Izoguvacīna efekti uz lokomotoro aktivitāti un sociālo uzvedību autiskā spektra traucējumu in vivo modelī

Abstract

AST ir neirāli attīstības traucējumi, ko izraisa ģenētiski un/vai vides faktori. AST fenotipi ietver sociālās komunikācijas un lokomotoros traucējumus. GABAerģiskās sistēmas disfunkcija varētu būt viens no šo fenotipu pamatā esošajiem patoloģiskajiem mehānismiem. AST joprojām nav specifiskas farmakoloģiskas terapijas. Darba mērķis ir novērtēt izoguvacīna hroniskas lietošanas ietekmi uz sociabilitāti un lokomotoro aktivitāti FMR1 KO AST peļu modelī. Rezultāti liecina, ka, lai gan izoguvacīna ārstēšana izraisa būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar kontroles grupu, lokomotorās hiperaktivitātes rādītāji saglabājās paaugstināti, norādot uz ierobežotu vielas efektivitāti. Izoguvacīns neizraisa būtiskas izmaiņas sociabilitātē, salīdzinot ar kontroles šķīdumu saņēmušajām pelēm, liecinot par ierobežotu vielas ietekmi uz sociālās uzvedības rādītājiem.

ASD is a neurodevelopmental disorder caused by genetic and/or environmental factors. ASD phenotypes include social communication and locomotor impairments. GABAergic system dysfunction could be one of the underlying pathological mechanisms behind these phenotypes. There is still no specific pharmacological treatment for ASD. This study aimed to evaluate the effects of chronic administration of isoguvacine on sociability and locomotor activity in a FMR1 KO ASD mouse model. The results show that although isoguvacine treatment resulted in significant changes compared to the control group, locomotor hyperactivity indices remained elevated, indicating limited effectiveness of this agent. Isoguvacine did not induce significant changes in sociability compared with control mice, suggesting a limited effect on measures of social behaviour.