Krieviski runājošo minoritāšu politiskā pašapziņa Latvijā un Igaunijā pēc 1991. gada

Abstract

Maģistra darba nosaukums ir “Krieviski runājošo minoritāšu politiskā pašapziņa Latvijā un Igaunijā pēc 1991. gada”. Darba mērķis ir izpētīt, kā krieviski runājošās minoritāres iesaistās politiskajos procesos Latvijā un Igaunijā, kā arī identificēt galvenās atšķirības starp krieviski runājošo minoritāšu politisko pašapziņu Latvijā un Igaunijā un to, kas ir mainījies kopš 1991. gada. Galvenie uzdevumi ir noteikt būtiskākos faktorus, kas nosaka krieviski runājošo minoritāšu politisko pašapziņu, analizēt, tā saucamo, „krievu” partiju attīstību abās valstīs, kā arī krieviski runājošo minoritāšu politisko aktivitāti un iesaistīšanos. Darba nobeigumā tiek secināts, ka politiskās partijas, kas pārstāv krievvalodīgo intereses Igaunijā, ir daudz vājākas un nepopulārākas, kā šādas politiskās partijas Latvijā. Galvenie faktori, kas ietekmē krieviski runājošo minoritāšu politisko pašapziņu Latvijā un Igaunijā, ir valsts valodas prasmes un pilsonība. Tie minoritāšu pārstāvji, kas ir integrējušies, ir politiski aktīvāki.

The title of the thesis is „Political Self-awareness of the Russian-speaking minorities in Latvia and Estonia after 1991”. The aim of the paper is to anayze the political participation and activities of the Russian-speaking minorities in Latvia and Estonia, to identify the main differences between the political self-awarness of the Russian-speaking minorties in Latvia and Estonia, as well as to distinguish, what has changed since 1991. The main objectives of the paper are the following: to identify the main factors, which have an influence on the political self-awareness; to analyze the evolution and activities of the so-called „Russian” political parties; and to analyze the political participation of the Russian-speaking minorities in both countries. All the things considered, it is concluded that the political parties that represent the interetsts of the Russian-speakers in Estonia are weaker and more unsuccessful than the similar political parties in Latvia. The main factors, which influence the political self-awareness of the Russian-speaking minorities, are the knowledge of official language and citizenship. Those representatives of minorities that are more integrated are also more politically active.