Lingvistiskās ainavas valodas pārvaldība Latvijā: no teorijas līdz metalingvistiskām sarunām par valodas situāciju publiskajā telpā

Abstract

Lingvistiskā ainava kā viena no rakstveida valodas funkcionalitātes jomām ir būtiska valodu lietojuma organizēšanas, īstenošanas un izzināšanas platforma. Tās publiskums ir viens no iemesliem, kādēļ sabiedrībā sporādiski tiek izvērstas metalingvistiskas sarunas par valodu lietojuma atbilsmi literārās valodas normām un Valsts valodas likumam. Rakstam ir divi mērķi. Teorētiskais mērķis ir aplūkot valodas pārvaldības teoriju kā metalingvistisko darbību modeli citu valodas politikas un plānošanas izpētes pieeju kontekstā. Savukārt praktiskais mērķis ir parādīt, kā valodas pārvaldības teorētiskais modelis var tikt izmantots atsevišķu gadījumu izpētei. Rakstā vispirms ir aplūkotas četras pieejas valodas plānošanas, organizēšanas un regulēšanas raksturošanai (klasiskā, jomu, kritiskā un valodas pārvaldība), tās sasaistot ar zinātnisko praksi Latvijā, īpaši ar pētījumiem, kas ir attiecināmi uz lingvistiskās ainavas studijām. Tad ir sniegts pārskats par lingvistiskās ainavas valodas pārvaldības tradīciju un tās ietekmējošiem faktoriem Latvijā. Pēc tam ir analizēts viens gadījums – trilingvāla ielas nosaukuma zīmes kā valodas problēmas izveide, uztvere un interpretācija. Raksta beigās ir sniegts kopsavilkums ar būtiskākajiem secinājumiem un idejas turpmākajiem pētījumiem.