Baltijas valstis kā izejošā Ķīnas tūrisma galamērķis

Abstract

Augošais Ķīnas izejošā tūrisma apjoms piesaista tūrisma galamērķu uzmanību visā pasaulē, tai skaitā arī Baltijas valstīs. Baltijas valstis izmanto vienotu mārketinga pieeju, lai popularizētu šo reģionu kā tūrisma galamērķi Ķīnas tirgum. Šī maģistra darba mērķis ir noskaidrot pašreizējo situāciju tūrisma attiecībās starp Baltijas valstīm un Ķīnu, kā arī izvērtēt Baltijas valstu kā Ķīnas tūristu galamērķa stiprās un vājās puses. Balstoties uz datiem no intervijām ar trīs Baltijas valstu tūrisma ekspertiem un sekundārajiem datiem no tūrisma politikas dokumentiem tiek veikta gadījuma analīze. Pētījuma rezultātā tiek noskaidrots, ka Baltijas valstīm piemīt vairāki pievilcīgi tūrisma resursi, ko iespējams attīstīt, lai radītu tūrisma produktus Ķīnas tirgum, taču galamērķa attīstību kavē tiešo avioreisu trūkums un nepietiekama tūrisma industrijas cilvēkresursu sagatavotība Ķīnas ceļotāju uzņemšanai.The rising volume of China outbound tourism is attracting attention of tourism destinations around the world, and this includes the Baltic region as well. Baltic countries use a joint marketing approach to promote the region as a single destination for China market. The purpose of this Thesis is to identify the current state of this tourism relationship and asses the strengths and weaknesses of Baltic countries as a destination for China tourism market. A case study based on interviews with tourism experts from the three countries and supported by secondary data from national tourism policies reveals that the Baltic region has a number of attractive tourism resources that can be developed into tourism products for China market. The destination growth, however, is hindered by lack of a direct flight connection and insufficient preparedness of human resources in the tourism industry to welcome Chinese visitors.