"VIP" migrācija: Venecuēliešu patvēruma meklētāji uz ASV un Meksikas robežas

Abstract

Laikā no 2019. līdz 2022. gadam nepieredzēti daudz Venecuēlas migrantu devās uz ASV un Meksikas robežu, cerot saņemt patvērumu. Šī bija pirmā reize, kad tik daudzi Venecuēlas migranti bija mēģinājuši nokļūt ASV, dodoties riskantos sauszemes ceļojumos, tiecoties pēc "amerikāņu sapņa". Šajā darbā tiek pētīti migrācijas procesi, ko pārcietuši dalībnieki, un apskatīts, kā venecuēlieši attaisnoja savus ceļojumus, neskatoties uz fiziskajiem un finansiālajiem riskiem. Balstoties uz Braunu (2010), šī migrācijas tendence tiek aprakstīta gan kā fiziska kustība, gan kā kustība starp ideoloģiskām telpām, kurās dalībniekus motivē amerikāņu sapnis, un spēcīgas sociālās saites padara ceļojumu iespējamu. Balstoties uz tādu autoru kā Fārmera (2004) un de Leona (2015) pētījumiem zināms, ka Venecuēlas migranti ceļā tiek pakļauti strukturālai vardarbībai.

Between 2019 and 2022, unprecedented numbers of Venezuelan migrants made their way to the US-Mexico border in the hopes of receiving asylum. This was the first time that so many Venezuelan migrants had attempted entry in the northern hegemon via risky overland journeys in search of the American Dream. This thesis explores the migration processes endured by research participants and examines how Venezuelans justified their journeys despite the physical and financial risks involved. Drawing on Wendy Brown (2010), the study describes this migration trend not only as physical movement, but also as a movement between ideological spaces, where American Dream rationales motivate participants, and strong social ties make the journey possible. Additionally, drawing on authors such as Paul Farmer (2004) and Jason De León (2015), the research posits that the risks Venezuelan migrants are exposed to along the way are instances of structural violence.