Devona Gaujas un Sietiņu svītas smilšakmeņu cements Latvijas ziemeļaustrumu daļā

Abstract

Maģistra darbā tika pētīts devona Gaujas un Sietiņu svītu smilšakmeņu cementa sastāvs Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Pētījuma gaitā veikta četru pētāmo objektu atsegumu dokumentācija, granulometriskā analīze 20 smilts paraugiem, izgatavoti un pētīti 19 plānslīpējumi, kā arī veikta rentgendifraktometriskā analīze 20 neteksturētiem paraugiem un 4 teksturētiem paraugiem. Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka Gaujas svītas smilšakmeņos dominē dzelzs savienojumu cements, Sietiņu svītas smilšakmeņos – laukšpata reģenerācijas apmaļu cements, bet abu svītu pārejas zonas smilšakmeņos dominē laukšpata reģenerācijas apmaļu cements, kā arī ir novērojama dzelzs savienojumu klātbūtne. Novērots arī māla cements, kas sastāv no kaolinīta, illīta un hlorīta. Par pēdējā minerāla klātbūtni ir nepieciešami papildus pētījumi. Atslēgas vārdi: pēcsedimentācijas izmaiņas, dzelzs savienojumi, laukšpata reģenerācijas apmales, māls, plānslīpējumu pētījumi.

Master’s thesis is focused on the Devonian Gauja and Sietiņi formations sandstone cement composition at northeastern part of Latvia. Four outcrops were documented, 20 sandstone samples analysed to determine the grain-size, 19 thin-sections were made and studied, x-ray powder diffraction performed for 20 untreated and 4 treated samples. This study allows to conclude that iron compound cement dominates in the Gauja Formation sandstones, feldspar regeneration coating cement dominates in the Sietiņi Formation sandstones. In transitional zone between both formations the feldspar regeneration coatings are most widespread, but notable amount of iron oxide-hydroxide cement is present too. Clay cement mainly consists of kaolinite, illite and chlorite. The last should be studied additionally in future. Keywords: diagenesis, iron oxides and hydroxides, feldspar regeneration coatings, clay, thin-section studies.