Mūža ieslodzījuma krimināltiesiskie aspekti

Abstract

Mūža ieslodzījums ir bārgākais sods Latvijas krimināltiesībās, kuru piemēro par sevišķi smagiem noziegumiem. Šī darba mērķis ir pētīt ar šo sodu saistītās problēmas un to iespējamos risinājumus. Pētījuma rezultātā tika noskaidrots, ka mūža ieslodzījums apgrūtina notiesāta resocializācijas un likumpaklausīgas uzvedības panākšanas mērķu sasniegšanu. Lai sasniegtu šos mērķus ir nepieciešams, lai pastāvētu reālā iespēja tikt nosacīti pirmstermiņa atbrīvotam no ieslodzījuma. Teorētiski šāda iespēja pastāv priekš visiem, izņemot personas, kuras ir sodītas par sevišķi smagiem noziegumiem, saistītiem ar seksuālo vardarbību, kas izdarīti pret personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu. Izpētot citu valstu pieredzi, var piedāvāt šādām personām noteikt ķīmisko kastrāciju kā priekšnoteikumu nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas piemērošanā. Atslēgvārdi: mūža ieslodzījums, soda mērķi, resocializācija, ķīmiskā kastrācija.

Life imprisonment is the most severe punishment in Latvian criminal law which is applied for felonies. The objective of this thesis is to study the problems related to this type of punishment and their possible solutions. As a result of case study it was established that life imprisonment makes it difficult to achieve the goals of convicts re-socialization and law-abiding behavior. To achieve these goals it is necessary for a real opportunity of parole to exist. Theoretically this opportunity may be applied to everyone, except persons sentenced for sexual abuse, commited against persons who are less than sixteen years old. Studying experiences of other countries it may be proposed to prescribe a chemical castration for these persons as a preliminary condition for parole. Keyword: life imprisonment, penalty goals, re-socialization, chemical castration.