Sociālo mediju ekspozīcijas psiholoģiskā ietekme uz Latvijas Universitātes studentiem kara Ukrainā laikā

Abstract

Ievads:Pašreizējā plašā sociālo mediju sasniedzamības un ietekmes laikmetā Ukrainas konflikta psiholoģiskās sekas sniedzas tālu ārpus tradicionālo masu mediju robežām. Pirmo reizi vēsturē sociālo mediju platformas sniedza nefiltrētu ieskatu notiekošā konflikta realitātē, miljoniem cilvēku tika pakļauti nebeidzamai satraucošu attēlu straumei, kas izraisīja negatīvas emocionālas reakcijas skatītāju vidū. Mērķis: Šī pētījuma mērķis ir izpētīt sociālo mediju ekspozīcijas psiholoģisko ietekmi uz Latvijas universitāšu studentiem kara laikā Ukrainā un tā ietekmi uz akadēmisko sniegumu. Materiāls un metodes:Tika veikts pāršķērsošs pētījums starp Latvijas universitātes studentiem (N =52). Šajā pētījumā dati tika apkopoti, izmantojot anonīmu divvalodu Likerta aptauju paraugu, kas bija pieejams gan angļu, gan latviešu valodā. Aptaujas izplatīšana notika, izmantojot Google aptaujas saiti. Iekļaušanas kritēriji ir (i) LU studenti; (ii) vecumā no 17 gadiem un vecāki; un (iii) sociālo mediju platformu lietotāji. Izslēgšanas kritēriji ietver (i) ne- LU studentus; (ii) dalībniekus, kas jaunāki par 17 gadiem; un (iii) ne-sociālo mediju platformu lietotājus. Likerta skalas aptauja tika novērtēta, izmantojot 5-punktu un 2-punktu novērtējuma skalas, un rezultāti tika analizēti, izmantojot deskriptīvo analīzi (biežums, procenti, krustablējuma analīze) un inferenciālo statistiku (Spearmana korelācijas analīze), kas tika veikta, izmantojot IBM SPSS programmatūru versijā 29.0. Rezultāti: Pētījumā piedalījās kopā 52 studenti, no kuriem 86,5% bija sievietes, 11,5% bija vīrieši un 1,9% bija citi. Lielākā daļa dalībnieku bija jaunas sievietes vecuma grupā no 21 līdz 25 gadiem (50%). Lielākā daļa studentu (63,4%) regulāri saskārās ar Ukrainas konfliktam saistītu saturu savās mediju plūsmās, un nozīmīga daļa aktīvi meklēja jaunumus (17,3%). No 53,8% dalībnieku, kuri izmantoja sociālos medijus kā jaunumu avotu, 36,5% ziņoja par palielinātu stresa, trauksmes un depresijas līmeni. Vairāk nekā trešdaļa studentu (32,7%) pieredzēja akadēmiskās koncentrācijas samazināšanos, bet 21,1% ziņoja par akadēmiskās veiktspējas samazināšanos. Pagarināta ikaite (67,3%) bija saistīta ar palielinātu stresa, trauksmes un depresijas līmeni, it īpaši jaunāku sieviešu studentu vidū (57,7%). Šis efekts arī korelē ar akadēmiskās koncentrācijas un veiktspējas samazināšanos (p < .001; p = .028). Turklāt ziņu biežuma un jaunumu biežas meklēšanas pozitīva korelācija ar palielinātu stresa, trauksmes un depresijas līmeni (p <.001; p <.001). Papildus tam, vairāk nekā trešdaļa studentu (38,4%) izteica gatavību meklēt psiholoģisko atbalstu. Savukārt vairāk nekā puse studentu (67,3%) nebija informēti par pieejamajiem psiholoģiskās palīdzības pakalpojumiem universitātē. Secinājumi: Ilgstoša saskarsme ar konfliktiem saistīto saturu sociālajos medijos korelē ar paaugstinātu stresa, trauksmes un depresijas līmeni, īpaši jaunāku studentu vidū. Šis efekts bija saistīts arī ar studentu akadēmiskā snieguma samazināšanoBackground: In this current era of extensive social media reach, influence and usage, the psychological effects of the Ukraine conflict extend far beyond the boundaries of traditional mass media. For the first time in history social media platforms provided unfiltered insight into the realities of the ongoing conflict as millions of people were exposed to an endless stream of disturbing images triggering negative emotional responses amongst its viewers. Aim: The aim of this study is to investigate the psychological effects of social media exposure on Latvian University Students During the War in Ukraine Material and Methods: A cross-sectional study was conducted among LU students (N = 52). The data in this study was collected using an anonymous bilingual Likert questionnaire sampling method that was accessible in both English and Latvian. The questionnaire was distributed through a Google survey link. The inclusion criteria are (i) LU students; (ii) age 17 years and older; and (iii) social media platform users. Exclusion criteria include (i) non-LU students; (ii) participants under 17 years old; and (iii) non-social media platform users. The Likert-scale questionnaire was graded using a 5-point and 2-point grading scale, and the results were analyzed using descriptive analysis (frequency, percentages, cross-tabulation analysis) and inferential statistics (Spearman’s correlation analysis). This analysis was performed using IBM SPSS software version 29.0. Results: A total of 52 students participated in the study, of which 86.5% were female, 11.5% were male, and 1.9% were others. The majority of the participants are younger females within the age group of 21–25 (50%). The majority of students (63.4%) regularly encountered conflict-related content on their media feed, with a significant portion actively seeking out news (17.3%). Of the 53.8% of participants who relied on social media as a source of news, 36.5 reported having an increased level of stress, anxiety and depression. A substantial number of students (32.7%) experienced a decline in academic concentration and academic performance (21.1%). Prolonged exposure (67.3%) was associated with increased levels of stress, anxiety and depression, particularly among younger female students (57.7%). This effect also correlates with a decline in academic concentration and performance (p < .001; p = .028). Furthermore, a positive correlation was found between news frequency, frequently seeking out news, pre-existing mental health conditions and increased levels of stress, anxiety and depression (p <.001; p <.001). In addition, more than one-third of students (38.4%) expressed a willingness to seek psychological support. Conversely, the majority of students (67.3%) were not aware of the mental health services available at the university. Conclusion: Prolonged exposure to conflict-related content on social media correlates with increased levels of stress, anxiety and depression, particularly among younger