Ar kultūru saistītu jēdzienu tulkošana vēsturiskajos romānos

Abstract

Tulkošanas procesa laikā teksts tiek atveidots citā valodā tā, lai tas saglabātu autora iecerēto saturu. Šajā procesā tulkotājam nākas izmantot atsauces gan uz divām vai vairāk valodām, gan arī kultūrām. Jēdzieni, kas apraksta kādai kultūrai raksturīgās materiālās un nemateriālās vērtības, var sagādāt zināmas grūtības tulkotājiem, it īpaši tekstos, kas satur daudz šādu jēdzienu. Reālijas ir vārdi vai izteicieni, kas apzīmē konceptus, priekšmetus un parādības, kas raksturīgas kādai noteiktai ģeogrāfiskai teritorijai un kultūrai un kas neeksistē citviet. Pētījuma mērķis ir analizēt tulkošanas stratēģijas, kas tiek izmantotas, lai tulkotu reālijas Filipas Gregorijas vēsturiskajos romānos Otra Boleinu Meita un Henrija VIII Meitas. Pētījumā tiek izmantotas teorētiskas un praktiskas pētniecības metodes – pirmkārt, teorijas analīze un tās pielietojums un, otrkārt, teksta analīze, lai salīdzinātu oriģinālvalodas tekstu un tulkojumu. Teksta analīze ļauj secināt, ka tulkotāja apzināti izmantojusi vairākas tulkošanas stratēģijas, galvenokārt saglabāšanu, papildināšanu un lokalizāciju, lai radītu tulkojumu, kas būtu viegli uztverams un saturētu pamatinformāciju par romānā aprakstīto laika posmu un kultūru. Tā kā avota un mērķa kultūra ir atšķirīgas, tulkotajai vajadzēja ieviest tulkojumā zināmas izmaiņas, taču galarezultāts ir teksts, kas saglabā oriģinālteksta saturu un formu. Atslēgas vārdi: reālijas, tulkošanas stratēģija, vēsturiskie romāni, saglabāšana, pievienošana, lokalizācija, globalizācija

Translation process allows rendering the meaning of the text into another language while retaining the intended message of the author. It inevitably involves not only two or more languages but also several cultures. The details of material culture and abstract concepts of a particular culture can be very difficult to translate, especially in texts that are culturally-charged. Cultural realia denote elements of everyday life, material items, history and intangible artefacts of a particular culture that do not exist in other cultures. Goal of this paper is to examine translation strategies that could be applied to translating cultural realia in historical fiction, namely novels The Other Boleyn Girl and The Queen’s Fool by Philippa Gregory. Research methods applied are both theoretical and practical – analysis of relevant sources and application of theoretical framework to analysis of translation strategies, used in rendering cultural realia into target language. And secondly, observational methods, namely, semantic and cultural analysis and comparison of the SL and TL texts are used. Analysis allows to conclude that translator was deliberately applying various translation strategies, mainly preservation, addition and localisation, to create a text that is easily perceivable by the reader and contains basic information about the described time period and culture. The differences between the TC and SC necessitated certain changes to be introduced, but it can be safely concluded that the translator was staying close to the original narrative. Key words: cultural realia, translation strategy, historical fiction, preservation addition, localisation, globalisation