Vides piesārņojums un priežu mežaudžu stāvoklis Mežaparkā, Rīgā 21. gadsimta sākumā

Abstract

Priežu audzes Mežaparkā veidojušās ilglaicīga piesārņojuma apstākļos. Līdz šim nav zināms, vai audžu reģenerācijas process ir ilgstošs. Pētījuma mērķis ir noskaidrot mežaudžu reģenerācijas gaitu pēc antropogēnā stresa samazināšanās. Ierobežotā ķērpju izplatība un koku mizas un augsnes paskābināšanās liecina par atmosfēras piesārņojumu visā teritorijā. Smago metālu izkliede sūnās un mizā apliecina, ka pašlaik lielākais piesārņojums novērojams netālu no autoceļa. Vēsturiskais smago metālu piesārņojums saglabājies augsnes O horizontā ziemeļu daļā un B horizontā – dienvidu daļā, neuzrādot Rīgas superfosfāta rūpnīcas ietekmi. Barības elementu telpiskā izplatība augsnē ir līdzīga smago metālu izplatībai, kas var būt gan rūpniecības, gan mēslošanas sekas. Audžu pozitīvo vidējo relatīvo ikgadējo papildpieauguma tendenci galvenokārt nosaka piesārņojuma samazināšanās pēc fosfāta rūpnīcas slēgšanas.

Pine stands in Mezaparks have been developing under long-term pollution. Yet, it is unknown whether the regeneration process is long term. The aim of the study is to determine the progress of regeneration following reduction of anthropogenic stress. Atmospheric pollution in the entire territory is indicated by limited distribution of lichens and acifidication of tree bark and soil. Heavy metal distribution in mosses and bark confirms that the highest pollution level is near a road. Historical pollution has remained in the northern part in soil O horizon and in the southern part in B horizon and does not show the influence of Riga superphosphate factory. Spatial distribution of macrountrients in the soil is similar to the heavy metal distribution that might be both industrial pollution and fertilization effects. A trend of positive mean relative additional annual increment is mainly determined by shutdown of phosphate factory.