Ekonomiskā balsojuma matemātiskais modelis

Abstract

Darba rezultāti ir sekojošas atbildes uz hipotēzēs iekļautiem pētnieciskiem jautājumiem: gan valdošas koalīcijas, gan opozīcjas un jauno partiju atbalsta līmeņi ir cieši atkarīgi no visiem četriem makroekonomiskiem faktoriem: iekšzemes kopprodukta, strādājošo reālas darba samaksas, inflācijas un bezdarba izmaiņām; izņēmums ir prospektīvs balsojums par opozīciju un jaunām partijām, kuru bezdarba izmaiņas ietekmē vidēji cieši; opozīcijas un jauno partiju atbalsta līmenis ciešāk atkarīgs no makroekonomiskiem faktoriem, nekā valdošas koalīcijas atbalsta līmenis, albasta līmeni ciešāk ietekmē makroekonomisko faktoru prospektīvs vērtējums no vēlētāju puses, nekā retrospektīvs vērtējums; vēlēšanu rezultātu atkarība no ekonomiskiem faktoriem un ciešāka, nekā partiju popularitātes pēc reitingiem atkarība no ekonomiskiem faktoriem. Makroekonomsiko faktoru ietekme tiek modelēta matemātiski lineāras regresijas vienādojumu veidā.

The following answers to the research questions in the hypotheses are the results of the work: the rate of supporting both the governing coalition and opposition and newly formed parties depends entirely on all the four main macroeconomic factors: the changes of gross domestic product, real wages, inflation and unemployment except for prospective voting for the opposition and newly formed parties in which the influence of changes in unemployment has little effect on and is corresponding to the influence not so strong. The rate of supporting the opposition and newly formed parties largely depends on macroeconomic factors in comparison with the rate of supporting the governing coalition; prospective evaluation of macroeconomic factors greatly influences the rate of supporting; dependence of the election results on economic factors is stronger than that of the parties popularity according to the annual rating data.