PIESAISTES, DZIMUMLOMU KONFLIKTA UN GRUPAS SALIEDĒTĪBAS SAISTĪBA VĪRIEŠU GRUPU DALĪBNIEKIEM

Abstract

Šajā darbā pētīta piesaistes dimensiju un dzimumlomu konflikta ietekme uz grupas saliedētību vīriešu pašpalīdzības grupās Latvijā. Pētījumā izmantotas Dzimumlomu konflikta skala (GRCS-SF), Pieredze tuvās attiecībās - attiecību struktūru aptauja (ECR-RS) un Grupas klimata aptauja (GCQ). Izlase bija 36 vīrieši no vīriešu pašpalīdzības grupām vecumā no 29 līdz 65 gadiem. Rezultāti rāda, ka izvairīšanās no piesaistes negatīvi prognozē grupas saliedētību, un dzimumlomu konflikts to pozitīvi prognozē, it īpaši skala konflikts starp ģimenes un darba attiecībām. Pētījums atklāj, ka dalībniekiem izvairīšanās no piesaistes un piesaistes trauksme pret grupu ir zemāka kā attiecībās kopumā, kas nozīmē, ka grupa kalpo kā drošā attiecību vieta.

This study explores the impact of attachment dimensions and gender role conflict on group cohesion in men's self-help groups in Latvia. The research utilized the Gender Role Conflict Scale (GRCS-SF), the Experiences in Close Relationships - Relationship Structures questionnaire (ECR-RS), and the Group Climate Questionnaire (GCQ). The sample comprised 36 men from men's self-help groups, aged between 29 and 65 years. Results show that attachment avoidance negatively predicts group cohesion, while gender role conflict positively predicts it, particularly in the scale measuring conflict between family and work relations. The study reveals that participants have lower attachment avoidance and anxiety towards the group compared to their overall relationships, indicating that the group serves as a safe base.