Prokrastinācija un pašvērtējums

Abstract

Šī bakalaura darba pētījuma mērķis bija uzzināt, kāda saistība pastāv starp prokrastināciju un pašvērtējumu. Pētījumā piedalījās 129 respondenti vecumā no 18 līdz 53 gadiem ar vidējo vecumu 23,32, no kuriem 44 bija vīrieši un 85 sievietes. Respondentiem bija jāizpilda divas aptaujas – Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale (Rosenberg,1965)), kuru Latvijā adaptējusi Anika Miltuze (Miltuze,1996), un Prokrastinācijas aptauja (Procrastination Scale (Lay,1986)), kuru Latvijā adaptējusi Renāte Buliņa (Buliņa,2011). Aptauja tika izvietota dažādās interneta vietnēs un respondenti to aizpildīja brīvprātīgi. Iegūto datu salīdzināšanai tika veikta korelāciju analīze. Aprēķini uzrādīja, ka pastāv statistiski nozīmīga negatīva saistība starp prokrastināciju un pašvērtējumu, tātad, jo augstāki prokrastinācijas rādītāji, jo zemāki pašvērtējuma rādītāji.

Atslēgas vārdi: prokrastinācija, pašvērtējums

The aim of this study was to determine the relationship between procrastination and self-esteem. The sample consisted of 129 people aged from 18 to 53 years with the mean age of 23.32, including 44 men and 85 women. The respondents were asked to fill out two questionnaires - Rosenberg Self-Esteem Scale (Rosenberg,1965), adapted in Latvian language by Anika Miltuze (Miltuze,1996), and Procrastination Scale (Lay,1986), adapted in Latvian language by Renāte Buliņa (Buliņa,2011). The questionnaire was placed in several websites, and the participation was voluntary. To determine the relationship, correlation analysis was performed. The results showed statistically significant negative relationship between procrastination and self-esteem, which means that increased procrastination predicts low self-esteem.

Key words: procrastination, self-esteem