Mīksto audu sarkomu histopatoloğisko un klīnisko rādītāju novērtējums Latvijas Onkologijas Centrā

Abstract

Mīksto audu sarkomas ir reta un daudzveidīga ļaundabīgu audzēju grupa, ar aptuveni 50 gadījumiem uz miljonu iedzīvotāju gadā, veidojot aptuveni 1% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem. Tās var attīstīties dažādās ķermeņa daļās un skart jebkura vecuma pacientus. Ar vairāk nekā 70 histoloģiskajiem apakštipiem sarkomas būtiski atšķiras pēc molekulārajām īpašībām, agresivitātes un klīniskās norises. Šī pētījuma mērķis bija analizēt sarkomu histopatoloģiskos un klīniskos rādītājus ārstēšanas un prognozes novērtēšanai pacientiem, kuri ārstējās RAKUS LOC. Pētījums bija retrospektīvs. Tas tika veikts saskaņā ar Helsinku deklarāciju un Ovjedo konvenciju. Gadījumi tika atlasīti no RAKUS Patoloģijas centra arhīva par periodu no 2018. līdz 2022. gadam. Gadījumi tika kodēti, un dati –anonimizēti. Tika analizēti klīniskie un histopatoloģiskie raksturlielumi, piemēram, pacienta dzimums, vecums, audzēja lokalizācija, izmērs, histopatoloģiskais tips, invāzijas īpatnības,, gradācija, stadija un saņemtā ārstēšana. Pētījumā tika iekļauti pacientu gadījumi ar histopatoloģiski pierādītu mīksto audu sarkomu un pieejamiem datiem. Gadījumi bez klīniskajiem un histopatoloģiskajiem datiem tika izslēgti. Aprakstošās un korelatīvās statistiskās metodes tika izmantotas, lai izvērtētu minēto mainīgo savstarpējo saistību. Pētījumā tika iekļauti 63 mīksto audu sarkomas gadījumi, kuri tika ārstēti RAKUS Latvijas Onkoloģijas centrā laika posmā no 2018. līdz 2022. gadam. Pētījumā konstatējām, ka dzimumu sadalījums bija gandrīz vienāds (50,79% vīriešu un 49,21% sieviešu), vidējais pacientu vecums bija 61 gads. Visbiežākā audzēja lokalizācija bija apakšējās ekstremitātes (34,9%), kam sekoja ķermenis un augšējās ekstremitātes. Visizplatītākie histopatoloģiskie tipi bija fibrosarkoma (25,4%), nediferencēta pleomorfā sarkoma (20,6%) un leiomiosarkoma (15,9%). Lielākā daļa audzēju bija augstās malignitātes pakāpes G3 (46%) un ar audzēja T stadiju, T2 (46%). Tika konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp limfmezglu iesaisti un metastāzēm (p < 0,001). Visbiežāk izmantota ārstēšanas metode bija ķirurģiska ekscizīja (46%), un ārstēšanas metodei nebija statistiski nozīmīgas saistības ar audzēja tipu. Dzimuma atšķirības parādīja statistiski nozīmīgas saistības ar limfmezglu iesaisti (p = 0,04) un asinsvadu invāziju (p = 0,01), abas biežāk sastopamas sievietēm. Latvijā mīksto audu sarkomas gadījumos novērots gandrīz vienāds dzimumu sadalījums ar nelielu vīriešu pārsvaru. Vidējais pacientu vecums bija 61 gads, kas atbilst globālajām tendencēm. Visbiežāk sastopamā audzēja lokalizācija bija apakšējās ekstremitātes, un galvenā ārstēšanas metode bija ķirurģiska ekscizīja. Biežāk sastopamie histoloģiskie apakštipi bija fibrosarkoma un nediferencēta pleiomorfa sarkoma, kas bieži bija augstas pakāpes audzēji. Savukārt, sievietēm biežāk tika konstatēta asinsvadu invāzija un limfmezglu iesaiste, kas varētu liecināt par dzimumu saistītām atšķirībām audzēja uzvedībā.

Soft-tissue sarcomas are a rare and diverse group of malignant tumors, with an annual incidence of around 50 cases per million people and accounting for approximately 1% of all malignant tumors. They can arise in various parts of the body and affect individuals of any age. With over 70 histological subtypes, sarcomas differ significantly in terms of their molecular characteristics, aggressiveness, and clinical behavior. The aim of this study was to analyse the value of histopathological and clinical characteristics in understanding the behavior, treatment, and prognosis of soft tissue sarcoma in patients treated at Riga East University Hospital, REUH LOC. The study was retrospective. The study was conducted in accordance with the declaration of Helsinki and Oviedo Convention. The cases were selected from the archive of REUH Pathology Center from years 2018-2022. The cases were coded, and data was anonymized. The clinical and histopathological characteristics such as patient gender, age, tumor localization, tumor size, tumor histopathological type, tumor invasiveness, tumor grading, and tumour stage, as well as received treatment were analysed. Patient cases with histopathologically proven soft tissue sarcoma and these data were included in the study. Cases lacking clinical and histopathological data were excluded. Statistical methods were used to evaluate the association between the mentioned variables. 63 soft tissue sarcoma cases at REUH LOC were included in the study between the years 2018 and 2022. Obtained results showed that the gender distribution was nearly equal (50.79% male, 49.21% female), with a mean patient age of 61 years. The lower extremity was the most common tumor location (34.9%), followed by the trunk and upper extremity. The most frequent histopathological types were fibrosarcoma (25.4%), undifferentiated pleomorphic sarcoma (20.6%), and leiomyosarcoma (15.9%). Most tumors were high-grade G3 (46%) and tumor size T2 (46%). A statistically significant correlation was found between nodal involvement and metastasis (p < 0.001). Surgical excision was the most common treatment (46%), and treatment method was not significantly associated with tumor type. Gender-related differences showed statistically significant associations in nodal involvement (p = 0.04) and vascular invasion (p = 0.01), both being more common in females. In Latvia, there was a nearly equal gender distribution with a slight male predominance among soft tissue sarcoma cases. Mean age of 61 is consistent with global trends. The most common tumor localization was leg, with surgery being the mainstay treatment. Most frequent subtypes were quite surprisingly fibrosarcoma and undifferentiated pleomorphic sarcoma, often seen as high-grade tumors. Notably, female patients had higher rates of vascular invasion and nodal involvement, suggesting that there could be gender-related differences in tumor behavior.