Personu vakcinācijas tiesiskā regulējuma un personu brīvas pārvietošanās tiesību ierobežojumu mijiedarbība

Abstract

COVID-19 infekcijas slimības uzliesmojums ir būtiski palielinājis tiesību jautājumu aktualitāti, kas saistīti ar personu vakcināciju un citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, jo tie var radīt nozīmīgus cilvēku pamattiesību aizskārumus. Bakalaura darbā autors, aplūkojot Latvijas un starptautisko tiesību normas, praksi un judikatūru, pēta, kādā veidā obligātās vakcinācijas regulējums mijiedarbojas ar personu brīvas pārvietošanās tiesībām un to potenciālajiem ierobežojumiem. Padziļinātas analīzes rezultātā darbā tiek piedāvāts vispusīgs ieskats samērīguma nepieciešamībā, īstenojot pasākumus, kas vērsti uz sabiedrības veselības un drošības aizsardzību, kā arī tiek konstatēts, ka vakcinācija un pārvietošanās tiesības ierobežojoši epidemioloģiskās drošības pasākumi ir alternatīvas, nevis priekšnoteikumi viens otra realizācijai.

The outbreak of COVID-19 infectious disease has significantly increased the topicality of legal issues that concern vaccination and other epidemiological safety measures, since they can impose substantial restrictions on human rights. In this vein, by considering rules of international law, as well as of Latvia and the European Union, alongside relevant case law and praxis in the relevant issues, the author examines what interactions exist between the regulatory framework of mandatory vaccination, freedom of movement and its potential restrictions. As a result, an in-depth analysis offers a comprehensive look into the proportionality requirements of the different measures aimed toward the protection of public health and safety, as well as highlights that vaccination and epidemiological safety measures that place restrictions on freedom of movement are alternatives, rather than prerequisites for each other.