Transhumānisms un Biopolitika 21. gadsimtā: Kognitīvās uzlabošanas stratēģijas

Abstract

Galvenie jautājumi, kas tiek risināti maģistra darbā “Transhumānisms un Biopolitika 21. gadsimtā: Kognitīvās Uzlabošanas Stratēģijas”, ir cilvēka bioloģiskās un kognitīvās uzlabošanas aspektu ietekme uz biopolitiskiem lēmumiem, kā arī ar biopolitiku saistīto bioētiku. Balstoties uz sociologu Nikolasa Rouza un Tomasa Lemkes, transhumānistu domātāju Nika Bostroma, Maksa Mora, Deivida Pīrsa un citu pētnieku darbiem, tiks argumentēts “par” labu transhumānismam, tā perspektīvām un pienesumam cilvēka ilgtermiņa attīstībai. Tāpat procesā tiks virzīti pretargumenti attiecībā uz transhumānisma kritiķu pozīcijām, kuras pārstāv biokonservatīvie domātāji un skeptiķi. Maģistra darba apjoms ir 64 lapaspuses, 60 bibliogrāfiskās vienības un 1 attēls.

The main questions that are explored in the master’s thesis “Transhumanism and Biopolitics in the 21st Century: Cognitive Enhancement Strategies” are the various aspects of biological and cognitive enhancement in humans, the influence of these aspects on biopolitical decision-making. Using the works of sociologists Nikolas Rose, Tomas Lemke and transhumanist thinkers David Pearce, Natasha-Vita More and Nick Bostrom, and other researchers as basis, the arguments will be proposed in favor of transhumanism, its’ potential long-term applications for the improvement of the human condition. Additionally, counterarguments will be directed towards the critics of transhumanism, which are represented by bioconservatives and skeptics.