Starptautiskās kopienas interešu aizsardzība valsts atbildības tiesībās

Abstract

Starptautiskās tiesībās pēdējo 70 gadu laikā ir ievērojami attīstījušās, paredzot regulējumu virknei tiesisko interešu, kuras ir vērstas nevis tikai uz atsevišķu valstu individuālo interešu aizsardzību, bet gan uz visas starptautiskās kopienas kopīgo interešu nodrošināšanu. Šīs, tā saucamās ‘kopienas intereses’, piemēram, starptautiskā miera un drošības nodrošināšana, globālās vides aizsardzība vai cilvēktiesības, ir plaši aizsargātas starptautisko tiesību materiāltiesiskajās normās. Tomēr valstu starptautiskās atbildības tiesībās ir ārkārtīgi maz mehānismu, kuri būtu paredzēti vai piemēroti šo interešu aizsardzībai. Ņemot vērā šādu atšķirību starp plašo materiāltiesisko regulējumu un nepilnīgajiem šī regulējuma aizsardzības mehānismiem, pētījums pievēršas jautājumam, vai straujo attīstību kopīgo interešu normatīvajā aizsardzībā ir pavadījusi līdzīga attīstība valsts atbildības tiesībās. Pētījumā tiek argumentēts, ka 20.gadsimta otrajā pusē notikušo starptautisko tiesību daļēju pārorientāciju uz kopienas interesēm materiāltiesiskajās normās, nepavadīja līdzīga pārorientācija valsts atbildības tiesībās, kuras vēl arvien pamatā ir balstītas uz divpusējām attiecībām starp valsti, kura veic starptautisko tiesību pārkāpumu un cietušo valsti. Starptautisko tiesību komisija, neskatoties uz nodomu piedāvāt kopienas interešu aizsardzības mehānismus, savos ieteikumos nespēja atteikties no privāttiesiskā attiecību modelī balstītiem tiesību institūtiem. Šāda nesaderība starp materiāltiesiskajām normām un atbildības mehānismiem veicina uz starptautiskās kopienas interešu aizsardzību vēsto normu pārkāpumus un neļauj valstīm pilnvērtīgi aizsargāt materiāltiesiskajās normās paredzētās starptautiskās kopienas intereses. Atslēgvārdi: starptautiskās tiesības, valsts atbildība, Starptautisko Tiesību KomisijaInternational law has notably evolved within the last 70 years providing for protection of a multitude of legal interests, which could be regarded as ‘community interests’ or interests that are shared by all states (such as international peace and security, protection of global environmental commons or universally accepted human rights). However, there are remarkably few legal mechanisms in international law, that are designed to protect those interests. In other words, there seems to be a sharp contrast between abundant substantive content of international rules providing for shared interests and very modest legal means to enforce those interests. Considering this disparity, the aim of this thesis is to establish whether the normative shift towards multilateralism and community interests in substantive international law has been accompanied by a similar shift towards communitarianism in the law of state responsibility. The central claim of this dissertation is that in the second half of the 20th century, when substantive international law partially reoriented towards community interests, the trend was not accompanied by a similar reorientation in responsibility rules, which have remained based on bilateralism and private law paradigm. The International Law Commission, despite an intention to provide responsibility mechanisms to protect community interests, was unable to depart from the private law paradigm and private law concepts. This disparity between substantive law and responsibility mechanisms contributes to non-enforcement of international rules with communitarian objectives. Keywords: International law, state responsibility, International Law Commission.-