Ieguldījumu aizsardzības tribunālu kompetence cilvēktiesību pārkāpumu jautājumos

Abstract

Pēdējos gados aizvien biežāk ieguldījumu tribunālu pieņemtajos lēmumos vai spriedumos vērojami tādi termini kā “cilvēktiesības” un “cilvēktiesību tiesu tiesu prakse”. Šādu terminu aizvien aktīvāka pieminēšana ir īpaši piesaistījusi tiesību zinātnieku uzmanību, kuru starpā joprojām nav vienprātības par starptautisko ieguldījumu aizsardzības tiesību un starptautisko cilvēktiesību mijiedarbību vai tieši pretēji – konfliktu. Darba mērķis ir analizēt ieguldījumu aizsardzības tribunālu kompetenci vērtēt cilvēktiesību pārkāpumu jautājumus. Darba ietvaros autore apzina un analizē iespējamos veidus, kā ieguldītājs un valsts varētu ieguldījumu strīdā tiešā vai netiešā veidā panākt ar cilvēktiesībām saistītu aspektu vērtēšanu, ņemot vērā jaunāko tiesu praksi un kritiski to analizējot.

In the recent years, decisions or awards made by the investment tribunals have been increasingly linked with the use of terms as "human rights" and " case law of courts of human rights". The heightened attention to the use of such terms has attracted the attention of lawyers and scholars, among which there is still no consensus on the interaction between the international investment protection law and international human rights. The aim of this paper is to investigate the jurisdiction of investment protection tribunals to assess potential human rights violations. In order to establish a more comprehensive undersanding of the relationship between the international investment protection law and international human rights, the author identifies and analyzes the possible ways in which the investor and the state could directly or indirectly obtain an assessment of human rights aspects in the investment dispute.