Valsts probācijas dienesta nodarbināto attieksmes pret traumas izpratnē balstītu pieeju darbā ar probācijas klientiem un to saistība ar primāro un sekundāro traumatisko pieredzi

Abstract

Maģistra darba pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts probācijas dienesta nodarbināto attieksmes pret traumas izpratnē balstītu pieeju darbā ar probācijas klientiem un šo attieksmju saistību ar nodarbināto primāro un sekundāro traumatisko pieredzi. Izlasi veidoja 107 Valsts probācijas dienesta nodarbinātie, vidējais vecums 44 gadi. 37 respondenti Dienestā strādā ilgāk par 15 gadiem, 14 respondenti – 10 līdz 15 gadus, 25 respondenti – 5 līdz 10 gadus un 31 respondents – līdz 5 gadiem. 81 respondents ikdienā strādā ar probācijas klientiem, savukārt 26 respondenti ikdienā nestrādā ar klientiem. Pētījumā tika izmantota Attieksmes pret traumas izpratnē balstītu aprūpi skala, Bērnībā gūtās nelabvēlīgās pieredzes skala un Sekundārā traumatiskā stresa skala Pētījuma rezultāti atklāj, ka Valsts probācijas dienesta nodarbināto attieksmes ir vairāk pozitīvi vērstas uz traumas izpratnē balstītu pieeju darbā ar probācijas klientiem. Tās ir nozīmīgi saistītas ar nodarbināto sekundāro traumatisko pieredzi - jo augstāks izjustā sekundārā traumatiskā stresa līmenis, jo mazāk traumas izpratnē orientēta pieeja darbā ar klientiem. Nodarbināto primārajai traumatiskajai pieredzei, darba stāžam Dienestā un tam, vai ikdienas darba pienākumos ietilpst tiešs kontakts ar probācijas klientiem, nav nozīmīgas saistības ar attieksmēm pret traumas izpratnē balstītu pieeju darbā ar probācijas klientiem.

The aim of this master’s thesis was to identify the attitudes of State Probation Service employees toward trauma-informed approach in working with probation clients and to examine the link of these attitudes with employees’ primary and secondary traumatic experiences. The sample consisted of 107 State Probation Service staff members, with the mean age of 44 years. Thirty-seven respondents had more than 15 years of experience in the Probation Service, 14 had between 10 and 15 years, 25 had between 5 and 10 years, and 31 had up to 5 years of experience. Eighty-one respondents worked directly with probation clients on a daily basis, whereas 26 did not. The study employed the Attitudes Related to Trauma-Informed Care Scale, the Adverse Childhood Experiences Questionnaire, and the Secondary Traumatic Stress Scale. The results indicate that State Probation Service employees’ attitudes are predominantly positively directed toward a trauma-informed approach when working with probation clients. These attitudes are significantly related to employees’ secondary traumatic experiences – the higher the level of secondary traumatic stress, the less trauma-informed their approach to clients is. No significant associations were found between employees’ primary traumatic experiences, length of service in the Probation Service, or whether their daily duties involve direct contact with probation clients and their attitudes toward a trauma-informed approach. Keywords: primary trauma; secondary trauma; trauma-informed approach; State Probation Service