Metaforu pieredzes lauku diahroniskā analīze publikācijās par Latviju

Abstract

Valsts tēlveidei lietoto metaforu pētījumi ir piesaistījuši daudzu zinātnieku uzmanību, tomēr metaforu lietojums tieši Latvijai veltītajos rakstos nav daudz pētīts, tāpēc šim pētījumam tika izvirzīts mērķis noskaidrot, kā 15 gadu laikā ir mainījies Latvijas attēlojums plašsaziņas līdzekļos, un atklāt galvenās vērtības, kuras aktivizē metaforas. Pētījums tika veikts izmantojot kritisko metaforu analīzi un Metaforu identifikācijas procedūru. Pētījuma rezultāti uzrādīja, ka metaforām bieži bija negatīvas konotācijas, kas apstiprina Galtunga un Rūža (1965) apgalvojumu, ka mazāku nāciju attēlojums plašsaziņas līdzekļos bieži ir vērsts uz negativitāti. Pētījums ļāva secināt, ka Latvijas tēls mainījās no tās attēlojuma kā tikumīgas tautas, brīvas no padomju jūga, uz ES korupcijas galvaspilsētu un Krievijas rotaļlietu, vājinot cieņas, vienlīdzības un solidaritātes vērtības, kuras tika izvirzītas 2004. gadā.

There is a body of research on metaphor use in country image-making, however, there are practically no publications targeting the representation of Latvia, thus this research aimed at determining how the image of Latvia has changed in media coverage over 15 years and at exposing the main values activated by the metaphors. The research was conducted by applying Critical Metaphor Analysis and Metaphor Identification Procedure. The results showed that often metaphors had negative connotations, which supports Galtung and Ruge’s (1965) claim that the media image of smaller nations often sets negativity. The research allowed to conclude that Latvia’s image changed from that of a wholesome nation, free of its Soviet yoke, to the EU’s capital of corruption and Russia’s plaything, thus diluting the values of respect, equality, and solidarity promoted in 2004.