Pašapkalpošanās prasmju apguve bērniem pirmsskolas izglītības 1. posmā

Abstract

Kvalifikācijas darba “Pašapkalpošanās prasmju apguve bērniem pirmsskolas izglītības 1. posmā” autore ir Aiga Gudrupa. Pētījuma mērķis ir teorētiski un empīriski pētīt trīs gadus vecu bērnu pašapkalpošanās prasmju apguves veicināšanas pedagoģiskās iespējas pirmsskolas izglītības iestādē sadarbībā ar ģimeni. Vadoties no pētījuma mērķa, darbā tika pētīta un analizēta pašapkalpošanās prasmju būtība bērniem pirmsskolas izglītības pirmajā posmā trīs gadu vecumā. Autore apkopoja un analizēja teorētiskās atziņas par pedagoģisko līdzekļu, paņēmienu nozīmi bērnu pašapkalpošanās prasmju attīstībā. Autore guva svarīgu atziņu, ka par bērna pašapkalpošanās prasmju apguvi pirmsskolas izglītības pirmajā posmā nav atbildīgs tikai pirmsskolas izglītības skolotājs. Šajā procesā ļoti liela nozīme ir bērnu vecāku atsaucībai un sadarbībai ar skolotājiem, lai kopīgi sekmētu trīs gadus veca bērna pašapkalpošanās prasmes. Bērna pašapkalpošanās prasmju attīstībā liela nozīme ir dažādu metožu, pedagoģisko līdzekļu un paņēmienu pielietošanai, piemēram, rotaļām, vingrinājumiem, pārrunām, bērnu grāmatām, ilustrācijām, attēliem, video, multiplikācijas filmām, padomiem, ieteikumiem, atzinībām u.c.. Trīs gadu vecumā bērns sāk apgūt mazos mājas darbiņus un pamata pašapkalpošanās prasmes, tomēr katrs bērns ir individuāls, un arī vecāku dzīvesveids atšķiras – tāpēc vecums, kurā bērns apgūst kādu prasmi, var būt atšķirīgs. Pašapkalpošanās prasmju veidošanā un mājas pienākumu pildīšanā galvenais nav jautājums par to, kas bērnam ir jāiemāca, bet gan tas, kā māca, jo bērnam jāsaprot dziļākā darbības jēga, lai apgūtā prasme ir jēgpilna arī pēc tam, kad darbiņš ir padarīts. Darbā tika veikts pētījums par bērnu pašapkalpošanās prasmju pilnveides iespējām ar dažādiem pedagoģiskiem paņēmieniem, kurā pētījuma bāze bija Saldus novada pirmsskolas izglītības iestādes “Graudiņš” 14 pirmsskolas vecuma bērni, trīs pirmsskolas skolotājas un 14 bērnu vecāki. Pētījumā autore noskaidroja un pārliecinājās, ka pirmsskolas izglītības pirmajā posmā bērna pašapkalpošanās prasmes attīstās un pilnveidojas, ja skolotājs izmanto dažādus pedagoģiskos līdzekļus un paņēmienus, atbilstošus bērna vecumam, tajā skaitā, rotaļas, un organizē jēgpilnu pedagoģisko procesu ciešā sadarbībā ar bērna vecākiem. Kvalifikācijas darba apjoms ir 39 lpp. (bez pielikumiem), darbā ir 12 attēli, 5 tabulas, 17 bibliogrāfiskā saraksta vienības un 9 pielikumi. Atslēgas vārdi: pirmsskolas izglītības pirmais posms, pašapkalpošanās prasmes, pedagoģiskie līdzekļi, pedagoģiskie paņēmieni, rotaļas.

The author of the qualification work “Learning Self-Care Skills for Children in the 1st Stage of Preschool Education” is Aiga Gudrupa. The aim of the study is to theoretically and empirically examine the pedagogical possibilities of promoting the learning of self-care skills in three-year-old children within a preschool educational institution through collaboration with their families. Guided by the research purpose, the nature of self-care skills in three-year-old children during the first stage of preschool education was studied and analyzed. The author gathered and analyzed theoretical knowledge concerning the importance of pedagogical tools and techniques in developing children's self-care skills. An important insight gained was that the responsibility for a child's learning of self-care skills in the first stage of preschool education lies not solely with the preschool teacher. The responsiveness of children's parents and collaboration with teachers are crucial to jointly fostering the self-care skills of a three-year-old child. Various methods, pedagogical tools, and techniques, such as games, exercises, discussions, children's books, illustrations, pictures, videos, cartoons, advice, recommendations, and recognition, play a significant role in the development of a child's self-care skills. At the age of three, children begin to learn small household chores and basic self-care skills. However, each child is unique, and parents' lifestyles differ, resulting in variations in the age at which a child learns a particular skill. In building self-care skills and fulfilling household duties, the primary concern is not what the child should be taught, but how it is taught. The child must comprehend the deeper meaning of the activity so that the learned skill remains meaningful even after the task is completed. The study includes an examination of the possibilities of enhancing children's self-care skills using various pedagogical techniques. The research involved 14 preschool children from the Saldus district preschool educational institution "Graudiņš," three preschool teachers, and 14 children's parents. The author discovered that in the first stage of preschool education, a child's self-care skills develop and improve when teachers employ various pedagogical means and techniques suitable for the child's age, including games. A meaningful pedagogical process, organized in close cooperation with the child's parents, contributes to the development of these skills. The qualification paper comprises 39 pages (excluding appendices) and includes 12 figures, 5 tables, a bibliographic list with 17 items, and 9 appendices. Keywords: the first stage of preschool education, self-service skills, pedagogical means and techniques, games.