Vasarzaļo rododendru spraudeņu rizoģenēze gaismas kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva ietekmē

Abstract

Augu pavairošana ar spraudeņiem ir viens no svarīgākajiem augu veģetatīvās pavairošanas veidiem. Augu pavairošana komerciāliem un zinātniskiem nolūkiem bieži notiek iekštelpās ar papildus mākslīgo apgaismojumu, tādēļ darba mērķis bija noskaidrot dažāda veida gaismas avotu ietekmi uz vasarzaļo rododendru spraudeņu apsakņošanos. Darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedrā no 2018. gada jūnija līdz 2019. gada maijam. Rododendru spraudeņus apsakņoja biežāk augu audzēšanā izmantotajos apgaismojumos– fluorescējošā (FL) un gaismas diožu apgaismojumā (LED). Katrā apgaismojumā audzētos spraudeņus iedalīja kontroles variantā, kur spraudeņu pamatnes apstrādāja ar tīru talka pulveri un indol-3-sviestskābes jeb ISS variantā, kur tos apstrādāja ar talka pulveri, kuram bija 1% ISS piejaukums. Vasarzaļo rododendru šķirnes ‘Polārzvaigzne’ spraudeņiem adventīvās saknes veidojas tiešajā rizoģenēzes ceļā no lūksnes, kambija, staru un koksnes šūnām. Netiešajā rizoģenēzes ceļā – no kallusa. FL ISS, FL kontroles un LED ISS variantiem sakņu iniciāļus novēroja 14. dienā pēc spraudeņošanas, bet LED un FL kontroles variantiem 14. dienā jau bija izveidojies saknes aizmetnis. Pirmās patstāvīgās saknes FL kontroles variantam novēroja 38. dienā, FL ISS un LED kontroles variantam – 45. dienā pēc spraudeņošanas. LED kontroles varianta spraudeņi statistiski būtiski (p<0,05) labāk apsakņojās nekā spraudeņi, kas apstrādāti ar ISS, savukārt pārējos variantos nav novērota gaismas un eksogēno auksīnu statistiski būtiska ietekme uz spraudeņu apsakņošanos. Šādi rezultāti, visticamāk, iegūti tādēļ, ka spraudeņu apsakņošanos negatīvi ietekmēja iepriekš neparedzēts faktors - pagaidām vēl neidentificēta dzīvā organisma endogēna klātbūtne spraudeņos.

Plant propagation using cuttings is one of the most important types of vegetative propagation of plants. Plant propagation for commercial and scientific purposes is often executed indoors with additional artificial lighting, for this reason, the objective of the thesis was to examine the impact of various types of lighting sources on the rooting of deciduous rhododendron cuttings. Research for this thesis was carried out at the University of Latvia, Faculty of Biology, Department of Plant Physiology from June of 2018 till May of 2019. Cuttings of rhododendrons were rooted using the most commonly used lighting in plant propagation - fluorescent (FL) and light emitting diode (LED). Under each lighting the cuttings were divided into control variants, where the bases of cuttings were processed with pure talc powder, and indole-3-butyric acid (IBA) variants, where cuttings were processed with 1% IBA talc powder. Adventitious roots for cuttings of deciduous rhododendron cultivar “Polārzvaigzne” are formed in direct rhizogenesis from phloem cells, vascular cambium cells, xylem ray cells and xylem cells. In case of indirect rhizogenesis they are formed from callus. In the case of FL IBA, FL controls and LED IBA, root initials were observed on the fourteenth day of the experiment, but in the case of LED and FL controls, root primordia were already formed at this time. First permanent roots for FL controls were observed on day 38, but for FL IBA and LED controls - on day 45 of the experiment. Rhizogenesis for cuttings of control variation that were grown under LED lighting was statistically significantly better (p < 0.05) than for those who were processed with ISS. In turn no statistically significant effect of lighting or exogenous auxins was observed in other cutting variations. Different types of lighting did not have a statistically significant effect on rooting. These results most likely can be explained by the negative effect of a before unaccounted factor- effect caused by endogenous presence of yet to be identified living organism in the cuttings.