Karbonātu veidojumi apakšējā un vidējā devona nogulumos Latvijā

Abstract

Šajā darbā apkopoti pētījumu rezultāti par devona Gargždu sērijas, Arukilas svītas un Burtnieku svītas klastiskajos nogulumos sastopamajiem karbonātiskiem veidojumiem. Izmantojot atsegumu un urbumu seržu dokumentāciju un plānslīpējumu pētījumus, ir raksturota šo veidojumu izplatība, sastāvs un uzbūve. Raksturoti Gargždu sērijas nogulumi urbumā „Atašiene-9”, Arukilas svītas veidojumi Kurzemē un Burtnieku svītas nogulumi Rīgas līča austrumu krastā. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem un specializētās sedimentoăiskās literatūras datiem, ir diskutēts par šo veidojumu rašanās apstākĜiem. Secināts, ka Gargždu sērijas ăeoloăiskā griezuma augšdaĜā ir izplatīti dolokrēti, kas veidojušies subaerālos apstākĜos. Arukilas un Burtnieku svītas nogulumos karbonātu veidojumi ir radušies gan subaerālos apstākĜos, gan gruntsūdeņu ietekmē.

This work is focused on study of the carbonate inclusions present in siliciclastic deposits of the Devonian Gargždai Beds, ArukŅla Formation and Burtnieki Formation. Basing on outcrop and drillcore documentation and studies of thin-sections, there is characterised distribution, composition and structure of these inclusions. There are deposits characterised of the Gargždai Beds in the drilling „Atašiene-9”, deposits of the ArukŅla Formation at Kurzeme and deposits of the Burtnieki Formation at eastern coast of the Riga Gulf. Basing on results obtained and the data of specialised sedimentological literature, the origin of carbonate inclusions is discussed. It is concluded that in upper part of section of the Gargždai Beds dolocretes are present, which have formed in subaerial environment. Carbonate mineral aggregates in the ArukŅla and Burtnieki formations have formed both in subaerial environment and in groundwater.