Starptautiskā šķīrējtiesas procesa attālināta norise

Abstract

Maģistra darbā analizēta attālinātas starptautiskā šķīrējtiesas procesa norises problemātika un tiesiskie aspekti, sevišķi fokusējoties uz attālinātām šķīrējtiesas sēdēm. Darbā analizētas šķīrējtiesas sastāva tiesības organizēt attālinātas šķīrējtiesas sēdes, apsverot dažāda veida šķīrējtiesas līgumos ietvertos noteikumus, biežāk izmantotos šķīrējtiesu reglamentus, kā arī tiesu prakses atziņas. Darbā atspoguļota arī attālināta šķīrējtiesas procesa problemātika, kas saistīta ar tā administrēšanu, šķīrējtiesnešu attālinātu nozīmēšanu un elektroniskā paraksta pieļaujamību gan noslēdzot šķīrējtiesas līgumus, gan šķīrējtiesnešiem parakstot nolēmumu. Darbā veiktie secinājumi attiecas uz šķīrējtiesas klauzulu un reglamentu interpretāciju, kā arī nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem.

Master’s thesis includes the analysis of the remote conduct of international arbitration and its legal aspects, especially focusing on the organization of remote hearings. The paper examines the right of the arbitral tribunal to organize remote hearings, considering the provisions in different types of arbitration agreements, the most frequently used arbitration rules, as well as the findings made in case law. The paper also reflects the problems of remote administration of arbitral proceedings and appointment of arbitrators, as well as the admissibility of electronic signature when concluding arbitration agreements and when signing the arbitration award. The conclusions made in the thesis mainly concern the interpretation of arbitration clauses and regulations, as well as the necessary amendments to the laws applicable.