Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātība

Abstract

Personas brīvības ierobežošanu paredz brīvības atņemšanas būtība, taču notiesātās personas, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē, nedrīkst pilnībā izolēt no sabiedriskās kārtības un ārpus ieslodzījuma vietas piedāvātajām iespējām. Proti, ieslodzījuma vietas primārajam mērķim ir jābūt personas laika jēgpilnai piepildīšanai un resocializācijai. Ieslodzījuma vietu publiskie pārskati parāda, ka notiesāto nodarbinātībā ir problēmas. Tas norāda uz neveiksmīgu personas resocializāciju un nepietiekamu notiesāto personu nodarbināšanu ieslodzījuma vietās. Bakalaura darba mērķis ir iegūt un apkopot informāciju par notiesāto personu tiesībām uz darbu ieslodzījuma vietā Latvijā, kā arī salīdzināt to ar citu valstu normatīvo regulējumu. Nemainot pašreizējo situāciju, arī turpmāk negatīvi tiks iespaidota resocializācija, kā dēļ nesamazināsies to personu skaits, kas ieslodzījuma vietās atradīsies atkārtoti.

Restrictions on freedom provides the nature of the penalty, however the convicted person being in prison can not be entirely isolated from the public order and offered opportunities outside the prison. The primary purpose of prison must be meaningful prison time organization and resocialization for convicted persons. The public reports of Latvian administration of imprisonment places shows, that there are issues in employment of prisoners. That indicates a failure of resocialization and a lack of employment in prisons. The main purpose of this thesis is to obtain and collect information about the convicted persons rights to work in Latvian prisons, as well as to compare it with other countries’ legal regulation. If the current situation will not change, resocialization of prisoners will be adversely affected and the number of prisoners, who serve a sentence repeatedly, will not decrease.