Herberta Cukura diskursīvās konstrukcijas Latvijas populārās kultūras tekstos

Abstract

Bakalaura darba „Herberta Cukura diskursīvās konstrukcijas Latvijas populārās kultūras tekstos” mērķis ir noskaidrot, kādas ir Herberta Cukura diskursīvās konstrukcijas analīzei izvēlētajos Latvijas populārās kultūras tekstos. Teorētisko pamatojumu veido trīs nodaļas. Pirmajā izklāstītas sociālā konstrukcionisma paradigmas, realitātes sociālās konstruēšanas un mediju konstruētās realitātes būtiskākās atziņas. Otrajā skaidrotas diskursa jēdziena izpratnes, kā arī piedāvāts teksta nozīmes diskursā raksturojums. Trešā veltīta populārajai kultūrai – skaidrots populārās kultūras jēdziens tā dažādajās izpratnēs un īsi raksturotas analizēto tekstu žanru īpatnības. Pētījuma metodoloģijā izmantots kvantitatīvās kontentanalīzes un diskursa vēsturiskās pieejas apvienojums. Kā papildu datu vākšanas metode izmantota daļēji strukturētā intervija. Tekstu autoru attieksme pret Cukuru ir pozitīva vai distancēta, tomēr ne visos gadījumos sakrīt ar to, kā Cukurs konstruēts viņu radītajā populārās kultūras tekstā. Pētījuma rezultāti liek secināt, ka Herberts Cukurs Latvijas populārās kultūras tekstos konstruēts pozitīvi. Kā iespējams holokausta noziegumu dalībnieks viņš netiek konstruēts.

The aim of the bachelor’s thesis „Discursive constructions of Herberts Cukurs in Latvian popular culture texts” is to disclose and unfold how Herberts Cukurs is discursively constructed in Latvian popular culture texts. The theoretical base consists of two chapters. In the first one, main ideas of social constructionism paradigm, the social construction of reality, and the reality constructed by the mass media are unfolded. In the second chapter different comprehensions of the term ‘discourse’ are explained as well as characterization of the significance of text in discourse is provided. Third chapter is dedicated to popular culture. Various understandings of the term are characterized and a brief summary of the genres of texts analyzed is provided. A combination of quantitative content analysis and discourse historical approach is used as research method. Semi-structured interviewing is used as additional data collection method. The attitude of the authors of texts towards Cukurs ir positive or distanced, yet not in all cases does it correspond to the construction of Cukurs in their text. The results allow to conclude that discursive constructions of Herberts Cukurs in Latvian popular culture texts are positive. His possible involvement in the Holocaust crimes is not constructed in texts.