Maksimālo un minimālo gaisa temperatūru izmaiņas Ziemeļvidzemē

Abstract

Bakalaura darbā analizētas maksimālās un minimālās gaisa temperatūras izmaiņas Ziemeļvidzemes reģionā, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datus no četrām meteoroloģiskajām stacijām – Rūjienas, Alūksnes, Priekuļu un Ainažu. Pētījumā izmantotas statistiskās analīzes metodes, tostarp Mann-Kendall tests un Sen’s slope metode, lai identificētu nozīmīgas temperatūru izmaiņu tendences periodā no 1951. līdz 2024. gadam. Rezultāti liecina par minimālo un maksimālo temperatūru pieaugumu, kas ir īpaši izteikta ziemas un pavasara mēnešos. Rezultātu analīze norāda arī uz sezonālām atšķirībām novērojumu staciju starpā, ko nosaka teritoriju fizioģeogrāfikās iezīmes. Darbs sniedz ieskatu par maksimālo un minimālo gaisa temperatūru mainības reģionālām atšķirībām Ziemeļvidzemē, kas var būt izmantojams par pamatu tālākai klimatisko datu interpretācijai reģiona mērogā.

The bachelor’s thesis analyzes long-term changes in maximum and minimum air temperatures in the North Vidzeme region using observational data from four meteorological stations – Rūjiena, Alūksne, Priekuļi and Ainaži – provided by the Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre. Statistical methods, including the Mann-Kendall trend test and Sen’s slope estimator, were applied to identify significant trends in the period from 1951 to 2024. The results show an increase in minimum and maximum temperatures, which is especially pronounced in the winter and spring months. Analysis of the results also shows seasonal differences between the observation stations due to the physiographic features of the areas. The work provides insight into regional differences in the variability of maximum and minimum air temperatures in Northern Vidzeme, which can be used as a basis for further interpretation of climatic data on a regional scale.