Sintonika un presbiopija

Abstract

Pēdējos gados sintonika kā metode ir kļuvusi pieejamāka un pielietojamāka redzes uztveres optometristu vidū. Metodi pielieto, lai sabalansētu simpātisko un parasimpātisko nervu sistēmu saskaņotu darbību, pielietojot dažādu krāsu filtrus. Darba mērķis bija novērtēt sintonikā pielietoto filtru iespējas sākotnējas presbiopijas ārstēšanai. Darbā tiek analizēti pacientu dati par sintonikas iedarbības efektivitāti sākotnējās presbiopijas gadījumos. Redzes asums, bet novērtējot to bez tuvuma aditīva, akomodācijas amplitūda un zīlītes α-ω mērījumi uzrāda statistiski nozīmīgi atšķirīgus rezultātus pirms un pēc sintonikas pielietošanas. Ietekme ir arī uz formas redzes funkcionālo lauku, kā arī uz funkcionālo redzes lauku, ja tiek stimulēta ar sarkano, zilo un zaļo gaismu.

Syntonic Optometry has become, in recent years, increasingly an instrument of visual re-education among behavioral optometrists and it consists in balancing the sympathetic nervous system with the parasympathetic system using different colored filters. The aim of this work is to verify whether using only Syntonic filters to treat presbyopia, it is possible to detect any significant variations in the subject undergoing treatment. The research consists in analyzing a selected population of young presbyopic subjects, before and after a treatment with Syntonic exercises. Visual acuity near but not addition, accommodative amplitude and pupil α-ω data show statistically significant differences after syntonic treatment. Moreover, syntonic treatment improves visual functional field in form, red, green and blue aspects.