Pasīvas un aktīvas sociālo mediju lietošanas, emocionālā siltuma komunikācijā un sociālās salīdzināšanas saistība ar pašcieņu, uztverto sociālo atbalstu tiešsaistē un psiholoģisko labklājību

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pasīva un aktīva sociālo mediju lietošana, emocionālais siltums komunikācijā un sociālā salīdzināšana ir saistītas ar psiholoģisko labklājību, un izvērtēt pašcieņas un uztvertā sociālā atbalsta mediējošo lomu šajās saistībās. Pētījumā piedalījās 97 pilngadīgi dalībnieki (23% vīrieši, 74% sievietes, 3% cits dzimums), kuri aizpildīja sociālo mediju aktivitātes anketu, tiešsaistes sociālā atbalsta skalu, psiholoģiskās labklājības anketu un Rozenberga pašcieņas aptauju. Rezultāti parādīja, ka aktīva un pasīva lietošana nav saistīta ar psiholoģisko labklājību, savukārt sociālā salīdzināšana ir negatīvi, bet emocionālais siltums komunikācijā pozitīvi saistīts ar labklājību. Uztvertais sociālais atbalsts nebija mediators, bet pašcieņa mediēja sociālās salīdzināšanas saistību ar psiholoģisko labklājību.

The aim of this study was to determine whether passive and active social media use, emotional warmth in communication and social comparison are related to psychological well-being, as well as to evaluate the mediating role of self-esteem and perceived social support in these relationships. The study involved 97 adult participants (23% male, 74% female, 3% other gender) who completed The Social Media Activity questionnaire, The Online Social Support Scale, The Scales of Psychological Well-Being and the Rosenberg Self-Esteem Scale. Results showed that active and passive use were not related with psychological well-being, whereas social comparison was negatively, and emotional warmth in communication positively related to well-being. Perceived social support was not a mediator, but self-esteem mediated the relationship between social comparison and psychological well-being.