Necieņas darbā saistība ar darba pašefektivitāti un iesaisti darbā

Abstract

Darbā pētīta necieņa darbā, darba pašefektivitāte un iesaiste darbā. Apstiprinātas hipotēzes par necieņas negatīvu korelāciju ar darba pašefektivitāti un ar iesaisti darbā, kā arī par pozitīvu korelāciju starp darba pašefektivitāti un iesaisti darbā (Spīrmena korelācijas koeficients). Attiecības starp mainīgajiem pārbaudītas ar regresiju analīzes metodi, bet hipotēzes par necieņas prognostisko spēku attiecībā pret pašefektivitāti un necieņu darbā nav apstiprinātas. Apskatot sieviešu un vīriešu apakšizlases (Kruskala-Valisa tests), būtiskas atšķirības parādās tikai darba pašefektivitātes rādītājos, tomēr ņemot vērā, ka izlases struktūra (n=377, 304 sievietes un 74 vīrieši) ļauj izdarīt secinājumus vien tendenču līmenī. Izmantota Utrehtas iesaistes darbā aptauja, Darba pašefektivitātes skala un Aptauja par necieņu darbā.

Workplace incivility, work self-efficacy, and work engagement has been studied in this research. Hypotheses about negative correlation between workplace incivility and work self-efficacy, as well as about negative correlation between workplace incivility and work engagement, have been confirmed (Spearmen correlation coefficient). Regression analysis has been used to test if workplace incivility can predict changes in work self-efficacy and work engagement (not confirmed). Differences in subsamples (divided by gender) have been scrutinized (Kruskal-Wallis test). Substantial differences have been found only in self-efficacy, keeping in mind that the structure of the sample (n=377, 304 women and 74 men) allows only to draw conclusions on tendency level. Utrecht Work Engagement Scale, Occupational Self-efficacy Scale, and Workplace Incivility Scale has been used.