Kognitīvās slodzes saistība ar akadēmisko prokrastināciju studentiem

Abstract

Darba mērķis bija noskaidrot, vai, pieaugot vispārējai kognitīvajai slodzei (KS) semestra noslēgumā, studentiem paaugstinās subjektīvi novērtēti akadēmiskās prokrastinācijas (AP) un mentālās piepūles (MP) rādītāji. Pētījums bija kvantitatīvs longitudināls eksperiments ar 2 mērījumiem, kurā ar matemātikas uzdevumu un anketēšanas palīdzību (PAAS kognitīvās slodzes un Akadēmiskās prokrastinācijas skalas) tika pētīta saistība starp KS un AS LU IZPF studentiem (n=78), rezultātos iekļāva respondentus, kuri piedalījās abos mērījumos (n=49). Apstiprinājusies H0 - nav statistiski nozīmīgas atšķirības MP rādītājos starp grupām 2. mērījumā, AP statistiski nozīmīgi atšķiras (p= <.001) – semestra beigās rezultāts ir augstāks (M=70,653), nekā semestra sākumā (M=66,122). Pētījuma jautājumi saņem negatīvu atbildi: nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības subjektīvās MP novērtējumā starp augstas un zemas grūtības pakāpes uzdevumiem ne semestra sākumā, ne beigās. Arī vērtējot subjektīvo uztveri un novērtējumu zemas un augstas grūtības uzdevumiem, pieaugot vispārējai kognitīvajai slodzei studentiem semestra beigās starpgrupu salīdzinājumā statistiski nozīmīgu izmaiņu nav.

The aim of this study was to determine whether an increase in general cognitive load (CL) at the end of the semester leads to higher levels of subjectively assessed academic procrastination (AP) and mental effort (ME) among students. The research employed a quantitative longitudinal experimental design with two measurements. The relationship between CL and AP was investigated using mathematics tasks and questionnaires (the PAAS Cognitive load scale and the Academic Procrastination scale) among students of the University of Latvia's Faculty of Education, Psychology, and Art (n = 78). The final analysis included respondents who participated in both measurements (n = 49). The H0 was confirmed—there were no statistically significant differences in ME indicators between groups in the second measurement. However, AP showed statistically significant differences (p < .001), with higher scores at the end of the semester (M = 70.653) compared to the beginning (M = 66.122). Research questions receive a negative answer: there are no statistically significant differences in the subjective assessment of ME between tasks of high and low difficulty, neither at the beginning nor at the end of the semester. Similarly, when evaluating the subjective perception and assessment of tasks with low and high difficulty, no statistically significant changes were observed in the intergroup comparison as students' overall cognitive load increased by the end of the semester.