Socioekonomiskie un demogrāfiskie faktori uzticībai institūcijām

Abstract

Maģistra darba mērķis ir identificēt sociālekonomiskos un demogrāfiskos faktorus, kas ietekmē Eiropas Savienības pilsoņu uzticēšanos institūcijām. Lai sasniegt izvirzīto mērķi, autors analizē institucionālās uzticēšanās teorētiskos aspektus un tās saistību ar ekonomisko sniegumu kā uzticības deficīta cēloni. Praktiskajā daļā tiek veikta kvantitatīva sekundāro datu (Eurobarometer aptauju) analīze, kā arī kvalitatīva primāro datu (daļēji strukturētas interviju) analīze. Iegūtie rezultāti tiek salīdzināti, lai noteikt pārklājošos demogrāfiskos un sociālekonomiskos uzticēšanās faktorus un palīdzēt izstrādāt iespējamās stratēģijas institucionālās iesaistes un uzticēšanās atjaunošanai valdībās un Eiropas Savienības institūcijās, kuras pašlaik saskaras ar nepieredzētu sabiedrības uzticības deficītu. Autors secina, ka tikai sociālekonomiskie faktori ir būtiski un konsekventi uzticēšanās prognozētāji saskaņā ar kvantitatīvo pētījumu, savukārt demogrāfiskie faktori, piemēram, dzimums vai ģimenes sastāvs, nav ne būtiski, ne konsekventi. Kvalitatīvās metodes daļēji apstiprina šo secinājumu, uzsverot izglītības līmeņa nozīmi, ko kvantitatīvās metodes nespēj pietiekami aptvert. Maģistra darbs sastāv no 90 lapaspusēm, 18 tabulām un 7 pielikumiem. Izmantotās literatūras sarakstā iekļauts 51 avots.

The aim of the Master's thesis is to identify socioeconomic and demographic factors that influence the trust European Union citizens place in public institutions. In order to achieve the set goal of the Master's thesis, the author analyzes the theoretical aspects of institutional trust and its relationship with economic performance as causes of trust deficit. In the practical part, quantitative analysis of secondary data (Eurobarometer surveys) is conducted together with qualitative analysis of primary data (semi-structured interviews). The findings are synthesized in order to identify overlapping demographic and socioeconomic factors of trust and ultimately help discover the possibilities of improving the institutional engagement and trust restoration strategies of governments and European Union institutions that currently experience an unprecedented deficit of public trust. Author concludes that only socioeconomic factors are a significant and consistent predictor of trust according to quantitative study, while demographic factors such as gender or household composition fail to be significant and/or consistent. The qualitative methods partly align with this conclusion, highlighting the importance of education levels that quantitative methods fail to address. The master's thesis consists of 90 pp., 18 tables and 7 annexes. The list of used literature includes 51 sources.