Bezdarbnieku un strādājošo emocionālās un uzvedības problēmas un nodarbinātības spēja

Abstract

Šajā maģistra darbā pētītas bezdarbnieku (n=137) un strādājošo (n=106) emocionālās un uzvedības problēmas un nodarbinātības spēja. Pielīdzināto grupu rezultāti bezdarbnieku (n=31) un strādajošo (n=31) grupā neparādīja statisktiski nozīmīgas atšķirības emocionālo un uzvedības problēmu rādītājos (Ahenbaha Pieaugušo emocionālās un uzvedības problēmu aptauja (Achenbach & Rescorla, 2003, adaptācija Latvijā- Amoliņa 2010), kā arī vairumā nodarbinātības spējas faktoru rādītājos. Vienīgā statistiski nozīmīgā atsķirība konstatēta Nodarbinātības dispozicionalitātes mērījuma (Fugate & Kinicki, 2008) faktoram optimisms darba vidē. Spīrmena korelācijas bezdarbnieku grupā (n=137) parādīja ka pastāv statistiski nozīmīgas savstarpējās sakarības starp nodarbinātības spējas faktoriem, emocionālajām un uzvedības problēmām , kā arī bezdarba ilgumu un bezdarbnieka statusa biežumu. Loģistiskās regresijas uzpriekšu ejošās soļu metodes analīze atkarīgajam mainīgajam nodarbinātības statuss kopējā izlasē (N=243), parādīja statistiski nozīmīgus rezultātus, norādot, ka nodarbinātības statusu pozitīvi prognozē karjeras fokusa faktors, bet negatīvi prognozē uzmanības deficīta hiperaktivitates problēmu faktors. Lineārā regresijas soļu metodes analīze atkarīgajam mainīgajam bezdarba ilgums un neatkarīgajiem mainīgajiem emocionālās un uzvedības problēmas, nodarbinātības spējas atsevišķajiem rādītājiem un sociāldemogrāfiskajiem faktoriem kopējā izlasē (N=243) parāda, ka, jo zemāki izglītības un atvērtības pārmaiņām darba vidē rādītāji, jo lielākā mērā tie prognozē bezdarba ilgumu.

The current research is investigating the emotional and behavior problems and the employability of the unemployed (n=137) and the employed (n=106). T-test results of the aligned groups of the unemployed (n=31) and the employed (n=31) do not indicate the statistically significant differencies of the emotional and behaviour problems (Achenbach Adult Self report, DSM orientated scales (Achenbach & Rescorla, 2003, adaptation in Latvia-Amoliņa, 2010) and the factors of the employability between the groups, except the optimism at work factor from the Dispositonal Measure of Employability, (DME), ((Fugate & Kinicki, 2008, adaptation in Latvia – in this master thesis) was significantly lover among the group of unemployed. Spearman correlation anlysis among unemployed (n=137) show the statistically significant negative relationship between the emotional and behavior problems and the factors of employability. Results support the evidence from previous research that there are positive correlations between the emotional and behavior problems and both- the lenght of unemployment and the frequency of the status of the unemployed, as well as the negative correlations between the factors of employability and the lenght of unemployment and the frequency of the status of unemployed. Logistic regression forward method analysis of the dependent variable the (current) status of the employment in the total research pool (N=243), show that the status of the employment is positively predicted by carrer focus factor (Work and life attitude survey (Warr, Cook, Wall, 1979, adaptation of factor in Latvia – in this master thesis ), but negatively predicted by attention deficit hyperactivity problems (Achenbach,DSM orientated scale). Linear regression stepwise method analysis of the dependent variable the lenght of the unemployment in total research pool (N=243) indicate, that the lower degrees of two factors- the education factor and the openess to changies at work factor (DME) predict higher degree of unemployment lenght.