transfer pricing is similar to the structure shown in Figures 6 and 7. Consequently, the structure that is used in the banking industry ordinarily involves the use of two benchmarks: · Transfer assets that are assigned to bank products (Benchmark 1). · Transfer liabilities that are assigned to bank assets (Benchmark 2) [12, 287]. Since most insurance companies have very few natural assets (e.g., direct loans to customers), Benchmark 2 is not required in a transfer pricing system for the insurance industry. Nevertheless, it may be helpful to establish an organizational structure that uses additional benchmarks (e.g., Benchmark 2 and/or Benchmark 3) if there is a desire to isolate various aspects of the asset performance (e.g., interest rate risk, credit risk, selection) or if these components are managed by different areas. 402 VADBAS ZINī TNE Figure 12 shows two possible organizational structures that could be used by an insurance company with transfer pricing. One Benchmark: Investment/ALM Product line Assets Liabilities Assets Liabilities Actual assets Loans from product lines (BMRK1) Loans to investment area (BMRK1) Insurance liabilities Two Benchmarks: Investment area ALM Product line Assets Liabilities Assets Liabilities Assets Liabilities Actual assets Loans from ALM (BMRK2) Loans to investment area (BMRK2) Loans from product lines (BMRK1) Loans to ALM (BMRK1) Insurance liabilities Fig. 12. Alternative Transfer Pricing Structures for Insurance Companies [6, 19] The first structure uses only one benchmark (Benchmark 1) which isolates the performance of the products from the performance of the investments. Investment performance is not broken out into its component pieces under this structure. The second structure uses two benchmarks (Benchmark 1 and Benchmark 2) to break down the total performance of the company. This structure is similar to the structure used in the banking industry and breaks performance into three separate components: product performance, asset performance from interest rate risk (ALM) and asset performance from other sources (Investment area). The choice of structures will depend on how important it is to the company to isolate the impacts of the interest rate risk component. More benchmarks could also be added if there is a desire to break out the impact of additional performance components. 3.3. Other Implementation Issues Other implementation issues that are likely to arise in developing a transfer pricing system for the insurance industry are discussed in more detail below. a) What is the proper market rate curve to be used in the context of the insurance industry? In the examples above, the CD rate curve was chosen to illustrate the use of market rates in forming transfer pricing benchmarks. While this is fine for illustration purposes, many banks do not use CDs as the market rate curve in their transfer pricing systems and this is clearly not appropriate in the context of the insurance industry. While some flexibility may be warranted in the choice of an appropriate rate curve for transfer pricing purposes, the choice in general should reflect the rates at which different areas of the company could invest or borrow funds if they relied on external funding sources. Because certain liability products in the insurance industry involve D. āubimova. Transferta cenu izmantošana darbabas rezultetu vģrtģšane 403 longer durations than banking liabilities, it is also necessary to choose a curve for which prices are available at fairly long maturities. b) How to handle interest-sensitive products Although the banking industry also has its share of interest-sensitive products and assets, this might be an even bigger issue in the insurance industry due to the complex nature of many product options. While cash flow matching is a reasonable approach for establishing benchmarks in the case of non-interest sensitive products, the benchmarks that are used for interest-sensitive products need to take account of both the duration and convexity of the underlying products or investments. Other risk measures (e.g., key rate duration) may be important as well [11, 153]. c) Organizational issues (the political question) · In the process of implementing transfer pricing, many questions will arise regarding how the organization is to be structured under a transfer pricing system relative to the structure that was in place prior to transfer pricing. The important thing to keep in mind when dealing with these issues is that transfer pricing is only intended to measure the impact of each function separately and does not necessarily require that these functions should be done by anyone different than the areas that were doing them previously. · Although the organizational structures that are depicted in most of the illustrations in this paper seem to align certain functions with certain units, this is not a requirement of all transfer pricing systems. Depen- ding on the specific organizational characteristics of a given company, it would be possible to reallocate the performance associated with certain functions to units other than those shown in the illustrations. If, for example, the product lines in a certain company are responsible for determining the amount of mismatch risk that is to be taken in the asset portfolio, then the performance due to the product alone (Benchmark 1 – liability performance) and the performance due to the interest rate mismatch (Benchmark 2 – Benchmark 1) could both be allocated to the product lines. However, if the transfer pricing system is to have maximum value within the context of this company, it will still be necessary to measure the impact of each of these functions separately. Therefore, the same benchmarks will still be needed under these conditions, but the components of performance measured by these benchmarks will be attributed to different areas [18, 74]. d) Short-term versus long-term measures of performance Transfer pricing only breaks performance measures down into component pieces. While this can be useful in isolating the performance of certain corporate functions, it is important to recognize that some problems that can occur with a standard performance measure can still occur with a transfer pricing subcomponent. Foremost among these is the problem of making decisions based on data that is too short-term in nature without regarding implications for the long-term. While the use of market based measures can alleviate part of this problem, it is important to keep in mind that even these measures, only reflect current market expectations about what will happen in the future and do not take account of all future contingencies. Before 404 VADBAS ZINī TNE making any decisions on the basis of these measures, it is still important to consider the likely future outcome of the current strategies of each area under multiple scenarios as well as the impact of these strategies today. Conclusion Transfer pricing has evolved from an accounting-based profitability measurement system used in banks to become a more comprehensive performance measurement tool that can also be applied in other financial institutions including insurers. The main value of transfer pricing derives from its ability to disaggregate performance into meaningful components and use the resulting information for better decision-making. As noted above, the use of transfer pricing for performance measurement and attribution can result in the following benefits: · Improved measurement of profitability in bank branches and other distribution outlets; · Improved measurement of product profitability and improved pricing; · Establishes a benchmark for the asset portfolio which should promote better investment decisions over time; · Promotes measurement of asset performance on a risk-adjusted basis; · Provides a viable investment alternative (e.g., buy the benchmark) when returns on actual assets do not match the performance of the benchmark portfolio over time; · Can be used to concentrate all asset/liability management risk in one unit which should promote a more coordinated approach to managing this risk; · Permits separate measurement of the impact of any residual asset/liability mismatches which should ultimately improve risk management decisions. When implementing transfer pricing, numerous issues will arise that will affect the quality of the resulting information. The value of the transfer pricing system will depend in large measure on how these issues are resolved and how the information from the system is ultimately used in a decision-making context. As with any other performance measurement approach, a lot of thought is required to structure the system properly and use the resulting information appropriately. If properly implemented, transfer pricing can be a useful tool for asset/liability management, investment management, profitability analysis and numerous other applications. However, transfer pricing should be viewed only as one of the tools (and not the only tool) that may be used for these purposes. BIBLIOGRAPHY 1. Rashad A. K. A., Lusk E. J. Transfer Pricing – A Synthesis // The Accounting Review, April, 1975, No. 49, p. 8–23. 2. Bond E. W. Optimal Transfer Pricing when Tax Rates Differ // Southern Economic Journal, July, 1980, No. 47.1, p. 191–200. D. āubimova. Transferta cenu izmantošana darbabas rezultetu vģrtģšane 405 3. Chalos P., Haka S. Transfer Pricing Under Bilateral Bargaining // The Accounting Review, July, 1990, No.65.3, p. 624–641. 4. Kaylan C., Samuelson L. Bargaining with Two-Sided Incomplete Information: An Infinite Horizon Model with Alternating Offers. Review of Economic Studies LIV, 1987, p. 175–192. 5. Copithorne L. W. International Corporate Transfer Prices and Government Policy // Canadian Journal of Economics IV , August, 1971, p. 324–341. 6. Dupuch N., Drake D. F. Accounting Implications of a Mathematical Programming Approach to the Transfer Pricing Problem // Journal of Accounting Research, Spring, 1964, No. 2, p. 10–24. 7. Eccles R. G. The Transfer Pricing Problem. – Lexington Massachusetts: Lexington Books, 1985. 8. Eden L. The Microeconomics of Transfer Pricing. Chapter 2 in Rugman, Alan M., and Lorraine Eden, Multinationals and Transfer Pricing. – New York: St. Martins Press, 1985, pp. 13–46. 9. Hirshleifer J. Internal Pricing and Decentralized Decisions. Chapter 2 in Management Controls: New Directions in Basic Research, by Bonini, Charles P., Robert K. Jaedicke, and Harvey M. Wagner (Eds.). – New York: McGraw-Hill, 1964, p. 27–37. 10. Horst T. The Simple Analysis of Multi-National Firm Behaviour , Chapter 5 in International Trade and Money, Connolly, Michael B., and Alexander K. Swoboda (Eds.). George Allen & Unwin LTD, 1973, p. 72–84. 11. Kant C. Endogenous Transfer Pricing and the Effects of Uncertain Regulation // Journal of International Economics, 1988, No. 24, p. 147–157. 12. Guttorm S., Sorgard L. Transfer Pricing as a Strategic Device for Decentralized Multinationals // International Tax and Public Finance , 1997, No. 4, p. 277–290. 13. Guttorm S., Sorgard L. The Multinational Firm, Transfer Pricing and the Nature of Competition. Centre for Economic Studies Working Paper No. 95. – Munich, Germany, 1995. 14. Spicer B. H. Towards an Organizational Theory of the Transfer Pricing Process // Accounting, Organizations and Society , 1988, No. 13.3, p. 303–322. 15. Tang R. Y. W., Walter C. K., Raymond R. H. Transfer Pricing – Japanese vs. American Style // Management Accounting, January, 1979, 12–16. 16. Tisdell C. Transfer Pricing and the Management of Multinational Firms, Chapter 11 in Tisdell C. Bounded Rationality and Economic Evolution: A Contribution to Decision- Making, Economics and Management. – Brookfield, Vermont: Edward Elgar Publishing Company, 1996. 17. Watson D. J. H., Baumler J. V. Transfer Pricing: A Behavioral Context // Accounting Review, July, 1975, No. 3, p. 466–474. 18. Wu F. H., Sharp D. An Empirical Study of Transfer Pricing Practice // The International Journal of Accounting, 1979, No. 14, p. 71–99. Transferta cenu izmantošana darb ? bas rezult ? tu v? rt ? šan ? Kopsavilkums Transferta cenu noteikšana ir attastajusies no rentabilitetes vģrtģšanas sistģmas, kas balstata uz bankes pielietojamo grematvedabas uzskaiti, un k? uvusi par daudzfunkcionelu darbabas rezultetu vģrtģšanas instrumentu, kurš var tikt izmantots ara cites finanšu institl cijes, t. sk. ara apdrošinešanas kompenijes. 406 VADBAS ZINī TNE Nozamaga transferta cenu noteikšanas apatnaba izriet no tes spģjas sadalat darbabu sapretages sastevda ⴩ s un izmantot iegl to informeciju daudz efektavekai lģmumu pie ? emšanai. Ke jau minģts, transferta cenu noteikšanas izmantošana darbabas rezultetu vģrtģšanas un attiecinešanas noll kos var radat šedus ieguvumus: · pilnveido rentabilitetes vģrtģšanu banku filielģs un cites realizecijas vietes; · pilnveido produkcijas rentabilitetes vģrtģšanu un uzlabo cenu noteikšanu; · izveido neitrelo aktavu portfeli, kas stimulģ efektavekus investaciju lģmumus ilgeke laika periode; · veicina aktavu darbabas rezultetu vģrtģšanu, pamatojoties uz risku pervaldašanu; · nodrošina dzavotspģjagu investaciju alternatavu (piem., neitrele portfe ? a pirkšana), kur atdeve no reeliem aktaviem nav samģrojama ar neitrele portfe ? a rezultetiem ilge laika periode; · var tikt izmantota, lai koncentrģtu visu aktavu/pasavu pervaldašanas risku viene struktl rvienabe, kura stimulģtu labek koordinģtu pieeju ša riska pervaldašanai; · dod iespģju atseviš? i vģrtģt ietekmi no aktavu/pasavu saldo nesakritabem, kas gala rezultete pilnveido risku pervaldašanas lģmumus. Ieviešot transferta cenu noteikšanu, var rasties vairekas problģmas, kuras ietekmģtu iegl tes informecijas kvaliteti. Transferta cenu noteikšanas sistģmas nozame liele mģre ir atkarage no te, ke tiks risinetas šas problģmas un ke gala rezultete tiks izmantota informecija sistģmas lģmumu pie? emšanas kontekste. Attiecabe uz citem darbabas rezultetu vģrtģšanas pieejem, ir nepieciešams daudz ideju, lai atbilstoši izveidotu sistģmu un pienecagi izmantotu iegl to informeciju. Ja transferta cenu noteikšana ir pareizi ieviesta, tad te var k⴫ t par noderagu instrumentu aktavu/ pasavu pervaldašanai, investaciju pervaldašanai, rentabilitetes analazei un daudziem citiem lietojumiem. Tomģr transferta cenu noteikšanu vajadzģtu izskatat ke vienu no instrumentiem (bet ne vienago), kas var tikt izmantots šiem mģr ? iem. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 407.–417. lpp. Informācija kā produkcijas konkurētspējas paaugstināšanas avots un lūdzeklis The Information as a Source and Instrument in Rising of Production Competitiveness Anatolijs Magidenko Ragas Tehniske universitete Inženierekonomikas fakultete Kal? u iela 1, Raga, LV-1658 E-pasts: ief@rtu.lv Elūna Gaile-Sarkane Ragas Tehniske universitete Inženierekonomikas fakultete Kal? u iela 1, Raga, LV-1658 E-pasts: e.gaile-sarkane@rtu.lv Ša darba mģr ? is ir noteikt informecijas izmantošanas iespģjas uz〣 muma produkcijas konkurģtspģjas paaugstinešane. Autori analizģ un pamato informecijas resursa nozami uz 〣 mģjdarbabe, izstredejot produkciju un ieviešot to tirg ? , sniedz savu skatajumu uz informecijas resursa izmantošanas problģmem un piedeve jaunas informecijas resursa, informecijas jaudas, informecijas resursietilpabas definacijas. Rakste izmantota šeda metodolo ? ija: sniegts informecijas resursa vģrtģjums, te apašabu kopums produkcijas konkurģtspģjas novģrtģšanai un paaugstinešanai; izvģrtģta dažedu faktoru ietekme uz informecijas produktiem, balstoties uz M. Portera konkurences modeli; paredata informecijas izmantošana produkcijas konkurģtspģjas paaugstinešane. Rakste ieteiktas autoru izstredetes metodes produkcijas konkurģtspģjas novģrtģšanai: konkurences vienabu metode un infovienabu metode. Tiek ieteikti informecijas resursa kritģriji produkcijas konkurģtspģjas novģrtģšanai. Pģtajums lauj novģrtģt informecijas nozami uz 〣 mģjdarbabe un tautsaimniecabas attastabe kopume. Atslēgvārdi: informecija, resurss, avots, ladzeklis, konkurģtspģja, novģrtģšana. Key words: information, resource, source, instrument, competitiveness, evaluation. Informecija ir viens no galvenajiem resursiem, kas kope ar materieliem (ener ? iju, finansģm un darbaspģku) veido ikvienu produktu un pakalpojumu un nosaka produkcijas konkurģtspģju un uz〣 mģjdarbabas rezultetus. Produkcijas konkurģtspģja tiek noteikta pģc te, cik produktu un pakalpojumu ražoteji efektavi izmanto informeciju, tepģc, pģc m? su domem, informeciju var apl ? kot ke produkcijas konkurģtspģjas paaugstinešanas avotu un ladzekli. Ke zinems, informecijas avotus (? emot vģre [10]) prognozģšanai, plenošanai, produkta stratģ? ijas izstredešanai un lģmumu pie ? emšanai var klasificģt: 1) pģc nesģja veida: · drukete informecija, 408 VADBAS ZINī TNE · datu nesģji darbam ar datoru, internetu u. tml., kas nosaka ražošanas un realizecijas konkurģtspģju, · drukete informecija tabulu, attģlu, zamģjumu u. c. veide, · citi informecijas nesģji; 2) pģc informecijas satura: · avots, kas satur kvalitatavu informeciju, · avots, kas satur kvantitatavu informeciju, · avots, kas satur kvalitatavi kvantitatavu informeciju. Savukert avoti, kas satur kvalitatavu informeciju var b ? t kompetenti, nepietiekami kompetenti un nekompetenti – spģjagi maldinet lģmumu pie 〣 mģjus, kuri nodrošina produkcijas konkurģtspģju. No izmantošanas viedokla informecijas avotus var iedalat tedos, kas satur izvģrtģjamu (mģremu) un neizvģrtģjamu (nemģremu) informeciju; to var sniegt vienkerši un salikti informecijas avoti. Avoti, kas satur komunikatavu informeciju var b ? t uzticami un varb ? tģji uzticami. Tie var saturģt statistisko informeciju, kure apkopoti ekspertu vģrtģjumi, primero un sekundero informeciju, periodisku, neperiodisku un reguleras izplatabas informeciju utt. Uzskaitato informecijas avotu ietekme uz produkcijas kvaliteti ir nozamaga, jo ar informecijas tehnolo ? iju paladzabu var etri ieg? t un apstredet nepieciešamos datus. Procesu datorizecija nodrošina jaunes produkcijas panekumus tirg ? un paaugstina tes konkurģtspģju. Informecijas resursi veido vienu no svaragekajiem tirgiem Latvije – informecijas tirgu. Informecijas tirgus attastabas zi 〩 apsteidz Latvijas tautsaimniecabas izaugsmi. Ekonomiskes aktivitetes, kas saistatas ar informecijas tehnolo ? ijem, pre ? u un pakalpojumu ražošanu 2003. gade veidoja apmģram 6% no IKP. 2003. gada sekume Centrele statistikas pervalde veica apsekojumu par uz〣 mumu, iestežu un organizeciju datorizecijas lameni un informecijas tehnolo ? iju izmantošanu, kas leva secinet, ka 2002. gada beiges Latvije 49,5% uz 〣 mumu lietoja datorus un 32% – internetu. Lieleko uz〣 mumu (darbinieku skaits 10 un vairek) grupe datorus lietoja 81%, internetu – 59%, mazo uz 〣 mumu grupe – attiecagi tikai 39% un 23% uz 〣 mumu [3]. Visaugstekais datorizecijas lamenis ir Ragas re? ione (55%), bet visos perģjos re ? ionos tas ir zemeks: Vidzemģ – 42%, Kurzemģ – 44%, Zemgalģ – 40% un Latgalģ – 35% [3]. Autori novģrtģjuši informecijas un komunikeciju tehnolo ? iju (IKT) sektora galvenos redatejus (sk. 1. tabulu) [3]. Kopģjais datoru skaits 2002. gada beiges Latvije bija 292,5 t ? kst., no tiem 118,2 t ? kst. bija uz 〣 mumu, 115 t ? kst. – mejsaimniecabu un 59,3 t ? kst. – budžeta iestežu racabe. 12,7% mejsaimniecabu bija dators un 3,3% – interneta pieslģgums. Nozamagas valsts investūcijas IKT sektore tiek veiktas, realizģjot Valsts investaciju programmas projektus, tomģr to apjoms, sekot no 2003. gada, samazines un 2004. gade ir 11 milj. latu, kas ir par 7,5 milj. latu mazek neke 2002. gade. 2004. gade tiek realizģti 11 projekti [3]. A. Magidenko, E. Gaile-Sarkane. Informecija ke produkcijas konkurģtspģjas paaugstinešanas avots un ladzeklis 409 1. tabula Informācijas un komunikāciju tehnoloņiju uznēmumu galvenie rādūtāji [3] Main Indicators of Information and Communications Technologies Enterprises 1998 1999 2000 2001 2002 Uz〣 mumu skaits (gada beiges) 989 1104 1329 1441 1600 Nodarbineto skaits (gada beiges) 16 484 16 960 18 025 18 991 19 249 Uz〣 mumu apgrozajums (milj. latu) 492 526 670 873 1065 Darba samaksas fonds (milj. latu) 41 50 56 65 72 Kopģje pievienote vģrtaba (milj. latu) 203 220 249 306 332 Informecijas tirgus attastabai tepat ke ikvienai tautsaimniecabas nozarei perejas periode ir raksturagas šedas problģmas: strukturģšana, attastabas stabilitete, cenu veidošana, informecijas produktu atdeve, to efektivitete, informecijas un e-komercijas izplatašanes un mģr ? tiecaga ieviešana. Saska 〩 ar autoru pģtajumiem informecijas resursa raksturošanai var izvirzat šedu definaciju: · informācijas resurss uznēmējdarbūbā ir informatava rakstura ladzeklis vai iespģja, kas tiek izmantota, lai radatu noteiktus produktus, pakalpojumus, procesus. Informecijas resurss ir: 1) transformeciju objekts: resurss ? rezultets (sk. 1. attģlu); 2) ieejas vai starpladzeklis, kuru var izmantot, lai radatu jaunu informecijas resursu. Informecijas resurss ietekmģ citu resursu izmantošanu (sk. 1. attģlu) un parasti rada ekonomiju. Pģc informecijas resursa izmantošanas ir iespģjami divi rezulteti: 1) reels produkts, serviss, process u. tml. un 2) atgriezeniske saikne informecijas veide, kurai ir b ? tiska nozame informecijas izmantošane nekotnģ un ekonomiske efekta g ? šane. INFORMī CIJAS RESURSS REZULTī TS – PRODUKTS, SERVISS, PROCESS u. c. CITI RESURSI CITI RESURSI Atgriezeniske saikne 1. att. Informecijas resurss ke transformecijas objekts uz 〣 mģjdarbabe The Information Resource as the Object of Transformations in Entrepreneurship 410 VADBAS ZINī TNE Atzamģsim, ka informecijas resursam ir raksturagas specifiskas apašabas un pazames: · informecijas resursam piemat noteikta entropija; · tas ir nemateriels resurss; · tas var tikt saglabets noteiktos informecijas nesģjos; · tam ir noteikta vģrtaba (cena); · tas var tikt perveidots vadabas mģr ? os un uzdevumos; · tam var b ? t dažedas nozames un svaraguma pakepes (tehniske, juridiske, sociele u. c.); · informecijas resursam piemat tes pašas apašabas, kas merketinga elementiem (merketinga komplekss (mix), segmentģšana utt.); · informecijas resursam var b? t fiksģta un mainaga svaraguma pakepe dažedes sistģmes; · informecijas resurss stimulģ jaunu ideju rašanos; · informecijas resurss un te atseviš ? u elementu izmantošana sekmģ nenoteiktabas lame ? a samazinešanos pre ? u ražošane, realizecije, izmantošane u. c. Pģc pģtajuma autoru domem, informecijas resursam ir: · jenodrošina pašaizsardzaba (datorsistģmas: kodģšana, konfidencialitete u. tml.); · jenodrošina sadarbaba ar dažedem strukt ? rem; · jeb ? t vienam no tirgus faktoriem; · jenodrošina atgriezeniske saikne; · jespģj ? enerģt idejas un radat inovecijas; · jestimulģ investacijas un pel? as g ? šana; · jeb ? t vairekkertagi izmantojamam; · jeb ? t kvalitatavi un kvantitatavi mģremam; · b ? tiski jeietekmģ produktu konkurģtspģja. ? emot vģre informecijas tehnolo? iju nozamago lomu uz〣 mģjdarbabe, informecijas resursu nepieciešams apskatat kontekste ar laika resursu. Ieteicams papildus jau minģtajem apašabem un pazamģm informecijas resursu vģl raksturot, izmantojot informecijas resursa jaudas redateju, kuru autori definģ šedi: · informācijas resursa jauda ir maksimeli iespģjamais informecijas resursa apjoms, ko var apstredet vai izmantot uz 〣 mģjdarbabas objekts viene laika vienabe. Informecijas resursa jauda ir loti nozamags raksturlielums, kas atkarags no ekonomisko objektu datorizecijas lame ? a valsta. Datorizecijas lamenis nosaka informecijas apstredes, glabešanas un nodošanas etrumu, ke ara ietekmģ ekonomiski pamatotu objektavu lģmumu pie? emšanu. Savukert datortehnikas izmantošana ir viena no svaragekajem informecijas resursa efektavas izmantošanas nodrošinešanas sastevdalem. Pašlaik sabiedrabas datorizecijas lamenis Latvije ir saladzinoši zems un, pģc dažediem informecijas avotiem, tas ir apmģram 20 datori uz 100 iedzavotejiem, savukert, pģc statistikas datiem, 2003. gade Latvije bija datorizģti tikai 49,5% no visiem uz〣 mumiem. Jesecina, ka tuvekaje nekotnģ ir sagaidema visperģje datorizecijas lame ? a paaugstinešanes, kas vienlaicagi sekmģs ara informecijas resursu izmantošanu. A. Magidenko, E. Gaile-Sarkane. Informecija ke produkcijas konkurģtspģjas paaugstinešanas avots un ladzeklis 411 Pģtot informecijas resursu no uz 〣 mģjdarbabas viedokla, jeatzamģ, ka tas ne tikai nodrošina informecijas pirkšanu un perdošanu, bet ara realizģ pieeju informecijai, tes aktavu lietošanu un apmai ? u, tedģjedi sekmģjot sabiedrabas daudzpusagu attastabu. Latvijas informecijas resursa pģtašanai no uz〣 mģjdarbabas viedokla ir liela nozame uz〣 mģjdarbabe un tirgus ekonomike kopume. Novģrtģjot informecijas resursa nozami un lomu konkurģtspģjas nodrošinešane, atzamģsim, ka kvalitatava informecija ir konkurģtspģjas paaugstinešanas ladzeklis, kas nepieciešams ekonomiskajai un tirgus analazei, bez tes nav iespģjama ABC analaze, SWOT analaze, funkcionele analaze, saimnieciskes darbabas analaze, cenu veidošana, jaunu produktu izstredešana un radašana utt. Informecija ir merketinga pģtajumu mģr ? is un ladzeklis. Latvijas produkcijas konkurģtspģjas paaugstinešana ir viens no svaragekajiem valsts ekonomiskajiem uzdevumiem, ko atspogulo produkcijas eksporta un importa attiecabas. Par Latvijas produkcijas konkurģtspģju liecina produkta eksporta pieaugoše dinamika. Kaut ara pre ? u imports Latvije b ? tiski persniedz pre ? u eksportu (2003. gade attiecagi 2989 un 1650 miljoni LVL), tomģr ir vģrojams dinamisks eksporta pieaugums. 2. tabula Produkcijas eksporta un importa rādūtāji Latvijā miljonos LVL [3; 4; 5] Indicators of Production Export and Import in Latvia, Million LVL Gads 2000 2001 2002 2003 Eksporta produkcija 1113 1256 1408 1650 Importa produkcija 1933 2201 2497 2989 Analizģjot Latvijas eksporta redatejus, redzams, ka uz Eiropas Savienabas valstam E-15 eksporta apjoms saladzinejume ar 2003. gadu ir pieaudzis par 20% un veido 62% no kopģje eksporta apjoma. Tas liecina par produkcijas konkurģtspģjas paaugstinešanes tendenci erģje tirg? . Apl ? kosim produkcijas konkurģtspģju no informecijas resursa izmantošanas viedokla. Lieleke dala literat ? ras avotu noreda, ka produkcijas konkurģtspģju nosaka produkcijas spģja izturģt konkurenci saladzinejume ar analo ? isku produkciju konkrģte tirg ? , ke ara atbilst ša tirgus prasabem noteiktaje laika posme. Lai novģrtģtu informecijas ietekmi uz produkcijas konkurģtspģju, nepieciešams izmantot M. Portera konkurences 5 spģku modeli [2]: 1) konkurence nozares ietvaros; 2) konkurence, ko veido tirg ? esošes aizvietotejpreces; 3) jaunu konkurentu ienekšanas draudi tirg? ; 4) piegedeteji un to iespģjas; 5) pircģji un to iespģjas. No konkurģtspģjas viedokla šie pieci spģki ietekmģ produktu (sk. 2. att.). 412 VADBAS ZINī TNE PRODUKTS Esošie konkurenti Potencielie konkurenti Piegedeteji Pircģji Aizvietotej- preces 2. att. M. Portera 5 konkurences spģku ietekme uz produktu Impact of M. Porter’s Five Forces Model on product Ja apl ? kojam produkcijas konkurģtspģju, saladzinot to ar analogiem, tad ša shģma ir patiesa. Tomģr, lietojot to principieli jaunem inovecijem, šis modelis zaudģ savu aktualiteti, jo tirg? praktiski nav konkurentu un aizvietotejpre ? u. Tai pat laike rodas nopietns riska spģks, kas saistats ar jaunu, patģrģtejam nezinemu produkta rašanos. Tepģc attiecabe uz principieli jaunem inovecijem (produkti, tehnolo ? ijas, pakalpojumi) nav pilnagi korekti runet par to konkurģtspģju. Veiksmi tirg ? var novģrtģt, izmantojot realizecijas apjoma redatejus, un attiecage shģma ir jeperveido (sk. 3. att.). INOVATıVAIS PRODUKTS, PAKLPOJUMS, SERVISS Pircģji Potencielie konkurenti Produkcijas realizecijas risks Piegedeteji 3. att. Inoveciju produktu ietekmģjošie spģki The forces that impact innovation product Attiecabe uz šo shģmu produkta realizecijas veiksme tiek noteikta gan ke produkta kvalitete, gan ke tes izmaksas. M. Porters pareizi atzamģ, ka produkta konkurģtspģja ir resursu izmantošanas produktivitete [9]. Te ke informecija pašreiz ir viens no svaragekajiem resursiem, ladzeklis konkurģtspģjas nodrošinešane, tad preces ražošanas un realizecijas procese jenodrošina, lai informecija neb ? tu mazekume, kas izpaužas parametru tr ? kume un neracionelos izdevumos. Produkcijas konkurģtspģju nepieciešams novģrtģt, balstoties uz informecijas resursu sistģme, kas ietver šedus resursu veidus: · telpa (konkrģts tirgus); · patģrģtejs; · konkurenti un to preces; A. Magidenko, E. Gaile-Sarkane. Informecija ke produkcijas konkurģtspģjas paaugstinešanas avots un ladzeklis 413 · laiks; · kvalitete; · cenas (perdošanas un patģri ? a). Produkcijas kvalitetes cilpa saska 〩 ar ISO 9001 standartu ietver uz 〣 muma produkta radašanas darbabas un izmaksas, to realizeciju tirg? un patģrģteja izmaksas, kas rodas produkta patģri ? a un utilizecijas rezultete. Tas viss satur informecijas resursu. Tas, cik efektavi tiek izmantots informecijas resurss, veidojot produkcijas konkurģtspģju, un cik tas ke ladzeklis perveido visus nepieciešamos resursus konkrģtos produktos ar noteiktem konkurģtspģjagem pazamģm, nosaka produkcijas konkurģtspģju. Tepģc nepieciešams izprast informecijas resursu, kas tiek izmantots patģri ? a produktu radašane, un iepriekš minģto informecijas resursietilpabu. · Informācijas resursietilpūba, pģc autoru domem, ir informecijas deragums, t. i., te informecijas resursa dala, kas tiešem nodrošina konkurģtspģjages priekšrocabas un reeli tiek izmantota. Te ir nepieciešame savstarpģji saska ? oto resursu dala, kas veido produkciju atbilstoši noteiktajiem parametriem, izslģdzot informecijas tr ? kumu. Informecijas resursietilpaba ir attiecaba: I II nr = , (1) kur: Ir – informecijas resursietilpaba; In – resursa nepieciešame derage dala, kas nosaka konkrģtas produkcijas priekšrocabas; I – kopģjais informecijas resurss, kas iztģrģts, lai izstredetu produktu un to patģrģtu. Tedģjedi informecijas resursietilpaba ir konkurģtspģjas veidošanas ladzeklis, kaut ara te ke informecijas avots pilnabe piedales jauna produkta veidošane. Tik tiešem, informecijas resursi var b ? t dažedi, un to kvalitete ietekmģ gan veidojame produkta kvaliteti, gan kopģjes izmaksas, kas ir saistatas ar produktu (perdošanas cena un ekspluatecijas jeb produkta patģri ? a cena). Patiesa informecija par produkta kvalitatavajiem raksturlielumiem, kas rodas izstredejumu, mašanu, aparat ? ras ekspluatecijas rezultete, kl? st par nozamagu cenu veidošanas faktoru, kas nosaka patģrģteju racabu pirkšanas lģmuma pie ? emšane. Ir zinems apgalvojums, ka, ja perdošanas cenas attiecaba pret patģri ? a cenu atrodas diapazone no 0,05 ladz 0,2 [6], tad cenu veidošana (produkta perdošanas cena) maz ietekmģ produkcijas konkurģtspģju. 2,005,0 ¸= pat pd C C , (2) kur: Cpd – perdošanas cena; Cpat – patģri ? a cena. Tas nozamģ, ka šede situecije produkta perdošanas cena kl? st par mazjutagu konkurģtspģjas elementu. No šejienes izriet problģma – ke veidot kopģjes izmaksas te, lai samazinetu to patģri ? a dalu uz augstu konkurģtspģjas priekšrocabu rģ? ina (kvalitatavie raksturlielumi), tai pat laike samazinot izmaksu perdošanas dalu, kas tieši ietekmģ produkta konkurģtspģju? 414 VADBAS ZINī TNE Produkcijas konkurģtspģju tirg? nosaka divi svaragekie redateji – tes cena (ietver perdošanas un patģri ? a cenu) un kvalitete. Tedģjedi konkurģtspģjas modeli ( ? emot vģre [7]) var attģlot šedi: ïï ï î ïï ï í ì >> = min et et ,Q Q C C Q Q CCpie KS v , (3) kur: Q un Qet attiecagi ir apl ? kojame un etalonprodukta (vai konkurentu produkta) kvalitetes lamenis, C un Cet attiecagi ir apl ? kojame un etalonprodukta (vai konkurentu produkta) cena, Qv – vajadzagais (nepieciešamais) kvalitetes lamenis, Cmin – produkta cenas zemekais lamenis vai pašizmaksa. Redatejus Q un C atbilstoši produkta izstredes stadijem jemodelģ, ? emot vģre to savstarpģjo mijiedarbabu nepieciešames kvalitetes nodrošinešanai. Produkcijas kvaliteti jeveido, pamatojoties uz ISO 9000 standartu sistģmu tedģjedi, lai, no vienas puses, apmierinetu patģrģteju vajadzabas, bet, no otras puses, neizsauktu permģragu cenas pieaugumu. Šeit rodas intelektuele apašuma izmantošanas problģmas, kas saistatas ar izdevumiem te iegedei, nodrošinot nominelo parametru kopumu un attaisnojot to nepietiekamabu. Tas nepieciešams, lai nodrošinetu produkcijas funkcionaliteti ekstremelos apsteklos. Atseviš? u apašabu parametriskais mazekums tedģjedi kl? st par normatavo mazekumu, ko nepieciešams modelģt, plenot un nodrošinet izgatavošane. Produkcijas kvalitetes lame? a paaugstinešana nozamģ, ka produkts ieg ? st papildu apašabas vai parametrus, kas prasa atbilstošus papildizdevumus. Ladz ar to, ? emot vģre vajadzabu minimizģt izmaksas, produkcijas kvalitetes modelģšanas procese pastiprineta uzmanaba ir jevelta izmaksu samazinešanai vises kvalitetes cilpas stadijes, nodrošinot attiecabu: es es IZDIZD Q Q D D > 1, (4) kur: ? Q un Qes – attiecagi jauna produkta kvalitetes paaugstinešanas un esoše produkta kvalitetes lamenis, ? IZD un IZDes – attiecagi izdevumu pieauguma apjoms produkta kvalitetes paaugstinešanai un esošie izdevumi produkta ražošanai. Paralģli kvalitetes modelim veidojas ara cenu veidošanas modelis, kure ? em vģre tirgus, ražošanas, tiešos u. c. faktorus. Kvalitetes un cenu veidošanas modeli veido konkurģtspģjas daudzfaktoru modeli [10]: max),...,,( 321 ®= nFFFFfKS , (5) kur: F1¸ Fn – konkurģtspģjas paaugstinešanas faktori, ievģrojot to svaragumu. Faktori F1¸ Fn rada produkcijas konkurģtspģjages priekšrocabas un atspogulo uz〣 muma spģju un potencielu izgatavot jaunus produktus, izmantojot visus A. Magidenko, E. Gaile-Sarkane. Informecija ke produkcijas konkurģtspģjas paaugstinešanas avots un ladzeklis 415 resursus, ara informecijas resursu. Šajos faktoros ietilpst ara M. Portera modela minģtie konkurences spģki, kas darbojas, balstoties uz informecijas resursu. Svģrto faktoru summa dod kvantitatavu konkurģtspģjas lielumu KS. Nosauksim šo metodi par konkurences vienības metodi [8]. Metodes b ? taba ir šeda. Pie ? emsim kvantitatavo konkurģtspģjas lielumu bezes (etalona) izstredejumam KSb par vienu konkurģtspģjas vienabu un nosauksim to par konkurences vienabu. Izstredejamam produktam saska 〩 ar 5. formulu konkurģtspģja ir vieneda ar konkurģtspģjas daudzfaktoru modeli KS. Tad konkurģtspģju izstredetajam jaunajam produktam var izteikt, izmantojot konkurences vienabu – Vks , t. i: b ks KS KSV = , (6) kur KS un KSb ir attiecagi izstredejame produkta un bezes produkta konkurģtspģja. Zinot uz〣 muma bezes produkta konkurģtspģjas KSb izdevumus (izmaksas), lai sasniegtu Vks=1, nepieciešams aprģ? inet un plenot izmaksas izstredejamam produktam. bksksks IZMVIZM ´= , (7) kur IZMks un IZMksb – izmaksas attiecagi konkurģtspģjas nodrošinešanai jaunajam konkurģtspģjagajam un bezes produktam. Ja ir zinema informecija par investaciju apjomu jauna produkta ieviešanai, tad var noteikt izstredejame produkta konkurģtspģju KS konkurences vienabes, nemģrot KS pģc faktoriem. bks ks ks IZD IZDV = . (8) Saladzinot konkrģta produkta Vks ar vajadzago lielumu, var izdarat secinejumus par jauna produkta cenu veidošanu un lietderagumu produkcijas izlaišanai tirg ? , lai konkurģtu ar citiem produktiem. Pģc produkta ieviešanas tirg ? , izmantojot informatavo atgriezenisko saikni, var uzlabot produktu un, ja vajadzags, palielinet te konkurģtspģju. Kvalitatave – izmaksu modelģšana, balstoties uz informeciju un produkcijas konkurģtspģjas mģrvienabem, ievģrojot iekšģjo un erģjo faktoru ietekmi, m ? supret, veicina efektavu konkurģtspģjagas produkcijas vadašanu. Kopģjes izmaksas produkcijas ražošanai un patģri ? am ietver ara informecijas izmaksas. Tepģc ir aktueli noteikt informecijas izmaksas, ko saladzinoši etri un precazi var veikt, izmantojot infovienabu metodi [1]. Metodes b ? taba ir šeda – jeb ? t aprģ? inetam infovienabu lielumam IVI ke teorģtiskai konkrģtes (Cti) un bezes (Cbti) informecijas attiecabai: bti ti VI C CI = . (9) IVI atspogulo informecijas apjomu relatave veide. Zinot bezes praktisko vģrtabu (pģc aprģ? iniem), bezes produktam Cbp var atrast informecijas izmaksas: bpi CIC VI ´= . (10) 416 VADBAS ZINī TNE Pģtajumi piereda, ka informecijas izmaksas var b ? t konkurģtspģjas novģrtģšanas ladzeklis, ja šim nol ? kam ir ar infovienabu IVI un Cbp paladzabu izstredeta atbilstoša skala. Apkopojot iepriekš minģto, autori ir perliecineti, ka visi nematerielie resursi dalģji vai pilnabe ir attiecinemi uz informecijas resursu. Lai paaugstinetu produkcijas konkurģtspģju, informecijas resursam ir jeatbilst noteiktiem kritģrijiem: 1) jeb ? t klasificģjamam un grupģjamam; 2) jeb ? t mģremam (skaitliski); 3) jeb ? t lietojamam ilgstoše laika periode un atkertoti izmantojamam; 4) jeb ? t pieejamam efektavai uz 〣 muma un merketinga darbabai; 5) jesatur informecija par tirgu: · dati par tirgu; · dati par produkcijas kvaliteti (uz〣 muma ražotes produkcijas un konkurentu produkcijas); · dati par patģrģtejiem, to gaumi, ieradumiem, prasabem u. tml.; · dati par produkcijas cenu (uz 〣 muma ražotes produkcijas un konkurentu cenas) utt. 6) jeatbilst citiem kritģrijiem, kas izriet no informecijas resursam atbilstošajem specifiskajem apašabem. Informecijas resursu jeizvģrtģ, to savstarpģji saladzinot. Konkurģtspģjas paaugstinešanai izmantoto informecijas resursu vienmģr ir jesaladzina ar vajadzago informeciju (sk. 3. tabulu). 3. tabula Informācijas novērtēšana Evaluation of Information Informācijas novērtējums Paskaidrojumi It ? Iv It – tirgus informecija, Iv – vajadzage informecija Ic ? Iv Ic –informecija par cenu, Iv – vajadzage informecija Iinov ? Iv Iinov – informecija par inovecijem, Iv – vajadzage informecija Iraž? Iv Iraž – ražošanas informecija, Iv – vajadzage informecija If ? Iv If – ražošanas informecija, Iv – vajadzage informecija Atbilstoši 3. tabulas kritģrijiem vienmģr jeveic faktiskes jeb uz 〣 muma racabe esošes informecijas saladzinešana ar nepieciešamo jeb vajadzago informeciju. å ® maxKSI i , (11) kur Ii – informecijas resurse izmantotie informecijas veidi; KS – uz 〣 muma konkurģtspģja. Šaje darbe aprakstatie pģtajumi apstiprina, ka informecijas resurss kalpo par vienu no nozamagekajiem resursiem uz 〣 muma konkurģtspģjas paaugstinešane, un tedģl ir nepieciešams to racioneli izmantot. A. Magidenko, E. Gaile-Sarkane. Informecija ke produkcijas konkurģtspģjas paaugstinešanas avots un ladzeklis 417 LITERAT ? RA 1. Magidenko A., Gaile-Sarkane E. Infovienabu metode. // Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. Uzņēmējdarbība un vadīšana. 3. sģrija. – Raga: RTU izdevniecaba, 6. sģjums, 2003, 79.– 87. lpp. 2. Porter M. E. Competitive Advantage. – New York, 1985. 3. Ziņojums par LR tautsaimniecības attīstību. – Raga: LR Ekonomikas ministrija, 2004. g. j ? nijs. 4. Ziņojums par LR tautsaimniecības attīstību. – Raga: LR Ekonomikas ministrija, 2003. g. j ? nijs. 5. Ziņojums par LR tautsaimniecības attīstību. – Raga: LR Ekonomikas ministrija, 2002. g. j ? nijs. 6. 䅂䑅䙈? ? . ? ., 䵆但䕆䡉 ? . ? . Маркетинг. Теория и 86 ситуаций. – M䙓佈? : 呕削? , 2000. 7. 坘奘? ? . ? . Теория и практика оценки конкурентноспособности товаров и услуг. – 偆协䡉 : 䅂䥛? , 2001. 8. 偉嵘幟恏? ? . ? . 剢损䉟?塟 但恏?䉟恜恆卦䙓䙧恆卜? 時䙞佚塘 . // Сборник материалов Всероссйской научно-практической конференции «Проблемы формирования развития в рынка», 桉卜? 2. – 機恢? , 1997, 83–85 ? . 9. 橆䉜彂 ? . ? . Международная конкуренция. – 偆??䡉 : 偟湞?恉䉆幠䑟 䙜恆潟恘? , 1993. 10. Теория прогнозирования и принятия решений / 橆? 䉟? . ? . ? . 䵉䉏塓灠? . – 煄卯䥰 潏䙅? , 1977. The Information as a Source and Instrument in Rising of Production Competitiveness Summary This paper analyses the role of information resources in the rising of production competitiveness. Authors give analyses of regional situation and offer many definitions for the information market and it components: information resource, information resource power, resource capacity etc. This research aims at investigations about the information market and information products and concepts of the information market and their correlation. Authors offer new methods of competitiveness evaluation for information sources and instruments: the competitive unit and the infounit methods. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 418.–430. lpp. Latvijas Radio vāzija un misija – sabiedriskē radio vadābas instrumenti Vision and Mission of Latvian Radio as Management Roberts Škapars LU Tautsaimniecabas institets Aspazijas bulv. 5, Raga, LV-1050 E-pasts: skapars@lanet.lv Uldis Duka Valsts bezpel? as SIA „Latvijas Radio” Doma laukums 8, Raga, LV-1015 E-pasts: uldis.duka@radio.org.lv Raksta mģr ? is ir izpģtat, k ? da ir Latvijas Radio vazija un misija. Lai sasniegtu izvirzato mģr ? i, ir analizģti, apkopoti un papildin ? ti daž ? du autoru un ekspertu viedokli par sabiedrisk ? radio lomu sabiedrabas informģšan ? , izglatošan ? un izklaidģšan ? , sabiedrisk ? viedokla veidošan ? un publiskas diskusijas telpas radašan ? , k? ara par organiz ? cijas vaziju, misiju un mģr ? iem. Precizģta un definģta Latvijas Radio vazija un misija, k ? ara noskaidrota un analizģta vide, kur ? vaziju un misiju iespģjams realizģt, k? ara Latvijas sabiedrisk? radio darbabu ietekmģjoš ? iekšģj ? un ? rģj ? vide. Inform? cija pģtata, izmantojot analazes un sintģzes metodi, k? ara ekspertu aptaujas metodi. Atslūgvērdi: vazija, misija, mģr ? is, ? rģj ? vide, iekšģj ? vide. Key words: vision, mission, goal, external environment, internal environment. Sabiedriskajam radio ir svaraga loma sabiedrabas informģšan? , sabiedrisk ? viedokla veidošan ? un publiskas diskusijas vietas radašan? . To apstiprina autoru apkopotie un papildin ? tie daž ? du ekspertu viedokli [14: 27, 36; 4; 16], kuri redzami 1. tabul ? . Sabiedrisko mediju apašabas, kas ir nozamagas demokr ? tiskas kulteras attastabai [14: 67; 16] ir apkopotas 2. tabul ? . Pasaulģ notiek strauja inform ? tikas attastaba. Radiostaciju programmu integr? cijai jaunaj ? inform? tikas sistģm? nepieciešamas papildu izmaksas. Viens no finansi? lo problģmu risin? jumiem ir rekl? mdevģju piesaiste. Latvijas Radio un Latvijas Televazijas darbabu regulģ 1995. gad ? pie ? emtais Latvijas Republikas Radio un televāzijas likums. Rekl? mas piesaisti reglamentģ valsts noteiktie rekl? mas laika limiti. Sabiedriskaj ? m radiostacij ? m atlautais rekl ? mas laiks ir 10%, bet komerci ? laj ? m radiostacij ? m – 20% no kopģj ? raidašanas laika. Ekspertu viedokli par rekl ? mas limita palielin? šanu sabiedriskaj ? m raidstacij ? m ir atš ? iragi. Pģc autoru dom? m, rekl? mas limitu palielin? šana sabiedriskaj ? m radiostacij ? m radatu atkarabu no rekl? mdevģjiem un draudus raidajumu kvalit? tei, k? ara kaitģtu sabiedrabas interesģm. Svaragi ir aizsarg? t katra Latvijas iedzavot? ja v? rda bravabu un demokr ? tijas ide ? lus. R. Škapars, U. Duka. Latvijas radio vazija un misija – sabiedrisk ? radio vadabas instrumenti 419 1. tabula Sabiedriskēs apraides definācijas ekspertu vūrtūjumē Definitions of Public Broadcasting Analyzed by Experts Sabiedriskēs apraides definācijas Eksperti Sabiedrisk ? raidorganiz ? cija pilda nacion ? l ? s kulteras institecijas funkcijas, kuras uzdevums ir sniegt sabiedrabai inform? ciju un izklaidi. O`Sullivan T., McQuail D. O`Donell L. B., Hausman C. Grade M., Krasnolobovs N. V. Sabiedrisk ? apraide nodrošina inform ? ciju par darbiem, precģm un pakalpojumiem, t ? dģj ? di paladzot veidot tirgu, nodrošinot iespģjas risin ? t daž ? das saimnieciskas problģmas jauniem un jau pazastamiem tirgus dalabniekiem. O`Sullivan T., McQuail D. Grade M. Sabiedrisk ? apraide dod ieguldajumu m? kslinieciskaj? un intelektu ? laj? kulter ? , nodrošinot iespģjas radošai attastabai jauniem un jau pazastamiem visu žanru izpildat ? jiem. O`Sullivan T., McQuail D. Krasnolobovs N.V. Sabiedrisk ? apraide darbojas k ? p? rmai? u daudzk ? ršot ? js, pa ? trinot sabiedrabas informģšanas procesu. O`Sullivan T., McQuail D. Sabiedrisk ? apraide izplata idejas. T? s var bet radik ? las, kas rada jaunus uzskatus un vģrtabas, veicinot uzskatu daž ? dabu un p ? rmai? as. O`Sullivan T., McQuail D. Sabiedrisk ? apraide veicina tradicion ? lo vģrtabu saglab? šanu un vairošanu, paladz uzturģt soci ? lo k ? rtabu ar stabilit ? ti. O`Sullivan T., McQuail D. Grade M. Sabiedrisk ? raiddarbaba nav bravpr? taga piedeva, bet tai ir centr ? l ? nozame visas raidašanas sistģmas veselag? darb ? O`Sullivan T., McQuail D. Grade M. 2. tabula Sabiedriskēs apraides āpašābas ekspertu vūrtūjumē Expert View on the Properties of Public Broadcasting Sabiedrisko mediju āpašābas Eksperti Sabiedrisk ? apraide darbojas k ? uzraugs tiem, kuru rok ? s ir vara, nodrošinot kontaktu starp varas nesģjiem un sabiedrabu, paladz izveidot vienotus mģr ? us un politisko izvģli. O`Sullivan T., McQuail D. Grade M. Sabiedrisk ? apraide lauj indivadiem un grup ? m diskutģt, attastot apzi? u par kopagu dalabu sabiedrabas attastab ? . Tas mobilizģ valsts un priv ? tos resursus personagiem un sabiedrabas mģr ? iem – apaši ? rk? rtas situ ? ciju gadajumos. O`Sullivan T., McQuail D. Tradicion ? li sabiedriskajam radio nav bijusi noteikta mģr ? auditorija – sabiedriskais radio meklģ klausat ? jus, bet klausat ? ji meklģ sabiedrisko radio. O`Sullivan T., McQuail D. Krasnolobovs N.V., Grade M. Soci ? l ? s un politisk ? s debates atkl? j aktu ? lus jaut ? jumus un darbabas alternatavas. O`Sullivan T. McQuail D. Radio veido diskusiju telpu, neatkaragi no priv ? t ? kapit ? la un valdabas ietekmes par atš ? irab ? m un kopģjo labumu, jo sabiedriskie mediji vien ? programm? ieklauj daudzas pieredzes, viedoklus un argumentus. O`Sullivan T., McQuail D. Grade M. Radio ir pieejams visiem bez papildu samaksas par pakalpojumu. O`Sullivan T., McQuail D. Radio run ? ar auditoriju k ? ar pilso ? iem, nevis k? ar patģrģt ? jiem. O`Sullivan T., McQuail D. Grade M. 420 VADBAS ZINī TNE Soci ? l? s atbildābas teorija neatkarābu saista ar atbildābu un pien ? kumu pret sabiedrābu, veicinot t ? s labkl? jābu un indivāda brāvābu [11]. Medijiem, kuriem sabiedrabas devusi v ? rda un preses bravabu, j ? prot šas tiesabas atbildagi izmantot sabiedrabas interesģs. Soci ? laj ? atbildabas teorij ? tiek izvirzata ara mediju politisk? funkcija – aizsarg ? t indivada bravabas [9]. Soci ? l? s atbildabas teorij ? izvirzatie sabiedrisko mediju uzdevumi [3] un to izpilde ir apkopoti 3. tabul ? . 3. tabula Sabiedrisko mediju uzdevumi un to izpilde The Tasks of Public Media and their Implementation Sabiedrisko mediju uzdevumi Sabiedrisko mediju uzdevumu izpilde politisk ? funkcija nodrošin ? t inform ? ciju, diskusijas un debates par sabiedrabai aktu ? liem jaut ? jumiem un aizsarg? t indivada bravabu sabiedrabas informģšanas un izglatabas funkcija sabiedrabai j ? bet spģjagai uz pašp? rvaldi indivada tiesabu aizsardzabas funkcija kalpojot par valdabas „sargsuni”, uzmanat valdabas aktivit? tes ekonomisk ? funkcija nodrošin ? t dialogu starp pircģju un p ? rdevģju, izmantojot rekl ? mu izklaides funkcija kvalitatavu izklaides raidajumu veidošana paša sabiedrisk? medija finansi ? l ? s neatkarabas nodrošin ? šanas funkcija sabiedriskajiem medijiem j ? bet braviem no speci? lo interešu spiediena Daž ? das sabiedrisk ? radio programmas dom ? tas daž ? d ? m mģr ? auditorij ? m – t ? rezult ? t? sabiedrisko radio klaus ? s diezgan maz, jo tam nav noteikta form? ta. K ? teicis k? ds radio klausat? js: „Reiz ? m sabiedriskais radio run ? ar mani, bet noteikti p ? c k ? da laika tas jau run ? ar k ? du citu.” [14: 67] Lai gan sabiedrisk ? radio uzdevumi ir citi nek ? komercradio, gan komerci ? lajam, gan sabiedriskajam radio ir vieni un tie paši klausāt? ji [14: 73]. Klausat? ji neiet uz veikalu, lai nopirktu tieši sabiedrisko radio, – vi ? i nopģrk radioapar ? tu, un sabiedrisk? radio programma ir tikai viena no izvģlģm, ko klausaties. Šie klausat? ji nezina un ara nevģlas zin? t par sabiedrisk ? radio misiju – vi? i vienk? rši vģlas, lai vi? us informģ, izglato un izklaidģ [3: 410]. Organiz? cijas sekmagai darbabai ir svaragi formulģt organiz? cijas vāziju. Vazijai ir j ? nosaka uz⸣ muma pamatdarbaba, tai ir j ? bet re ? li pamatotai. Formulģjot vaziju, ir j ? izvģrtģ, k? ds ir organiz ? cijas pašreizģjais st? voklis, k? dus uzlabojumus organiz ? cija vģlas veikt un k? da t ? vģlas klet n? kotnģ. Vaziju nedrakst formulģt p ? r ? k plaši. Andris Klauss vaziju definģ š? di: „Vazija ir kodolagi izteikta organiz ? cijas/ uz⸣ muma vģlam? n? kotne.” [8: 478] Pģc betabas ladzaga ir ara Roberta Helera vazijas definacija: „Vazija ir uz ⸣ muma centieni ilgstoš? laika period ? veidot attiecabas ar pasauli.” [6: 52] Viens no svarag? kajiem mesdienu uz ⸣ mumu vadabas komandas instrumentiem ir organiz ? cijas misija k? organiz? cijas identit? tes apliecin ? jums. Misija pģc betabas ir cģlonis, s? kuma darbaba, pģc kuras seko daž? di pas ? kumi un darbabas. Ja darbabas cģlona ir ieviesusies nepilnaba, tad ara sekas bes nepilnagas. Str? d ? jot ar cģloni, mģs R. Škapars, U. Duka. Latvijas radio vazija un misija – sabiedrisk ? radio vadabas instrumenti 421 jau laikus varam izmainat negatav? s sekas. Organiz? cijas vazija un misija ir savstarpģji cieši saistatas. Misijas formulģjums ir balstats uz vaziju, ta? u atš ? iras no t? s. Ne vazijas, ne misijas formulģjumi paši par sevi nav stratģ? ija, ta ? u kop? tie veido stratģ? isko strukteru. Tiek pie ? emts, ka, izmantojot misiju k? vadabas instrumentu, uz⸣ mums palielina savu konkurģtspģju, t? pģc loti betiski ir nevis tikai izveidot, bet ara izprast t? s iespģjas, ko sniedz misijas pilnaga izmantošana. Formulģjot un izveidojot organiz ? cijas misiju, t? dod iespģju [2: 63]: 1) izkristalizģt firmas augst? k? lame? a vadat? ju viedokli par firmas eksistences betabu un ilgtermi ? a virzabu; 2) vadat? jam izvairaties no nep ? rskat? miem lģmumiem un nekonsekvences vadašan? ; 3) palielin ? t darbinieku atbalstu un piedalašanos uz ⸣ muma darbabas mģr ? u sasniegšan ? ; 4) veikt vienotas, saska ? otas darbabas ar zem ? ka lame? a vadat? jiem; 5) kalpot par robežu starp to, ko vajag un ko nevajag darat; 6) kalpot par darbabas vadmotavu; 7) izveidot motiv ? cijas un darba resursu menedžmenta pamatu; 8) noteikt stratģ? ijas izveides pamatu, atskaites punktu; 9) izveidot pl ? nošanas konstanti (neviena uz⸣ muma pl? ns nedrakst bet pretrun ? ar misijas pazi ? ojumu); 10) izveidot uz ⸣ muma m? rketinga koncepciju un bet par uzturģšanas atskaites punktu; 11) risin? t uz⸣ muma iekšģjos konfliktus (misija ir visiem zin? ma un nep ? rk? pjama, parasti ar to tiek uzs ? kta jebkura darbinieka iepazastin? šana ar uz ⸣ mumu); 12) izveidot galveno uz ⸣ muma kulteras elementu, kas apvieno darbiniekus kopģjam darbam. Minģtie iespģjamie ieguvumi no misijas p ? rdom? ta formulģjuma ir vģr ? ? emami, lai misiju k? vadabas instrumentu ieviestu katr? radiostacij ? . Misijai ir vair ? kas definacijas un izpratnes, kuras devuši daž ? di eksperti [2: 63; 5: 255, 257; 6: 52; 8: 252; 12: 191]. Popul? r ? k? s no t ? m autori apkopojuši 4. tabul ? . Misijas formulģjum? tiek minģti galvenie mģr ? i, kurus sasniedzot, vazija tiks realizģta. Radio tirge viena radiostacija atš ? iras no otras ar galveno m ? r? i un pl ? nu, k? to sasniegt. Ja izvģlģtais mģr ? is un no t? izrietoš ? darbaba ir skaidri noteikta, radiostacijai ir daudz liel ? kas iespģjas get pan ? kumus. „Uz ⸣ muma mģr ? is ir t? past ? vģšanas galvenais cģlonis,” uzskata Roberts Helers [6: 52]. „Mģr ? is ir vģlamais st? voklis, k? du n? kotnģ vģlas sasniegt organiz ? cija. Mģr ? u nozami nosaka tas, ka katra organiz? cija eksistģ k? da rezult ? ta dģl, bet mģr ? i lauj gan to noteikt, gan ara novadat inform? ciju ladz darbiniekiem un sabiedrabai,” apgalvo Ri ? ards Dafts [5: 254]. „Mģr ? is ir cilvģku darbabas rezult ? ta priekšstatašana, motavs cilvģku apzinagai racabai,” uzsver Valerijs Praude un Jakovs Bel? ikovs [12: 85]. Lai sasniegtu izvirzato mģr ? i, ir nepieciešams pl ? ns, k? to astenot. M? r? a un pl ? na savstarpģjo saistabu Ri ? ards Dafts raksturo š ? di: „Pl ? ns ir organiz ? cijas kustābas maršruts izvirzato mģr ? u sasniegšanai, kurš ietver seva resursu sadales shģmas, kalend? ros grafikus, starpposmu uzdevumus. Mģr ? is ir b ? ka, gala rezult? ts; 422 VADBAS ZINī TNE pl ? ni – ku ? is, pašreiz racab ? esošie ladzekli. Jģdziens „pl ? nošana” apvieno b ? ku un ku ? i; tas ir organiz ? cijas mģr ? u un metožu formulģšana [5: 254]. 2005. gad ? autori Latvij ? veica 10 vadošo radiostaciju ekspertu aptauju, un noskaidroja, ka tras radiostacij ? m ir formulģta vāzija, piec ? m – formulģta misija, piec ? m – formulģts t? s darbabas sabiedriskais m ? r? is un piec ? m radiostacij ? m formulģts biznesa m ? r? is. Autori ir definģjuši Latvijas Radio galveno m ? r? i, vāziju un misiju. Sabiedrisk ? radio soci ? lais m ? r? is ir nodrošin ? t vis? m sabiedrabas grup ? m daudzveidagas un ladzsvarotas programmas, kas sast ? v no informatāviem, izglātojošiem un izklaid ? jošiem raidajumiem, k? ara nodrošin? t inform? cijas un izpausmes bravabu, objektivit ? ti un raidajumu daž ? dabu. Komercradio mģr ? is ir pe ⴯ as maksimiz ? cija. Sabiedrisk ? radio vāzija ir klet par laderi informatāvo, izglātojošo un izklaid ? jošo raidajumu veidošan? , sasniedzot nep ? rspģjamu inform? cijas aktualit? ti un izklaides raidajumu kvalit? ti. Komercradio vāzija ir klet par laderi informatāvo un izklaid ? jošo raidajumu veidošan? . 4. tabula Misijas definācijas un izpratnes ekspertu vūrtūjumē Definition and Understanding of Mission – Expert View Misijas definācijas un izpratnes Eksperti Misija ir organiz ? cijas eksistences iemesls, proti, t? s vģrtabu raksturojums, centieni un rašan ? s iemesli. Daft R. L. Misijas pazi? ojums – plaša organiz? cijas uz⸣ mģjdarbabas pamatiespģju un oper ? ciju definacija, uzsverot atš? irago starp ladzaga rakstura organiz? cij? m. Daft R. L. Misija ir apzin ? ti un atkl ? ti pateikts organiz ? cijas esamabas un soci ? lo pien ? kumu formulģjums un statuss. Misija ietver organiz ? cijas veidu, kuru atpazast visi interesenti. Misija ietver organiz ? cijas esamabas un n ? kotnes virzabu. Klauss A. Stratģ? isk? misija ir pazi ? ojums, kur ? tiek aprakstats uz ⸣ muma eksistences unik ? lais iemesls un darbabas sfģra produktu un tirgus izteiksmģ. Hilt M. A., Irland R. D., Hoskisson R. E Misija ir organiz ? cijas eksistencei un attastabai nepieciešam? s inform? cijas un principu apvienojums, kas ietver eksistences jģgu, principus, pamatvģrtabas, darbabas veidu un virzienu. Misija ir k? organiz? cijas ? enģtiskais kods, kurš ir pamats organiz? cijas eksistencei un attastabai, k? ara kalpo par atskaites punktu lģmumu pie? emšanas proces? , nodrošinot lģmumu un organiz? cijas viengabalainabu. Misija pģc betabas ir cģlonis, s? kuma darbaba, pģc kuras seko daž? di pas ? kumi un darbabas. Ja darbabas cģlona ir ieviesusies nepilnaba, tad ara sekas bes nepilnagas. Str? d ? jot ar cģloni, mģs jau laikus varam izmainat negatav? s sekas. Bģrzi? a K., Bģrzi? š G. Misija ir organiz ? cijas visp? rģjs mģr ? is, fundament ? lu nodomu apgalvojums. Praude V., Bel? ikovs J. Misija ir uzdevums vai uzdevumu kopums, kas lauj realizģt izvģlģto vaziju. Helers R. R. Škapars, U. Duka. Latvijas radio vazija un misija – sabiedrisk ? radio vadabas instrumenti 423 Desmit vadošo Latvijas radiostaciju ekspertu aptauja r? da, ka ne visu radiostaciju vadabai ir priekšstats par misiju un pilnaga izpratne par organiz ? cijas darbabas principiem, jģgu un vģrtab ? m. Tieši izpratne par organiz ? ciju nosaka t ? s attastabas virzienu un stratģ? ijas izvģli. Misijas vadabas modelis paredz, ka izpratne par uz ⸣ mģjdarbabas pamatprincipiem ir prim ? rais nosacajums, no k ? atkaraga uz ⸣ muma t ? l ? k ? eksistence un attastaba. Organiz ? cijas strat ┪ ija ir sekund ? ra. Ekspertu aptauja liecina, ka sabiedrisko radiostaciju izpratne par organiz ? cijas darbu koncentrģjas uz š? diem galvenajiem virzieniem: 1. Orient ? cija uz radio klausāt ? ju. M ? rketinga koncepcija paredz nodrošin ? t vis ? m sabiedrabas grup ? m daudzveidagas un ladzsvarotas programmas, kas sast ? v no informatāviem, izglātojošiem un izklaid ? jošiem raidajumiem. Latvijas Radio piemģro šo principu gadajumos, kad klausat ? ji izsaka neizpratni par viena vai otra raidajuma saturu un formu. 2. Orient ? cija uz sabiedrābu – sabiedrabas interešu ievģrošana lauj nodrošin ? t inform ? cijas un izpausmes bravabu, objektivit ? ti, k ? ara raidajumu daž ? dabu. 3. Orient ? cija uz raidājumu kvalit? ti. Latvijas Radio mģr ? is ir 2005. gad ? sa ? emt ISO kvalit ? tes vadabas sertifik ? tu. 4. Orient ? cija uz nepietiekamo finanšu resursu ieg ? šanu. Centieni kompensģt nepietiekamo valsts finansģjumu. 5. Orient ? cija uz ideju, unik ? lu produktu – inov ? cij? m. Ša pieeja ir piln? mģr ? attiecin? ma ara uz Latvijas Radio, kad daudz ko nosaka spģja ? tri radat jaunu radio raidajumu, kas rada interesi radio klausat ? jos. 6. Person ? la komplekt? cija un kvalifik? cijas palielin? šana. Vadaba uzskata, ka person ? ls ir tas, kas nodrošina radio raidajumu kvalit ? ti, ladz ar to lielu vģrabu pievģršot darbinieku atlasei un vi ? u spģju un prasmju attastabai. 7. Orient ? cija uz rekl ? mdev ? ja piesaistāšanu. M ? rketinga koncepcija paredz rekl ? mdevģju piesaisti nepietiekoš ? finansģjuma kompens? cijai. Minģt? s radiostaciju vadabas izpratnes j ? apskata kompleksi saistab ? ar misijas formulģjumu k? galveno ladzekli ša mģr ? a sasniegšanai. Visbiež ? k sabiedrisko raidstaciju misiju definģ k ? „kalpošanu sabiedrābai”. Daži eksperti uzskata, ka misija ir pretrun? ar auditorijas piesaistašanas principiem. Ir eksperti, kuri šo jaut ? jumu radikalizģ: „vai nu misija, vai auditorija!”. ASV sabiedrisko (publisko) raidstaciju programmu direktoru departaments uzskata, ka nav nek ? du pretrunu starp sabiedrisko raidstaciju misiju kalpot sabiedrabas interesģm un vģlmi vienlaikus piesaistat auditoriju. Kalpošanu sabiedrabai gan komerci ? l ? s, gan sabiedrisk ? s raidstacijas var definģt k ? : misija ´ auditorija [14: 67]. Aptauj ? to radio tirgus ekspertu viedoklis, kuram pievienojas ara autori, ir: kalpošana sabiedrabai ir efektava tik liel ? mģr ? , cik cilvģkstundu radiostacija spģj piesaistat nedģl? . Sabiedrisko raidstaciju definaciju var papildin? t š ? di: misija ´ auditorija ´ cilv ? kstundas [14: 67]. Ja sabiedrisk ? raidstacija piesaista lielu auditoriju, bet aizmirst par savu misiju, tad par kalpošanu sabiedrabai nevar bet ne runas! Ja sabiedrisk ? s raidstacijas programma atbilst misijai, bet nepiesaista auditoriju, tad nevar run ? t par to, ka sabiedrisk ? raidstacija kalpo sabiedrabai. Latvijas Radio misija ir definģta un apstiprin ? ta 2004. gada rudena [15]: · Latvijas Radio ir sabiedriskais radio ar p ? rliecinošu klausat? ju vair? kumu. 424 VADBAS ZINī TNE · Latvijas Radio sniedz daudzveidagu un neatkaragu inform? ciju, rosina debates un jaunas idejas. · Latvijas Radio rada un saglab ? kulteras vģrtabas. · Latvijas Radio žurn? listu profesionalit ? te un atbildaba veicina demokr ? tijas attastabu un sabiedrabas dzaves kvalit? ti. Latvijas Radio nesa? em pietiekamu finansģjumu no valsts. T ? 2005. gad ? tas ir pieš ? irts tikai 68% apmģr ? no nepieciešam? apjoma [15]. Sabiedriskajam radio, lai nopelnatu trekstošos finansi? los ladzeklus, ir j ? veic komerci ? l? darbaba, piesaistot rekl ? mdevģjus. P ? rlieku liela rekl ? mas apjoma piesaiste var samazin? t raidajumu kvalit ? ti. Sabiedrisko raidstaciju mor ? lais pien? kums ir pģc iespģjas efektav? k izlietot t? m pieš ? irto finansģjumu. Raidajumu kvalit? ti var ietekmģt ara politi ? u intereses. Tas nelauj raidorganiz ? cijai justies stabili k? ekonomiskai vienabai. Tikai nepastarpin ? t? veid ? nodrošinot sabiedrisko raidorganiz ? ciju finansģjuma pamatu, sabiedrisk ? s radiostacijas var atspogulot visu iedzavot? ju grupu intereses. T ? dģj ? di misijas formulģjums, pģc autoru dom? m, ir j ? papildina ar š ? diem uzdevumiem: · censties ieget visaugst? ko radio klausat? ju novģrtģjumu par sniegto inform? ciju un izklaides raidajumiem un paaugstin? t radio rekl ? mas efektivit ? ti; · nodrošin ? t rekl? mas piesaisti ladz Radio un TV likum ? noteiktajam limitam 10% no kopģj ? raidajumu apjoma; · sabiedriskaj ? m raidstacij ? m turpm? kajos gados noturģt ladera pozacijas radio tirge; · nep ? rtraukti sekot radio tirgus konkurences spģku attastabai un nepieciešamabas gadajum? veikt korekcijas konkurences stratģ? ij ? . Bez šo Latvijas Radio misij? ieklauto papildu uzdevumu izpildes, pģc autora dom? m, nav iespģjams kvalitatavi izpildat galveno mģr? i: inform? t, izglātot un izklaid? t sabiedrabu. Misijai j? atbilst radiostacijas stratģ? ijai, kur? ir atspogulotas galven? s idejas un attastabas virzieni. Ir nepieciešams izvģrtģt esoš? s misijas aktualit? ti un pozitavo vai negatavo rezult? tu, kas radies iepriekšģj? s stratģ? ijas darbabas laik? . To ir lietderagi veikt ar SWOT (anglu val.: strengths, weakness, opportunities, threats) analazi. Stratģ? ija ir misijas realiz? cijas pl? ns. Ja radiostacij? ir izveidota misija un t ? atbilst stratģ? iskajam pl? nam, tad galvenais uzdevums ir t ? s izmantošana par visp? ratzatu, apzin? ti pie? emtu un lietotu vadabas instrumentu. Latvijas Radio misij? formulģto uzdevumu sasniegšan ? ir j ? izmanto stratģ? ija, kas ietver katras atseviš ? as sabiedrisk ? s radiostacijas: · identit ? tes apliecin ? jumu saskarģ ar k ? du ? r? j? s vides elementu: klausat? jiem, rekl? mdevģjiem, presi, valdabas p ? rst? vjiem, jauniem darbiniekiem, radio raidajumiem nepieciešam? s inform? cijas un autorraidajumu pieg ? d ? t? jiem, reprezent ? cijas pas ? kumu viesiem. Tas lauj loti as? un kodolag? veid ? informģt interesentus par radiostacijas darbabas jomu, principiem un vģrtab ? m. Š? da pieeja rada vienotu priekšstatu par radiostaciju t ? s ? rģj ? vidģ un klausat? ju priekšstatu par radiostaciju, k ? ara veido uzticabu tai. Š ? da stratģ? ija dod rezult ? tu ilg? laika period ? , pak ? peniski klestot par uz ⸣ muma vizatkarti; R. Škapars, U. Duka. Latvijas radio vazija un misija – sabiedrisk ? radio vadabas instrumenti 425 · darbinieku iesaistāšanu misijas izv? rt? šan? , rakojot semin? rus, veicinot ierosin? jumu sa? emšanu no darbiniekiem par misijas aktualiz? ciju, veicot skaidrojošo darbu par t? s lietošanu ikdienas lģmumu pie? emšan? un komunik? cij ? ar uz⸣ muma ? rģjo vidi. Rezult? t? misijas izmantošana ien? k ikdienas darb? . Ar laiku ieguvums ir jebkura uz⸣ muma lame? a vadoš? darbinieka lģmuma paklaušana radiostacijas stratģ? iskajai virzabai, kas ir viens no galvenajiem vadabas uzdevumiem. Radiostacijas darbinieku neiesaistašana misijas izstr? des un ieviešanas procesos rada iespaidu, ka misija ir no vi? iem atrauts veidojums. Tas var radat misijas atgrešanas efektu, ko pģc tam ir loti greti mainat. Latvijas Radio vazij ? un misij ? ietverto mģr ? u izpilde un darbabas efektivit ? te ir atkaraga no organiz? cijas iekš? j? s un ? r? j? s vides uztveres un piemģrošan ? s konkrģtai situ ? cijai. Valerijs Praude un Jakovs Bel? ikovs dod š? du organiz ? cijas iekšģj ? s un ? rģj ? s vides definaciju: „Iekš ? j? vide ir galvenie organiz ? cijas darbabas nosacajumi un faktori, kas izveidojas t? s menedžmenta darbabas gala izn? kum? . ? r? j ? vide ir organiz ? cijas funkcionģšanas nosacajumi un faktori, kas izveidojas samģr ? neatkaragi no t? s menedžmenta un var ietekmģt organiz? cijas darbu” [12: 82]. ī rģj ? s vides analazes mģr ? is ir noteikt stratģ? isk? s iespģjas un draudus organiz ? cijas darbabas vidģ. ī rģj ? vide sast? v no nozares jeb konkurences vides, kur ? organiz? cija darbojas, no nacion ? l? s vides un visp? rag? s vides [17: 21]. Analizģjot visp ? rģj ? s ? rģj? s vides faktorus un to ietekmi uz Latvijas Radio, nav iespģjams nodalat t ? pamatfunkciju – raidajumu veidošanu un izplatašanu – no saimniecisk? s darbabas, konkrģti, ladzdalabas rekl ? mas tirge. T ? k? valsts dot ? cija sedz tikai nepilnas divas trešdalas izdevumu, Latvijas Radio ir atlauts piesaistat rekl ? mu. Tas, protams, ietekmģ kopģjo radio rekl ? mas tirgu, jo n? kas konkurģt ar komerci ? laj ? m radiostacij ? m, kuru vienagais ie⸣ mumu avots ir p ? rdot ? rekl ? ma. T ? k? ? rģj ? s vides faktoru ir loti daudz, ir lietderagi tos diferencģt pģc noteiktiem kritģrijiem un nodalat, apkopojot 5. tabul ? pģc: · tieši ietekmģjoš ? s ? rģj ? s vides; · netieši ietekmģjoš ? s ? rģj ? s vides. 5. tabula Sabiedrisko mediju darbābu tieši un netieši ietekmūjošē ērūjē vide The Environment and its Direct and Indirect Impact on Public Media Tieši ietekmūjošē ērūjē vide Netieši ietekmūjošē ērūjē vide radio klausat ? ji konkurģjoš ? s radiostacijas inform? cijas aizst? jģji konkurģjošie rekl? mas izvietot? ji inform? cijas pieg? d ? t ? ji valsts ietekme ekonomiskie faktori ? eogr? fiskie un demogr ? fiskie faktori Latvij? augoš ? infl ? cija iedzavot ? ju dzaves lamenis demogr ? fiskais st ? voklis migr? cija un emigr ? cija Latvijas re? ionu nevienmģrag? attastaba soci ? lkultur ? lie faktori zin ? tnes, tehnikas progress 426 VADBAS ZINī TNE Latvijas Radio ? rģjo vidi tieši ietekmģjošie faktori ir: · radio klausāt? ji; radio klausat ? ji var izvģlģties: klausaties sabiedrisko vai komercradio; · konkur ? još ? s radiostacijas; konkurģjoš ? s radiostacijas cenšas p ? rvilin? t klausat? jus, pied ? v? jot tiem saistoš? kas programmas un adresģjot t ? s noteiktai mģr ? auditorijai. Latvijas radio tirge pašreiz par klausāt? ju un rekl? mas piesaisti konkurģ 36 raidstacijas, t. sk., 7 ar nacion ? lo apraidi Latvij? kopum ? . Saladzinot radiostaciju kopģjo nedģlas auditoriju, visvair? k klausat? ju 2005. g. pavasara bija Latvijas Radio 2 (27%), Latvijas Radio 1 (12%) un Radio SWH (8%). Rag? šaj ? period ? pģc kopģj ? nedģlas klausat? ju skaita laderi ir SWH+ 105,7 FM (17%), Radio MIX FM 102,7 (8%), Latvijas Radio 1 (9%), Latvijas Radio 2 (10%). Redzams, ka radio klausašan? s laika sadalajums pa radiostacij ? m ir saladzinoši vienmģrags un neviena no radiostacij ? m nedominģ radio tirge [10]; · radio raidajumu inform? cijas aizst? j? ji; radiostacijas konkurģ ne tikai cita ar citu, bet ara ar citiem inform? cijas pieg ? d ? t? jiem, kuri var bet radio raidat? s inform? cijas: mezikas, jaun? ko zi ? u, ori ? in? lo raidajumu aizst ? j? ji. Galvenie aizst? jģjinform? cijas pieg? d ? t? ji ir Latvij? re ? istrģt? s 37 kabelu televazijas un radio, televazijas, t. sk., 4 – ar nacion ? lo apraidi, interneta radio, vietģj ? s zi? u a ? enteras – BNS, LETA, k ? ara starptautisk ? s zi ? u a ? enteras, satelattelevazija u. c. inform? cijas nesģji [10]; · ar radio konkur ? jošie rekl ? mas mediji (televazija, prese, internets, video, DVD, mobilo operatoru takls, kino, vides rekl? ma); · radio raidajumu veidošanai nepieciešam? s inform? cijas pieg ? d ? t? ji (vietģj ? s un ? rvalstu zi ? u a? enteras, pašu radiostaciju zi ? u dienesti, neatkaragie producenti, laikrakstu un žurn? lu izdevģji, ministriju un citu iest? žu preses sekret ? ri, valsts un pašvaldabu iest? des, kulteras, sporta un atpetas iest ? des u. c.); · ekonomiskie faktori. Klausat? ju auditorija, uzlabojoties visp ? rģjam dzaves lamenim valsta, klest prasag? ka pret pied ? v? taj ? m radio programm ? m, apaši tas bes vģrojams, ja valsta tiks ieviestas abonentmaksas; · valsts ietekme vai politiski tiesiskie faktori. Šo faktoru ietekme, ladz ar ekonomiskajiem faktoriem Latvijas Radio darb? ir visjetam? k? , jo ikdien ? j ? darbojas saska ⸲ ar “Radio un televazijas likumu”, “Elektronisko sabiedrisko sazi ? as ladzeklu attastabas Nacion ? lo koncepciju 2003–2005”, “Latvijas rekl? mas profesion㈫ u ģtikas kodeksu” un citiem VBS “Latvijas Radio” vadabas apstiprin ? tiem nolikumiem gan ikdienas darbam, gan speci ? li pašvaldabu un Saeimas vģlģšanu laikam, kad darbu pastiprin? ti kontrolģ NRTP un citi valsts kontroles org? ni. Valsts var ietekmģt Latvijas Radio darbabu ar regulģjošu normatavu un nosacajumu noteikšanu. Konkurenci pastiprina, pirmk? rt, valsts noteiktie rekl? mas laika limiti. Sabiedriskaj ? m radiostacij ? m atlautais rekl? mas laiks ir 10%, bet komerci ? laj ? m radiostacij ? m limits ir 20% no kopģj ? raidašanas laika [1: 21]. Otrk? rt, konkurenci pastiprina tas, ka valsts dalģji finansģ Latvijas Radio, bet komerci ? laj ? m radiostacij ? m paš ? m j ? sedz savi izdevumi. Tas rada nevienladzagu konkurenci starp sabiedrisk ? radio un komerci ? laj ? m radiostacij ? m; R. Škapars, U. Duka. Latvijas radio vazija un misija – sabiedrisk ? radio vadabas instrumenti 427 · ? eogr ? fiskie un demogr ? fiskie faktori. Latvijas ? eogr ? fisk ? atrašan? s vieta pozitavi ietekmģ citu valstu interesi par iespģj ? m izplatat savu produkciju, tas sekmģ ara starptautisko rekl ? mdevģju interesi par šo re ? ionu. Savulaik ? rzemju komp ? nijas bija pirm? s, kas, apzinoties rekl? mas ietekmi uz indivadu, pievģrsa lielu uzmanabu tam, lai Latvij? ien? košie produkti tiktu pietiekami aktavi reklamģti, tģrģjot šim nolekam lielas summas. Veidojoties arvien cieš? kiem sakariem ar Eiropas valstam, rekl ? mas apjoms elektroniskajos medijos klest arvien liel? ks, turkl? t, k? r ? da pģdģjo gadu pieredze, rekl ? ma klest arvien profesion? l? ka un kvalitatav? ka. Latvijas klimatiskie apst? kli ietekmģ radio klausašan? s un ara rekl? mu sezonas sv? rstago apjomu. Citu mediju izmantot? ju skaits vasar? samazin? s, bet proporcion ? li pieaug tieši radio auditorija, jo uzturģšan? s ? rpus darba telp ? m, atpeta un vasaras izklaides veicina aktav? ku radio klausašanos, priekšroku dodot viegla rakstura muzik ? l? m fona programm ? m. Latvijas Radio ? rģjo vidi netieši ietekmģjošie faktori ir: · Latvij ? augoš ? infl? cija. Augot infl ? cijai palielin ? s ara radio programmu sagatavošanas un apraides izdevumi (maksa par degvielu, elektroener ? iju, tehnisko nodrošin ? jumu, darba samaksa u. c.); · iedzāvot ? ju atš ? irāgais dzāves lāmenis un Latvijas re ? ionu nevienm ? rāg ? attāstāba. Iedzavot? ju dzaves un ien? kumu lamenis daž? dos Latvijas re ? ionos un attiecagi ara iedzavot? ju intereses jetami atš? iras starp galvaspilsģtu Ragu, lielaj ? m pilsģt? m un laukiem, kas rada nepieciešamabu pģc vair ? k specializģtiem raidajumiem; · demogr ? fiskais st? voklis. Valsta palielin ? s iedzavot? ju vidģjais vecums, kas rada specifiskas prasabas programmu veidošan ? . Pamaz ? m klestot par novecojošu n? ciju, cilvģki stingri turas pie ierast? inform? cijas sa? emšanas veida un visplaš ? k izmantotais vģl arvien ir tradicion ? lais radioapar ? ts; · migr ? cija un emigr ? cija. J ? cenšas apmierin? t ara to Latvijas iedzavot? ju intereses, kuri str ? d ? , m? c ? s vai dzavo ? rzemģs; · soci ? lkultur ? lie faktori – internets klest par dzaves stilu; · starptautiskie faktori – internetradio attastaba; · zin ? tnes, tehnikas progress – attast? s internets, pieaug datoru izmantošana ikdien? , raidajumu sagatavošan? un apraides nodrošin ? šan? ien? k digit? l? s tehnolo ? ijas. Secinējumi 1. Radio tirge radiostacijas atš ? iras ar galveno m ? r? i un pl ? nu, k? tas tiek sasniegts. Sabiedrisk ? radio soci ? lais m ? r? is ir nodrošin ? t vis? m sabiedrabas grup ? m daudzveidagas un ladzsvarotas programmas, kas sast ? v no informatāviem, izglātojošiem un izklaid ? jošiem raidajumiem, k? ara nodrošin ? t inform? cijas un izpausmes bravabu, objektivit ? ti un raidajumu daž ? dabu. Komercraidstacij ? m mģr ? is ir pe ⴯ as maksimiz ? cija. 2. Sabiedrisk ? radio vāzija ir klet par laderi informatāvo, izglātojošo un izklaid ? jošo raidajumu veidošan? , sasniedzot nep ? rspģjamu inform? cijas aktualit? ti un izklaides raidajumu kvalit? ti. Komercradio vāzija ir klet par laderi izklaid ? jošo raidajumu veidošan? un ara inform? cijas sniegšan ? . 428 VADBAS ZINī TNE 3. Desmit vadošo radiostaciju ekspertu aptauja r ? da, ka ne visu radiostaciju vadabai ir priekšstats par misiju un pilnaga izpratne par organiz? cijas darbabas principiem, jģgu un vģrtab? m. 4. Latvijas Radio nesa? em pietiekamu finansģjumu no valsts. Sabiedriskajam radio, lai nopelnatu trekstošos finansi? los ladzeklus, ir j ? veic komerci ? l? darbaba, piesaistot rekl ? mdevģjus. P ? rlieku liela rekl? mas apjoma piesaiste var samazin? t raidajumu kvalit ? ti. T ? dģl misijas formulģjumu, pģc autoru dom? m, ir j ? papildina ar š ? diem uzdevumiem: · censties ieget visaugst? ko radio klausat? ju novģrtģjumu par sniegto inform? ciju un izklaides raidajumiem un paaugstin? t radio rekl ? mas efektivit ? ti; · nodrošin ? t rekl? mas piesaisti ladz Radio un TV likum ? noteiktajam limitam 10% no kopģj ? raidajumu apjoma; · turpm? kajos gados noturģt ladera pozacijas radio tirge; · nep ? rtraukti sekot radio tirgus konkurences spģku attastabai un nepieciešamabas gadajum? veikt korekcijas konkurences stratģ? ij ? . 5. Sabiedrisko radiostaciju eksperti organiz ? cijas darbu izprot k ? orient? ciju uz radio klausāt? ju un t? du daudzveidagu un ladzsvarotu programmu veidošanu, kuras sast? v no informatāviem, izglātojošiem un izklaid ? jošiem raidajumiem. Seviš? a vģraba tiek pievģrsta orient ? cijai uz sabiedrābu, raidājumu kvalit ? tei, nepietiekamo finanšu resursu ieg ? šanai, inov ? cij? m, person ? la komplekt ? cijai un kvalifik ? cijas palielin ? šanai, rekl ? mdev ? ja piesaistāšanai. 6. Latvijas Radio ? rģjo vidi tieši ietekmģjošie faktori ir: radio klausāt? ji, konkur ? još ? s radiostacijas, radio raidajumu inform? cijas aizst ? j? ji, ar radio konkur ? jošie rekl ? mas izvietot ? ji radio raidajumu veidošanai nepieciešam? s inform? cijas pieg ? d ? t? ji, valsts ietekme. 7. Latvijas Radio ? rģjo vidi netieši ietekmģjošie faktori ir: Latvij ? augoš? infl? cija, iedzavot? ju dzaves lamenis, demogr ? fiskais st? voklis, migr? cija un emigr? cija, Latvijas re? ionu nevienmģrag? attastaba, soci? lkultur? lie faktori – internets klest par dzaves stilu, starptautisk? – internetradio attastaba, starptautisk? s attiecabas, zin ? tnes un tehnikas progress – interneta attastaba, datoru izmantošanas ikdien ? pieaugums. LITERAT ? RA 1. Radio un TV likums // Latvijas V ? stnesis, 1995, Nr. 137. 2. Bģrzi? a K., Bģrzi? š G. Organiz? cijas misija k ? vadabas instruments. // LU raksti. Ekonomika un vadābas zin? tne. 677. sģj. – Raga: 2004, 63, 75. lpp. 3. Brown J. A., Quaal W. L. Radio – Television – Cable Management. The McGraw – Hill Companies, Inc., 1998, 444 p. 4. Building public value. Renewing the BBC for a Digital World. – London: BBC, 2004, 135 p. 5. Daft R. L. Management. South – Western, 2002, 780 p. 6. Helers R. Vadābzinābas rokasgr ? mata: viss par uz ⼥ m? jdarbābu un vadābu. – Raga: Zvaigzne ABC, 2004, 256. lpp. 7. Hilt M. A., Irland R. D., Hoskisson R. E. Strategic management: competitiveness and globalization. 4th ed., South–Western college publishing, 2001. 8. Klauss A. Zinābas vadāt ? jam. – Raga: Preses nams, 2004, 560 lpp. 9. Mc Quail, D. Mass Communication Theory. – London: SAGE Publication. 1994. 10. Latvijas Nacion? l ? s radio un televazijas padomes m ? jas lapa: www.nrtp.lv. R. Škapars, U. Duka. Latvijas radio vazija un misija – sabiedrisk ? radio vadabas instrumenti 429 11. O’Donell L. B., Hausman C., Benoit P. Radio station operation. – New-York: Wodsworht Publishing Company, 1999, 479 lpp. 12. Praude V., Bel? ikovs J. Menedžments. – Raga: Vaidelote, 2001, 508 lpp. 13. Veinberga S. Publisk? s attiecābas. PR teorija un prakse. – Raga: Zvaigzne ABC, 2004, 327 lpp. 14. 㔷㤷㬼? ?㽀 䅂??䉅䙆?㝄? ?㱂㵈䤷䉅 㜻䬽㥉䰽䝇㝄? 䉅?㰷 . 㰾? . p 䅀 . 䉃䕆䜾䠾䤾䩅 ? . ? . – 伾䙑䩅 : 剓䁅呁䡕䙔䨾 噗 . 塅䥅婇噑㹛䩜? , 2000, 85 ? . 15. Latvijas Radio nepublicģtie materi? li. 16. www.bbc.uk. Vision and Mission of Latvian Radio as Management Summary The aim of article is to investigate what is vision and mission of Latvian Radio. To achieve the projected aim opinions of different authors about public radio role to inform society, to form public opinion and to create public discussions and opinions about organization vision, mission and goals are analyzed and supplemented. The article specifies and defines vision and mission of Latvian Radio as well clarifies and analyzes its internal and external environment. The information is analyzed using methods of analyses and synthesis as well expert questionnaire method. The players of the radio market are mainly distinguished by the main objective and the scheme that is used to achieve it. The social objective of public radio is to provide all social groups with comprehensive and balanced programming, consisting of informative, educational and entertainment programs, as well as to guarantee the freedom of information and expression, impartiality and diversity. Commercial broadcasters, on the other hand, pursue the goal of maximizing the revenue. The vision of public radio is becoming a leader in the production of informative, educational and entertainment programs, achieving unparalleled coverage of topical information and unmatched quality of entertainment shows. The vision of commercial radio is becoming a leader in production of entertainment shows and provision of information. Latvian Radio does not receive an adequate level of financing from the state. State financing covers but 68% of what is necessary for public radio; in order to earn the missing funds, the Radio is compelled to engage into commercial activities and cooperate with the advertisers. Disproportionate amounts of commercial advertising may prejudice the quality of programs. Therefore, the authors feel that the mission statement of Latvian public Radio, which is defined by its staff as: · "Latvian Radio is a public radio addressing overwhelming majority of audience" · "Latvian Radio provides comprehensive and impartial information, encourages public debate and welcomes new ideas" · "Latvian Radio creates and preserves cultural value" · "The professional qualities and accountability of Latvian Radio journalists support the strengthening of democracy and improves the quality of life", should be supplemented with the following tasks: · "to maximize the response of radio audience appreciating its information and entertainment shows, and to improve the efficiency of radio advertising"; 430 VADBAS ZINī TNE · "to attract commercial advertising up to the level of 10% of total volume of programming, i.e. the maximum level permitted by the current radio and TV legislation"; · "during the next few years- to hold the leading position in the radio market; to continuously monitor the development of market forces and the competitors in the radio market, and, if necessary, adjust the competitive strategy". LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 431.–446. lpp. Managerial and Marketing Aspects of ISO System Implementation in Latvian and Lithuanian Companies ISO sistāmu vadēšanas un tirgvedēbas aspektu ēstenošana Latvijas un Lietuvas kompūnijūs Sigitas Urbonavicius Marketing Department of Vilnius University Saulatekio al. 9, 01513 Vilnius, Lithuania E-mail: sigitas.urbonavicius@ef.vu.lt The paper assumes that ISO system is a widely recognised managerial tool that helps companies to upgrade their internal functions as well as influences abilities of enterprises to compete. Author analyses internal (managerial) and external (marketing) effects of ISO system implementation on the basis of a sample of Lithuanian and Latvian SMEs, having two interviews with every company. The most important conclusion is that majority of SME managers initially are driven to implement ISO system by marketing motives, but they radically change their opinions after the system implementation, indicating that the main benefit of ISO belongs to managerial area. Key words: transition economies, ISO, marketing aspect of ISO, marketing motivations of ISO, marketing benefits of ISO system. Atslāgvūrdi: perejas ekonomika, ISO, ISO tirgvedlbas aspekts, ISO tirgvedlbas motivecija, ISO sistģmas tirgvedlbas ieguvumi. Introduction Transitional economies of Eastern European countries have certain characteristics that are reflected both in overall dynamics of economies and in behaviour of individual enterprises. Companies in transition economies experience faster environmental changes together with rapidly increasing competitive pressures, and are forced to look for more and more sophisticated competitive solutions. In this regard, companies in countries that just recently have joined the EU are in specific conditions, since they have to reach competitiveness level of their rivals in much shorter historical period that their counterparts from Western Europe. Absolute majority (over 99%) of companies in all EU countries belong to the category of small and medium enterprises (SME). These smaller companies create major part of GDP and employ largest part of labour force. Being this important to national economy, SMEs have many characteristics that make them rather vulnerable in terms of business development. Having limited resources of all types, these companies are less capable of developing sophisticated competitive strategies, and without adjustments using tested managerial techniques (Naylor, Hawkins, Wilson, 2001; McLarty, 2003). They see their development through cooperation, networking and joining international supply chains (Ishikawa, 2004, Elfring, 432 VADBAS ZINī TNE Hulsink, 2003). Relative shortage of resources is even more typical for companies from new EU member-states. In addition to this, because of known historical reasons, these companies rarely can rely on long partnerships and established networks when their start internationalisation process. Therefore, they need some formal tools to prove their business sustainability, output quality and overall credibility. One way to obtain such a tool is to go through internationally well understood and accepted ISO system implementation and certification procedure. Trying to analyse mentioned challenges deeper, this article concentrates on analysis of SME sector companies, because ISO implementation there also has certain specifics (Tricker, 1997). In general, ISO system is a widely recognised managerial tool that intends to help companies to upgrade their internal functions as well as to move towards Total Quality Management system (TQM) implementation (Escanciano et al., 2001). ISO is a series of international standards that sets out widely accepted and understood requirements and recommendations for quality of management systems. The main part of these requirements refers to regulations how management operations shall be conducted and controlled. At the same time, ISO system has much broader set of influences on business operations, generating numerous internal and external effects to companies. In addition to quality improvements, internal effects refer to changes in management procedures; cost savings, overall increase in operations efficiency and company profitability (Corbett, et al 2002). These internal effects are at the very root of ISO system purpose and definition. However, there is also another group of effects that are external to the company. They mainly cover company’s relationships with its partners: clients (most often) and suppliers (in some instances). Though both internal and external effects are heavily interrelated, some companies tend to mainly concentrate on seeking for internal, some others – for external effects (benefits) when implementing ISO systems. Both groups influence SME internationalisation process: internal effects – through increased competitiveness, external – through conforming certain level of operations and communicating this to potential international partners. Numerous researchers concentrate on analysing very concrete effects of ISO system implementation. Typically, many internal and some external effects are analysed on the basis of management opinion surveys (Ruzevicius, et al, 2004, Dissanayaka et al, 2001, Buttle, 1997), less occasionally – by using some quantitative measurements and methods (Wayhan et al., 2002; Corbett et al., 2002). This approach is logical and bigger attention to internal effects is understandable, since they directly represent the main objective for ISO system development. However, such approach does not allow answering a more general question whether companies mainly experience internal (managerial) or external (marketing and sales oriented) benefits after ISO system implementation. This question is important not only to managers of companies, but also to business consultants who assist in implementing ISO, as well as to numerous governmental and non-governmental institutions that are involved in business support and training programs. It is noticed (though not clearly documented) that management motivations to implement ISO system might not necessarily correspond with actual benefits that occur after the system implementation. Following the same logics, it is possible to generalise and ask a question about the main group of motives (internal-managerial or external – marketing) instead of immediately analysing individual concrete explanations from any group. It is obvious that motivations are coloured with S Urbonavicius. ISO sistģmu vadlšanas un tirgvedlbas aspektu lstenošana Latvijas un Lietuvas kompenijes 433 personality characteristics of the top management, and reflect knowledge, experience and expectations of certain individuals. If their initial belief about ISO is misleading, the overall outcome of ISO implementation project might be less positive. The article attempts to address above mentioned issues on the basis of survey of Latvian and Lithuanian SME managers. Management opinions about ISO system implementation motives and benefits are related to the basic indicators of companies’ development, as well as to managers’ qualitative judgements about the length of ISO project pay-back period. 1. Background 1.1. Quality Management Systems The basic task of ISO series standards is to ensure conformance to specification of any procedure in the company. In a broader sense, ISO standards seek to ensure that suppliers design, create and deliver products and services, which meet standards and specifications, thus preventing non-conformity (Buttle, 1997). In addition to this, ISO system is a historical development from other simpler forms of quality management, and a certain phase moving towards TQM (Fig 1) Fig. 1. Efficiency of Quality Management Methods (Ruzevicius, Adomaitiene, 1999) However, many companies consider ISO standards not only as a certain phase of their quality system development, but also as a powerful managerial and marketing tool by itself. Wide agreement about the basic concept of ISO standards, existence of specialised (for example – environment oriented) standards make them even wider recognised and accepted. ISO concept becomes more and more popular, and this is well described by worldwide statistics for ISO systems implementation. Over the last 10 years, the number of certified systems in the world grows at approximately 20% per year and reached nearly 600 thousand in 2002 1. The number of implemented ISO systems significantly varies by countries and regions. This is influenced by many factors (historically used standards, country orientation towards global economy, etc.). The top ten group of countries for newest Quality, business success Quality control Quality improvement programs Development of quality systems (mainly ISO) Total quality management (TQM) 434 VADBAS ZINī TNE ISO 9001:2000 certificates starts with China and Japan, though overall leadership for ISO systems through years belongs to Europe (The ISO Survey: tenth cycle highlights, 2000). 1.2. Transition Economies: Lithuania and Latvia Central and Eastern European countries represent broad example of transition economies. However, countries of the region significantly differ among themselves by numerous characteristics. This article is limited with example and analysis in only two countries: Latvia and Lithuania. What concerns the countries and their economies, Latvia and Lithuania have many similarities. Neighbouring geographic location, almost the same country size, relatively small population (2.3 and 3.4 million) and approximately similar level of economic development makes them rather comparable. Economic growth of both countries is among the fastest in the EU, other basic economic indicators are also rather similar, though Lithuania typically has had a bit lower inflation rates and higher unemployment. However, industrial base and especially geographical distribution of population and industries in the two countries is rather different. Latvian economy is pretty much based in the capital city Riga. Concentration of businesses and sea-port specifics makes Riga an important logistical centre, developing transportation flows, mainly with Russia and neighbouring Baltic and Scandinavian countries. Latvian economy has relatively larger services sector and smaller part of industrial and agricultural production than Lithuania. Lithuania has more even geographical distribution of population and industries. Relatively good network of roads and railways together with the sea-port Klaipeda makes logistical services sector important for the this country as well. However, industrial base of Lithuania can be better illustrated by examples of food processing, furniture and textile industries. State ownership of businesses in both countries is minimal, and almost all business development is based on private businesses. Though their historical development is different (they are either privatised or established during the years of countries’ independence), this has no longer influence on a company operational sophistication or overall efficiency. Economic development slow-down during 1989-1999 crises in Russia finalised sorting out companies according to their efficiency basis and significantly changing attitudes towards management teams. Based on this, many companies have successfully overcome problems of recession by increasing efficiency, developing contacts with partners from EU and other countries. This has given a new impact to develop more sophisticated managerial techniques and strategies, increasing attention to be paid to output quality. This has also raised the demand for new types of consulting services, especially – ISO systems implementation. 1.3. ISO in Lithuania and Latvia The very first ISO projects started in Latvia and Lithuania in 1995-1996. Later, the number of certified ISO systems in the two countries grew almost twice faster than the average rate in the world. Comparing to the EU averages, both Lithuania and Latvia show relatively late start but rapid and accelerating growth of the number of S Urbonavicius. ISO sistģmu vadlšanas un tirgvedlbas aspektu lstenošana Latvijas un Lietuvas kompenijes 435 implemented ISO systems. This is again influenced by many factors, though European integration and willingness to increase company competitiveness play the major role. However, the dynamics in the two countries is not exactly the same (Fig 2). 0 50 100 150 200 250 300 350 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 ISO certified companies in Latvia and Lithuania Latvia Lithuania Fig. 2. Number of Certified ISO Companies in Latvia and Lithuania. Sources: The ISO Survey: Twelfth Cycle (2002) Highlights, Latvian Quality Association, Lithuanian Standards Board. The chart shows that ISO system implementation trend in Lithuania was steadier, while in Latvia the acceleration within the latest period was very fast. One of the explanations can be related to the fact that Latvian SMEs had less historical partnerships with ISO demanding export markets (Russia, other CIS countries), and SME orientation towards western exports developed later. Another argument is connected with the base of local business consultants. At some moment, there was no need for ISO related advice, and Latvian local business consultants did not develop this specialisation. Later, the need emerged, yet capacities of local consultants were very restricted, so international consultants developed some projects. Finally, the supply and demand sides for this service balanced up, and the number of implemented and certified systems in Latvia jumped up. 2. Empirical Study 2.1. Objectives There is a number of studies about ISO system implementation reasoning and its benefits. The most often discussed issue is whether ISO implementation pays back in terms of financial or some other benefits. One way or another, the answer usually is positive. The research that was carried on the basis of publicly traded firms in the US found that certification did appear to lead to improved financial performance, measured by return on assets (ROA). More precisely, it was found that firms that failed to seek ISO certification experienced substantial deteriorations in ROA, 436 VADBAS ZINī TNE productivity and sales, while firms that did seek certification generally managed to avoid such declines. In other words, firms that received certification did not, on average, see their absolute performance improve, but they did see their relative performance improve substantially, compared to their uncertified peers (Corbett et all. 2002). Even discussing specific environmental standards of ISO 14001, analysts argue that it is a business issue, not just environmental one. Environment care is closely related with overall best practices in various industries, and thus has impact on overall business operations (Corbett, Russo, 2001). However, company managers may consider ISO system implementation related with external benefits, many of which belong to the marketing area. In general, quality management and marketing have been both described in philosophical, cultural and process terms. Like marketing orientation, TQM can be regarded as a philosophy that entails a set of principles that give meaning to quality issues within a business. As with market orientation, quality management can also be seen in a cultural light since it implies that a set of values, attitudes and beliefs must be present in an organisation for people to implement policies that promote quality standards. In addition, both market orientation and TQM can be approached from a systems perspective, as demonstrated by the existence of ISO standards (Meldrum, 2000). In practical sense, though being directed to improve managerial procedures, ISO systems go beyond this and serve for companies as an important marketing tool. Managers declare this during interviews and in many other occasions, and many studies confirm this to some extent. This was more or less analysed by the author of this article on the basis of Lithuanian SME data (Urbonavicius, 2004), as well as during the other study that included industry specific characteristics (Ivanauskiene, Urbonavicius, 2003). It is obvious that ISO systems are widely implemented in numerous companies of various countries. However, ISO system implementation represents complex, time consuming and costly project for companies, especially SMEs. Therefore, there must be strong, direct and perhaps rather simplistic (in SME case) overall motivation to go ahead with this project. What are these main motivations that drive managers of SME’s to undertake these projects? It seems that external (marketing) arguments play significant role as initial motivation of ISO implementation and one of objectives of this research was to analyse this issue on the basis of empirical data. The initial motivations of ISO system implementation might to some extent pre- define its practical usage, effectiveness and benefits, and may lead to different overall performance of the company. However, this argument can be false, and initial main motivation might not be related with benefits after ISO system implementation. At the same time, it is hard to measure these benefits (if they exist), since precise decomposition and control of numerous parallel factors is almost impossible. Logically, sales and marketing motivations would have to lead towards generating marketing benefits, and the most general measurable indicator of them would be increase of sales. Managerial motivations should generate managerial benefits, which somehow should be expressed in operational efficiency. However, managers might perceive benefits differently, not directly relating them with indicators of growth of sales or operational efficiency, since personalities and even intuition mean a lot in decision making in SMEs (Enright, 2001). Therefore empirical study had to investigate what were the main benefits of ISO implementation for SMEs. Are management expectations (motivations) really S Urbonavicius. ISO sistģmu vadlšanas un tirgvedlbas aspektu lstenošana Latvijas un Lietuvas kompenijes 437 consistent with results of ISO implementation? Are these benefits noticeable by observing changes of SME growth of performance, or can just be described as qualitative expressions of managerial attitudes? Do they remain in-line with motives and objectives of ISO implementation declared before the project started? 2.2. Methodology and Research The analysis is based on two sets of in-depth interviews with SME managers in Latvia and Lithuania. The first interview with every company was performed before starting ISO system implementation, the other – one year after the project was formally finished. The first interviewing procedure was related with possibility of receiving grants for partial payment to business consultants that assist in ISO system implementation, therefore during the first meeting managers were really motivated to specify their motives and expectations about ISO systems. The second interview with every company was held a year after ISO project with consulting company had been completed. At that moment, majority of companies already had ISO certificates granted. Even if this was not the case yet, company managers were already able to define the main benefits of ISO project, and evaluate efficiency of the undertaken project in terms of its pay-back time. In addition to this, during every interview sales volume and number of employees in a company at the year of the interview was recorded. The difference between these indicators served as an objective measurement of changes within the SME after ISO system implementation and potential reflection of experienced benefits. The sample included 128 SMEs (63 from Latvia and 65 from Lithuania) that received subsidies for ISO 9000 or 9001:2000 system implementations from one of grant programs operating in both countries. All of them belonged to the category of small and medium enterprises, i.e. had less than 250 employees were majority private and majority locally owned. The survey was performed from 1996 to 2003. Therefore it covered period of initial awareness about ISO standards and the following period, during which managers had already had a chance to appeal to facts and references of other companies in the same countries. 3. Motivations to Implement ISO System 3.1. Comparison with the Change of Sales The survey disclosed significant dominance of sales and marketing motives when SMEs decided to implement ISO system. Almost 62% of managers of interviewed companies stated that marketing motives had been the most important in deciding to implement ISO system. More specifically, they expected to use ISO certificate for export expansion, participation in both domestic and international tenders. In some other cases managers expected to use it as an image-building competitive tool. Just in few instances companies passively reacted to requirements to implement ISO from their partners (buyers or suppliers). In all cases, marketing motivation of ISO implementation had lead towards stabilization or increase of company sales, and this had been expected as the main integrative benefit of the project. Empirical data confirmed that a large group of 438 VADBAS ZINī TNE companies (about 75%) increased their sales in the period between the two interviews. In majority of instances the growth was up to 50% (Fig 3). 0% 5% 10% 15% 20% 25% 30% 35% 40% 45% Sales decrease Increase up to 50% Increase by 50 to 100% Increase by 100% or more Managerial Motives Marketing Motives Fig. 3. Sales Change by Motives of ISO Implementation However, there is no statistically significant evidence that initial motivations are somehow related to changes of SME sales. The proportion of management and marketing motivated companies is almost the same in all growth categories. It is more surprising that only three-quarters of companies experienced growth of sales during the period between the two interviews (i.e. sales declined in every fourth company). Most probably, there were numerous other factors involved, and ISO implementation effects were masked among their influences. Consequently, it is possible to propose: Proposition 1. Initial marketing-oriented managers’ motivation to implement ISO system is not resulting in faster increase of SME sales compared to companies where managers have different motivations. 3.2. Comparison with the Change of Number of Employees Empirical data show that marketing motivations do not have direct relationship with the change of company employees’ number. Sales increase and overall growth expectations might require some increase in SME staff, and this can be observed among the sample companies. The group that modestly increased their number of employees was dominated by companies, whose managers had stated marketing motives for implementing ISO (Fig 4). In the group of companies that reduced their number of employees, managerial motivations of ISO implementation prevailed. Therefore we propose: Proposition 2. Initial marketing-oriented managers’ motivation to implement ISO system can be associated with modest increase of employees number, while managerial motivations more often result in decrease of number of employees. S Urbonavicius. ISO sistģmu vadlšanas un tirgvedlbas aspektu lstenošana Latvijas un Lietuvas kompenijes 439 Having this in mind, we could expect that managerial motivations would lead towards increase of operation efficiency. SMEs typically are sensitive to providing detailed information about their performance, but some efficiency measurement can be based on rather simplistic non-confidential indicators. In our case, the most convenient measure of general efficiency was sales per employee ratio change during the period between the two interviews. However, very large part (43%) of analysed companies experienced sales per employee ratio reduction, and this was absolutely not dependant on the type of initial ISO project motivation. Therefore the proposition is: Proposition 3. Initial motivation to implement ISO system has no observable relation with the change of SME operational efficiency. 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% Number decrease Increase up to 50% Increase by 50 to 100% Increase by 100% or more Managerial Motives Marketing Motives Fig.4. Change of the Number of Employees by Motives of ISO System Implementation 3.3. Comparison of Motives with the Declared Benefits The changes of sales and number of employees did not disclose clear relationship between initial motivations to implement ISO and the objective results. This required analysing how consistent managers were in their attitudes about ISO in general. This allowed disclosing the main pattern of how managers were changing their opinions about the main value of ISO systems. As much as 62% of managers initially stated marketing motives being the main for ISO system implementation. However, during the second interview almost three- quarters of them indicated that the main benefits of the ISO implementation belonged to internal (managerial) category (Fig 5). In general, during the second interview, absolute majority of managers emphasized managerial benefits. More than a half of those who previously were mainly concerned about external (marketing) motives now discovered internal (managerial) benefits of ISO implementation. In total, managerial benefits were named being the most important in 73% of instances. This can only be explained assuming that before starting ISO projects many managers were less aware of ISO 440 VADBAS ZINī TNE system managerial influences or lacked information about ISO in general. After the system was implemented, they noticed other benefits that seemed even more important than initial arguments for ISO implementation. More specifically, the most often mentioned managerial benefits included clearer procedures and functions, more logical organisational structures and document flows, better overall managerial control, improved quality of output. The proposition is: Proposition 4. Initially large majority of SME managers are driven by marketing motivation to implement ISO, but the opinion about the main benefit of ISO system is most frequently changed after the system implementation 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% Managerial Benefits Marketing Benefits Marketing Motives Managerial Motives Fig. 5. Relationship between Managerial and Marketing Motives and Benefits of ISO Implementation 4. Benefits of ISO System Implementation 4.1. Comparison with Growth There are no statistically significant differences in sales or employees’ number changes based on declared main benefits of ISO implementation. Only the fastest growing group is dominated by those, who indicate marketing benefits being the most important. This allows stating: Proposition 5. SME managers’ judgements about marketing or managerial benefits of ISO system implementation can not be illustrated by differences of SME growth in terms of sales or number of employees. 4.2. Comparison with Change of Operational Efficiency Though it had been expected that managerial motivations might be linked with efficiency increase in SMEs, it was not proven by the empirical data. Since many managers changed their opinions and discovered managerial benefits of ISO systems, it was interesting to relate these changed attitudes with changes of SME S Urbonavicius. ISO sistģmu vadlšanas un tirgvedlbas aspektu lstenošana Latvijas un Lietuvas kompenijes 441 operational efficiency. Sales per employee ratio analysis allows noticing some patterns (Fig 7). 0% 5% 10% 15% 20% 25% 30% 35% 40% 45% 50% Ratio decrease Increase up to 50% Increase by 50 to 100% Increase by 100% or more Managerial Benefits Marketing Benefits Fig. 7. Sales per Employee Change by Benefits of ISO Implementation It is noticeable that a very large number of companies experienced the ratio decrease, but companies that declared mainly managerial benefits make smaller part of this group. In the modest growth groups, companies that mainly experience managerial benefits of ISO prevail, and only the fastest growing group includes slightly more companies that declare marketing benefits of ISO system implementation. Perhaps this can be explained by the fact that these companies experienced real jump in growth of sales, and growth of employees was more modest or lagging behind for some time. Therefore the proposition is: Proposition 6. SME managers’ judgements about managerial benefits of ISO system implementation are more in line with efficiency changes than any other judgements about ISO motives or benefits. 5. Managerial Evaluation of ISO Project Pay-back There is one more very important aspect of analysis of ISO project implementation, which relates motives with benefits and plays referral role to managers who make this decision later than their colleagues. This is the pay-back time of the ISO system implementation costs. Though many internal costs and company resources can hardly be measured precisely, managers can judgementally add them to costs of hiring ISO consultants and put against the benefits of company performance improvements. Again, some differences occur on the basis of managerial or marketing orientation. It is noticeable that managers that were motivated by marketing motives in implementing ISO indicate faster pay-back of the project cost (Fig 8). 442 VADBAS ZINī TNE 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% Payback less than 1 year Payback 1 year Payback more than 1 year Managerial Motives Marketing Motives Fig. 8. ISO Project Pay-back by Motives of ISO System Implementation The same trend is equally obvious when ISO project pay-back is related to the main benefits of the project. Long pay-back group is heavily dominated by companies that mainly indicate managerial benefits of ISO (Fig 9). The proposition is: Proposition 7. Marketing motivated ISO projects are paid-back faster, no matter how the company is doing in terms of sales, employee number of operational efficiency. Managerial benefits seem to be declared more frequently, though these benefits are converted into ISO project pay-back form comparatively slower. 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% Payback less than 1 year Payback 1 year Payback more than 1 year Managerial Benefits Marketing Benefits Fig. 9. ISO Project Pay-back by Benefits of ISO System Implementation S Urbonavicius. ISO sistģmu vadlšanas un tirgvedlbas aspektu lstenošana Latvijas un Lietuvas kompenijes 443 6. Discussion 6.1. Summary of Findings This article analyses ISO system implementation issue attempting to deal just with the broad and general understanding of either marketing or managerial motives and benefits. At the same time, recording of only the most important motives or benefits refer just to their relative importance, not neglecting the absolute importance of the other side for the same company. Such a method allowed viewing the issue if ISO system implementation in SMEs of transition economies under the different angle, but, at the same time, instead of receiving precise quantitative measurements, the author was able to just generate a large list of propositions (table 1). Table 1 Summary of Propositions P1 Initial marketing-oriented managers’ motivation to implement ISO system is not resulting in faster increase of SME sales compared with companies where managers had different motivations. P2 Initial marketing-oriented managers’ motivation to implement ISO system can be associated with modest increase of employees number, while managerial motivations more often result in decrease of number of employees. P3 Initial motivation to implement ISO system has no observable relation with the change of SME operational efficiency. P4 Initially large majority of SME managers are driven by marketing motivation to implement ISO, but the opinion about the main benefit of ISO system is most frequently changed after the system implementation P5 SME managers’ judgements about marketing or managerial benefits of ISO system implementation can not be illustrated by differences of SME growth in terms of sales or number of employees. P6 SME managers’ judgements about managerial benefits of ISO system implementation are more in line with efficiency changes than any other judgements about ISO motives or benefits. P7 Marketing motivated ISO projects are paid-back faster, no matter how the company is doing in terms of sales, employee number of operational efficiency. Managerial benefits seem to be declared more frequently, though these benefits are converted into ISO project pay-back form comparatively slower. Current findings in Latvia and Lithuania can not be directly compared with other studies due to their methodological differences. However, some indirect comparisons can be made. The research disclosed little direct influences of implemented ISO systems on any quantitative indicator of business, as was observed by other studies (Tsekouras et al., 2002, Corbett et al., 2002, Martinez-Costa, Martinez-Lorente, 2003). As in other studies (Carlsson M. and Carlsson D, 2002, Escanciano et all., 2001, Dissanayaka et al., 2001), external (marketing) motives are more frequently mentioned as the most important for starting ISO project. In other words, the main driver for ISO system implementation and certification is environmental pressure 444 VADBAS ZINī TNE that can be expressed in more concrete marketing motives. However, managerial benefits are more frequently mentioned as being the most important after ISO system has already been implemented and managers have gained more knowledge about it. Good part of explanation for this can lay in lack of managerial knowledge about ISO system benefits before acquiring personal experience. Also, in some cases marketing benefits of ISO implementation and certification might be smaller than it was expected. As in other studies, the most important managerial benefits of ISO implementation include clearer procedures, better management control and product quality improvements. Very important additional aspect of analysis of ISO project implementation, relating motives with benefits, is the pay-back time of the ISO system implementation costs. It is evident that managers that were motivated to implement ISO by marketing motives indicate faster pay-back of the overall project cost. The same trend is also obvious when ISO project pay-back is related to the main benefits of the project. Long pay-back group is heavily dominated by companies that mainly indicate managerial benefits of ISO. This allows arguing that marketing-oriented ISO projects are paid-back faster than those that are oriented towards managerial improvements. 6.2. Future Research The findings and propositions of this article require further analysis at least in two directions. First, the article just outlines certain issues, without drawing more precise conclusions. Partially, this limitation is related with the scale of survey. The survey was piloting the different methodology and therefore a part of findings is of a descriptive nature, which opens possibilities for further elaboration. One of the possibilities is relating ISO implementation directly with SME internationalisation parameters. Second, it is unclear, how much the analysis in the two selected countries can represent patterns in other transition economies. The countries are relatively small and rather similar, and SMEs from these small markets experience relatively stronger pressure for internationalisation. Further research is needed to confirm similarities or differences of ISO-related managerial decisions in other transitional countries. NOTES 1 The number includes all types of ISO systems. Source: The ISO Survey: twelfth cycle (2002) highlights. BIBLIOGRAPHY 1. Buttle F. ISO 9000: Marketing Motivations and Benefits // International Journal of Quality & Reliability Management, 1997, 14 (9), pp. 993–947. 2. Carlsson M., Carlsson D. Experiences of Implementing ISO 9000 in Swedish Industry // International Journal of Quality and Reliability Management, 1996, 13, 7, pp. 36–47. 3. Certified Quality Management Systems 2004-01-01. Lithuanian Standards Board. http://alpha.lsd.lt/lt/doc/KS_04_01.doc (in Lithuanian), (accessed 8 January 2004). 4. Certified Quality Management Systems in Latvia. Latvian Quality Association. http://www.lka.lv/iso_13.html (in Latvian), (accessed 18 June 2004). S Urbonavicius. ISO sistģmu vadlšanas un tirgvedlbas aspektu lstenošana Latvijas un Lietuvas kompenijes 445 5. Corbett Ch., Montes M. J., Kirsch D. A., Alvarez-Gil M. J. Does ISO Certification Pay? // ISO Management Systems, July–August, 2002, pp. 31–40. 6. Corbett Ch., Russo M. V. ISO 14001: Irrelevant or Invaluable? // ISO Management Systems, December 2001, pp. 23–29. 7. Dissanayaka M. M., Kumaraswamy K., Karim K., Marosszeky M. Evaluating Outcomes from ISO 9000-Certified Quality Systems of Hong Kong Constructors // Total Quality Management, 2001, vol. 12, No 1, pp. 29–40. 8. Elfring T., Hulsink W. Networks in Entrepreneurship: The Case of High-technology Firms // Small Business Economics, 2003, 21, pp. 409–422. 9. Enright M. Approaches to Market Orientation and New Product Development in Smaller Enterprises: a Proposal for a Context-rich Interpretive Framework. // Journal of Strategic Marketing, 2001, 9, pp. 301–313. 10. Escanciano C., Fernandez E., Vasquez C. ISO 900 Certification and Quality Management in Spain: Results of a. National Survey. The TQM Magazine, 2001, 3, pp. 192–200. 11. Ishikawa A. (ed.) The Formation of Networking Cooperation among Small Enterprises in Central Europe. Collection of Studies. The Sasakawa Peace Foundation, The Sasakawa Central Europe Fund, 2004. 12. Ivanauskiene L., Urbonavicius S. Motivations and Benefits of ISO System Implementation in Transportation-related Companies: Marketing Aspect of ISO // Transport, 2003, vol. XVIII, No , pp. 241–247. 13. Martinez-Costa M., Martinez-Lorente A. R. Effects of ISO 9000 Certification on Firms’ Performance: a Vision from the Market // TQM and Business Excellence, 2003, vol. 14, No. 10, pp. 1179–1191. 14. McLarty R. The Attitudes of British Managers in Small and Medium-Sized Enterprises to the Implementation of Value Chain Concept. International Journal of Management. 2003, vol. 20, No. 4, pp. 430–442. 15. Meldrum M. A Market Orientation. In: Marketing Management: A Relationship Marketing Perspective. – London: Macmillan Press, 2000 16. Naylor J., Hawkins N., Wilson C. Benchmarking Marketing in an SME: The Case of an Italian Kitchen Furniture Manufacturer // The Marketing Review, 2001, pp. 325–339. 17. Ruzevicius J., Adomaitiene R. Questions of quality internationalisation and methodology. In: Ekonomika ir vadyba (Economics and Management). Proceedings of Annual Conference in Kaunas Technological University, October 1999. – Kaunas: Technologija (in Lithuanian), pp. 300–321. 18. Ruzevicius J., Adomaitiene R., Sirvydaite J. Motivation and Efficiency of Quality Management Systems Implementation: a Study of Lithuanian Organizations // Total Quality Management, 2004, vol. 15, No 2, 173–189. 19. The ISO Survey: Twelfth Cycle (2002) Highlights. http://www.iso.ch/iso/en/iso9000- 14000/pdf/survey12thcycle.pdf (accessed 5 September 2003). 20. The ISO Survey: Tenth Cycle (2000) Highlights. http://www.iso.ch/iso/en/iso9000- 14000/pdf/survey10thcycle.pdf (accessed 3 September 2003). 21. Tricker R. ISO 9000 for Small Businesses. – Oxford: Butterworth-Heinemann, 1997. 22. Tsekouras K., Dimara E., Skuras D. Adoption of Quality Assurance Scheme and its Effect on Firm Performance: A study of Greek Firms Implementing ISO 9000 // Total Quality Management, 2002, vol. 13, No 6, pp. 827–841. 23. Urbonavicius S. Marketing Aspects of ISO System Implementation // Ekonomika, 2004, 65, pp. 124–138. 24. Wayhan V. B., Kirche E. T., Khumawala B. M. ISO 9000 Certification: The Financial Performance Implications // Total Quality Management, 2002, vol. 13, No 2, pp. 217–231. 446 VADBAS ZINī TNE ISO sistāmu vad? šanas un tirgved? bas aspektu ? stenošana Latvijas un Lietuvas komp ? nij ? s Kopsavilkums Autore uzskata, ka ISO sistģma ir plaši atzlta vadlšanas metode, kura palldz kompenijem sakertot to iekšģjes funkcijas, ke arl ietekmģ uz ⴣ mumu konkurģtspģju. Autore analizģ iekšģjo (vadlšanas) un erģjo (tirgvedlbas) efektu ISO sistģmu lstenošane uz Latvijas un Lietuvas mazo un vidģjo uz ⴣ mumu izlases apsekojumu bezes, organizģjot divas intervijas katre kompenije. Svarlgekais secinejums: vairekums mazo un vidģjo uz ⴣ mumu vadlteju sekume lsteno sistģmu tirgvedlbas motlvu ietekmģ un radikeli maina savu viedokli pģc sistģmu lstenošanas, noredot, ka galvenie ISO ieguvumi ir vadlbas sfģre. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 447.–461. lpp. Pašvaldābu lēmējvaras attāstāba pasaulē un Latvijū The Development of Legislature of Local Governments in the World and Latvia Edvāns Vanags Latvijas Universitate, Aspazijas bulv. 5, LV-1050, Rega E-pasts: lsi@latnet.lv Jautajums par pašvaldebu lģmģjvaras un izpildvaras attiecebam, par to nodalešanu vienmģr ir aktuals. Jo mazaka pašvaldeba, jo taja lielaka lģmģjvaras un izpildvaras sapll šana, un otradi. Vairakas Eiropas valstes, piemģram, Apvienotaja Karalistģ un Nederlandģ, pģdģja laika vģrojama tendence pastiprinat izpildvaras lomu, atstajot padomei ka galvenos uzdevumus sadarbebu ar vietģjo sabiedrebu un izpildvaras kontroli. Latvijas pašvaldebu domes (padomes) saskaⴧ ar likuma „Par pašvaldebam” pieš? irtajam tiesebam uzskatamas par visai stipram. Atbilstoši pašvaldebu vadetaju aptaujas rezultatiem lģmģjvaras estenošanas kopindekss ir augsts – 82%. Atslēgvūrdi: pašvaldebu lģmģjvara, dome, padome, izpildvara, sadarbeba, iedzevotaji. Key words: legislature of local governments, council, executive, co-operation, public, population. Ievads Katras demokratiskas pašvaldebas kodols ir tas lģmģjvara – padome, dome, asambleja vai vģlģtaju sapulce. Eiropas Vietģjo pašvaldebu harta, kuru 1985. gada 15. oktobre paraksteja Eiropas Padome Strasbl ra un kurai 1996. gada 22. februare ar Saeimas likumu „Par 1985. gada 15. oktobra Eiropas Vietģjo pašvaldebu hartu” pievienojas are Latvija, ir minģts, ka savas tiesebas pašvaldeba realizģ ar padomju vai asambleju starpniecebu. Tas locek? us ievģlģ brevas, aizklatas, tiešas, vienledzegas, visparģjas vģlģšanas. Tas neliedz izmantot pilso ? u sapulces, referendumus un citas tiešas pilso ? u ledzdalebas formas, kur to at ? auj likums. Topošaja Eiropas Re ? ionalo pašvaldebu harta teikts, ka to padomes vai asamblejas var ievģlģt tieši vai are izveidot no iedzevotaju ievģlģtiem vietģjo pašvaldebu deputatiem [2]. Netiešas vģlģšanas, protams, ir mazak demokratiskas neka tiešas vģlģšanas, bet tas tiek pie? autas tadģ? , ka dažas Eiropas valstes, are Latvija, šada prakse ir sastopama. Raksta mģr ? is ir izpģtet pašvaldebu lģmģjvaras darbebu un attestebu Eiropas Savienebas (ES) valstes, ASV un Latvija un sniegt priekšlikumus lģmģjvaras pilnveidošanai Latvijas pašvaldebas. 448 VADBAS ZINī TNE 1. Pašvaldābu lēmējvara Eiropū un ASV 1.1. Pašvaldābu padomju vēlēšanu atšņirābas dažūdūs valstās Da ㈧ Eiropas valstu pašvaldebu padomju vģlģšanas var piedaleties attiecegas valsts pilso ? i, ka are vietģjie iedzevotaji, kas nav pilso ? i, bet kas valste ir nodzevojuši noteiktu laiku (piemģram, Zviedrija – 3 gadus). Ka pilso ? iem, ta nepilso ? iem, lai iegl tu tiesebas vģlģt, zinamu laiku pirms vģlģšanam ir bijis janodzevo pašvaldebas teritorija. Parasti šis laiks ir visai neliels – divi mģneši, ? etri mģneši vai pusgads. Dažas valstes, piemģram, Vacija, vietģjas vģlģšanas var piedaleties tikai pilso ? i. Ir valstis, piemģram, Igaunija, kur vietģjo padomju vģlģšanas aktevas vģlģšanu tiesebas, t. i., tiesebas piedaleties vģlģšanas, ir are nepilso ? iem, kas zinamu laiku (5 gadus) nodzevojuši attiecegaja valste, bet pasevas vģlģšanu tiesebas (tiesebas tikt ievģlģtam par deputatu) – tikai pilso ? iem. Deputatu skaitu padomģ parasti nosaka vai nu pašvaldebas harta (ASV) vai vietģjo padomju (domju) vģlģšanu likums (Latvija), vai pašvaldebu likums (Polija), vai are iepriekšģja sasaukuma vietģja padome (Danija). Rietumeiropas valstes deputatu skaits vietģjas padomģs ir lielaks neka ASV un Kanada. Vidģji viena Danijas municipalitatģ ir 17 deputati, Somija – 28, Norvģ? ija – 31, Zviedrija – 47 deputati. Vismazakas pašvaldebu padomes ir Šveicģ (3 ledz 9 deputati) un Islandģ (3 ledz 27 deputati). Lielas pašvaldebu padomes ir Apvienotaja Karalistģ. Grafistu padomģs atkareba no iedzevotaju skaita ir no 60 ledz 100 deputati, rajonu (vietģjas) padomģs – no 50 ledz 80 deputati, draudžu padomģs – no 5 ledz 25 deputati [10]. Polija, lai ekonomģtu pašvaldebu izdevumus, kopš 2002. gada rudens vģlģšanam bl tiski samazinats deputatu skaits pašvaldebu padomģs, piemģram, pilsģta ar 100 tl kstošiem iedzevotaju tas samazinats no 40 ledz 23, pilsģta ar 500 tl kstošiem iedzevotaju – no 60 ledz 34 deputatiem [13]. Lielakaja da ㈧ Rietumeiropas valstu vietģjas vģlģšanas deputatu kandidati tiek izvirzeti pģc partiju (are vietģjo) sarakstiem (proporcionalas vģlģšanas), bet Somija – individuali un neatkaregi no partijas piederebas (mažoritaras vģlģšanas). Savukart Francija un Luksemburga mazas (ledz 3500 iedzevotajiem) municipalitatģs notiek mažoritaras vģlģšanas, parģjas – proporcionalas vģlģšanas. Jaukto sistģmu lieto are Polijas pašvaldebu vģlģšanas. Tur pašvaldebas ar iedzevotaju skaitu virs 20 tl kstošiem lieto proporcionalo sistģmu, mazakas pašvaldebas – mažoritaro sistģmu. Mažoritaras sistģmas gadejuma pašvaldebas teritorija izveido vairakus vģlģšanu apgabalus un no katra apgabala ievģlģ vienu deputatu. Deputatu ievģlģšanas laiks ir 2 ledz 6 gadi. Piemģram, Zviedrija deputatus ievģlģ uz 3 gadiem, Danija – uz 4 gadiem, Italija – uz 5 gadiem, Francija – uz 6 gadiem. Da ㈧ valstu (Anglija, Šveicģ u. c.) visus deputatus neievģlģ viena un taja paša laika. Tadģjadi tiek nodrošinata pieredzes parmantojameba. Deputatus dažkart ievģlģ no specialiem vģlģšanu apgabaliem, dažkart no visas pašvaldebas teritorijas, citkart pģc jauktas metodes. ES valstu pilso? iem ir tiesebas vģlģt un tikt ievģlģtiem pašvaldebu padomģ cita ES valste, ja vi ? i taja pastavegi uzturas. Vairuma valstu pašvaldebu padomes priekšsģdģtaju – mģru – vietģjas pašvaldebas un padomes prezidentu re ? ionalajas pašvaldebas ievģlģ deputati no sava vidus. Ta ? u pģdģjos gados arvien popularaka k㈫ st mģra ievģlģšana tiešas vģlģšanas, E. Vanags. Pašvaldebu lģmģjvaras attesteba pasaulģ un Latvija 449 piemģram, Italija, Apvienotaja Karalistģ, rija, Austrija, Šveicģ, Vacija, Norvģ? ija, Polija. Dažas no šem valstem (Apvienotaja Karalistģ, Austrija, Šveicģ, Vacija) da ㈧ pašvaldebu mģru ievģlģ pilso ? i vai iedzevotaji, bet da ㈧ – deputati no sava vidus. Tieši ievģlģtu mģru parasti var atsaukt vietģjas padomes, bet, piemģram, Polija un dažas Vacijas federalajas zemģs – ar vietģja referenduma paledzebu. Tieši ievģlģta mģra sistģma visnota? uzskatama par pozitevu, jo ta stiprina pašvaldebu demokratisko un politisko profilu, dod iespģjas pilso ? iem estenot tiešo demokratiju, nodrošina spģcegu izpildvaru un tas vadetaja atbildebu pilso ? u priekša. Dažas valstes (Be ㈴ ija, Nederlandģ) mģru un re ? ionalas pašvaldebas padomes prezidentu iece ? karalis (karaliene) no pašvaldebu deputatu vidus, Luksemburga mģru un alderma ? us izvģlas no deputatiem, vi? us apstiprina lielhercogs (pilsģtas) vai iekšlietu ministrs (lauku pašvaldebas). Lielakaja da ㈧ Eiropas valstu pģdģjos gados vģlģtaju aktivitates lemenis pašvaldebu vģlģšanas ir pazeminajies, Apvienotaja Karalistģ – pat ledz 30%, un tikai dažas valstes (Danija, Spanija, Ungarija) tas ir palielinajies. Vģlģtaju aktivitates samazinašanas galvenie cģlo ? i ir šadi: vilšanas politi ? os un atsvešinašanas no politiskajam partijam (gandrez visas Eiropas valstes), pašvaldebu parak liela politizacija (Horvatija), ekonomiskie faktori (Vacija), atseviš? u plašsazi ? as ledzek ? u negateva loma (Apvienotaja Karalistģ) [18]. Tradicionali zema vģlģtaju aktivitate ir ASV. Dažos gados tas vidģjais lemenis valste ir nosledģjis ledz pat 27%. Nav nekads retums, ka atseviš 〧 s ASV pašvaldebas vģlģšanu aktivitates lemenis ir 10–15% [15]. Tik zema vģlģtaju aktivitate liela mģra izskaidrojama ar to, ka daudzi pilso ? i pašvaldebas neuzskata par politiskam institl cijam. ASV pašvaldebu vģlģšanas notiek parsvara pģc mažoritaras sistģmas. Lielakajas pilsģtas, un are ne visas, parasti lieto proporcionalo sistģmu. Ta izplateta apmģram ceturtaja da ㈧ pašvaldebu ar iedzevotaju skaitu virs 2500 [16]. Pie proporcionalas sistģmas vģlģtaju aktivitate caurmģra ir lielaka neka pie mažoritaras sistģmas. ASV ir izpģtets, ka bagatakie un izgletotakie iedzevotaji piedalas vģlģšanas aktevak neka nabadzegakie un mazak izgletotie. Tapat ir pieradets, ka iedzevotaju sapulcģs ka pašvaldebas lģmģjvaras institl cijas vidģji piedalas mazak personu neka parstavniecebas institl ciju vģlģšanas [15]. ASV tapat ka Eiropa pasevi politika ir jaunieši. V. Greja un P. Eisingers atzemģ, ka ASV 60 gadus vecie vģlģtaji ir 2,5 reizes aktevaki neka 26 gadus vecie vģlģtaji [16]. Ledztekus lģmģjvaras vģlģšanam gandrez visas Eiropas valstes (Latvija ir viens no retajiem izⴣ mumiem) un ASV organizģ vietģjos referendumus – gan konsultatevos, gan saistošos. Vairakas valstes (Austrija, Vacija, Šveicģ, Somija, ? ehija, Ungarija, Italija un ASV) tos var ierosinat ne tikai pašvaldebas padome, bet are pilso? i. 1.2. Municipūlūs pūrvaldes organizūcijas formu raksturojums (lēmējvaras un izpildvaras attiecābas) Pasaulģ vienmģr aktuals ir jautajums par pašvaldebu lģmģjvaras un izpildvaras attiecebam. Tas liela mģra ir atkaregas no municipalas parvaldes organizacijas formas konkrģtaja pašvaldeba. Lai are šo formu modifikacijas ir visai plašas, var izdalet piecus galvenos formu tipus: a) mģrs – padome; b) padome – menedžeris; c) komisijas parvalde; d) padome – valde; e) pilsģtas (lauku municipalitates) sapulce. 450 VADBAS ZINī TNE Formu mģrs – padome iedala divas apakšformas (sistģmas) atkareba no mģra tiesebam un lomas attieceba pret padomi un visu municipalas parvaldes aparatu: „vajš” mģrs – padome un „stiprs” mģrs – padome. Sistģma „vajš” mģrs – padome liela mģra saglaba municipalas parvaldes ang? u modeli. Tai raksturega „stipra” padome, kas pilda ne tikai lģmģjorgana un izpildvaras kontroles funkcijas, bet veic are daudzus kartģjos parvaldes uzdevumus. Sistģmai „vajš” mģrs – padome ir tendence samazinaties. „Vaji” mģri galvenokart ir nelielas pašvaldebas, lielas pilsģtas to ir mazak. Daudz plašak ir izplateta sistģma „stiprs” mģrs – padome, kura nodrošina mģram lielas pilnvaras ka politiskajos, ta administratevajos jautajumos. „Stipru” mģru gandrez vienmģr ievģlģ iedzevotaji. Mģrs iece ? are svaregakas izpildorgana amatpersonas, vada un kontrolģ izpildvaras darbebu, sastada vietģja budžeta projektu, iesniedz to padomei apstiprinašanai un organizģ ta izpildi. Mģrs padomes lģmumiem var uzlikt grl ti parvaramu veto. Kopuma pozitevi vģrtģjot sistģmu „stiprs” mģrs – padome, jaatzemģ tas trl kumi: a) mģra rokas koncentrģtas varas dģ? vi ? am var izveidoties konflikts ar padomi, ka are var veidoties korupcija; b) ne vienmģr viena persona izdodas apvienot gan spģcegu politi ? i, gan spģcegu administratoru. Sistģma „stiprs” mārs – padome ir izplateta vairuma ASV lielako pilsģtu – ? ujorka, ? ikaga, Filadelfija, Losandželosa, Sanfrancisko u. c. Forma padome – menedžeris radas ASV 20. gadsimta sakuma, lietojot municipalaja parvaldģ privatuz ⴣ mumos uzkrato pieredzi augstas klases vadebas un ekonomikas profesiona? u izmantošana. Forma paredz, ka padome iece ? profesionalu menedžeri (administratoru) municipalas parvaldes organizacijai. Formas padome – menedžeris priekšroceba ir ta, ka taja administrateva vara pieder profesiona? iem vadebas un ekonomikas sfģra, kurus speciali šim noll kam gatavo universitatģs. Trl kums formai ir, ka ta, zinama mģra bl dama tehnokratisma produkts, nereti otraja plaksnģ atstaj municipalas parvaldes politiskos aspektus. Forma padome – menedžeris blakus formai „stiprs” mģrs – padome uzskatama par vienu no progresevakajam sistģmam. Pašvaldebu epatsvars, kas lieto formu padome – menedžeris, nepartraukti palielinas. Tiek prognozģts, ka ar laiku ta k㈫ s par visplašak izmantojamo sistģmu. Forma padome – menedžeris galvenokart izplateta vidģji lielas pilsģtas, piemģram, ASV ta ir vispopularaka pilsģtas ar iedzevotaju skaitu no 25 ledz 250 tl kstošiem, ka are Kanzasa, Dallasa, Sanantonio. Municipala p ? rvaldes komisijas forma, saledzinot ar divam iepriekšģjam, ir daudz mazak izplateta, un ta pieder pie izzl došam formam. Are še forma tapat ka sistģma padome – menedžeris ir radusies ASV 20. gadsimta sakuma. Municipalas parvaldes komisijas forma apvieno viena organa lģmģjvaru un izpildvaru. Tipveida varianta iedzevotaji kopuma no pilsģtas ievģlģ nelielu municipalo komisiju (parasti 5 cilvģku sastava), kas vienlaicegi pilda gan municipalitates politiskas un stratģ? iskas funkcijas, gan veic izpildvaras administratevo vadebu. Katrs komisijas loceklis, t. i., deputats, ir are municipalitates departamenta (noda ? as vai vairaku noda ? u) vadetajs. No ml sdienu parvaldes skatejuma komisijas forma ir visai nelo ? iska. Ta sadala municipalitati piecas mazas „karalistģs”, kas apgrl tina iespģju normali koordinģt municipalo parvaldi un padara to haotisku. Tapģc komisijas forma netiek uzskateta par perspektevu. Tera veida Eiropas valstes še forma neeksistģ. Municipalas organizacijas forma padome – valde ir visai izplateta Rietum- eiropas valstes. Ta paredz, ka deputatu padome no deputatiem ievģlģ skaitliski E. Vanags. Pašvaldebu lģmģjvaras attesteba pasaulģ un Latvija 451 nelielu (3–7 cilvģki) valdi. Padomes priekšsģdģtajs parasti vienlaicegi ir are valdes priekšsģdģtajs. Valde ir ne tikai padomes izpildinstitl cija, bet var are pie ? emt mazak svaregus lģmumus. Tiesa, padome var valdes lģmumus atcelt. Valdes sģdes notiek vidģji reizi viena divas nedģ㈧ s. ? oti mazas municipalitatģs lģmģjvaras funkcijas vģlģtas padomes vieta var veikt iedz ? vot ? ju sapulce, kas ievģlģ izpildorganus, pie ? em lģmumus, piemģram, par nodok ? u iekasģšanu, pilsģtas (lauku municipalitates) apbl vi u. c. Lai are bieži slavģta ka izcils tiešas demokratijas piemģrs, še forma pieder pie izzl došam, jo to var izmantot tikai mazas pašvaldebas. Ta ir palikusi ? etras piektda ㈧ s pašvaldebu Šveicģ un dažas ASV pavalstes. Šveicģ lielas pilsģtas tiešas demokratijas vieta ir parstavniecebas demokratija – vģlģtas padomes. ASV pašvaldebu padomju deputatus visbiežak ievģlģ no visas pašvaldebas teritorijas (60% gadejumos), retak – no specialiem vģlģšanu apgabaliem, kas izveidoti pašvaldebas teritorija (13%), vai pģc jauktas sistģmas (27%). Caurmģra viena pašvaldebas padomģ ir 6–7 deputati [16]. Abi šie apstak? i kavģ pietiekoši plašu minoritašu parstavniecebu pašvaldebu padomģs. Tajas pašvaldebas, kuras deputatus ievģlģ no specialiem vģlģšanu apgabaliem, minoritatģm, pirmam kartam, nģ? eriem un spaniski runajošiem, ir daudz lielakas izredzes tikt ievģlģtiem, jo ASV minoritates parasti dzevo noteiktos pilsģtas rajonos. ASV akadģmiska personala un prakti ? u vidl arvien biežak tiek uzdots jautajums, vai nevajadzģtu izveidot lielakas pašvaldebu padomes, lai nodrošinatu vispusegaku parstavniecebu. Ir atseviš ? i piemģri – ? ujorkas pilsģtas harta 1989. gada izdarets labojums, ar kuru deputatu skaits palielinats no 36 ledz 51. 1987. gada Federala tiesa noteica, ka Ilinoisas pavalsts Springfeldas pilsģta japalielina deputatu skaits padomģ, lai pavģrtos lielakas iespģjas minoritašu parstavniecebai [16]. 1.3. Padomes lomas izmaiī as Apvienotaja Karalistģ ilgus gadus vietģjas pašvaldebas vadoša institl cija bija padome, kas varģja dele 㐣 t lģmumu pie ? emšanu komitejam, bet pģc 2000. gada Vietģjo pašvaldebu likuma pie ? emšanas palielinajas izpildvaras loma. Apvienotaja Karalistģ pašlaik tapat ka Nederlandģ valda uzskats, ka deputatiem nevajadzģtu koncentrģties uz politiku pašvaldebas padomes iekšienģ, bet gan daudz plašaka mģroga, veicot vģlģtaju parstavniecebas lomu [7; 12]. 1914. gada, gandrez pirms simt gadiem, Nederlandes modernas publiskas parvaldes „garegais tģvs” Gerits van Poelje (1884–1976) paredzģja tieši ievģlģto municipalo padomju ka demokratisku vietģjo pašvaldebu galveno institl ciju lomas samazinašanos un to pakapeniskas beigas. Gerrita van Poeljes paredzģjums pamatojas uz diviem apsvģrumiem. Pirmkart, nepieciešameba palielinat vietģjo pašvaldebu parvaldes efektivitati un profesionalizacija samazina da? laika politi ? u – amatieru lomu un pastiprina izpildvaras un vietģjo ierģd ? u lomu. Otrkart, iedzevotaju izgletebas leme ? a paaugstinašanas rada iespģjas tiešai, efektevai, demokratiskai kontrolei par vietģjo publisko parvaldi. Atbilstoši Gerita van Poeljes uzskatiem funkcionalo (efektivitates) un demokratisko prasebu kombinģšana padara municipalas padomes par maznozemegam institl cijam [7]. Gandrez simt gadu Gerita van Poeljes paredzģjums nepiepildejas. Ta ? u šobred vi? a uzskati ir ? oti aktuali, jo Nederlandes pašvaldebas vģrojama izteikta izpildvaras nostiprinašana. Ledz šim dominģja padome. Divu izpildvaras institl ciju – valdes un mģra – varu liela mģra noteica padome. Aldermani ievģlģja padome no deputatu vidus. Kopš 2002. gada marta pašvaldebu vģlģšanam visas Nederlandes pašvaldebas 452 VADBAS ZINī TNE lieto dualistisku modeli, kas nodrošina skaidru atš ? irebu starp lģmģjvaru un pašvaldebas administraciju. Modelis nostiprina mģra un valdes pozecijas. Padome koncentrģjas uz izpildvaras kontroli. Aldermanis vairs nevar bl t deputats, bet vi? u tapat ka iepriekš ievģlģ padome [7]. Daudzas vietģjas demokratijas studijas liecina, ka tradicionala padomes prioritate gan lģmģjvaras, gan administratevajas lietas liela mģra bija mets. Pat vietģjas politikas veidošana noteicoša bija izpildvara: lielas pašvaldebas – valde un it epaši aldermanis, mazas pašvaldebas – mģrs. Deputati, bl dami da ? laika politi ? i – amatieri, vienkarši nav spģjegi bl t par vadetajiem modernas liela mģroga pašvaldebas. Jaunajos apstak ? os deputati vairak laika var veltet attiecebam ar pilso ? iem (parstavniecebas loma). Padomes pozecijam demokratijas apstak? os ir nevis javajinas, bet japastiprinas, galvenokart pastiprinot kontroles un uzlabojot parstavniecebas funkcijas. Kopš 2002. gada marta vģlģšanam no jauna ievģlģtie padomes deputati jau no paša sakuma strada dualistiskas struktl ras apstak? os [7]. 2. Pašvaldābu lēmējvaras reformēšana Latvijū 2.1. Pašvaldābu lēmējvaras vēsturiskū attāstāba No piecam klasiskam municipalas parvaldes organizacijas formam Latvijas pašvaldebas vģstures gaita lietotas ? etras. Vienega, kas nav izmantota, ir komisijas forma. Atbilstoši pirmajiem pašvaldebu likumiem Latvijas teritorija – 1866. gada pagastu pašvaldebu likumam un 1877. gada pilsģtu pašvaldebu likumam – pašvaldebas lģmģjvara piederģja padomei (pagastos) un domei (pilsģtas), ka are vģlģtaju sapulcei. Ta? u vģlģtaju sapulces funkcijas bija ? oti šauras, saledzinot ar iedzevotaju sapulcģm ASV un Šveicģ. Tas vienegais uzdevums bija ievģlģt domniekus (pilsģtas) un pagasta vecako, vi ? a palegus, tiesnešus un pagasta vietnieku pulku (šodienas skatejuma deputatus) [11]. Pagasta sapulces nebija demokratiskas – balsstiesebas bija katram saimniekiem un rentniekiem, bet tikai pa vienai balsij – katriem 10 kalpiem un bezzemniekiem. Pilsģtas vģlģtaju tiesebas bija 25 gadus sasniegušajiem pilsģtas iedzevotajiem, ja vi? iem pilsģtas teritorija piederģja ar nodokli apliekams nekustams epašums vai are vi ? i maksaja tirdzniecebas vai rl pniecebas nodokli. Šados apstak? os Rega 1878. gada no 72 domniekiem tikai 2 bija latvieši, bet 64 domnieki bija vacieši. Valde, kas bija pašvaldebas izpildinstitl cija, pilneba pak ㈧ vas domes lģmumiem. 1892. gada tika pie ? emts jauns, diemžģl reakcionaraks, pilsģtu pašvaldebu likums. Vģlģšanas varģja piedaleties tikai lielie namsaimnieki, tirgotaji un rl pnieki ar visai augstu nekustamas mantas vģrtebas u. c. cenzu. Ta rezultata 1893. gada Regas domģ ievģlģja tikai vaciešus. Valdes un pilsģtas galvas funkcijas tika paplašinatas uz domes rģ? ina. 1917. gada Krievijas pagaidu valdebas laika tika pie ? emts jauns, daudz liberalaks pašvaldebu likums un izmainets vietģjo pašvaldebu vģlģšanu likums. Tas paredzģja, ka dome tiek ievģlģta visparģjas, vienledzegas, aizklatas vģlģšanas bez jebkada mantas cenza, piedaloties are sievietģm [11]. Atbilstoši 1930. gada pilsģtu pašvaldebas likumam domei bija plašas pilnvaras. Likuma bija minģti 32 svaregakie domes uzdevumi, sakot ar pašvaldebas vadebas un amatpersonu ievģlģšanu un beidzot ar lemšanu par pilsģtas statistikas parskatiem. Pģc 1934. gada 15. maija pašvaldebu darbeba k ? uva nedemokratiskaka. Pilsģtas domes darbeba tika apturģta, un tas kompetence pargaja uz pilsģtas valdi, kura iecģla citas amatpersonas. E. Vanags. Pašvaldebu lģmģjvaras attesteba pasaulģ un Latvija 453 Atš? ireba no pilsģtam pagastos padomes netika likvidģtas, tikai to funkcijas tika sašaurinatas uz valdes funkciju paplašinašanas rģ? ina. Atbilstoši 1934. gada 17. jl lija likumam pagastu padomes vairs nevarģja izlemt jebkuru jautajumu, ka tas bija noteikts 1922. gada 21. jl nija „Likuma par pagastu pašvaldebu”, bet tikai tos, kas bija paredzģti šaja likuma. Pģc Latvijas okupacijas un iek? aušanas PSRS sastava 1940. gada un are vacu okupacijas laika (1941.–1945. gada) par realam pašvaldebam nevarģja bl t ne runas. Are visa pģckara perioda, kad Latvija bija iek? auta PSRS sastava, te nebija estu pašvaldebu, lai are formali iedzevotaji ievģlģja vietģjas Tautas deputatu padomes. Tads uzskats ir pamatojams ar šadiem komentariem: 1) nedemokratiska bija deputatu kandidatu izvirzešana vietģjam padomģm. Kandidatus izvirzeja, saska ? ojot ar partijas birojiem un komitejam. Pie tam parasti „no augšas” jau iepriekš tika noteikts, kadas socialas grupas, profesijas, dzimuma, dažkart are vecuma kandidats ir jaizvirza, lai kopa pa republiku vidģjie radetaji izskatetos tadi, kadi noteikti vissavienebas lemene. Ta, piemģram, Latvijas PSR vietģjo tautas deputatu padomju sastava, kas tika ievģlģtas 1982. gada, 40% deputatu bija stradnieki, 27% – kolhoznieki. Grupģjot pģc citam pazemģm, 49% deputatu bija sievietes, 34% bija jaunieši ledz 30 gadu vecumam, 47% deputatu bija komunistiskas partijas biedri [9]; 2) izvirzetajiem deputatu kandidatiem vģlģšanas nebija konkurentu; 3) vietģjam Tautas deputatu padomģm nebija realas varas, jo visi svaregakie lģmumi pirms to pie ? emšanas bija jasaska? o ar vietģjiem partijas organiem un nereti ar augstakstavošam institl cijam. Visiem pašvaldebas teritorija pastavegi pierakstetajiem iedzevotajiem, kas bija sasnieguši 18 gadu vecumu, bija tiesebas vģlģt un tikt ievģlģtiem. Vietģjas padomes ievģlģja uz divarpus gadiem. Deputatu skaits vietģjas padomģs bija parmģregi liels. Piemģram, 1987. gada Regas pilsģtas Tautas deputatu padomģ bija 500 deputati, no kuriem 301 (60%) bija stradnieks, 276 (55%) – komunistiskas partijas biedri, 233 (47%) – sievietes. Deputatu skaits Regas pilsģtas rajonu padomģs atkareba no iedzevotaju skaita rajona bija no 160 ledz 250. Pavisam Rega, skaitot abu leme? u pašvaldebas, bija 1860 deputati [8]. Deputatu padomes sesijas vajadzģja sasaukt ne retak ka ? etras reizes gada. Demokratiskakas saledzinajuma ar iepriekšģjam bija 1989. gada decembra vietģjo padomju vģlģšanas. Pirmo reizi pģckara perioda deputatus ievģlģja pģc konkurences principiem. Praktiski konkurence bija starp Latvijas Tautas frontes atbalstetiem kandidatiem un PSRS prokomunistiska režema aizstavjiem. Vairuma gadejumu parliecinoši uzvarģja Latvijas Tautas frontes atbalstetie parstavji. 1989. gada vģlģšanas padomi ievģlģja uz 5 gadiem. Deputatu skaits padomģ, lai are bija mazaks neka iepriekšģjos sasaukumos, joprojam bija visai liels – no 15 ledz 120 atkareba no iedzevotaju skaita pašvaldebas teritorija. Piemģram, Regas pilsģtas padomģ bija 120 deputati, Regas pilsģtas rajonu padomģs – 80–120 deputati. 1990. gada 15. februare Latvijas PSR Augstaka Padome pie ⴣ ma tres atseviš? us likumus par rajonu, pilsģtu un pagastu pašvaldebam. Šie likumi liela mģra balstejas uz pirmskara Latvijas Republikas pagastu un pilsģtu pašvaldebu likumiem. Organizatorisko jautajumu kartošanai tika izveidots padomes prezidijs, kuru vadeja padomes priekšsģdģtajs vai vi? a vietnieks. Padomes prezidija sastava ietilpa are padomes sekretars un pastavego komisiju priekšsģdģtaji. Pģc padomes lģmuma prezidija sastava varģja iek? aut are citus deputatus. Padome apstiprinaja 454 VADBAS ZINī TNE izpildkomiteju, kuras sastava nedrekstģja bl t padomes deputati. Iz ⴣ mums bija izpildkomitejas priekšsģdģtajs, kurš varģja bl t deputats. Izpildkomitejas funkcijas bija visai plašas. Prakse paradeja, ka vairuma gadejumu izpildkomiteja bija ne tikai izpildu un recebas organs, bet are lģmģjinstitl cija par atseviš ? iem jautajumiem. Bieži vien pašvaldebas neizdevas normali sadalet varu starp padomes un izpildkomitejas priekšsģdģtajiem. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kadģ? tika izstradati jauni pašvaldebu likumi. 1991. gada 24. aprele Latvijas Republikas Augstaka Padome pie ⴣ ma likumus par pilsģtu un pagastu pašvaldebam, 1992. gada 5. februare – par rajona pašvaldebu, 1992. gada 10. jl nija – par Regas pilsģtas pašvaldebu. Atbilstoši jaunajiem pašvaldebu likumiem tika likvidģti padomju prezidiji un izpildkomitejas. To vieta izveidoja valdi, kas vienlaicegi bija padomes izpildinstitl cija un lģmģjinstitl cija par mazaksvaregiem jautajumiem. Padomes priekšsģdģtajs vienlaicegi bija are valdes priekšsģdģtajs. Tapat ka 1990. gada 15. februara likumos are 1991. gada 24. apre?a likumos bija noteikts, ka pilsģtas un pagasta padome var izskatet jebkuru jautajumu, kas ir pašvaldebas parzi ⴧ , un nosaukti lģmumi (pavisam 19), kurus var pie ? emt tikai sesija. Ka jaunums 1991. un 1992. gada likumos bija noteiktas tiesebas, kuras pilsģtas vai pagasta padome var dele 㐣 t valdei. Pģc likuma pilsģtas, pagasta, rajona valdes sastava var ievģlģt are personas, kas nav deputati, ta ? u to skaits nedrekst parsniegt vienu trešda ? u no valdes locek? u kopskaita. Ta ka valde bija ne tikai izpildinstitl cija, bet are lģmģjinstitl cija, tad šadu personu, kas nebija deputati, iek? aušanu valdes sastava, nevar uzskatet par demokratisku. Pašvaldebu reformu procesa tika izstradats jauns pašvaldebu likums, kuru pie ⴣ ma 1994. gada 19. maija, un tas ir spģka are šobred. Tas ir pirmais likums Latvijas vģsturģ, kas kopģjs visiem pašvaldebu veidiem – rajonu, pilsģtu un pagastu pašvaldebam. Likums prasa, lai katra pašvaldeba obligati izveidotu finanšu komiteju un socialo, izgletebas un kultl ras jautajumu komiteju. Citas pastavegas komitejas dome (padome) veido atbilstoši pašvaldebas nolikumam. Saska ⴧ ar likumu ir likvidģta valde ka galvena pašvaldebas izpildinstitl cija. Kopš 1989. gada decembra pašvaldebu vģlģšanam ledz 1994. gada maija pašvaldebu vģlģšanam Rega bija vienega pilsģta Latvija, kura bija divu leme ? u pašvaldebas. Ledz 1992. gada jl nijam Regas pilsģtas pašvaldebu sistģma sastavģja no Regas pilsģtas padomes un valdes, un sešam rajonu padomģm ar savam valdģm. Regas pilsģtas pašvaldeba un rajonu pašvaldebas bieži vien nevarģja atrast kopegu valodu gan funkciju sadalģ, gan risinot savstarpģjas attiecebas. Tapģc 1992. gada 10. jl nija tika pie ? emts likums „Par galvaspilsģtas Regas pašvaldebu”. Atbilstoši šim likumam izveidoja Regas domi ka augstako lģmģjinstitl ciju Rega, un ledz ar to Regas pašvaldebas sistģma sastavģja no šadam institl cijam: · Regas dome; · Regas pilsģtas padome; · rajonu (priekšpilsģtu) padomes; · Regas pilsģtas valde; · rajonu (priekšpilsģtu) valdes; · Regas pilsģtas un rajonu (priekšpilsģtu) revezijas komisijas. Dome sastavģja no 60 deputatiem, no kuriem 30 domniekus ievģlģja Regas pilsģtas padome no saviem deputatiem. Katra rajona (priekšpilsģtas) padome E. Vanags. Pašvaldebu lģmģjvaras attesteba pasaulģ un Latvija 455 ievģlģja pa pieciem domniekiem no savu deputatu vidus. Jaatzemģ, ka šada vģlģšanu karteba neatbilda Vispasaules deklaracijas un Eiropas hartas par vietģjam pašvaldebam prasebam, kas nosaka, ka pašvaldebu deputati ir jaievģlģ tiešas vģlģšanas. Šada trespakapju lģmģjvaras sistģma bija visai samakslota, un ta neatrisinaja esošas pretrunas. Kopš 1994. gada vģlģšanam Rega ir tikai viena pašvaldeba. Rajonos un priekšpilsģtas ir tikai izpildinstitl cijas. 2.2. Pašvaldābu vēlēšanu noteikumi un tiesābas Latvijū Pašvaldebu reformu gaita 1994. gada 13. janvare Saeima pie ⴣ ma jaunu pilsģtas domes, rajona un pagasta padomes vģlģšanu likumu. ? emot vģra Eiropas vietģjo pašvaldebu hartas prasebas, domes (padomes) ievģlģ vienledzegas, tiešas, aizklatas un proporcionalas vģlģšanas uz ? etriem gadiem. Domes (padomes) vģlģšanas notiek marta otraja sestdiena. Kopš 1997. gada rajona padomes deputatus vairs neievģlģ tiešas vģlģšanas, bet padomi automatiski veido rajona pilsģtu domju un pagasta padomju priekšsģdģtaji. Tas, protams, ir mazak demokratiski. Deputatu skaits domģs (padomģs) ir samazinajies 3–4 reizes, saledzinot ar deputatu skaitu iepriekšģja sasaukuma padomģs. Caurmģra viena domģ (padomģ) ir 8 deputati, t. i., mazak neka Rietumeiropas valstes. Domģ (padomģ) ievģlģjamo deputatu skaitu nosaka atbilstoši iedzevotaju skaitam, kads attiecegas pašvaldebas administratevaja teritorija vģlģšanu izsludinašanas diena ir iedzevotaju re ? istra, piemģram, pašvaldebas, kuras dzevo ledz 2000 iedzevotaju, ir 7 deputati; pašvaldebas, kuras dzevo no 2001 ledz 5000 iedzevotaju, – 9 deputati. Regas Domes sastava ir 60 deputati [5]. Tiesebas vģlģt domi (padomi) ir Latvijas Republikas pilso ? iem, kuri vģlģšanu diena ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz vi ? iem neattiecas kads no ierobežojumiem. Tiesebas vģlģt un tikt ievģlģtiem domģ (padomģ) ir are citu ES valstu pilso? iem, kas pastavegi uzturas Latvija un ir re ? istrģjušies iedzevotaju re ? istra. Personai ir tiesebas pģc sava ieskata vģlģt tas pašvaldebas administratevaja teritorija, kura ta ir pieraksteta (vģlģtajam jabl t vismaz 90 dienas pirms vģlģšanu dienas re ? istrģtai dzeves vietai attiecegas pašvaldebas administratevaja teritorija) vai kura atrodas likuma noteiktaja karteba re ? istrģts personas nekustamais epašums. Domģ (padomģ) var ievģlģt Latvijas Republikas pilsoni, ka are citas ES valsts pilsoni, kurš vģlģšanu diena ir sasniedzis 18 gadu vecumu, ir re ? istrģts vģlģšanu re ? istra, kura re ? istrģta dzeves vieta vismaz pģdģjos desmit mģnešus bez partraukuma pirms kandidatu saraksta iesniegšanas ir attiecegas pašvaldebas administratevaja teritorija vai kuram šaja teritorija ir likuma noteiktaja karteba re ? istrģts nekustamais epašums, vai kurš pašvaldebas administratevaja teritorija ir nostradajis pastavega darba vismaz pģdģjos ? etrus mģnešus pirms kandidatu saraksta iesniegšanas dienas, iz? emot personas, uz kuram attiecas ierobežojumi [5]. Vietģjas pašvaldebas ar iedzevotaju skaitu virs 5000 domes (padomes) deputatu kandidatu sarakstus var iesniegt tikai re ? istrģtas politiskas organizacijas (partijas) vai re ? istrģtas to apvienebas, vai divas vai vairakas re? istrģtas politiskas organizacijas (partijas), kuras nav apvienojušas re ? istrģta politisko organizaciju (partiju) apvieneba. Vietģjas pašvaldebas ar iedzevotaju skaitu 5000 un mazak deputatu kandidatu sarakstus var iesniegt are vģlģtaju apvienebas [5]. 1994. gada vietģjas vģlģšanas vģlģtaju aktivitates lemenis bija 58,5%, 1997. gada – 56,8%, 2001. gada – 62%, 2005. gada – 52,9%. Straujais vģlģtaju aktivitates pieaugums 2001. gada vģlģšanas ir saistets ar lielo vģlģšanu kampa? u. Lielais 456 VADBAS ZINī TNE kritums 2005. gada izskaidrojams ar pilso? u zl došo interesi par politiku. Vģlģtaju aktivitate pašvaldebu vģlģšanas ir zemaka neka Saeimas vģlģšanas. 2001. gada Latvija ievģlģja 4335 pašvaldebu deputatus, 2005. gada vģlģšanas – 4179 deputatus. Latvija caurmģra uz vienu pašvaldebas deputatu ir 313 vietģjie pilso? i ar vģlģtaju tiesebam. Vietģjas pašvaldebas ar iedzevotaju skaitu zem 1000 uz vienu deputatu ir 63 vģlģtaji, pašvaldebas ar iedzevotaju skaitu virs 10 tl kstošiem – 2681 vģlģtajs [14]. 2004. gada 21. novembre Saeima pieⴣ ma grozejumus Pašvaldebu vģlģšanu likuma, kas nosaka 5% vģlģšanu barjeru Regas domes vģlģšanas. Vģlģšanu barjeras noteikšana samazina to partiju skaitu, kas iek㈫ s domģ un ledz ar to veicinas lģmģjvaras darbebas efektivitati. Vģlģšanu likuma iek? auts priekšlikums, kas paledzģs novģrst iespģju izmantot Eiropas Parlamenta deputatus ka saraksta „lokomoteves” pašvaldebu vģlģšanas. Likuma noteikts, ka Eiropas Parlamenta deputatam, kas ir pieteikts pašvaldebu vģlģšanam, mģneša laika pģc kandidatu saraksta re ? istrģšanas janoliek Eiropas Parlamenta deputata mandats. Pretģja gadejuma kandidats tiek svetrots no saraksta. 2.3. Pašreizējūs vietējo pašvaldābu domes (padomes) izvērtējums Pašreizģjas Latvijas vietģjo pašvaldebu domes (padomes), ml suprat, var vģrtģt ka visai stipras. Dome (padome) var izlemt jebkuru jautajumu, kas ir vietģjas pašvaldebas kompetencģ. Likuma „Par pašvaldebam” (1994) ir noteikti 27 jautajumi, kurus var izlemt tikai dome (padome), piemģram, apstiprinat pašvaldebas nolikumu, budžetu, teritorijas attestebas programmu un teritorijas planojumu, izveidot, reorganizģt un likvidģt pašvaldebas iestades un a ? entl ras, ievģlģt vai atlaist domes (padomes) priekšsģdģtaju, vi? a vietnieku un pastavego komiteju locek? us u. c. Rajonu padomes atš ? ireba no vietģjam padomģm ir politiski vajas, jo tas nav tieši ievģlģtas, bet automatiski veido attiecega rajona pagastu padomju priekšsģdģtaji, novadu domju priekšsģdģtaji un rajona pilsģtu domju priekšsģdģtaji. Šada situacija katrs rajona padomes deputats vairak doma nevis par visa rajona interesģm, bet par savas vietģjas pašvaldebas interesģm. Bez tam rajona pašvaldebas ir funkcionali vajas (tikai ? etras obligatas pastavegas funkcijas) un ekonomiski vajas (nav savas pastavegas nodok? u bazes). Rajona padomes sģdģs lģmumu pie ? emšanas karteba ir šada: · ja neviens no padomes locek ? iem neiebilst, lģmums tiek pie ? emts bez balsošanas – vienojoties; · gadejumos, kad iebilst kaut viens no padomes locek? iem, lģmums tiek pie? emts, ja par to ir nobalsojusi vairak neka puse no padomes locek? iem, kuri parstav ne mazak ka 50 procentus no rajona pašvaldebu iedzevotaju kopskaita [4]. Latvijas apstak? os vietģjo pašvaldebu mģra pozecijas parasti vģrtģjamas kaut kur vidl starp „vaju” un „stipru” mģru. „Vajš” mģrs bl tu tapģc, ka vi? u ievģlģ dome (padome), nevis pilso ? i, bet „stiprs” mģrs tapģc, ka mģrs ir nozemegakas pastavegas komitejas – finanšu komitejas priekšsģdģtajs. 2001. gada Latvija starptautiskas programmas ietvaros tika veikts pģtejums par vietģjas demokratijas radetajiem [14]. Taja tika izmantoti Baltijas Datu nama 241 vietģjo pašvaldebu vadetaja aptauju dati. Lielaka da ? a radetaju kopindeksa forma tika iegl ti, kombinģjot vairakus vienkaršus radetajus. Par katru vienkaršo radetaju augsts novģrtģjums sa ⴣ ma 100%, vidģjs – 50%, zems – 0%. Lģmģjvaras estenošanas kopindekss bija visai augsts – 82%, un tas veidojas no šadu piecu radetaju indeksiem: · kvorums; · lģmuma atlikšana; E. Vanags. Pašvaldebu lģmģjvaras attesteba pasaulģ un Latvija 457 · pašvaldebas vadetaja un domes (padomes) vairakuma attiecebas; · budžeta sagatavošana; · arkartas domes (padomes) sģžu epatsvars. Lģmģjvaras estenošanas kopindekss mazas pašvaldebas ir augstaks neka lielas pašvaldebas. Pagastos tas ir augstaks neka pilsģtas. Lģmumu izpildes kopindekss (55%) ir daudz zemaks neka lģmģjvaras estenošanas kopindekss (82%). Tas izskaidrojams ar vietģjo pašvaldebu nepietiekošo administratevo spģju (kapacitati), jo lģmģjvara savas funkcijas var estenot bez augstas administratevas spģjas, tur nepieciešama tikai deputatu laba politiska griba. Lģmumu izpildes kopindekss lielas pašvaldebas ar iedzevotaju skaitu zem 1000 ir 48%, bet pašvaldebas ar iedzevotaju skaitu no 5000 ledz 9999 tas ir 68%. Lģmumu izpildes kopindekss Regas re ? iona ir ievģrojami augstaks neka parģjos re ? ionos. Pilsģtu pašvaldebas (62%) tas ir augstaks neka pagastu pašvaldebas (54%) [14]. Pašvaldebu lģmģjvaras stiprumu apliecina varas sadales izvģrtģjums. Formala un neformala ietekme, ka are vietģjo „spģlģtaju” neformala ietekme uz pašvaldebu lģmumiem atš? ireba no lielakas radetaju da ? as netiek vģrtģta ar skaitlisku lielumu, bet to vģrtģ ar pašvaldebu „spģlģtaju” rangiem. Formala ietekme uz pašvaldebu lģmumiem noteikta, pamatojoties uz juridisku dokumentu izvģrtģšanu, un tas rangi ir šadi: 1. Dome (padome). 2. Centrala valdeba un re ? ionalas pašvaldebas. 3. Mģrs (domes, padomes priekšsģdģtajs). 4. Pastavegas komitejas. 5. Vietģja administracija. Nedaudz atš ? iregi ir neformalas ietekmes uz pašvaldebu lģmumiem rangi, kas noteikti, pamatojoties uz aptaujas datiem: 1. Dome (padome). 2. Pastavegas komitejas. 3. Mģrs (domes, padomes priekšsģdģtajs). 4. Vietģja administracija. 5. Centrala /re ? ionala valdeba [14]. Redzams, ka abos gadejumos dome (padome) ir pirmaja vieta. Centralas valdebas un re ? ionalas pašvaldebas pģdģja vieta pģc neformalas ietekmes liela mģra izskaidrojama ar rajonu pašvaldebu lomas kraso samazinašanos kopš 1997. gada. Pastavego komiteju augsta otra vieta neformalaja ietekmģ izskaidrojama ar to, ka komiteju sģdģs pie ? emtie lģmumi parasti tiek pie? emti are domes (padomes) sģdģs, jo deputatu proporcija pģc politiskas piederebas abas institl cijas ir ledzega. Vietģjo „spģlģtaju” neformala ietekme uz pašvaldebu lģmumiem noteikta, pamatojoties uz aptaujas datiem, un tas rangi ir šadi: 1. Atseviš ? i pilso ? i. 2. Vietģjie uzⴣ mģji. 3. Vietģja sabiedreba. 4. Mediji. 5. Politiskas partijas [14]. Šobred vģlģtaju apvienebam ir daudz lielaka ietekme mazas un vidģjas pašvaldebas neka politiskajam partijam. Paredzams, ka nakotnģ politisko partiju loma palielinasies, jo kopš 2001. gada marta pašvaldebu vģlģšanam tikai politiskajam partijam ir tiesebas iesniegt deputatu kandidatu sarakstus pilsģtu un 458 VADBAS ZINī TNE novadu pašvaldebu domju vģlģšanas, ja tajas dzevo vairak neka 5000 cilvģku. Are vietģjo pašvaldebu mģroga palielinašana, tam apvienojoties, palielinas politisko partiju lomu. Vietģjiem uzⴣ mģjiem ir lielaka ietekme uz pašvaldebu lģmumiem neka vietģjai civilajai sabiedrebai un medijiem. Visai augsts ir domes (padomes) vairakuma vadebas kopindekss – 68%, kas liecina par valdoša vairakuma stiprumu. Vienegi radetaja „vairakuma koalecijai piederošu deputatu esameba” indekss ir ? oti zems – 15%. Parģjie divi radetaji ir ? oti augsti. Radetaja „Vairakuma koalecijas kooperacijas stiprums” indekss ir 94%, radetaja „Vairakuma un mazakuma autonomija” – 93%. Visam pašvaldebu grupam un kategorijam vairakuma vadebas kopindekss ir ? oti ledzegs. Tas liecina par vietģjas politiskas sistģmas relatevo efektivitati. 2.4. Pašvaldābu darbābas uzraudzāba Eiropas Vietģjo pašvaldebu hartas (1985) 8. pants nodrošina pašvaldebu autonomiju, bazģjoties uz tres principiem: 1) tiesiskuma (likumebas) princips – pašvaldebu uzraudzebu var veikt tikai konstitl cija vai likuma noteiktaja karteba; 2) princips par atš ? irebu starp pašvaldebu pašu funkcijam un dele㐣 tam funkcijam. Pašvaldebu pašu funkcijas var parbaudet tikai no tiesiskuma (likumebas) viedok ? a. Dele 㐣 tas funkcijas bez tam var tikt parbaudetas are no lietderebas (efektivitates) viedok ? a; 3) proporcionalitates princips starp uzraudzebas loku un sankcijam. Proporcionalitates princips regulģ attiecebas starp aizstavamo sabiedrisko interešu nozemebu un iejaukšanas pakapi pašvaldebas darbeba. Šobred Eiropas valstes attieceba uz pašvaldebu pašu uzdevumiem ir tendence ievģrojami samazinat vai pat pilnegi likvidģt pašvaldebu arģjo uzraudzebu, dodot priekšroku iekšģjai uzraudzebai – iekšģjam auditam. Attieceba uz pašvaldebam dele 㐣 tiem uzdevumiem joprojam saglabajas visai spģcega arģja uzraudzeba. Dele 㐣 to uzdevumu izpilde tiek parbaudeta no ekonomiskas un funkcionalas efektivitates viedok ? a, ? emot vģra ka pašvaldeba ievģro nacionalos un vietģjos standartus, patģrģtaju hartas pakalpojumu sniegšana, ka are klientu apmierinatebu par sa ? emtajiem pakalpojumiem. Taja pat laika, estenojot dažadebas principu, pašvaldebam jadod tiesebas pašam noteikt savas pakalpojumu sniegšanas metodes un procedl ras. Atbilstoši Latvijas Republikas likumam „Par pašvaldebam” (1994) valsts parvaldes iestades un to amatpersonas pašvaldebu darbebu parrauga likuma noteiktaja karteba un var to ierobežot tikai likumos paredzģtajos gadejumos. Uzraudzets tiek pašvaldebu domju (padomju) lģmumu tiesiskums (likumeba), neskarot to lietderebu. Iz ⴣ mums ir valsts dele 㐣 to uzdevumu izpilde, kurus Valsts kontrole var parbaudet are pģc lietderebas. Prettiesisku (nelikumegu) domes (padomes) lģmumu, iz ? emot lģmumus, kas attiecas uz atseviš〧 m fiziskajam vai juridiskajam personam, vai ta atseviš ? u punktu darbebu aptur atbildegais ministrs (šobred re ? ionalas attestebas un pašvaldebu lietu ministrs) ar motivģtu rekojumu. Ja dome (padome) vai domes (padomes) priekšsģdģtajs noteikta termi ⴧ neizpilda atbildega ministra noteikumus vai negriežas tiesa, nelikumegais lģmums vai ta atseviš? ie punkti uzskatami par atceltiem. Par to ministrs pazi? o oficiala laikraksta [4]. E. Vanags. Pašvaldebu lģmģjvaras attesteba pasaulģ un Latvija 459 Saeima var atlaist domi (padomi), ja ta: · atkartoti nepilda vai parkapj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai are nepilda tiesas spriedumus; · atkartoti pie ? em lģmumus un veic darbebas jautajumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts parvaldes iestažu vai tiesas kompetencģ; · divu mģnešu laika pģc sanakšanas uz pirmo sģdi vai pģc attiecego amatpersonu vai institl ciju atkapšanas nav ievģlģjusi domes (padomes) priekšsģdģtaju, vi ? a vietnieku un pastavegas komitejas; · nav spģjega pie ? emt lģmumus sakara ar to, ka tres sģdģs pģc kartas nepiedalas vairak neka puse no attiecegas domes (padomes) deputatu kopskaita [4]. Saeima, pie ? emot likumu par vietģjas pašvaldebas domes (padomes) atlaišanu, pģc Ministru kabineta priekšlikuma iece? attiecegaja administratevaja teritorija pagaidu administraciju un nosaka, kada termiⴧ janotiek jaunam vietģjas pašvaldebas domes (padomes) vģlģšanam. Ja ledz kartģjam vietģjas pašvaldebas domes (padomes) vģlģšanam ir palikuši mazak neka 15 mģneši, jaunas vietģjas pašvaldebas domes (padomes) vģlģšanas nenotiek. Pagaidu administracija pilda likumos paredzģtas vietģjas pašvaldebas domes (padomes) funkcijas un darbojas ledz dienai, kad uz pirmo sģdi sanak jaunievģlģta vietģjas pašvaldebas dome (padome) [4]. Ledz šim ir bijis tikai viens gadejums, kad Saeima atlaidusi vietģjas pašvaldebas padomi – 2003. gada tika atlaista Rendas pagasta padome. Atlaišanas iemesls bija tas, ka padome nebija spģjega pie ? emt lģmumus, jo vairak neka tres padomes sģdģs pģc kartas nepiedalejas vairak par pusi no padomes deputatu kopskaita. Opozecija pģc tam, kad tai pievienojas viens pozecijas deputats, ieguva vairakumu padomģ un atklati boikotģja sģdes. Pašvaldebu domes (padomes) darbebu var uzlabot, iesaistot taja vietģjos iedzevotajus. Šobred Latvija iedzevotaji maz piedalas pašvaldebu lģmumu pie ? emšana. Secinūjumi un priekšlikumi Noslģguma var izdaret šadus galvenos secinajumus. · Lai are lģmģjvara ir demokratisku pašvaldebu kodols, to loma un nozeme ir atš? irega dažadas valstes un are viena valste laika rituma mainas. · Pasaulģ popularakas municipalas parvaldes organizacijas formas ir „stiprs” mģrs – padome un padome – menedžeris. Komisijas formu lieto tikai ASV, iedzevotaju sapulces – Šveicģ un ASV. · Vairakas valstes, piemģram, Apvienotaja Karalistģ un Nederlandģ, vģrojama tendence pastiprinat izpildvaras lomu, atstajot padomei ka galveno uzdevumu sadarbebu ar vietģjo sabiedrebu, ka are izpildvaras kontroli. · Pastav sakareba: jo mazaka pašvaldeba, jo taja lielaka lģmģjvaras un izpildvaras sapll šana, un otradi, – lielakas pašvaldebas tas ir vairak nodaletas. · Latvijas pašvaldebu domes (padomes) pģc likuma „Par pašvaldebam” pieš ? irtajam tiesebam uzskatamas par visai stipram. Par to liecina are pašvaldebu vadetaju aptauja – lģmģjvaras estenošanas kopindekss ir visai augsts – 82% un gan pģc formalas ietekmes, gan pģc neformalas ietekmes 460 VADBAS ZINī TNE uz pašvaldebu lģmumiem domes (padomes) rangu saraksta ie ? em pirmo vietu. · Šobred Latvija vģlģtaju apvienebam mazas un vidģjas pašvaldebas ir daudz lielaka ietekme neka politiskajam partijam. Nakotnģ partiju loma palielinasies, it seviš ? i pģc pašvaldebu apvienošanas. · Šobred Latvija vietģjie iedzevotaji vģl maz iesaisteti pašvaldebu darbeba. Vģlģtaju aktivitate pašvaldebu vģlģšanas ir zemaka neka Saeimas vģlģšanas. · Sabiedreba par maz tiek informģta par pašvaldebas darbebu un problģmam. Nevar gaidet, ka nepietiekoši informģts iedzevotajs aktevi piedalesies pašvaldebu domes (padomes) lģmumu pie ? emšana. Lai pilnveidotu pašvaldebu lģmģjvaras darbebu Latvija, nepieciešams: · Plašak informģt vietģjos iedzevotajus par pašvaldebu darbebu, budžetu, teritorijas planojumu un iesaistet vi ? us lģmumu pie ? emšana. · Pie? emt likumu par vietģjiem referendumiem – gan konsultatevajiem, gan saistošajiem. · Ieinteresģt vģlģtajus piedaleties pašvaldebu domes (padomes) vģlģšanas, izmantojot ml sdienegas vģlģšanu metodes un formas. · Sakot ar 2009. gada marta vģlģšanam paredzģt jauktas vģlģšanas, novadu pagastos lietojot mažoritaro sistģmu, novadu pilsģtas – proporcionalo sistģmu. · Domei (padomei) sava darbeba vairak koncentrģties uz sadarbebu ar vietģjiem iedzevotajiem un izpildvaras kontroli, maksimali izmantojot rezultatevos radetajus. · Attieceba uz pašvaldebu vadetaju ievģlģšanu katrai pašvaldebai ? aut izvģlģties vienu no diviem variantiem: mģru ievģlģ deputati no sava vidus vai pilso ? i tiešas vģlģšanas. · Šobred esošo rajonu pašvaldebu vieta izveidot lielakas pilso ? u tieši vģlģtas re ? ionalas pašvaldebas ar ievģrojami plašakam funkcijam un patstavegu nodok ? u bazi. LITERAT ? RA 1. European Charter on Local Self-government. – Strasbourg: Council of Europe, 1985. 2. Draft Convention on Regional Self-Government. – Strasbourg: Council of Europe, 2004. 3. Likums „Par galvaspilsātas R? gas pašvald ? bu”. Pie? emts 1992. g. 10. jl n. 4. Likums „Par pašvald ? b? m”. Pie? emts 1994. g. 19. maija. 5. Pilsātas domes, rajona padomes un pagasta padomes vālāšanu likums. Pie? emts 1994. g. 13. janv. 6. Daž ? d? Latvija: pagasti, novadi, pilsātas, rajoni, re ? ioni. Vģrtģjumi, perspektevas, vezijas / Red. O. Krasti ? š un E. Vanags. – Rega: Latvijas Statistikas institl ts, Valsts re? ionalas attestebas a? entl ra, 2004. 7. Denters B., Klok P. J. A New Role for Municipal Councils in Dutch Local Democracy. In: Reforming Local Government in Europe: Closing the Gap between Democracy and Efficiency. Eds. N. Kersting, A. Vetter. – Opladen, Germany: Leske+Budrich, 2003, p. 65–84. 8. Enciklopādija „R ? ga”. – Rega: Galvena enciklopģdiju redakcija, 1988. 9. Latvijas Padomju enciklopādija, 5(2) sājums: Latvijas PSR. – Rega: Galvena enciklopģdiju redakcija, 1984. 10. Managing Across Levels of Government. – Paris: OECD, 1997, 420 p. 11. Mucinieks P. Latvijas pašvald ? bu iek? rta. – Rega: LU, 1938. E. Vanags. Pašvaldebu lģmģjvaras attesteba pasaulģ un Latvija 461 12. Sullivan H. Local Government Reform in Great Britain. In: Reforming Local Government in Europe: Closing the Gap between Democracy and Efficiency / Eds. N. Kersting, A. Vetter. – Opladen, Germany: Leske+Budrich, 2003, p. 39–63. 13. Swianiewicz P. How Beautiful Is Bigger? In Search of the Optimal Size for Local Democracy. In: Local Democracy in Post-Communist Europe. / Eds. H. Baldersheim, M. Illner, H. Wollmann. – Opladen, Germany: Leske+Budrich, 2003a, p. 289–300. 14. Vilka I., Pukis M., Vanags E. Country Report – Latvia. Indicators of Local Democracy in Latvia The State of Local Democracy in Central Europe / Eds. G. Soos, G. Toka, G. Wright. – Budapest: Open Society Institute, 2002, p. 107–179. 15. Hill K. Q., Mladenka K. R. Democratic Governance in American States and Cities. – Pacific Grove: Brooks/ Cole Publishing Company, USA, 1992. 16. Gray V., Eisinger P. American States & Cities. – New York USA: Harper Collins Publishers, 1991. 17. Kweit R. W., Kweit M. G. People and Politics in Urban America. – Pacific Grove: Brooks/Cole publishing Company, USA, 1990. 18. Loughlin I. Preiliminary Draft Report on Public Participation in Local Affairs and Elections. – Strabourg: Council of Europe, 2004. 19. Vanags E., Vilka I. Pašvald? bu darb ? ba un att ? st? ba. – Rega: LU Akadģmiskais apgads, 2005. The Development of Legislature of Local Governments in the World and Latvia Summary The question on relations between legislature and executive of local government and their division is always actual. In small local governments the merging of legislature and executive is bigger and the other way round. In some European countries, for example, in the United Kingdom and the Netherlands there is a tendency to strengthen the executive leaving the co-operation with population and the control of the executive to the council. Local government councils in Latvia, according to the rights given to them by the Law “On Local Governments” passed in 1994, are strong. The results of the survey on heads of local governments show that additive Index Score of the implementation of legislature is high – 82%. LATVIJAS UNIVERSITī TES RAKSTI. 2005. 690. sģj. VADBAS ZINī TNE, 462.–478. lpp. Pašvaldābu reformu problēmas Eiropū un Latvijū Problems of Local Government Reforms in Europe and Latvia Edvāns Vanags Latvijas Universitate Aspazijas bulv. 5, LV-1050, Rega E-pasts: lsi@latnet.lv Inga Vilka Latvijas Universitate Aspazijas bulv. 5, LV-1050, Rega E-pasts: inga@lps.lv Visas demokratiskajas Eiropas valstes notiek pašvaldebu reformas, are Latvija. 1993. gada 28. septembre Ministru kabinets apstiprinaja “Latvijas Republikas pašvaldebu reformu koncepciju”. Pašvaldebu reformu mģrl is ir sakartot vietģjas publiskas parvaldes sistģmu, lai tuvinatu parvaldi iedzevotajiem. Reformu galvenie uzdevumi ir valsts varas demokratizacija un decentralizacija, iedzevotajiem sniedzamo pakalpojumu kvalitates uzlabošana, ka are plaša iedzevotaju iesaistešana pašvaldebu darba. Latvija pašvaldebu reformu kodols ir administratevi teritoriala reforma, kura joprojam turpinas. Atslēgvūrdi: pašvaldebu reformas, demokratija, decentralizacija, administratevi teritorialais iedalejums, iedzevotaji, parvalde. Key words: reforms of local government, democracy, decentralization, administrative- territorial division, population, administration. Ievads Pašvaldebu reformas ir nepieciešamas, lai veiktu talaku valsts varas demokratizaciju un decentralizaciju, sniegtu iedzevotajiem daudzveidegakus un kvalitatevakus pakalpojumus, ieviestu jaunakos vadebas zinatnes sasniegumus (Jauno publisko parvaldi, Valdebas jaunizveidi) pašvaldebu darbeba, plašak iesaistetu iedzevotajus parvaldes lģmumu pie? emšana, paaugstinatu pašvaldebu darbebas efektivitati. Pašvaldebu reformas notiek visas demokratiskajas valstes. Tas neaprobežojas ar administratevi teritoriala iedalejuma reformu, bet ir plašakas. Pašvaldebu reformu saturs, plašums un intensitate dažadas valstes ir dažada, bet daudz kas ir kopegs. Vetere un Kerstings [12; 13], mģ? inot sistematizģt pašvaldebu reformu tipus (virzienus) Eiropa pģdģjo desmitgažu laika, iesaka šadu iedalejumu: Vietģjas administracijas reformas: · teritorialas un funkcionalas, · parvaldes. E. Vanags, I. Vilka. Pašvaldebu reformu problģmas Eiropa un Latvija 463 Vietģjas politiskas reformas: · izmai ? as pilso ? u tiešas piedalešanas sfģra, · izmai ? as vietģjas parstavnieciskas demokratijas stiprinašana [12; 13]. Raksta mģrl is ir paradet pašvaldebu reformu virzienus Eiropa, izpģtet pašvaldebu reformu estenošanu Latvija un sniegt priekšlikumus to talakai attestebai. 1. Pašvaldābu reformas Eiropū 1.1. Teritoriūlūs un funkcionūlūs reformas Teritorialas un funkcionalas reformas iet roku roka. Funkciju izpilde ir atkarega no pašvaldebu lieluma. Teritorialas (pašvaldebu apvienošanas virziena) un funkcionalas reformas ir notikušas daudzas Rietumeiropas valstes, sakot no 20. gs. 50. gadiem. Pašvaldebu reformu rezultata perioda no 1952. ledz 1992. gadam daudzas Eiropas valstes izveidojas lielakas pašvaldebas un dažadas valstes attiecegi samazinajas pašvaldebu skaits: Zviedrija – par 87%, Danija – par 80%, Be ㌰ ija – par 78%, Lielbritanija – par 76%, Vacija – par 67%, Austrija – par 42%, Norvģ? ija – par 41%, Nederlandģ – par 36% [10]. Dažas valstes, piemģram, Danija, are pģc tik b ? tiskam reformam uzskata, ka pašvaldebu skaits vģl ir jasamazina. Vismazakas vietģjas pašvaldebas Eiropa ir Francija (vidģji 1,5 t ? kst. iedzevotaju viena pašvaldeba), Šveicģ (2,1 t ? kst. iedzevotaju), Austrija (3,3 t ? kst. iedzevotaju), vislielakas – Zviedrija (30 t ? kst. iedzevotaju), Lietuva (67 t ? kst. iedzevotaju), Apvienotaja Karalistģ (118 t ? kst. iedzevotaju). Daži Zviedrijas un Lietuvas eksperti uzskata, ka vi ? u valstes vietģjas pašvaldebas ir parak lielas, kas apgr ? tina iedzevotajiem pakalpojumu sa ? emšanu tuvak dzeves vietai un iesaistešanos pašvaldebu darbeba. Zviedrija lielai da ? ai iedzevotaju kontakts ar pašvaldebu ir tikai caur izpildaparata darbiniekiem, nevis deputatiem. Teritorialo un funkcionalo reformu mģrl is ir paaugstinat pašvaldebu administratevo spģju (kapacitati) un darbebas efektivitati, optimizģt pakalpojumu sniegšanu. Teritorialas un funkcionalas reformas parasti ir saistetas are ar finansialajam reformam, palielinot pašvaldebu finansialo autonomiju. Dažas valstis, piemģram, Francija, Norvģ? ija un Šveice, pašvaldebu apvienošanos aizstaj ar pastiprinatu pašvaldebu kooperaciju, tadģjadi palielinot pašvaldebu pakalpojumu mģrogu un ledz ar to are efektivitati. Teritorialas un funkcionalas reformas pģdģjas divas desmitgadģs visplašak veiktas Austrumeiropas valstes, kas atbrevojušas no socialisma parmģregi centralizģtas sistģmas, ka are Spanija un Griel ija. No Baltijas valstem masveida pašvaldebu apvienošanas estenota tikai Lietuva. Pretģjs process pašvaldebu apvienošanai devi? desmito gadu sakuma noticis ? ehija un Slovakija, kur vietģjas pašvaldebas nereti tika sadaletas un to kopģjais skaits valste palielinajas apmģram divas reizes. ? ehija 2003. gada sakuma bija 6248 vietģjas pašvaldebas. Gandrez 80% no tam dzevoja mazak par vienu t? kstoti iedzevotaju [5]. Vairakas valstes ir mainejies pašvaldebu sistģmas leme ? u skaits: Francija – no diviem uz tres leme? iem, ? ehija – no viena uz diviem leme? iem, Polija – no viena uz tres leme ? iem, Igaunija un Lietuva – no diviem uz vienu lemeni. 464 VADBAS ZINī TNE 1.2. Jaunūs pūrvaldes idejas Kopš 20 gs. 80. gadu sakuma jaunas parvaldes idejas, sauktas Jaunā publiskā pārvalde, (New Public Management) ir popularas visa pasaulģ. Jauna publiska parvalde radas Apvienotaja Karalistģ Margaretas Te ? eres valdešanas laika un strauji izplatejas Australija, Jaunzģlandģ, Kanada, Vacija, Zviedrija, Somija, Nederlandģ, Šveicģ un citas valstes. Dienvideiropas valstis, tadas ka Francija, Spanija un Griel ija, ir mazak atsaucegas pret Jaunās publiskās pārvaldes idejam. Piemģram, Francija tas ievieš tikai lielakajas pašvaldebas. Jauno publisko parvaldi esteno gan nacionalaja, gan pašvaldebu lemene. Tas koncepcija paredz privata sektora vadebas metožu plašu izmantošanu publiskaja parvaldģ, it epaši pakalpojumu sniegšanas sfģra. Jauna publiska parvalde pilsoni definģ ka patģrģtaju, orientģjas uz publiskas parvaldes funkciju decentralizaciju, darbebas vģrtģšanu pģc rezultatiem, budžeta caurskatamebu, pašvaldebu kooperaciju, privatizaciju, legumu slģgšanu ar privato sektoru, pašvaldebu padomju darbebas izmai ⸧ m, uzsvaru liekot uz administracijas kontroli [12; 13]. Vacijas Federatevaja Republika no 20. gs. 60. gadu vidus ledz 80. gadu beigam pašvaldebu reformas bez teritorialam un funkcionalam reformam vģl tika estenotas šados virzienos, kuri vģlakajos gados veicinaja jaunas parvaldes ideju ieviešanu: · tika izveidotas jaunas organizatoriskas strukt ? ras un proced ? ras. Pat pģc lielaku pašvaldebu izveidošanas apvienošanas rezultata tikai apmģram pusei no tam ir sava administracija (parvaldes instit? cija). Otrai pusei pašvaldebu, lai are tas ir neatkaregas, nav katrai savas administracijas, bet tas ir apvienotas pašvaldebu asociacijas ar kopegu administraciju; · tika estenota pilsģtu attestebas planošanas koncepcija un izveidotas attiecegas planošanas instit ? cijas; · pašvaldebu personals tika nokomplektģts ar profesiona? iem; · sakara ar vietģja budžeta problģmam tika ieviestas izmaksu samazinašanas proced ? ras un atklateba pašvaldebu darbeba; · lai plašak iesaistetu pilso ? us pašvaldebu darbeba, tika izveidoti “pilso ? u centri” (80. gados) [8; 14]. 90. gados galvenais uzsvars pašvaldebu reformas tika likts uz Jaunas publiskas parvaldes koncepcijas estenošanu. Vacija, balstoties uz jaunas publiskas parvaldes koncepciju, izstradaja savu “Jaunas vadebas modeli”. Tas paredz: · pašvaldebas iekšģjo decentralizaciju un resursu vadebas autonomiju; · uz rezultatu orientģtu budžeta sastadešanu; · pašvaldebu padomes ietekmes nostiprinašanu budžeta procesa kontrolģ; · plašu privatizaciju un publisko pakalpojumu nodošanu privatajam sektoram [14]. Ka Jaunās vad ? bas mode ? a tr ? kums jaatzemģ, ka ta vieta, lai veicinatu daudzdimensiju reformas, tas b ? teba ir k ? uvis par pašvaldebu finanšu vadebas sistģmu ar vienas dimensijas mģrl i ekonomģt un samazinat izdevumus. Taja paša laika pat Jaunas publiskas parvaldes skeptil i piekret, ka, estenojot Jaunas publiskas parvaldes modeli, panaktas b? tiskas izmai ? as politiski administratevajas strukt ? ras un pašvaldebu darbeba [14]. Are Nederlandes pašvaldebas lielu vģrebu pievģrš pašvaldebu parvaldes pilnveidošanai. Populars ir Tilburgas modelis, kas tiek estenots kopš divdesmita gadsimta 80. gadiem. E. Vanags, I. Vilka. Pašvaldebu reformu problģmas Eiropa un Latvija 465 Tilburgas modelis paredz: · Jaunas publiskas parvaldes principu ieviešanu pašvaldebu lemene; · uzsvaru uz privata sektora principu izmantošanu; · pašvaldebas funkciju striktu sadalešanu starp izpilda ? ent? ram; · politisko atbildebu mģram un padomei; · legumu slģgšanu ar izpilda ? ent ? ram; · orientaciju uz izpildes un citiem rezultatevajiem radetajiem, uz rezultatu budžetu. Tilburgas pieredzi izmanto are Vacija, izveidojot Jaunās vad? bas modeli [14]. Jaunas publiskas parvaldes idejas ir popularas ne tikai attestetajas Rietumeiropas valstes, bet are parejas perioda valstes, tostarp Latvija. Interesantu pģtejumu par vietģjas demokratijas vģrtebam Austrumeiropas un Centraleiropas mģru (pašvaldebu vadetaju) skatejuma veicis Varšavas universitates profesors Pavels Svianievi? s (2003). Vi ? a vadeba tika aptaujati vairak neka 1300 mģri trijas valstes – ? ehija, Slovģnija un Polija. Pģtejuma mģrl is bija noskaidrot, kuram no pašvaldebu vģrtebam to vadetaji dod priekšroku: · autonomijai (brevebai); · demokratijai (pilso ? u ledzdalebai); · efektivitatei (kvalitatevai pakalpojumu sniegšanai) [15]. Aptaujas rezultatu analeze liecina, ka mģri visas tres vģrtebas uzskata par svaregam. Tomģr ir b ? tiskas atšl irebas starp valstem un are valstu iekšienģ starp pašvaldebu grupam un pašvaldebu vadetajiem. ? ehija mģri visas tres pašvaldebu vģrtebas uzskata par gandrez vienledz svaregam. Polija mģri efektivitati uzskata par daudz svaregaku neka parģjas divas vģrtebas, pie tam demokratiju vi? i uzskata par mazak svaregu neka autonomija. Savukart Slovģnija, pģc mģru domam, vissvaregaka ir autonomija, kurai seko demokratija un tikai trešaja vieta ir efektivitate [15]. Trijas valstes kopuma respondenti ar augstako izgletebu, gados jaunaki un no lielakam pašvaldebam priekšroku dod efektivitatei, bet respondenti, kas parstav ? oti mazas pašvaldebas, ir gados vecaki un ar zemaku izgletebas lemeni, pirmaja vieta izvirza demokratijas vģrtebas. Mģru politiska piedereba neietekmģ vi ? u uzskatus par pašvaldebu vģrtebam [15]. Rietumvalstu pašvaldebu pieredze rada, ka, sasniedzot zinamu demokratijas lemeni, tas arvien lielaku vģrebu velte efektivitates jautajumiem. M ? suprat, še tendence nakotnģ attieksies are uz parejas perioda valstu pašvaldebam. 1.3. Izmaiņas pilsoņu tiešūs piedalāšanūs sfērū Pašvaldebu reformas bez administratevajam reformam ietver are vietģjas politiskas reformas, kas paredz lielaku pilso? u integraciju pašvaldebu darbeba. Vairakas valstes estenoti jauni tiešas demokratijas ledzek ? i. Viens no tiem ir mģru (pašvaldebas vadetaju) tiešas vģlģšanas. Tas sekmģ mģru lielaku atbildebu pilso ? u priekša un padara vi ? us mazak atkaregus no vietģjam padomģm. Dažas Vacijas zemģs mģru tiešas vģlģšanas reko jau kopš 1949. gada, turpretim citas Vacijas zemģs, Italija, lielakaja da ㌧ Austrijas, dažos Norvģ? ijas re ? ionos un dažas Apvienotas Karalistes pilsģtas tas organizģ tikai nesen. Otrs veids, ka stiprinat pilso ? u integraciju vietģja politika, ir vietģjo referendumu organizģšana. Kopš 90. gadu sakuma tos organizģ gandrez visas Eiropas valstes (Latvija nav to starpa). Vietģjie referendumi kalpo ka ledzeklis 466 VADBAS ZINī TNE lokalas izpildvaras kontrolei, partiju dominantes ierobežošanai padomģs, politiskas varas atbildebas pastiprinašanai. Vietģjie referendumi ne vienmģr ir saistoši. Piemģram, Danija un Be㌰ ija tie ir tikai konsultatevi. Pilso? i var ierosinat vietģjos referendumus tikai Austrija, Vacija, Šveicģ, Somija, ? ehija, Ungarija un Italija [12; 13]. Parģjas valstes ir obligatie un fakultatevie referendumi. 1.4. Izmaiņas vietējūs pūrstūvniecābas demokrūtijas stiprinūšanū Izmai? as vietģjas parstavnieciskas demokratijas stiprinašana galvenokart saistetas ar lielaku iespģju piedavašanu vģlģtajiem. Šeit var minģt tadus pasakumus ka: · partiju sarakstu modificģšana; · vģlģšanu laika pagarinašana; · vairaku vģlģšanu dienu paredzģšana; · vģlģtaju minimala vecuma samazinašana (piemģram, dažos Austrijas re ? ionos tas samazinats pat ledz 16 gadiem); · elektroniskas vģlģšanas; · vģlģšanas, izmantojot digitalo televeziju; · vģlģšanas pa telefonu; · vģlģšanas pa pastu [12; 13]. Lai iedzevotaji tģrģtu pģc iespģjas mazak laika, piedaloties pašvaldebu vģlģšanas, Apvienotaja Karalistģ var vģlģt lielajos universalveikalos, Turcija – lidostas. Bez tam vietģjas parstavnieciskas demokratijas stiprinašana nozemegi ir pasakumi, kas paredz privato firmu, nevalstisko organizaciju, specialu interešu grupu un pilso? u iesaistešanu vietģjo lģmumu pie? emšana, apkaimju padomju, konsultatevo valžu, “apa ? o galdu”, “forumu”, “nakotnes konferen? u” organizģšanu [12; 13]. Pašvaldebu deputatiem piedava ledzek ? us, ko stratģ? iskas vadebas kapacitates palielinašana un vietģjas administracijas kontrolģ sniedz Jauna publiska parvalde (rezultatevos radetajus, budžeta parskatus u. c.). Analizģjot situaciju Eiropas valstes, var secinat, ka starp vietģjo pašvaldebu efektivitati un vietģjo demokratiju ir zinama plaisa, bet ne tik liela, lai ceregi neraudzetos uz pašvaldebu attestebu nakotnģ. 1.5. Kopāgais un atšī irāgais pašvaldābu reformūs dažūdūs valstās Pašvaldebu reformam dažadas valstes ir daudz kopega, bet daudz ir are atšl irega. Atšl iregi ir pašvaldebu reformu mode? i. ASV profesore Patrecija Ingrahama nodala tres valsts parvaldes reformu mode ? us attestetas valstes. Tie ir šadi: · Inkrementālais modelis. Tas paredz, ka esoša vide nav fundamentali jaizmaina, ka ta at ? auj pakapeniski pilnveidot parvaldi, ieviešot jaunas metodes un ledzek ? us. · Stadiju modelis. Saledzinot ar inkrementalo modeli, tas paredz b ? tiskakas politiskas un administratevas izmai ? as parvaldes sistģma, estenojot tas vairakas stadijas. · Jauna starta modelis. Tas paredz fundamentalas kompleksas izmai? as valsts parvaldģ, kas tiek estenotas ? oti strauji [6]. M ? suprat, šos tres mode ? us var attiecinat are uz pašvaldebu reformam un uz visam, ne tikai attestetam valstem. Pie inkrementala mode ? a varģtu pieskaitet pašvaldebu reformas Francija, pie jauna starta mode ? a – pašvaldebu reformas bijušajas socialistiskajas valstes, jo tur bija jalauž, pie tam visai strauji, veca vietģjas E. Vanags, I. Vilka. Pašvaldebu reformu problģmas Eiropa un Latvija 467 varas un parvaldes centralizģta sistģma. Lielakaja da ㌧ valstu pašvaldebu reformas var attiecinat uz stadiju modeli. Saisteba ar pašvaldebu reformu intensitati, jauzsver, ka ne vienmģr atras reformas ir tas labakas. Piemģram, Lietuva pagajuša gadsimta devi ? desmito gadu vid? ? oti esa laika estenoja administratevi teritorialo reformu, desmitkartegi samazinot vietģjo pašvaldebu skaitu. Prakse ir pieradejusi, ka šobred vietģjas pašvaldebas Lietuva ir parmģregi lielas. Lai reformas nevieta nesasteigtu un nenovirzetu nepareiza virziena, noderegs ir Skandinavijas valstu eksperiments brevo municipalitašu joma. Brevas municipalitates varģja parbaudet sagatavoto jauno likumprojektu un valdebas noteikumu projektu vai to atsevišl u pantu (punktu) lietderebu un efektivitati un tikai pozitevu rezultatu gadejuma tos attiecinat uz visam pašvaldebam valste. Pašvaldebu reformam visas Eiropas valstes kopegs ir tas, ka: · tas virzetas uz talaku decentralizaciju un pašvaldebu autonomiju; · tas ietver gan demokratijas nostiprinašanu, gan pašvaldebu darbebas efektivitates palielinašanu, izmantojot modernas vadebas metodes un plašak iesaistot iedzevotajus pašvaldebu darbeba un lģmumu pie ? emšana; · tas paredz pašvaldebu kooperaciju noteiktu funkciju veikšanai. Sevišl i populara še kooperacija ir valstes, kuras ir mazas pašvaldebas, piemģram, Francija. Dažos gadejumos, piemģram, Francija, Vacija un Nederlandģ mazam pašvaldebam še kooperacija ir obligata. · zemaka leme ? a pašvaldebas nav pak ? autas augstaka leme? a pašvaldebam; · pašvaldebas brevprategi ir apvienojušas pašvaldebu asociacijas, kas ir to interešu aizstavģtajas. Gandrez visam Eiropas valstem kopegs ir tas, ka: · pašvaldebu principi ir iek ? auti valstu konstit? cijas (iz ? emot Apvienoto Karalisti, kura nav konstit? cijas, ka are Latviju); · valstu parlamenti ir akceptģjuši Eiropas Vietģjo pašvaldebu hartu; · ledztekus pašu funkcijam pašvaldebas veic are valsts dele 〣 tas funkcijas; · pašvaldebu uzraudzeba notiek tikai pģc pašvaldebu pie ? emto lģmumu tiesiskuma (likumebas), nevis pģc lietderebas (efektivitates). Iz ⸣ mums ir valsts dele〣 tas funkcijas un uzdevumi, kurus var parbaudet are pģc lietderebas principa; · ir ieviesta visai demokratiska sarunu sistģma starp centralo valdebu un pašvaldebam; · pašvaldebu reformu kodols ir administratevi teritoriala reforma (iz ? emot Franciju un Šveici); · pašvaldebu reformas notiek atrauti no valsts parvaldes reformam un re ? ionalas attestebas politikas. Šada atrauteba vģrtģjama negatevi; · pašvaldebam ir tiesebas organizģt vietģjos referendumus (konsultatevos un saistošos); · pģdģja laika vģrojama tendence pastiprinat re ? ionalo pašvaldebu lomu. Atšl iregs dažadas valstes ir tas, ka: · lielakaja da ㌧ valstu pašvaldebu ir “parlamentara” sistģma, kas paredz, ka mģru ievģlģ deputati no sava vidus, bet da ㌧ valstu (Vacija, Apvienotaja Karalistģ u. c.) ir are “prezidenta” sistģma, kur mģru ievģlģ iedzevotaji vai pilso ? i; · dažads ir pašvaldebu sistģmas leme ? u skaits (no viena ledz tres); 468 VADBAS ZINī TNE · da ㌧ valstu vietģjas vģlģšanas var piedaleties tikai attiecegas valsts un ES valstu pilso? i, bet da ㌧ valstu – are personas, kas nav attiecegas valsts vai ES valstu pilso ? i, bet ir zinamu laiku nodzevojušas pašvaldebas teritorija; · dažada ir municipalas parvaldes organizatoriskas strukt ? ra. Dominģjošas ir padome – menedžeris, “vājš” m? rs – padome un padome – valde formas. Tiešas demokratijas formu – iedzevotaju sapulces – izmanto tikai Šveicģ; · dažas valstes, piemģram, Francija, mģrs ir ne tikai pašvaldebas vadetajs, bet vienlaicegi are valsts parstavis, kuram uzdotas atsevišl as valsts funkcijas; · dažada ir pašvaldebu budžetu ie ⸣ mumu un izdevumu strukt ? ra; · da ㌧ valstu, piemģram, Danija pašvaldebam ir aizliegts ar saviem ledzek ? iem piedaleties kapitalsabiedrebas (sabiedrebas ar ierobežotu atbildebu, akciju sabiedrebas), da ㌧ valstu, are Latvija, tas ir at ? auts; · dažads ir deputatu ievģlģšanas laiks (no 2 ledz 6 gadiem). Eiropas valstes atšl ireba no ASV tiek izveidotas un darbojas tikai visparģjas ( ? eneralas) pašvaldebas, bet nav izveidotas specialo mģrl u pašvaldebas, piemģram, skolu rajoni, specialie rajoni ? densapgadei un kanalizacijai, kuriem are ir pašvaldebu statuss. Iz ⸣ mums ir Šveice, kura dažos vaciski runajošos kantonos ir 5–6 tipu municipalitates, ieskaitot specialo mģrl u pašvaldebas, turprete franciski runajošos kantonos ir tikai viena tipa – visparģjas ( ? eneralas) pašvaldebas. Šveice izce ? as ar to, ka ta ir iedzevotaju sapul? u un referendumu „paradeze”, tur un Francija ir vismazakas vietģjas pašvaldebas Eiropa. Jauzsver, ka katra Eiropas valsts pašvaldebu sistģma ir savas epatnebas. Piemģram, Francija ir visvairak pašvaldebu Eiropa – gandrez 37 t ? kstoši, un to skaits praktiski nav mainejies kopš Fran? u revol ? cijas un Napoleona laikiem. Be ㌰ ija un Nederlandģ mģru apstiprina karalis (karaliene). Griel ijai raksturega sarež 〩 ta teritoriala strukt ? ra, kura municipalitates (pilsģtas) un kopienas (lauku teritorijas) var tikt sadaletas apkaimģs, izveidojot apkaimju padomes. Pašvaldebu sistģmas otro lemeni veido prefekt ? ras. Italija kopš 1993. gada vietģjo pašvaldebu mģru tieši ievģlģ iedzevotaji, nevis padomes deputati, ka ledz tam. Luksemburga ir viena mģrl a un daudzu mģrl u pašvaldebu asociacijas. Portugalģ izveidotas divu metropo ? u – Lisabonas un Porto – teritorijas. Spanija aktuala ir decentralizacija un demokratizacija. Apvienotaja Karalistģ ir vislielakas pašvaldebas Eiropa. Savukart rija ir viena no centralizģtakajam valstem Eiropa. Austrija municipalitatģm at? auts veikt komercdarbebu. Danijai raksturega labi izstradata pašvaldebu finanšu izledzinašanas sistģma. Islande ir viena no retajam valstem (are ASV), kur notiek tikai brevpratega pašvaldebu apvienošanas. Norvģ? ija pretstata daudzam citam Eiropas valstem vģrojama tendence vajinat re ? ionalas pašvaldebas, at ? emot tam svaregas funkcijas, piemģram, slimnecu sektoru. Zviedrija ir viena no decentralizģtakajam valstem ar plašam pašvaldebu funkcijam. Somija vģrojama plaša municipalitašu brevpratega sadarbeba. Vacija izplateti dažadi pašvaldebu mode ? i, kam pamata ir vģsturiski cģlo ? i. ? ehija, m? suprat, nepamatoti, 1990. gada divkaršoja pašvaldebu skaitu, sadalot jau ta nelielas pašvaldebas. Slovakija ir vajas un nepietiekami nodrošinatas pašvaldebas. E. Vanags, I. Vilka. Pašvaldebu reformu problģmas Eiropa un Latvija 469 Slovģnijas Konstit? cija paredz brevprategu re? ionalo pašvaldebu izveidošanu, ta ? u ledz šim vģl neviena re ? ionala pašvaldeba Slovģnija nav izveidota. Igaunija 1993. gada pargaja no divu leme ? u uz viena leme ? a pašvaldebu sistģmu. Tur tapat ka Latvija pašvaldebas ir parak mazas, turpretim Lietuva tas ir parak lielas. Savukart Polija 1998. gada notikusi pareja no viena leme ? a uz tres leme? u pašvaldebam. 2. Pašvaldābu reformas Latvijū Eiropas „gaismū” 2.1. Reformu virzieni Neatkarebu atjaunojuse Latvijas Republika mantojuma sa⸣ ma pašvaldebu sistģmu, kas veidojusies dažadas valsts iekartas un ledz ar 1989. gada pašvaldebu vģlģšanam jau bija sakusi maineties demokratijas virziena. Pģc izmai ⸧ m un uzlabojumiem neatkarebas pirmajos gados 1993. gada 28. septembre Ministru kabinets apstiprinaja “Latvijas Republikas pašvaldebu reformu koncepciju” [4]. Pašvaldebu reformas ir publiskas parvaldes reformas sastavda? a. Pašvaldebu reformu izvirzetais mģrl is bija un, reformam turpinoties, ir sakartot vietģjas publiskas parvaldes sistģmu, lai tuvinatu parvaldi iedzevotajiem. Ka reformu galvenie uzdevumi izvirzeti valsts varas demokratizacija un decentralizacija, pašvaldebu atbildebas palielinašana par to parzi ⸧ nodoto funkciju izpildi, iedzevotajiem sniedzamo pakalpojumu kvalitates uzlabošana, ka are plaša iedzevotaju iesaistešana pašvaldebu darba. Pašvaldebu reformu virzieni noteikti atbilstoši aktualakajam pašvaldebu sistģmas problģmam, un reformas koncepcija paredz: pašvaldebu epašumtiesebu sakartošanu, pašvaldebu budžeta sistģmas pilnveidošanu, teritoriala iedalejuma reformu, juridisko reformu, funkciju sadali starp valdebu un pašvaldebam un starp dažada leme ? a pašvaldebam, pašvaldebu darbinieku izgletebas sistģmas izveidošanu, pašvaldebu sabiedrisku organizaciju izveidošanu, valdebas un pašvaldebu sarunu sistģmas radešanu. Lai are, reformas uzsakot, Latvijas Republika vģl nebija ratificģjusi Eiropas Vietģjo pašvaldebu hartu (pie ? emta 1985. gada 15. oktobre Eiropas Padomģ, Strasb ? ra) [1], taja noteiktie principi bija atzeti par reformu koncepcijas pamatprincipiem. Tie paredz valsts varas un parvaldes demokratizaciju un decentralizaciju, pašvaldebu patstavebu, pašvaldebu epašuma un privatepašuma attestebu, vietģja budžeta neatkarebu u. c. Vairums no pašvaldebu reformu koncepcija paredzģtajiem pasakumiem jau ir veikti. Ir sagatavoti un pie ? emti vairaki svaregi likumi, kas nosaka pašvaldebu juridisko statusu, – likums “Par pašvaldebam” (pie ? emts 1994. gada 19. maija), “Pilsģtas domes, rajona padomes un pagasta padomes vģlģšanu likums” (pie ? emts 1994. gada 13. janvare) u. c.; noteikta funkciju sadale starp pašvaldebu veidiem, ka are starp pašvaldebam un centralo valdebu; nodalets no valsts un likumdošana nostiprinats pašvaldebas epašums; izveidota neatkarega pašvaldebas budžeta veidošanas karteba; izveidota un ieviesta pašvaldebu finanšu izledzinašanas sistģma; izveidota un darbojas sarunu sistģma starp Ministru kabinetu un pašvaldebam; radeta pašvaldebu darbinieku izgletebas sistģma; uzsakta pašvaldebu informacijas sistģmu izveidošana. Taja paša laika vairaku koncepcija paredzģto attestebas pasakumu estenošana joprojam ir aktuala. Starp tiem vienu no centralajam vietam ie ? em administratevi teritoriala reforma. 470 VADBAS ZINī TNE 2.2. Administratāvi teritoriūlū reforma kopš 1998. gada Divdesmita gadsimta otraja pusģ daudzas Eiropas valstis saisteba ar pašvaldebu kompetences noteikšanu ir veikušas racionala pašvaldebas lieluma meklģjumus. Are Latvija pģc neatkarebas atg ? šanas mantojuma sa ? emtais administratevi teritorialais dalejums neatbilst m? sdienu prasebam – tas nav piemģrots izmainetajai saimnieciskajai strukt? rai, dzeves veidam, informacijas tehnolo ? iju attestebai u. c., tas nenodrošina pašvaldebam uzticģto funkciju izpildi, rada jau ta nepietiekamo pašvaldebu resursu sadrumstalotebu un ledz ar to neracionalu izmantošanu. Tapģc jau 1993. gada pie ? emta Pašvaldebu reformu koncepcija paredzģja teritorialas reformas estenošanu. Ta? u tikai 1998. gada 21. oktobre tika pie ? emts “Administratevi teritorialas reformas likums” [2]. Ledz likuma pie ? emšanai visas aktivitates administratevi teritorialas reformas joma cieta neveiksmi, jo sagatavotie teritoriala dalejuma projekti bazģjas uz piespiedu metodi, administratevi teritoriala iedalejuma variantu izstrade notika parmģru centralizģti, nenotika pašvaldebu un iedzevotaju iesaistešana projektu izstradģ. Atbilstoši “Administratevi teritorialas reformas likumam” reformas mģrl is ir izveidot ekonomiski attesteties spģjegas administratevas teritorijas ar vietģjam un re ? ionalam pašvaldebam, kas spģj nodrošinat kvalitatevus pakalpojumus iedzevotajiem. Likuma paredzģts, ka reformas ietvaros notiek administratevo teritoriju izpģte, pagastu un pilsģtu apvienošanas (sadarbebas) projektu sagatavošana un estenošana. Šadi reformas pasakumi novģrš iepriekšģjos reformas mģ? inajumos pie ? autas k㌵ das. Administratevo teritoriju izpģtes gaita, kas tika pabeigta ledz 2001. gadam, tika iesaistetas visas vietģjas pašvaldebas un notika iedzevotaju aptaujas. Are apvienošanas projektu izstrade, kas turpinajas ledz 2004. gadam, nevarģja notikt bez aktevas pašvaldebu parstavju ledzdalebas, turklat obligata bija šo projektu sabiedriska apspriešana. Ledz ar to šada reformas gaita liek atzet par nepamatotiem reizģm pret reformas estenotajiem izskanģjušos parmetumus, ka reformas procesa netiek ievģrots Eiropas hartas princips, kas nosaka, ka vietģjas varas teritoriju robežu izmai ? as nav at ? auts izdaret bez iepriekšģjas konsultģšanas ar attiecego vietģjo varu vai, kur tas likumegi at? auts, pģc iespģjas ar referenduma paledzebu. Ta ka Latvijas Republikas likumdošana neparedz vietģjo referendumu rekošanu, tad pašvaldebu piedalešanos izpģtes un projektu sagatavošanas procesos pamatoti var uzskatet par konsultģšanos. Atbilstoši likumam vietģjo pašvaldebu administratevi teritoriala reforma Latvija tika estenota divos posmos: · pģc vietģjo pašvaldebu iniciatevas – ledz 2003. gada 31. decembrim; · pģc atbildegas ministrijas izstradatiem projektiem – no 2004. gada 1. janvara ledz 2004. gada 30. novembrim. Šadu reformas metodi var uzskatet par jauktu brevprategas un piespiedu apvienošanas metodi un atzet par saledzinoši demokratisku. Citu valstu pieredze ir pieradejusi, ka, paredzot tikai brevprategu apvienošanos, reforma praktiski netiek estenota un ta var ilgt gadu desmitiem. Latvijas likuma paredzģtie pieci gadi brevprategas apvienošanas estenošanai ir diezgan ilgs laiks, un pašvaldebu iniciateva var izpausties, pašvaldebam pašam nosakot racionalas pašvaldebu apvienošanas grupas. Obligatas pašvaldebu apvienošanas posms reformas nobeiguma nepieciešams, lai reforma neb? tu m? žega. Saska ⸧ ar esošo pašvaldebu teritorialas reformas modeli pašvaldebu breva izvģle izpaužas nevis jautajuma “Vai apvienoties?”, bet gan jautajuma “Ar ko un ka apvienoties?”. E. Vanags, I. Vilka. Pašvaldebu reformu problģmas Eiropa un Latvija 471 Ka savdabegu likuma pie ? emšanas kompromisu juridiski neskaidra statusa „Administratevi teritorialas reformas likums” (1998) paredz pašvaldebu sadarbebu. Sakuma posma pģc likuma pie ? emšanas daudzas pašvaldebas sadarbebu uzskateja par apvienošanas alternatevu. Ta, piemģram, 1999. gada veikta vietģjo lederu aptauja, kura gandrez visi lederi (96%) atbalsta pašvaldebu sadarbebu ar kaimi ? u pašvaldebam. Pģc tas datiem 40% lederu doma, ka pašvaldebu sadarbeba spģj aizvietot pašvaldebu apvienošanos, bet 32% šim viedoklim nepiekret [11]. To, ka sadarbeba nav administratevi teritorialas reformas rezultats, norada likumam sekojošie Ministru kabineta noteikumi, kas par sadarbebu ledz 2003. gada beigam paredz vienreizģju dotaciju 1% apmģra no sadarbebu estenojošo pašvaldebu budžetu kopsummas, no ka atskaitetas mģrl dotacijas, pretstata dotacijai 3–5% apmģra par apvienošanas estenošanu. Tai pat laika sadarbeba atsevišl u funkciju izpildģ b ? s lietderega un nepieciešama are starp jaunajam pašvaldebam. Autoru veikta pašvaldebu administratevo teritoriju izpģte un tas datu apkopojums, jau izstradatie pašvaldebu apvienošanas projekti un pģtejumi pamato lielaku (pģc iedzevotaju skaita) pašvaldebu veidošanas nepieciešamebu. Mazam pašvaldebam ir šadi tr ? kumi: · Mazas pašvaldebas nevar nodrošinat lģmģjvaras un izpildvaras nodalešanu. Ta ka likums „Par pašvaldebam” tadu iespģju pie ? auj, pašvaldebas ar iedzevotaju skaitu zem 5000 izpilddirektora pienakumus visbiežak veic pašvaldebas domes (padomes) priekšsģdģtajs, bez tam priekšsģdģtajam nereti ir are citi ar šiem amatiem nesaisteti pienakumi. Turklat padomes priekšsģdģtajs ir are attiecegas rajona padomes loceklis. · Mazas pašvaldebas ir saledzinoši augsts parvaldes izdevumu epatsvars, bet zema administrateva spģja. Rajonu izpģtes dati liecina, ka nelielas pašvaldebas parvaldes izdevumu epatsvars pašvaldebas budžeta izdevumos nereti parsniedz 20%, kas ir divreiz vairak neka caurmģra valste. Tai pat laika šajas pašvaldebas nav tadu specialistu ka juristi, ekonomisti, finansisti, personala specialisti, teritorijas un attestebas planotaji, projektu vadetaji un socialie darbinieki. Tradicionalajos pašvaldebas amatos jeb „amatu minimuma” notiek amatu apvienošana, kas savukart liedz darbiniekiem specializģties. Nelielas pašvaldebas ir nepietiekams tehniskais un tehnolo? iskais nodrošinajums un ierobežota projektu spģja. · Mazas pašvaldebas ir nepietiekams pašvaldebu pakalpojumu izpildes apjoms. Vģrojama iedzevotaju kusteba pģc pašvaldebu organizģtiem pakalpojumiem uz infrastrukt ? ras objektiem arpus savas administratevas teritorijas, kas skaidrojama ar nepietiekoša apjoma un/vai kvalitates pašvaldebu pakalpojumiem sava teritorija. Ilglaicega perioda tas izsauc iedzevotaju aizpl ? šanu no pašvaldebas. · Mazas pašvaldebas sociali ekonomiskas attestebas lemenis ir zemaks, lielajas pašvaldebas tas ir augstaks. Piemģram, pagastu pašvaldebas, kuras dzevo ledz 999 cilvģkiem, vidģjais teritorijas attestebas indekss ir -0,554, pašvaldebas ar iedzevotaju skaitu no 1000 ledz 1999 tas ir -0,239, pašvaldebas ar iedzevotaju skaitu no 2000 ledz 2999 tas ir jau 0,250, bet visaugstakais teritorijas attestebas indekss (1,770) ir vislielakajas pagastu pašvaldebas, kuras dzevo 5000 un vairak iedzevotaju. 472 VADBAS ZINī TNE · Mazas pašvaldebas nepietiekama finanšu spģja nenodrošina attestebu. Pašvaldebu apvienošanas projektu izstrades ietvaros, analizģjot budžeta izdevumus pģc ekonomiskas klasifikacijas, uzskatami redzams, ka mazas pašvaldebas pretstata lielakam pašvaldebam ar saviem budžeta resursiem praktiski nevar veikt investecijas, tam nepietiek finanšu spģjas kredetu ? emšanai vai pašvaldebas ledzfinansģjuma piesaistešanai. Vairakam pašvaldebam apvienojoties viena (novada), rodas iespģja reali atdalet lģmģjvaru no izpildvaras. Pašvaldeba, kur iedzevotaju skaits parsniedz 5000, saska ⸧ ar likumu “Par pašvaldebam” domei jaiece ? izpilddirektors, un šo amatu nevar pildet domes priekšsģdģtajs [3]. Novada izveidošana paaugstina finanšu ledzek ? u koncentracijas iespģjas. Lielakai pašvaldebai ir lielakas investeciju piesaistes iespģjas, paredzot are pašvaldebas ledzfinansģjumu, pieaug pašvaldebas kredetspģja. Lielaka pašvaldeba, koncentrģjot budžeta ledzek ? us, ir iespģja piesaistet kvalificģtus specialistus, paaugstinat darbinieku profesionalitati, nodrošinat specializaciju. Lielakai pašvaldebai ir lielakas iespģjas izmantot plašaku uz⸣ mģjdarbebas veicinašanas ledzek ? u loku (infrastrukt ? ras sakartošana, nekustama epašuma nodok ? a atlaides, informacijas pakalpojumi u. c.). Pašvaldebam apvienojoties, aug novada ka projektu iesniedzģja spģja, epaši attieceba uz partnerattiecebu iespģjam ar citu valstu pašvaldebam. Daudzas arvalstu pašvaldebas meklģ sev piemģrotus sadarbebas partnerus. Lielaka pašvaldeba ir pievilcegaks partneris. Pieaugot pašvaldebas kapacitatei, ta efektevak var izmantot stratģ? isko vadebu un planošanu ka realus attestebas instrumentus, nevis ka formalu pasakumu. Tomģr, domajot par ekonomiski spģcegaku un efektevaku pašvaldebu izveidošanu, kas saisteta ar iedzevotaju skaita palielinašanu, ja? em vģra are vietģjas demokratijas aspekti. Haveri un Lamanena atzemģ, ka efektivitatei un demokratijai ir pretģjas un savstarpģji konfliktģjošas intereses un valstu izšl iršanas par vienu vai otru teritorialo modeli bieži ir saisteta ar sabiedreba tobred valdošajam vģrtebam [7]. Autori uzskata, ka Latvijas gadejuma pašvaldebu apvienošanas mģrogi jasabalansģ ar vietģjas demokratijas saglabašanu un pat paaugstinašanu. Reformam demokratijas paaugstinašanas virziena nevajadzģtu sekot pģc vairakiem gadiem, bet gan notikt vienlaicegi vai kompleksi ar administratevi teritorialo reformu. Tapģc apvienošanas procesa jasabalansģ ekonomiskie ieguvumi, ko nodrošina iedzevotaju skaita palielinašanas, ar samģrojamu vietģjas pašvaldebas teritorijas platebu un vienotebu. Šo elementu samģrojamebu nodrošina “Pašvaldebu administratevi teritoriala iedalejuma projekta” (2003. gada marta ar Ministru kabineta rekojumu pardģvģts par “Novadu izveidošanas projektu”) izvirzetie novadu veidošanas kritģriji. Projekts izstradats, apkopojot visos Latvijas rajonos veiktas izpģtes, un valsts vienotie novadu veidošanas kritģriji ir: · minimalais iedzevotaju skaits pašvaldebas teritorija – 5000 iedzevotaju; · nepieciešameba, lai teritorija b ? tu attestebas centrs ar iedzevotaju skaitu no 2000 ledz 25 000; · nepieciešameba, ka pastav ce ? u tekls, kas virzets no jaunveidojamas teritorijas atsevišla m da ㌧ m uz administratevo centru; · maksimalais pie ? aujamais attalums no centra ledz robežai – 30 km; · ja pģc iepriekšminģtiem kritģrijiem palikušas neapg ? tas teritorijas, javeic individuala analeze [9]. E. Vanags, I. Vilka. Pašvaldebu reformu problģmas Eiropa un Latvija 473 Ar Ministru kabineta 2003. gada 1. decembra rekojumu Nr. 738 “Par novadu izveidošanas modeli” administratevi teritorialas reformas estenošanai pie ? emts 102 novadu projekts un Re ? ionalas attestebas un pašvaldebu lietu ministrijai uzdots pģc sarunam ar vietģjo pašvaldebu vadetajiem un deputatiem projektu precizģt. Autori uzskata, ka šis (ar atsevišl iem labojumiem) ir optimalakais teritorialas reformas modelis. 2003. gada vasara Re? ionalas attestebas un pašvaldebu lietu ministrijas sagatavotie 33, 40 un 82 pašvaldebu mode ? i ievģrojami attalinatu pašvaldebas no iedzevotajiem un tadģjadi mazinatu are vietģjo demokratiju. Lai gan vietģjo pašvaldebu teritorialas reformas nepieciešameba ir pamatota, reformas process Latvija rit ? oti gausi. Ledz 2004. gada sakumam Latvija bija izveidotas tikai 23 jaunas apvienotas pašvaldebas. Starp tam ir 19 novadi, no kuriem 18 izveidoti pģc “Administratevi teritorialas reformas likuma” pie ? emšanas. Ledz likuma noteiktajam reformu pabeigšanas termi? am – 2004. gada 30. novembrim, tas ir, sešos reformas gados, ir izdevies izveidot tikai 20 novadus, kuros apvienojušas 54 pašvaldebas. Viens no galvenajiem faktoriem, kas kavģ reformas estenošanu, ir iedzevotaju samģra negateva attieksme pret reformu. Ta saisteta ar nepietiekamu informaciju un skaidrojumu iedzevotajiem par reformu, tas gaitu, prognozģm. To apliecina 1999. gada Latvijas pašvaldebu lederu aptauja – tikai 8% lederu uzskatejuši, ka iedzevotaji ir pietiekami informģti par administratevi teritorialo reformu, bet 64% domajuši, ka iedzevotaji nav pietiekami informģti [11]. 88% lederu aptauja atzemģjuši, ka, estenojot administratevi teritorialo reformu, ja? em vģra iedzevotaju domas. Tikai 9% lederu atbalstejuši pašvaldebu apvienošanu pģc vienota projekta (no augšas) [11]. Ka pozitevs jaatzemģ fakts, ka pģc izpģtes rajonos palielinajies reformas izskaidrošanas darbs – valsts atbildega instit ? cija (ledz 2003. gadam Pašvaldebu lietu parvalde, šobred Re ? ionalas attestebas un pašvaldebu lietu ministrija) vairakkart ir izdevusi bukletus, presģ tiek publicģti raksti par reformas gaitu un pieredzi, reformai ir velteti televezijas un radio raidejumi, ir uz ? emtas un tiek demonstrģtas dokumentalas filmas. Tomģr šo darbu nevar partraukt, to b ? tu nepieciešams turpinat are pģc reformas estenošanas. Sevišl a vģreba ir japievģrš informacijas kvalitatei, informacijai jab ? t iedzevotajiem izprotamai, parliecinošai, atbilstošai konkrģtai pašvaldebai un konkrģtai iedzevotaju grupai. Pastavoša vģlģšanu sistģma, kad viena pašvaldeba ir viens vģlģšanu apgabals un lģmģjinstit ? cija tiek ievģlģta proporcionalas vģlģšanas, are zinama mģra kavģ apvienošanos. Mazas pašvaldebas baidas, ka, ? emot vģra to iedzevotaju skaita epatsvaru jaunizveidotas pašvaldebas iedzevotaju skaita, pģc vģlģšanam var neb? t teritorijas parstavniecebas lģmģjinstit? cija. Lai are viens no kritģrijiem jaunu novadu veidošana ir ce ? u tekla, kas vieno centru ar parģjam teritorijam, esameba, tieši nesakartotie ce ? i ir viens no apvienošanas kavģk? iem. Ta ka par autoce ? u programmas estenošanu ir atbildega cita, ar reformas estenošanu nesaisteta valsts instit? cija, pašvaldebam nav parliecebas, ka, izveidojot novadu, jaunai pašvaldebai nozemegie ce ? i tiks savesti karteba. Pašvaldebam svarega ir are sakaru kvalitates uzlabošana, lai varģtu izmantot moderno informacijas tehnolo ? iju un vienotas pašvaldebu informacijas sistģmas iespģjas. Atsevišla s pašvaldebu grupas apvienošanas šlģ rslis ir pastavoša pašvaldebu finanšu izledzinašanas sistģma. Šis faktors neietekmģ procesu, ja apvienojas pašvaldebas, kuras ir vienada pozecija pret finanšu izledzinašanas fondu. Ta? u jauna novada situacija pret finanšu izledzinašanas fondu nemotivģ apvienoties pašvaldebas, kuras atrodas atšl iregas pozecijas. 474 VADBAS ZINī TNE Iepriekš minģti faktori, kas kavģjuši vietģjas pašvaldebas pie ? emt pozitevus lģmumus par apvienošanos ar citam pašvaldebam. Are centralajai valdebai reformas estenošanas laika nav bijusi vienota nostaja un politiska griba attieceba uz reformu, un nereti tieši valdebas nenoteikta receba ir kavģjusi pašvaldebu apvienošanos. Ta pģc 2002. gada Saeimas vģlģšanam izveidota jauna valdeba 2003. gada, kas saska⸧ ar likumu bija pģdģjais brevprategas apvienošanas gads, ledz gada vidum noskaidroja pašvaldebu viedokli par 102 pašvaldebu modeli, lai gan modelis jau iepriekš bija samģra daudz apspriests un popularizģts. Tada veida pašvaldebam radas iespaids, ka reforma, iespģjams, netiks estenota. Vģl pirms viedok? u apkopošanas valdeba no jauna saka apl ? kot 33 pašvaldebu modeli, kas are jau iepriekšģjos gados bija izskatets ka viens no mode ? iem un noraidets. Vģlak ka alternatevas 33 pašvaldebu modelim tika apskateti 40, 82, 102 un 109 pašvaldebu mode ? i, un rezultata 2003. gada beigas valdeba tomģr apstiprinaja 102 pašvaldebu modeli un nonaca pie situacijas, kada bija gada sakuma. Taja paša laika, beidzoties brevprategas apvienošanas periodam, valdeba vģl nebija noteikusi obligatas apvienošanas gaitu. Ne tikai nenoteikteba teritorialas reformas joma, bet are jauna pašvaldebu likumprojekta izstrade 2003. gada, kas balstejas uz pašvaldebu valstisko teoriju un saledzinajuma ar pastavošo likumu bija izteikti vģrsts uz centralizaciju un lielaku pašvaldebu uzraudzebu, radeja pašvaldebu neuzticebu valdebai un ledz ar to are kavģja reformas estenošanu. Savukart 2004. gada pavasare izveidotajai valdebai, sakotnģji nosakot reformas estenošanu tikai brevprategas apvienošanas rezultata, tomģr vajadzģja to paredzģt ka brevprategas apvienošanas perioda pagarinašanu, nevis atstat ka nebeidzamu procesu. Pozitevi vģrtģjams fakts, ka iepriekšģja valdeba mantojuma atstajusi apstiprinatu novadu veidošanas atbalsta programmu, kas paredz nozemegas investecijas infrastrukt ? ra tajas pašvaldebas, kas estenos reformu. Ledz ar to ievģrojami varģtu palielinaties pašvaldebu motivacija apvienoties, jo ledz ar investecijam reformas pozitevie rezultati b ? tu atrak j ? tami. Otra nenoteikteba vietģjo pašvaldebu reformas procesa ir neskaidreba par valsts re ? ionala iedalejuma reformu. Še neskaidreba sevišl i negatevi ietekmģ tas pašvaldebu grupas, kur potencialo novadu veido divu rajonu pašvaldebas. Lai reforma tiktu estenota, nepieciešama noteikta un detalizģta sapratne par vietģjo pašvaldebu administratevi teritorialo reformu, ka are vienota koncepcija un vadlenijas par re ? ionala iedalejuma reformu. Pašvaldebam apvienojoties, jaizvģlas tadi jaunas pašvaldebas darbebas principi, strukt ? ra un reformģšanas gaita, kas novģrstu vai mazinatu iespģjamas negatevas sekas, tadas ka pašvaldebas un pakalpojumu attalinašanas no iedzevotajiem, un kas maksimali izmantotu pozitevos ieguvumus. Negatevas socialas sekas iespģjams novģrst, izvirzot šadus pašvaldebu apvienošanas principus: · ī rpus novada administrateva centra bijušo pašvaldebu centros janodrošina agrak sniegto pakalpojumu pieejameba, izveidojot pagastu pakalpojumu centrus. · Janovģrš tadu iestažu ka skolu, bibliotģku, tautas namu darbebas koncentrģšana, jo šo iestažu un, pirmam kartam, skolu darbeba aktivizģ pagastu sabiedrisko dzevi. · Jauzlabo socialas apr ? pes darbs novada teritorija, izveidojot vienotu pašvaldebas socialo dienestu, kas nodrošinatu daudzveidegus socialos pakalpojumus un paledzebu. E. Vanags, I. Vilka. Pašvaldebu reformu problģmas Eiropa un Latvija 475 · Janodrošina iespģja sa ? emt pirmo medicenisko paledzebu dzeves vietas tuvuma. · Jaunas pašvaldebas strukt ? ra javeido, paredzot darbinieku specializaciju un parkvalificģšanos, kas paaugstinatu sniegto pakalpojumu kvalitati un pašvaldebas administratevo kapacitati. · Lai izvairetos no politiskas parstavniecebas samazinašanas negatevajam sekam, reformas gaita epaši japaplašina iedzevotaju iesaistešana lģmumu pie ? emšana. Jaizveido teritorialas iedzevotaju parstavniecebas instit? cijas – teritorialas konsultatevas padomes. · Japaredz izbraukuma domes sģdes arpus administrateva centra, veltot tas bijušo mazo pašvaldebu attestebas jautajumiem un iesaistot apspriešana attiecego teritoriju iedzevotajus. · Japaredz epašas tikšanas ar atsevišla m interešu grupam un NVO (bģrnu vecaki, pakalpojumu sfģras darbinieki, pensionaru padomes u. tml.), kuras ieinteresģtas dažadu specialu jautajumu risinajuma. Interešu grupu parstavjus var iel ? gt uz komiteju un domes sģdģm. · Deputatu tuvinašanai biežaka par likuma noteikto japadara iedzevotaju pie ? emšana, jaiekarto ta iedzevotajiem ģrta laika (pģc darba) u. tml. · Janodrošina domes lģmumu un sģžu protokolu pieejameba ne tikai administratevaja centra, bet are pagastu centros. · Regulari jaizdod novada aveze, kura iedzevotajus informģ par pašvaldebas aktualitatģm un kura iedzevotajiem iespģjams publicģt savu viedokli. · Jaorganizģ iedzevotaju aptaujas. · Jasaglaba daba, kartģ, statistika u. c. bijušas mazas teritorijas (pagasti, mazpilsģtas), samazinot to administratevi juridisko un finansialo patstavebu, bet saglabajot individualitati un savdabebu. 92% no vietģjo lederu kopskaita ir parliecinati, ka, estenojot administratevi teritorialo reformu, b ? tu janodrošina teritoriju savdabebas saglabašana. Šiem jautajumiem japievģrš epaša vģreba, jo 1999. gada vietģjo lederu aptauja liecina, ka nepietiekama ir bijusi vi? u izpratne par nepieciešamebu informģt un iesaistet lģmumu pie ? emšana iedzevotajus. Gandrez divas trešda ? as (64%) lederu doma, ka plaši izplateta iedzevotaju piedalešanas lģmumu pie? emšana bieži rada nepatekamus konfliktus, un vairak neka puse (53%) –, ka lielako da ? u lģmumu jaatstaj ekspertu vģrtģšanai [11]. Aktuals ir jautajums, vai tada maza valste ka Latvija ir nepieciešamas otra leme ? a jeb re ? ionalas pašvaldebas? M ? suprat, ir nepieciešamas. Ja neb ? s re ? ionalo pašvaldebu, tad otraja parvaldes lemene vara piederģs centralas valdebas ieceltam parstavim un instit? cijam. No demokratijas viedok ? a priekšroka dodama pilso ? u vai iedzevotaju ievģlģtam pašvaldebu domģm (padomģm). Tapģc lielakaja da ㌧ Eiropas valstu pašvaldebas darbojas divos teritorialas parvaldes leme ? os, dažas valstes (Francija, Italija, Polija) – pat trijos, un tikai atsevišla s valstes (Somija, Igaunija, Lietuva, Islandģ, Luksemburga u. c.) – viena lemene. 74% no vietģjo lederu aptaujas dalebniekiem uzskata, ka rajonu (apri⸫ u) lemene jab ? t pilso ? u tieši vģlģtam pašvaldebam [11]. Esošais re ? ionalais administratevi teritorialais dalejums Latvija (26 rajoni un 7 republikas pilsģtas) un uz ša dalejuma pamata izveidotas pašvaldebas neapmierina vairaku iemeslu dģ? : 476 VADBAS ZINī TNE · kopš 1994. gada atsevišl as rajoniem raksturegas funkcijas nodotas vietģjam pašvaldebam; · kopš 1996. gada rajoniem vairs nav patstavegas nodok? u bazes; · kopš 1997. gada rajonos vairs nenotiek tiešas vģlģšanas; · sekais esošo teritoriju mģrogs nespģj nodrošinat ledzsvarotu un ilgtspģjegu attestebu un kavģ ES un citu starptautisku fondu izmantošanu; · nozaru ministrijas ir izveidojušas atšl iregas re? ionalas nozaru parvaldes sistģmas. Tapģc nepieciešamas re ? ionala iedalejuma reforma. Secinūjumi un priekšlikumi Pirms vairak neka desmit gadiem Latvija uzsaktas pašvaldebu reformas ir aktualas joprojam. Lai are Latvija ir ratificģjusi gandrez visus Eiropas Vietģjo pašvaldebu hartas punktus, vairaki taja noteiktie principi un prasebas netiek ievģrotas. Are da ? a pašvaldebu reformu koncepcija paredzģto reformu joprojam ir aktuala un nepamatoti atstata novarta. Atsevišl as pģdģjo gadu aktivitates (Valsts parvaldes iekartas likums, 2003. gada Re? ionalas attestebas un pašvaldebu lietu ministrijas izstradatais jauna pašvaldebu likuma projekts) liecina par zinamu attalinašanos no Eiropas hartas principiem. Ledzek ? u tr ? kuma un nepietiekamas administratevas spģjas dģ? pašvaldebas neveic vairakas pastavegas funkcijas. Izteiktak tas vģrojams pašvaldebas ar mazaku iedzevotaju skaitu. Ta ir klaja atkapšanas no Eiropas hartas principiem. Kopš 1998. gada pašvaldebu reformu konteksta galvenais uzsvars tiek likts uz vietģjo pašvaldebu administratevi teritorialo reformu. Tomģr pašvaldebu brevpratega apvienošanas norit ? oti gausi. Ta iemesls ir gan nepietiekama pašvaldebu motivacija, gan iedzevotaju saledzinoši negateva attieksme pret šo reformu un reformam vispar, gan are valdebas nekonkrģta un mainega attieksme pret reformu jeb politiskas gribas tr ? kums. Are neskaidreba par re ? ionalo reformu kavģ vietģjo pašvaldebu administratevi teritorialas reformas estenošanu. Sakarebas, ka pašvaldebas ar lielaku iedzevotaju skaitu ir augstaks teritorijas attestebas indekss, ka lielakam pašvaldebam ir lielaka iespģja koncentrģt finanšu resursus un attiecegi paaugstinat administratevo spģju, kredetspģju un piesaistet un ieguldet lielakas investecijas, sniedz reformas ekonomisko pamatojumu. Ta ka teritoriala reforma ir saisteta ar pašvaldebu ekonomiskas efektivitates paaugstinašanu, bet ekonomiskie un demokratijas aspekti nereti ir savstarpģji pretrunegi, vietģjo pašvaldebu teritorialajai reformai janotiek kompleksi gan ar pašvaldebu demokratijas paaugstinašanu, gan ar demokratijas (jeb iedzevotaju iesaistešanas) paaugstinašanu pašvaldebas. Pašvaldebu sistģmas demokratizacija, pirmam kartam, saisteta ar Eiropas Vietģjas pašvaldebu hartas principu ievģrošanu. Galvenie nakotnes uzdevumi pašvaldebu reformu procesa, ko sava zi⸧ var uzskatet are par veiksmegas teritorialas reformas priekšnosacejumiem, ir šadi: · visu Eiropas Vietģjo pašvaldebu hartas principu ievģrošana un estenošana Latvija; · pašvaldebu principu iek? aušana Satversmģ; E. Vanags, I. Vilka. Pašvaldebu reformu problģmas Eiropa un Latvija 477 · pašvaldebu budžeta pilnveidošana – vietģjo nodok ? u ieviešana, pašvaldebu tiesebu nodrošinašana brevi aiz? emties nacionalaja kapitala tirg? ; pašvaldebu finanšu izledzinašanas sistģmas pilnveidošana; · tieši vģlģtu re ? ionalo pašvaldebu izveidošana. Administratevi teritorialas reformas estenošana rada priekšnosacejumu pašvaldebu darbebas efektivitates uzlabošanai, savukart pašvaldebu efektivitates uzlabošanas pasakumiem vajadzģtu sekot uzreiz pģc apvienošanas, lai atrak b? tu j ? tami reformas pozitevie ieguvumi. Pašvaldebu darbebas efektivitates paaugstinašanu var sekmģt gan ar pasakumiem valdebas lemene, gan pašam pašvaldebam meklģjot veiksmegakos risinajumus. Nakotnģ vajadzģtu estenot: · vienotas pašvaldebu informacijas sistģmas izveidošanu; · stratģ? iskas vadebas, uz ⸣ mģjdarbebas principu un citu moderno vadebas metožu izmantošanu pašvaldebas. Vietģjo pašvaldebu administratevi teritoriala reforma ir cieši saistama ar re ? ionalo attestebu un re ? ionalas attestebas politiku valste. Šo reformu un pašvaldebu ekonomisko stiprinašanu var uzskatet par ietekmegu re ? ionalas attestebas politikas ledzekli. Turklat reformas aktualitate palielinajusies ledz ar Latvijas iestašanos Eiropas Savieneba. Turpinot pašvaldebu reformas, vģl javeic šadi pasakumi: · japilnveido teritorialas statistikas sistģma un analezes metodes; · jaievieš pašvaldebu konjunkt? ras (pašvģrtģjuma) pģtejumi; · jaizstrada teritorijas ekonomiskas un socialas attestebas planošanas metodika; · jaizpģta un japamato (vai janoraida) civildienesta reformas estenošana pašvaldebu lemene; · jaizstrada tiesiskie dokumenti par vietģjiem referendumiem un aptaujam; · jaizstrada pašvaldebu deputata un darbinieka ģtikas kodekss. LITERAT ? RA 1. Eiropas Viet ? jo pašvald ? bu harta. Pie? emta 1985. g.15. okt. Eiropas Padomģ Strasb ? ra. 2. Administrat ? vi teritoriālās reformas likums. Pie? emts 1998. g. 21. okt. 3. Likums „Par pašvald ? bām”. Pie? emts 1994. g.19. maija. 4. Latvijas Republikas pašvald ? bu reformu koncepcija. Apstiprinata Ministru kabineta 1993. g. 28. sept. 5. Illner M. The Czech Republic 1990–2001. Successful Reform at the Municipal Level and a Difficult Birth of the Intermerdiary Government. In: Local Democracy in Post- Communist Europe / Eds. Harald Baldersheim, Michael Illner, Helmut Wollmann. – Opladen, Germany: Leske+Budrich, 2003, p. 61–90. 6. Ingraham P. W. Play It Again Sam: It’s Still Not Right. Searching for the Right Notes in Administration review. 1997, Vol. 57. No 4. 7. Laamanen E., Haveri A. Size, Efficiency and Democracy – How Local Government Boundaries Affect Performance / A paper to be presented at the EGPA Conference on Public Law and the Modernising State, Oeiras, Portugal, 3–6 September 2003. 8. Managing Across Levels of Government. – Paris: OECD, 1997. 9. Par novadu izveidošanas projektu. Ministru kabineta 2003. g. 31. marta rekojums Nr. 190 // Latvijas V ? stnesis, 2003. gada 3. aprelis. 10. The Size of Municipalities, Efficiency and Citizen Participation. Council of Europe // Local and Regional Authorities in Europe, Nr. 56, Strasbourg Cedex, 1995. 478 VADBAS ZINī TNE 11. Vanags E., Seimuškane L., Vilka I. Vietģjas pašvaldebas lederu un iedzevotaju skatejuma // LU zinātniskie raksti, Vad ? bas zinātnes att ? st? ba Latvijā m? sdienās un nākotn ? , 634. sģj. – Rega: LU, 2001, 321.–349. lpp. 12. Vetter A., Kersting N. Democracy Versus Efficiency? Comparing Local Government Reforms across Europe. Reforming Local Government in Europe: Closing the Gap Between Democracy and Efficiency / Eds. Norbert Kersting, Angelika Vetter. – Opladen, Germany: Leske+Budrich, 2003, p. 11–28. 13. Vetter A., Kersting N. Reforming Local Government. Heading for Efficiancy and Democracy. Reforming Local Government in Europe: Closing the Gap Between Democracy and Efficiency / Eds. Norbert Kersting, Angelika Vetter. – Opladen, Germany: Leske+Budrich, 2003, p. 333–349. 14. Wollmann H. German Local Government under the Double Impact of Democratic and Administrative Reforms. Reforming Local Government in Europe: Closing the Gap Between Democracy and Efficiency / Eds. Norbert Kersting, Angelika Vetter. – Opladen, Germany: Leske+Budrich, 2003, p. 85–112. 15. Swianiewicz P. The values of local democracy as seen by mayors in East – Central Europe. Local Democracy in Post – Communist Europe / Eds. Harald Baldersheim, Michal Illner, Helmut Wollman. Opladen, Germany: Leske+Budrich, 2003, p. 263–271. Problems of Local Government Reforms in Europe and Latvia Summary Local Government Reforms are implemented in all democratic European countries, including Latvia. The Cabinet of Ministers of the Republic of Latvia confirmed the Conception of Local Government Reforms on 28th September 1993. The object of local government reforms is to improve the system of local public administration in a way that it comes closer to the population. The main tasks of reforms are democratization and decentralization of state power, improvement of the quality of services, rendered to the population as well as wide involvement of inhabitants in the action of local government. The administrative territorial reform is the core of local government reforms. Nowadays local governments are too small in Latvia and their joining together is necessary. LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2005. 690. sēj. VADĪBAS ZINĀTNE, 479.–488. lpp. Focusing on Non-professional Statistical Data Users Neprofesionālo statistisko datu lietotāju interešu analīze Aija Zigure President, Central Statistical Bureau of Latvia Lāčplēša Str.1, Riga, Latvia E-mail: Aija.Zigure@csb.gov.lv The non-professional statistical data user; how to distinguish non-professional data users from professional users, how to address the needs of non-professional data user? These are the questions on which author will try to answer in this paper. An increasing number of requests for general, easy comprehensible analysis of the socio- economic situation are mostly directed to national statistical institutes and this is a new challenge to effectively address the needs of the non-professional data users. The paper describes the approaches of Central Statistical Bureau of Latvia to communicate with non-professional data users. Every day we listen to weather forecasts to decide what to wear or how suitable the next week is for an out-door leisure trip, but still most of us do not know what are the indicators and analysis weather forecast is obtained from. Non-professional data users make their decisions on the basis of conclusions drawn by others just like we are reading weather forecasts – how many of us can use satellite photos without explanatory texts? The general public's interest in statistical data without being necessarily connected directly to these domains and statistical data production itself has already changed the presentation of statistics. Statisticians have understood that a balance of short analysis of the data concerned together with graphs or maps improves the possibility to pass on a message to the reader making the meaning of the data clearer since the text and image brings to the front something that non-professional data users are not always capable to perceive. The presenting of statistical information is orientated to a specific group of data users: entrepreneurs, students, politicians, etc. taking into account their profile: professionalism in the branch and statistics. A lot of work has been done focusing on the needs of different non-professional user groups in order to entice their attention and help them getting acquainted with statistics. Key words: statistical data, data analysis, data dissemination, data user, data provider. Atslēgvārdi: statistiskie dati, datu analīze, datu izplatīšana, datu lietotājs, datu sagatavotājs. Introduction Lately in the society in general there is a growing need for the statistical data analysis because countries, branches and enterprises are dynamic in their development and therefore more and more people need to follow this process in order to take the most adequate decision. The proof of it is the growing number of successful and profitable enterprises in the private sector that are engaged in compiling different statistical information and providing services of analysis. This demand for statistics cannot be valued without ambiguity. On the one hand it increases the importance and value of compilation and dissemination of 480 VADĪBAS ZINĀTNE statistical data and their impact on the society. We, who are involved in the formation of the statistical system, can value this only positively. But on the other hand the growing number of data users increases the amount of work for statistical data disseminators. With the growing number of data users that results from the mentioned dynamics of the contemporary economics and society and related to it necessity for information, amount of work that has to be invested to provide corresponding and adequate information services increases rapidly and irreversibly. Thus statistical data disseminators have to extend the range of services by diversifying them, i. e. providing the same information in different ways, to cope with a greater number of information requests and different questions on data availability connected with technical problems that arise when using statistical data, which are published digitally, on CD or Internet in the modern e-technology era. Requests for general, easy comprehensible analyses of the socio-economic situation are mostly directed to national statistical institutes, other government institutions, which prove their confidence in data quality. In order the offered statistical information products correspond to the needs of data users and the financial resources invested in the preparation of them are not wasted, statisticians should also apply methods of marketing. That means they should study the users of their products in order to get a better understanding of how to satisfy more rationally their clients’ interests by improving products, services and communication. 1. Who is a Professional and Who is not? It is rather impossible to define, classify or separate professional data users from non-professional. Perhaps it would be easier to start with characteristics of professionals or at least adapt evaluation criteria. As we all represent professional statisticians, initially it seems difficult to identify non-professional data users, but if we look at the problem from the other side, as if from the viewpoint of a branch where we all appear as non-professionals, we can acquire quite a different opinion. The author would choose to compare statistics and meteorology. Every day we listen to weather forecasts to decide what to wear or how suitable the next week is for an out-door leisure trip, but still most of us do not know what are the indicators and analysis the weather forecast is obtained from. In short, meteorologists analyse the available data to make them understandable for the others. We can attribute the mentioned principle also to statistical data users dividing them conditionally into two groups: professionals and non-professionals. Let us use the definition for a professional data user to clear up the meaning of a non- professional data user. Thus a professional data user with the help of the statistical information at his disposal and applying theoretical and practical methods of the statistical analysis is able to draw conclusions for his further actions and decision-making process. Of course, it should be mentioned that not always the drawn conclusions and made decisions are correct but this depends on the experience and professional qualification of the data user. Non-professional data users could be characterized in another way: they make their decisions on the basis of conclusions drawn by others (just like reading weather forecasts – how many of us can use satellite photos without explanatory texts?). A. Zigure. Neprofesionālo statistisko datu lietotāju interešu analīze 481 In general under this definition the non-professional users consist from the following groups of users: • public at large (interested citizens); • teachers; • students; • pupils; • librarians; • politicians; • journalists; • entrepreneurs; • civil servants. The last four groups of users might be considered also as professional users (it depends on the qualification in statistics of these users). In any case the main group of non-professional users is the public at large. 2. Groups of Traditional Statistical Data Users from a New Point of View Every data user obtains and uses statistical information for some definite purpose. In most cases the statistical information is only a part of the choice of information at the disposal of a data user that is used for decision-making. To identify the main groups of data users means connecting the obtained statistical information and the purpose of its use to allow identification of groups of professional and non-professional data users. According to Sibylle von Oppeln-Bronikowski, a specialist at the German Federal Statistical Office, the demand for statistics falls into structures on three levels: • basic information requirement for the general public; • standard information requirement that can be attached to certain target groups; • customer-specific information requirement for special users [1]. “This basic information includes press releases, leaflets, small brochures, replies to minor enquiries, statistical publications in libraries, at trade fairs and exhibitions, contributions to events and Internet dissemination” [1, p. 3]. The general public information requirement forms the task of NSIs to produce statistics for all as public property. The information for public at large should be prepared in advance, allowing its dissemination as widely as possible. The best way of dissemination of information for non-professional users is by using multipliers, firstly, mass media, teachers, and international organisations. It should be mentioned that a part of standard information requirement could be acquired also by professional users. The experience of dissemination of the structure of the statistical information shows that different groups of users need the survey results to be presented in different forms. Every group of users wishes the information to come in the form that better matches its specific needs. Journalists, politicians and the general public use the statistical information mainly for the participation in democratic processes. 482 VADĪBAS ZINĀTNE Non-professional users require not only correct and up-to-date information but also simple explanations of data sources and methods of aggregation and calculation of indicators. A rather large part of non-professional users gives preference to receiving the materials of analysis and interpretation of survey results. The public at large (interested citizens) require very diverse but not too detailed statistical information. Students are interested also in various statistical domains; they wish for more detailed information. Obviously non-professional users as well as other users require qualitative and timely statistical information. The non-professional users do not need as detailed metadata as professional users do. For example, if NSIs disseminate consumer price index (CPI) to professional users, they present detailed metadata, such as the number of districts and trade and services outlets, in which prices and tariffs for the basket of goods and services are recorded, the number of goods and services in the CPI basket, the total number of prices per month, the sources of weights, the base period for CPI as well as for prices are recorded. “For the non-professional user a more general description can be given with some indications on the interpretation, which can be done with examples” [2, p. 24]. It should be mentioned that the public at large is not a homogeneous group. Therefore the users` survey often does not give very precise information on the interested citizens' requirements to the statistical information. We fully agree with Inge Feldbaek`s, a specialist of Statistics in Denmark, statement: “Statistics is difficult to understand. Statisticians must accept the burden of making themselves understandable to the general public, because we depend on the general public, and because we have an obligation to share with them our knowledge of the state of society” [5, p.63]. We, statisticians should “give the users what they want from us rather than what we want to give them” [5, p.63]. NSIs according to their data dissemination policy should foresee products and solutions for each group of data users. Data users can be characterised depending on the level of professionalism and this is reflected in Figure 1. In most cases each data user is a professional in some branch but the situation where people become professional in using and comprehending of statistical data is not that homogeneous. NSIs try to solve the mentioned problem by offering specific products orientated to a certain group of data users in accordance to the level of their professionalism. NSIs in their data dissemination policy should foresee products and solutions for each group of data users. The central government institutions is a significant group of statistical data users, they mainly use data for the analysis of the economic situation in different sectors of the national economy, for working out development plans, for monitoring of their execution, for making prognosis etc. Municipal organisations mainly use statistical data for the evaluation of the territorial development and working out development plans. In order to obtain more information on the territorial changes for separate cases they establish also their own statistical services. These above-mentioned groups of data users can be considered as traditional customers of statistical products and main data users. A. Zigure. Neprofesionālo statistisko datu lietotāju interešu analīze 483 Nowadays there are an increasing number of data user groups offering mediation services to other users, providing assistance in their choice of information and helping to evaluate the existing phenomena and processes. These groups include people employed in research/education institutions, mass media, libraries/information centres. It should be remarked that NSI are active in offering services of information centres, publishing analysis on the existing socio-economic processes. The society in general, receiving statistical information, (in some cases with the help of the above-mentioned groups which offer mediation services), is numerically the largest group of data users. M O R E PR O FE SI O N A L LE SS P R O FE SI O N A L Other data producers Central government institutions Municipal organizations Research/Educational establishments Mass media Librarians Society in general Students/pupils Entrepreneurs Professionalism in the branch Professionalism in statistics a homogenous comprehension a diverse comprehension a remarkably diverse comprehension Data users by different level of comprehension of statistics Fig.1. Evaluation of Professionalism of Users of Statistical Information 484 VADĪBAS ZINĀTNE The following groups of data users that receive information of their interest from all above-mentioned data sources are: • students/pupils – predominantly use the statistical information for educational needs; • occasional data users – the statistical information is necessary for carrying out a legal or organisational process. 3. Presentation of Statistics – the Key to Success The general public's curiosity about statistical data on different themes without being necessarily connected directly to these areas of human knowledge and statistical data production itself has already changed the presentation of statistics. We can clearly observe this when comparing two publications – one from 1991 and one published last year: The first one consists solely of tables while the other has a balance of three elements: the text, tables and graphs. Nowadays we believe that tables on their own may not be useful in publications intended for non-professional data users as in this case the demand for abstraction and systematisation is greater than a lay reader might possess. The use of explanatory texts and graphs complementing statistical tables is legitimate in any publication that provides some type of information regarding socio-economic phenomena but it is almost obligatory when communicating statistics to the public at large. A. Zigure. Neprofesionālo statistisko datu lietotāju interešu analīze 485 Statisticians have understood that visual presentation through graphs and maps is advancement in search for a qualitative statistical communication helping to comprehend complex data or systemising missives of data. No one, author presumes, would object the thesis that a short analysis of the data concerned and the use of graphs or maps improves the possibility to pass on a message and digestible information to the reader making the meaning of the data clearer since the text and image together bring something to the front that not always may be perceived by the non-professional data users. Nevertheless, this awareness alone is not a guarantee of a communicative statistical presentation. The success in balancing the text, tables and visualisation of statistical data depends on several factors such as statistician’s (1) understanding of non-professional data users’ needs for information that is vivid, memorable, easy to read and comprehend, and immediately conveying message, (2) creativity to render the solutions that addresses the users’ needs working together with the graphical designers, (3) ability to avoid any distortions of the data and the possible diverse conclusions that can be drawn from such data. As to the creativity, it is quite evident that one does not expect that the same professional would compile and analyse statistics as well as produce its illustration using all skills of a graphical designer and esthetical talent of an artist. Yet it seems to be clear to us that it is a new statisticians' responsibility to correctly indicate what may or may not become a graphic insuring that the text, table and graphs are balanced. The content of a publication should be considered with the perspective of the user in mind. Regarding the duty of an official statistical source to render an accurate, undistorted, neutral report on the state of affairs to the public, makes all the above mentioned challenges much more difficult to achieve. Nevertheless, an effective teamwork of statisticians and graphical designers and a creative work can produce results that would meet both objectives. 4. The CSB Focusing on Inexperienced Data Users The data dissemination practise of the Central Statistical Bureau of Latvia includes different communication channels but this time author will analyse those that are orientated to non-professional data users. • Focusing on mass media. Knowing that mass media is a special group of data users regarding both the need for information and the term of preparing data, the CSB of Latvia pays special attention just to preparing information for mass media thus ensuring a correct perception of information by journalists and further undistorted delivery to the society. Contacts with representatives of mass media and preparing of information are co-ordinated by the press secretary. The CSB regional Information Centres in co-operation with regional press have published series of educational quizzes for the newspaper readers, which I can proudly mention as a successful tool for teaching new users to evaluate and analyse statistical data. • Focusing on users in regions. Since 2005 the CSB has an Information Centre in each region aiming to provide data and service that is fit to the needs of 486 VADĪBAS ZINĀTNE regional users. Taking into account that data users often do not have a proper knowledge of statistics and information about statistical indicators, the employees of the Information Centre act as interpreters between non- professional data users and the world of statistical indicators. Employees at the regional Information Centres are also competent in the choice of information offered by other institutions (Bank of Latvia, Ministry of Finance, Population Register, Eurostat) [6]. • Focusing on educational establishments. The CSB of Latvia offers two ways of co-operation to higher educational establishments: − Lectures on obtaining the statistical information; − To obtain anonymous survey microdata files of persons for free, thus promoting education of potential professional data users. Co-operation with educational establishments at regional level has also been fruitful giving possibility to directly address future statistical data users. As the best examples I would like to mention giving some geography lessons, participation in the project work weeks by offering themes for project works and assisting in obtaining data as well as organisation of seminars for geography teachers. • Focusing on governmental institutions. In order to facilitate accurate use of statistical information in the materials prepared by the central government institutions, the CSB offers a wide range of special services free of charge. This includes: statistical publications, tailor made data sets for ad hoc requests, verification and proof reading of statistical data included in the documents drafted by governmental institutions. Practice shows that employees of the governmental institutions possess remarkably diverse knowledge of the statistical processes therefore in some cases the assistance provided by the CSB is crucial to the accurate interpretation of the data. • Focusing on municipalities. Obtaining of regional statistics on the one hand is connected with the will of municipalities to obtain impartial statistical data on their administrative territory and on the other hand with costs of data obtaining and respondents' burden. Balancing of these two opposite poles is a painful question for every NSI. It should be mentioned that experience and knowledge of municipalities in using statistical information differ a lot. In the case of Latvia it depends on the size of a municipality – the greater is the municipality, the greater is the administrative apparatus that allows specialising to manage special functions. Thinking about the municipality needs for the statistical information the CSB has established regional information centres, one of the tasks of which is to meet the municipality needs for statistical information by acting as a mediator between the municipality and the statistical data sources. • Focusing on enterprises. Employers are both data users and data providers. It should be mentioned that provision of employers with statistical information at the same time promotes the increase of the response rate. The CSB has implemented the following solutions in the co-operation with employers: − Results of the analysis of enterprise’s financial activities (in a popular language – ratings) – the CSB informs every enterprise about its place within the branch. On the one hand this helps evaluate the progress of A. Zigure. Neprofesionālo statistisko datu lietotāju interešu analīze 487 the entrepreneurship and on the other hand popularises the use of statistics among new data users. − Tailor made data sets – quite often data users do not want to search for information themselves as they do not posses the knowledge or resources for this and choose services of tailor made data sets. Contact persons at the tailor made service play an important role of the interpreter and teacher making the information request understandable for the subject unit statisticians and explaining entrepreneurs the statistical compilation methods in simple terms. Conclusions The statistical data can become a hot issue for debate in society at large when the data published reflect extremes: obviously positive or obviously negative trends. The changes of consumer prices upon the accession to the European Union is the example - still in the headlines of the newspapers. And statistical data credibility is often questioned due to difference in official consumer prices data and inflation level personally experienced. Not always at such periods of sudden increased interest in statistical data general public is prepared to understand the flow of information and decisions made can be erroneous. A recent example in Latvian retail market was a “salt buying boom” that moved all the salt stocks from the shops and wholesale storehouses directly into the household premises. This event which has secured many Latvian families with salt for many years without any real reasons behind it was actually connected with “EU accession fever”. As in most cases non-professional data users get information via mediators, in order to draw their attention the published indicators should have some "hook" to catch the data users and help them getting acquainted with statistics every day. We should not wait until a big hook like the accession to EU or other similar socio- economic phenomena appears to drag the statistics into the spotlight of mass media only ending with hysterical reaction of the unprepared public, wrong conclusions and discrediting of NSI. In order to raise the level of knowledge about statistics in the society – the most important indicators and methods of calculating them, it is important to involve statistics in the whole study process. NSIs of several countries have already made a step in this direction by preparing teaching materials. The resources of NSIs are not sufficient or adequate to go this way all alone – it is necessary to co-operate with other governmental institutions, and the result depends on the participation of all parties. Being aware of the high number of data users that can be labelled as non- professional statistical data users there is an unavoidable necessity to present statistical data appropriately for the general public. The style of presenting statistical information should be orientated to a specific group of data users: entrepreneurs, students, politicians and others. I would like to finish this idea with the words said by Mr. Svein Longva: “Every possibility for improving the dialogue between the ESS, the users and the respondents must be exploited” [8, p.14]. To sum up, the author would like to emphasize that it is only during the last decades that NSI has made steps to address the needs of non-professional data users, and there is a lot of things to learn for both sides: statisticians and statistical data 488 VADĪBAS ZINĀTNE users. Statisticians should further learn about non-professional data users’ needs while general public cannot avoid learning more about statistics. BIBLIOGRAPHY 1. Von Oppeln-Bronikowski S. Marketing the New Statistical Diversity. Focus on Member States // Sigma, 1998, 3, pp. 3–5. 2. Acx P. Experience of the National Bank of Belgium. 6th CEIES Seminar “Innovative Ways of Meeting User Needs on Official Statistics”. – Manchester, 28–29 January 1999. pp. 9–25. 3. Good Dissemination Practise in Statistics New Zealand and Statistics Denmark. 2003. Statistics Denmark, 2003. p. 41. 4. Olenski J. Education of Official Statisticians for Global Information Society // Statistics in Transition, November 2003, vol. 6, No. 3, pp. 400–430. 5. I. Feldbaek. The Statistical Yearbook: A Strategic Publication. 6th CEIES Seminar “Innovative Ways of Meeting User Needs on Official Statistics”. – Manchester, 28–29 January 1999, pp. 54–63. 6. Central Statistical Bureau of Latvia. Annual Report 2003. CSB of Latvia, 2004, p. 27. 7. Rosling H., Rosling Ronnhud A., Rosling O. New Software Brings Statistics Beyond the Eye. Statistics, Knowledge and Policy. OECD World Forum on Key Indicators. – Palermo, 10–13 November 2004, p. 8. 8. Longva S. Make the Public our Boss. The Future of the ESS // Sigma, 2002, 2, pp. 13–15. 9. Luige T. Overview of Statistical Data Confidentiality Protection in Transition Countries // Statistical Journal of the United Nations ECE IS, IOS Press, 2001, pp. 393–405. Neprofesionālo statistisko datu lietotāju interešu analīze Kopsavilkums Ikdienā, strādājot ar statistisko datu lietotājiem, tiek izvirzīts jautājums par to, vai nepieciešams izstrādāt speciālas sadarbības metodes konkrētām statistisko datu lietotāju grupām. Attīstoties valsts ekonomikai, aktivizējoties biznesa sakariem, palielinās pieprasījumi pēc vispārējas, viegli saprotamas sociāli ekonomiskās situācijas analīzes. Autors ir veicis datu lietotāju novērtējumu, viņu interešu analīzi un piedāvājis modeli to klasifcēšanai pēc profesionālās sagatavotības un interesēm. Autors ir izanalizējis komunikācijas metodes, kādas tiek izmantotas, komunicējot ar neprofesionāliem statistisko datu lietotājiem, kā arī mērķus, kādiem šī informācija tiek izmantota. Autors ir izvērtējis statistisko datu publicēšanas metodes, kā arī to lietošanas ietekmi uz datu izpratni. Ievērojot samērību starp datu tekstuālo un vizuālo analīzi, tiek nodrošināta iespēja statistisko datu lietotājam saņemt viegli uztveramu informāciju.