Diaboliskie spēki Raiņa dramaturģijā

Abstract

Latviešu dramaturģijā atbilstīgi simbolisma estētikai neviens tik daudzveidīgi kā Rainis nav izmantojis folkloras materiālus, kas ļāva autoram ar pazīstamo mitoloģisko sižetu un tēlu palīdzību risināt gan filozofiskus, gan metafizikas rosinātos jautājumus, pārkāpjot tautu robežas un ieejot vispārcilvēcisko problēmu pasaulē. Līdz ar to politiskās atskaņas, vēsturisku personību tēli un notikumu atspulgi mijiedarbojoties konturē plašu pagātnes kultūrtelpu. No 13 Raiņa pabeigtajām lugām diaboliskie tēli izmantoti piecās: „Uguns un nakts”, „Mīla stiprāka par nāvi”, „Rīgas ragana”, „Spēlēju, dancoju” un „Ilja Muromietis”, kur Velns vai ragana darbojas epizodiskās ainās, vai arī šiem tēliem tiek piešķirta galvenā loma. Raiņa arhīvā ir arī vairākas aizsāktas lugas par mitoloģiskām tēmām, kurās Velnam būtu ierādīta viena no centrālajām vietām.

In Latvian drama in the aesthetics of symbolism, no one has employed folklore materials as diversely as Rainis, thus with the use of familiar mythological plots and characters the author was able to address not only philosophical, but also issues stemming from metaphysics, crossing the borders of peoples and entering the world of general human problems. This way, the interplay of political aftermath, figures of historical personalities and events outline a wide cultural space of the past. Diabolic characters are employed in five out of the 13 complete plays by Rainis: "Uguns un nakts", "Mīla stiprāka par nāvi", "Rīgas ragana", "Spēlēju, dancoju" and "Ilja Muromietis", where the Devil or a witch is present in episodic scenes or these characters are selected as protagonists. In Rainis' archive, there are several unfinished plays concerning mythological themes, in which the Devil would be assigned one of the central parts.