Dr. Džekils un Mr. Haids ES konkurences tiesībās: konkurences ierobežojumu aizlieguma (LESD 101. panta pirmā daļa) un efektivitātes aizstāvības (LESD 101. panta trešā daļa) identums

Abstract

Plašāk piemērojot ekonomiskās teorijas un konsekventi piemērojot LESD 101. pantu, tiktu radīta lielāka tiesiskā noteiktība par attiecīgās normas piemērošanas robežām un aspektiem, kas būtiski tieši LESD 101. panta adresātiem – uzņēmumiem. Pētījums norāda uz pastāvošo subjektivitāti LESD 101. panta piemērošanā attiecībā uz pierādīšanas pienākuma sadalījumu LESD 101. panta pārkāpumu lietās. Neskatoties uz Eiropas Savienības Komisijas un EST praksi, kas atspoguļojas arī nacionālo konkurenci uzraugošo iestāžu lēmumos, jāsecina, ka ierobežojumu pierādīšanas un attaisnošanas dalījums, kas šķietami saskatāms LESD 101. pantā, ir iluzors, bet sliktākajā gadījumā – negodīgs. Atslēgvārdi: konkurence, efektivitātes aizsardzība, patērētāju labklājība, aizliegumi pēc mērķa, bifurkācija, pierādīšanas pienākums

Wider application of economic theories and consequential adoption of Article 101 of the TFEU would create a more accurate and solid legal framework for the application of the regulation in question, as well as its scope and particular aspects relevant to the undertakings. The research points out the existing subjectivity in division of burden of proof in the infringement cases under the Article 101 of the TFEU. Despite the praxis of European Union Commission and ECJ, which is mirrored in the decision-making of the National institutions monitoring competition, it is evident that the existing split between the restrictions by object and justification, which, presumably features in the Article 101 of the TFEU, is not only illusory, but, indeed, unfair. Key-words: competition, promotion of efficiency, consumer welfare, restrictions by object bifurcation, burden of proof.