Personu tiesību īstenošana un ierobežošana vārdu un uzvārdu izvēlē

Abstract

Darbā pētītas personu vārdu piešķiršanas un vārdu, uzvārdu maiņas un atveides kolīzijas, ierobežojumi, mērķi, nepieciešamība un samērīgums. Par problemātisko aspektu izvirzīta personu tiesību īstenošanas samērojamība ar sabiedrības interesēm. Darba uzdevumi ir konstatēt un izvērtēt Latvijas Republikas un starptautiskos tiesību aktos atbilstošās tiesību normas, apkopot un analizēt tiesu praksi attiecīgo tiesību ierobežošanā, lai sasniegtu mērķi – secinātu, kā sabiedrības intereses prevalē pār indivīdu tiesībām, vai starptautiskajām institūcijām atzīstamas tiesības ietekmēt nacionālās intereses. Darbā veikti secinājumi, kā sabiedrības intereses samērojamas ar indivīdu tiesībām, un atzīts, ka starptautiskā tiesa var apšaubīt nacionālo tiesu novērtējumu, ja tas ir acīmredzami patvaļīgs, konstatējamas kļūdas rīcības brīvības izmantošanā. Darbā cita starpā secināts, ka valsts nav efektīvi īstenojusi pienākumu aizsargāt cilvēka personiskumu, un atzīts, ka vārda izvēles ierobežojumus noteikt normatīvos aktos nav nepieciešams. Papildus darbā atzīta tiesas kļūda, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

This thesis examines the collisions, restrictions, aims, necessity and proportionality of naming, changing and transcription of names, surnames of persons. The problematic aspect is the proportionality of the exercise of the rights of individuals and the public interest. The tasks of the thesis are to identify and evaluate the relevant legal norms in Republic of Latvia and international law, to summarize and analyze case law in limiting the respective rights in order to reach the goal of concluding how the public interest prevails over the individual rights. The paper draws conclusions on how the public interest is aligned with the rights of individuals, and recognizes that the assessment of national courts may be called into question by the international court if the assessment made by the national court is manifestly arbitrary, there are errors in the exercise of discretion. The work concludes, among other things, that the state has not effectively implemented the duty to protect a person's personality, and it is recognized that it is not necessary to establish restrictions on the choice of name in regulatory enactments. In addition, the paper acknowledged an error by the court that could have led to a misjudgment of the case.